<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑417/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0417</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:881">EU:C:2016:881</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20161116">2016. GADA 16. NOVEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑417/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">SCHMIDT</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20161116">2016. gada 16. novembrī</DATE> *<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>* Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība</KEYWORD><KEYWORD>24. panta 1. punkta pirmā daļa</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu</KEYWORD><KEYWORD>7. panta 1. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz līgumiem</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu un īpašumtiesību reģistrācijas svītrošana zemesgrāmatā</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑417/15</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien</HT> (Vīnes Civillietu apgabaltiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20150723">2015. gada 23. jūlijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20150729">2015. gada 29. jūlijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Wolfgang Schmidt</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Christiane Schmidt .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ileši</HT>č], tiesneši A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>] (referente) un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretāre A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">W. Schmidt</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Beck</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Bartlmä</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Eberhard</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas Republikas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Smolek</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Vláčíl</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. von Rintelen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Wilderspin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20160707">2016. gada 7. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 24. panta 1. punkta pirmo daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Wolfgang Schmidt</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Christiane Schmidt</HT> par Austrijā esoša nekustamā īpašuma dāvinājuma akta atcelšanu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 15., 16. un 34. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(15)</NO.P><TXT>Jurisdikcijas noteikumiem vajadzētu būt ļoti paredzamiem, un tiem būtu jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils. Jurisdikcijai vienmēr vajadzētu būt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās strīda priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru. [..]</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(16)</NO.P><TXT>Papildus atbildētāja domicilam vajadzētu būt alternatīviem jurisdikcijas pamatojumiem, kuru pamatā ir cieša saistība starp tiesu un lietu vai kuru nolūks ir veicināt pareizu tiesvedības norisi. Ciešas saistības pastāvēšanai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un jānovērš iespējamība, ka prasību pret atbildētāju ceļ viņam saprātīgi neparedzamā dalībvalsts tiesā. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(34)</NO.P><TXT>Būtu jānodrošina nepārtrauktība starp 1968. gada [27. septembra konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>)], [Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE>] Regulu (EK) Nr. 44/2001 [par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] un šo regulu, un tālab būtu jānosaka pārejas noteikumi. Šī pati nepārtrauktības vajadzība attiecas uz 1968. gada [27. septembra konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās] un regulu, kas to aizstāj, interpretāciju Eiropas Savienības Tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, kas ir šās regulas I nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Darbības joma un definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju, īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām vai attiecībām, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu laulības ietekmei.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šās regulas II nodaļas 2. iedaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Īpašā jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>. Tajā ir 7. pants, kurā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz līgumiem, – attiecīgās saistības izpildes vietas tiesās;</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Tās pašas regulas minētās iedaļas 8. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz līgumu, ja tiesvedību var apvienot ar tiesvedību pret to pašu atbildētāju jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, – tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas īpašums.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļas 6. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Izņēmuma jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ietvertajā 24. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šādām dalībvalsts tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no pušu domicila:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>lietā, kuras priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre – tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas īpašums.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Austrijas tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstošie valsts tiesību noteikumi ir <HT TYPE="ITALIC">Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch</HT> (Civilkodekss, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Grundbuchsgesetz</HT> (Zemesgrāmatu likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">GBG</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT> 380. pants ir izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Īpašumu nevar iegūt bez tiesībām uz to un tiesiska iegūšanas pamata.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">10</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT> 425. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Tiesības uz īpašumu nav pietiekams pamats īpašumtiesību iegūšanai. Īpašumu un visas lietu tiesības vispār var iegūt tikai ar tiesisku nodošanu un pieņemšanu, izņemot likumā noteiktus gadījumus.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT> 431. panta noteikumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanas darījums ir jāieraksta tam paredzētajos publiskajos reģistros. Šo ierakstu dēvē par <HT TYPE="ITALIC">Einverleibungen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Intabulation</HT>).<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">12</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT> 444. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Īpašumtiesības var zust pēc īpašnieka gribas, ar likumu vai tiesas nolēmumu. Tomēr nekustamā īpašuma tiesības tiek atceltas tikai ar dzēšanu publiskos reģistros.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">13</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 8. pants nošķir zemesgrāmatu ierakstus šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Zemesgrāmatu ieraksti ir:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>ieraksti (<HT TYPE="ITALIC">Einverleibungen</HT>) (tiesiska beznosacījumu iegāde vai svītrošana – <HT TYPE="ITALIC">Intabulationen</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">Extabulationen</HT>), kas tiek veikti bez papildu pamatojuma, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>sākotnēji ieraksti (tiesību iegūšana vai dzēšana ar nosacījumiem – sākotnējā reģistrācija), kas nostiprina zemesgrāmatā nostiprināmu tiesību iegūšanu, nodošanu, ierobežošanu vai dzēšanu tikai ar nosacījumu par to vēlāku pamatojumu, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>vienkāršas atzīmes.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 9. pantam zemesgrāmatu reģistrā var tikt reģistrētas tikai lietu tiesības un apgrūtinājumi, tālākpārdošanas un pirmpirkuma tiesības, kā arī nomas tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">15</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 61. pants, kas attiecas uz atzīmi par tiesvedībām zemesgrāmatā, ir izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="061.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Ja persona, kurai šķiet, ka tās tiesības ir aizskāris nostiprinājums, apstrīd nostiprinājuma spēkā esamību tiesā un lūdz agrākā stāvokļa zemesgrāmatā atjaunošanu, tā var prasīt uzreiz izdarīt atzīmi par šādu strīdu zemesgrāmatā, ceļot prasību vai arī vēlāk. Atzīmi par strīdu var prasīt izdarīt gan tiesai, kas izskata prasību, gan kompetentajai zemesgrāmatu tiesai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="061.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Šī strīda atzīme nozīmē, ka par prasību pieņemtais spriedums ir pilnā mērā izpildāms arī attiecībā uz personām, kas tiesības ir ieguvušas tikai pēc tam, kad lūgums par strīda atzīmi tika iesniegts zemesgrāmatu tiesai.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">16</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">W. Schmidt</HT>, kurš dzīvo Austrijā, piederēja nekustamais īpašums Vīnē (Austrija). Ar <DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembra</DATE> notariālu aktu, kas parakstīts Vīnē, viņš to uzdāvināja savai meitai <HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT>, kura kopš šā datuma ir ierakstīta kā šā nekustamā īpašuma īpašniece zemesgrāmatā. Dāvinājuma brīdī <HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT> dzīvoja Vācijā, kur viņa dzīvo arī šobrīd.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pēc psihiatriskās ekspertīzes ziņojuma, kurā tika norādīts uz smagiem traucējumiem 2013. gada maijā, ar <DATE ISO="20141117">2014. gada 17. novembra</DATE> lēmumu pār <HT TYPE="ITALIC">W. Schmidt</HT> tika nodibināta aizgādnība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar prasību, kas celta <HT TYPE="ITALIC">Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien</HT> (Vīnes Civillietu apgabaltiesa, Austrija) <DATE ISO="20150324">2015. gada 24. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">W. Schmidt</HT>, kuru pārstāvēja viņa aizgādnis, lūdza atcelt <DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembra</DATE> dāvinājuma aktu un tādēļ dzēst ierakstu par <HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT> īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, pamatojot ar to, ka šis ieraksts nav spēkā. Pēc prasītāja pamatlietā lūguma pieteikums par atzīmi par prasību par atcelšanu zemesgrāmatā tika apmierināts atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 61. panta 1. punktam ar <DATE ISO="20150325">2015. gada 25. marta</DATE> rīkojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">19</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT> ir norādījusi uz to, ka iesniedzējtiesai nav piekritības izskatīt prasību pamatlietā, pamatojot ar to, ka Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkts nav tāds, uz kura balstīt minētās tiesas piekritību, jo šī prasība neattiecas uz nekustamā īpašuma lietu tiesībām šī noteikuma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">20</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien</HT> (Vīnes Civillietu apgabaltiesa) pauž šaubas par Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta interpretāciju, atsaucoties, pirmkārt, uz Tiesas <DATE ISO="20010405">2001. gada 5. aprīļa</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaillard</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:209">EU:C:2001:209</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā tika noraidīta izņēmuma jurisdikcijas piemērošana nekustamā īpašuma lietu tiesībās attiecībā uz prasību atcelt nekustamā īpašuma pārdošanas līgumu un,<?PAGE NO="5"?> otrkārt, <DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīļa</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weber</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑438/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:212">EU:C:2014:212</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), atbilstoši kuram šajā izņēmuma jurisdikcijā ietilpst prasība konstatēt uz nekustamo īpašumu gulstošu pirmpirkuma tiesību īstenošanas spēkā neesamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa precizē, ka spriedums, ar ko apmierina prasību par dzēšanu un kas pasludināts atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 61. panta 1. punktam, ir attiecināms gan uz <HT TYPE="ITALIC">C. Schmidt</HT>, gan – atzīmes par strīdu zemesgrāmatā dēļ – uz trešajām personām, kuras tiesvedības laikā ir ieguvušas lietu tiesības uz konkrēto nekustamo īpašumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien</HT> (Vīnes Civillietu apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai uz tiesvedību par dāvinājuma līguma atcelšanu dāvinātāja darījumnespējas dēļ un dāvinājuma saņēmējās īpašumtiesību dzēšanas reģistrāciju attiecas Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1) punkts, kurā attiecībā uz lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu ir paredzēta izņēmuma jurisdikcija?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> šī noteikuma izpratnē ir prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu dāvinātāja darījumnespējas dēļ un dzēst zemesgrāmatā atzīmes par dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Vispirms jākonstatē, ka šāda prasība ietilpst Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Proti, lai gan šās regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts izslēdz no tās piemērošanas jomas fizisko personu rīcībspēju un tiesībspēju, tomēr ir tā, kā to norāda ģenerāladvokāte secinājumu 27.–31. punktā, ka dāvinātāja darījumnespējas noteikšana tādā prasībā, par kādu ir pamatlieta, nav šīs prasības pamatjautājums, kas ir dāvinājuma juridiskā spēkā esamība, bet ir iepriekš izskatāms jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas nekustamais īpašums (<HT TYPE="ITALIC">forum rei sitae</HT>), ir izņēmuma jurisdikcija nekustamā īpašuma lietu tiesību jomā, neaplūkojot pušu domicilu. Tā kā šajā noteikumā būtībā ir pārņemts Regulas Nr. 44/2001 22. panta 1. punkta pirmās daļas saturs, ir jānorāda, ka, ciktāl Regula Nr. 1215/2012 aizstāj Regulu Nr. 44/2001, Tiesas sniegtā interpretācija par šās regulas noteikumiem attiecas arī uz Regulu Nr. 1215/2012, ja šo abu Savienības tiesību instrumentu noteikumi var tikt atzīti par ekvivalentiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Universal Music International Holding</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑12/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:449">EU:C:2016:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Attiecībā uz Regulas Nr. 44/2001 22. panta 1. punktu Tiesa ir nospriedusi, ka, lai pēc iespējas nodrošinātu no šīs regulas izrietošo dalībvalstu un attiecīgo personu tiesību un pienākumu vienlīdzību un vienveidīgumu, frāzes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>priekšmets ir nekustamā īpašuma lietu tiesības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> nozīme Savienības tiesībās ir jānosaka autonomi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weber</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑438/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:212">EU:C:2014:212</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komu</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑605/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:833">EU:C:2015:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Tāpat no Tiesas pastāvīgās judikatūras par Regulu Nr. 44/2001 izriet, ka, tā kā ar tiem tiek ieviesta atkāpe no šajā regulā paredzētajām vispārējām jurisdikcijas normām, it īpaši no tās 2. panta 1. punkta normas, atbilstoši kurai saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā, minētās regulas 22. panta 1. punkta noteikumi nav jāinterpretē plašāk, kā to prasa šo noteikumu mērķis. Proti, šo noteikumu rezultātā pusēm tiek liegta tiesas izvēle, kas tām citādi<?PAGE NO="6"?