European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2026/4090

24.7.2026

KOMISIJAS ATZINUMS

(2026. gada 2. jūnijs),

par nepieciešamību un samērīgumu Vācijai atjaunot robežkontroli pie tās iekšējām sauszemes robežām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 27.a panta 3. punktu

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(C/2026/4090)

(1)   

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktu Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

(2)   

Ievērojot 25. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (1), dalībvalstis, saskaroties ar nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, izņēmuma kārtā un uz laiku var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām. Šāds pasākums būtu jāpiemēro vienīgi kā galējs līdzeklis un robežkontroles pagaidu atjaunošanas apjomam un ilgumam nevajadzētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai reaģētu uz konstatēto nopietno apdraudējumu.

(3)   

Šengenas Robežu kodeksa 25.a panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalsts plāno atkārtoti ieviest robežkontroli pie iekšējām robežām, lai novērstu paredzamu nopietnu apdraudējumu, tai par plānoto robežkontroles atkārtotu ieviešanu ir jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm vēlākais četras nedēļas pirms plānotās robežkontroles atjaunošanas vai pēc iespējas drīz, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi dalībvalstij mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas.

(4)   

Šengenas Robežu kodeksa 27.a panta 3. punkts nosaka, ka Komisijai pēc tam, kad tā ir saņēmusi paziņojumus, kas iesniegti saistībā ar robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām robežām saskaņā ar 25.a panta 4. punktu, kā rezultātā robežkontrole pie iekšējām robežām turpinās ilgāk nekā kopumā 12 mēnešus, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, ir jāsniedz atzinums par šādas robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu.

(5)   

Iekšējās robežkontroles atjaunošanas un pagarināšanas regulējums tika būtiski pārskatīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1717, kas stājās spēkā 2024. gada 10. jūlijā (2). Līdz ar to visu Šengenas Robežu kodeksa III sadaļas II nodaļā paredzēto laikposmu sākums ir aprēķināts, sākot no šā datuma.

(6)   

Vācijas iestādes 2024. gada 9. septembra vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanu, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksa 25.a pantu, pie tās iekšējām sauszemes robežām ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi uz sešiem mēnešiem no 2024. gada 16. septembra līdz 2025. gada 15. martam. Tajā pašā vēstulē Vācijas iestādes paziņoja par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Austriju, sākot no 2024. gada 12. novembra, un ar Poliju, Čehiju un Šveici, sākot no 2024. gada 16. decembra.

(7)   

Vācijas iestādes 2024. gada 15. oktobra vēstulē iesniedza paziņojuma veidni robežkontroles atjaunošanai pie iekšējās sauszemes robežas ar Austriju uz četriem mēnešiem un trīs dienām no 2024. gada 12. novembra līdz 2025. gada 15. martam.

(8)   

Vācijas iestādes 2024. gada 10. decembra vēstulē iesniedza paziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Čehiju, Poliju un Šveici no 2024. gada 16. decembra līdz 2025. gada 15. martam.

(9)   

Vācijas iestādes 2025. gada 12. februāra vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanas pagarināšanu pie visām minētajām robežām vēl uz sešiem mēnešiem no 2025. gada 16. marta līdz 2025. gada 15. septembrim.

(10)   

Vācijas iestādes 2025. gada 7. maijā publiski paziņoja par pakāpenisku robežkontroles pastiprināšanu pie tās iekšējām sauszemes robežām. Vienlaikus tika izdots ministrijas rīkojums (“Weisung”), kas patvēruma meklētājiem ļāva atteikt ieceļošanu pie iekšējās robežas.

(11)   

Pēc paziņojuma par iekšējās robežkontroles pakāpenisku pastiprināšanu pie visām iekšējām sauszemes robežām Komisijas dienesti nesaņēma 2025. gada 12. februāra paziņojuma atjauninājumu, taču saņēma informāciju, sazinoties ar Šengenas koordinatoru, kā arī 2025. gada 28. maija sanāksmē ar Vācijas iestādēm.

(12)   

Vācijas iestādes 2025. gada 18. augusta vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanas otro pagarinājumu pie visām iekšējām sauszemes robežām vēl uz sešiem mēnešiem no 2025. gada 16. septembra līdz 2026. gada 15. martam.

(13)   

Vācijas iestādes 2026. gada 12. februāra vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanas trešo pagarinājumu pie visām iekšējām sauszemes robežām vēl uz sešiem mēnešiem, balstoties uz tiem pašiem iemesliem, no 2026. gada 16. marta līdz 2026. gada 15. septembrim.

(14)   

Vācija 2026. gada 18. martā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 33. panta 2. punktu iesniedza ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu un pagarināšanu pie tās iekšējām sauszemes robežām ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi no 2024. gada 16. septembra līdz 2025. gada 15. septembrim, pie sauszemes robežas ar Austriju no 2024. gada 12. novembra līdz 2025. gada 11. novembrim un pie sauszemes robežām ar Čehiju, Poliju un Šveici no 2024. gada 16. decembra līdz 2025. gada 15. decembrim.

