[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 30.6.2010 COM(2010)351 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2009. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2009. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem PRIEKšVāRDS Šis ziņojums attiecas uz 2009. gadu un ir sagatavots, piemērojot 17. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1]. Šā ziņojuma pielikumā iekļauta statistika par piekļuves pieteikumu izskatīšanu. Šajā saistībā jāuzsver, ka minētie statistikas dati attiecas tikai uz piekļuves pieteikumiem par nepublicētiem dokumentiem, nevis par iepriekš publicētiem dokumentiem vai par informācijas pieprasījumiem. 1. Regulas 1049/2001 pārskatīšana 2008. gada 30. aprīlī iesniegto Komisijas priekšlikumu izskatīja Padomes informācijas grupā. Eiropas Parlaments 2009. gada 11. martā nobalsoja par Komisijas LIBE ziņojumu, ko iesniedza Cashman un kurā ietverts liels skaits grozījumu Komisijas priekšlikumam. Tomēr Parlaments atlika balsojumu par normatīvo rezolūciju. Tādējādi priekšlikums joprojām ir pirmā lasījuma posmā. Jaunais Parlaments, kas tika izveidots 2009. gada jūnija vēlēšanu rezultātā, turpināja Parlamenta darbu saistībā ar šo priekšlikumu. 2. Internetā pieejamie reģistri un vietnes 2.1. 2009. gadā Komisijas dokumentu reģistrā tika pievienoti 18063 jauni dokumenti (skatīt tabulu pielikumā). 2.2. Regulas 9. panta 3. punktā paredzēts, ka „slepenus”[2] dokumentus iekļauj reģistrā tikai ar izdevējas instances (autora) atļauju. 2009. gadā reģistrā nav iekļauts neviens slepens dokuments, uz ko attiektos šis noteikums. 2.3. Dati par to, kā 2009. gadā izmantota EUROPA portālā pieejamā tīmekļa vietne „Pārredzamība un piekļuve dokumentiem”: Apmeklētāju skaits | Apmeklējumu skaits | Atvērtās lapas | Kopā | 44.538 | 61.823 | 84.094 | Mēnesī vidēji | 3.712 | 5.152 | 7.008 | 3. Sadarbība ar citām ES iestādēm un dalībvalstīm Regulas 15. panta 2. punktā paredzētā starpiestāžu komiteja tikās politiskā līmenī 2009. gada 15. decembrī, pamatojoties uz ES prezidējošās valsts Zviedrijas iniciatīvu, lai jo īpaši izskatītu veidus, kā vēl vairāk pilsoņiem atvieglot piekļuvi ES iestāžu dokumentiem. Šajā sanāksmē jo īpaši tika ieteikts, lai 1) šī komiteja tiekas politiskā līmenī vismaz vienu reizi gadā un lai tās diskusiju rezultāti tiktu publiskoti; 2) šīs komitejas darbs balstītos uz iestāžu kompetento dienestu veiktajiem sagatavošanās darbiem; 3) šajā komitejā tiktu jo īpaši izskatītas iespējas - apvienot vienā tīmekļa vietnē visas saites uz tīmekļa vietnēm, kas saistītas ar piekļuvi visu trīs iestāžu dokumentiem; - nodrošināt iestāžu publisko reģistru papildināmību, tādējādi uzlabojot dokumentu izmantojamību un piekļuvi tiem; - pakāpeniski tuvināt iestāžu meklēšanas rīkus (šajā kontekstā varētu tikt izskatīta dokumentu kopīgas indeksācijas metodes piemērotība un iespējas, lai tiktu izveidota kopīga meklēšanas funkcija); - paplašināt datubāzi Prelex[3] , lai ietvertu visus dokumentus, ko pieņēmušas likumdošanas procesā iesaistītās iestādes, vienlaikus ņemot vērā iespēju papildināt Prelex ar Œil[4] ; - uzlabot piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar