(1)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 (2), jo īpaši kopš pēdējā grozījuma ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/764 (3), liecina, ka vēl jāveic vairāki pasākumi un ka noteiktas minētā lēmuma normas būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu efektīvāku pieeju cīņā pret Xylella fastidiosa (Wells et al.) (turpmāk “minētais organisms”) turpmāku ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)

Pieredze liecina, ka, neskarot to, ka apsekojumi jāveic, balstoties uz dalībvalstu līmenī novērtēto riska līmeni, tie būtu jāveic rūpīgāk un saskaņotāk, lai būtu drošība, ka visās dalībvalstīs ir sasniegti vienāda līmeņa piesardzības pasākumi pret minēto organismu. Tāpēc dalībvalstīm šie apsekojumi būtu jāīsteno, ņemot vērā Komisijas izdotās attiecīgās tehniskās vadlīnijas.

(3)

Kā minēts starptautiskajos standartos, minētais organisms visdrošāk identificēts, balstoties uz vismaz diviem dažādiem testiem, kuru pamatā ir atšķirīgi bioloģiski principi vai kuri ir mērķēti uz atšķirīgām genoma daļām. Lai nodrošinātu caurredzamību, šo testu sarakstam vajadzētu būt pieejamam Komisijas datubāzē, kurai vajadzētu būt publiskai. Tā kā minētā organisma identificēšanai ārpus norobežotajām teritorijām vajadzīgi testi ar citu jutīguma līmeni, būtu jāparedz īpaši testi norobežotajām teritorijām un citi īpaši testi – teritorijām ārpus tām.

(4)

Lai nodrošinātu caurredzamību, dalībvalstīm ārkārtas rīcības plāni būtu jāpublisko internetā.

(5)

Zinātniskie pierādījumi, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) minējusi 2015. gada janvāra zinātniskajā atzinumā (4), liecina, ka ir iespējams, ka dažādas minētā organisma pasugas, kuras atrastas citās pasaules daļās, ģenētiski rekombinējas, skarot jaunas augu sugas, kuru inficēšanās ar attiecīgajām pasugām iepriekš nekad nav konstatēta. Tāpēc, lai nodrošinātu piesardzīgāku pieeju un lai būtu ņemts vērā, ka Savienībā nesen ir ziņots par dažādām pasugām, ir svarīgi precizēt, ka, ja kādā teritorijā atrasta vairāk nekā viena minētā organisma pasuga, šī teritorija attiecībā uz minēto organismu un visām iespējamajām tā pasugām būtu jānorobežo. Turklāt piesardzības labad attiecīgajai dalībvalstij šī teritorija attiecībā uz minēto organismu un visām tā pasugām būtu jānorobežo arī tad, ja kādas pasugas klātbūtnes identificēšana vēl nav pabeigta.

(6)

Pieredze liecina, ka, īstenojot apsekojumus buferzonās, resursu piešķiršana jāprioritizē atkarībā no fitosanitārā riska līmeņa. Tāpēc samērīgi būtu noteikt, ka buferzonās attiecīgais apsekojums jābalsta uz režģveida sadalījumu 100 × 100 m kvadrātos vismaz 1 km platumā ap inficēto zonu, savukārt pārējā buferzona būtu režģveidā jāsadala 1 × 1 km kvadrātos.

(7)

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un ievērojot EFSA paziņotās zinātnes atziņas, izredzes minēto organismu veiksmīgi izskaust paaugstinās, ja 100 m rādiusā ap inficētajiem augiem nekavējoties aizvāc visus saimniekaugus neatkarīgi no to veselības statusa. Salīdzinājumā ar izplatības ierobežošanas pasākumiem, kur augu aizvākšana attiecas tikai uz augiem, kam konstatēta infekcija, un tikai tad, ja tie atrodas noteiktās norobežotās teritorijas daļās, ja visus saimniekaugus aizvāc, tiek nodrošināts augstāks garantijas līmenis attiecībā uz bezsimptomu infekcijām un attiecīgi – attiecībā uz minētā organisma statusu konkrētajā teritorijā. Tāpēc ir samērīgi visos gadījumos, kur izskaušanas nolūkā ir izveidota norobežotā teritorija, buferzonas platumu ap inficēto zonu no 10 km samazināt līdz 5 km. Tomēr tādās norobežotajās teritorijās, kas izveidotas izplatības ierobežošanas labad, minētā organisma izplatība ir lielāka un tādēļ vajadzīga piesardzīgāka pieeja, tāpēc tajās minētajam platumam joprojām vajadzētu būt 10 km.

