Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA ANDREAS BJONDI [ANDREA BIONDI]
SECINĀJUMI,
sniegti 2025. gada 11. decembrī (1)
Lieta C‑468/24
SR
pret
Netz Niederösterreich GmbH
(Landesgericht St. Pölten (Sanktpeltenes apgabaltiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Enerģija – Elektrības piegāde – Mērinstrumenti – Viedie skaitītāji – Patērētāja atteikuma tiesības – Viedo skaitītāju nosūtīto datu drošība
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
1. Direktīvas 2019/944 (2) 20. panta “Viedo uzskaites sistēmu funkcionalitāte” b) un c) punkts formulēts šādi:
“Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana vērtēta pozitīvi vai ja viedās uzskaite sistēmas tiek sistemātiski ieviestas pēc 2019. gada 4. jūlija, dalībvalstis viedās uzskaites sistēmas ievieš saskaņā ar Eiropas standartiem, II pielikumu un šādām prasībām: [..]
b) viedo uzskaites sistēmu un datu pārraides drošība atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par drošību, pienācīgi ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem var nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošības aizsardzību, vienlaikus paturot prātā izmaksas un proporcionalitātes principus;
c) galalietotāju privātums un to datu aizsardzība atbilst attiecīgajiem Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un privātumu;
[..].”
2. Direktīvas 2019/944 21. panta “Tiesības uz viedo skaitītāju” 1. punkta a) apakšpunkts formulēts šādi:
“1. Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana saņem negatīvu vērtējumu un ja viedās uzskaite sistēmas netiek sistemātiski ieviestas, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības, vienlaikus sedzot ar to saistītās izmaksas, uz to, ka tam pēc pieprasījuma saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un izmaksu ziņā efektīviem nosacījumiem uzstāda vai attiecīgā gadījumā modernizē viedo skaitītāju, kas:
a) ir aprīkots, ja tehniski iespējams, ar 20. pantā minētajām funkcijām vai ar minimālajām funkcijām, kuras definē un publicē dalībvalstis valsts līmenī un saskaņā ar II pielikumu;
[..].”
3. Šīs direktīvas 22. panta “Konvencionālie skaitītāji” 1. punktā paredzēts:
“1. Ja galalietotājiem nav viedo skaitītāju, dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir individuāli konvencionālie skaitītāji, kas precīzi mēra faktisko patēriņu.”
4. Šīs direktīvas 23. panta “Datu pārvaldība” 3. punktā paredzēts:
“3. Piemērojot šo direktīvu, noteikumi par piekļuvi datiem un datu uzglabāšanu atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.
Personas datu apstrādi, kas tiek veikta šīs direktīvas ietvaros, tostarp piekļuvi datiem un datu glabāšanu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.”
5. Direktīvas 2002/58/EK (3) 5. panta “Komunikāciju konfidencialitāte” 3. punktā paredzēts:
“3. Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas uzglabāšana abonenta vai lietotāja gala iekārtā vai piekļuves iegūšana šādā iekārtā jau uzglabātai informācijai ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka attiecīgais abonents vai lietotājs ir devis savu piekrišanu un saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK nodrošināts ar skaidru un visaptverošu informāciju, tostarp par apstrādes nolūku. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai piekļuvi, kas paredzēta vienīgi, lai veiktu saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai kas noteikti nepieciešama tā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam, kuru skaidri pieprasījis abonents vai lietotājs.”
6. Regulas Nr. 2016/679 (4) 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. punkta f) apakšpunktā paredzēts:
“1. Personas dati:
[..]
f) tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).”
7. Regulas Nr. 2016/679 13. panta “Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta” 1. punktā paredzēts:
“1. Ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz visu šādu informāciju:
a) pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;
b) attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;
c) apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;
[..].”
8. Minētās regulas 32. panta “Apstrādes drošība” 2. punktā paredzēts
“2. Novērtējot atbilstīgo drošības līmeni, ņem vērā jo īpaši riskus, ko rada apstrāde, jo īpaši nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.”
B. Austrijas tiesības
9. Elektrizitätswirtschafts- und - organisationsgesetz (ElWOG) (5) (Elektroenerģētikas nozares organizācijas likums; turpmāk tekstā – “ElWOG”) 83. panta 3. punkts formulēts šādi:
“3. Viedā mērinstrumenta rādījumu vizualizāciju standartvariantā konfigurē tā, lai varētu nolasīt tikai aktuālo skaitītāja rādījumu. Lai pārbaudītu citus mērinstrumentā saglabātos aprēķiniem nozīmīgos datus, pēc klienta vēlēšanās viedā mērinstrumenta rādījumu vizualizāciju aktivizē tā, lai šos datus varētu pārbaudīt, izmantojot paša viedā mērinstrumenta vizualizētos rādījumus. Šo aktivizēšanu veic bez maksas un bez nesamērīgām papilddarbībām galalietotājam. [..]”