īpašu likumdošanas dokumentu kopumu, apvienojot vienuviet visus dokumentus, kas attiecas uz minēto dokumentu kopumu; - attiecībā uz iepriekš minēto 2010. gadā veikt to dokumentu kopumu iepriekšēju izpēti, kuri ir noteikti kā prioritāri ES saziņas jomā; 4) ja kāda iestāde plāno izveidot jaunu elektroniskās uzglabāšanas sistēmu vai būtiski mainīt esošo sistēmu, iestāde ņem vērā ietekmi uz tiesībām piekļūt dokumentiem un rīkojas, veicinot pārredzamības mērķi. Turklāt triju par regulas ieviešanu atbildīgo iestāžu dienesti 2009. gadā turpināja domu apmaiņu par regulas piemērošanas juridiskajiem jautājumiem. 4. Piekļuves pieteikumu analīze 4.1. Sākotnējo pieteikumu skaits 2009. gada laikā bija stabils (5055 pieteikumi salīdzinājumā ar 5197 pieteikumiem 2008. gadā). 4.2. Atkārtotu pieteikumu skaits ir nedaudz samazinājies; 2009. gadā reģistrēja 134 pieteikumus salīdzinājumā ar 156 pieteikumiem 2008. gadā.Jānorāda, ka liels skaits pieteikumu attiecas uz dokumentu kopumiem par dažādā administratīvajām procedūrām. 4.3. Attiecībā uz pieprasījumu sadalījumu pa interešu jomām pieprasījumi vides, transporta un enerģētikas, sadarbības tieslietās, iekšējā tirgus un konkurences jomā kopumā veidoja gandrīz 40% no pieprasījumiem. 4.4. Pieprasījumu sadalījums atkarībā no sociāli profesionālās kategorijas apstiprināja, ka nozīmīgs ir no akadēmiskā vides saņemto pieteikumu skaits, kas joprojām ir pirmajā vietā, lai gan ir samazinājies salīdzinājumā ar 2008. gadu (21,29 % pieteikumu salīdzinājumā ar 31,03 % pieteikumu 2008. gadā). 4.5. Visbeidzot, nemainījās arī pieteikumu ģeogrāfiskais sadalījums . Gandrīz 20 % pieprasījumu ir no fiziskām vai juridiskām personām Beļģijā, kuras darbojas Eiropas līmenī. Tie ir uzņēmumi, advokātu biroji un apvienības vai nevalstiskas organizācijas. Turklāt lielākā pieprasījumu daļa ir no dalībvalstīm ar vislielāko iedzīvotāju skaitu: proti, no Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes ir saņemta puse pieprasījumu (49,75%). Jauno dalībvalstu īpatsvars proporcionāli ir samērā pieticīgs. 5. Piekļuves tiesību izņēmumu piemērošana 5.1. Sākotnējā posmā sniegto pozitīvo atbilžu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir palielinājies. Dokumentus pilnībā publiskoja 84,23 % gadījumu (salīdzinājumā ar 82,68 % 2008. gadā), un 4,11 % gadījumu (salīdzinājumā ar 3,33 % 2008. gadā) atļāva daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. 5.2. To lēmumu īpatsvars, kas apstiprina sākotnējo nostāju, būtiski samazinājās jau 2008. gadā un arī 2009. gadā ievērojami samazinājās (samazinājums par vairāk nekā 25 %, no 48,08 % gadījumu 2008. gadā samazinoties līdz 22,50 % gadījumu 2009. gadā). Pēc sākotnēja atteikuma sniegtu pilnībā pozitīvu atbilžu īpatsvars ir gandrīz trīskāršojies (50% salīdzinājumā ar nepilniem 18,59 % 2008. gadā). To lēmumu īpatsvars, ar kuriem pēc sākotnēja atteikuma piešķir daļēju piekļuvi dokumentiem, ir nedaudz samazinājies (27,50 % salīdzinājumā ar 33,33 % 2008. gadā). 