EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2024

COM(2024) 148 final

2024/0082(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt I pielikumu Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 1 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, lai palielinātu muitas nodokļus, kas piemērojami tādu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importam, kuri pašlaik tiek klasificēti kombinētās nomenklatūras (KN) 10., 12., 14., 15. un 23. nodaļā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm. Ar priekšlikumu tiek palielināti importa tarifi minētajiem graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, par ko importētāji pašlaik maksā nulles tarifus vai zemus tarifus. Turklāt minētajām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportētas no minētajām valstīm, būtu liegta piekļuve Savienības tarifu kvotām.

Saskaņā ar Eurostat datiem pagājušajā gadā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu imports no Krievijas Federācijas sasniedza 4,2 miljonus tonnu jeb 1,32 miljardus EUR. Lai gan Krievijas Federācija pašlaik ir salīdzinoši mazs graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu piegādātājs tieši Eiropas Savienības (ES) tirgum 2 , Krievijas Federācija ir ļoti liela šo produktu ražotāja un vadošā eksportētāja pasaules līmenī, un 2020.–2022. gadā eksporta apjoms visā pasaulē bija aptuveni 55 miljoni tonnu 3 . ES erga omnes tarifi, t. i., pašlaik vislielākās labvēlības (MFN) tarifi graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem ir ļoti atšķirīgi. Atkarībā no produkta tie ir vai nu nulles tarifi, vai arī ļoti zemi tarifi; vai arī tarifi jau ir augsti, un tirdzniecība nenotiek. Tāpēc graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu importētāji no Krievijas Federācijas pašlaik vai nu nemaksā MFN tarifus, vai arī maksā zemus MFN tarifus, lai iekļūtu ES tirgū, un šie tarifi nav būtisks šķērslis produktu ievešanai ES.

Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija ražo ļoti lielus graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu apjomus, pašlaik Krievijas Federācijas eksportētāji varētu viegli un ātri pārorientēt ievērojamus piegāžu apjomus uz ES, tādējādi radot ievērojamus eksporta ieņēmumus Krievijas Federācijas ekonomikai, vienlaikus radot traucējumus šo produktu Savienības tirgū. Turklāt Krievijas Federācija pašlaik lielos apmēros nelikumīgi piesavinās graudaugus un eļļas augu sēklas, kas ražoti Ukrainas apgabalos, kurus tā pašlaik ir nelikumīgi okupējusi, un novirza šīs piegādes uz eksporta tirgiem kā potenciālus “Krievijas” produktus. Šis eksports, ņemot vērā to, ka importēšana ES ir nelikumīga 4 , bieži vien vispirms tiek ievests Krievijas Federācijā, un tam tiek pievienota viltota dokumentācija, tāpēc ir ļoti grūti pēc tam noteikt tā izcelsmi. Tāpēc ir jāveic atbilstīgi tarifa pasākumi, lai novērstu to, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas turpina ienākt ES tirgū ar nosacījumiem, kas ir vienlīdz labvēlīgi tiem, kurus piemēro šādiem produktiem ar citu nepreferenciālu izcelsmi.

Šādiem tarifu pasākumiem būtu jāpalīdz novērst to, ka Krievijas Federācija izmanto savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportu, lai politiski un ekonomiski vājinātu ES, radot traucējumus ES tirgū, radot spriedzi un nesaskaņas Eiropas Savienībā, kā arī apdraudot muitas savienības pienācīgu darbību. Turklāt šie tarifu pasākumi nodrošinātu, ka Krievijas Federācija no šāda eksporta uz ES negūtu komerciālu labumu. Šāda ietekme būtu tiešā pretrunā ES interesēm un neatbilst ES tiesību aktiem un politikai.

Baltkrievijas Republika eksportē uz ES ierobežotu daudzumu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu, proti, 2023. gadā – 610 000 tonnu ar vērtību 246 miljoni EUR, un tā nav nozīmīga minēto produktu ražotāja vai eksportētāja. Tomēr ierosinātā regula ir attiecināta arī Baltkrievijas Republiku, ņemot vērā tās ciešās politiskās un ekonomiskās saites ar Krieviju un lai novērstu importa no Krievijas Federācijas nelikumīgu novirzīšanu caur Baltkrievijas Republiku, ja ES tarifi attiecīgo Baltkrievijas Republikas izcelsmes vai no tās eksportēto preču importam paliktu nemainīgi. Ņemot vērā pastāvīgo tuvināšanos un pieaugošo tirdzniecību starp Baltkrieviju un Krieviju, ir lietderīgi Baltkrievijas Republikas produktiem piemērot tādu pašu režīmu kā Krievijas Federācijas produktiem.