(15)   

Vācija tika iekļauta Komisijas strukturētajā dialogā par iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Pēc Vācijas paziņojuma saņemšanas par robežkontroles atjaunošanas pagarināšanu šis strukturētais dialogs turpinājās apspriešanās procesa ietvaros, kas paredzēts Šengenas Robežu kodeksa 27.a panta 4. punktā.

(16)   

Pašreizējais stāvoklis pie iekšējām robežām tika aprakstīts 2025. gada 23. aprīļa ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā (3), un tas tiek regulāri apspriests Šengenas padomē.

(17)   

Pēc tam, kad bija saņemti paziņojumi, kas iesniegti saistībā ar robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām robežām saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 25.a panta 4. punktu, kā rezultātā robežkontrole pie iekšējām robežām turpinās kopumā 12 mēnešus, Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27.a panta 3. punktu ir jāsniedz atzinums par šādas robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu. Paziņojums par robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi tika iesniegts 2025. gada 12. februārī. Paziņojums par robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Austriju, Čehiju, Poliju un Šveici tika iesniegts 2025. gada 18. augustā.

(18)   

Pēc visu iepriekš minēto paziņojumu un ziņojuma izvērtēšanas, ko papildina Vācijas sniegtā informācija apspriešanās procesa laikā un citi publiski pieejami oficiāli dokumenti, Komisija pieņem šādu atzinumu.

PAZIŅOJUMU UN ZIŅOJUMA IZVĒRTĒŠANA

I.   FORMĀLAS PRASĪBAS

(19)

Saistībā ar iekšējās robežkontroles atjaunošanu Šengenas Robežu kodekss nosaka dalībvalstīm vairākus formālus pienākumus.

(20)

ŠRK 25.a panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalstī ir paredzams nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, dalībvalstīm par to jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm vēlākais četras nedēļas pirms plānotās robežkontroles atjaunošanas.

(21)

Komisija norāda, ka 2024. gada 16. septembra paziņojumi tika iesniegti mazāk nekā četras nedēļas pirms iekšējās robežkontroles atjaunošanas stāšanās spēkā. Komisija uzsver, ka no pienākuma savlaicīgi iesniegt paziņojumu var atbrīvot tikai tad, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot iekšējo robežkontroli, dalībvalstij kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas.

(22)

Paziņojumi par iekšējās robežkontroles atjaunošanas pagarināšanu tika sniegti, izmantojot veidni, kas šim nolūkam izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/315 (4).

(23)

Vācija savā paziņojumā nav norādījusi oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(24)

Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 2. punktā ir noteikts, ka situācijās, kad robežkontrole ir bijusi spēkā sešus mēnešus, dalībvalstīm visos turpmākajos paziņojumos ir jāsniedz riska novērtējums, norādot nopietnā apdraudējuma mērogu un paredzamo attīstību, kas ir pamatā iekšējās robežkontroles atjaunošanai. Lai gan valsts iestādēm varētu būt grūti precīzi novērtēt nopietnā apdraudējuma apmēru un paredzamo ilgumu, Komisija norāda, ka Vācijas iestāžu paziņojumos sniegtā informācija neietver detalizētu riska novērtējumu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 2. punktu, kurā būtu ņemtas vērā nopietnā apdraudējuma attīstības tendences iepriekšējā iekšējās robežkontroles atjaunošanas periodā un izmantotas valsts līmenī un attiecīgo Savienības aģentūru sagatavotās riska analīzes.

(25)

Vācijas sniegtajos paziņojumos trūkst detalizēta riska novērtējuma un informācijas par pēkšņi notiekošu plaša mēroga neatļautu kustību saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 3. punktu. Turklāt šajā novērtējumā nav iekļauta informācija, kas iegūta no attiecīgajām Savienības aģentūrām atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām, vai datu analīze no attiecīgajām informācijas sistēmām, kā to prasa minētā tiesību norma.

(26)

Ziņojums par iekšējās robežkontroles atjaunošanu un pagarināšanu, kas Vācijai, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksa 33. panta 2. punktu, bija jāiesniedz pēc 12 mēnešu termiņa beigām (2025. gada 16. septembrī attiecībā uz Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi; 2025. gada 12. novembrī attiecībā uz Austriju un 2025. gada 16. decembrī attiecībā uz Čehiju, Poliju un Šveici), tika iesniegts 2026. gada 18. martā.

(27)

Ziņojums par iekšējās robežkontroles atjaunošanu un pagarināšanu atbilst vienotajam formātam, kas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/308 (5).

II.   NEPIECIEŠAMĪBA UN SAMĒRĪGUMS

Vācijas iestāžu nostāja

(28)

Visos savos paziņojumos Vācijas iestādes kā pamatojumu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām norāda nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, ko rada ārkārtas situācija, kuru raksturo pēkšņa plaša mēroga neatļauta trešo valstu valstspiederīgo kustība Regulas (ES) 2016/399 25. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Turklāt paziņojumos ir minētas vispārīgas problēmas, kas saistītas ar migrāciju un drošību.

