<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-03-202503C106202305750-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0575-23-202409538-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/03/2025 19:08:19" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="5UZbLznHNB/Kw8J+ETn2za9IexFEVBRT+UmMtnSTVj1V5omlq7TtoqHFFGsv02Ku6MizsHW4wG9KgGAs69yIdu4/URuffBvsi90gNdF6BmnwMK6MNnMWnQ/siIjpuzM8VQAiULFBdt1qYCRImouMOHbGycabA4ajKBK1j3gb+GI=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="977aa5df-16de-4f32-9260-d9ccbf25c503" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0575" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 18-10-24 08:29:16" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-10-30T10:08:27Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="0ec6395ccf364c5c93ff2ef3388fe2ea" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0575" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Szpunar secinājumi – lieta C‑575/23</div>
      <div id="rId21" style="default">ONB u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-4" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 24. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-5" title="page-1">
      Lieta C‑575/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      FT,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      AL,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      ON
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      État belge,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-11" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-12" title="page-1">
      Orchestre national de Belgique (ONB)
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-13" title="page-1">
      (Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-14" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības – Orķestra štata mūziķu blakustiesības – Direktīva 2001/29/EK – 2. pants un 3. panta 2. punkts – Reproducēšanas tiesības un publiskošanas tiesības – Direktīva 2006/115/EK – 7.–9. pants – Fiksācijas, raidīšanas un publiskošanas un izplatīšanas tiesības – Direktīva (ES) 2019/790 – 26. pants – Piemērošana laikā – 18.–23. pants – Piemērošanas joma – Pienācīgas un samērīgas atlīdzības princips – Līgumslēgšanas brīvības princips – Blakustiesību nodošana ar normatīvu aktu
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ne tikai autori gūst labumu no intelektuālā īpašuma tiesībām uz saviem darbiem. Mākslinieciskajā jaunradē iesaistītajām personām, tostarp izpildītājiem, ir piešķirtas īpašas tiesības, tā sauktās “autortiesību blakustiesības” (turpmāk tekstā – “blakustiesības”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>)).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs blakustiesības, kas aizsargā izpildītāju pakalpojumus (izpildījumu) pret neatļautu izmantošanu, ir līdzīgas autortiesībām. Tās ne vien vispārīgos vilcienos attiecas uz tām pašām izmantošanas darbībām, bet tām ir arī tāds pats ekskluzīvo tiesību raksturs, ciktāl tās dod iespēju atļaut vai aizliegt šo pakalpojumu izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr izpildītāji bieži vien ir situācijās, kad viņu tiesības īstenot ir sarežģītāk nekā autortiesības. Pirmkārt, izpildītāji daudz biežāk nekā autori savu darbību veic, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām. Otrkārt, darbam parasti ir viens autors vai ierobežots autoru skaits, piemēram, komponists un teksta autors, bet izpildītāji bieži vien darbojas vairāk vai mazāk plašos ansambļos – mūzikas grupā, teātra trupā vai, kā šajā lietā, orķestrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to izpildītāju blakustiesību īstenošanai jānotiek tā, lai to salāgotu ar viņu darba devēju leģitīmajām interesēm un ansambļu, kuros viņi ietilpst, pienācīgu darbību. Šī lieta konkrētāk attiecas uz jautājumu, cik lielā mērā tādu izpildītāju, kuri nodarbināti kā publiskā sektora darbinieki, blakustiesības var ierobežot ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu iestādes, no kuras viņi atkarīgi, pienācīgu darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starptautiskās tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starptautiskā Konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību pieņemta Romā 1961. gada 26. oktobrī (turpmāk tekstā – “Romas Konvencija”). Eiropas Savienība nav pievienojusies šai konvencijai, turpretī visas dalībvalstis, izņemot Maltas Republiku, tai ir pievienojušās. Attiecībā uz izpildītāju tiesību aizsardzību minētā konvencija nosaka pienākumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) tikai izpildījumam, kas fiksēts, ierakstīts vai pārraidīts citā valstī, nevis tajā, kurā ir lūgta aizsardzība, tomēr tā veido minimālo starptautisko šādas aizsardzības standartu. Uz to atsaucas citi starptautisko tiesību akti, kā arī attiecīgie Savienības tiesību akti, un tie jāinterpretē saskaņā ar šo konvenciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas Konvencijas 7., 8. un 15. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-3">
      “7. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-3">
      1. Konvencijā paredzētā izpildītāju aizsardzība ietver iespēju novērst:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-3">
      a) darbu raidīšanu un demonstrēšanu bez viņu piekrišanas, izņemot gadījumus, kad pārraidītais vai izziņotais priekšnesums ņemts no cita raidījuma vai no fiksācijas;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-3">
      b) nefiksēta priekšnesuma fiksāciju bez izpildītāju piekrišanas;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-3">
      c) priekšnesuma fiksācijas reproducēšanu bez izpildītāja piekrišanas:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-30" title="page-3">
      (i) ja pirmā fiksācija veikta bez viņa atļaujas;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-31" title="page-3">
      (ii) ja reproducēšana veikta citiem mērķiem, nevis izpildītāju dotajā atļaujā norādītajiem;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-32" title="page-3">
      (iii) ja pirmā fiksācija veikta saskaņā ar 15. panta noteikumiem, bet reproducēšana veikta mērķiem, kas atšķiras no šiem noteikumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-3">
      8. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-3">
      Jebkuras dalībvalsts vietējā likumdošanā var noteikt kārtību, kā tiek ievērotas izpildītāju tiesības gadījumos, kad vienā priekšnesumā piedalās vairāki izpildītāji.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      15. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-3">