5.3. Sākotnējā posmā divi galvenie atteikuma iemesli ir šādi: - pārbaudes, izmeklēšanas un revīziju mērķa aizsardzība (4. panta 2. punkta trešais ievilkums) — salīdzinājumā ar 2008. gadu šādu gadījumu skaits ir nedaudz palielinājies (27,61 % atteikumu salīdzinājumā ar 26,63 % 2008. gadā); - Komisijas lēmuma pieņemšanas procesa aizsardzība (4. panta 3. punkts); 17,80 % gadījumu attiecas uz vēl nepieņemtiem lēmumiem, un 7,81 % attiecas uz iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem, kopā pavisam 25,61 % atteikumu (salīdzinājumā ar 28,72 % atteikumu 2008. gadā). To atteikumu īpatsvars, kas balstās uz komerciālu interešu aizsardzību, joprojām ir liels, t.i., 13,99 % atteikumu (salīdzinājumā ar 14,4 % 2008. gadā). 5.4. Galvenie iemesli, ar kuriem pamato piekļuves atteikumu, joprojām ir šādi: - izmeklēšanas mērķa aizsardzība (25,91 % salīdzinājumā ar 27,85 % 2008. gadā); - komerciālu interešu aizsardzība (17,52 % salīdzinājumā ar 24,89 % 2008. gadā); - Komisijas lēmuma pieņemšanas procesa aizsardzība; 12,77 % gadījumu attiecas uz vēl nepieņemtiem lēmumiem un 13,87 % attiecas uz iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem, kopā pavisam 26,64 % atteikumu (salīdzinājumā ar 29,54 % atteikumu 2008. gadā). - Atteikuma iemesls, kas balstās uz dalībvalsts vienkāršu un skaidru atteikumu, vairs netiek izmantots, kopš Tiesa[5] norādīja, ka regulas 4. panta 5. punkts nedod dalībvalstij veto tiesības, kas tai ļauj pēc sava ieskata iebilst tās izsniegtu dokumentu publiskošanai. Dalībvalstij ir jāpamato savs iebildums attiecībā uz regulā minētajiem izņēmumiem, un tikai šie izņēmumi var būt atteikuma iemesli. 6. Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības 6.1. Ombuds 2009. gadā slēdza 16 sūdzību lietas pret Komisiju, kurās tā bija atteikusi piekļuvi dokumentiem[6]. Divas lietas, kas slēgtas, nekonstatējot administratīvu kļūmi | 1906/2007/VIK | 97/2008/BEH | 11 lietas, kas slēgtas, izsakot aizrādījumu un/vai citas piezīmes | 429/2007/PB | 488/2007/PB | 672/2007/WP | 819/2007/PB | 70/2008/TS | 443/2008/JMA | 1010/2008/AL | 1059/2008/WP | 1190/2008/DK | 3085/2008/GG | 2/2009/MHZ | Trīs lietas, kas slēgtas, neturpinot izmeklēšanu | 3824/2006/GG | 1452/2007/PB | 2420/2007/BEH | 6.2. Ombuds 2009. gadā uzsāka divpadsmit sūdzību lietas par dokumentu izsniegšanas atteikumiem. 7. Prasības tiesā 7.1. Pirmās instances tiesa ir pasludinājusi divus spriedumus lietās par lēmumiem, ar kuriem Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, daļēji ir atteikusi piekļuvi dokumentiem. Tie ir 2009. gada 11. marta spriedumi Lietās T-121/05 un T-166/05, Borax Europe Ltd pret Komisiju. Šajos spriedumos Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas lēmumus, ar kuriem tā ir atteikusi piekļuvi dažādiem dokumentiem, kas attiecas uz zinātnisko ekspertu grupas sanāksmi, kuri ir speciālisti jautājumos par ķīmisku vielu toksisko ietekmi uz cilvēku reproduktīvo funkciju. Šos ekspertus ir iecēlušas dalībvalstis, taču viņi šajā sanāksmē piedalījās kā eksperti, nevis kā dalībvalstu pārstāvji. Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka ekspertu identitātes atklāšana kopā ar viedokli, ko viņi izteikuši sanāksmē, viņiem nodarītu kaitējumu, viņus pakļaujot nepamatotam ārējam spiedienam, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka apstrīdētie lēmumi ietver tikai vispārējus iemeslus un ka Komisija nav sniegusi pierādījumus par konkrēto gadījumu, kas parādītu, ka pastāv tāds risks. Attiecībā uz izņēmumu par "lēmuma pieņemšanas procesu", ko arī minēja Komisija, Pirmās instances tiesa norādīja, ka zinātniska rakstura atzinumi, ko apkopojusi iestāde, lai izstrādātu "leģislatīva" akta tekstu, principā ir jāpublisko, pat, ja tie var izraisīt polemiskas diskusijas vai atturētu personas, kuras tos ir izteikušas, sniegt savu ieguldījumu šīs iestādes lēmuma pieņemšanas procesā. Komisijas minētais risks, ka publiskās debates, kas rastos ekspertu viedokļa izpaušanas rezultātā, mudina ekspertus vairs nepiedalīties iestādes lēmuma pieņemšanas procedūrā, ir daļa no noteikuma, kas atzīst principu par piekļuvi dokumentiem, kas ietver atzinumus, kas paredzēti iekšējai lietošanai iepriekšējos paziņojumos un apspriešanās, kas acīmredzot ietver ekspertu konsultācijas. Pirmās instances tiesa tātad atcēla apstrīdētos lēmumus, uzskatot, ka atteikuma iemesli bija pārāk vispārēji. 7.2. Pamatojoties uz Regulu 1049/2001[7], 2009. gadā pret Komisijas lēmumiem tika iesniegtas sešas jaunas prasības: Lieta T-59/09, Vācija pret Komisiju | Lieta T-245/09, Shell Hellas Oil and Chemical SA (Shell Hellas AE) pret Komisiju[8] | Lieta T-251/09, Société des Pétroles Shell SAS pret Komisiju[9] | Lieta T-337/09, Colegio Oficial de Farmacéuticos de Valencia pret Komisiju | Lieta T-411/09, Ioannis Terezakis pret Komisiju | Lieta T-467/09, Dierk Stelzer pret Komisiju | 8. Secinājumi 8.1. Pieprasījumu veids un atteikumu iemesli Tāpat kā iepriekšējos gados piekļuves pieteikumu analīzes kopaina rāda, ka ievērojama pieteikumu daļa attiecas uz pasākumiem, kurus Komisija veic, lai kontrolētu Kopienas tiesību piemērošanu. Tāpat šo piekļuves pieteikumu mērķis ļoti daudzos gadījumos ir iegūt dokumentus, kas varētu atbalstīt prasītāja nostāju sūdzības gadījumā, piemēram, Kopienas tiesību pārkāpuma gadījumā, vai arī administratīvā procesā vai tiesvedībā, piemēram, attiecībā uz Komisija lēmumu konkurences politikas jomā. Jāpiezīmē, ka parasti šie pieteikumi ir par apjomīgiem dokumentiem, kuru analīze prasa ievērojamu administratīvu darbu. Tāpat jāatzīmē, ka izņēmumu par Komisijas lēmuma pieņemšanas procesa aizsardzību galvenokārt piemēro, lai aizsargātu lēmuma pieņemšanas procesu individuālos gadījumos, nevis likumdošanas procesu vispār. Likumdošanas jomā ir tendence arvien vairāk dokumentu publiskot uzreiz, negaidot piekļuves pieprasījuma iesniegšanu Komisijā. Komisijas ģenerāldirektorāti ir izveidojuši interneta vietnes par politiku konkrētās jomās, un daudzi dokumenti tiek publiskoti ar šo vietņu starpniecību. Izņēmums, kas saistīts ar komerciālu interešu aizsardzību, ir galvenokārt minēts saistībā ar pieprasījumiem piekļūt lietām konkurences politikas jomā vai saistībā ar konkursiem. 