2.1.

2.2.

Ja, saimniecību nododot tiesību pārņēmējam (mantiniekam, nomniekam u.c.), kādu zemes gabalu patur iepriekšējais turētājs, tad to:

2.3.

Par lauku saimniecībām uzskata šādas vienības, ja tās atbilst pārējiem iepriekšminētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem definē lauku saimniecību:

2.4.

Par lauku saimniecībām neuzskata šādas vienības, ja vien tajās neveic citas darbības, kas ļauj tās uzskatīt par lauku saimniecībām:

2.5.

Atsevišķas saimniecības var apvienot resursus kādai īpašai lauksaimniecības darbībai un izveidot atsevišķu kopuzņēmumu, kas darbojas atsevišķi no saimniecībām, kuras to izveido (pamatsaimniecībām). Tādi uzņēmumi var būt, piemēram, kopīgi augļu dārzi, kopīgi liellopu ganāmpulki, kopīgas piensaimniecības ēkas. Tā ir daļēja saplūšana, un šos kopuzņēmumus šeit sauc par “vienas produktu grupas saimniecībām”. Šīs “vienas produktu grupas saimniecības” uzskata par lauku saimniecībām, kas nav atkarīgas no pamatsaimniecībām, ja tās izmanto galvenokārt savus ražošanas faktorus un nepaļaujas galvenokārt uz pamatsaimniecības ražošanas faktoriem.

II.

Saimniecību un visus datus, kas uz to attiecas, reģistrē tajā rajonā un administratīvajā rajonā vai apsekojuma rajonā, kurā atrodas saimniecības galvenā pārvalde (A/1.).

Saimniecības galveno pārvaldi definē saskaņā ar dalībvalstu pašu dokumentētiem noteikumiem.

Ja saimniecība tikai daļēji atrodas noteikta veida apgabalā (piemēram, mazāk labvēlīgā apgabalā), tad to klasificē kā attiecīgajā apgabalā esošu, ja tajā atrodas vai nu lielākā daļa saimniecībai piederošās zemes, vai saimniecības galvenā pārvalde. Jāizvēlas viens no šiem noteikumiem, un tas jāpiemēro visām saimniecībām un attiecībā uz visiem punktiem no A/1. līdz A/3.

A/1.

A/2.

A/3.

I.

Saimniecības turētājs ir tā fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t.i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus. Saimniecība turētājam var būt īpašumā, vai arī viņš to var nomāt vai būt tās ilgtermiņa dzimtnomnieks, lietotājs vai pilnvarotais.

II.

Juridisko un ekonomisko atbildību definē saskaņā ar dalībvalstu pašu dokumentētiem noteikumiem.

Lēmējtiesības, kas attiecas uz parasto ikdienas finanšu kārtošanu un ražošanas darba kārtību saimniecībā, turētājs pilnībā vai daļēji var nodot vadītājam.

Pusgrauda saimniecībās (skat. C/3. a)) pusgraudnieku uzskata par turētāju nevis īpašnieku.

Par kopsaimniecības turētājiem var uzskatīt tikai tos partnerus, kas piedalās saimniecības darbā (skat. L/1. līdz L/6.).

B/1. a) un b)

B/1. a)

B/1. b)

B/1. c)

I.

Fiziska persona, kas atbild par ikdienas finanšu kārtošanu un ražošanas darba kārtību attiecīgajā saimniecībā.

II.

Vadītājs parasti, bet ne vienmēr ir tā pati persona, kas turētājs, kurš ir fiziska persona.

Ja turētājs nav arī vadītājs, tad viņš uzdod saimniecību vadīt kādam citam vai nodarbina kādu citu saimniecības vadīšanai. Tas var būt, piemēram, viņa ģimenes loceklis (B/2. a)) vai laulātais (B/2. b)), bet var būt arī persona, kurai nav radniecības ar turētāju.

Saimniecībā var būt tikai viens vadītājs.

Kā vajadzīgos kopsaimniecību vadītāju datus norāda visus tā partnera datus, ko uzskata par turētāju.

B/2. a)

I.

Pieredze, kas iegūta praktiskā darbā lauku saimniecībā.

I.

Jebkuri mācību kursi, kas pabeigti vispārīgā lauksaimniecības koledžā un/vai izglītības iestādē, kura specializējas noteiktās nozarēs (to skaitā dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā un ar to saistītās nozarēs).

II.

Pilns lauksaimniecības mācekļa darbs uzskatāms par pamatizglītību.

I.

Jebkuri mācību kursi, kuru ilgums ir līdzvērtīgs vismaz diviem pilna laika mācību gadiem pēc obligātās izglītības ieguves (skat. L/1. līdz L/2.; skolas beigšanas vecums) un kas pabeigti lauksaimniecības koledžā, universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, lauksaimniecībā, dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā vai ar to saistītās nozarēs.

I.

Kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi.

I.

Lauksaimniecības zeme, ko apsaimnieko apsekojamā saimniecība un kas pieder turētājam vai ko apsaimnieko turētājs kā lietotājs vai ilgtermiņa nomnieks, kas mantojis zemi, vai saskaņā ar cita līdzvērtīga veida īpašumtiesībām.

II.

Zemes gabalu, kas piešķirts laukstrādniekam (paša apstrādei) kā daļa viņa algas, uzskata par tās saimniecības daļu, no kuras to piešķir, ja vien laukstrādnieks neizmanto savus ražošanas līdzekļus.