(8)

Ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, proti, tādi, kas garantē, ka minētais organisms tālāk nav izplatījies, inficētie augi ir tūlīt aizvākti un stāvoklis tiek pienācīgi uzraudzīts, samērīgi ir arī minētās buferzonas platumu samazināt līdz 1 km. Tāpat samērīgi ir atļaut norobežotās teritorijas statusu pēc 12 mēnešiem kopš tās sākotnējās izveidošanas atcelt, ja ir ieviesta intensīvas paraugu ņemšanas shēma, kas nodrošina minētā organisma neesību attiecīgajā teritorijā.

(9)

Lai palielinātu caurredzamību un informētu sabiedrību par minētā organisma apkarošanas pasākumiem, dalībvalstīm būtu jāpublicē un jāatjaunina savas teritorijas norobežoto teritoriju saraksts, savukārt Komisijai savs minēto teritoriju saraksts būtu attiecīgi jāpublicē un jāatjaunina saskaņā ar dalībvalstu paziņojumiem.

(10)

Pieredze liecina, ka samērīgi ir atļaut norobežotu teritoriju neizveidot gadījumā, kur minētais organisms atrasts vietā, par kuru ir pierādīts, ka tā pret minētā organisma vektoriem ir fiziski aizsargāta. Šī pieeja ir samērīga tāpēc, ka minētā organisma izplatīšanās risks ir mazs, savukārt ar minētā organisma parādīšanos kontrolētā vidē saistītā varbūtība šo organismu nekavējoties izskaust – attiecīgi augstāka.

(11)

Lai attiecīgajai dalībvalstij pavērtos lielākas elastības iespējas, vajadzētu būt tā, ka tā ar attiecīgiem nosacījumiem var atļaut inficētajās zonās, uz kurām attiecas ierobežošanas pasākumi, dažus vai visus saimniekaugus stādīt ārpus 20 km teritorijas, kas atrodas blakus buferzonai. Šajā gadījumā tām būtu jāorientējas uz baktēriju inokulāta līmeņa samazināšanu attiecīgajās teritorijās, un priekšroka būtu jādod augu šķirnēm, par kurām novērtēts, ka tās pret minēto organismu ir tolerantas vai rezistentas.

(12)

Lai respektētu konkrētas vietas tradīcijas un vēsturi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt, ka saimniekaugi, kas oficiāli atzīti par augiem ar vēsturisku vērtību, bet ar minēto organismu nav inficēti, nav jāaizvāc, pat ja tie atrodas 100 m rādiusā ap augiem, kas testēti un atzīti par inficētiem ar minēto organismu. Tomēr, lai nepieļautu to iespējamu inficēšanos un minētā organisma izplatīšanos, uz tiem būtu jāattiecina konkrēti nosacījumi.

(13)

Lai nodrošinātu, ka norobežotajās teritorijās minētā organisma klātbūtnes uzraudzības pasākumi notiek piemērotā laikā un juridiskas noteiktības iegūšanas nolūkā, būtu jāprecizē, ka šāda uzraudzība un attiecīgās pārbaudes ņem vērā Komisijas izdotās attiecīgās tehniskās vadlīnijas.

(14)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad par inficētajām zonām, kurās var piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus, būtu jānosaka tikai Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 pielikuma sarakstā norādītās zonas.

