KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Labākas zāles bērniem — no koncepcijas līdz realitātei Vispārējs ziņojums par pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm /* COM/2013/0443 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN
PADOMEI Labākas zāles bērniem — no koncepcijas
līdz realitātei Vispārējs ziņojums par pieredzi, kas
gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām
zālēm (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads “Labākas zāles bērniem” – tik ambiciozs
nosaukums bija 2002. gada februāra apspriežu dokumentam, kurā Eiropas
Komisija izklāstīja savu vīziju par reglamentējošiem pasākumiem attiecībā uz
pediatrijā lietojamām zālēm[1].
Tolaik daudzas no zālēm, ko lietoja bērniem, netika īpaši pētītas vai
apstiprinātas lietošanai bērniem. Tā vietā ārsti bieži vien izrakstīja zāles,
kas bija apstiprinātas lietošanai pieaugušajiem, dažkārt vien atšķirīgās devās,
un tas bija saistīts ar risku, ka zāles varētu neiedarboties un/vai radīt
blakusparādības. Minētais apspriežu dokuments tika sagatavots,
pamatojoties uz piecus gadus ilgu apspriežu procesu, kas sākās 1997. gadā
ar apaļā galda sanāksmi Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) telpās, un tas bija
projekts vēlākam leģislatīvam aktam. Tajā bija izklāstīti daudzi pasākumi, kas
paredzēti Pediatrijas regulā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)
Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm[2], turpmāk
“Regula”). Regula tika pieņemta aptuveni piecus gadus pēc
apspriežu dokumenta pieņemšanas, t. i., 2006. gada 12. decembrī.
Tā stājās spēkā 2007. gada 26. janvārī, un tās pamatnoteikumi bija
piemērojami attiecīgi no 2008. gada 26. jūlija (7. pants) un
2009. gada 26. janvāra (8. pants). Tagad, kad ir pagājuši pieci gadi, ir laiks
novērtēt situāciju un ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, kas
gūta, piemērojot Regulu, saskaņā ar tās 50. panta 2. punktu. Vai
“labākas zāles bērniem” jau kļūst par realitāti? Šajā ziņojumā vēl nav sniegta vispusīga
atbilde uz šo jautājumu, jo tajā ir zināmi ierobežojumi, tāpēc šis būtu
jāuzskata par starpposma ziņojumu, kurā izklāstīts sākotnējais iespaids par
gūto pieredzi. Ņemot vērā zāļu izstrādes ciklus, būs vajadzīgi vismaz
10 gadi, lai gūtu pilnīgu izpratni par tiesību akta ietekmi. Šis aspekts
jau ir ņemts vērā tiesību aktā, kurā Komisijai ir noteikts pienākums
2017. gadā sagatavot otru, vispusīgāku ziņojumu, kur saskaņā ar Regulas
50. panta 3. punktu ir jāiekļauj ekonomiskās ietekmes analīze par
atlīdzības un veicināšanas pasākumiem, kā arī analīze par Regulas radīto labumu
sabiedrības veselības jomā, lai ierosinātu vajadzīgos grozījumus. Tomēr šajā
posmā ir iespējams veikt konkrētu analīzi un izdarīt dažus starpposma
secinājumus. Šis dokuments ir sagatavots, apspriežoties ar
dalībvalstīm, EMA un ieinteresētajām personām. Komisija īpaši atzinīgi
vērtē Piecgadu ziņojumu Eiropas Komisijai, kurā izklāstīti EMA un tās
Pediatrijas komitejas viedoklis[3],
un atbildes uz sabiedrisko apspriešanu, ko Komisija organizēja 2012. gada
beigās[4]. 2. Pediatrijas regula 2010. gadā aptuveni 21 % eiropiešu
jeb vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju bija bērni. Bērni ir neaizsargāta
iedzīvotāju grupa, kas attīstības, fizioloģiskā un psiholoģiskā ziņā atšķiras
no pieaugušajiem. Viņi nav tikai “mazi pieaugušie”. Tāpēc ļoti svarīga nozīme
ir ar vecumu un attīstību saistītai pētniecībai un atbilstošu zāļu pieejamībai. Pētījumi, kas veikti pirms Regulas
pieņemšanas, liecina, ka vairāk nekā 50 % zāļu, kas lietotas bērniem, nav
izmēģinātas lietošanai šai konkrētajai vecuma grupai. Turklāt vien ierobežots
skaits zāļu bija izstrādātas tieši bērniem. Uzņēmumi jau pirms Pediatrijas
regulas pieņemšanas bija izstrādājuši dažādas zāles daudzu slimību ārstēšanai,
jo īpaši tādās nozarēs kā bērnu imunizācija ar vakcīnām. Tomēr bērniem piemērotu
zāļu pieejamība pārsvarā bija neapmierinoša. Tādējādi Regula tika uzskatīta par
atbildi uz to, ka nav pieejams pietiekams skaits piemērotu, apstiprinātu zāļu
attiecīgās devās un formās bērnu slimību ārstēšanai Eiropas Savienībā (ES). Ir vairāki iemesli, kāpēc trūkst pediatrijā
lietojamu zāļu. Tomēr būtu pārāk vienkārši vainot farmācijas uzņēmumus par to,
ka tie neveic pietiekamu pētniecību un izstrādi, lai zāles pielāgotu bērnu
mērķgrupas vajadzībām. Šī bezdarbība ilgu laiku ir atspoguļojusi vispārējo sociālo
un ētikas paradigmu, ka bērni būtu jāsargā no klīniskiem pētījumiem. Tikai
pēdējos divdesmit gados ir notikusi virzība uz pašreizējo vienprātību, ka ir
nepieciešama labāka bērnu aizsardzība, izmantojot klīnisko izpēti. Ekonomiski faktori noteikti ir mazinājuši
pediatrijas jomā veiktās pētniecības un izstrādes pievilcīgumu, jo tā
nenodrošina pietiekamu ienākumu no ieguldījumiem. Bērni nav viendabīga
apakšgrupa — tā ietver gan jaundzimušos, gan pusaudžus, kuriem ir
atšķirīgas bioloģiskās un farmakoloģiskās iezīmes. Pētniecība atbilstīgi vecuma
grupām vēl vairāk sadārdzina un sarežģī šo procesu tām organizācijām, kas
aktīvi darbojas šajā nozarē. Tomēr īpaši izmēģinātu zāļu trūkuma dēļ
veselības aprūpes speciālistiem bieži vien nebija citas alternatīvas kā vien ārpusindikāciju
ordinēšana jeb zāļu lietošana off-label, un tas savukārt bija saistīts
ar būtisku risku, ka zāles varētu neiedarboties vai radīt blakusparādības. Šāda
situācija bija pretrunā vispārējam mērķim nodrošināt augstas kvalitātes zāles
visiem ES iedzīvotājiem. Lai risinātu šo problēmu, Regulā ir noteikta
pienākumu, atlīdzības un veicināšanas pasākumu sistēma un horizontāli pasākumi,
lai nodrošinātu zāļu regulāru izpēti, izstrādi un apstiprināšanu nolūkā
apmierināt bērnu terapeitiskās vajadzības. Atšķirībā no Regulas par zālēm reti
sastopamu slimību ārstēšanai[5],
kas paredz tikai dažādus veicināšanas pasākumus, Pediatrijas regulai ir tieša
ietekme uz uzņēmumu izdevumiem pētniecībai un izstrādei. Tajā netiek apšaubīts,
ka zāļu izstrādi virza uzņēmumi, tomēr tajā ir noteikts pienākums uzņēmumiem,
izstrādājot zāles, apsvērt to iespējamu lietošanu bērniem. Regulas pamatmērķi ir šādi: ·
nodrošināt augstas kvalitātes pētniecību attiecībā
uz bērniem paredzētām zālēm; ·
laika gaitā nodrošināt, ka lielākā daļa zāļu, ko
lieto bērni, ir īpaši apstiprinātas šādai lietošanai ar attiecīgām to formām un
formulām; ·
nodrošināt, ka ir pieejama augstas kvalitātes
informācija par zālēm, ko lieto bērni. Regulā noteiktie pamatpasākumi ir šādi: ·
specializētas EMA komitejas – Pediatrijas
komitejas – izveide; ·
pienākuma noteikšana uzņēmumiem, kad tie piesakās,
lai saņemtu zāļu tirdzniecības atļaujas un līnijas paplašinājumus esošām ar
patentiem aizsargātām zālēm, iesniegt datus par zāļu lietošanu bērniem saskaņā
ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu; ·
sistēma atbrīvojumiem no prasības attiecībā uz
zālēm, kuras, visticamāk, neradītu labumu bērniem, un sistēma prasību termiņu
atlikšanai, lai nodrošinātu, ka zāles tiek izmēģinātas bērniem tikai tad, ja
tas ir droši, un lai novērstu, ka prasības aizkavē zāļu atļaujas izsniegšanu
attiecībā uz pieaugušajiem; ·
atlīdzība par prasības izpildi, proti, papildu
aizsardzības sertifikāta termiņa pagarināšana par sešiem mēnešiem; ·
attiecībā uz zālēm reti sastopamu slimību
ārstēšanai – atlīdzība par prasības izpildi, par diviem gadiem pagarinot
esošo desmit gadu tirgus ekskluzivitātes termiņu, ko piešķir atbilstoši ES
Regulai par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai; ·
jauna veida tirdzniecības atļauja – tirdzniecības
atļauja lietošanai pediatrijā (TALP) –, lai iekļautu jaunas pediatriskās
indikācijas attiecībā uz pēcpatentaizsardzības zālēm; ·
pasākumi, lai maksimāli palielinātu pašreizējo
pētījumu ietekmi uz bērniem paredzētām zālēm; ·
bērnu terapeitisko vajadzību ES mēroga saraksta
izveide, uz kuru tiktu balstīta zāļu pētniecība, izstrāde un apstiprināšana; ·
pētnieku un izmēģinājuma centru ES mēroga tīkls
nepieciešamās pētniecības un izstrādes veikšanai; ·
sistēma EMA bezmaksas zinātnisko
konsultāciju sniegšanai attiecīgajai nozarei; ·
publiska pediatrijas pētījumu datubāze; ·
noteikums par ES finansējumu pētniecībai, lai
veicinātu bērniem paredzētu pēcpatentaizsardzības zāļu izstrādi un
apstiprināšanu. Regulā EMA un tās Pediatrijas komitejai
ir noteikta galvenā atbildība par pediatrijas pētījumu plānu, atbrīvojumu un
termiņu atlikšanas pārvaldību. Tas nodrošina Aģentūrai konkrētas lēmumu
pieņemšanas pilnvaras. Pediatrijas regulas darbības izmaksas daļēji
sedz no ES budžeta (sk. 8. tabulu), jo Regulas pamatdarbība nav saistīta
ar maksas iekasēšanu. Laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam ES
budžeta ieguldījums sasniedza vairāk nekā EUR 39 miljonus. Turklāt
dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz ieguldījumu natūrā, jo īpaši nodrošinot
personāla laiku pediatrijas pētījumu plānu novērtēšanai (sk. 12. tabulu). 3. Būtiskākie notikumi Regulas īstenošanā Lai veiksmīgi īstenotu Pediatrijas regulu,
bija jānosaka papildu pasākumi un jāveic papildu darbības, kā noteikts tiesību
aktā. Aģentūra laikus īstenoja Regulu. Pediatrijas
komiteja tika pienācīgi izveidota un noorganizēja savu pirmo sanāksmi
2007. gada 1. un 2. jūlijā, un kopš tā laika tās sanāksmes ir
notikušas reizi mēnesī. Savukārt 2008. gada septembrī tika publicētas
Komisijas Pamatnostādnes par pediatrijas pētījumu plāna pieteikumu formu un saturu
(10. pants)[6].