10. Minētā likuma 84.a panta 1. punktā paredzēts:
“1. Tīkla operators nolasīt un izmantot piecpadsmit minūšu intervālā rādītos galapatērētāja datus var vienīgi tad, ja galapatērētājs ir devis tieši formulētu piekrišanu vai ja tie paredzēti tādu pienākumu izpildei, kuri izriet no lietotāja izvēlēta piegādes līguma, kas balstīts uz piecpadsmit minūšu intervālu datiem. Papildus tam tīkla operatori atsevišķos un pamatotos gadījumos šos datus no viedā mērinstrumenta var nolasīt arī bez galapatērētāja piekrišanas, ciktāl tas nepieciešams, lai uzturētu drošu un efektīvu tīkla darbību. Attiecīgos datus nekavējoties dzēš, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami mērķa sasniegšanai. [..] Ja piecpadsmit minūšu intervālu dati tiek nolasīti bez piekrišanas, par to laikus informē galapatērētāju.”
11. Intelligente Messgeräte‑Einführungsverordnung (6) (Noteikumi par viedo mērinstrumentu ieviešanu; turpmāk tekstā – “IME‑VO”) 1. pantā paredzēts:
“1. Katrs tīkla operators:
1) [..]
2) ņemot vērā tehniskās iespējas, līdz 2024. gada beigām vismaz 95 % savam tīklam pieslēgto mērīšanas punktu aprīko ar viedajiem mērinstrumentiem (ElWOG 2010 7. panta 1. punkta 31. apakšpunkts) atbilstoši [..] [IMA‑VO noteikumu] prasībām (7), ievērojot pārraidi pa kabeļiem.
[..]
4. Tīkla operators laikus informē galapatērētāju par viedā mērinstrumenta uzstādīšanu un ar to saistītajiem pamatnosacījumiem. [..]
[..]
6. Ja galapatērētājs atsakās no mērījumu veikšanas ar viedo mērinstrumentu, tīkla operatoram šī vēlme ir jāievēro. Šādā gadījumā tīkla operators uzstādāmo vai jau uzstādīto viedo mērinstrumentu konfigurē tā, lai netiktu nedz saglabāti, nedz pārraidīti mēneša, diennakts un piecpadsmit minūšu intervālu dati, kā arī lai tiktu deaktivizēta izslēgšanas funkcija un jaudas ierobežošanas funkcija, turklāt tīkla operators to dara tā, lai attiecīgā funkciju konfigurācija mērinstrumentā būtu redzama galapatērētājam. Ir jābūt iespējai nolasīt un pārraidīt skaitītāja rādījumu, kas nepieciešams rēķina izrakstīšanai vai patēriņa limitiem un – ja vien ar mērinstrumentu tas ir tehniski iespējams – kas parāda augstāko piecpadsmit minūšu intervālu vidējo slodzi (jaudu) kalendārā gada laikā. Šādi konfigurēti digitālie mērinstrumenti tiek ņemti vērā šā panta 1. punktā noteiktajos pienākumos saistībā ar mērķiem, ciktāl tie atbilst [IMA‑VO noteikumu] prasībām, ka tie ir aktivizēti vai attiecīgi programmēti; pēc galapatērētāja pieprasījuma tas jādara nekavējoties.
[..]”
II. Tiesvedība pamatlietā un prejudiciālie jautājumi
12. Atbildētājs apelācijas tiesvedībā Netz Niederösterreich GmbH ir elektroenerģijas tīkla pārvaldītājs Austrijā. Prasītāja apelācijas tiesvedībā SR caur atbildētāja tīklu iegādājas elektroenerģiju no kāda cita uzņēmuma.
13. Prasītāja izmantoja analogu elektroenerģijas skaitītāju, taču tā [oficiālais] kalibrēšanas derīguma termiņš bija beidzies 2023. gada decembrī. No lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu izriet, ka šis skaitītājs bija jānomaina pret viedo uzskaites sistēmu, kas atbilst tiesību aktu prasībām (turpmāk tekstā arī – “viedais skaitītājs”).
