(3)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotus velmējumus un šauras sloksnes), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, izņemot velmējumus, kas nav ruļļos, ar platumu 600 mm vai vairāk un biezākus par 10 mm. Šos ražojumus patlaban klasificē ar HS kodiem 7219 11, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 22, 7219 23, 7219 24, 7220 11 un 7220 12. Šie HS kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(4)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā jau ir pieprasījis reģistrēt importu. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 31. oktobrī, ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, iesniedza atsevišķu pieprasījumu reģistrēt importu, uz kuru attiecas šī procedūra. Sūdzības iesniedzējs prasa noteikt, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. 2019. gada 22. novembrī un 10. decembrī tika iesniegts papildu paziņojums, kurā atbalstīts minētais pieprasījums.

(5)

2019. gada 14. novembrīMarcegaglia Specialties (Marcegaglia), attiecīgā ražojuma lietotājs, kas sadarbojas antidempinga procedūrā, iesniedza piezīmes par sūdzības iesniedzēja importa reģistrēšanas pieprasījumu.

(6)

Atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai šim importam vēlāk no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. Importa reģistrēšanu var noteikt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija ir pamatota, jo ĶTR, Taivānas un Indonēzijas izcelsmes attiecīgais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām. Tas apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisa tas, ka pieaug imports par zemām cenām, mazinādams iespējamo galīgo maksājumu korektīvo ietekmi, jo ļauj veidot krājumus.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru un iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai imports turpina ievērojami pieaugt un vai, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, tas varētu nopietni mazināt piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(9)

Paziņojumā par šīs procedūras sākšanu, kas publicēts 2019. gada 12. augustā, norādīts, ka aprēķinātās dempinga starpības visām valstīm ir ievērojamas. Kopumā un ņemot vērā iespējamās dempinga starpības amplitūdu 15,1 %–54,3 %, sūdzībā ietvertie pierādījumi šajā izmeklēšanas posmā pietiekami pierāda, ka ražotāji eksportētāji īsteno dempingu.

(10)

Sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi arī par iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, arī par tirgus daļas sarukumu un citu Savienības ražošanas nozares galveno darbības rādītāju negatīvo dinamiku.

(11)

Paziņojums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālajai versijai un nekonfidenciālajiem dokumentiem. Tāpēc, pamatojoties minēto, Komisija uzskata, ka importētāji, kas ir pieredzējuši profesionāļi, ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu (5).

(12)

Tādējādi tā secina, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(13)

Ievērojot informāciju, kas savākta par attiecīgo ražojumu, Komisija analizēja šo kritēriju, pamatojoties uz statistikas datiem, kas pieejami datubāzē Surveillance 2. Ja analizē importa apjomus, ņemot vērā reģistrācijas pieprasījumu, pilnīgi statistikas dati ir pieejami par laiku līdz 2019. novembrim (ieskaitot). Komisija uzskata, ka būtu jāņem vērā importa līmenis no 2019. gada augusta – mēneša, kad tika sākta izmeklēšana, – līdz pēdējam laikposmam, t. i., 2019. gada novembrim, un ka šie apjomi būtu jāsalīdzina ar importa apjomiem izmeklēšanas periodā. Tika uzskatīts, ka nav lietderīgi salīdzināt importa līmeni laikposmā no 2019. gada augusta līdz 2019. gada novembrim ar importa līmeni tajos pašos mēnešos iepriekšējā gadā, jo lietas materiālos nebija norāžu par to, ka konkrētu karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importu ietekmētu sezonālas svārstības. Importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm (t)

(14)

Pamatojoties uz šiem statistikas datiem, Komisija konstatē, ka konkrētu karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importa vidējais mēneša apjoms no attiecīgajām valstīm Savienībā laikposmā no 2019. gada septembra līdz novembrim, t. i., pēc lietas ierosināšanas, ir par 10 % pārsniedzis vidējo mēneša importa apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā.

(15)

Izmeklēšanā, kurā iesaistīta vairāk nekā viena attiecīgā valsts, tas, vai imports no šīm valstīm tiks kumulēts iepriekšējos apsvērumos aprakstītās analīzes vajadzībām, būs atkarīgs no tā, vai pamatā esošajā izmeklēšanā Komisija nolems kumulēt šo importu. Komisija norāda arī, ka Vispārējā tiesa spriedumā Stemcor lietā ir lēmusi, ka jautājums, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ir jāvērtē visaptveroši, lai noteiktu, vai viss imports kopumā ir spējīgs “nopietni samazināt” galīgā maksājuma “korektīvo iespaidu” un līdz ar to radīt papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, neņemot vērā attiecīgo importētāju individuālo un subjektīvo situāciju (6). Kā redzams iepriekšējā tabulā, nav šaubu par to, vai kumulētais importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir turpinājis ievērojami pieaugt.

(16)

Kā apgalvo Marcegaglia, tas, ka imports turpinājis ievērojami pieaugt, sūdzības iesniedzēja sniegtajā dokumentācijā nav pamatots ar pierādījumiem un pieaugums nevarētu būt noticis tādēļ, ka konkrētiem tērauda ražojumiem (7), kas citustarp ietver attiecīgo ražojumu, tiek piemērotas aizsardzības tarifa kvotas (“kvotas”), kuras katrai no attiecīgajām valstīm ir noteiktas līmenī, kas ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem, kuri konstatēti izmeklēšanas periodā. Daudzumam, kas importēts, pārsniedzot kvotas, piemēro 25 % aizsargmaksājumu. Tāpēc Marcegaglia viedoklis ir tāds, ka attiecīgā ražojuma imports varētu samazināties līdz kvotu noteiktajam līmenim, kas ir par 25 % zemāks nekā izmeklēšanas periodā novērotais importa apjoms. Marcegaglia uzskata arī, ka, lai gan 2019. gada jūlijā un augustā un vispār jebkurā konkrētā mēnesī importa apjoms (varēja) pārsniegt šos mēneša vidējos rādītājus, ar to nevajadzētu pamatot secinājumu par iespējamu importa pieaugumu.