Aģentūra ieviesa nepieciešamās procedūras un datubāzi pediatrijas pētījumu
plānu zinātniskai novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai atbilstoši Regulai. Pēc tam, kad EMA valde 2008. gadā
pieņēma īstenošanas stratēģiju, tika izveidots EMA Eiropas Pediatriskās pētniecības
tīkls (Enpr-EMA), kas sāka darboties 2009. gadā un ir rīkojis
regulāras sanāksmes kopš 2010. gada (44. pants). 2010. gada decembrī tika publicēti
rezultāti, kas gūti pētījumā par jebkuru pašreizēju zāļu lietošanu bērnu
mērķgrupā[7]
(42. pants), un tie tika izmantoti kā pamats terapeitisko vajadzību
saraksta izveidei (43. pants). 2011. gada martā tika veiktas pārmaiņas
Eiropas Savienības klīnisko pētījumu datubāzē (EudraCT), ko publicēja
publiskajā tīmekļa vietnē clinicaltrialregister.eu, tajā iekļaujot
protokola informāciju par pediatriskajiem pētījumiem, kas ietverti pediatrijas
pētījumu plānos vai iesniegti atbilstoši 46. pantam. Informācijai par
rezultātiem būtu jābūt pieejamai līdz 2013. gada beigām. Šajā saistībā
Komisija 2009. gadā publicēja Norādījumus par pediatrisko klīnisko
pētījumu datiem, kas reģistrējami EudraCT, un par datiem, kurus publisko
EMA[8].
2012. un 2013. gadā tika pieņemtas papildu specifikācijas par to, kā
izziņot un publicēt informāciju par rezultātiem,[9] un par datu lauku formātu[10]
(41. pants). Ja vien tiek saņemts apstiprinošs paziņojums no Aģentūras,
klīnisko pētījumu sponsoriem ir nekavējoties jāiesniedz EMA visi
pediatrijas pētījumu rezultāti neatkarīgi no tā, vai pētījumi veikti ES vai
ārpus tās, lai rezultātus varētu publicēt vietnē clinicaltrialregister.eu[11]. Komisijas Regula (EK) Nr. 658/2007[12] tika
grozīta 2012. gadā[13]
(49. pants), lai piešķirtu Komisijai pilnvaras piemērot finansiālas
sankcijas par Pediatrijas regulas pārkāpumiem. Attiecībā uz zāļu marķēšanu ar pediatrisku
indikāciju, kas ietver simbolu (32. pants), Pediatrijas komiteja ieteica
Komisijai to neizmantot, jo vecāki vai veselības aprūpētāji varētu pārprast
simbola precīzo nozīmi. Tāpēc Komisija 2008. gadā informēja ieinteresētās
personas, ka patlaban nav iespējams izraudzīties simbolu. Ja esošās zāles tiek apstiprinātas jaunai
pediatriskai indikācijai saskaņā ar Regulas prasībām, tirdzniecības atļaujas
turētājam zāles ar šādu jauno pediatrisko indikāciju ir jālaiž tirgū divu gadu
laikā. Šim nolūkam Aģentūra 2013. gadā izveidoja piemērojamo termiņu
reģistru[14]
(33. pants). Diemžēl Pediatrijas regula vēl nav iekļauta
Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, jo ES un trīs EEZ un EBTA valstis, proti,
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, vēl nav varējušas vienoties par attiecīgajiem
pielāgošanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Regulas 49. panta
3. punktu. 4. Galvenie sasniegumi 4.1. Labāka un drošāka pētniecība Pirms stājās spēkā Pediatrijas regula, daudzi
farmācijas uzņēmumi uzskatīja pieaugušos par savu galveno tirgus mērķauditoriju.
Pētījumi par pieaugušajiem paredzēto zāļu iespējamu lietošanu bērnu mērķgrupai
bieži vien tika atlikti vai netika apsvērti vispār. Ar Regulu ieviešot
uzņēmumiem pienākumu veikt visu jauno (pieaugušajiem paredzēto) zāļu skrīningu,
lai noteiktu, vai tās ir iespējams lietot bērniem, situācija ir krasi
mainījusies. No uzņēmumiem saņemtās atsauksmes apstiprina, kas ir notikušas
būtiskas pārmaiņas uzņēmumu kultūrā – tagad tie uzskata bērniem paredzēto
zāļu izstrādi par vispārējās zāļu izstrādes sastāvdaļu. Prasība izstrādāt un apspriest ar Pediatrijas
komiteju pediatrijas pētījumu plānu, kas parasti jāiesniedz ne vēlāk kā līdz
dienai, kad pabeidz farmaceitiski kinētisko izpēti ar pieaugušajiem, paredz
uzņēmumiem pienākumu jau agrīnā posmā apsvērt zaļu iespējamo lietošanu bērniem,
lai izvairītos no jebkādiem kavējumiem vispārējā zāļu izstrādē. Plānā ir
paredzēta pētniecības un izstrādes programma, kuras mērķis ir nodrošināt, ka
tiek ģenerēti nepieciešamie dati pediatrisko indikāciju apstiprināšanai. Līdz 2012. gada beigām Aģentūra bija
saskaņojusi 600 pediatrijas pētījumu plānu (sk. 1. tabulu). No tiem
453 attiecās uz zālēm, kas vēl nebija apstiprinātas ES (7. pants),
bet pārējie attiecās uz jaunām indikācijām, kas paredzētas patentētām zālēm
(8. pants), vai uz tirdzniecības atļaujām lietošanai pediatrijā
(30. pants). Plāni aptver plašu terapeitisko jomu klāstu.
Kā galvenās var minēt endokrinoloģiju–ginekoloģiju–auglību–vielmaiņu
(11 %), infekcijas slimības (11 %) un onkoloģiju (11 %), bet nav
tādas jomas, kas dominētu pār citām (sk. 3. tabulu). Lai zāļu izstrādes laikā ņemtu vērā jaunu
informāciju, ir jāmaina saskaņotie pediatrijas pētījumu plāni. Statistikas dati
liecina, ka par katru saskaņoto plānu ir iesniegti vairāki labojumu veikšanas
pieprasījumi (sk. 2. tabulu). Līdz šim Komiteja jau ir pieņēmusi vairāk
atzinumu par labojumiem nekā par pētījumu plāna sākotnējo saskaņojumu. Līdz 2012. gada beigām bija pabeigti
33 no visiem apstiprinātajiem pediatrijas pētījumu plāniem (sk.
4. tabulu), kā rezultātā apstiprinātas jaunas zāles ar konkrētām
pediatriskām indikācijām. 4.1.1. Eiropas Savienības finansējums
pētniecības atbalstam ES atbalsta pētījumus par pediatrijā
lietojamām zālēm, īstenojot savu daudzgadu Pētniecības un tehnoloģiju
attīstības pamatprogrammu. Saskaņā ar Regulas 40. pantu Savienībai ir
īpašs pienākums finansēt pētniecību attiecībā uz pēcpatentaizsardzības zālēm.
Atbalsts tiek piešķirts projektiem, kas veiksmīgi izturējuši neatkarīgu
ekspertu veiktu salīdzinošo izvērtēšanu un kas iesniegti, atbildot uz
uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus regulāri izsludina Komisija. Lai
nodrošinātu, ka līdzekļi tiek novirzīti tādu zāļu pētniecībai, kas ir
vajadzīgas visvairāk, Pediatrijas komiteja ir pieņēmusi tādu pēcpatentaizsardzības
aktīvo vielu sarakstu[15],
par kurām nepieciešami pētījumi. Līdz šim 16 projekti, kas attiecas uz
vismaz 20 pēcpatentaizsardzības aktīvajām vielām, ir saņēmuši ES
finansējumu ar kopējo atbalsta summu EUR 80 miljoni (sk.