Zemes gabali, ko patur iepriekšējais turētājs (skat. 2.2. punktu – “Lauku saimniecība”), ir pieskaitāmi saimniecībai, kopā ar kuru parasti apstrādā paturēto zemi, un tajos parasti izmanto to pašu darbaspēku un tos pašus ražošanas līdzekļus, ko pārējā saimniecībā.

Tomēr tas neattiecas uz ganīšanas tiesībām kopīgās ganībās, piemēram, uz kopīgas zemes, kas pieder draudzei vai kooperatīvam (tā kā šādas platības nav saimniecības daļa, uz tām neattiecas šis apsekojums).

I.

Zeme, ko saimniecība nomā par fiksētu nomas maksu (naudā, natūrā vai citādu), par kuru vienojas iepriekš un par kuru noslēdz (rakstisku vai mutisku) nomas līgumu. Platību pieskaita tikai vienai saimniecībai. Ja platību pārskata gadā iznomā vairākām saimniecībām, tad parasti to pieskaita tai saimniecībai, ar kuru tā pārskata gadā ir saistīta visilgāk.

II.

Nomātā zeme var sastāvēt no:

Nomāto zemi nevar uzskatīt par īpašnieka saimniecības daļu, bet vienīgi par nomnieka saimniecības daļu. Visus dzīvniekus, kas atrodas uz šīs zemes, uzskata par piederošiem tai saimniecībai, kuras valdījumā tie ir.

Te pieskaitāmi zemes gabali vai saimniecības, ko turētājs nomā no savas ģimenes locekļiem, ja šīs platības apsaimnieko kā apsekojamās saimniecības daļu. Te pieskaitāma arī zeme, kas pieder citai saimniecībai, bet ko apsekojamā saimniecība apstrādā par noteiktu darba stundu skaitu, taču nepieskaita zemi, kas nodota laukstrādnieka rīcībā kā atlīdzība par darbu. Atšķirībā no gadījuma, kad zeme tiek nodota laukstrādnieka rīcībā kā atlīdzība par darbu un tā parasti saglabājas saimniecības augsekas sistēmā, šeit paredzētā veida nomas līgumā nosaka ne tikai attiecīgās zemes platību, bet arī tās atrašanās vietu un precīzas robežas.

Nomāta zeme, kas nodota apakšnomā trešai personai, jāuzskata par šīs trešās personas saimniecības daļu, jo tā nav apsaimniekojamās saimniecības daļa.

I.

Zeme (kas var būt vesela saimniecība), kuru apsaimnieko īpašnieks kopā ar pusgraudnieku saskaņā ar rakstisku vai mutisku graudniecības līgumu. Īpašnieka un pusgraudnieka kopīgi apsaimniekotajā zemē iegūto produkciju (ekonomisko vai fizisko) abas puses sadala pēc iepriekšējas vienošanās.

II.

Te iekļauj inter alia:

I.

Citi apsaimniekošanas veidi, kas nav iekļauti no C/1. punkta līdz C/3. punkta a) apakšpunktam.

II.

Te iekļaujama inter alia:

I.

Jāsavāc dati par to, vai saimniecībā lauksaimniecisko darbību veic saskaņā ar konkrētiem standartiem un noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 ( 7 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2002 ( 8 ), vai vajadzības gadījumā jaunākajiem tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un turklāt norādēm, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, un/vai atbilstošajiem valstu noteikumiem par bioloģisko ražošanu.

II.

Ar regulu ir izveidota saskaņota to lauksaimniecības produktu marķēšanas, ražošanas un kontroles sistēma, uz kuriem ir vai ir paredzētas norādes par bioloģiskajām ražošanas metodēm. Saskaņā ar regulas noteikumiem ražošanai jānotiek tā, lai zemes gabali un ražošanas un uzglabāšanas zonas būtu skaidri nošķirtas no zemes gabaliem un ražošanas un uzglabāšanas zonām visās citās ražošanas vienībās, kurās ražošana nenotiek saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem.

Ja bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmanto tikai attiecībā uz daļu no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai ganāmpulka, tad te uzskaita tikai minētās īpašās platības un ganāmpulka daļas.

I.

Tā saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļa, kur ražošana pilnīgi atbilst saimniecības bioloģiskās ražošanas principiem, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikumā.

II.

Saskaņā ar regulu atšķir platības, kas pilnīgi atbilst noteikumiem, un platības, kurām ir pārveides periods. Ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodēm var marķēt tikai to produkciju, kas ražota platībās, kur notikusi pilnīga pāreja uz bioloģiskās ražošanas principiem.

Šajā apakšpunktā uzskaita tikai tās platības, kur beidzies viss pārveides periods (skat. C/5. d)).

I.

Tā saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļa, kur izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, bet kur vēl nav beidzies vajadzīgais pārejas periods, lai varētu uzskatīt, ka zeme pilnībā atbilst saimniecības bioloģiskās ražošanas principiem, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikumā.

II.

Šajā apakšpunktā uzskaita tikai tās platības, kur pārveides periods vēl nav beidzies (skat. C/5. a)).

I.

Saimniecības, kurās visa dzīvnieku produkcija vai tās daļa pilnīgi atbilst saimniecības bioloģiskās ražošanas principiem, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikumā, vai atrodas pārveides periodā, lai sasniegtu šādu atbilstību.

II.

Regulā ir noteikts, ka visa dzīvnieku produkcija saimniecībā parasti jāražo saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Tikai tad, ja ēkas, zemes gabali un dzīvnieku sugas ir skaidri nošķirtas, daļu dzīvnieku var audzēt, izmantojot atšķirīgas ražošanas metodes.