14. Tā kā prasītāja iebilda pret iepriekšējā analogā skaitītāja demontāžu, atbildētājs cēla prasību Bezirksgericht Tulln (Tulnas pirmās instances tiesa; Austrija), lai varētu veikt iepriekšējā skaitītāja demontāžu. Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja Landesgericht St. Pölten (Sanktpeltenes apgabaltiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa.
15. Iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai sešus prejudiciālus jautājumus:
“1. Vai [Direktīvas (ES) 2019/944] 22. pants kopsakarā ar [tās] II pielikumu jāinterpretē tādējādi, ka tīkla operatoram ir jāņem vērā galapatērētāja vēlme nesaņemt viedo skaitītāju un šādā gadījumā tam ir pienākums galapatērētājam viedās uzskaites sistēmas vietā nodrošināt parasto skaitītāju?
2. Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (Mērinstrumentu direktīva 2014/32/ES) (8) 2. panta 1. punkts, kurā noteikts, ka tā attiecas uz “mērinstrumentiem” III–XII pielikuma par konkrētiem mērinstrumentiem (tostarp par aktīvās elektroenerģijas skaitītāju (MI‑003)) izpratnē kopsakarā ar [Direktīvas 2019/944] 20. panta b) un c) punktu un 23. panta 3. punktu jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2010. gada ElWOG [Elektroenerģētikas nozares organizācijas likums, BGBl I Nr. 17/2021 redakcijā, 7. panta 1. punkta 31. apakšpunkts], kurā nav izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz mērinstrumentu datu drošību?
3. Vai, interpretējot [Direktīvas 2019/944] 20. panta b) un c) punktu, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 23. panta 3. punktu, ir jāņem vērā arī Direktīvas 85/374/EEK (Direktīva par atbildību par produktiem ar trūkumiem) (9), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/34/EK (10), 6. panta 1. punkts?
4. Vai [Direktīvas 2002/58] 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “elektronisko sakaru tīkls” attiecas arī uz elektroenerģijas tīklu, pa kuru dati (patēriņa dati, metadati, personas dati) tiek pārraidīti Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punktā, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 23. panta 3. punktā minētajos nolūkos?
5. Vai [Regulas 2016/679] 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 13. pants un 32. panta 2. punkts un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 7. pants un 8. panta 1. un 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā [IME‑VO noteikumu 1. panta 6. punkts], saskaņā ar kuru ir tikai jānodrošina tas, ka galapatērētājam ir redzama nolasīšanas intervāla attiecīgā konfigurācija, bet nav jāpārliecinās, vai tīkla operators ir konstatējis “pienācīgi pamatotu gadījumu” (ElWOG 84.a panta 1. punkts) un ir apskatījis galapatērētāja datus pirms noteiktā intervāla?
6. Vai, ņemot vērā Hartas 52. panta 3. punktu, tās preambulas 5. punktu un paskaidrojumus par tās 7. pantu, interpretējot [Direktīvas 2019/944] 20. panta b) un c) punktu, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 23. panta 3. punktu, ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par ECPAK 8. pantu?”
16. Pēc Tiesas lūguma šajos secinājumos pievērsīšos ceturtajam un piektajam prejudiciālajam jautājumam.
17. Pamatlietas puses, Austrijas un Somijas valdības un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus un tika uzklausītas 2025. gada 24. septembra tiesas sēdē.
III. Juridiskā analīze
Ievada apsvērumi
Par energoefektivitāti un datu aizsardzību
18. Lieta iekļaujas īpašā normatīvā un tehnoloģiskā kontekstā, kurā enerģētikas nozares digitalizācija ir uzskatīta par būtisku elementu Savienības tiesību aktos noteikto efektivitātes un vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai.
19. It īpaši Direktīva 2019/944 par elektroenerģijas iekšējo tirgu iedrošina dalībvalstis ieviest viedās uzskaites sistēmas (11) (turpmāk tekstā arī – “viedais skaitītājs”), lai patērētājiem reāllaikā vai tuvu reāllaikam ļautu piekļūt informācijai par viņu energopatēriņu, kā arī, lai veicinātu aktīvu iesaisti enerģētikas pārkārtošanā (12).