III pielikumu). 4.1.2. Zinātniskās konsultācijas Pieteikumu iesniedzēji var prasīt zinātniskās
konsultācijas no EMA un/vai valsts kompetentajām iestādēm par
farmaceitiskiem, neklīniskiem vai klīniskiem jautājumiem, kas saistīti ar zāļu
izstrādi. Zinātniskā konsultēšana ir labi zināma un veiksmīga procedūra, ko
izmanto, lai atbildētu uz konkrētiem jautājumiem jebkurā pētniecības un
izstrādes procesa posmā. Kopš Pediatrijas regulas stāšanās spēkā ar pediatriju
saistītās Zinātnisko padomu darba grupas konsultācijas un protokola palīdzība,
kas tiek sniegta bez maksas, būtiski palielinājās (sk. 5. tabulu), kaut
arī farmaceitiskās, neklīniskās un klīniskās izstrādes jautājumi tiek
apspriesti arī diskusijās par pediatrijas pētījumu plānu. Lai veicinātu
sadarbību ar Pediatrijas komiteju, EMA ir izstrādātas kopīgas procedūras. 4.1.3. Klīniskie pētījumi ar bērniem Bērniem paredzētās zāles ir jāizmēģina ar
attiecīgām formulām bērnu mērķgrupā, lai nodrošinātu, ka šādu zāļu lietošana ir
droša un iedarbīga. Tāpēc tiek vispārīgi uzskatīts, ka Pediatrijas regulas
rezultātā notiks vairāk klīnisko pētījumu ar bērniem. EudraCT datubāzē
ietvertie dati vēl neliecina, ka ar bērniem veikto klīnisko pētījumu skaits
būtu palielinājies. Tas ir saglabājies nemainīgs no 2006. gada līdz
2012. gadam, kad gadā notika vidēji 350 pētījumi, ar dažām skaita
svārstībām (sk. 6. tabulu). Tomēr būtu jānorāda, ka klīnisko pētījumu
skaits visās iedzīvotāju grupās laikposmā no 2007. gada līdz
2011. gadam samazinājās, kaut arī ar bērniem veikto klīnisko pētījumu
skaits saglabājās nemainīgs. Turklāt vēl nesen EudraCT datubāzē bija
ietverti dati tikai par ES sāktajiem klīniskajiem pētījumiem ar bērniem. Dati
par tiem klīniskajiem pētījumiem ar bērniem, kas tiek veikti kā daļa no
pediatrijas pētījumu plāna un notiek ārpus ES, ir publiski pieejami tikai kopš
2011. gada pavasara. Būtu arī jāņem vērā, ka ievērojama daļa
klīnisko pētījumu, kas paredzēti pediatrijas pētījumu plānā, ir atlikta, lai
novērstu kavēšanos attiecīgo pieaugušajiem paredzēto zāļu apstiprināšanā. Tāpēc
Pediatrijas regulas ietekme uz klīniskajiem pētījumiem ar bērniem EudraCT
datubāzē kļūs pamanāmāka nākamajos gados. Tomēr ir acīmredzami palielinājies
pediatrijas pētījumos iesaistīto dalībnieku skaits, jo īpaši vecuma grupā no
dzimšanas līdz 23 mēnešiem, kuras pārstāvji parasti netika iesaistīti
klīniskajos pētījumos līdz 2008. gadam (sk. 7. tabulu). Tas, ka ir
radīta iespēja iesaistīt klīniskajos pētījumos jaundzimušos un zīdaiņus, ir
pozitīva pazīme, jo iepriekš šīm vecuma grupām tika pievērsts vismazāk
uzmanības. 4.1.4. Optimizēta sistēma un
koordinācija Pediatrijas regula veicina vispusīga
kompetences tīkla izveidi saistībā ar pediatrijas jautājumiem ES. Šajā saistībā
izšķiroša nozīme ir Pediatrijas komitejai, jo tajā ir apvienojušies speciālisti
ar augsta līmeņa zināšanām un kompetenci. Komiteja ir sniegusi ieguldījumu EMA
publicēto zinātnisko pamatnostādņu sagatavošanā un arī līdz šim noorganizējusi
22 specializētus seminārus par bērniem paredzētu zāļu izstrādes
jautājumiem. Turklāt 2009. gadā tika izveidots EMA
Eiropas Pediatriskās pētniecības tīkls (Enpr-EMA). Lai gan pirms Regulas
ieviešanas jau pastāvēja ciešs speciālistu tīkls, kas darbojās tādās slimību
jomās kā bērnu onkoloģija, Enpr-EMA rada pievienoto vērtību, kas
izpaužas kā holistiska pieeja, apvienojot valstu un Eiropas tīklus, pētniekus
un centrus, kam ir specifiskas zināšanas par to, kā izstrādāt un veikt augstas
kvalitātes pētījumus ar bērniem. Tomēr joprojām ir atklāts jautājums, vai šīs
zināšanas tiek pārvērstas pietiekamā jaudā ES, lai veiktu klīniskos pētījumus
specializētā pētījumu vidē. Pārdomāti izstrādāti pētniecības tīkli, kas var
veicināt nepieciešamo pētniecību, lai izpildītu pediatrijas pētījumu plānos
ietvertās saistības, pastāv dažās, bet ne visās dalībvalstīs. 4.1.5. Starptautiskā sadarbība Starptautiskā līmenī EMA ir
nodibinājusi starptautiskas saites ar zāļu aģentūrām Amerikas Savienotajās
Valstīs, Kanādā un Japānā. Īpaši jāmin sadarbība ar ASV Pārtikas un zāļu
administrāciju, ņemot vērā, ka jau 20. gs. 90. gadu beigās Amerikas
Savienotās Valstis ieviesa tiesību aktus, kas veicināja pediatrijā lietojamo
zāļu izstrādi, paredzot dažādu stimulu un pienākumu kombinācijas. Šī sadarbība
ir arī ļoti svarīga ieinteresētajām personām, jo tā var radīt uzņēmumiem
iespēju izpildīt tiesību aktu prasības abos reģionos, veicot vienus un tos
pašus pētījumus. Turklāt EMA aktīvi piedalās Pediatrijā
lietojamo zāļu uzraudzības tīmeklī[16],
kas tika izveidots 2010. gadā kā daļa no PVO iniciatīvas “Labākas zāles
bērniem”. 4.2. Vairāk pieejamu zāļu bērniem 12 gadu laikā (no 1995. gada līdz 2006. gadam)
108 no visām 262 centralizēti apstiprināto zāļu 317 indikācijām
attiecās uz bērnu mērķgrupu. Kopš stājās spēkā Pediatrijas regula, 31 no
152 jaunām zālēm ir apstiprināta lietošanai pediatrijā; no tām 10 atbilda
7. panta nosacījumiem. Tā ir tikai neliela daļa no Regulas radītās
ietekmes, jo nākotnē šis rādītājs, visticamāk, palielināsies, ņemot vērā, ka uz
ievērojamu skaitu jaunu, jau apstiprinātu zāļu attiecas pētījumu plāns, kura
pabeigšana tika atlikta, lai novērstu kavēšanos pieaugušajiem paredzēto zāļu
apstiprināšanā. No tā izriet, ka ir paredzams, ka nākamajos gados daudz lielāks
skaits no minētajām 152 jaunajām zālēm tiks apstiprināts lietošanai
pediatrijā. Gada ziņojumi par atliktiem apstiprināto zāļu
pētījumiem attiecībā uz šādu zāļu lietošanu pediatrijā liecina, ka lielākā daļa
pediatrijas pētījumu plānu tiek īstenota atbilstoši termiņiem. Pediatrijas
pētījumi notiek ar vienādu intensitāti dažādās terapeitiskajās jomās, piemēram,
onkoloģijā, vakcinēšanā un imunoloģijā–reimatoloģijā–transplantācijā. Līdz 2011. gadam bija jau apstiprinātas
72 jaunas pediatriskās indikācijas jau apstiprinātām zālēm, tostarp
30 indikācijas (18 no tām – centralizētas), kas izriet no
8. pantā noteiktā pienākuma. Turklāt 26 jaunas zāļu formas tika
apstiprinātas lietošanai pediatrijā, tostarp 18 pielāgotas formas
centralizēti apstiprinātām zālēm. Attiecībā uz tirdzniecības atļaujām lietošanai
pediatrijā līdz šim ir piešķirta tikai viena šāda atļauja. Tas ir mazāk, nekā
sākotnēji cerēts. Sīki izstrādāts centralizēti apstiprinātu zāļu
saraksts ir ietverts II pielikumā. –
Atlīdzības un veicināšanas pasākumi Uzņēmumi, kas izpildījuši Regulā noteiktos
pienākumus, var saņemt atlīdzību, tiklīdz ir apstiprinātas attiecīgās zāles vai
tiek grozīta zāļu informācija. Atlīdzība tiek piešķirta kā Regulā (EK)
Nr. 469/2009[17]
paredzētā papildu aizsardzības sertifikāta (PAS) termiņa pagarinājums par
sešiem mēnešiem vai – attiecībā uz zālēm reti sastopamu slimību
ārstēšanai – reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu tirgus
ekskluzivitātes desmit gadu termiņa pagarinājums līdz divpadsmit gadiem. Līdz šim atlīdzība attiecībā uz zālēm reti
sastopamu slimību ārstēšanai vēl nav piešķirta. Šajā saistībā jānorāda, ka daži
uzņēmumi atsauca reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu identifikāciju,
lai atlīdzības par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai vietā varētu saņemt
PAS atlīdzību, kas, šķiet, ir pievilcīgāka no ekonomiskā viedokļa. Attiecībā uz
PAS termiņa pagarinājumiem valstu patentu iestādes 16 dalībvalstīs līdz 2011. gada
beigām bija piešķīrušas sešu mēnešu pagarinājumus 11 zālēm, kā rezultātā
valstu PAS kopskaits sasniedza vairāk nekā 100. Jānorāda, ka ar Eiropas Savienības Tiesas
pieņemtu nolēmumu pediatriskās atlīdzības vērtība palielinājās vēl vairāk, jo
nolēmumā bija skaidri noteikts, ka sākotnējam sertifikātam varētu būt negatīvs
vai nulles termiņš, kas vēlāk varētu kļūt pozitīvs, tiklīdz tiek piešķirts
pediatriskās atlīdzības termiņa pagarinājums[18]. 4.3. Vairāk informācijas par
bērniem lietojamām zālēm Lai nodrošinātu labāku informāciju par zāļu
lietošanu bērniem, Pediatrijas regulas 45. pantā ir paredzēts pienākums
uzņēmumiem, kuru rīcībā ir dati par bērnu mērķgrupai lietojamu apstiprinātu
zāļu drošumu un iedarbīgumu, iesniegt šādus pētījumus kompetentajām iestādēm. Tādējādi
var piekļūt datiem un attiecīgā gadījumā veikt grozījumus apstiprināto zāļu
informācijā. Regulas 46. pantā uzņēmumiem ir arī noteikts pienākums
iesniegt no jauna radītos pediatriskos datus. Kopš 2008. gada ir iesniegti vairāk nekā
18 000 pētījumu ziņojumu par aptuveni 2200 zālēm; tas apliecina,
cik liels apjoms pediatriskās informācijas ir pieejams uzņēmumu līmenī. Minētos pētījumu ziņojumus līdz šim novērtēja
un vēl joprojām novērtē kompetentās iestādes, pateicoties iespaidīgam darba
dalīšanas projektam (sk. 10. un 11. tabulu). Attiecībā uz valstu
apstiprinātām zālēm ir publicēti novērtējuma ziņojumi, kas attiecas vairāk nekā
uz 140 aktīvajām vielām, un ļoti daudzos gadījumos ir sniegti ieteikumi
par izmaiņām apstiprināto zāļu aprakstos, rezultātā ieviešot 65 faktiskas izmaiņas.