> būtu bijusi, un noteiktos gadījumos tās var nonākt tajā tiesā, kurai nav nevienai no pušu domicilam atbilstošās jurisdikcijas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komu</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑605/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:833">EU:C:2015:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Attiecībā uz minēto normu mērķi gan no ziņojuma par Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="059" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1979">OV 1979, C 59, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), gan no Tiesas pastāvīgās judikatūras par Regulas Nr. 44/2001 22. panta 1. punkta pirmo daļu izriet, ka galvenais iemesls, kāpēc izņēmuma jurisdikcija ir tās līgumslēdzējas valsts tiesai, kurā atrodas nekustamais īpašums, ir apstāklis, ka atrašanās vietas tiesai, ņemot vērā, ka tā atrodas tuvāk, ir vislabāk iespējams iegūt precīzu informāciju par faktiskajiem apstākļiem un piemērot tiesību normas un paražas, kas parasti ir atrašanās valsts tiesību normas un paražas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komu</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑605/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:833">EU:C:2015:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir precizējusi, ka līgumslēdzējas valsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesu izņēmuma jurisdikcija aptver nevis visas prasības saistībā ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, bet tikai tās, kuras gan ietilpst minētās konvencijas vai attiecīgi minētās regulas piemērošanas jomā, gan tādas, kuru mērķis, pirmkārt, ir noteikt nekustamā īpašuma platību, sastāvu, īpašumtiesības un valdījumu vai citu lietu tiesību esamību attiecībā uz šiem īpašumiem un, otrkārt, nodrošināt šo tiesību īpašniekiem ar viņu statusu saistīto prerogatīvu aizsardzību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komu</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑605/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:833">EU:C:2015:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tāpat ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai lietu tiesības no personiskajām tiesībām atšķiras ar to, ka pirmās tiesības uz materiālu lietu rada sekas attiecībā uz visiem, bet uz otrajām tiesībām var atsaukties, tikai vēršoties pret personu, kurai ir saistības (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komu</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑605/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:833">EU:C:2015:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Austrijas tiesībās dāvinājuma akta atzīšana par spēkā neesošu dāvinātāja darījumnespējas dēļ rada sekas <HT TYPE="ITALIC">ex tunc</HT>, proti, šādi iegūtā īpašuma restitūciju. Attiecībā uz līgumiem par nekustamo īpašumu šāda restitūcija izpaužas kā visu zemesgrāmatā esošo atzīmju svītrošana par tādu personu īpašumtiesībām, kuras tajā ir norādītas kā īpašnieks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ciktāl <HT TYPE="ITALIC">W. Schmidt</HT> celtā prasība, pirmkārt, ir par dāvinājuma akta atcelšanu dāvinātāja darījumnespējas dēļ un, otrkārt, par atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā par viņa meitas īpašumtiesībām, šīs prasības raksturs ir jānovērtē atbilstoši katram šim prasījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Attiecībā, pirmkārt, uz prasījumu atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šis prasījums ir pamatots ar apgalvoto līguma spēkā neesamību, jo prasītājam pamatlietā nav darījumspējas. Taču pastāvīgā judikatūra ir tāda, ka nepietiek ar to, ka prasība attiecas uz nekustamā īpašuma lietu tiesībām vai ka prasība ir par nekustamo īpašumu, lai rastos dalībvalsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesu jurisdikcija. Tieši pretēji – prasībai ir jābalstās uz lietu tiesību, nevis uz personisku tiesību (šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010405">2001. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaillard</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑518/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:209">EU:C:2001:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju turklāt apstiprina P. Šlosera [<HT TYPE="ITALIC">P. Schlosser</HT>] ziņojums par Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās un protokolam par tās interpretāciju Tiesā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="059" PAGE.FIRST="71" DATE.PUB="1979">OV 1979, C 59, 71. lpp.</REF.DOC.OJ>, 170.