20. Savienības likumdevējs ir arī centies panākt, lai patērētāji būtu atbildīgāki par savu enerģijas patēriņu, vairāk iesaistītos tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka patērētāji var brīvi izvēlēties piegādātājus (13). Patērētāju iesaistīšanai ir vajadzīga tāda tehnoloģija kā viedās uzskaites sistēmas. Šādas sistēmas arī dod iespēju operatoriem labāk pārredzēt savus tīklus un samazināt darbības un uzturēšanas izmaksas (14). Šajā ziņā Direktīva 2019/944 paredz tiesības un pienākumus arī sadales sistēmas operatoriem (15).
21. Viedā uzskaites sistēma ietver dažādu datu vākšanu, sākot no patēriņa datiem līdz personas datiem. Tāpēc Savienības likumdevējs ir uzsvēris, ka ir būtiski, lai personas datu apstrāde atbilstu VDAR (16).
22. Šādā kontekstā aplūkojamā lieta sniedz iespēju pārbaudīt, kā dalībvalstis pārvalda attiecības starp energoefektivitāti un datu aizsardzību.
Par pieņemamību
23. Atbildētājs un Austrijas valdība apstrīd ceturtā un piektā prejudiciālā jautājuma pieņemamību. To skatījumā šiem prejudiciāliem jautājumiem esot hipotētisks raksturs, jo tie attiecoties uz gadījumu, kad viedais skaitītājs ir uzstādīts, savukārt tiesvedība pamatlietā ir par agrāka analoga skaitītāja demontāžu.
24. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi saistībā ar pašas noteikto tiesisko regulējumu un faktiskajiem apstākļiem un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija” (17). Šī prezumpcija var tikt atspēkota vienīgi izņēmuma apstākļos, ja ir acīmredzams, ka uzdotajam jautājumam nav nekāda sakara ar realitāti vai pamatlietas priekšmetu, vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (18).
25. Turklāt sadarbības gars, kas iedvesmo prejudiciālā nolēmuma mehānismu, nozīmē, ka valsts tiesai, ņemot vērā lietas īpatnības, jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, gan uzdoto jautājumu atbilstība. Tiesai principā ir jāsniedz atbilde, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju (19).
26. Šajā lietā no tās materiāliem izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas precizēt konkrētu Savienības tiesību normu piemērošanas jomu, lai atbilstīgi interpretētu valsts tiesības. Tā ir pamatojusi jautājumu saikni ar strīda priekšmetu, izklāstot, kā atbilde uz šiem jautājumiem varēs ietekmēt pamatlietas iznākumu.
27. No tā jāsecina, ka uzdotos jautājumus nevar uzskatīt par hipotētiskiem.
A. Par ceturto prejudiciālo jautājumu
28. Ar ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2002/58 5. panta 3. punktā minētās prasības informācijas uzglabāšanai gala iekārtā vai piekļuves iegūšanai šādā iekārtā uzglabātai informācijai elektronisko sakaru tīklā var attiekties uz elektroenerģijas tīklu, pa kuru personas dati var tikt pārraidīti Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punktā, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 23. panta 3. punktā minētajos nolūkos.
29. Vispirms jānorāda, ka – manā skatījumā – Direktīvas 2019/944 21. panta 1. punkts aplūkojamajā gadījumā nav būtisks, jo tajā ir regulēts gadījums, ja kādā dalībvalstī viedo uzskaites sistēmu ieviešana saņem negatīvu vērtējumu. No lietas materiāliem izriet, ka Austrijā pēc izmaksu un ieguvumu novērtējuma (20) – pamatojoties uz kuru vēlāk ir pieņemti IME‑VO noteikumi – šādu sistēmu ieviešana ir novērtēta pozitīvi.
30. Šādos apstākļos, lai atbildētu uz šo prejudiciālo jautājumu, būtībā jāpārbauda, vai jēdziens “elektroenerģijas tīkls” var ietilpt jēdzienā “elektronisko sakaru tīkls” (21).
31. Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2002/58 5. panta 3. punktā minētās prasības attiecas vienīgi uz informāciju, kas ir uzglabāta abonenta vai lietotāja gala iekārtā (22).
32. Turklāt jānorāda, ka Direktīvas 2008/63 par telekomunikāciju termināliekārtām (23) 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā termināliekārta ir definēta kā iekārta, ko tieši vai netieši pieslēdz pie publiskā telekomunikāciju tīkla saskarpunkta, lai nosūtītu, apstrādātu vai saņemtu informāciju (24).