Attiecībā uz centralizēti apstiprinātām zālēm Aģentūra līdz 2011. gadam
bija pabeigusi novērtējumu par visiem atbilstoši 45. pantam iesniegtajiem
datiem, kurā aptvertas 55 aktīvās vielas 61 centralizēti
apstiprinātās zālēs. Pēc novērtējuma tika mainīti 12 zāļu apraksti. 5. Gūtās atziņas 5.1. Labāka piekļuve ārstēšanai Viens no skaidri noteiktajiem Pediatrijas
regulas mērķiem ir palielināt to zāļu skaitu, kuras tiek pētītas, izstrādātas
un apstiprinātas lietošanai bērnu mērķgrupā, un samazināt zāļu ārpusindikāciju
ordinēšanu bērniem. Galvenais instruments šā mērķa sasniegšanai ir
pienākuma noteikšana uzņēmumiem izstrādāt pediatrijas pētījumu plānu visām
jaunizstrādātām zālēm vai jau apstiprinātu tādu zāļu līnijas paplašinājumam,
kuras joprojām tiek aizsargātas ar patentu. Plāna mērķis ir Pediatrijas
komitejas uzraudzībā nodrošināt vajadzīgo datu radīšanu, lai noteiktu
apstākļus, kuros zāles var apstiprināt bērnu ārstēšanai. Kopš 2008. gada
ir apstiprināti vairāk nekā 600 pediatrijas pētījumu plāni. Tomēr tikai
neliela daļa no tiem līdz šim ir pabeigti; lielākā daļa joprojām ir procesā. Tā
iemesls ir ilgie zāļu izstrādes cikli, kas bieži vien ilgst vairāk nekā desmit
gadus, un teju sistemātiskā pediatrijas pētījumu atlikšana. Lielais termiņu
atlikšanas gadījumu skaits, iespējams, sākotnēji netika paredzēts, bet šobrīd
tā ir realitāte, jo attiecībā uz lielāko daļu zāļu, kas līdz šim apstiprinātas,
pētniecības un izstrādes programma tika sākta pirms Regulas stāšanās spēkā.
Attiecīgi pediatrijas prasības nebija iespējams ņemt vērā, jau sākot no zāļu
izstrādes. Līdz ar Pediatrijas regulas pieņemšanu ir
apstiprinātas dažas jaunas zāles, tostarp tādas, kam ir pediatriskās
indikācijas, tomēr tā ir jauns reglamentējošs instruments, un, iespējams, būs
vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai varētu spriest par tā rezultātiem. Tomēr no
zāļu formu viedokļa jau ir vērojama labvēlīga ietekme. Šajā saistībā ir izteikta kritika, ka Regula
nenodrošinās “izrāvienu” jomās, kurās ir īpašas pediatriskas vajadzības,
piemēram, bērnu onkoloģijā. Šis arguments ir saistīts ar faktu, ka lielākajai
daļai pediatrijas pētījumu plānu sākumpunkts ir notiekoša pētniecības un
izstrādes programma pieaugušajiem paredzētām zālēm. Šai pieejai raksturīgās
sekas ir tādas, ka šīs zāles ir paredzētas galvenokārt pieaugušo slimību
ārstēšanai. Tās tiek izstrādātas jomās, kurās tās ir vajadzīgas pieaugušajiem
(vai kurās tām ir noiets pieaugušo vidū). Minētās vajadzības gados vecāku
iedzīvotāju grupā ne vienmēr atbilst bērnu mērķgrupas vajadzībām. Turklāt Regulā ir paredzēti atbrīvojumi no
tajā noteiktajiem pienākumiem gadījumos, ja slimība vai stāvoklis, kuriem
konkrētās zāles paredzētas, ir sastopami tikai pieaugušo mērķgrupā. Šī
likumdošanas pieeja rada domstarpības tādu slimību gadījumā, kuras ir
specifiskas un ar kurām slimo tikai bērni. Tā arī ierobežo Pediatrijas
komitejas pilnvaras un iespējas, kad komiteja izskata un saskaņo pediatrijas
pētījumu plānus attiecībā uz to pētījumu apjomu, kurus Komiteja var pieprasīt
no pieteikumu iesniedzējiem pēc attiecīgā savienojuma objektīva un uz zinātnes
atziņām pamatota novērtējuma[19]. Šie ierobežojumi ir jāņem vērā, kad tiek
spriests par to, kāda varētu būt Regulas ietekme. Turklāt ir jāņem vērā arī
ietekme, ko rada citi instrumenti, piemēram, Regula par zālēm reti sastopamu
slimību ārstēšanai, ņemot vērā to, ka, piemēram, visi bērnu vēža veidi ir retas
slimības un uz tām attiecas ES politikas regulējums par reti sastopamām
slimībām. Šā ziņojuma 4. nodaļā norādītie
sasniegumi un to zāļu skaits, kurām ir jaunas pediatriskās indikācijas, kopumā
liecina, ka pēc šā pirmā piecgadu perioda ir vērojamas dažas daudzsološas
pazīmes, tomēr vēl ir pāragri sniegt vispusīgas atbildes. 5.2. TALP koncepcija —
vilšanās Ar Pediatrijas regulu tika ieviests jauns tirdzniecības
atļaujas veids – tirdzniecības atļauja lietošanai pediatrijā (TALP). Šī
tirdzniecības atļauja kā stimuls veikt pētījumus par pieaugušajiem apstiprināto
pēcpatentaizsardzības zāļu iespējamo lietošanu pediatrijā piedāvā 8 datu
ekskluzivitātes gadus un 10 tirgus ekskluzivitātes gadus attiecībā uz visām
jaunajām pēcpatentaizsardzības zālēm, kas izstrādātas vienīgi lietošanai bērnu
mērķgrupā. Tādējādi TALP koncepcijas galvenais mērķis ir veicināt esošo zāļu
pētniecību. Šī shēma ir saņēmusi ES finansējumu, īstenojot ES pētniecības un
tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas. Tomēr līdz šim ir piešķirta tikai viena TALP,
bet procesā pašlaik ir vēl daži projekti. Ne nozare, ne akadēmiskie tīkli nav
izmantojuši šo iespēju tik plašā apjomā, kā tas paredzēts Regulā. Šķiet, ka
datu un tirgus ekskluzivitātes stimuls nav efektīvs attiecībā uz šīm zālēm vai
ka vismaz tirgus iespējas šajā nozarē pašlaik tiek uzskatītas par
nepietiekamām, lai kompensētu ar zāļu izstrādi saistītos ekonomiskos riskus.
Pētnieki neiesaistās pētījumos ar zālēm, kas vairākus gadus ir bijušas tirgū. Šķiet,
uzņēmumi uztraucas, ka to ekskluzīvais stāvoklis tirgū neatturēs ārstus arī
turpmāk ordinēt konkurējošās ārpusindikāciju zāles, kuras satur to pašu aktīvo
vielu, bet kuru izmaksas ir zemākas, vai ka farmācijas uzņēmumu līmenī notiek
zāļu aizstāšana ar lētākām pieaugušajiem paredzētu zāļu formām. Turklāt valstu
noteikumi par cenu noteikšanu un kompensācijām dalībvalstīs bieži vien neļauj
veikt papildu izpēti, kas vajadzīga TALP saņemšanai, lai iegūtu atlīdzību
sarunās par cenām[20]. Ņemot vērā šo situāciju, TALP koncepcija līdz
šim nav attaisnojusi sākotnējās cerības. EMA turpmāk
pieņems pediatrijas pētījumu plānus par TALP, kas attiecas tikai uz konkrētām
vecuma grupām, nevis uz visu bērnu mērķgrupu. Tādējādi, iespējams, varēs
atspēkot dažas no atrunām, kas pašlaik kavē TALP koncepcijas plašāku atzīšanu. 5.3. Nav ietekmes uz pieaugušajiem
paredzēto zāļu izstrādi Pirms Regulas pieņemšanas veiktie pētījumi
liecināja par teorētisku risku, ka prasības attiecībā uz pētījumiem par zāļu
lietošanu bērniem varētu paildzināt vispārējo zāļu izstrādes procesu[21]. Ar
Regulu šis risks tika nepārprotami likvidēts. Lai izvairītos no kavēšanās citām
iedzīvotāju grupām paredzētu zāļu apstiprināšanā, Regulā ir atļauts piešķirt
termiņu atlikšanu dažu vai visu pediatrijas pētniecības plānā paredzēto
pasākumu sākšanai vai pabeigšanai. Pieredze liecina, ka termiņa atlikšana ir
plaši izmantots instruments, un tas nozīmē, ka kavēšanās risks pieaugušajiem
paredzēto zāļu pieteikumu apstrādē ir minimāls. Ir bijušas dažas pārejošas
problēmas gadījumos, kad Regulas spēkā stāšanās brīdī programma attiecībā uz
pieaugušajiem jau bija ieviesta, tomēr šķiet, ka šie jautājumi ir atrisināti. Sākotnēji tika paustas bažas, ka daži uzņēmumi
nelabprāt izstrādās jaunas indikācijas, zāļu formas un jaunus zāļu ievadīšanas
veidus mazos tirgos un zālēm, kam ir zems pārdošanas apjoms, lai tādējādi
izvairītos no Regulas 8. pantā paredzētā pediatriskā pienākuma uzņemšanās.
Tomēr nav pierādījumu par šādu ietekmi. Turklāt var arī iebilst, ka stimuls, ko
rada PAS termiņa iespējama pagarināšana par sešiem mēnešiem, tika izmantots,
lai kompensētu šādu ietekmi, jo tas, iespējams, ir licis uzņēmumiem rūpīgāk
izvērtēt līnijas paplašinājuma radītos ieguvumus, ņemot vērā pediatriskās
atlīdzības ekonomisko vērtību. Tomēr ieinteresētie nozares pārstāvji apgalvo,
ka retos gadījumos jaunu zāļu izstrāde ir aizkavēta vai atlikta, paredzot
papildu izmaksas un prasības, kas saistītas ar pediatrijā lietojamu zāļu izstrādi,
vai izjūtot šādu izmaksu un prasību radītās sekas. Tomēr kopumā nav
pierādījumu, ka Regulai ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz citām vecuma grupām
paredzētām zālēm. Ir dažas raizes par to, ka Regulā noteiktās
prasības var izraisīt kavēšanos tādu zāļu apstiprināšanā, kam ir pediatriskas
indikācijas, jo tās sarežģī pētniecības un izstrādes un regulējuma procesu
attiecībā uz zālēm, kas jau ir tieši paredzētas bērniem. Pievienotā vērtība, ko
šādos gadījumos rada pediatrijas pētījumu plāna iesniegšana, tiks novērtēta arī
2017. gada ziņojumā. 5.4. Esošās informācijas radītā
labuma izmantošana Pirms Pediatrijas regulas pieņemšanas notika
plašas spekulācijas par to, cik daudzus pētījumus farmācijas uzņēmumi iesniegs
saskaņā ar 45. un 46. pantu. Tas, ka kompetentās iestādes saņēma
vairāk nekā 18 000 pētījumu, liecina par tās informācijas ievērojamo
apjomu, kura pastāvējusi uzņēmumu līmenī. Katrā ziņā ir tiesa, ka ne visa iesniegtā
informācija atbilda mūsdienu prasībām attiecībā uz zinātniskajiem datiem un
klīniskajiem pētījumiem un ka informācijas izvērtēšanas process, kurā notiek
darba dalīšana, ir diezgan ilgs un resursietilpīgs. Tomēr, salīdzinot ar TALP koncepciju, šī shēma
izrādījās veiksmīgāka no rezultatīvā viedokļa un arī tādā ziņā, ka tika
ieteiktas un ieviestas izmaiņas apstiprināto zāļu aprakstos. Koncepcijas
publiskajā apspriešanā Komisija nodēvēja 45. un 46. pantu par Regulas
“slēptajiem dārgakmeņiem”. Tomēr viens no trūkumiem joprojām ir
tirdzniecības atļauju turētāju nevēlēšanās brīvprātīgi atjaunināt zāļu aprakstu.