8.2. Tiesu prakses izmaiņas Pirmās instances tiesa apstiprināja savu tiesas praksi par šādiem jautājumiem: - pārāk vispārīgs atteikuma iemesls, kas izslēdz veselu dokumentu kategoriju, ir šā viena iemesla dēļ nepietiekams, lai pamatotu izņēmuma piemērošanu; - iestādei ir jāpierāda apdraudējuma risks attiecībā uz konkrēto gadījumu, šim riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, un tas nedrīkst būt tikai hipotētisks; - attiecībā uz "likumdošanas" darbībām, Pirmās instances tiesas tiesas prakse turpina Tiesas tiesas praksi lietā Turco [10]. PIELIKUMS Statistikas dati par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu 1. REģISTRā IEVADīTO DOKUMENTU SKAITS SāKOTNēJIE PIEPRASīJUMI 2. PIEPRASīJUMU SKAITS 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 4196 | 5197 | 5055 | 3. ATBILDES 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % | ATKāRTOTIE PIEPRASīJUMI 4. PIEPRASīJUMU SKAITS 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 273 | 156 | 134 | 5. ATBILDES 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % | 1. Starp šiem pieprasījumiem ir 14 pieprasījumi, kas 2010. gada 30. aprīlī bija apstrādes procesā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo dokumentu apjomu. ATTEIKUMU SADALīJUMS ATKARīBā NO PIEMēROTā IZņēMUMA (%) 6. SāKOTNēJIE PIEPRASīJUMI 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – pirmais ievilkums – valsts drošība | 1,19 | 0,18 | 1,36 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – otrais ievilkums – aizsardzība un militārā joma | 2,23 | 0,82 | 0,54 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – trešais ievilkums – starptautiskās attiecības | 10,98 | 10,24 | 8,17 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – ceturtais ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika | 1,26 | 2,9 | 2,09 | 4.1.b. Privātās dzīves aizsardzība un personas neaizskaramība | 5,04 | 5,98 | 6,99 | 4.2. Pirmais ievilkums – Komerciālo interešu aizsardzība | 10,79 | 14,4 | 13,99 | 4.2. Otrais ievilkums – Tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība | 6,08 | 6,52 | 9,81 | 4.2. Trešais ievilkums – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas norises aizsardzība | 23,48 | 26,63 | 27,61 | 4.3. pirmā daļa – Lēmuma pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts | 12,02 | 13,5 | 17,80 | 4.3. otrā daļa – Lēmuma pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi, kas paredzēti iekšējai lietošanai iepriekšējos paziņojumos un apspriešanās | 19,29 | 15,22 | 7,81 | 4.5. Dalībvalsts/ trešās personas, kura ir autors, atteikums | 7,64 | 3,62 | 3,81 | kopā | 100,00 | 100,00 | 100,00 | 7. ATKāRTOTI PIEPRASīJUMI 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – pirmais ievilkums – valsts drošība | 0,9 | 0,42 | 2,55 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – otrais ievilkums – aizsardzība un militārā joma | 0,4 | 0,42 | 0 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – trešais ievilkums – starptautiskās attiecības | 2,2 | 5,91 | 4,38 | 4.1.a. Sabiedrības interešu aizsardzība – ceturtais ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika | 0,4 | 0,84 | 3,28 | 4.1.b. Privātās dzīves aizsardzība un personas neaizskaramība | 4,8 | 5,06 | 14,23 | 4.2. pirmais ievilkums – Komerciālo interešu aizsardzība | 25,25 | 24,89 | 17,52 | 4.2. otrais ievilkums – Tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība | 4,8 | 3,8 | 5,47 | 4.2. trešais ievilkums – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas norises aizsardzība | 24,75 | 27,85 | 25,91 | 4.3. pirmā daļa – Lēmuma pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts | 5,7 | 17,3 | 12,77 | 4.3. otrā daļa – Lēmuma pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi, kas paredzēti iekšējai lietošanai iepriekšējos paziņojumos un apspriešanās | 11,7 | 12,24 | 13,87 | 4.5. Dalībvalsts atteikums | 19,1 | 1,27 | 0 | kopā | 100,00 | 100,00 | 100,00 | PIEPRASīJUMU SADALīJUMS 8. ATKARīBā NO PIETEICēJU SOCIāLI PROFESIONāLāS GRUPAS (%) 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | Akadēmiskā vide | 31,85 | 31,03 | 21,29 | Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, nozares organizācijas, NVO u. tml.) | 17,77 | 18,26 | 9,85 | Sabiedrības locekļi, kuru sociāli profesionālais profils nav norādīts | 15,33 | 16,75 | 45,5 | Publiskās iestādes (ES iestādes nav ietvertas) | 15,69 | 14,19 | 7,33 | Advokāti | 9,69 | 11,01 | 10,24 | Citas ES iestādes | 6,75 | 6,3 | 3,77 | Žurnālisti | 2,90 | 2,46 | 2,02 | 9. ATKARīBā NO PIETEIKUMU ģEOGRāFISKāS IZCELSMES (%) 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | Beļģija | 19,86 | 18,93 | 18,26 | Vācija | 15,58 | 16,89 | 16,61 | Itālija | 8,18 | 8,54 | 7,18 | Francija | 9,32 | 8 | 8,01 | Apvienotā Karaliste | 5,76 | 6,34 | 6,23 | Spānija | 5,92 | 5,29 | 6,27 | Nīderlande | 4,42 | 4,83 | 5,45 | Citas | 1,76 | 2,63 | - | Luksemburga | 2,8 | 2,61 | 1,71 | Valsts nav norādīta | 1,16 | 2,61 | 10,57 | Polija | 2,41 | 2,57 | 2,86 | Dānija | 1,23 | 2,45 | 1,63 | Austrija | 2,71 | 2,11 | 1,98 | Grieķija | 1,5 | 1,93 | 1,06 | Portugāle | 1,18 | 1,5 | 1,61 | Zviedrija | 1,46 | 1,44 | 2,13 | Īrija | 0,82 | 1,28 | 0,72 | Čehija | 0,89 | 1,26 | 1,11 | Šveice | 0,82 | 1,18 | - | Somija | 1,43 | 1,08 | 0,78 | Amerikas Savienotās Valstis | 0,61 | 1,02 | 0,09 | Ungārija | 0,86 | 0,86 | 0,70 | Lietuva | 0,55 | 0,62 | 0,35 | Rumānija | 0,96 | 0,58 | 0,93 | Norvēģija | 0,32 | 0,36 | 0,07 | Bulgārija | 0,94 | 0,36 | 0,56 | Slovēnija | 1,8 | 0,32 | 0,39 | Latvija | 0,14 | 0,28 | 0,06 | Lihtenšteina | 0,45 | 0,28 | - | Slovākija | 0,59 | 0,24 | 0,50 | Japāna | 0,2 | 0,24 | - | Kipra | 0,25 | 0,22 | 0,20 | Malta | 0,45 | 0,2 | 0,30 | Ķīna (t. sk. Honkonga) | 1,01 | 0,14 | - | Igaunija | 0,29 | 0,1 | 0,17 | Krievija | 0,05 | 0,1 | - | Meksika | 0,05 | 0,1 | - | Horvātija | 0,43 | 0,08 | - | Ukraina | 0,04 | 0,08 | - | Jaunzēlande | 0,08 | - | Austrālija | 0,07 | 0,06 | 0,07 | Brazīlija | 0,04 | 0,06 | - | Turcija | 0,12 | 0,04 | - | Kanāda | 0,25 | 0,04 | - | Izraēla | 0,12 | 0,04 | - | Dienvidāfrika | 0,04 | - | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | 0,04 | 0,02 | -- | Albānija | 0,02 | 0,02 | - | Islande | 0,02 | 0 | - | Ēģipte | 0,14 | 0 | - | Eiropas valstis ārpus ES | - | - | 0,76 | Āzija | - | - | 0,19 | Dienvidamerika | - | - | 0,09 | Ziemeļamerika | - | - | 0,28 | Āfrika | - | - | 0,20 | 2007 | 2008 | 2009 | ES valstis | 92,28 | 99,46 | 87,79 | Kandidātvalstis | 0,12 | 0 | 0 | Citas | 4,55 | 0 | 1,63 | Valsts nav norādīta | 3,05 | 0,54 | 10,57 | 