33. Patiešām Īstenošanas regulā 2023/1162 par sadarbspējas prasībām (25) ir paredzēts, ka, “ņemot vērā to, ka viedie skaitītāji ir uzskatāmi par galiekārtām – ir piemērojama arī [Direktīva 2002/58] [..], tostarp 5. panta 3. punkt[s]” (26). Tomēr minētajā regulā nav precizēts, vai viedo skaitītāju pielīdzināšana galaiekārtām attiecas uz gadījumu, kad elektroenerģijas tīkls ir publisks vai kad tas nav publisks. Manuprāt, interpretācija, ka viedie skaitītāji ir galaiekārtas neatkarīgi no elektroenerģijas tīkla publiskā rakstura vai tā neesības, izraisītu risku, ka tie neatbilst citām iepriekš minētajām Savienības tiesību normām.
34. Ņemot vērā šos apsvērumus, iespējams secināt, ka, lai Direktīvas 2002/58 5. panta 3. punkts būtu piemērojams šajā gadījumā, būtībā jāiestājas diviem nosacījumiem: a) viedajam skaitītājam jābūt patērētāja īpašumā un b) jābūt pieslēgtam publiskajam tīklam (27), ņemot vērā, ka viedais skaitītājs var tikt uzskatīts par galaiekārtu.
35. Tiesas sēdē atklājās, ka Austrijā elektroenerģijas tīkls nav publisks un ka viedais skaitītājs nav patērētāja īpašumā.
36. Citastarp, kā precizējusi Austrijas valdība, aplūkojamajā gadījumā elektroenerģijas tīkla galvenais mērķis ir piegādāt elektrību, nevis pārvadīt signālus, kā tas savukārt ir elektronisko sakaru tīkla gadījumā (28).
37. No tā izriet, ka šajā lietā nevar tikt izpildīti divi iepriekš minētie nosacījumi, lai Direktīvas 2002/58 5. panta 3. punktā minētās prasības [informācijas] uzglabāšanai varētu būt uzskatāmas par piemērojamām. Katrā ziņā iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai aplūkojamajā gadījumā šie nosacījumi ir izpildīti.
38. Tāpēc, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, Direktīvas 2002/58 5. panta 3. punkts nebūs piemērojams gadījumā, ja viedais skaitītājs nav patērētāja īpašumā un ir pieslēgts privātam tīklam.
B. Par piekto prejudiciālo jautājumu
39. Ar piekto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai VDAR 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 13. pants un 32. panta 2. punkts un Hartas 7. pants un 8. panta 1. un 2. punkts nepieļauj Austrijas tiesību normu (šajā lietā IME‑VO noteikumu 1. panta 6. punktu un ElWOG 84.a panta 1. punktu), saskaņā ar kuru ir tikai jānodrošina, ka galapatērētājam ir redzama nolasīšanas intervāla konfigurācija, bet nav jāpārliecinās, vai tīkla operators ir konstatējis “pienācīgi pamatotu gadījumu” un ir apskatījis patērētāja datus pirms noteiktā intervāla.
40. Vispirms jānorāda, ka tiesas sēdē gan atbildētājs, gan Austrijas valdība uzsvēra, ka ElWOG 84. panta 1. punkts par operatoru piekļuvi atsevišķos pamatotos gadījumos viedo skaitītāju datiem nav piemērojams, ja skaitītājs ir iestatīts “nepiekrišanas” (“opt‑out”) režīmā (29). Tas ir tāpēc, ka enerģijas patēriņa dati netiek reģistrēti, tādējādi neļaujot apskatīt datus ElWOG 84.a pantā minētajā gadījumā.
41. Tādā kontekstā turpinājumā analizēšu piekto prejudiciālo jautājumu, pārbaudot, vai VDAR tiesību normas nepieļauj ElWOG 84.a panta 1. punktu.
42. Vispirms jānorāda – kā noteikts Direktīvas 2019/944 91. apsvērumā, “šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kas ir atzīti Hartā”. Un “ir būtiski, lai personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu atbilstu [VDAR] [..]” (30).
43. Saskaņā ar Direktīvas 2019/944 23. pantu “Datu pārvaldība” dalībvalstīm jānorāda noteikumi par tiesīgo personu piekļuvi galalietotāja datiem un jāorganizē datu pārvaldība tā, lai nodrošinātu efektīvu un drošu piekļuvi datiem un datu apmaiņu, kā arī datu aizsardzību un datu drošību.
44. Runājot par VDAR 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu, 13. pantu un 32. panta 2. punktu, kurus iesniedzējtiesa lūdz interpretēt piektajā prejudiciālajā jautājumā, neesmu tik pārliecināts, ka 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 32. panta 2. punkts ir būtiski šajā gadījumā.