Saistībā ar to Regulā ir ietverti mehānismi, lai atturētu no šādas nevēlēšanās,
pilnvarojot kompetentās iestādes tieši atjaunināt zāļu aprakstu un attiecīgi
pārveidot tirdzniecības atļaujas. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK[22]
23. pantu un Regulas (EK) Nr. 726/2004[23]
16. pantu tirdzniecības atļauju turētājiem ir pienākums nodrošināt, ka
informācija par zālēm pastāvīgi atbilst konkrētā brīža zinātniskajai pieredzei.
Lai gan priekšroka būtu jādod uz sadarbību vērstām pieejām, tomēr var būt
vajadzība izmantot izpildes nodrošināšanas instrumentus, ja uzņēmumi nepārvar zināmu
atturību. Kopumā 45. un 46. panta prasības ir
nodrošinājušas efektīvu un atbilstošu instrumentu esošo pediatrijas pētījumu
apkopošanai un novērtēšanai. 5.5. Klīniskie pētījumi ar bērniem Ir vispārpieņemts viedoklis, ka līdz ar
Pediatrijas regulas ieviešanu tiks veikts vairāk klīnisko pētījumu ar bērniem,
bet ka tās mērķi būtu jāsasniedz, neveicot nevajadzīgus klīniskos pētījumus par
bērniem. Gados visjaunākās bērnu vecuma grupas, tostarp
jaundzimušie, ir īpaši neaizsargātas. Pastāvīgi būs grūtības rast līdzsvaru
starp šo vecuma grupu terapeitiskajām vajadzībām un to īpašo neaizsargātību,
kad tiks spriests un lemts par konkrētu klīnisko pētījumu vai konkrētas pētījumu
vides piemērotību šajā vecuma apakšgrupā. Tāpēc nepārtraukti ir centieni
izpētīt alternatīvus veidus, piemēram, ekstrapolācijas, modelēšanas un
simulācijas metožu izmantošanu, lai pēc iespējas samazinātu pētījumu subjektu
skaitu. Pediatrijas komiteja aktīvi sniedz ieguldījumu, lai veicinātu šādu
metožu, tostarp netradicionālu pētījumu veidu, izstrādi un izmantošanu. Vēl viena problēma – kā izvairīties no
pētījumu dublēšanās attiecībā uz dažādiem pediatrijas pētījumu plāniem no
dažādiem pieteikumu iesniedzējiem. Uzņēmumiem, kas sāk zāļu izstrādi līdzīgās
jomās, atbilstoši saskaņotajam pediatrijas pētījumu plānam var būt vajadzība
veikt pētījumus līdzīgā vidē. Būtu ļoti vēlams izmantot uz sadarbību vērstas
pieejas starp uzņēmumiem, un tādas retos gadījumos ir izmantotas, tomēr tās
bieži vien nav savienojamas ar uzņēmumu saprotamo nevēlēšanos dalīties datos ar
konkurentiem agrīnos zāļu izstrādes posmos un piedalīties tiešos
salīdzinājumos. Šāda situācija varētu radīt konkurenci starp uzņēmumiem
pētnieku un pētījumu dalībnieku atrašanā, kā arī tādu klīnisko pētījumu
dublēšanos, kuri ir nevajadzīgi no zinātnes un ētikas viedokļa. Pediatrijas komiteja var piešķirt atbrīvojumus
no pediatrijas pētījumu prasībām, ja konkrētās zāles nedod nozīmīgu
terapeitisko labumu salīdzinājumā ar esošajiem pediatrijas pacientu
ārstniecības līdzekļiem, arī tad, kad zāles ir apstiprinātas (11. pants).
Tomēr šī iespēja izmantojama, lai izvairītos no prasību ievērošanas agrīnajos
zāļu izstrādes posmos, kad Komitejai ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme un
nediskriminējošas pieejas. Galvenais veids, kā izvairīties no šādiem
nevajadzīgiem klīniskajiem pētījumiem, ir notiekošo un pabeigto pētījumu
pārredzamība. Situācija arī turpmāk tiks uzraudzīta. Visbeidzot, ES interesēs ir, lai pediatrijas
pētījumi, kas izriet no pediatrijas pētījumu plāniem, tiktu veikti ES. Tas ir
mazāk saistīts ar standartiem, atbilstoši kuriem klīniskais pētījums tiek
veikts, ņemot vērā, ka ārpus ES veiktajiem klīniskajiem pētījumiem ir jāatbilst
ētikas un zinātnes standartiem, kas noteikti ES noteikumos par klīniskajiem
pētījumiem[24],
bet vairāk ar faktu, ka ES veikti pētījumi var nodrošināt pacientiem agrīnu
piekļuvi inovatīvām zālēm. Līdz šim nav bijis pietiekamu datu par attiecību
starp pediatrijas pētījumiem, kas veikti ES, un tiem, kas veikti ārpus ES.
Tomēr, ņemot vērā uzlabotās EudraCT datubāzes funkcijas, paredzams ka
2017. gadā otrajam ziņojumam būs pieejams vairāk datu. 5.6. Jaunumu izplatīšana –
jaunas informācijas nodošana pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem Lai Regulas īstenošana būtu veiksmīga, ir ne
tikai nepieciešams, lai tiktu savākti dati par konkrētu zāļu izmantošanu bērnu
mērķgrupā, bet arī lai šādi dati tad tiktu arī attiecīgi paziņoti pediatriem un
lai viņi tos izmantotu savā ikdienas darbā pacientu labā. Šajā saistībā dažos pētījumos, kas publicēti
medicīniskajā literatūrā, ir norādīts, ka praktizējošie ārsti neapzinās ārpusindikāciju
kārtā bērniem ordinēto zāļu faktisko apjomu. Minētajos pētījumos tiek arī
norādīts, ka praktizējošo ārstu zāļu izrakstīšanas paradumus bieži vien ļoti
ietekmē personīgā pieredze, nevis uz pierādījumiem pamatota informācija par
pediatrijā lietojamām zālēm[25]. Minētajos pētījumos, paužot šādus
vispārinājumus, iespējams, nav ņemts vērā tas, cik neviendabīgi ir veselības
aprūpes speciālisti, kuru uztvere būtiski atšķiras atkarībā no viņu darba vides
un konkrētās specializācijas jomas. Tomēr šādi novērojumi var liecināt par
būtisku šķērsli Pediatrijas regulas mērķa sasniegšanā. Valstu kompetentās iestādes, kā arī veselības
aprūpes speciālistu organizācijas ir īpaši kvalificētas, lai apsvērtu
atbilstošus veidus, kā nodrošināt pietiekamu informācijas plūsmu. Dažas
dalībvalstis jau ir ieviesušas vairākus instrumentus efektīvai un lietderīgai
saziņai ar veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, organizējot regulāras
sanāksmes vai izmantojot tīmeklī bāzētas informācijas izplatīšanas sistēmas vai
valsts formulārus. 5.7. Vai slogs ir lielāks nekā
atlīdzība? Nevar būt šaubu, ka ar Pediatrijas regulā
paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz bērniem lietojamu zāļu pētniecību tiek
uzlikts ievērojams papildu slogs farmācijas uzņēmumiem. Tomēr šī pieeja tika
pieņemta, jo izrādījās, ka ar tirgus konjunktūru vien nav pietiekami, lai
stimulētu pienācīgus pētījumus. Regulā uzņēmumiem ir noteikts pienākums
iesniegt pediatrijas pētījumu plānus zāļu izstrādes agrīnā posmā. Tomēr
pētījumus par dažām aktīvajām vielām var pārtraukt vēlākos posmos, ja, veicot
turpmākus klīniskos pētījumus, neizdodas pierādīt potenciālu attiecībā uz zāļu
nekaitīgumu un iedarbīgumu. Lai gan ir zāles, kas tiek veiksmīgi apstiprinātas,
ir daudz arī tādu, kas “nesasniedz finiša līniju”. Tādējādi ne visi apstiprinātie pediatrijas
pētījumu plāni tiks pabeigti, jo uzņēmumi var nolemt pārtraukt attiecīgo
pieaugušajiem paredzēto zāļu izstrādi. Vēl ir pagājis pārāk īss laiks, lai
varētu iegūt ticamus statistikas datus, kas pierādītu attiecību starp
pabeigtajiem un nepabeigtajiem pediatrijas pētījumu plāniem, tomēr pašreizējā
kontekstā ne visiem apstiprinātajiem plāniem gala rezultāts būs apstiprinātas
zāles ar pediatriskām indikācijām. No rezultātu viedokļa tas ir saistīts ar
zināmām nevajadzīgām pūlēm pediatrijas pētījumu plānu apkopošanā un
caurskatīšanā. Tomēr vēl ir jāturpina uzraudzība attiecībā uz to, ciktāl šādas pūles
kompensē agrīnas nodošanas radītais ieguvums, kas nodrošina to, ka pediatrijā
lietojamo zāļu izstrāde vienmērīgi iederas vispārējā zāļu izstrādē. Vēl viena problēma ir pediatrijas pētījumu
plānos veikto labojumu lielais skaits. Skaitļi liecina, ka gandrīz visi plāni
vismaz vienreiz ir jāmaina. Konceptuāli tas tomēr nav pārsteidzoši, ņemot vērā
pediatrijas plānu agro iesniegšanu, pieaugušajiem un bērniem paredzēto zāļu
izstrādes ilgumu un atļauto termiņu atlikšanas gadījumu skaitu. Pētniecības un
izstrādes plāni bieži vien ir jāpielāgo vai jāgroza, lai ņemtu vērā sākotnējos
rezultātus. Arī problēmas dalībnieku iesaistīšanā vai nepieciešamas projekta
pārmaiņas var būt iemesls, lai mainītu plānus. Lai gan ir atzīts, ka par
būtiskiem grozījumiem vai labojumiem plānā ir jāapspriežas ar Pediatrijas
komiteju, nelielu pārmaiņu gadījumā tas notiek retāk. Šajā saistībā ir
atkārtoti ticis kritizēts EMA pieprasītais detalizācijas līmenis.