      2. Neatkarīgi no šī panta 1. punkta noteikumiem jebkura dalībvalsts savā likumdošanā var paredzēt tādus pašus ierobežojumus izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju aizsardzības jomā, kādi ir noteikti attiecībā uz literāro un mākslas darbu autortiesību aizsardzību. Taču obligātas licences drīkst paredzēt tikai tik tālu, cik tās ir saskaņā ar Konvencijā paredzētajiem noteikumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Savienība nav pievienojusies Romas konvencijai, tomēr tā ir pievienojusies Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgumam par izpildījumu un fonogrammām, kas pieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 2000. gada 16. marta Lēmumu 2000/278/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “WPPT”). Saskaņā ar WPPT 1. panta 1. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      “Nekas šajā līgumā neliek atkāpties no saistībām, kādas Līgumslēdzējām pusēm ir vienai pret otru saskaņā ar [Romas Konvenciju].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">WPPT 6.–10. pantā par labu izpildītājiem paredzētas “ekskluzīvas tiesības atļaut”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">sava nefiksētā izpildījuma apraidi, publiskošanu un fiksāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atveidojumu attiecībā uz savu izpildījumu, kas fiksēts fonogrammās;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">izplatīt, nododot īpašumtiesības, un komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrībai tā sava izpildījuma kopijas, kas fiksēts fonogrammās;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">padarīt sabiedrībai pieejamu savu fonogrammās fiksēto izpildījumu tā, lai sabiedrības locekļi var tiem piekļūt pašu izvēlētā vietā un laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">WPPT 16. panta 1. punkts ļauj līgumslēdzējām pusēm savos tiesību aktos paredzēt tādus pašus ierobežojumus un izņēmumus attiecībā uz izpildītāju aizsardzību, kādus tās paredz savos tiesību aktos saistībā ar autortiesību aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 2. un 3. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      “2. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-3">
      b) izpildītājiem – attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      3. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      2. Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-3">
      a) izpildītājiem – attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/115/EK (2006. gada 12. decembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) 3. un 7.–10. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-3">
      “3. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-3">
      1. Ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt nomu un patapināšanu pieder:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-3">
      b) izpildītājiem attiecībā uz viņu izpildījumu fiksācijām;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-3">
      7. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-3">
      1. Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt fiksēt viņu izpildījumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-3">
      8. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-3">
      1. Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt raidīt bez vadiem un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-3">
      9. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-3">
      1. Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības padarīt pieejamus sabiedrībai, pārdodot vai citādā veidā, objektus, kas norādīti a) līdz d) apakšpunktā, ietverot kopijas, turpmāk tekstā – “izplatīšanas tiesības”:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-3">
      a) izpildītāji, attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-3">
      10. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-3">
      2. Neatkarīgi no 1. punkta visas dalībvalstis var paredzēt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz izpildītāju [..] aizsardzību, ko tās paredz sakarā ar literāru darbu un mākslas darbu autortiesību aizsardzību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-3">
      Obligātus licences līgumus tomēr var paredzēt vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Romas Konvenciju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), 18.–23. pantā par labu izpildītājiem paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pienācīgas un samērīgas atlīdzības princips, ja viņi ir licencējuši vai nodevuši savas ekskluzīvās tiesības uz savu blakustiesību objektu izmantošanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pārredzamības pienākums no pusēm, kam tie ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, visu gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības pieprasīt pienācīgu un taisnīgu papildatlīdzību, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no visiem darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem izrādās nesamērīgi maza;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">brīvprātīga alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra attiecībā uz pārredzamības pienākumu un tiesībām uz papildatlīdzību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības atsaukt licenci vai savu ekskluzīvo tiesību nodošanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nepiemērojamības princips jebkādai līguma normai, kas ir pretrunā iepriekš otrajā, trešajā un ceturtajā ievilkumā minētajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 26. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-3">
      “1. Šo direktīvu piemēro attiecībā uz visiem darbiem un blakustiesību objektiem, ko 2021. gada 7. jūnijā vai pēc minētā datuma aizsargā valstu tiesību akti autortiesību jomā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-3">
      2. Šo direktīvu piemēro, neskarot tiesību aktus, kas noslēgti, un tiesības, kas iegūtas pirms 2021. gada 7. jūnija.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas tiesībās blakustiesības reglamentētas code de droit économique [Ekonomikas tiesību kodeksa] XI grāmatas 5. sadaļas 3. nodaļā. Šī kodeksa redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu rašanās laikā (turpmāk tekstā – “Ekonomikas tiesību kodekss”), XI.203. un XI.205. pantā it īpaši noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-3">
      “XI.203. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-3">