45. Proti, VDAR 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir nostiprināti integritātes un konfidencialitātes principi, saskaņā ar kuriem pārzinim ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst riskam (31). VDAR 32. pantā ir precizēti pārziņa pienākumi attiecībā uz apstrādes drošību. Minētā panta 2. punktā ir noteikts, ka, novērtējot šo drošības līmeni, jāņem vērā “jo īpaši ar apstrādi saistītie riski, kas izriet tostarp no nejaušas vai nelikumīgas personas datu iznīcināšanas, nozaudēšanas, pārveidošanas, neatļautas izpaušanas vai piekļuves tiem” (32).
46. Aplūkojamajā gadījumā iesniedzējtiesas uzdotais jautājums attiecas uz operatora pienākumu informēt patērētāju, ja operators nolasa datus “atsevišķā un pamatotā gadījumā”. Tāpēc, ņemot vērā, ka – pēc manām domām – šajā gadījumā VDAR 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 32. panta 2. punkts nav būtiski, analīzē pievērsīšos 13. pantam.
47. Tātad minētajā pantā ir uzskaitīta informācija, kas pārzinim (šajā gadījumā operatoram) jāsniedz datu subjektam (patērētājam) “datu iegūšanas laikā”. Sniedzamajā informācijā ir arī apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī šīs apstrādes juridiskais pamats (33). Tomēr saskaņā ar VDAR 13. panta 4. punktu minētais informēšanas pienākums ir izslēgts, ja datu subjekta rīcībā jau ir attiecīgā informācija.
48. Runājot par Austrijas tiesisko regulējumu, ElWOG 84.a panta 1. punktā ir tieši paredzēts mērķis, kuram tīkla operatori var nolasīt datus no viedā skaitītāja “atsevišķos pamatotos gadījumos”. Mērķis ir uzturēt drošu un efektīvu tīkla darbību, ja tas ir nepieciešams. Turklāt ir paredzēts, ka “attiecīgos datus nekavējoties dzēš, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami mērķa sasniegšanai. [..] Ja piecpadsmit minūšu intervālu dati tiek nolasīti bez piekrišanas, par to laikus informē galapatērētāju”.
49. Kā atbildētājs norāda apsvērumos, ElWOG 84.a panta 1. punkts ir pārņemts vispārējos noteikumos par piekļuvi Netz Niederösterreich GmbH izplatīšanas tīklam (34); tie var tikt pārņemti līgumā, kurš noslēgts ar patērētāju viedā skaitītāja uzstādīšanas brīdī vai pirms tā.
50. Manuprāt, ElWOG 84.a panta 1. punktā ir paredzēts Direktīvas 2019/944 23. pantā minētais pienākums pārvaldīt datus, lai nodrošinātu efektīvu un drošu piekļuvi un datu apmaiņu.
51. Proti, 84.a pantā ir tieši paredzēts, kādam mērķim var notikt piekļuve, un ir norādīts, ka datus dzēš, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Šajā nozīmē 84.a pants nodrošinot, ka piekļuve datiem un to apmaiņa ir droša. Tas turklāt nodrošinot datu aizsardzību, jo tajā ir noteikts, ka patērētājam jābūt laikus informētam, ja viņš nav devis piekrišanu.
52. No tā izriet, ka Austrijas tiesiskais regulējums, konkrētāk, ElWOG 84.a panta 1. punkts, nav pretrunā VDAR, ja patērētājs ir informēts par konkrētu mērķi, kas minēts 84.a panta 1. punktā. To pašu apsvērumu dēļ uzskatu, ka Austrijas tiesiskais regulējums nav pretrunā Hartas 7. pantam un 8. panta 1. un 2. punktam.
53. Kā minēts arī tiesas sēdē, apzinos, ka patērētājiem var būt bažas par personas datu efektīvu aizsardzību, it īpaši, ja dati tiek nosūtīti, izmantojot tādas ierīces kā enerģijas skaitītāji. Šajā ziņā, manuprāt, ir svarīgi pieminēt, ka Savienības likumdevējs nesen ir pastiprinājis patērētāju personas datu aizsardzības līmeni, pieņemot Regulu (ES) 2023/2854 (35), kas ir piemērojama no 2025. gada 12. septembra un vēl labāk nodrošina “savienotu produktu” (36) lietotājiem laicīgu piekļuvi datiem, kas ģenerēti, lietojot minētos instrumentus.