Pēdējos piecos gados EMA un tās Pediatrijas komiteja ir centušās
nodrošināt zināmu elastīgumu plānos, atļaujot noteiktu rīcības brīvību, lai
varētu ņemt vērā neskaidrības saistībā ar konkrētiem klīniskā pētījuma
parametriem. Jebkurā gadījumā Komisija ir iecerējusi
pārskatīt Paziņojumu par pediatrijas pētījumu plāna saskaņošanas vai grozīšanas
pieteikumu formu un saturu, lai ņemtu vērā gūto pieredzi, tostarp labojumu
pieprasījumu ievērojamo skaitu. Runājot par pozitīvo, ir jānorāda, ka uzņēmumi
piesakās Regulā paredzētās atlīdzības saņemšanai, galvenokārt papildu
aizsardzības sertifikāta termiņa pagarināšanai par sešiem mēnešiem, kas
ieviesta, lai kompensētu radīto papildu slogu. Atlīdzības ekonomiskā vērtība ir
atkarīga no attiecīgo zāļu apgrozījuma. Ļoti pieprasītu zāļu gadījumā šāda
vērtība var būt ievērojama, savukārt nišas zāļu gadījumā ekonomiskā ietekme ir
neliela. Padziļināts ekonomiskās ietekmes novērtējums
būs iekļauts 2017. gada ziņojumā, lai izdarītu secinājumus par līdzsvaru
starp slogu un atlīdzību, un ieguvumu sabiedrības veselībai. 6. Nākotne – pasaka ar pāragrām beigām? Šā ziņojuma nosaukums ir “Labākas zāles
bērniem – no koncepcijas līdz realitātei”. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto
izvērtējumu, lasītājiem varētu šķist, ka būtu atbilstošāk virsraksta beigās
likt jautājuma zīmi. Ir skaidrs, ka vēl ir pāragri izteikt pārliecinošu
apgalvojumu. Kaut arī ir gūta jau vairāk nekā piecus gadus ilga pieredze,
Regulas patiesā ietekme uz bērnu veselību kļūs acīmredzama tikai laika gaitā,
pieredzi uzkrājot ilgākā termiņā. Tomēr ir vērojamas daudzsološas tendences.
Pediatrijā lietojamo zāļu izstrāde arvien biežāk ir daļa no vispārējās zāļu
izstrādes ES. Ir apstiprinātas vairākas jaunas zāles ar pediatriskām
indikācijām un vecumam piemērotas zāļu formas, kas ir kļuvušas pieejamas
pacientiem. Lielais skaits saskaņoto pediatrijas pētījumu plānu liecina, ka
drīzumā tiks izstrādātas vēl citas zāles. Tomēr ir jānorāda, ka nebūtu pareizi gaidīt,
ka ar Regulu varēs atrisināt visas problēmas. Tā drīzāk ir ļoti nozīmīgs
stimuls, lai uzlabotu gados jaunu pacientu situāciju. Visbeidzot pēdējos piecos gados ir kļuvušas
acīmredzamas arī dažas vājās vietas un trūkumi. To ietekme uz vispārējo Regulas
darbību ir cieši jāuzrauga. Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajām darbībām,
Komisija ir iecerējusi kopā ar EMA uzlabot pašreizējo īstenošanu. Pat ja labākas zāles bērniem vēl nav
realitāte, visām iesaistītajām ieinteresētajām personām būtu jāizvirza mērķis
nodrošināt, ka minētais tiesību akts rada lielāku labumu bērniem, lai
2017. gada ziņojumā diskusija būtu vērsta vairs nevis uz to, vai ziņojuma
nosaukuma beigās jāliek jautājuma zīme, bet gan uz to, vai jautājuma zīmes
vietā nav jāliek izsaukuma zīme! I PIELIKUMS. Attēli un tabulas 1. tabula. Saskaņotie pediatrijas pētījumu plāni (PPP) 2007.–2012. gadā. Avots: EMA
Pediatrijas datubāze. Skaitļi par saskaņotajiem PPP atbilst EMA
lēmumiem. 2. tabula. Saskaņotie pediatrijas pētījumu plāni (PPP) salīdzinājumā ar pilnīgiem
atbrīvojumiem un grozījumiem 2007.–2012. gadā. Avots: EMA
Pediatrijas datubāze. Skaitļi par saskaņotajiem PPP un atbrīvojumiem atbilst EMA
lēmumiem. 3. tabula. Terapeitiskās jomas, uz kurām attiecas pediatrijas pētījumu plāni
(2007.–2011. gads). Avots: EMA Pediatrijas datubāze.
* Izņemot alergēnu produktus. ** Saistīts tikai ar lietošanu
jaundzimušajiem. 4. tabula. Pediatrijas komitejas pieņemto
atbilstības atzinumu skaits pa gadiem. Avots: EMA
Pediatrijas datubāze. 5. tabula. Zinātniskās konsultācijas un protokola palīdzība, tostarp
pēcuzraudzība (ko nodrošinājusi EMA Zinātniskā konsultatīvā darba grupa
un Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja; pa gadiem). Avots: EMA
datubāzes. * Konsultācijas vēstules gads. ** Procedūras sākšanas
gads. 6. tabula. Klīniskie pētījumi pediatrijā pa apstiprinājuma gadiem. || 2005. || 2006. || 2007. || 2008. || 2009. || 2010. || 2011. || 2012. Pediatrijas pētījumi (skaits) || 254 || 316 || 355 || 342 || 404 || 379 || 334 || 332 Pediatrijas pētījumi, kas ir daļa no saskaņota PPP* || 2 || 1 || 2 || 6 || 16 || 30 || 76 || 76 Pediatrijas pētījumu, kas ir daļa no saskaņota PPP, īpatsvars no visiem pediatrijas pētījumiem* || 1 % || 0 % || 1 % || 2 % || 4 % || 8 % || 23 % || 23 % Pētījumu kopskaits (pieaugušie un/vai bērni) || 3 350 || 3 979 || 4 749 || 4 512 || 4 445 || 4 026 || 3 809 || 3 698 Pediatrijas pētījumu īpatsvars no visiem pētījumiem || 8 % || 8 % || 7 % || 8 % || 9 % || 10 % || 9 % || 9 % Avots: EudraCT
datu noliktava, kurā izmantots iepriekšdefinēts vaicājums 2013. gada
6. martā un skaitīts tikai pirmais apstiprinātais pētījums, ja ir vairāk
nekā viena dalībvalsts. * Šī daļējā
informācija nozīmē, ka sponsoriem ir jāizmanto Klīnisko pētījumu pieteikuma
veidlapa, kas bija pieejama tikai no 2009. gada novembra izmantošanai kopā
ar EudraCT 8. versiju (pieejama no 2011. gada). 7. tabula. Klīniskajos pētījumos
iesaistāmo bērnu skaits Subjektu skaits || 2006. || 2007. || 2008. || 2009. || 2010. || 2011. || 2012. Priekšlaicīgi dzimušie || 0 || 0 || 0 || 207 || 82 || 2 281 || 1 712 Jaundzimušie || 0 || 0 || 5 || 64 || 169 || 1 105 || 1 172 Zīdaiņi un mazi bērni || 330 || 21 || 20 || 59 || 351 || 2 788 || 3 141 Bērni || 2 142 || 181 || 200 || 2 230 || 2 055 || 10 325 || 20 677 Pieaugušie || 368 || 111 || 205 || 1 577 || 2 861 || 9 054 || 13 193 Iepriekšminēto summa || 2 840 || 313 || 430 || 4 137 || 5 517 || 25 553 || 39 895 Atsauce: pediatrijas pētījumu skaits || 316 || 355 || 342 || 404 || 379 || 334 || 332 Avots: EudraCT datu noliktava, kurā izmantots
iepriekšdefinēts vaicājums 2013. gada 6. martā un kura grozīta,
izslēdzot pētījumus par “imunoloģiskām zālēm”. 8. tabula. ES budžeta ieguldījums Pediatrijas regulā un EMA izdevumi. 9. tabula. To Eiropas Zāļu aģentūras darbinieku īpatsvars, kuri strādājuši
pediatrijas jomā no 2006. gada (iekšējais aplis) līdz 2012. gadam
(ārējais aplis). 10. tabula. Dalībvalstis, kas darbojušās kā ziņotājas saskaņā ar 46. pantu
iesniegto pētījumu novērtēšanai (pediatrijas darba dalīšanas procedūras). 11. tabula. Dalībvalstis, kas darbojušās kā ziņotājas saskaņā ar 45. pantu
iesniegto pētījumu novērtēšanai (pediatrijas darba dalīšanas procedūras). 12. tabula. Dalībvalstis, kas
darbojušās kā ziņotājas / salīdzinošās izvērtēšanas veicējas EMA
Pediatrijas komitejas procedūrās (sākotnējais PPP / atbrīvojums vai labojumi
saskaņotā PPP). II PIELIKUMS. Sīki izstrādāts saraksts ar
visām zālēm, kas centralizēti apstiprinātas lietošanai pediatrijā kopš
Pediatrijas regulas stāšanās spēkā 13. tabula. Kopš 2007. gada centralizēti apstiprinātas zāles ar pediatrisku
indikāciju. Aktīvā(-s) viela(-s) || Tirdzniecības nosaukums || Apstiprināšanas gads || Prasība ievērot Pediatrijas regulu, kad tiek veikta pirmā apstiprināšana || Tikai pediatriska vai jaukta (pieaugušajiem un bērniem) indikācija Retapamulīns || Altargo || 2007. || Nē || Jaukta Nelarabīns || Atriance || 2007. || Nē || Jaukta Cilvēka papilomas vīrusa vakcīna [16., 18. tips] || Cervarix || 2007. || Nē || Jaukta Hidroksokobalamīns || Cyanokit || 2007. || Nē || Jaukta Idursulfāze || Elaprase || 2007. || Nē || Jaukta Gadoversetamīds || Optimark || 2007. || Nē || Jaukta Bezūdens betaīns || Cystadane || 2007. || Nē || Jaukta Stiripentols || Diacomit || 2007. || Nē || Tikai pediatriska Mekasermīns || Increlex || 2007. || Nē || Tikai pediatriska Rufinamīds || Inovelon || 2007. || Nē || Jaukta Hidroksikarbamīds || Siklos || 2007. || Nē || Jaukta Cilvēka normālais imūnglobulīns (ivig) || Flebogamma DIF || 2007. || Nē || Jaukta Flutikazona furoāts || Avamys || 2008. || Nē || Jaukta Cilvēka normālais imūnglobulīns || Privigen || 2008. || Nē || Jaukta Lakosamīds || Vimpat || 2008. || Nē || Jaukta Mikafungīns || Mycamine || 2008. || Nē || Jaukta Sapropterīns || Kuvan || 2008. || Nē || Jaukta Sugamadekss || Bridion || 2008. || Nē || Jaukta Tokofersonāla d-alfa tokoferilpolietilēnglikola sukcināts || Vedrop || 2009. || Nē || Tikai pediatriska Mifamurtīds || Mepact || 2009. || Nē || Jaukta Rilonacepts || Rilonacept Regeneron || 2009. || Nē || Jaukta Takrolīms || Modigraf || 2009 || Nē || Jaukta Pneimokoku polisaharīdu konjugāta vakcīna (adsorbēta) || Synflorix || 2009. || Nē || Tikai pediatriska Kanakinumabs || Ilaris (PIP vēl nav pabeigts) || 2009. || Jā || Jaukta Pneimokoku polisaharīdu konjugāta vakcīna (13-valenta, adsorbēta) || Prevenar 13 (PPP vēl nav pabeigts) || 2009. || Jā || Tikai pediatriska Meningokoku a, c, w135 un y grupas konjugāta vakcīna || Menveo || 2010. || Jā || Jaukta Alfa velaglicerāze || Vpriv (PPP vēl nav pabeigts) || 2010. || Jā || Jaukta Gripas vakcīna (dzīva novājināta, nazāla) || Fluenz (atbrīvojums) || 2011. || Jā || Tikai pediatriska C1 inhibitors, cilvēka || Cinryze (PPP vēl nav pabeigts) || 2011. || Jā || Jaukta Dihidroartemizinīns / piperakvīna fosfāts || Eurartesim (PPP vēl nav pabeigts) || 2011. || Jā || Jaukta Midazolāms || Buccolam || 2011. || Jā (TALP) || Tikai pediatriska Everolīms || Votubia (PPP vēl nav pabeigts) || 2011. || Jā || Jaukta Tobramicīns || Tobi Podhaler (PPP vēl nav pabeigts) || 2011. || Jā || Jaukta Nomegestrols/estradiols || Ioa, Zoely || 2011. || Jā || Jaukta Nātrija kolistimetāts || Colobreathe || 2012. || Jā || Jaukta Merkaptopurīns || Xaluprine || 2012. || Nē || Jaukta Katridekakogs || NovoThirteen || 2012. || Jā || Jaukta Efavirenzs || Efavirenz Teva || 2012. || Nē || Jaukta Ivakaftors || Kalydeco || 2012. || Jā || Jaukta Desloratadīns || Desloratadine ratiopharm || 2012. || Nē || Jaukta Desloratadīns || Desloratadine Actavis || 2012. || Nē || Jaukta Perampanels || Fycompa || 2012. || Jā || Jaukta 14. tabula. To centralizēti apstiprināto zāļu saraksts, kurām terapeitiskā