(29)

Attiecībā uz migrācijas situāciju Vācijas iestādes atsaucas uz kumulatīvo ietekmi, ko rada lielais patvēruma meklētāju skaits, trešo valstu valstspiederīgo neatļauta kustība un pagaidu aizsardzības saņēmēji no Ukrainas, un izrietošais spiediens uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, īpaši uz federālo zemju un pašvaldību uzņemšanas, integrācijas un izmitināšanas sistēmu, kā arī tiesu iestādēm, valsts izglītības un sociālās labklājības sistēmām, kas palielina sociālo spriedzi un sabiedrības polarizāciju. Vācijas iestādes uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā ne tikai pašreizējo neatbilstīgo migrāciju, bet arī nepārtraukto neatbilstīgo migrantu pieplūdumu pēdējos gados un no tā izrietošo spiedienu uz uzņemšanas un integrācijas sistēmām, migrācijas iestādēm un tiesām, valsts izglītības un sociālās labklājības sistēmām. Šī situācija ietekmē ne tikai konkrētus Vācijas robežu posmus, bet arī visu federālo teritoriju.

(30)

Saistībā ar drošības situāciju Vācijas iestādes atsaucas uz norisēm pasaulē drošības jomā, tai skaitā notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, drošības situāciju Tuvajos Austrumos, nestabilo situāciju un notikumu attīstību Afganistānā un Sīrijā, kā arī konflikta eskalāciju starp Izraēlu un Irānu.

(31)

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ļauj agrīnā posmā identificēt personas, kas rada (terorisma) draudus, un veikt atbilstošus policijas pasākumus, reaģējot uz šiem draudiem. Attiecīgajos pārskata periodos, uz kuriem attiecas ziņojums, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksa 33. panta 2. punktu, Vācijas iestādes ir aizturējušas gandrīz 1 500 personu, kas saistītas ar politiski motivētiem noziegumiem.

(32)

Vācijas iestādes norāda uz vairākiem uzbrukumiem un vardarbīgiem noziegumiem, īpaši tādiem, kuros izmantoti naži, kas veicina nedrošības sajūtas pieaugumu sabiedrībā.

(33)

Vācijas iestādes uzskata, ka robežkontroles atjaunošana pie tās iekšējām robežām ir gan nepieciešama, gan samērīga, ņemot vērā pašreizējos trūkumus ārējo robežu pārvaldībā un Dublinas sistēmas darbības traucējumus, kas kavē pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu uz attiecīgajām dalībvalstīm.

(34)

Vācijas iestādes norāda uz atjaunotās iekšējās robežkontroles spēcīgo atturošo ietekmi uz cilvēku kontrabandu un neatbilstīgo migrāciju. Vācijas iestādes ir atklājušas aptuveni 83 600 neatbilstīgas ieceļošanas gadījumus 2024. gadā un aptuveni 63 000 šādus gadījumus 2025. gadā. Turklāt Federālā policija ir reģistrējusi 1 500 migrantu kontrabandas gadījumus, kuros bija iesaistīti aptuveni 1 600 kontrabandistu.

(35)

Vācijas iestādes uzskata, ka iespējas, ko sniedz alternatīvie pasākumi, piemēram, policijas pārbaudes pierobežas apgabalos, tehnoloģiju (piemēram, dronu, novērošanas kameru, automātiskās numura zīmes atpazīšanas sistēmas) izmantošana, kā arī policijas pārrobežu sadarbība un sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā kaimiņos esošo dalībvalstu starpā, ir izsmeltas un tie nav pietiekami efektīvi, lai aizstātu iekšējās robežkontroles atjaunošanu.

(36)

Federālās Konstitucionālās tiesas judikatūra nosaka ierobežojumus attiecībā uz numura zīmju atpazīšanas sistēmu sistemātisku izmantošanu. Turklāt tehniskie rīki spēj identificēt transportlīdzekļus un personas, bet nevar pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumus.

(37)

Vācijas iestādes apgalvo, ka tad, ja nav atjaunota robežkontrole pie iekšējām robežām, valsts tiesību akti neļauj Vācijas policijai veikt robežpārbaudes tikai tādēļ, ka persona šķērso robežu, kā arī nekavējoties piemērot pasākumus, lai atteiktu ieceļošanu personām, kuras neatbilst ieceļošanas nosacījumiem. Šīs pārbaudes vēl vairāk ļauj mērķorientēti novērst un agrīni atklāt cilvēku kontrabandu, aizsargājot arī cilvēku kontrabandas upurus.