I.

Jebkurš atbalsts, ko saimniecībai maksā dalībvalsts programmas ietvaros Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22. līdz 24. panta vai vajadzības gadījumā jaunāko tiesību aktu nozīmē. Te iekļauj arī jebkuru atbalstu, ko maksā līdzīgu programmu ietvaros saskaņā ar agrāk pieņemtiem Kopienas tiesību aktiem. Neiekļauj atbalstu, kas paredzēts tikai bioloģiskajai lauksaimniecībai.

II.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/99 atbalstu var maksāt par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, ar kurām aizsargā vidi un saglabā lauku vidi (agrovidi):

Atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas uzņemas agrovides saistības vismaz uz pieciem gadiem (vai uz ilgāku laiku vajadzības gadījumā). Šajās saistībās ietilpst vairāk nekā tikai parastās labās lauksaimniecības prakses izmantošana, un tajās ir paredzēta pakalpojumu sniegšana, kas nav paredzēta citos atbalsta pasākumos, piemēram, tirgus atbalstā vai kompensācijas pabalstā.

Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz zaudētajiem ienākumiem, papildu izmaksām, kas rodas no minētajām saistībām, un pamatojoties uz vajadzību nodrošināt finansiālu stimulu.

Līdzīgas atbalsta programmas ir ieviestas saskaņā ar agrāk pieņemtiem Kopienas tiesību aktiem. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šīm programmām radušās ilgtermiņa saistības, tad tās var būt spēkā daudzus gadus. Šie atbalsti arī jāreģistrē šajā apakšpunktā.

I.

Saimniecības kopējā platība (D. līdz H.) sastāv no saimniecībā izmantotās lauksaimniecības zemes (D. līdz G.) un pārējās zemes (H.).

II.

Precīzāki dati par to, kā izmanto dažas D. līdz H. iedaļā jau reģistrētās platības, norādīti I iedaļā. Tāpēc nevienu platību, kas uzskaitīta I iedaļā, nedrīkst pievienot citām platībām, jo tad tā būs uzskaitīta divreiz.

Lauksaimniecībā izmantotajā zemē ietilpst platība, ko aizņem galvenā kultūra, kuras raža novācama apsekojuma gadā.

Lai kopējo platību sadalītu apsaimniekotajās platībās, katru platību ieraksta tikai vienreiz.

Ilggadīgās un daudzgadīgās kultūras (piemēram, sparģeļus, zemenes vai krūmus) iekļauj no tā gada, kad tās stāda pat tad, ja tās vēl neražo.

Kultivētās sēnes (I/2.) neiekļauj kopējā platībā.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ko aizņem kombinētās kultūras (I/5.), sadala pa kultūrām pro rata attiecīgo kultūru aizņemtajai zemei.

Līdzīgi sadala platības, kurās lauksaimniecības zeme ir apvienota ar meža zemi.

Šo principu nepiemēro jauktām kultūrām (ko audzē un novāc kopā uz vienas zemes, piemēram, jaukto labību) vai pēcpļaujas kultūrām (piemēram, miežiem, zem kuriem pasēts āboliņš, kuru novāc vēlāk).

Ja vienai no kombinētajām kultūrām nav nozīmes saimniecībā, tad šo kultūru neņem vērā platību sadalījumā.

Pro rata sadalījuma principu drīkst neievērot, ja tas nedotu apmierinošus rezultātus un ja tiktu ievēroti noteikumi, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās ar Komisiju.

Sekundārās pēcpļaujas kultūras uzskaita tikai I/1. punktā. D. līdz G. iedaļā neaprēķina katras pēcpļaujas kultūras platību, bet platību iedala tikai vienai kultūrai, kuru uzskata par galveno kultūru. Ja vienā ražas gadā kādā platībā audzē vairākas kultūras pēc kārtas, tad galvenā ir tā kultūra, kurai ir augstākā produkcijas vērtība. Ja pēc produkcijas vērtības nevar noteikt, kura ir galvenā kultūra, tad par galveno uzskata to kultūru, kas visilgāk aizņem zemi.

I.

Zeme, ko apstrādā (ar vai irdina) regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

II.

Augsekas sistēma nozīmē to, ka kultūras kādā konkrētā zemes gabalā cita citu secīgi nomaina saskaņā ar iepriekš noteiktu plānu. Parasti kultūras nomaina katru gadu, bet tās var būt arī daudzgadīgas. Lai atšķirtu aramzemi no ilggadīgajām kultūrām (G.) vai ilggadīgajām ganībām un pļavām (F.), izmanto piecu gadu slieksni. Tas nozīmē, ka zemes gabalu neuzskata par aramzemi, ja tajā vienu kultūru audzē piecus gadus vai ilgāk, nenovācot iepriekšējo kultūru un neieviešot jaunu.

Dažas kultūras, ko parasti uzskata par dārzeņiem, dekoratīviem augiem vai tehniskām kultūrām (piemēram, sparģeļus, rozes, dekoratīvos krūmus, kurus kultivē, lai iegūtu ziedus vai lapas, zemenes, apiņus) iekļauj šajā iedaļā pat tad, ja tās aizņemtu zemi ilgāk nekā piecus gadus.

▼M3

Aramzeme aptver to kategoriju kultūras, kas norādītas D/01 līdz D/20 kodā, D/23 līdz D/35, papuvi, par ko nemaksā subsīdijas (D/21), un saimnieciski neizmantotu papuvi, uz ko attiecas subsīdiju maksājumi (D/22).