indikācija tika paplašināta vai grozīta, lai tajā ietvertu bērnu mērķgrupu. Aktīvā(-s) viela(-s) || Tirdzniecības nosaukums || Datums || Priekšmets, uz ko attiecas paplašinājums Levetiracetāms || Keppra || 2007./ 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu papildterapiju primāru ģeneralizētu toniski klonisku (PGTC) krampju ārstēšanā pieaugušajiem un idiopātiskas ģeneralizētas epilepsijas ārstēšanai pusaudžiem no 12 gadu vecuma; indikācijas paplašināšana, lai ietvertu papildterapiju daļēju krampju ārstēšanā ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās bērniem vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem Pneimokoku saharīdu konjugāta vakcīna, adsorbēta || Prevenar || 2007. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu jaunu informāciju par iedarbīgumu, ārstējot slimības, ko izraisa 4, 6B, 9V, 14, 18C, 19F un 23F serotipu Streptococcus pneumoniae vidusauss iekaisuma gadījumā; indikācijas paplašināšana no aktīvās imunizācijas pret bakteriēmisku pneimoniju uz aktīvo imunizāciju pret pneimoniju Infliksimabs || Remicade || 2007. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu smagas aktīvas Krona slimības ārstēšanu bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem Alfa darbepoetīns || Aranesp || 2007. || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz CRF pacientiem (līdz šim Nespo lietošana bija atļauta tikai pediatrijas subjektiem no 11 gadu vecuma) Fosamprenavīrs || Telzir || 2007. || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz Telzir kombinācijā ar ritonavīru ar 1. tipa cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1) inficētu pieaugušo ārstēšanai kombinācijā ar citām antiretrovīrusu zālēm, lai ietvertu bērnu mērķgrupu Lamivudīns/ zidovudīns || Combivir || 2007. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu pediatrijas pacientus un aizstātu ar plēvi pārvilktas tabletes ar dalāmām ar plēvi pārvilktām tabletēm Desloratadīns || Aerius || 2007. || Indikācijas paplašināšana, lai “hronisku idiopātisku nātreni” aizstātu ar “nātreni” Glulizīna insulīns || Apidra || 2007. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu 6 gadus vecus un vecākus bērnus, pamatojoties uz divu pediatrijas pētījumu rezultātiem Cilvēka papilomas vīrusa vakcīna [6., 11., 16., 18. tips] (rekombinanta, adsorbēta) || Gardasil || 2008 || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu augstas pakāpes maksts displāziju (VaIN 2/3) profilaksi Adalimumabs || Humira || 2008./2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu aktīva poliartikulārā idiopātiskā juvenīlā artrīta ārstēšanu pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem; indikācijas paplašināšana, lai ietvertu aktīva poliartikulārā juvenīlā idiopātiskā artrīta ārstēšanu 4–12 gadus vecu bērnu mērķgrupā Kaspofungīns || Cancidas || 2008. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu bērnu mērķgrupu Etanercepts || Enbrel || 2008./2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu hroniskas smagas perēkļveida psoriāzes ārstēšanu bērniem un pusaudžiem no 6 gadu vecuma, kuru slimība tiek nepietiekami kontrolēta ar citām sistēmiskām terapijām vai fototerapijām vai kuri nepanes šādas terapijas; indikācijas paplašināšana, lai ietvertu jaunāka vecuma diapazonu attiecībā uz poliartikulārā idiopātiskā juvenīlā artrīta ārstēšanu, frāzi “no 4 gadu vecuma” aizstājot ar frāzi “no 2 gadu vecuma” Miglustats || Zavesca || 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu progresējošo neiroloģisko izpausmju ārstēšanu pieaugušajiem un bērniem, kuri slimo ar C tipa Nīmaņa–Pika slimību Takrolīms || Protopic || 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu “uzturošo terapiju” papildus viena pētījuma pabeigšanai attiecībā uz pieaugušajiem un viena pētījuma pabeigšanai attiecībā uz bērniem Tipranavīrs || Aptivus || 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu HIV-1 infekcijas ārstēšanu iepriekš intensīvi ārstētiem 12 gadus veciem vai vecākiem pusaudžiem ar vīrusu, kas ir rezistents pret vairākiem proteāzes inhibitoriem Omalizumabs || Xolair || 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu papildterapiju bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem nolūkā uzlabot alerģiskās astmas kontroli Aripiprazols || Abilify || 2009. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu šizofrēnijas ārstēšanu pusaudžiem no 15 gadu vecuma Peginterferons alfa-2b || PegIntron || 2009 || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz kombinēto peginterferona alfa-2b un ribavirīna terapiju, lai ietvertu bērnu mērķgrupas ārstēšanu Ribavirīns || Rebetol || 2009. || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz kombinēto peginterferona alfa-2b un ribavirīna terapiju, lai ietvertu bērnu mērķgrupas ārstēšanu Abatacepts || Orencia || 2010. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu vidēji smaga līdz smaga aktīvā poliartikulārā idiopātiskā juvenīlā artrīta ārstēšanu pediatrijas pacientiem no 6 gadu vecuma, kuriem ir bijusi nepietiekama reakcija uz citiem DMARD, tostarp vismaz uz vienu TNF inhibitoru Atazanavīra sulfāts || Reyataz || 2010. || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz Reyataz kapsulām, lai ietvertu ar HIV inficētu bērnu un pusaudžu vecumā no 6 gadiem ārstēšanu kombinācijā ar citām antirertrovīrusu zālēm Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (dzīva) || M-M-RVAXPRO || 2010. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu ievadīšanu veseliem bērniem, sākot no 9 mēnešu vecuma Slāpekļa oksīds || Inomax || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu pulmonālās hipertensijas ārstēšanu bērniem periodā pirms un pēc sirds operācijām Tenofovīra dizoproksila fumarāts || Viread || 2011. || Indikācijas grozīšana, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti drošuma un iedarbīguma pētījumā par iepriekš ārstētiem pusaudžiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem Paliperidons || Invega || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu šizoafektīvo traucējumu psihotisko vai maniakālo simptomu ārstēšanu Sildenafils || Revatio || 2011. || Indikācijas paplašināšana attiecībā uz pediatrijas pacientiem, kuri ir 1–17 gadus veci un slimo ar pulmonālo arteriālo hipertensiju Cilvēka normālais imūnglobulīns (ivig) || Kiovig || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu multifokālās motoriskās neiropātijas un hipogammaglobulinēmijas ārstēšanu pieaugušajiem un bērniem pēc alogēnas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas Tocilizumabs || Roactemra || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu aktīvā sistēmiskā idiopātiskā juvenīlā artrīta ārstēšanu pediatrijas pacientiem no 2 gadu vecuma, kuriem ir bijušas neatbilstošas reakcijas uz iepriekšēju terapiju ar NSAID un sistēmiskajiem kortikosteroīdiem Pneimokoku polisaharīdu konjugāta vakcīna (adsorbēta) || Synflorix || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai augšējo vecuma robežu zīdaiņiem un bērniem paaugstinātu no 2 gadiem līdz 5 gadiem Detemira insulīns || Levemir || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu papildterapiju ārstēšanai ar liraglutīdu; Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu bērnus vecumā no 2 līdz 5 gadiem Ekulizumabs || Soliris || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu atipisko hemolītiski urēmisko sindromu (aHUS). 4.2. punktā ir ietverts arī ieteikums veikt papildu vakcināciju un antibiotisko profilaksi aHUS ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem Cilvēka papilomas vīrusa vakcīna [16., 18. tips] (rekombinanta, ar adjuvantu, adsorbēta) || Cervarix || 2011. || Indikācijas paplašināšana, lai ietvertu bērnus no 9 gadu vecuma Etanercepts || Enbrel || 2012. || Juvenīlā idiopātiskā artrīta (JIA) indikācijas paplašināšana, lai ietvertu bērnus un pusaudžus ar paplašinātu oligoartikulāro JIA no 2 gadu vecuma, bērnus un pusaudžus, kuriem ir ar entezītu asociēts artrīts, no 12 gadu vecuma un bērnus un pieaugušos ar psoriātisko artrītu no 12 gadu vecuma Masalu, epidēmiskā parotīta, masaliņu un vējbaku vakcīna (dzīva) || Proquad || 2012. || Vecuma diapazona paplašināšana, indikācijā ietverot bērnus no 9 mēnešu vecuma un vecākus, ja pastāv īpaši apstākļi, piemēram, slimības uzliesmojuma kontrole Sīkāku sarakstu,