      Šajā nodaļā atzītās blakustiesības ir mobilas, nododamas un pārnesamas, pilnībā vai daļēji, saskaņā ar Code civil [Civilkodeksa] noteikumiem. Tās tostarp var atsavināt vai nodot ar vienkāršu vai ekskluzīvu licenci.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-3">
      XI.205. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-3">
      1. Vienīgi izpildītājam ir tiesības reproducēt savu pakalpojumu vai atļaut tā reproducēšanu, lai kādā veidā un formā tas būtu, tieši vai netieši, uz laiku vai pastāvīgi, pilnībā vai daļēji.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-3">
      Šīs tiesības tostarp ietver ekskluzīvas tiesības atļaut to nomāt vai patapināt.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-3">
      Vienīgi viņam ir tiesības savu pakalpojumu izziņot sabiedrībai jebkādā veidā, tostarp darot to pieejamu sabiedrībai tā, lai sabiedrības locekļi tam var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-101" title="page-3">
      Izpildītāja tiesības tostarp ietver ekskluzīvas izplatīšanas tiesības [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-103" title="page-3">
      3. Visi līgumi attiecībā uz izpildītāju pierādāmi rakstveidā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-104" title="page-3">
      Līguma noteikumi par izpildītāja tiesībām un to izmantošanas noteikumiem ir jāinterpretē šauri. Objekta nodošana, kura neatņemama sastāvdaļa ir pakalpojuma fiksācija, neietver tiesības to izmantot.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-106" title="page-3">
      4. Kad izpildītājs sniedz pakalpojumus, izpildot darba līgumu vai civildienesta noteikumus, mantiskās tiesības var nodot darba devējam, ciktāl tiesību nodošana ir skaidri paredzēta un pakalpojums ietilpst līguma vai civildienesta noteikumu piemērošanas jomā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-3">
      Koplīgumos var noteikt nodošanas apjomu un kārtību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 1. jūnija arrêté royal relatif aux droits voisins du personnel artistique de l’Orchestre national de Belgique [Karaļa dekrēts par Beļģijas Nacionālā orķestra (turpmāk tekstā – “BNO”) mākslinieku blakustiesībām] (turpmāk tekstā – “pamatlietā apstrīdētais akts”) īpaši reglamentē izpildītāju – BNO dalībnieku – blakustiesības. Šī akta 2. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-110" title="page-3">
      “Izpildītājs saskaņā ar šā dekrēta normām nodod [BNO] blakustiesības par viņa pakalpojumiem, kas īstenoti saistībā ar tā darbu [BNO].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā akta 3. panta 1. un 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-112" title="page-3">
      “1. Saskaņā ar 2. pantu [BNO] pret 4. un 6. pantā precizēto atlīdzību tiek nodotas šādas blakustiesības:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-113" title="page-3">
      a) publiskošanas tiesības:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības publiskot saistībā ar darbu [BNO] īstenotos izpildītāju pakalpojumus, lai veiktu skaņas izplatīšanu un pārraidīšanu, izmantojot radiosakarus, kabeļtīklu, satelītu, interneta platformas, straumēšanu vai jebkādus citus šodien zināmus vai nezināmus tehniskus paņēmienus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības publiskot saistībā ar darbu [BNO] īstenotos izpildītāju pakalpojumus, lai veiktu audiovizuālu izplatīšanu un pārraidīšanu, izmantojot radiosakarus, kabeļtīklu, satelītu, interneta platformas, straumēšanu vai jebkādus citus šodien zināmus vai nezināmus tehniskus paņēmienus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-116" title="page-3">
      b) Reproducēšanas un izplatīšanas tiesības:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības reproducēt, pilnībā vai daļēji, saistībā ar darbu [BNO] īstenotos izpildītāju pakalpojumus neierobežotā skaitā kopiju uz jebkādiem šodien zināmiem vai nezināmiem skaņas, video vai multimediju datu nesējiem, ieskaitot digitālos datu nesējus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības izplatīt datu nesējus, kuros reproducēti izpildītāju pakalpojumi, un tiesības piedāvāt to lejupielādi privātām vajadzībām kā pakalpojumu, kas pieejams, izmantojot digitālu datu pārraides tīklu, tostarp internetu, un, vispārīgi, tiesības izmantot vai nodot izmantošanai datu nesējus, ieskaitot pārdošanu un nomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-119" title="page-3">
      2. Saskaņā ar 2. pantu un šā panta 1. punktu nodotās tiesības tiek nodotas uz visu blakustiesību termiņu un attiecībā uz visu pasauli. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms pamatlietā apstrīdētā akta pieņemšanas BNO mūziķu blakustiesību izmantošanu apsprieda saskaņošanas komitejā katrā gadījumā atsevišķi. Kopš 2016. gada saskaņošanas komitejā notika sarunas starp BNO un mūziķu arodbiedrību delegācijām, lai panāktu vienošanos par atlīdzību par blakustiesībām. Sarunas nav devušas rezultātu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo neveiksmi, kompetentās Beļģijas iestādes nolēma jautājumu risināt ar normatīviem aktiem. Tomēr normatīvā akta projekta saskaņošana ar mūziķu pārstāvjiem arī beidzās bez rezultātiem, un 2021. gada 12. maijā tika sastādīts domstarpību protokols.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 1. jūnijā État belge (Beļģijas valsts) pieņēma pamatlietā apstrīdēto aktu, kas stājās spēkā 2021. gada 4. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas 2021. gada 26. jūlijā celta Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija), prasītāji pamatlietā lūdza atcelt pamatlietā apstrīdēto aktu, it īpaši būtībā norādot, ka tā normas pārkāpj Direktīvas 2019/790 18.–23. pantu, kā arī Ekonomikas tiesību kodeksa XI.203. un XI.205. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-126" title="page-3">
      “1) Vai [Direktīvas 2019/790] 18.–23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz ar normatīviem aktiem nodot štata darbinieku blakustiesības par pakalpojumiem, kuri īstenoti darba tiesisko attiecību jomā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-127" title="page-3">