▼M1

To tehnisko kultūru platības, ko audzē atmatā, iekļauj attiecīgajos punktos un uzskaita arī I/8. punkta b) apakšpunktā.

D/1. līdz D/8.

D/1.

D/2.

D/3.

D/4.

D/5.

D/6.

D/7.

D/8.

D/9.

D/10.

D/11.

D/12.

D/23. līdz D/35.

D/23.

D/24.

D/25.

D/26.

D/27.

D/28.

D/29.

D/30.

D/31.

D/32.

D/33.

D/34.

D/35.

D/14. un D/15.

D/14.

D/14. a)   Atklātā laukā

D/14. b)   Dārzkopība

D/15., D/17. un G/7.

D/16.

D/17.

D/18.

D/19.

D/20.

D/21. un D/22.

D/21.

D/22.

▼M3

▼M1

I.

Platības, kas atvēlētas tādu lauksaimniecības produktu kultivēšanai, kuri paredzēti turētāja un viņa saimes patēriņam.

II.

Piemājas dārzus parasti nodala no pārējās lauksaimniecības zemes un atpazīst. Tikai produktu pārpalikumu, kas laiku pa laikam rodas šajās platībās, saimniecība izpārdod. Visas platības, kuru produktus pastāvīgi pārdod tirgū, uzskaita citos punktos pat tad, ja daļu šo produktu patērē turētājs un viņa saime.

Platības, kurās ražo rupjo lopbarību visiem dzīvniekiem, uzskaita attiecīgajos punktos pat tad, ja dzīvniekus patērē turētājs un viņa ģimene.

Piemājas dārzā var būt gan aramzeme, gan ilggadīgās kultūras.

Neiekļauj:

I.

Zeme, ko pastāvīgi (piecus gadus vai ilgāk) izmanto, lai audzētu kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašiesējušās) zālveida lopbarības kultūras, un kas nav iekļautas saimniecības augsekā.

II.

Zemi var izmantot ganībām vai pļaujai, lai sagatavotu skābbarību vai sienu.

F/1.

F/2.

F/3.

I.

Kultūras, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgās ganības, kuras aizņem zemi ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus.

II.

Šajā iedaļā iekļauj dēstu audzētavas (izņemot nekomerciālās meža koku audzētavas mežā, ko iekļauj punktā, kur uzskaita meža zemes) un augus, ko izmanto pīšanā vai aušanā (kārklus, niedres, meldrus u.c., G/6.).

Kultūras, ko uzskata par dārzeņiem, dekoratīviem augiem vai tehniskām kultūrām (piemēram, sparģeļus, rozes, dekoratīvos krūmus, kurus kultivē, lai iegūtu ziedus vai lapas, zemenes, apiņus), neiekļauj šajā iedaļā pat tad, ja tās ir ilggadīgās kultūras. Tās uzskaita attiecīgajās aramzemes kategorijās.

G/1. līdz G/6.

G/1.

G/2.

G/3.

G/4.

G/5.

G/6.

G/7.

Stikla definīciju skatīt D/15., D/17. punktā.

I.

Platība, kas iepriekš izmantota par lauksaimniecības zemi un ko apsekojuma pārskata gadā vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un ko neizmanto augsekas sistēmā; tas nozīmē, ka nav paredzēts lauksaimniecisks izmantojums.

II.

Šo zemi varētu atsākt apstrādāt, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamos resursus.

Šajā punktā neiekļauj:

I.

Platības, ko aizņem koki vai meža krūmi, to skaitā papeļu stādījumi mežos vai ārpus tiem un meža koku audzētavas, kas ierīkotas meža zemē, saimniecības pašas vajadzībām, un meža objekti (meža ceļi, kokmateriālu noliktavas u.c.).

II.

Ja lauksaimniecības kultūras ir kopā ar meža zemi, tad platību sadala pro rata zemes izmantojumam.

Pretvēja stādījumi, vējtveri, dzīvžogi u.c. jāiekļauj šajā punktā tiktāl, ciktāl tie uzskatāmi par meža zemi.

Ziemassvētku egles, kokus un krūmus, ko audzē galvenokārt enerģijas ražošanai, iekļauj šajā punktā neatkarīgi no to audzēšanas vietas.

Šajā punktā neiekļauj:

I.

Visas tās lauku saimniecības kopējās platības daļas, kas nav ne lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ne neizmantojamā zeme, ne mežs.

II.

Šajā punktā īpaši iekļauj:

I.

Kultūras, kas augsekā ir pēc (vai, iespējams, pirms) galvenās kultūras un ko novāc 12 pārskata mēnešos. Ja ir vairāk par vienu priekšpļaujas (vai pēcpļaujas) kultūru, tad norāda katras kultūras platību.

II.

Platību, ko aizņem pēcpļaujas kultūra, neuzskaita divreiz, t.i., šo platību iekļauj D līdz G iedaļā pie galvenās kultūras, un pēcpļaujas kultūru iekļauj tikai I/1. punktā.

Komerciālās dārzkopības kultūras (D/14. b)), kultūras, ko audzē zem stikla (D/15., D/17.), un piemājas dārzus (E.) neiekļauj šajā punktā.

I.

Kultivētās sēnes, ko audzē ēkās, kuras ir speciāli būvētas vai pielāgotas sēņu audzēšanai, un pazemes telpās, alās un pagrabos.

II.