(38)

Vācijas iestādes apgalvo, ka robežpārbaudes pie iekšējās sauszemes robežas tiek veiktas samērīgi, pielāgojot tās situācijai katrā iekšējās robežas posmā, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz pārrobežu satiksmi un izvairītos no tās nevajadzīgiem traucējumiem saskaņā ar proporcionalitātes principu. Robežpārbaužu intensitāte, vieta, ilgums un apjoms tiek pielāgots inter alia atkarībā no situācijas pie iekšējās sauszemes robežas un vietējās satiksmes infrastruktūras. Šā iemesla dēļ Vācijas iestādes nav iesniegušas to robežšķērsošanas punktu sarakstu, kurās robežas šķērsošana ir atļauta.

Komisijas apsvērumi

(39)

Vācijas iestādes ir sniegušas informāciju par konstatētā nopietnā apdraudējuma iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai dažādiem aspektiem, kā arī argumentus, lai pamatotu atjaunotās robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu.

(40)

Komisija norāda, ka, lai gan sarežģītā drošības situācija pasaulē var radīt nopietnas bažas par dalībvalstu valsts drošību, paziņojumos nav sniegta pietiekama analīze, kas izskaidrotu, kā globālā drošības vide ietekmē tieši Vāciju un kā šis apdraudējums skar konkrētus iekšējo sauszemes robežu posmus, kur robežkontrole ir atjaunota.

(41)

Komisija, pamatojoties uz paziņojumos sniegto informāciju, nevar detalizēti noteikt, kā iekšējās robežkontroles atjaunošana novērsīs Vācijas konstatēto nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai, it īpaši saistībā ar vardarbīgiem noziegumiem, ko izdarījušas personas, kuras jau atrodas valsts teritorijā.

(42)

Komisija atzīst, ka Vācija saskaras ar sarežģītu migrācijas situāciju, ko apliecina dati par patvēruma pieteikumu kopējo skaitu, cita starpā to pieteikumu skaitu, kurus pēc neatbilstīgas ieceļošanas iesnieguši citā dalībvalstī reģistrēti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji vai personas, kurām citā dalībvalstī ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, kā arī dati par ieceļošanas atļaujām, kuras izsniegtas ģimenes atkalapvienošanās nolūkā. Vācijas spēju nodrošināt pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem ir ietekmējusi arī nepieciešamība atbalstīt pagaidu aizsardzības saņēmējus pēc Krievijas sāktā agresijas kara pret Ukrainu.

(43)

Komisija norāda, ka trešo valstu valstspiederīgo neatļauta kustība var būt par pamatu iekšējās robežkontroles atjaunošanai, ja šāda neatļauta kustība rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Šajā sakarā pārskatītā Šengenas Robežu kodeksa 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir īpaši minēta situācija, kad pēkšņi notiekoša plaša mēroga neatļauta trešo valstu valstspiederīgo kustība starp dalībvalstīm rada ievērojamu spiedienu uz labi sagatavotu kompetento iestāžu kopējiem resursiem un spējām un kas, visticamāk, varētu apdraudēt telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību.

(44)

Komisija atzīst, ka ārējās robežkontroles nepilnības var būt pamats iekšējās robežkontroles atjaunošanai, ja šīs nepilnības rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Šengenas Robežu kodeksa 29. panta 2. punktā ir paredzēta arī īpaša procedūra, saskaņā ar kuru Padome ārkārtas apstākļos var ieteikt vienai vai vairākām dalībvalstīm atjaunot robežkontroli pie visām to iekšējām robežām vai pie konkrētiem to posmiem, ja telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību ilgāku laiku apdraud pastāvīgi nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli un ciktāl minētie apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(45)

Jaunākie dati liecina, ka migrācijas situācija Savienībā ir ievērojami uzlabojusies. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir novērojusi strauju Eiropas Savienības ārējo robežu neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaita samazināšanos 2024. gadā. Saskaņā ar ES integrēto situācijas apzināšanās un analīzes sistēmu 2025. gadā neatbilstīgu ES ārējo robežu šķērsošanas gadījumu skaits samazinājās par ceturtdaļu salīdzinājumā ar 2024. gadu (180 429 gadījumi 2025. gadā, salīdzinot ar 240 199 gadījumiem 2024. gadā). Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegtajiem publiski pieejamajiem datiem 2024. gadā pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits samazinājās par 30,2 % (6). Šī lejupejošā tendence paātrinājās 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos, kuru laikā pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits samazinājās vēl par 51 % (7). Šis samazinājums atspoguļo plašāku tendenci, pateicoties pastiprinātiem kolektīviem centieniem aizsargāt ES ārējās robežas, un to nevar saistīt tikai ar to, ka Vācija ir atjaunojusi iekšējo robežkontroli.