      2) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai [Direktīvas 2019/790] 26. panta 2. punkta formulējumi “akt[i], kas noslēgti”, un “tiesības, kas iegūtas”, ir jāinterpretē kā tādi, kas attiecas it īpaši uz blakustiesību nodošanu, kura īstenota ar normatīvu aktu, kas pieņemts pirms 2021. gada 7. jūnija?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts Tiesā 2023. gada 15. septembrī. Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāji pamatlietā, BNO, Beļģijas valdība un Eiropas Komisija. Šie paši lietas dalībnieki tika pārstāvēti tiesas sēdē, kas notika 2024. gada 20. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesa uzdod Tiesai divus jautājumus par vairāku Direktīvas 2019/790 tiesību normu interpretāciju. Pirms pāriet pie pašu jautājumu izskatīšanas, uzskatu, ka ir nepieciešams formulēt dažus ievada apsvērumus un priekšlikumus par jautājumu formulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālajos jautājumos iesniedzējtiesa vaicā Tiesai par Direktīvas 2019/790 tiesību normu interpretāciju attiecībā uz izpildītāju blakustiesībām, lai varētu novērtēt pamatlietā apstrīdētā akta atbilstību šīm tiesību normām (pirmais jautājums). Un, konkrētāk, par šīs direktīvas piemērojamību ratione temporis pamatlietā (otrais jautājums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesai no visas valsts tiesas sniegtās informācijas un tostarp no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu motīviem ir jānošķir tie Savienības tiesību elementi, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Šajā gadījumā uzskatu, ka prejudiciālie jautājumi jāpapildina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, minētajām Direktīvas 2019/790 tiesību normām nav autonoma rakstura, un tās grūti interpretēt izolēti. Saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 2. punktu tā neskar un nekādi neietekmē esošos noteikumus, kas it īpaši paredzēti Direktīvās 2001/29 un 2006/115 attiecībā uz tiesību normām par izpildītāju blakustiesībām, tomēr precīzāk būtu teikt, ka šīs tiesību normas ir “iestrādātas” attiecīgajās šo direktīvu normās, lai palielinātu to efektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Tāpēc prejudiciālajos jautājumos minētās Direktīvas 2019/790 tiesību normas ir jāinterpretē kopā ar Direktīvu 2001/29 un 2006/115 tiesību normām, ar kurām izpildītājiem piešķir blakustiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pret pamatlietā apstrīdēto aktu izvirzītie pamati attiecas uz tā atbilstību ne tikai Direktīvas 2019/790 tiesību normām, bet arī konkrēti Ekonomikas tiesību kodeksa XI.203. un XI.205. pantam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Taču šīs pēdējās normas, ciktāl tās nodrošina Direktīvas 2001/29 2. un 3. panta, kā arī Direktīvas 2006/115 3. un 7.–9. panta transponēšanu Beļģijas tiesībās attiecībā uz izpildītājiem, jāinterpretē, cik vien iespējams, saskaņā ar šīm direktīvām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>). Varētu piebilst, ka uz minētajām direktīvām, atšķirībā no Direktīvas 2019/790, neattiecas jautājums par to piemērojamību ratione temporis strīdā pamatlietā. Tādējādi skaidrojums par iepriekšminēto Savienības tiesību normu pareizu interpretāciju man šķiet lietderīgs vai pat nepieciešams, lai izšķirtu iesniedzējtiesā izskatāmo strīdu – vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs jautājums pamatlietā, liekas, nav ticis ne pieminēts, ne apspriests.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par otro jautājumu, tas iekļaujas plašākā jautājumā par to, vai Direktīva 2019/790 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā apstrīdētais akts. Jautājumu tātad varēs analizēt, interpretējot šīs direktīvas tiesību normas. Tādēļ piedāvāju šo analīzi pievienot pirmā jautājuma analīzei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi es iesaku uzskatīt, ka ar abiem šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2001/29 2. panta b) punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts, Direktīvas 2006/115 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī Direktīvas 2019/790 18.–23. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz ar normatīvajiem aktiem nodot izpildītāju, kuri ir štata darbinieki, blakustiesības par pakalpojumiem, kas īstenoti darba tiesisko attiecību jomā, par labu darba devējam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pārfrāzētajiem prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pamatlietā apstrīdēto aktu, ko pieņēma bez BNO mūziķu piekrišanas un neraugoties uz viņu iebildumiem, Beļģijas iestādes ar normatīvo aktu vienpusēji noteica visu esošo un turpmāko šo mūziķu blakustiesību nodošanu BNO labā pret fiksētu atlīdzību. Tāpēc šis akts ir pielīdzināms obligātai šo tiesību nodošanai par labu iestādei, kura ir ieinteresēta to ekonomiskā izmantošanā. Varētu piebilst, ka, pieņemot minēto aktu, par šo nodošanu attiecībā uz mūziķiem, kuri jau bija BNO sastāvā, tika lemts ar atpakaļejošu spēku, tas ir, kad viņi jau bija šī orķestra dienestā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>). Nodošana izriet no akta, ko pieņēmusi federālā valdība, no kuras ir atkarīgs arī BNO. Tādēļ, lemjot par šo nodošanu, valdība zināmā mērā lēma sev par labu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ rodas jautājums, vai attiecīgās Direktīvu 2001/29, 2006/115 un 2019/790 tiesību normas nepieļauj šādu obligātu nodošanu. Uzreiz norādīšu, ka, pēc manām domām, atbilde ir apstiprinoša tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvām 2001/29 un 2006/115</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/29 2. panta b) punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kā arī Direktīvas 2006/115 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts izpildītājiem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt viņu izpildījuma izmantošanu – fiksāciju, reproducēšanu, izplatīšanu (tai skaitā nomu un patapināšanu) un publiskošanu, tai skaitā pieejamību sabiedrībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru ekskluzīvajām tiesībām atļaut vai aizliegt ir preventīvs raksturs tādā nozīmē, ka jebkādai šādi aizsargātu objektu izmantošanas darbībai nepieciešama iepriekšēja attiecīgo tiesību īpašnieka piekrišana. Tāpēc ikviena šo objektu izmantošana, ko trešā persona veic, nesaņemot šādu iepriekšējo piekrišanu, ir uzskatāma par tādu, kas apdraud šīs tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Turklāt šī aizsardzība nav ierobežota ar ekskluzīvo tiesību izmantošanu, bet ir attiecināma arī uz to īstenošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka attiecīgās Direktīvu 2001/29 un 2006/115 tiesību normas piešķir izpildītājiem tiesības faktiski un efektīvi iebilst pret viņu izpildījuma izmantošanu bez viņu piekrišanas. Līdz ar to šīs tiesības nevar pārveidot parastās tiesībās uz atlīdzību ar tādu obligātu nodošanu, kāda paredzēta pamatlietā apstrīdētajā aktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tam, ka