Apsekojumā jāuzskaita to faktisko audzēšanas virsmas platību (dobes, maisus vai līdzīgas virsmas), ko vismaz reizi 12 mēnešu pārskata periodā izmanto vai izmantos.

Platību uzskaita tikai vienreiz pat tad, ja to izmanto vairākkārt.

I/3. a)

I/3. b)

I.

Īslaicīgo kultūru (laukaugu vai ganību un pļavu) un ilggadīgo kultūru un/vai mežsaimniecības stādu vienlaicīga kultivēšana vienā laukā un plašākā nozīmē arī dažādu veidu īslaicīgo vai ilggadīgo kultūru vienlaicīga kultivēšana vienā laukā.

II.

Šī vienība attiecas uz kopējo kombinētajai kultūrai faktiski izmantoto platību. Kopējās platības sadalījums dažādās kultūrās ir noteikts D. līdz H. iedaļā “Kopējā platība”.

I.

I/7. a)

I/7. b)

I.

Platības, ko vairs neizmanto saimnieciskos nolūkos un par kurām saimniecībai ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu. Tās ir platības, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 1782/2003 (vai vajadzības gadījumā jaunākiem tiesību aktiem) un kuras vairs neizmanto saimnieciskos nolūkos, kurās saglabā labus lauksaimnieciskos un vides apstākļus un uz kurām attiecas tiesības uz vienreizējo maksājumu vai maksājums par atmatā atstāto zemi. Ja ir līdzīgas valsts shēmas, uz šīm platībām attiecas arī šī pazīme.

II.

Šajā punktā iekļauj tikai tās platības, par kurām saimniecībai apsekojuma pārskata gadā ir tiesības uz finansiālu atbalstu.

Šajā punktā iekļauj arī tās platības, par ko ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu no līdzīgām programmām, kuras pamatojas uz vecākiem tiesību aktiem.

I/9. a)

I.

To rūpniecībā izmantojamo dzīvnieku skaits, kas apsekojuma dienā ir tiešā saimniecības valdījumā vai pārziņā. Šiem dzīvniekiem nav obligāti jābūt saimniecības turētāja īpašumā. Šie dzīvnieki var būt saimniecībā (saimniecības izmantojamās zemes platībās vai izmantotajās ēkās) vai ārpus saimniecības (sabiedriskās ganībās vai migrācijā u.c.).

II.

Istabas dzīvniekus un citus dzīvniekus, kas nav zirgi, kurus neizmanto ražošanā vai pasākumos, kur gūst ienākumus, t.i., dzīvniekus, ko tur tikai turētāja ģimenes priekam (izņemot zirgus), neiekļauj šajā punktā.

Iekļauj dzīvniekus, kas ganās saimniecībā, bet pieder citam (nelauksaimnieciskam) uzņēmumam (piemēram, lopbarības fabrikai, lopkautuvei).

Migrējošus ganāmpulkus, kas nepieder saimniecībām, kuras izmanto lauksaimniecības zemes, uzskata par patstāvīgām saimniecībām.

Šajā punktā neiekļauj:

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Equus dzimtas.

II.

Šajā punktā iekļauj jājamzirgus, sacīkšu zirgus un zirgus, ko izmanto tikai turētāja ģimenes atpūtai.

I.

Bos taurus un Bubalus bubalus sugas mājdzīvnieki.

II.

Šajā punktā iekļauj citu veidu bifeļus.

II.

Sieviešu dzimuma liellopus, kas jau ir atnesušies (J/7. un J/8.), neiekļauj šajā punktā.

I.

Sieviešu dzimuma liellopi, kam ir vismaz divi gadi un kas vēl nav atnesušies.

II.

Sieviešu dzimuma liellopus, kam ir vismaz divi gadi un kas vēl nav atnesušies, iekļauj šajā punktā pat tad, ja apsekojuma dienā tie ir grūsni.

I.

Govis: sieviešu dzimuma liellopi (to skaitā tie, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu), kas jau ir atnesušies.

I.

Govis, ko šķirnes vai sevišķo īpašību dēļ tur tikai vai galvenokārt, lai iegūtu pienu pārtikai vai pārstrādei piena produktos. Šajā punktā iekļauj kaujamās (no ražošanas izņemtās) piena govis (ko no pēdējās laktācijas līdz kaušanai nobaro vai nenobaro).

I.

II.

Šajā punktā iekļauj citas kaujamās govis (ko līdz kaušanai nobaro vai nenobaro).

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Ovis sugas.

J/9. a)

J/9. b)

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Capra sugas.

J/10. a)

J/10. b)

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Sus scrofa sugas.

I.

Sieviešu dzimuma cūkas, kas paredzētas vaislai, neatkarīgi no tā, vai tās ir atnesušās vai nav.

II.

Kaujamās cūkas neiekļauj šajā punktā.

I.

Cūkas, kuru dzīvsvars ir no 20 līdz mazāk nekā 50 kilogramiem, nobarojamās cūkas, to skaitā kaujamie kuiļi un kaujamās sivēnmātes, kuru dzīvsvars ir 50 vai vairāk kilogrami (neatkarīgi no tā, vai tās līdz kaušanai nobaro vai nenobaro) un vaislas kuiļi, kuru dzīvsvars ir 50 un vairāk kilogrami.

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus domesticus sugas un ko tur gaļas ražošanai.

II.

Šajā punktā neiekļauj jaunvistiņas, dējējvistas un kaujamās dējējvistas.

I.

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus domesticus sugas un ko tur olu ražošanai.

II.