(17)

Komisija atgādina, ka minētās kvotas ir tarifa kvotas, kas paredz, ka imports, kas veikts, pārsniedzot kvotu noteikto slieksni, nav aizliegts, bet par to maksājams 25 % papildu procentuālais maksājums. Tas nozīmē, ka importētājiem ir atļauts importēt apjomus, kas ievērojami pārsniedz piemērojamos sliekšņus, ja tiek nomaksāts aizsargmaksājums. Katrā ziņā tas, ka attiecīgajam ražojumam piemēro tarifa likmes kvotas, ir saistīts ar nepieciešamību izvairīties no nopietna kaitējuma rašanās Savienības ražošanas nozarei. Šis pats importa pieaugums pēc šīs izmeklēšanas sākšanas, ja tiktu konstatēts būtisks kaitējums, var radīt vajadzību iekasēt eventuālos maksājumus ar atpakaļejošu spēku un vajadzību pēc efektīva aizsardzības instrumenta. Turklāt, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja aplēsto dempinga un kaitējuma starpību (sk. 30. apsvērumu), 25 % aizsardzības maksājums var nebūt pietiekams, lai pilnībā koriģētu dempinga un kaitējuma ietekmi. Bez tam 25 % maksājums nebūt neatturēs importētājus no papildu apjomu importēšanas.

(18)

Papildus tam, atbildot uz Marcegaglia piezīmēm, Komisija atgādina arī, ka šī regula attiecas uz importa reģistrāciju un neskar galīgo pasākumu posmā pieņemamo lēmumu par to, vai tiks iekasēti antidempinga maksājumi.

(19)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir turpinājis ievērojami pieaugt, Komisija secina, ka arī otrais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(20)

Šajā posmā Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka pastāvīgais importa pieaugums par cenām, kas turpina samazināties, jau ir radījis papildu kaitējumu.

(21)

Kā konstatēts 14. un 15. apsvērumā, ir pietiekami pierādījumi tam, ka attiecīgā ražojuma imports ir būtiski pieaudzis.

(22)

Turklāt lietas materiālos nav pierādījumu, ka importa cenas kopš izmeklēšanas sākšanas būtu paaugstinājušās. Gluži pretēji, publiski pieejamā datubāze Surveillance 2 liecina, ka no attiecīgajām valstīm importētā attiecīgā ražojuma vidējā vienības vērtība laikposmā no 2019. gada augusta līdz novembrim bijusi par 1 % zemāka nekā izmeklēšanas periodā.

(23)

Turklāt reģistrēšanas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs norāda uz faktu, ka sūdzībā aplūkotā situācijas straujā pasliktināšanās 2018. gada otrajā pusē ir turpinājusies 2019. gadā pirmajā pusē, vēl vairāk samazinoties ražošanas līmeņiem un importa cenām kļūstot aizvien zemākām par Savienības ražošanas nozares cenām. Pieprasījumā tas ir sniedzis arī pierādījumus, kas liecina, ka kopš tā laika situācija ir aizvien pasliktinājusies, un citustarp norādījis četru nozīmīgāko Savienības ražotāju kopš 2019. gada jūlija sniegtos paziņojumus par dažādu veidu pārstrukturēšanu, kura ietekmē simtiem darbinieku darbvietas šajos uzņēmumos.

(24)

Pamatojoties uz minēto, jau tas, ka turpinātu ievērojami pieaugt imports, kā skaidrots 14. un 15. apsvērumā, nopietni apdraud ikviena galīgā maksājuma korektīvo ietekmi, ja vien šāds maksājums netiek piemērots ar atpakaļejošu spēku.

(25)

Komisija tāpēc secina, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

(26)

Tādējādi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(27)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(28)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga un/vai kompensācijas maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(29)

Nākotnes saistības būtu atkarīgas no šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Šajā posmā nav iespējams aplēst potenciālās saistības.

(30)

Attiecībā uz importu no ĶTR sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība lēšama 54,3 % apmērā un vidējā mērķa cenu samazinājuma starpība –29,1 % apmērā. Iespējamo nākotnes saistību apjomu varētu noteikt zemākajā no šiem līmeņiem, proti, 29,1 % apmērā, kā proporcionālu daļu no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības. Tomēr, ja Komisija konstatētu, ka ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nosacījumi, proti, varētu uzskatīt, ka dempinga starpība atspoguļo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tad saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu iespējamo nākotnes saistību apmēru varētu noteikt 54,3 % dempinga starpības līmenī. Attiecībā uz importu no Indonēzijas sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība lēšama 32,2 % apmērā un vidējā mērķa cenu samazinājuma starpība –39,8 % apmērā. Iespējamo nākotnes saistību apjomu varētu noteikt zemākajā no šiem līmeņiem, proti, 32,2 % apmērā kā proporcionālu daļu no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības. Ja Komisija konstatētu, ka ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta nosacījumi, proti, varētu uzskatīt, ka dempinga starpība atspoguļo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tad iespējamo nākotnes saistību apmēru varētu noteikt dempinga starpības līmenī. Attiecībā uz importu no Taivānas sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība lēšama 15,1 % apmērā un vidējā mērķa cenu samazinājuma starpība –20,7 % apmērā. Iespējamo nākotnes saistību apjomu varētu noteikt zemākajā no šiem līmeņiem, proti, 15,1 % apmērā kā proporcionālu daļu no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(31)

Šīs reģistrācijas kontekstā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (8),