BNO mūziķus nodarbina kā publiskā sektora darbiniekus, šeit nav nozīmes. Bez papildu precizējuma izmantojot vārdu “izpildītāji”, kas jāinterpretē vienveidīgi visā Savienībā, Savienības likumdevējs nav pakļāvis Direktīvu 2001/29 un 2006/115 tiesību normu piemērošanu nekādiem nosacījumiem par attiecīgo personu nodarbinātības statusu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>). Šo tiesību normu piemērojamība nodarbinātajiem izpildītājiem, tai skaitā publiskā sektora darbiniekiem, manuprāt, nerada nekādas šaubas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/29 un 2006/115 paredz izņēmumus un ierobežojumus izpildītāju ekskluzīvajām tiesībām. Tā, Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punktā ietverts izsmeļošs to izņēmumu saraksts tiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar šo direktīvu, kurus dalībvalstis var paredzēt savos tiesību aktos. Tāpat Direktīvas 2006/115 10. pantā noteikts īss iespējamo izņēmumu saraksts tiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar šo direktīvu, kuram var pievienot izņēmumus, kas analoģiski katras dalībvalsts iekšējās tiesībās paredzētajiem izņēmumiem attiecībā uz autortiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Varētu piebilst, ka izpildītāju raidīšanas un publiskošanas tiesības dažos gadījumos ir ierobežotas saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 1. un 2. punktu. Tostarp ar šo 2. punktu ievieš obligātu raidīšanas un publiskošanas licenci, kad runa ir par izpildījumu, kas ierakstīts fonogrammā, kuru publicē komerciālos nolūkos, maksājot taisnīgu atlīdzību īpašniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie izņēmumi un ierobežojumi tomēr neļauj kādas izpildītāju kategorijas vai grupas visas ekskluzīvās tiesības pārveidot tiesībās uz atlīdzību, izmantojot obligātu nodošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2006/115 10. panta 2. punkta otrajā daļā ir skaidri noteikts, ka obligātās licences var paredzēt tikai tiktāl, ciktāl tās atbilst Romas Konvencijai. Kaut arī šī norma ir iekļauta Direktīvā 2006/115, to piemēro ne tikai ekskluzīvajām tiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar šo direktīvu, bet “attiecībā uz izpildītāju [..] aizsardzību” vispār, tas ir, arī Direktīvā 2001/29 paredzētajām tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas Konvencija, uz kuru atsaucas iepriekšminētā Direktīvas 2006/115 tiesību norma, skaidri definē to tiesību raksturu, kuras šīs konvencijas līgumslēdzējām pusēm jānodrošina izpildītājiem. Šīs konvencijas 7. panta 1. punkts, ar ko ievieš prasīto minimālo aizsardzību, nosaka, ka šī aizsardzība ietver iespēju “novērst” izpildītāju priekšnesuma izmantošanu bez viņu piekrišanas raidīšanas vai publiskošanas, pirmās fiksācijas un reproducēšanas veidā. Runa tātad ir par ekskluzīvām un preventīvām izpildītāju tiesībām, kuriem jābūt iespējai dot vai atteikt savu piekrišanu ikvienai viņu izpildījuma izmantošanai vienā no iepriekšminētajām formām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī izpildītāju iepriekšējas piekrišanas principa tvērumu Romas Konvencija mazina tikai ierobežotā skaitā gadījumu, kas minēti šīs konvencijas 12., 15. un 19. pantā un pārņemti attiecīgi Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punktā, 10. pantā un 3. panta 6. punktā. Neviena no šīm tiesību normām tomēr neļauj izdot rīkojumu par tādu obligātu vispārēju nodošanu, kāda paredzēta pamatlietā apstrīdētajā aktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par kolektīvo izpildījumu, proti, priekšnesumu, kurā piedalās vairāki izpildītāji, Romas Konvencijas 8. pants ļauj Konvencijas dalībvalstīm noteikt kārtību, kādā izpildītāji tiks pārstāvēti savu tiesību īstenošanā. Tātad ir iespējami pielāgojumi, lai ļautu izpildītāju ansambļiem dot faktisku atļauju sava izpildījuma izmantošanas aktiem. Tomēr no Romas Konvencijas sagatavošanas darbiem izriet, ka šī norma aplūko nevis izpildītāju tiesību īstenošanas nosacījumus, bet tikai viņu pārstāvības veidus – tieši tāpēc, lai to neinterpretētu kā tādu, kas ļauj ieviest obligātu licenci kolektīvajam izpildījumam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Tātad piekrišanas princips šeit paliek spēkā pilnā mērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">WPPT ar nelieliem pielāgojumiem pārņemtas Romas Konvencijas normas par izpildītāju ekskluzīvajām tiesībām. Šīs tiesības tur tiek kvalificētas kā “ekskluzīvas tiesības atļaut”. WPPT 8., 9. un 10. pants papildina šo konvenciju ar jaunām tiesībām, proti, attiecīgi ar izplatīšanas tiesībām, nomas tiesībām un tiesībām padarīt pieejamu sabiedrībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā, manuprāt, izriet, ka šo secinājumu 32. punktā minētās Direktīvu 2001/29 un 2006/115 tiesību normas, lasot tās kopā ar attiecīgajām Romas Konvencijas un WPPT normām, liedz ar normatīvajiem aktiem paredzēt vispārēju izpildītāju grupas blakustiesību nodošanu bez viņu iepriekšējas piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, ir taisnība, ka izņēmuma gadījumos Tiesa ir pieļāvusi, ka valsts tiesību aktos tiek paredzēta autortiesību un blakustiesību īpašnieku netiešas piekrišanas prezumpcija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Tomēr šajā gadījumā šī judikatūra, pēc manām domām, nav piemērojama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, Tiesa šādu netiešu piekrišanu paredzēja tikai mazāk nozīmīgas izmantošanas gadījumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Šaubos, vai to negrozītā veidā var transponēt uz izpildītāju grupas blakustiesību vispārēju nodošanu. Varētu piebilst, ka Tiesa uzsvēra, ka nosacījumi, ar kādiem var pieļaut netiešu piekrišanu, jādefinē šauri, lai neatņemtu tvērumu pašam iepriekšējas piekrišanas principam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Taču to izpildītāju gadījumā, uz kuriem attiecas pamatlietā apstrīdētais akts, iepriekšējas piekrišanas princips tieši tiek pilnībā noliegts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Tiesa uzsvēra, ka attiecīgam īpašnieka jāspēj iebilst pret paredzēto konkrētā aizsargātā objekta izmantošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Taču pamatlietā nav domstarpību par to, ka BNO mūziķi nav piekrituši savu tiesību nodošanas kārtībai un iebilst pret pamatlietā apstrīdēto aktu. Tātad nevar runāt par viņu piekrišanas prezumpciju. Turklāt, ciktāl pamatlietā apstrīdētais akts attiecas uz jau nodarbinātiem mūziķiem, netiešas piekrišanas pastāvēšana kļūst tīri hipotētiska  