10. ATKARīBā NO INTEREšU JOMAS (%) Ģenerāldirektorāts/ dienests | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | SG- Ģenerālsekretariāts | 10,19 | 9,38 | 10,10 | TREN - Enerģētika un transports | 7,54 | 8,18 | 8,02 | MARKT - Iekšējais tirgus | 6,46 | 7,28 | 7,27 | COMP - Konkurence | 7,32 | 7,18 | 7,03 | JLS - Tieslietas, brīvība un drošība | 8,45 | 6,69 | 7,74 | ENV - Vide | 6,11 | 6,07 | 8,37 | ENTR - Uzņēmējdarbība | 5,48 | 5,91 | 4,55 | SANCO - Veselība un patērētāju aizsardzība | 4,27 | 5,74 | 4,69 | TAXUD - Nodokļi un muitas savienība | 4,82 | 5,17 | 6,20 | ADMIN - Personāls un administrācija + OIB Infrastruktūras un loģistikas birojs + OIL Infrastruktūras un loģistikas birojs | 2,34 +0.22 | 4,08 +0.28 | 3,15 | EMPL - Nodarbinātība un sociālās lietas | 3,1 | 3,72 | 3,28 | AGRI – Lauksaimniecība | 4,11 | 3,6 | 4,07 | REGIO - Reģionālā politika | 3,69 | 3,42 | 3,67 | TRADE - Tirdzniecība | 2,48 | 2,72 | 2,08 | RELEX - Ārējie sakari | 4,09 | 2,39 | 2,25 | INFSO - Informācijas sabiedrība | 2,21 | 2,3 | 2,29 | SJ - Juridiskais dienests | 1,34 | 1,75 | 1,80 | DEV - Attīstība | 2,12 | 1,67 | 1,33 | AIDCO - EuropeAid sadarbības birojs | 1,27 | 1,55 | 1,42 | ELARG - Paplašināšanās | 3,18 | 1,5 | 1,74 | EAC - Izglītība un kultūra | 1,58 | 1,4 | 1,44 | RTD - Pētniecība | 1,64 | 1,23 | 1,52 | ECFIN - Ekonomikas un finanšu lietas | 1,07 | 1,23 | 1,87 | MARE - Jūrlietas un zivsaimniecība | 0,95 | 1,13 | 0,79 | BUDG - Budžets | 1,31 | 1,07 | 1,07 | COMM – Komunikācijas dienests | 0,73 | 0,85 | 0,41 | OLAF - Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai | 0,45 | 0,62 | 0,24 | CAB – Komisāru kabineti | 0,16 | 0,43 | 0,30 | DGT – Tulkošanas ģenerāldirektorāts | 0,4 | 0,32 | 0,13 | EPSO – Personāla atlases birojs | 0,08 | 0,23 | 0,26 | ESTAT - Eurostat | 0,24 | 0,22 | 0,11 | PMO - Atalgojuma un individuālo tiesību birojs | 0,13 | 0,18 | - | ECHO – Humānās palīdzības birojs | 0,21 | 0,15 | 0,24 | JRC - Kopīgais pētniecības centrs | 0,02 | 0,13 | 0,22 | IAS - Iekšējā revīzija | 0,1 | 0,07 | 0,02 | BEPA - Eiropas politikas padomdevēju birojs | 0,06 | 0,07 | 0,06 | OPOCE - Publikāciju birojs | 0,03 | 0,05 | 0,19 | SCIC – Kopējais konferenču tulkošanas dienests | 0,02 | 0,02 | 0,02 | DIGIT | 0,03 | 0 | 0,07 | FC - Finanšu kontrole | 0,02 | - | - | Kopā: | 100 | 100 | 100 | [1] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. [2] Slepeni dokumenti ir „dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem” (9. panta 1. punkts). [3] Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju biroja datubāze. [4] Eiropas Parlamenta datubāze. [5] Tiesas 2007. gada 18. decembra spriedums lietā C-64/05P Zviedrija pret Komisiju. [6] Lai iegūtu sīkāku informāciju par šīm lietām, skatiet http://www.ombudsman.europa.eu/cases/home.faces. [7] Sīkāk izklāstītu informāciju par šīm lietām varat iegūt šādā tīmekļa vietnē: http://curia.europa.eu/jurisp/cgi-bin/form.pl?lang=fr [8] Svītrota no reģistra, 5.1.2010. rīkojums. [9] Svītrota no reģistra, 5.1.2010. rīkojums. [10] Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums apvienotajās lietās C-39/05 P un C-52/05, Rec. 2008., I – 4723. lpp.