Šajā punktā iekļauj augošās vistiņas līdz dēšanas sākumam un kaujamās vistas. Neatkarīgi no tā, vai olas ir paredzētas patēriņam vai vaislai, šajā punktā iekļauj visas vistas, kas ir sākušas dēt. Iekļauj šķirnes gaiļus dējējvistām.

I.

Mājputni, kas nav minēti J/14. vai J/15. punktā.

J/16. a)

J/16. b)

J/16. c)

J/16. d)

I.

Trusenes (kas pieder pie Oryctolagus sugas), kas ir atnesušās un paredzētas nobarošanai.

I.

To stropu skaits, ko aizņem bites (Apis mellifera), kuras tur medus ražošanai.

II.

Katru bišu koloniju (spietu) uzskaita kā vienu stropu neatkarīgi no bišu stropa rakstura un veida.

I.

Visi lauksaimniecības dzīvnieki, ko izmanto II pielikuma A iedaļā minēto lauksaimniecības produktu ražošanai, izņemot tos produktus, kuri minēti II pielikuma B iedaļā.

I.

Mehānismus, ko lauku saimniecībā izmanto 12 mēnešos pirms apsekojuma dienas.

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, mehānismi un iekārtas, kuras apsekojuma dienā ir tikai lauku saimniecības īpašumā.

II.

Šajā iedaļā iekļauj mehāniskos transportlīdzekļus, mehānismus un iekārtas, kas uz laiku ir nodotas patapinājumā citām lauku saimniecībām.

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, mehānismi un iekārtas, kas ir kādas lauku saimniecības īpašums un ko izmanto apsekojuma saimniecībā (piemēram, saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumiem vai nomājot no mehānismu iznomāšanas sindikāta).

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, mehānismi un iekārtas, kas pieder kooperatīvu asociācijām un ko izmanto apsekojamajā lauku saimniecībā.

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, mehānismi un iekārtas, kas pieder divām vai vairākām lauku saimniecībām kopīgi vai mehānismu iznomāšanas grupai.

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, mehānismi un iekārtas, kas pieder lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam.

II.

Pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi ir tie uzņēmumi, kas, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus u.tml., saskaņā ar līgumu sniedz pakalpojumus lauku saimniecībām. Tā var būt uzņēmuma pamatnodarbošanās vai papildu nodarbošanās (piemēram, uzņēmumiem, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības mehānismu pārdošana vai labošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība vai pārstrāde lauksaimniecībā vai vietējas nozīmes dabas un pieminekļu aizsardzības iestādei).

I.

Visi traktori, kam ir vismaz divas asis un ko izmanto lauku saimniecībā, un visi pārējie mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto par lauksaimniecības traktoriem. Šajā punktā iekļauj tādus speciālos transportlīdzekļus kā džipus, visurgājējus u.c., ko izmanto par lauksaimniecības traktoriem.

Tomēr šajā punktā neiekļauj mehāniskos transportlīdzekļus, ko 12 mēnešu apsekojuma periodā izmanto tikai mežsaimniecībā, zvejā, grāvju un ceļu būvē un citos rakšanas darbos.

I.

Mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto lauksaimniecībā, dārzkopībā un vīnkopībā un kam ir viena ass, vai līdzīgi bezass transportlīdzekļi.

II.

Šajā punktā neiekļauj mehānismus, ko izmanto tikai parkos un zālājos.

I.

Pašgājējas mašīnas, traktorvilkmes mehānismi vai traktoriem uzkarināmie mehānismi labības (to skaitā rīsa un graudu kukurūzas), pākšaugu un eļļas sēklu, pākšaugu un zāļu sēklu novākšanai un kulšanai.

II.

Šajā punktā neiekļauj specializētos mehānismus zirņu novākšanai.

I.

Mehānismi, kas nav ražas novākšanas kombaini (K/3.), pašgājējas mašīnas, traktorvilkmes mehānismi vai traktoram uzkarināmie mehānismi, nepārtrauktai cukurbiešu, kartupeļu vai rupjās lopbarības ražas novākšanai.

II.

Kādas kultūras ražu var novākt ar vienu vai vairākām darbībām (piemēram, ja vairākas mašīnas, kurām ir atšķirīgas funkcijas, izmanto nepārtrauktā secībā, tad tās ir uzskatāmas par vienu mašīnu).

I.

Visu veidu ierīces, ko izmanto apūdeņošanai, neatkarīgi no tā, vai kultūras aplaista vai tām ūdeni piegādā pa grāvjiem vai caurulēm, kuras atrodas uz zemes.

II.

Šajā punktā neiekļauj ierīces, ko izmanto tikai dārzkopībā vai siltumnīcās, bet iekļauj ierīces, kuras izmanto lauka dārzeņu audzēšanā.

K/10. a)

K/10. b)

I.

Visas personas, kas ieguvušas obligāto izglītību (un sasniegušas skolas beigšanas vecumu) un kas apsekojamajā saimniecībā veikušas lauksaimniecības darbu 12 mēnešus, pirms apsekojuma dienas.

Apsekojumā uzskaita, bet “saimniecības kopējā darbaspēkā” neieskaita:

Kopsaimniecību partnerus, kas nepiedalās lauksaimniecības darbā saimniecībā, neiekļauj apsekojumā.

Novērošanas periods drīkst būt īsāks par 12 mēnešiem, ja sniegtie dati attiecas uz 12 mēnešiem.

Visas pensijas vecuma personas, kas turpina strādāt saimniecībā, iekļauj saimniecības darbaspēkā.

Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē līdz noteiktam vecumam ir pilna laika obligātā izglītība un pēc tam vēl divus vai trīs gadus daļlaika obligātā (parasti mācekļa) izglītība. Vācijā dažādās zemēs ir atšķirīgi noteikumi.

Piezīme: šos vecumus nedrīkst interpretēt stingri, jo vairākās dalībvalstīs faktiski nav noteikts skolas beigšanas vecums, bet ir noteikts, cik gadus personai ir jāizglītojas. Tāpēc, ja persona sāk izglītoties neparastā vecumā, viņa var arī beigt izglītošanos neparastā vecumā.

Šajā punktā neiekļauj darbaspēku, kas strādā saimniecībā, bet ko nodarbina trešā persona vai kas strādā saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumu (piemēram, līgumstrādnieki vai kooperatīvi).

I.

Jebkura veida darbs apsekojamajā saimniecībā, kas sekmē to produktu ražošanu, kuri iekļauti II pielikumā, un šo produktu ražošanas jaudas uzturēšanu, vai jebkuras darbības, kas tieši atvasinātas no šīm ražošanas darbībām.

II.

“Darbā, kas sekmē ražošanu” ietilpst inter alia šādi uzdevumi:

Punktā “lauksaimniecības darbs saimniecībā” neiekļauj:

I.

Darba laiks, kas faktiski veltīts lauksaimniecības darbam saimniecībā, kurš nav darbs turētāja vai vadītāja mājsaimniecībā.

II.

I. “Pilns laiks” ir mazākais to stundu skaits, kas jānostrādā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem reglamentē darba līgumus. Ja minētajos noteikumos nav norādīts gada stundu skaits, tad par minimumu pieņem 1 800 stundas (225 astoņu stundu darbdienas).

L/1. un L/1. a)

II.

Datus vāc par vienīgo turētāju laulātajiem, to skaitā saimniecībā nestrādājošiem. Ja laulātais ir partneris kopsaimniecībā, tad viņu ieraksta L/4. punktā. Ja laulātais ir saimniecības vadītājs, tad viņu ieraksta L/1. punkta a) apakšpunktā.

I.

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas nav laulātais un kas veic lauksaimniecības darbu saimniecībā, bet, iespējams, nedzīvo tajā.

II.

“Turētāja ģimenes locekļi” parasti ir laulātais, augšupējie vai lejupējie radinieki (to skaitā laulības un adopcijas attiecībās esošie) un turētāja vai viņa laulātā brāļi un māsas (skat. B/2. a)). Nav svarīgi, vai šīs personas saņem algu, vai strādā pastāvīgi vai ne.

Ja kāds turētāja ģimenes loceklis ir saimniecības vadītājs, tas jāieraksta L/1. punkta a) apakšpunktā, bet, ja šī persona ir kopsaimniecības partneris, tad L/4. punktā.

I.

Visas personas, kas veic lauksaimniecības darbu lauku saimniecībai un saņem no tās atalgojumu un kas nav turētājs un viņa ģimenes locekļi.

II.

Šajā punktā iekļauj citus kopsaimniecību partnerus, ko neuzskata par turētājiem (skat. B/1. b)), visus kopsaimniecību partneru laulātos un citus ģimenes locekļus, kuri veic lauksaimniecības darbu saimniecībā. Viņus uzskata par darbaspēku, kas nav ģimenes locekļi, bet nav svarīgi, vai šīs personas saņem atalgojumu.

I.

Pastāvīgais darbaspēks:ir personas, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma katru nedēļu veic lauksaimniecības darbu apsekojamajā saimniecībā neatkarīgi no darba nedēļas ilguma.

Šajā punktā iekļauj arī tās personas, kas ir pastāvīgi nostrādājušas daļu minētā perioda, bet nespēja nostrādāt visu periodu šādu iemeslu dēļ:

II.

Pie saimniecībām, kur ir īpaši ražošanas nosacījumi (1. punkts), pieskaita, piemēram, saimniecības, kuras specializējas olīvu vai vīnogu, vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā, vai liellopu nobarošanā ganībās un kurām darbaspēks vajadzīgs tikai noteiktos mēnešos.

3. punktā iekļauj arī strādniekus, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma dienas pārtrauc darbu vienā saimniecībā, lai sāktu strādāt citā.

Īstermiņa sezonas strādniekus, piemēram, darbaspēku, ko iesaista tikai augļu un dārzeņu novākšanā, neiekļauj šajā punktā, bet L/5. un L/6. punktā, kur ieraksta nostrādāto dienu skaitu.

I.

“Darbaspēks, kas nav pastāvīgais darbaspēks” ir strādnieki, kuri 12 mēnešos pirms apsekojuma dienas katru nedēļu nav strādājuši lauku saimniecībā tāda iemesla dēļ, kas nav minēts L/4. punktā.

I.

Jebkura tāda garuma diena, par ko strādniekam maksā pilnas darbdienas atalgojumu un kurā veic tāda veida darbu, kādu parasti veic pilna laika laukstrādnieks. Atvaļinājuma un slimības dienas nav darbdienas.

II.

Pilna darbdiena ir pastāvīgo pilna laika strādnieku standarta darbdiena. Darbaspēka, kas nav pastāvīgais darbaspēks, darba laiku pārvērš pilnās darbdienās pat tad, ja nomas līgumā ir noteikts, ka darbdienas ir garākas vai īsākas nekā pastāvīgajiem strādniekiem.

I.