(46)

Robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām var palīdzēt atklāt neatbilstīgu robežšķērsošanu dalībvalsts teritorijā, atvieglot ātru atpakaļuzņemšanu pie iekšējām robežām un nodrošināt, ka tiek ātri atklāta starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju sekundāra kustība, kas ļauj pareizi piemērot Dublinas regulas noteikumus (8) par atbildības sadalījumu patvēruma pieteikuma izskatīšanā. Tomēr paziņojumos sniegtā informācija par aizturēšanas un atpakaļuzņemšanas gadījumu skaitu neparāda, kā laika gaitā šie skaitļi ir mainījušies, kā arī nepamato iekšējās robežkontroles atjaunošanas vispārēju pagarināšanu un tās pakāpenisku pastiprināšanu pie visām iekšējām sauszemes robežām bez jebkādas atšķirības.

(47)

Komisija uzsver, ka robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām nemaina Vācijas pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem ES tiesību aktu noteikumiem patvēruma un atgriešanas jomā. Atbilstība ES patvēruma un atgriešanas acquis pie iekšējām robežām, kur ir atjaunota robežkontrole, novērš turpmāku neatļautu kustību un ļauj veikt pienācīgus turpmākos pasākumus attiecībā uz personām, kuras identificētas kā drošības apdraudējums.

(48)

Komisija norāda, ka 2025. gada 2. jūnijā Berlīnes Administratīvā tiesa piemēroja pagaidu pasākumu pret Vācijas iestāžu atteikumu piemērot Dublinas regulas noteikumus trim patvēruma meklētājiem pie iekšējās robežas ar Poliju (9). Tas vēl nav uzskatāms par galīgo tiesas nolēmumu pamatlietā.

(49)

Komisija ir saņēmusi informāciju no Vācijai kaimiņos esošajām dalībvalstīm par tiešu atgriešanu pie iekšējās robežas, nepiemērojot spēkā esošos atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai kārtību, kas rada bažas gan par drošību, gan par šādas pieejas efektivitāti un atbilstību tiesību normām.

(50)

Paziņojumos nav norādīti konkrēti iemesli iekšējās robežkontroles atjaunošanas ģeogrāfiskā un laika tvēruma izvēlei. Nav paskaidrots, kāpēc sešu mēnešu termiņš, nevis īsāks periods, šķiet vispiemērotākais. Nav sniegts skaidrojums tam, kādēļ robežkontrole ir atjaunota pie visām iekšējām sauszemes robežām bez jebkādas atšķirības, kas netieši norāda uz to, ka nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai pie visām iekšējām sauszemes robežām ir vienāds.

(51)

Komisija ņem vērā Vācijas iestāžu pausto nodomu veikt iekšējo robežkontroli tādā veidā, kas ierobežo tās ietekmi uz pārrobežu satiksmi. Komisija arī norāda, ka par 2025. gada 7. maijā izziņoto iekšējās robežkontroles pakāpenisko pastiprināšanu Komisijas dienesti tika informēti mutiski, taču šī informācija nav atspoguļota turpmākajos paziņojumos.

(52)

Federālās policijas komisārs savā 2025. gada 8. jūlija gada ziņojumā norādīja uz slogu, ko valsts policijai rada iekšējās robežkontroles vispārēja atjaunošana, jo tā notiek uz ierasto policijas funkciju izpildes rēķina. Viņš aicināja piemērot mērķorientētāku pieeju iekšējās robežkontroles atjaunošanai, balstoties uz reģionāliem apstākļiem (10).

III.   ALTERNATĪVI PASĀKUMI

Vācijas iestāžu nostāja

(53)

Vācijas iestādes norāda, ka Komisijas 2023. gada 23. novembra ieteikumos (11) ieteiktie alternatīvie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, kas konstatēts Vācijas teritorijā.

(54)

Turklāt visā pierobežas zonā atbilstoši valsts tiesību aktiem un Šengenas Robežu kodeksa 23. pantam arī turpmāk tiks veiktas policijas pārbaudes, īpaši izlases veida pārbaudes uz vietas.

(55)

Vācijas iestādes apgalvo, ka valsts teritorijā veiktās policijas pārbaudes nevar aizstāt robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem tās nevar izmantot, lai pārbaudītu ieceļošanas nosacījumus. Tikai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām ļauj pārbaudīt personas, pamatojoties tikai uz to, ka tās šķērso iekšējo robežu, un izdot lēmumu par ieceļošanas atteikumu.

(56)

Vācijas iestādes apgalvo, ka parasti lēmumi par ieceļošanas atteikumiem Vācijas teritorijā tiek paziņoti kaimiņos esošajām dalībvalstīm ciešas robežpolicijas sadarbības ietvaros. Tas pats attiecas uz atpakaļuzņemšanu saskaņā ar divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem.

(57)

Vācijas iestādes norāda, ka tehnoloģijas, piemēram, droni, novērošanas kameras un automātiskā numura zīmes atpazīšana (ANPR), tiek izmantotas atbilstoši valsts tiesību aktiem, un atkarībā no konkrētās tehnoloģijas tai var tikt piemērotas stingrākas prasības nekā iekšējai robežkontrolei. Sešas videonovērošanas un ANPR sistēmas jau tiek izmantotas, īstenojot uz situāciju balstītu un nesistemātisku uzraudzību. Tomēr Vācijas iestādes uzskata, ka šīs sistēmas nevar aizstāt iekšējās robežkontroles atjaunošanu, jo tās nav vērstas uz neatbilstīgas migrācijas atklāšanu un novēršanu, bet var tikai palīdzēt Federālajai policijai veikt pārbaudes.