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, treškārt, Tiesa arī uzsvēra, ka mērķa nospraušana vai kultūras intereses nevar attaisnot Savienības likumdevēja neparedzētu atkāpi no aizsardzības, ko Savienības tiesību akti nodrošina autortiesību un blakustiesību jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Skaidrības labad norādīšu, ka, manuprāt, Savienības tiesības pieļauj izpildītāju blakustiesību nodošanu darba devējam, kā tas paredzēts Ekonomikas tiesību kodeksa XI.205. panta 4. punktā, un izpildītāju, kuri nodarbināti kā publiskā sektora darbinieki, gadījumā – arī to, ka šāda nodošana tiek veikta ar normatīvajiem aktiem. Tomēr šāda normatīva akta pieņemšanai un tā saturam jāsaņem izpildītāju vai viņu pienācīgi pilnvarotu pārstāvju iepriekšēja piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uz prejudiciālajiem jautājumiem par Direktīvām 2001/29 un 2006/115 piedāvāju atbildēt, ka Direktīvas 2001/29 2. panta b) punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kā arī Direktīvas 2006/115 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz ar normatīvajiem aktiem nodot izpildītāju, kuri ir štata darbinieki, blakustiesības par pakalpojumiem, kas īstenoti darba tiesisko attiecību jomā, par labu darba devējam, ja attiecīgā normatīvā akta pieņemšanai un tā saturam nav saņemta izpildītāju vai viņu pienācīgi pilnvarotu pārstāvju iepriekšēja piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvu 2019/790</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par Direktīvu 2019/790, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa vaicā Tiesai par šīs direktīvas piemērojamību izpildītāju, kuri nodarbināti kā publiskā sektora darbinieki, blakustiesību nodošanai ar normatīvajiem aktiem, kā arī par minētās direktīvas piemērojamību ratione temporis, ņemot vērā pamatlietā apstrīdētā akta pieņemšanas datumu. Tāpēc koncentrēšos uz šiem diviem aspektiem. Vērtējums par valsts tiesību aktu materiāltiesisko atbilstību attiecīgajām tās pašas direktīvas normām katrā ziņā ir iesniedzējtiesas kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2019/790 piemērojamību ratione temporis</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādināšu, ka Direktīvu 2019/790, saskaņā ar tās 26. pantu, piemēro attiecībā uz visiem darbiem un blakustiesību objektiem, ko 2021. gada 7. jūnijā vai pēc minētā datuma aizsargā valstu tiesību akti autortiesību jomā. Šī panta 2. punktā precizēts, ka šo direktīvu piemēro, neskarot aktus, kas noslēgti, un tiesības, kas iegūtas pirms iepriekšminētā datuma. Tādēļ rodas jautājums – kādā mērā direktīva ir piemērojama pamatlietā apstrīdētajam aktam, kas stājās spēkā 2021. gada 4. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzreiz atzīmēšu, ka Direktīvas 2019/790 26. panta 2. punkta atruna ir piemērojama tikai saskaņā ar likumu noslēgtiem aktiem un iegūtām tiesībām. Ja pēc Tiesas atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa pieņems lēmumu atzīt pamatlietā apstrīdēto aktu par spēkā neesošu, jautājumam par šīs direktīvas piemērojamību ratione temporis zudīs priekšmets, jo eventuālais jaunais akts par BNO mūziķu tiesību nodošanu būs ticis pieņemts pēc 2021. gada 7. jūnija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neskatoties uz iepriekš minēto, uzskatu, ka ir nepieciešams izteikt šādus apsvērumus par piemērojamību ratione temporis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par Direktīvas 2001/29 10. panta, kas būtībā ir formulēts identiski Direktīvas 2019/790 26. pantam, tiesību normām Tiesa jau ir nospriedusi, ka to mērķis ir izvairīties no Direktīvas 2001/29 piemērošanas ar atpakaļejošu spēku un ka tās jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva neietekmē to ekskluzīvo tiesību izmantošanu, kuras radušās pirms tās piemērojamības datuma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī judikatūra nedod skaidru atbildi uz jautājumu, kā interpretēt jēdzienu “tiesības, kas iegūtas”, kas atrodams arī Direktīvas 2019/790 26. panta 2. punktā. Manuprāt, šis jēdziens nav interpretējams pārāk plaši, lai neietekmētu direktīvas lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, ekskluzīvo tiesību nodošanai var būt ļoti plaša piemērojamība laikā. Tā, pamatlietā apstrīdētais akts paredz nodot par labu BNO visas tajā uzskaitītās šī orķestra pašlaik un nākotnē nodarbināto mūziķu blakustiesības, arī par izpildījumu nākotnē, visā tiesību spēkā esības laikā. Uzskatot visas minētās tiesības par “iegūtām” Direktīvas 2019/790 26. panta 2. punkta izpratnē, notiktu galīga atteikšanās no šīs direktīvas prasību piemērošanas BNO mūziķu blakustiesību nodošanai, un prasības kļūtu par spēkā neesošām attiecībā uz šo izpildītāju grupu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, manuprāt, Direktīvas 2019/790 26. panta 2. punkts jāinterpretē kā tāds, kas atsaucas tikai uz tiesībām, kas pastāvēja tajā norādītajā datumā, tas ir, tiesībām, kuras veidojošais fakts noticis pirms šī datuma. Attiecībā uz izpildītāju blakustiesībām šis veidojošais fakts principā ir izpildījums. Proti, ja ekskluzīvo tiesību nodošana var attiekties uz nākotnes tiesībām, ir grūti uzskatīt, ka tiesību saņēmējam tās ir “iegūtas”, ciktāl nav pārliecības, ka veidojošais fakts notiks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Varētu piebilst, ka, neatkarīgi no Direktīvas 2019/790 26. panta interpretācijas in abstracto, jākonstatē, ka šīs lietas apstākļos pamatlietā apstrīdētajam aktam kā normatīvajam aktam ir divējāds raksturs. Pirmkārt, tas ir to BNO mūziķu blakustiesību nodošanas akts, kuri ir nodarbināti akta pieņemšanas brīdī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). Otrkārt, tas abstraktā veidā reglamentē ikviena šī orķestra mūziķa situāciju tagad un nākotnē. Šis akts kā tāds ir daļa no Beļģijas iekšējiem tiesību aktiem, kas Beļģijas Karalistei no 2021. gada 7. jūnija ir jāsaskaņo ar Direktīvu 2019/790. Šis pienākums gulstas uz Beļģijas valsti, neraugoties uz to, vai tā darbojas kā likumdevējs vai darba devējs. Proti, šī dalībvalsts nevar aizbildināties ne ar kādām “tiesībām, kas iegūtas”, lai izvairītos no šīs direktīvas lietderīgās iedarbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie apsvērumi mani noved pie secinājuma, ka Direktīvas 2019/790 18.–23. pants no 2021. gada 7. jūnija ir piemērojams pamatlietā apstrīdētajam aktam, ievērojot pirms šī datuma notikušos izmantošanas aktus un BNO iegūtās pastāvošās tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2019/790 piemērojamību ratione personae</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai Direktīvas 2019/790 18.