Ierosinātā regula nosaka tādus jaunus tarifus graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, kas ir pietiekami augsti, lai apturētu pašreizējo importu. Gandrīz visos gadījumos tarifi Krievijas un Baltkrievijas eksportam uz ES palielinātos vai nu līdz 95 EUR par tonnu, vai līdz ad valorem nodoklim 50 % apmērā, atkarībā no produkta. Tie ietekmētu preču importu Eiropas Savienībā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas 2023. gadā veidoja 4,8 miljonus tonnu importa ar komerciālo vērtību 1,6 miljardi EUR tajā pašā gadā. Lai nepieļautu, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūti produkti, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, tiek ievesti ES tirgū ar zemajām likmēm, kuras paredzētas saskaņā ar ES tarifu kvotām, ir arī nepieciešams izslēgt Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku no minētajām kvotām attiecībā uz produktiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

Nav paredzams, ka ierosinātā regula negatīvi ietekmēs globālo pārtikas nodrošinājumu. Pirmkārt, ES tarifu paaugstināšana neietekmētu attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas produktu tranzītu caur ES teritoriju uz trešām valstīm. Otrkārt, graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu vēsturiskās tirdzniecības plūsmas no Krievijas Federācijas uz ES salīdzinājumā ar pasaules tirgus tirdzniecības apjomu ir ļoti pieticīgas, un tām no barības piegādes viedokļa nebūs ievērojamas ietekmes uz ES pārtikas pārstrādes nozari un lopkopību. Visbeidzot, paredzams, ka ES ievedmuitas nodokļu palielinājums ievērojami samazinās šīs importa plūsmas uz ES, tādējādi faktiski palielinot pieejamos graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu daudzumus eksportam uz trešām valstīm, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pašlaik Ukraina ir trešā lielākā tādu produktu piegādātāja ES, uz kuriem attiecas ierosinātais tarifu palielinājums. Šis eksports atbilst preferenciāliem noteikumiem ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā un jo īpaši tā IV sadaļā, ar ko izveido padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), un to pastiprina pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumi, ko ES pieņēmusi pēc Krievijas Federācijas nelikumīgā un neprovocētā iebrukuma Ukrainā. Tā kā Krievijas Federācijas nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu ir ievērojami apgrūtinājis Ukrainas spēju turpināt eksportēt uz pasaules valstīm tos produktus, kas iepriekš bija tās galvenais ekonomisko ieņēmumu avots – graudaugus, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtus produktus –, ES tirgus precēm no Ukrainas joprojām bija galvenais pieejamais eksporta tirgus, jo citos eksporta maršrutos bija grūtības. Muitas nodokļu būtiska palielināšana precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuras eksportē no Krievijas Federācijas, kas ir viena no galvenajām Ukrainas konkurentēm ES tirgū, ir saskaņā ar milzīgajām tirgus piekļuves iespējām, kuras Savienība ir piedāvājusi Ukrainas graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportam Savienības tirgū. Citi nozīmīgi trešo valstu piegādātāji, kas eksportē graudaugus, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtus produktus uz ES, ir Brazīlija, Argentīna, Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šajā priekšlikumā paredzētais muitas nodokļu palielinājums graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nodrošina to, ka Savienības muitas politika, kura šajā regulā izteikta ar Savienības kopējā muitas tarifa piemērotajām likmēm, tiek īstenota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktā noteiktajiem Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem, kuri paredz, ka Savienībai ir jānodrošina konsekvence starp dažādām tās ārējās darbības jomām, kā arī starp šīm jomām un citām politikas jomām. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu noteikt paaugstinātus tarifus graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, jo šāds palielinājums būtu saskaņā ar ierobežojošajiem pasākumiem, ko Savienība veikusi pret minētajām valstīm pēc neprovocētās un nepamatotās Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, un ievērotu atbalstu, ko Baltkrievijas Republika turpina sniegt Krievijas agresijai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar šo regulu groza Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