(58)

Vācijas Federālā policija cieši sadarbojas ar partneriestādēm kaimiņvalstīs. Tā ir noslēgusi tiesībaizsardzības nolīgumus ar visām kaimiņos esošajām dalībvalstīm un iesaistās aktīvās diskusijās, lai atjauninātu spēkā esošos nolīgumus ar Austriju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi.

(59)

Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju policijas sadarbība dažādos reģionos var atšķirties un ir pielāgota vajadzībām abās robežas pusēs. Šī pārrobežu sadarbība ietver regulāru informācijas apmaiņu un (kopīgu) pasākumu koordinēšanu pie kopīgajām robežām un pierobežas zonā, īpaši kopīgas patruļas, kā arī apmācību un kopīgus riska novērtējumus.

(60)

Pie visām Vācijas iekšējām sauszemes robežām ir pastāvīgi izveidoti kopīgi policijas un muitas sadarbības centri un/vai kopīgi sadarbības biroji. Šajos centros pierobežas reģionu drošības iestādes sadarbojas, koordinē un atbalsta pārrobežu operācijas, kā arī apmainās ar informāciju par situāciju. Turklāt Tērles-Maglernas policijas sadarbības centrā ar Austriju, Slovēniju un Itāliju ir izvietoti Federālās policijas sadarbības koordinatori.

(61)

Federālā policija kopā ar ārvalstu partneriestādēm centrālā, vietējā un reģionālā līmenī izstrādā kopīgus situācijas novērtējumus.

Komisijas apsvērumi

(62)

Komisija ņem vērā, ka Vācija aktīvi piemēro alternatīvus pasākumus, kas papildina iekšējās robežkontroles atjaunošanu un ierobežo tās ietekmi.

(63)

Kaimiņos esošās dalībvalstis ir informējušas Komisiju par informācijas apmaiņas trūkumu pie atjaunotajām iekšējām robežām, it īpaši saistībā ar divpusēju atpakaļuzņemšanas nolīgumu piemērošanu.

(64)

Komisija atzinīgi vērtē iniciatīvas atjaunināt divpusējos policijas sadarbības nolīgumus ar Austriju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi.

(65)

Komisija norāda, ka Vācija ir noslēgusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar visām kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Tā atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas ar Franciju un Luksemburgu, lai vienotos par praktiskiem risinājumiem pārsūtīšanas procedūras piemērošanai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 23.a pantu.

(66)

Komisija atgādina, ka pat tad, ja iekšējā robežkontrole netiek atjaunota, dalībvalsts iestādes var turpināt īstenot publiskās pilnvaras, tai skaitā tās, kuru mērķis ir samazināt neatbilstīgo migrāciju iekšējo robežu teritorijās. Šajā sakarā Komisija norāda, ka alternatīvu pasākumu izmantošanas ierobežojumi, īpaši tehnoloģiju izmantošana un policijas pārbaudes pierobežas apgabalos, ir noteikti valsts tiesību aktos.

IV.   IETEKMES MAZINĀŠANAS PASĀKUMI

Vācijas iestāžu nostāja

(67)

Vācijas iestādes norāda, ka iekšējās robežpārbaudes tiek veiktas samērīgi un atbilstoši situācijai uz vietas, pielāgojot to apjomu un intensitāti satiksmes plūsmai, lai līdz minimumam samazinātu traucējumus pārrobežu darba ņēmējiem, uzņēmumiem un ceļotājiem.

(68)

Vācijas iestādes dažādos līmeņos iesaistās pastāvīgā un ciešā dialogā ar vietējām iestādēm pārrobežu reģionos un ar kaimiņvalstu iestādēm, īpaši saistībā ar ietekmi, ko rada robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām.

(69)

Vācijas iestādes ir veikušas satiksmes drošības pasākumus, tostarp pakāpenisku ātruma samazināšanu uz noslogotiem ceļiem, kuri tiek īstenoti pēc vajadzības un koordinēti ar valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem.

(70)

Vācijas iestādes, apspriežoties ar iestādēm, pastāvīgi pielāgo vietējos satiksmes pārvaldības pasākumus, lai mazinātu sastrēgumus, vajadzības gadījumā nekavējoties veicot ietekmes mazināšanas pasākumus.

(71)

Vācijas iestādes ir izveidojušas valsts mēroga uzraudzības sistēmu, lai konstatētu un novērstu īstermiņa negatīvo ietekmi uz pārrobežu satiksmi. Līdz šim nav novēroti būtiski vai ilgstoši traucējumi, kā arī nav reģistrēti kavējumi, kas pārsniegtu 30 minūtes, satiksmes sastrēgumu dēļ, kurus rada valstī iebraucošās pārrobežu satiksmes plūsmas pārbaudes.