(15)

Ņemot vērā Savienības dinamiku attiecībā uz minēto organismu un to, ka izplatības ierobežošanas teritorijas atzīst arī citās Eiropas Savienības daļās, augu aizvākšana būtu jāpiemēro visā izplatības ierobežošanas teritorijā, kurā, balstoties uz oficiāliem apsekojumiem, ir konstatēta minētā organisma klātbūtne. Tomēr, lai aizsargātu pārējo Savienības teritoriju, šie oficiālie apsekojumi būtu jāīsteno vismaz tuvu ražošanas vietām, kurām atļauts minētos augus pārvietot projām no norobežotajām teritorijām, tuvu vietām, kurās aug augi ar īpašu kultūrvērtību, sociālu un zinātnisku vērtību, kā arī teritorijās inficētās zonas iekšpusē, kuras atrodas 20 km no minētās zonas robežas. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro attiecībā uz salām, kam visa teritorija ir izplatības ierobežošanas teritorija un kas atrodas vairāk nekā 10 kilometru attālumā no tuvākās Savienības sauszemes teritorijas, ņemot vērā, ka šīs salas jebkurā gadījumā ir fiziski izolētas.

(16)

Sakarā ar zemo fitosanitāro risku, ko EFSA novērtējusi 2016. gada martā (5), ir lietderīgi atļaut minētos augus, kas pieder pie šķirnēm, par kurām pierādīts, ka tās pret vienu vai vairākām minētā organisma pasugām nav uzņēmīgas, projām no norobežotajām teritorijām pārvietot bez augu pasēm, kas sagatavotas un izdotas saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (6).

(17)

Balstoties uz vektoru, kas ir kukaiņi, lidojuma izkliedes spēju, lietderīgi un samērīgāk ir atļaut minētos augus pārvietot projām no ražošanas vietām, ko ietver 100 metru plata zona, kurā divreiz gadā tiek veiktas pārbaudes un no kuras nekavējoties aizvākti visi augi, kam konstatēti minētā organisma infekcijas simptomi vai kas ar to inficēti. Konsekvences labad līdzīgs noteikums būtu jāpiemēro tādu trešo valstu ražošanas vietās, par kurām zināms, ka tajās ir minētais organisms.

(18)

Pieredze liecina, ka ražošanas vietās, kur saimniekaugus audzē ārpus norobežotajām teritorijām, katru gadu notiek pārbaudes; simptomu gadījumā šajās vietās ņem un testē paraugus, lai panāktu augstāku ticamības pakāpi attiecībā uz minētā organisma neesību. Tāpēc, un lai Savienībā nodrošinātu saskaņotu aizsardzības līmeni, attiecīgas prasības attiecībā uz šīm vietām būtu jānosaka ar tiesību aktiem.

(19)

Ir pierādīts, ka ar minēto organismu atkārtoti inficētas ir tādas sugas kā Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb un ka šīs sugas ir netraucēts ceļš slimības izplatībai Savienībā. Lai gan vēl nav pabeigta inficēto augu pirmavota izsekošana gadījumos, kur šādi augi Savienībā konstatēti, pamatojoties uz piesardzības principu, minētie augi būtu jāaudzē tikai vietās, kurām noteiktas ikgadējas oficiālas pārbaudes, paraugu ņemšana un testēšana minētā organisma neesības apstiprināšanai. Tā kā minētajiem augiem ir paaugstināta uzņēmība pret minēto organismu, minētā organisma klātbūtne būtu jānosaka, balstoties uz vismaz diviem attiecīgās Komisijas datubāzes sarakstā minētiem pozitīviem testiem, no kuriem vismaz vienam vajadzētu būt molekulāram testam.

(20)

Līdzīga prasība būtu jāattiecina uz trešām valstīm, kurās minētā organisma sastopamība vēl nav konstatēta. Turklāt, pārvietojot šos augus Savienības teritorijā, profesionāliem operatoriem dokumentācija būtu jāglabā vismaz trīs gadus, lai attiecīgi nodrošinātu izsekojamību un oficiālas apsekošanas pārbaudes.