–23. pants ir piemērojams izpildītāju blakustiesību nodošanas gadījumā darba tiesisko attiecību jomā, tostarp, ja runa ir par publiskā sektora darbinieku nodarbinātību. Šīs šaubas rosina Beļģijas valsts un BNO nostājas, kuras šīs puses būtībā uztur savos apsvērumos šajā tiesvedībā un kurās tās apgalvo, ka, ņemot vērā formulējumu un šīs direktīvas attiecīgo apsvērumu kontekstu, minētās tiesību normas esot piemērojamas tikai īpašniekiem, kuri noslēguši licences līgumu vai savu tiesību nodošanas līgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no argumentācijas par attiecīgajām Direktīvu 2001/29 un 2006/115 tiesību normām, izpildītājiem jādod sava piekrišana ikvienai viņu blakustiesību izmantošanai, izņemot ierobežotu gadījumu skaitu. Ja šāda piekrišana tiek dota pret atlīdzību, šīm tiesībām pastāv sava veida “izmantošanas līgums” termina vispārējā izpratnē, un šāds līgums valstu tiesību sistēmās var pastāvēt dažādās formās un ar dažādiem nosaukumiem. Nav izslēgtas darba tiesiskās attiecības, kurās var pastāvēt arī blakustiesību nodošanas līgums, kas noslēgts starp nodarbināto izpildītāju un viņa darba devēju – vai nu atsevišķi no darba līguma, vai integrēts tajā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvā 2019/790 tiek uzskatīts, ka šāda situācija pastāv, un šādā plašā un vispārējā nozīmē tur izmantots termins “līgums”. Turklāt šīs direktīvas 18., 19. un 22. pants definē savu tvērumu, atsaucoties uz licencēšanu vai ekskluzīvo tiesību nodošanu. Termins “līgums” šo tiesību normu izpratnē jāsaprot kā attiecināms uz jebkādu izmantošanas licencēšanu vai ekskluzīvo tiesību nodošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jāuzskata, ka Direktīvas 2019/790 18.–23. pantu piemēro ne tikai gadījumā, ka pastāv ekskluzīvo tiesību izmantošanas līgums šaurā nozīmē, bet katru reizi, kad izpildītājs pret atlīdzību dod piekrišanu savu blakustiesību izmantošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citāda interpretācija atņemtu Direktīvai 2019/790 lielu daļu no tās efektivitātes. Proti, tādi izpildītāji kā teātra aktieri vai orķestra mūziķi bieži vien ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja viņu darbs galvenokārt ir tiešo pakalpojumu sniegšana, viņu darba devējs var būt ieinteresēts izmantot viņu izpildījumu arī citā veidā. Izslēdzot šos izpildītājus no šīs direktīvas normās paredzētajām priekšrocībām, tiktu būtiski ierobežots tās tvērums un, līdz ar to, lietderīgā iedarbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu 63. punktā izteikto secinājumu apstiprina Direktīvas 2019/790 72. apsvērums, saskaņā ar kuru fiziskajām personām ir vajadzīga šajā direktīvā paredzētā aizsardzība, “lai tās spētu pilnībā gūt labumu no tiesībām, kas ir saskaņotas ar Savienības tiesību aktiem”. Ņemot vērā, ka šīs atbilstoši Savienības tiesībām saskaņotās tiesības, tostarp izpildītāju blakustiesības, pastāv neatkarīgi no to īpašnieku darba tiesisko attiecību situācijas, tas pats jāattiecina uz minētās direktīvas piemērojamību. Šajā apsvērumā minētas arī situācijas, kurās šāda vajadzība pēc aizsardzības nepastāv, tostarp dažas darba tiesiskās attiecības, bet šīs situācijas tomēr attiecas nevis uz aizsargāto objektu izmantošanu, bet tikai uz to gala lietošanu. Taču šajā gadījumā tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds secinājums piemērojams arī publiskā sektora darbiniekiem, ieskaitot tos, kuri ir štata darbinieki, nevis strādā uz darba līguma pamata. Proti, arī šajās situācijās attiecīgajam izpildītājam jādod sava piekrišana, lai darba devējs izmantotu viņa blakustiesības. Viņu attiecības būtībā pielīdzināmas jebkurām citām līgumiskajām attiecībām starp ekskluzīvo tiesību īpašnieku un izmantošanas licences ņēmēju vai šo tiesību saņēmēju. Tāpēc šajā gadījumā Direktīva 2019/790 ir piemērojama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BNO un Beļģijas Karalistes šajā ziņā izvirzītie argumenti, kas saistīti ar darba valsts pārvaldē, tai skaitā Eiropas Savienībā, specifisko raksturu, manā skatījumā ir kļūdaini. Pirmkārt, attiecībā uz objektiem, par kuriem ir lielas šaubas, vai tie ir uzskatāmi par darbiem autortiesību izpratnē, eventuālo autortiesību nodošana administrācijai, kas ir gala lietotājs un tos neizmanto, vismaz ne ekonomiski, nav salīdzināma ar blakustiesību nodošanu attiecībā uz māksliniecisko izpildījumu tā komerciālai izmantošanai. Otrkārt, kad publiskā sektora darbinieks sāk strādāt administrācijā, viņš var dot savu piekrišanu savu eventuālo tiesību nodošanai, pilnībā apzinoties spēkā esošos noteikumus un parakstot apņemšanos. Savukārt pamatlietā apstrīdēto aktu piemēro jau nodarbinātiem mūziķiem, neļaujot viņiem dot vai atteikt savu piekrišanu paredzētajai nodošanai, kaut arī pagātnē viņiem šāda piekrišana tika prasīta. Treškārt, tiesību nodošana administrācijai dienesta ietvaros nedod pamatu papildu atlīdzībai un tāpēc neizraisa Direktīvas 2019/790 piemērošanu, pretēji nodošanai, kas paredzēta pamatlietā apstrīdētajā aktā. Visbeidzot, šeit runa ir nevis par publiskā sektora darbinieku atlīdzību, bet gan par izpildītāju blakustiesību nodošanu pret atlīdzību, un tas ir jautājums, kas neapšaubāmi ir Savienības kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Direktīvas 2019/790 18.–23. pantu principā piemēro tādam tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā apstrīdētais akts, līdz ar to šim regulējumam jāatbilst šīm tiesību normām. Atbilstības novērtēšanai nepieciešams interpretēt valsts tiesības un faktiskos konstatējumus, līdz ar to tas ir iesniedzējtiesas kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nobeigumā vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz Direktīvas 2019/790 1. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru direktīva neskar un neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas it īpaši paredzēti Direktīvās 2001/29 un 2006/115. No tā it īpaši izriet, ka šīs pirmās direktīvas tiesību normu, tai skaitā 18.–23. panta ievērošana neaizstāj pienākumu ievērot abās citās direktīvās minētos noteikumus, tostarp iepriekšējas piekrišanas principu jebkādai aizsargāto objektu izmantošanai. Bez šādas piekrišanas pieņemts vienpusējs akts, pat ja tas ievēro šos pantus, nevar tikt uzskatīts par atbilstīgu Savienības autortiesībām to kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc piedāvāju atbildēt uz prejudiciālo jautājumu par Direktīvu 2019/790, ka tās 18.–23. pants jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot pirms 2021. gada 7. jūnija notikušās izmantošanas darbības un iegūtās pastāvošās tiesības, tos piemēro izpildītāju, kuri ir štata darbinieki, blakustiesību nodošanai ar normatīvajiem aktiem par pakalpojumiem, kas īstenoti darba tiesisko attiecību jomā, par labu darba devējam, un līdz ar to normatīvajam aktam jāatbilst šīm normām. Papildus, minētajam aktam jāatbilst Direktīvu 2001/29 un 2006/115 prasībām, it īpaši prasībai par iepriekšēju piekrišanu blakustiesību nodošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, piedāvāju Tiesai atbildēt uz Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-187" title="page-3">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta b) punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/115/EK (2006. gada 12. decembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-188" title="page-3">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-189" title="page-3">