Grozījumu pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 31. pants, kurā noteikts, ka Kopējā muitas tarifa nodokļus nosaka Padome pēc Komisijas priekšlikuma.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes principu nepiemēro, jo priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Līgumu mērķus, jo īpaši vajadzību nodrošināt, lai graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas neradītu traucējumus šo produktu ES tirgū un netraucētu muitas savienības pienācīgai darbībai. Tāpēc šiem produktiem nevajadzētu dot piekļuvi ES tirgum ar tikpat labvēlīgiem noteikumiem kā tie, ko piemēro graudu importam no citām trešām valstīm un izcelsmes vietām. Proporcionalitāti nodrošina tas, ka priekšlikumā paredzēts palielināt kopējā muitas tarifa nodokļus, kas piemērojami importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu tarifu pozīcijās, kurās pašlaik ir nulles tarifi vai zemi tarifi. Vienlaikus paredzams, ka palielinājums samazinās Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas spēju radīt traucējumus ES pārtikas tirgu pareizā darbībā. Ierosinātais tarifu palielinājums un piekļuves liegšana Savienības tarifu kvotām ierobežo pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šajā priekšlikumā ir paredzēti grozījumi Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā Krievijas Federācijas pašreizējo iebrukumu Ukrainā un Krievijas Federācijas pašreizējo spēju izmantot savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportu, lai grautu ES vienotību Ukrainas atbalstīšanā un destabilizētu šo produktu ES tirgu, kā arī ņemot vērā Baltkrievijas Republikas atbalstu Krievijas Federācijas darbībām, ir svarīgi, lai regula stātos spēkā steidzamā kārtā, lai pēc iespējas drīzāk palielinātu nodokļu likmes, kas piemērojamas attiecīgajiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas produktiem. Tāpēc šā priekšlikuma ietekmes novērtējums nav veikts. Tomēr paredzams, ka ierosinātais pasākums būtiski samazinās tādu attiecīgo produktu importu Eiropas Savienībā, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, un ka tas radīs turpmāku tādu minēto produktu importa diversifikāciju, kas nav no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Pasākums nepalielina regulatīvo slogu uzņēmumiem nesamērīgi.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, un tam ir ļoti minimāla finansiāla ietekme uz ieņēmumiem Paredzams, ka palielināto muitas nodokļu iekasētā summa atbilstoši ierosinātajam palielinājumam būs minimāla, tuvu nullei. Tas ir tāpēc, ka pašreizējais graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ļoti lielā mērā aptver produktus ar nulles vai ļoti zemu MFN nodokļa likmi, savukārt ierosinātais nodokļu palielinājums varētu samazināt importa plūsmas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas līdz nenozīmīgiem apjomiem.

Tomēr salīdzinājumā ar jaunākajiem pašu resursu ieņēmumiem ES budžetā ir paredzami zaudējumi – 2023. gadā 15,77 miljonu EUR apmērā. Precīza budžeta zaudējumu vērtība būs atkarīga no tā, ar ko tiks aizstāts imports no Krievijas Federācijas. Proti, ja importu aizstās ES iekšzemes produkcija vai preferenciālais imports, jo īpaši no Ukrainas, radīsies pašu resursu zaudējumi, savukārt ja importu aizstās pieaugošs imports no tādām trešām valstīm, kuras nav preferenciālas partneres, izņemot Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, tad joprojām būs tāds pats kopējo muitas tarifu līmenis kā bija importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, un tādējādi neradīsies nekādi pašu resursu zaudējumi. Tāpēc, ja pašreizējais ES imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tiktu pilnībā aizstāts ar ES iekšzemes produkciju un importu no preferenciālajām partnervalstīm, aplēstā ietekme uz ES budžeta tradicionālajiem pašu resursiem būtu zaudējumi ne vairāk kā 15,77 miljonu EUR apmērā (t. i., 75 % no kopējiem tarifu ieņēmumiem 21 miljona EUR apmērā). Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumu kompensē ar dalībvalstu pašu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma (NKI).

Priekšlikuma ietekme uz budžetu sīkāk ir izklāstīta tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiešsaistes ziņojumi par graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importa ES no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas dinamiku ir pieejami īpašās Eiropas Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnēs.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2024/0082 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Kopš Krievijas Federācijas 2022. gada 22. februāra pilna mēroga iebrukuma Ukrainā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu imports no Ukrainas Savienībā ir ievērojami palielinājies.