54. Noslēgumā – uzskatu, ka VDAR 13. pants, kā arī Hartas 7. pants un 8. panta 1. un 2. punkts pieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir tikai jānodrošina, ka galapatērētājam ir redzama nolasīšanas intervāla attiecīgā konfigurācija, bet nav jāpārliecinās, vai tīkla operators ir konstatējis “pienācīgi pamatotu gadījumu” (ElWOG 84.a panta 1. punkts) un ir apskatījis galapatērētāja datus pirms noteiktā intervāla, ja vien patērētājs ir iepriekš informēts arī par šo konkrēto mērķi.
IV. Secinājumi
55. Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Landesgericht St. Pölten (Sanktpeltenes apgabaltiesa, Austrija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka
jēdziens “elektronisko sakaru tīkls” neattiecas uz elektroenerģijas tīklu, pa kuru tiek pārraidīti dati (dati par patēriņu, metadati, personīgā identifikācija) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES 20. panta b) un c) punkta un 23. panta 3. punkta minētajos nolūkos, ja elektroenerģijas tīkls nav publisks un viedais skaitītājs nav patērētāja īpašumā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 13. pants, skatot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu un 8. panta 1. un 2. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka
tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir tikai jānodrošina, ka galapatērētājam ir redzama nolasīšanas intervāla konfigurācija, bet nav jāpārliecinās, vai tīkla operators ir konstatējis “pienācīgi pamatotu gadījumu” un ir apskatījis galapatērētāja datus pirms noteiktā intervāla, ja patērētājs ir iepriekš informēts par šo konkrēto mērķi.
1 Oriģinālvaloda – itāļu.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (OV 2019, L 158, 125. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK (OV 2009, L 337, 11.lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”).
5 Bundesgesetz, mit dem die Organisation auf dem Gebiet der Elektrizitätswirtschaft neu geregelt wird (Elektrizitätswirtschafts- und –organisationsgesetz 2010 – ElWOG 2010). BGBl. I Nr. 110/2010.
6 Verordnung des Bundesministers für Wirtschaft, Familie und Jugend, mit der die Einführung intelligenter Messgeräte festgelegt wird (Intelligente Messgeräte‑Einführungsverordnung – IME‑VO) BGBl. II Nr. 138/2012.
7 Verordnung der E‑Control, mit der die Anforderungen an intelligente Messgeräte bestimmt werden (Intelligente Messgeräte‑AnforderungsVO 2011 – IMA‑VO 2011) BGBl. II Nr. 339/2011 (turpmāk tekstā – “IMA‑VO noteikumi”).
8 OV 2014, L 96, 149. lpp.
9 Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV 1985, L 210, 29. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/34/EK (1999. gada 10. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV 1999, L 141, 20. lpp.).
11 Direktīvas 2019/944 2. panta 23. punktā “viedā uzskaites sistēma” ir definēta kā “elektroniska sistēma, kas spēj mērīt tīklā pievadīto elektroenerģiju vai no tīkla patērēto elektroenerģiju, sniedzot vairāk informācijas nekā konvencionālais skaitītājs, un kas spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot kādu elektroniskās komunikācijas veidu”. Viedā uzskaites sistēma atšķiras no “konvencionāla skaitītāja”, jo, kā definēts šīs pašas direktīvas 2. panta 22. punktā, tas ir “analogs skaitītājs vai elektronisks skaitītājs, kas nevar ne sūtīt, ne saņemt datus”.
12 Skat. it īpaši Direktīvas 2019/944 10., 49., 52. un 54. apsvērumu.
13 Skat. Direktīvas 2019/944 11. un 12. apsvērumu.
14 Skat. Direktīvas 2019/944 52. apsvērumu.
15 Skat. Direktīvas 2019/944 45. apsvērumu.
16 Skat. Direktīvas 2019/944 91. apsvērumu.
17 Skat. spriedumu, 2023. gada 17. maijs, BK un ZhP (Daļēja tiesvedības apturēšana pamatlietā) (C‑176/22, EU:C:2023:416, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks (C‑333/07, EU:C:2008:764, 46. punkts).
19 Skat. spriedumu, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 PWC Austria iestādei, kas reglamentē elektronenerģiju E‑Control, Studie zur Analyse der Kosten Nutzen einer österreichweiten Einführung von Smart Metering, 2010. gada jūnijs, aplūkojams tīmekļvietnē: https://www.e-control.at/documents/1785851/1811528/pwc-austria-smart-metering-e-control-06-2010.pdf/b68eb019-b6bf-444d-b4fb-95f3d05727ca?t=1413906565472b68eb019-b6bf-444d-b4fb-95f3d05727ca
21 Termins “elektronisko sakaru tīkls” ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV 2018, L 321, 36. lpp.) 2. panta 1. punktā.