(21)

Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 nosaka stingras normas attiecībā uz tādu noteiktu augu sugu (“saimniekaugi”) pārvietošanu Savienībā, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie inficēti ar minētā organisma Eiropas izolātiem. Uz minētajiem saimniekaugiem attiecas stingri nosacījumi, pat ja tie nekad nav audzēti kādā norobežotajā teritorijā.

(22)

Tai pašā laikā Beļģijai, Čehijai, Francijai un Spānijai ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/167 (7) ir piešķirta pagaidu atļauja attiecībā uz konkrētām augļaugu sugām sertificēt tādus pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kuri ražoti laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem; konkrētās augļaugu sugas ir Padomes Direktīvas 2008/90/EK (8) I pielikumā minētās sugas. Par vairākām no šīm sugām, proti, Juglans regia L., Olea europaea L., Prunus amygdalus Batsch, P. amygdalus × P. persica, P. armeniaca L., P. avium (L.) L., P. cerasus L., P. domestica L., P. domestica × P. salicina, P. dulcis (Mill.) D.A. Webb, P. persica (L.) Batsch un P. salicina Lindley, zināms, ka tās ir uzņēmīgas pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem, un tās kā ‘minētie augi’ ir norādītas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 I pielikumā.

(23)

Ņemot vērā jaunos draudus, ko minētais organisms rada Savienības teritorijai, tāda atļauja attiecībā uz šo pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiālu sertificēšanu, kura nozīmē atkāpi no nosacījuma par audzēšanu apstākļos, kas aizsargāti no kukaiņiem, būtu jāpapildina ar alternatīvām fitosanitārām garantijām, pat ja augi neatrodas teritorijā, kas norobežota saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789.

(24)

Tāpēc tādi pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāli, uz kuriem attiecas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/167, Savienības teritorijā būtu jāpārvieto tikai tad, ja tiem pievienota augu pase. Šā nosacījuma nolūks ir garantēt, ka šādi pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāli, kā arī viss saražotais reproduktīvais materiāls un augļaugi ir brīvi no minētā organisma. Turklāt uz attiecīgajiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāliem būtu jāattiecina tādas vizuālas pārbaudes, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana, kuru nolūks ir nodrošināt minētā organisma neesību, pavairošanas procesā tomēr saglabājot minēto augu un materiāla veselības statusu.

(25)

Visbeidzot, visas augu sugas, ko Komisija kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 pēdējiem grozījumiem identificējusi kā minētos augus, būtu jāiekļauj minētā lēmuma I pielikumā.

(26)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 būtu attiecīgi jāgroza.

(27)

Lai profesionālie operatori un atbildīgās oficiālās struktūras varētu pielāgoties jaunajām prasībām attiecībā uz to, kā pārvieto stādīšanai paredzētus Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb sugas augus, izņemot sēklas, attiecīgo normu būtu jāsāk piemērot no 2018. gada 1. marta.

(28)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)   Guidelines for the survey of Xylella fastidiosa (Wells et al.) in the Union territory: http://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/ph_biosec_legis_guidelines_xylella-survey.pdf”;"

2)

lēmuma 3.a panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

5)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 7. pantu groza šādi:

7)

lēmuma 9. pantu groza šādi:

8)

lēmuma 10. pantu groza šādi:

9)

lēmuma 16. pantam pievieno šādu otro daļu:

“Stādīšanai paredzētos Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L., un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb augus, izņemot sēklas, Savienībā ieved tikai tad, ja tie audzēti vietā, kur katru gadu veic oficiālas pārbaudes, augiem attiecīgā laikā ņem paraugus un tos testē uz minētā organisma klātbūtni; paraugi ir ņemti un testēti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, apstiprinot minētā organisma neesību; izmantotā paraugu ņemšanas shēma ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī un ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.”;

10)

lēmuma 17. panta 4. punkta c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

11)

lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

12)

lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu;

13)

pievieno III pielikumu, kura teksts ir dots šā lēmuma III pielikumā.