–172. punkts), kurā ir precizēts, ka attiecībā uz jauktām prasībām, kas pamatotas uz personiskām tiesībām un attiecas uz lietu tiesībām, daudzi elementi liecina par labu šo prasību personiskajam raksturam un tādējādi par izņēmuma jurisdikcijas nekustamā īpašuma lietās nepiemērojamību (pēc analoģijas skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010405">2001. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaillard</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑518/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:209">EU:C:2001:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Kā to secinājumu 40. punktā būtībā ir norādījusi ģenerāladvokāte, tam, ka līgums, uz kura spēkā neesamību darījumnespējas dēļ tiek norādīts, attiecas uz nekustamu lietu, nav nozīmes, izsverot tā spēkā esamību, jo šajā kontekstā tam, ka līguma priekšmets ir nekustamais īpašums, ir tikai netieša nozīme (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060518">2006. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ČEZ</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑343/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:330">EU:C:2006:330</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ir arī jāpiebilst, ka šāda interpretācija neatceļ prasību par pareizu tiesvedību, kas, kā arī izriet no šā sprieduma 29. punkta, ir pamatā Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punktam, ciktāl, lemjot par prasījumu atcelt dāvinājuma aktu darījumnespējas dēļ, tiesai, kura izskata lietu, nav jāveic pārbaudes, kuras ir cieši saistītas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, lai pamatotu šajā pantā paredzētās izņēmuma jurisdikcijas normas piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tomēr, kā to secinājumu 50. punktā norāda ģenerāladvokāte un ko rakstveida apsvērumos ir apgalvojusi Čehijas Republikas valdība, iesniedzējtiesa var balstīt jurisdikciju attiecībā uz prasījumu par nekustamā īpašuma dāvinājuma akta atcelšanu Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Proti, atbilstoši šajā noteikumā teiktajam strīdus, kas attiecas uz līgumiem, var izskatīt attiecīgās saistības, par kuru ir prasījums, izpildes vietas tiesās, proti, saistības, kas atbilst līgumtiesībām, uz kurām balstīta prasītāja prasība (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19761006">1976. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">De Bloos</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>14/76</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1976:134">EU:C:1976:134</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā gadījumā pamatprasība ir balstīta uz apgalvoto līgumsaistības – nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošana – spēkā neesamību, kura, ja šis līgums ir spēkā, ir un sākotnēji tā tika izpildīta Austrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Attiecībā uz, otrkārt, prasījumu dzēst no zemesgrāmatas dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesības tas ir pamatots ar īpašumtiesību nodošanas spēkā neesamību un tādēļ uz lietu tiesībām, uz kurām atsaucas prasītājs pamatlietā attiecībā uz attiecīgo nekustamo īpašumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šāds prasījums ar mērķi saglabāt no lietu tiesībām gūtās pilnvaras ietilpst dalībvalsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesu izņēmuma jurisdikcijā atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta pirmajai daļai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo dalībvalsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesu izņēmuma jurisdikciju attiecībā uz prasījumu svītrot zemesgrāmatā dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesības, šai tiesai turklāt, kā to norāda ģenerāladvokāte secinājumu 51.–58. punktā, ir arī jurisdikcija, kas pamatota ar saistību atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 4. punktam, lai izskatītu prasību atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu, jo šie abi prasījumi ir vērsti pret vienu un to pašu atbildētāju un var, kā tas izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, tikt apvienoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Regulas Nr. 1215/2012 noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu dāvinātāja darījumnespējas dēļ ietilpst nevis dalībvalsts, kurā nekustamais īpašums atrodas, tiesas izņēmuma jurisdikcijā, kas paredzēta šās regulas 24. panta 1. punktā, bet īpašajā jurisdikcijā, kas paredzēta minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</P></ITEM><ITEM><P>Prasība dzēst atzīmi zemesgrāmatā par dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesībām ietilpst šās pašas regulas 24. panta 1. punktā paredzētajā izņēmuma jurisdikcijā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu dāvinātāja darījumnespējas dēļ ietilpst nevis dalībvalsts, kurā nekustamais īpašums atrodas, tiesas izņēmuma jurisdikcijā, kas paredzēta šās regulas 24. panta 1. punktā, bet īpašajā jurisdikcijā, kas paredzēta minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Prasība dzēst atzīmi zemesgrāmatā par dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesībām ietilpst šās pašas regulas 24. panta 1. punktā paredzētajā izņēmuma jurisdikcijā.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>