      tie liedz ar normatīvajiem aktiem nodot izpildītāju, kuri ir štata darbinieki, autortiesību blakustiesības par pakalpojumiem, kas īstenoti darba tiesisko attiecību jomā, par labu darba devējam, ja attiecīgā normatīvā akta pieņemšanai un tā saturam nav saņemta izpildītāju vai viņu pienācīgi pilnvarotu pārstāvju iepriekšēja piekrišana.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-190" title="page-3">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK, 18.–23. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-191" title="page-3">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-192" title="page-3">
      ievērojot pirms 2021. gada 7. jūnija notikušās izmantošanas darbības un iegūtās pastāvošās tiesības, tos piemēro izpildītāju, kuri ir štata darbinieki, blakustiesību nodošanai ar normatīvajiem aktiem par pakalpojumiem, kas īstenoti darba tiesisko attiecību jomā, par labu darba devējam, un līdz ar to normatīvajam aktam jāatbilst šīm normām. Papildus, minētajam aktam jāatbilst Direktīvu 2001/29 un 2006/115 normām, it īpaši prasībai par iepriekšēju piekrišanu blakustiesību nodošanai.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Precīzāk, runa ir par tā sauktajām “mantiskajām” tiesībām. Uz personiskajām tiesībām Savienības tiesības neattiecas, un šajos secinājumos tās neaplūkošu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzība, ko arī ievieš ar Romas Konvenciju, neattiecas uz šo lietu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 8. septembris, Recorded Artists Actors Performers (C‑265/19, EU:C:2020:677, 50. un 51. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) OV 2000, L 89, 6. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) OV 2001, L 167, 10. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) OV 2006, L 376, 28. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) OV 2019, L 130, 92. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. nesenāko spriedumu, 2023. gada 9. marts, Registrų centras (C‑354/21, EU:C:2023:184, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2019/790 72. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Un, kā es saprotu no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, iesniedzējtiesa uzskata šo iebildumu par pieņemamu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 30. punkts). Skaidrības labad atzīmēšu, ka pamatlietā apstrīdētā akta pieņemšanas brīdī Direktīva 2019/790 vēl nebija transponēta Beļģijas tiesībās.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Termins “dienests” šeit man šķiet atbilstīgs, jo BNO mūziķus parasti nodarbina kā publiskā sektora darbiniekus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Attiecībā uz izpildītāju blakustiesībām skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 8. septembris, Recorded Artists Actors Performers (C‑265/19, EU:C:2020:677, 48. un 61. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Šeit var būt tikai tie izņēmumi, kas uzskaitīti Direktīvas 2001/29 5. pantā. Šī regulējuma neskaidrais raksturs saistīts ar to, ka Direktīvas 2006/115 10. pantā burtiski pārņemts 10. pants no Padomes Direktīvas 92/100/EEK (1992. gada 19. novembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV 1992, L 346, 61. lpp.), kura pieņemta pirms Direktīvas 2001/29 un kuras kodifikācija ir Direktīva 2006/115.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Tikai Romas Konvencijas 12. pantā paredzēta zināmā mērā obligāta licence gadījumos, ja komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmanto raidīšanai vai publiskošanai, un šādā gadījumā attiecīgajiem izpildītājiem ir tiesības tikai uz taisnīgu atlīdzību. Šīs konvencijas 15. pantā paredzēti klasiski izņēmumi izpildītāju ekskluzīvajām tiesībām, savukārt Direktīvas 2006/115 3. panta 6. punkts ļauj dalībvalstīm, izmantojot minētās konvencijas 19. pantā doto iespēju, paredzēt izpildītāju atļaujas prezumpciju darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva, ja viņi piekrituši sava izpildījuma iekļaušanai kinematogrāfiskā vai audiovizuālā darbā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. Ficsor, M., Guide des traités sur le droit d’auteur et les droits connexes administrés par l’OMPI, OMPI, Ženēva, 2003, 153. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2016. gada 16. novembris, Soulier un Doke (C‑301/15, EU:C:2016:878, 35. punkts), kā arī 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Proti, tirdzniecībā nepieejamu grāmatu reproducēšana un publiskošana digitālā formā un senākos audiovizuālos darbos ietverta izpildījuma izmantošana.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2016. gada 16. novembris, Soulier un Doke (C‑301/15, EU:C:2016:878, 38. punkts), kā arī 2019. gada 14. novembris, Spedidam (C‑484/18, EU:C:2019:970, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 16. novembris, Soulier un Doke (C‑301/15, EU:C:2016:878, 39. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 16. novembris, Soulier un Doke (C‑301/15, EU:C:2016:878, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 27. jūnijs, VG Wort u.c. (no C‑457/11 līdz C‑460/11, EU:C:2013:426, 28. un 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Tā ir taisnība, vismaz attiecībā uz mūziķiem, kuri nodarbināti kā publiskā sektora darbinieki. Mūziķiem ar darba līgumiem pēdējais pamatlietā apstrīdētā akta apsvērums paredz, ka viņiem šo aktu piemēros ar līguma papildinājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Kaut arī saskaņā ar šīs direktīvas 27. pantu tās 19. pantu no 2021. gada 7. jūnija piemēro pastāvošajiem līgumiem bez atrunām.</p>
</body>
</html>