(72)

Vācijas iestādes ar Transporta ministrijas starpniecību ir informējušas loģistikas nozari par iekšējās robežkontroles atjaunošanu, un ir izveidots īpašs kontaktpunkts. Būtiskas sūdzības nav saņemtas.

(73)

Vācijas iestādes iespēju robežās ir optimizējušas satiksmes infrastruktūru. Tās ir ierosinājušas pārvietot robežkontroles punktus uz kaimiņvalstu teritoriju, lai atvieglotu satiksmes plūsmas. Var apsvērt strukturālus pielāgojumus uz Vācijas automaģistrālēm, bet tos nevar īstenot īstermiņā.

Komisijas apsvērumi

(74)

Komisija atzīmē Vācijas iestāžu apņemšanos nodrošināt, ka iekšējās robežkontroles ietekme joprojām ir ierobežota, kā to paredz Šengenas Robežu kodeksa 26. panta 3. punkts.

(75)

Vācija ir norādījusi pārrobežu reģionus saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 42.b pantu.

(76)

Komisijas vadībā un ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm Vācija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu satiksmes plūsmu tajos sauszemes robežšķērsošanas punktos, kuros robežkontrole ir atjaunota.

(77)

Neraugoties uz Vācijas iestāžu centieniem mazināt iekšējās robežkontroles ietekmi, Komisija ir saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas liecina, ka iekšējās robežkontroles atjaunošana tos negatīvi ietekmē.

(78)

Robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām ir apgrūtinājusi dzīvi vietējiem pierobežas iedzīvotājiem, īpaši pārrobežu darba ņēmējiem, pie Vācijas un Luksemburgas, Vācijas un Polijas un Vācijas un Nīderlandes robežām.

(79)

Komisija atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas panākti divpusējo kontaktu rezultātā, lai uzlabotu situāciju pie Vācijas un Luksemburgas robežas. Piemēram, jaunas darbības procedūras pieņemšanu Šengenas kontrolpunktā (Markusbierg) uz A13 automaģistrāles un kopīgu paziņojumu par pastāvīgās robežkontroles izbeigšanu Trīres robežšķērsošanas punktā (Sauertalbrücke), ko aizstās mobilās pārbaudes Vācijas teritorijā. Līdzīgi kontakti ir notikuši ar Nīderlandes un Polijas iestādēm, lai strukturāli uzlabotu situāciju pie iekšējās robežas.

(80)

Komisija aicina Vācijas iestādes pievērst īpašu uzmanību pārrobežu reģioniem, kurus skar iekšējās robežkontroles atjaunošana pie sauszemes robežām, un izvērtēt, cik lielā mērā tehnoloģiskus vai pielāgotus risinājumus varētu piedāvāt katram pierobežas reģionam vai nozīmīgu ceļotāju kategorijai, lai uzlabotu pārrobežu satiksmes plūsmu ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

V.   IETEIKUMI

(81)

Tas, cik labi funkcionē Šengenas zona, ir atkarīgs no tā, cik pilnīgi un efektīvi tiek piemērots migrācijas un patvēruma acquis. Migrācijas un patvēruma pakta piemērošanas sākšana 2026. gada jūnijā būs svarīgs virzītājspēks, lai kliedētu bažas par trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību vai novērstu migrācijas un drošības problēmas, kas saistītas ar neatbilstīgu migrāciju, proti, bažas, ko Vācijas ir izvirzījusi par vienu no iekšējās robežkontroles atjaunošanas pamatojuma aspektiem.

(82)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Skrīninga regulu (12), kas ir daļa no Migrācijas un patvēruma pakta, visu attiecīgo datubāzu drošības pārbaudes tiek veiktas skrīninga ietvaros gan pie ārējām robežām, gan valsts teritorijā.

(83)

Drošības apsvērumi ir galvenais Vācijas norādītais izvirzītais iemesls, kas pamato iekšējās robežkontroles atjaunošanu. ES tiesību aktos jau ir paredzēts plašs instrumentu klāsts, lai palīdzētu Vācijas iestādēm risināt šīs problēmas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto esošie mehānismi, lai stiprinātu drošību un sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Tie ietver Prīme II regulu, jauno Šengenas Informācijas sistēmu un iepriekšējas pasažieru informācijas un pasažieru vārdu reģistra jaunos tiesību aktus (13). IIS un ETIAS darbības sākšana vēl vairāk aizsargās ārējās robežas (14).

(84)

Komisija atgādina, ka ir jāievēro pienākumi saskaņā ar piemērojamiem ES tiesību aktu noteikumiem par patvērumu un atgriešanu pie iekšējām robežām, kur ir atjaunota robežkontrole.