22 Mans izcēlums. Turklāt, kā Tiesa atzinusi 2019. gada 1. oktobra spriedumā Planet49 (C‑673/17, EU:C:2019:80), 5. panta 3. punktā minētā aizsardzība attiecas uz visu galiekārtā uzglabāto informāciju neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir vai nav personas dati (68.–70. punkts).
23 Komisijas Direktīva 2008/63/EK (2008. gada 20. jūnijs) par konkurenci telekomunikāciju termināliekārtu tirgos (OV 2008, L 162, 20. lpp.).
24 Mans izcēlums.
25 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1162 (2023. gada 6. jūnijs) par sadarbspējas prasībām un nediskriminējošām un pārredzamām procedūrām attiecībā uz piekļuvi uzskaites un patēriņa datiem (OV 2023, L 154, 10. lpp.).
26 Skat. Īstenošanas regulas 2023/1162 16. apsvērumu.
27 Direktīvas 2018/1972 2. panta 8. punktā “publisks elektronisko sakaru tīkls” ir definēts kā “elektronisko sakaru tīkls, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto, lai nodrošinātu publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, kuri atbalsta informācijas pārnešanu starp tīkla pieslēgumpunktiem”.
28 Skat. Direktīvas 2018/1972 2. panta 1. punktu.
29 Pilnīgākam izklāstam: no lietas materiāliem izriet, ka patēriņa datu nosūtīšana var notikt vienā no trim dažādām konfigurācijām: “standarta” (“standard”), “piekrišanas” (“opt‑in”) vai “nepiekrišanas” (“opt‑out”) konfigurācijā. “Standarta” konfigurācijā tiek nosūtīti diennakts patēriņa dati. “Piekrišanas” konfigurācijā tiek nosūtīti patēriņa dati ar piecpadsmit minūšu intervāliem un diennakts patēriņa dati. Turpretī “nepiekrišanas” konfigurācija ir pretēja abām pārējām konfigurācijām, jo šādā konfigurācijā iestatīts skaitītājs saglabā un nosūta vienīgi gada patēriņu. Ja ir aktivizēta “nepiekrišanas” konfigurācija, skaitītājs izbeidz mērīt elektroenerģiju kā viedais skaitītājs, darbojoties kā digitālais skaitītājs.
30 Skat. arī Direktīvas 2019/944 23. panta 3. punktu.
31 Skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, Krankenversicherung Nordrhein (C‑667/21, EU:C:2023:1022, 68. punkts).
32 Skat. spriedumu, 2024. gada 25. janvāris, MediaMarktSaturn (C‑687/21, EU:C:2024:72, 37. punkts).
33 Skat. arī spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Meta Platforms Ireland (Pārstāvības prasība) (C‑757/22, EU:C:2024:598, 54. punkts).
34 Kā Netz Niederösterreich GmbH min apsvērumos Tiesā, vispārējo noteikumu par piekļuvi Netz Niederösterreich GmbH [Allgemeine Bedingungen für den Zugang zum Verteilernetz der Netz Niederösterreich GmbH] izplatīšanas tīklam XIV punktā ir skaidri noteikts, ka, “lai nodrošinātu drošu un efektīvu tīkla darbību, īpašos pamatotos gadījumos dati var tikt nolasīti ar piecpadsmit minušu intervālu arī bez tīkla klienta piekrišanas, par to laikus informējot klientu. Turklāt pēc BMWFW [Bundesministerium für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft] vai regulatīvās iestādes rīkojuma 2010. gada ElWOG 84.a panta 1. punktā minētajiem mērķiem dati var tikt nolasīti ar piecpadsmit minušu intervālu, ar nosacījumu, ka pēc nolasīšanas tie tiek nekavējoties apkopoti un pēc tam anonimizēti” (brīvs tulkojums). Netz Niederösterreich GmbH norāda arī, ka ar patērētāju noslēgtai slīgums atbilstot iepriekš minētajiem vispārējiem noteikumiem, kurus reglamentējošās iestādes E‑Control elektroenerģijas jomā ir atļāvušas 2014. gada 18. jūnijā.
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts) (OV 2023, L 2023/2854).
36 “Savienota produkta” definīciju skat. Regulas 2023/2854 2. panta 5. punktā.