(2)Pašlaik Krievijas Federācija joprojām ir salīdzinoši nelielu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu apjomu piegādātāja Savienības tirgū. Tomēr Krievijas Federācija ir pasaulē vadošā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu ražotāja un eksportētāja. Ņemot vērā pašreizējo eksporta apjomu uz pasauli, Krievijas Federācija varētu viegli un ātri pārorientēt būtiskus piegāžu apjomus uz ES, izraisot pēkšņu produktu pieplūdumu no tās lielajiem esošajiem krājumiem, tādējādi radot traucējumus Savienības graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu tirgos. Turklāt ir pierādījumi par to, ka Krievijas Federācija pašlaik lielos apmēros nelikumīgi piesavinās graudaugus un eļļas augu sēklas, kas ražoti Ukrainas apgabalos, kurus tā ir nelikumīgi okupējusi, un novirza tos uz eksporta tirgiem kā potenciālus “Krievijas” produktus.

(3)Savienības erga omnes kopējie muitas nodokļi, t. i., pašlaik piemērojamie vislielākās labvēlības (MFN) tarifi graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem ir ļoti atšķirīgi. Atkarībā no produkta tie ir vai nu nulles tarifi vai ļoti zemi tarifi, vai arī tarifi jau ir augsti un tirdzniecība nenotiek.

(4)Ir jāveic atbilstīgi tarifa pasākumi, lai novērstu to, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas turpina ienākt Savienības tirgū ar nosacījumiem, kas ir vienlīdz labvēlīgi tiem, kurus piemēro šādiem produktiem ar citu nepreferenciālu izcelsmi. Paredzams, ka minētie tarifa pasākumi palīdzēs aizkavēt Krievijas Federāciju no savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportēšanas uz Savienību ar nolūku to politiski vājināt, novirzot ievērojamus attiecīgo produktu daudzumus uz Savienību, tādējādi radot traucējumus minēto produktu Savienības tirgū, radot spriedzi sabiedrībā un nesaskaņas Savienībā, kā arī apdraudot muitas savienības pienācīgu darbību. Šādi draudi būtu jāskata kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 32. panta d) punktu, un tādēļ saskaņā ar Līguma 31. pantu būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem dalībvalstu ekonomikā.

(5)Tie paši tarifa pasākumi būtu vienlaikus jāveic attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, lai novērstu to, ka imports no Krievijas Federācijas uz Savienību, tiek novirzīts caur Baltkrievijas Republiku, ja ES tarifi attiecīgo preču importam no Baltkrievijas Republikas paliktu nemainīgi, ņemot vērā tās ciešās politiskās un ekonomiskās saites ar Krieviju. 

(6)Attiecīgi visos gadījumos, kad pašlaik piemērojamie muitas nodokļi ir ar nulles likmi vai nav pietiekami augsti, graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, importam būtu jānosaka augstāki muitas nodokļi nekā importam no citām trešām valstīm.

(7)Turklāt Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai nebūtu jāgūst labums no Savienības tarifu kvotām ar vislielākās labvēlības režīma noteikumiem. Tāpēc samazinātās likmes, kas noteiktas Savienības tarifu kvotās attiecībā uz šīs regulas pielikumā norādītajiem produktiem, nebūtu jāpiemēro tādiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus uz Savienību eksportē no minētajām valstīm.

(8)Nav paredzams, ka paredzētais muitas nodokļu palielinājums negatīvi ietekmēs globālo pārtikas nodrošinājumu, jo tas neietekmēs attiecīgo produktu tranzītu caur Savienības teritoriju uz galamērķa trešām valstīm; gluži pretēji, Savienības ievedmuitas nodokļu palielināšana var izraisīt minēto produktu eksportu uz trešām valstīm un palielināt piegāžu pieejamību.

(9)Muitas nodokļu palielinājums atbilst Savienības ārējai darbībai citās jomās, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktā. Pēdējo gadu laikā Savienības un Krievijas Federācijas attiecības ir attīstījušās ļoti negatīvā gultnē, tām pasliktinoties īpaši pēdējo divu gadu laikā sakarā ar starptautisko tiesību nerespektēšanu no Krievijas Federācijas puses un īpaši neprovocēto un nepamatoto tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kopš 2014. gada jūlija Savienība Krievijas Federācijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus.

(10)Lai arī Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, Savienība, ņemot vērā uz Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un īpaši GATT 1994 XXI panta pamata spēkā esošos izņēmumus (atbrīvojumi drošības apsvērumu dēļ), ir atbrīvota no saistībām piešķirt no Krievijas Federācijas importētiem produktiem priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem no citām valstīm importētiem produktiem (lielākās labvēlības režīms).