(85)

Vācijas iestādēm būtu turpmāk jāattīsta sadarbība un informācijas apmaiņa ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā arī pārskatot spēkā esošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai vienošanās, un/vai vienojoties par praktiskiem pasākumiem saistībā ar Šengenas Robežu kodeksa 23.a pantā paredzētās pārsūtīšanas procedūras piemērošanu, kā arī pilnveidojot divpusējos policijas sadarbības nolīgumus ar kaimiņvalstīm.

(86)

Vācijas iestādēm būtu jāturpina novērst visus juridiskos vai operatīvos šķēršļus, kas traucē efektīvi izmantot alternatīvus pasākumus, piemēram, atcelt valsts tiesību aktos noteiktos ierobežojumus pieprasīt identifikāciju un pārbaudīt atbilstību likumīgas ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā vai tehnoloģisko līdzekļu, piemēram, transportlīdzekļu numura zīmes atpazīšanas sistēmas, izmantošanu pie tās iekšējām sauszemes robežām migrācijas pārvaldības nolūkos.

(87)

Komisija uzsver, ka alternatīvu pasākumu izmantošana, tai skaitā tehnoloģisku risinājumu ieviešana, var būt efektīvāks un lietderīgāks līdzeklis augsta drošības līmeņa nodrošināšanai bez nepieciešamības atjaunot iekšējo robežkontroli.

(88)

Vācijas iestādēm būtu jāstrādā pie tā, lai pakāpeniski atceltu iekšējo robežkontroli, pamatojoties uz īpaši pielāgotu pieeju katram iekšējās robežas posmam un katram apdraudējumam, pilnībā izmantojot pieejamos alternatīvos pasākumus, kas noteikti Komisijas pieņemtajā Ieteikumā (ES) 2024/268, kā arī iespējas saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Šiem pasākumiem būtu jāpastiprina un jāpapildina esošie pasākumi. Dinamiskas, neregulāras uz risku balstītas izlases veida pārbaudes, tai skaitā policijas pārbaudes pierobežas zonā, pastiprināta sadarbība ar policiju un atpakaļuzņemšanas jomā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, būtu pirmais solis ceļā uz šādu pakāpenisku iekšējās robežkontroles atcelšanu.

(89)

Komisija uzskata, ka sekmīga sadarbība ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kā arī alternatīvu pasākumu piemērošana nodrošina stabilu pamatu, balstoties uz kura Vācija var strādāt, lai pakāpeniski atceltu iekšējo robežkontroli, neapdraudot savu drošību vai migrācijas kontroli. Lai sasniegtu šo mērķi, tā uzturēs ciešus kontaktus ar visām attiecīgajām dalībvalstīm.

Briselē, 2026. gada 2. jūnijā.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Magnus BRUNNER


(1)   OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1717 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (OV L, 2024/1717, 20.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1717/oj).

(3)  COM(2025) 185 final.

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2025/315 (2025. gada 14. februāris), ar ko nosaka veidni paziņojumam par robežkontroles pagaidu atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām (OV L, 2025/315, 17.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/315/oj).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2025/308 (2025. gada 14. februāris), ar ko nosaka vienotu formātu ziņojumam par robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 33. pantu (OV L, 2025/308, 17.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/308/oj).

(6)   Bundesamt für Migration und Flüchtlinge. (2024). Aktuelle Zahlen, Ausgabe: Dezember 2024. https://www.bamf.de/SharedDocs/Anlagen/DE/Statistik/AsylinZahlen/aktuelle-zahlen-dezember-2024.pdf?__blob=publicationFile&v=3.

(7)   Bundesamt für Migration und Flüchtlinge. (2025). Aktuelle Zahlen, Ausgabe: September 2025. https://www.bamf.de/SharedDocs/Anlagen/DE/Statistik/AsylinZahlen/aktuelle-zahlen-september-2025.pdf?__blob=publicationFile&v=4.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(9)   VG Berlin, Beschluss vom 2.6.2025, VG 6 L 191/25, ECLI:DE:VGBE:2025:0602.6L191.25.00; VG Berlin, Beschluss vom 2.6.2025, VG 6 L 192/25, ECLI: DE:VGBE:2025:0602.6L192.25.00; VG Berlin, Beschluss vom 2.6.2025, VG 6 L 193/25, ECLI:DE:VGBE:2025:0602.6L193.25.00.

(10)   Deutscher Bundestag Drucksache 21/750 --- Tätigkeitsbericht des Polizeibeauftragten über den Zeitraum vom 1. Juli 2024 bis zum 30. Juni 2025 .

(11)  Komisijas Ieteikums (ES) 2024/268 (2023. gada 23. novembris) par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz nopietnu iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu teritorijā bez iekšējās robežkontroles (OV L, 2024/268, 17.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2024/268/oj).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/982 (2024. gada 13. marts) par datu automatizētu meklēšanu un apmaiņu policijas sadarbībai un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 (Prīme II regula) (OV L, 2024/982, 5.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/982/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1862/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/13 (2024. gada 19. decembris) par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/818 (OV L, 2025/13, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/13/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/681/oj).

(14)  Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2226/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1240/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/4090/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)