Jebkurš darbs, kas nav saistīts ar lauksaimniecības darbu, kurš definēts L iedaļā, un ko veic par atalgojumu (amatalgu, mēnešalgu, peļņas vai citu maksājumu, iekaitot maksu natūrā atbilstīgi sniegtajam pakalpojumam).

II.

Šajā punktā iekļauj atalgotu nelauksaimniecības darbu pašā saimniecībā (nometnes vietu uzturēšanu, tūristu izmitināšanu u.c.) vai citā lauku saimniecībā, kā arī darbu nelauksaimnieciskā uzņēmumā. Šajā punktā iekļauj lauksaimniecības darbu, ko veic citā lauku saimniecībā.

Neiekļauj nenodalāmus nelauksaimniecības sekundārus atalgotus darbus saimniecībā.

L/7. Datus vāc par tiem turētājiem, kas ir arī vadītāji.

L/8. Datus vāc tikai par tām saimniecībām, kurās turētājs ir vienīgais turētājs, un visiem laulātajiem (arī tiem, kas nepiedalās lauksaimniecības darbā saimniecībā).

L/9. Datus vāc tikai par tām saimniecībām, kur turētājs ir vienīgais turētājs.

Ja turētājs ir juridiska persona, tad par vadītājiem datus nevāc.

I.

Visu veidu lauksaimniecības darbs (skat. piezīmes L/1. līdz L/6. punktā “Lauksaimniecības darbs”), ko saimniecībā tai veic personas, kuras saimniecībā nav nodarbinātas tieši, bet kuras ir pašnodarbinātas vai kuras nodarbina trešās personas, piemēram, darbuzņēmēji vai kooperatīvi. Nostrādāto stundu skaits jāpārvērš pilna laika dienu vai nedēļu ekvivalentā.

II.

Šajā punktā iekļauj to personu darbdienas, kas saimniecībā strādā citas personas vai uzņēmuma vārdā. Neiekļauj darbu, ko veic lauksaimniecības grāmatvedības uzņēmumi, un bezmaksas savstarpējo atbalstu.

I.

Darbi, kuros izmanto saimniecības resursus (zemi, ēkas, mehānismus u.c.) vai saimniecības produktus.

II.

Ja izmanto tikai darbaspēku, kas nav ģimenes locekļi, un citus saimniecības resursus neizmanto, tad strādniekus uzskata par divās dažādās struktūrās strādājošiem un tāpēc darbus neuzskata par tieši saistītiem ar saimniecību.

Šajā punktā neiekļauj darbības, kas nav tieši saistītas ar saimniecību, piemēram, tāda veikala turēšanu, kurā nepārdod pašu produktus.

M/1. a)

M/1. b)

M/1. c)

M/1. d)

M/1. e)

M/1. f)

M/1. g)

M/1. h)

I.

Apūdeņošanas ūdens avots, no kura saimniecība saņem visu ūdeni apūdeņošanai vai tā lielāko daļu.

II.

Saimniecībā apūdeņošanai var izmantot vienu vai vairākus ūdens avotus atkarībā no laika apstākļiem vai cenu nosacījumiem. Šajā punktā vāc datus par avotu, kuru izmantotu parastā vai sausā gadā. Ja gadā pirms apsekojuma ir bijuši neparasti lietaini laika apstākļi, tad jāvāc dati par citu gadu.

N/1. a)

N/1. b)

N/1. c)

N/1. d)

II.

Šajā punktā neiekļauj apūdeņošanas metodes, ko izmanto kultūrām, kuras audzē zem stikla vai augsta pārsega vai piemājas dārzos.

N/2. a)

N/2. b)

N/2. c)

I.

Neapstrādāta lauku robežu platība vai citas lauku daļas, ko lauksaimnieks apsaimnieko vides aizsardzības nolūkos saskaņā ar tādu īpašu agrovides saistību sistēmu, kuras ir apstiprinātas valsts vai reģionālas nozīmes lauku attīstības programmā un par ko turētājs saņem līdzekļus no maksājumiem, kurus piešķir, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 noteikumus. Šādu platību platums pārsniedz prasības, kas attiecas uz parasto labo lauksaimniecības praksi vai saistībām, kuras noteiktas attiecīgos tiesību aktos. Šīs platības varētu iekļaut H/1. vai I/8. punktā atkarībā no noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz minētajām saistībām.

II.

Šeit minēto atbalsta programmu mērķis parasti ir uzlabot bioloģisko daudzveidību saimniecībā vai aizsargāt gruntsūdeņus vai virszemes ūdeņus. Šajā punktā iekļauj platības, ko izņem no lauksaimnieciskās ražošanas uz ilgu laiku (vismaz uz 10 gadiem) un platības, kurās iedarbojas uz biotopiem.

Noteikumi šādu platību izmantošanai un apsaimniekošanai atšķiras atkarībā no valsts vai reģionālajām programmām, bet tajos var paredzēt iespēju šīs platības izmantot ļoti ekstensīvai ganīšanai vai izaugušās zāles novākšanai. Parasti neatļauj izmantot nekādus pesticīdus vai mēslojumus.

Parastās apgriešanās zonas, kas vajadzīgas sējas un citiem apstrādes mehānismiem, un samērā šaurās lauku robežas, kuras uzskata par labas lauksaimniecības prakses sastāvdaļu un kuras tāpēc ir vajadzīgas, lai saņemtu atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1251/99, apstrādā tā, it kā tās būtu attiecīgā laukā audzēto kultūru daļa, un tādēļ neiekļauj šajā punktā.