(11)Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies arī situācija starp Savienību un Baltkrievijas Republiku, jo režīms neievēro starptautiskās tiesības, pamatbrīvības un cilvēktiesības un ir atbalstījis Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Kopš 2020. gada oktobra Savienība Baltkrievijas Republikai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus.

(12)Tā kā Baltkrievijas Republika nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece, Savienībai saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu nav pienākuma piešķirt Baltkrievijas Republikas produktiem vislielākās labvēlības režīmu. Turklāt spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi atļauj darbības, kas pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši drošības izņēmumiem.

(13)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi nodrošināt, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nerada traucējumus ES tirgū un netraucē muitas savienības pienācīgai darbībai, ir nepieciešams un ir lietderīgi paredzēt noteikumus, ar kuriem nekavējoties palielina tarifus minētajiem produktiem. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants

Budžetā paredzētā summa 2024. gadam: 24 620 400 000 €

FINANSIĀLĀ IETEKME

◻    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

X    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem, šādu iemeslu dēļ:

2023. gadā importa, kas nācis no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, ar KN kodiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma un uz kuriem attiecas ierosinātais palielinājums, kopējā vērtība pārsniedza 1,57 miljardus EUR. No tiem imports ar nodokli apliekamo preču pozīcijās bija 338 miljoni EUR. Lielākā daļa šā importa (83,4 miljoni EUR) tika klasificēta ar KN kodu 1514 11 90, kam piemēro 6,4 % tarifu. Ievērojams importa apjoms bija arī ar KN kodu 1518 00 95 (77,3 miljoni EUR), kam piemēro 2 % nodokli un ar KN kodu 2309 90 91 (76,4 miljoni EUR), kam piemēro ad-valorem tarifu 12 %. Vēl 32,4 miljonu EUR apmērā imports tika klasificēts ar KN kodu 2308 00 90, kam piemēro ad-valorem tarifu 1,6 %. Turklāt ar KN kodu 1008 10 00 2023. gadā ES tika importētas 14 760 tonnas, ar tarifu 37 EUR/t, savukārt ar KN kodu 1008 29 00 imports Eiropas Savienībā sasniedza 10 005 tonnas, ar tarifu 56 EUR/t. Imports ar KN kodu 1003 90 00 veidoja 54 706 tonnas, ar PTO ietvaros noteiktās kvotas likmi 62,25 EUR/t. Arī pārējie KN kodi bija apliekami ar nodokli, tomēr ar daudz mazākām summām, un maksimālā negūto nodokļu summa šiem KN kodiem ir aprēķināta zemāk, kā pēdējā summa.

Paredzams, ka pēc tarifu palielināšanas saskaņā ar šo regulu šīs tirdzniecības plūsmas ievērojami samazināsies vai pat apstāsies. Attiecībā uz palielināto muitas nodokļu iekasēšanu atbilstoši ierosinātajam palielinājumam tām precēm, kurām pašlaik piemēro nulles vai ļoti zemus tarifus, paredzams, ka iekasētie nodokļi būs minimāli, tuvu nullei, jo, ņemot vērā paaugstinātos tarifus, nav paredzams, ka tirdzniecības plūsmas saglabāsies.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs regulas paredzamā ietekme uz ES budžeta ieņēmumu zaudējumiem tiek lēsta 15,77 miljonu EUR apmērā gadā: [(6,7 miljoni EUR + 2,11 miljoni EUR + 9,17 miljoni EUR+ 0,88 miljoni EUR + 0,52 miljoni EUR + 0,53 miljoni EUR + 0,55 miljoni EUR + 0,56 miljoni EUR) = 21,03 miljoni EUR bruto summa, ieskaitot iekasēšanas izmaksas) x 0,75] 5 .

Attiecībā uz 2024. gadu ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumiem ES budžetā tiek lēsta kā puse no iepriekš minētās summas, t. i., 7,9 miljoni EUR.

Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumu kompensē ar dalībvalstu pašu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma (NKI).

(1)    Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987.)

(2)    Saskaņā ar ES oficiālajiem tirdzniecības un ražošanas datiem (2023. gads) no Krievijas tiek importēts tikai 1 % no ES patēriņa.

(3)    ESAO/FAO dati

(4)    Padomes Regula (ES) 2022/263 (2023. gada 23. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas īstenoto konkrētu valdības nekontrolētu Ukrainas teritoriju nelikumīgo atzīšanu, okupāciju vai aneksiju.

(5)    Katra summa atbilst negūtajiem nodokļu ieņēmumiem pa iepriekš minētajiem KN kodiem, kārtas secībā.