tostarp informāciju par valsts mērogā apstiprinātām zālēm un jauniem to
ievadīšanas veidiem vai jaunām zāļu formām, lūdzu, skatīt EMA Piecgadu
ziņojuma Eiropas Komisijai II pielikumā. III PIELIKUMS. Finansēto projektu
saraksts Saraksts par pēcpatentaizsardzības zāļu
projektiem, ko finansējusi Eiropas Komisija, izmantojot ES Veselības
pamatprogrammu – 4.2. jomas rezultāti, 2., 3., 4. un
5. uzaicinājums attiecībā uz pēcpatentaizsardzības zālēm. ·
HEALTH.2007-4.2-1 Pēcpatentaizsardzības zāļu
pielāgošana bērnu mērķgrupas īpašajām vajadzībām. ·
HEALTH.2009-4.2-1 Pēcpatentaizsardzības zāļu pielāgošana
bērnu mērķgrupas īpašajām vajadzībām. ·
HEALTH.2010.4.2-1 Pēcpatentaizsardzības zāles
bērniem FP7-HEALTH-2010 – viens posms. ·
HEALTH.2010.4.2-2 Starptautiskā pediatrijas
iniciatīva “Izcilības tīkls”. ·
HEALTH.2011.4.2-1 Pētnieku ierosināti klīniskie pētījumi
par bērniem paredzētām pēcpatentaizsardzības zālēm. 15. tabula. Finansētie pēcpatentaizsardzības zāļu projekti (sākti līdz
2012. gada 1. janvārim) un saskaņotie PPP, ja pieejami. Nr. || Akronīms || Sākuma gads || Mērķi || Saskaņotais PPP 1 || KIEKIDS || 2011. || Izstrādāt inovatīvu, vecumam pielāgotu, elastīgu un nekaitīgu etosuksimīda pediatrisko formulu absansa un miokloniskās epilepsijas ārstēšanai bērniem || NP 2 || NEO-CIRC || 2011. || Nodrošināt datus par dobutamīna drošumu un iedarbīgumu, veikt klīniskos pētījumus, izstrādāt hipotensijas biomarķieri(-us) un pielāgot formulu jaundzimušajiem || EMEA-001262-PIP01-12 3 || TAIN || 2011. || Izstrādāt jaundzimušajiem piemērotu hidrokortizona formulu iedzimtas un iegūtas virsnieru mazspējas ārstēšanai un izmantošanai onkoloģijā (smadzeņu audzēji un leikēmija) || EMEA-001283-PIP01-12 4 || GRIP || 2011. || Ieviest infrastruktūras matricu, lai stimulētu un veicinātu zāļu izstrādi un drošu lietošanu bērniem || NP 5 || DEEP || 2011. || Izvērtēt deferiprona farmakokinētiku (FK) un farmakodinamiku (FD) attiecībā uz 2–10 gadus veciem bērniem, lai sagatavotu apstiprinātu pediatrijas pētījumu plānu, kas izmantojams regulatīviem nolūkiem || EMEA-001126-PIP01-10 6 || TINN2 || 2011. || Novērtēt azitromicīna FK un FD, to lietojot ureaplazmas un BPD ārstēšanai jaundzimušajiem || EMEA-001298-PIP01-12 7 || HIP Trial || 2010. || Novērtēt adrenalīna un dopamīna iedarbīgumu, drošumu, FK un FD priekšlaicīgi jaundzimušo neonatālās hipotensijas pārvaldībā un izstrādāt un pielāgot abu minēto vielu formulu, kas būtu piemērota jaundzimušajiem, lai pieteiktos tirdzniecības atļaujas lietošanai pediatrijā saņemšanai || NA / EMEA-001105-PIP01-10 8 || PERS || 2010 || Koncentrēšanās uz divām indikācijām — risperidona lietošana bērniem un pusaudžiem, kuriem ir uzvedības traucējumi, bet kuri nav garīgi atpalikuši, un risperidona lietošana pusaudžiem ar šizofrēniju || EMEA-001034-PIP01-10 9 || NeoMero || 2010. || Eiropas daudzcentru tīkls, lai novērtētu meropenēma farmakokinētiku, drošumu un iedarbīgumu jaundzimušo sepses un meningīta ārstēšanā || EMEA-000898-PIP01-10 10 || NEMO || 2009. || Novērtēt bumetanīda iedarbīgumu, drošumu, FK, FD un iedarbības mehānismus krampju ārstēšanā jaundzimušajiem, tostarp ietekmi uz nervu attīstību, un izstrādāt un pielāgot bumetanīda formulu, kas būtu piemērota jaundzimušajiem, lai lai pieteiktos tirdzniecības atļaujas lietošanai pediatrijā saņemšanai || NP 11 || NEUROSIS || 2009. || Budesonīda iedarbīgums bronhopulmonālās displāzijas mazināšanā || EMEA-001120-PIP01-10 12 || EPOC || 2009. || Novērtēt doksorubicīna farmakokinētiku un farmakodinamiku || NP 13 || LOULLA & PHILLA || 2008. || Izstrādāt metotreksāta un 6-merkaptopurīna orālās šķidrās formulas bērnu akūtai limfoblastiskajai leikēmijai || NP/NP 14 || NeoOpioid || 2008. || Salīdzināt morfīnu un fentanilu sāpju mazināšanā priekšlaicīgi dzimušajiem || EMEA-000712-PIP01-09 15 || O3K || 2008. || Ciklofosfamīda un temozolomīda orālās šķidrās formulas || EMEA-000530-PIP02-11 / NA 16 || TINN || 2008. || Novērtēt ciprofloksacīna un flukonazola FK un FD jaundzimušajiem || NP NP —
nav pieejams vai nav piemērojams ·
HEALTH.2011.2.3.1-1 Pētnieku ierosināti klīniskie
pētījumi par pēcpatentaizsardzības antibiotikām. 16. tabula. Pētnieku ierosināti klīniskie pētījumi par pēcpatentaizsardzības
antibiotikām Nr. || Akronīms || Sākuma gads || Mērķi || Saskaņotais PPP 1 || MAGICBULLET || 2012. || Optimizēt ar ventilatoru saistītas pneimonijas ārstēšanu ar pēcpatentaizsardzības antimikrobiālām vielām || NP 2 || AIDA || 2011. || Novērtēt klīnisko iedarbīgumu ar farmakokonētisko/farmakodinamisko pieeju, lai optimizētu efektivitāti un mazinātu rezistenci attiecībā uz pēcpatentaizsardzības antibiotikām || NP NP — nav pieejams [1] http://ec.europa.eu/health/files/pharmacos/docs/doc2002/feb/cd_pediatrics_en.pdf. [2] OV L 378, 27.12.2006., 1. lpp., grozīta ar Parlamenta un
Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1902/2006,
OV L 378, 27.12.2006., 20. lpp. [3] Piecgadu ziņojums Eiropas Komisijai – vispārējs ziņojums par
pieredzi, kas gūta, piemērojot Pediatrijas regulu; sagatavojusi Eiropas Zāļu
aģentūra kopā ar Pediatrijas komiteju, http://ec.europa.eu/health/files/paediatrics/2012-09_pediatric_report-annex1-2_en.pdf. [4] http://ec.europa.eu/health/human-use/paediatric-medicines/developments/2013_paediatric_pc_en.htm. [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Regula
(EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību
ārstēšanai, OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp. [6] Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par pediatrijas pētījumu
plāna apstiprināšanas vai grozīšanas pieteikumu un atbrīvojumu vai termiņa
atlikšanas lūgumu formu un saturu, OV C 243, 24.9.2008., 1. lpp. [7] http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Report/2011/01/WC500101006.pdf. [8] OV C 28, 4.2.2009., 1. lpp. [9] Komisijas Pamatnostādnes par to, kā izziņot un publicēt informāciju par
klīnisko pētījumu rezultātiem saistībā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004
57. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1901/2006 41. panta
2. punkta īstenošanu, OV C 302, 6.10.2012., 7. lpp. [10] http://ec.europa.eu/health/files/eudralex/vol-10/2013_01_22_tg_en.pdf. [11] https://www.clinicaltrialsregister.eu. [12] Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regula (EK)
Nr. 658/2007 par finansiāliem sodiem, pārkāpjot noteiktus pienākumus
saistībā ar tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, OV L 155,
15.6.2007., 10. lpp. [13] Komisijas 2012. gada 8. jūnija Regula (ES) Nr. 488/2012,
OV L 150, 9.6.2012., 68. lpp. [14] Zāļu
laišanas tirgū termiņu reģistrs (EMA/137292/2013). [15] http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Other/2009/10/WC500004017.pdf. [16] http://www.who.int/childmedicines/paediatric_regulators/en/. [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK)
Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm, OV L 152,
16.6.2009., 1. lpp. Šī regula ir
Padomes Regulas (EEK) Nr. 1768/92 kodificētā versija. [18] Spriedums lietā C-125/10 Merck
Sharp & Dohme / Deutsches Patent- und Markenamt, vēl nav publicēts
Krājumā, 37. punkts: “Ja PAS
pieteikums būtu jānoraida, pamatojoties uz to, ka Regulas (EEK) Nr. 1768/92
13. panta 1. punktā paredzētais aprēķins radītu negatīvu vai nulles
spēkā esamības laiku, pamatpatenta īpašnieks nevarētu saņemt šādu
patentaizsardzības pagarinājumu pat tad, ja viņš būtu veicis visus pētījumus
atbilstoši apstiprinātajam pediatrijas pētniecības plānam Regulas (EK)
Nr. 1901/2006 36. panta izpratnē. Šāds atteikums varētu apdraudēt Regulas (EK) Nr. 1901/2006
lietderīgo ietekmi un tādējādi apdraudēt šīs regulas mērķus, proti, kompensēt
ieguldītās pūles, veicot attiecīgo zāļu pediatriskās iedarbības novērtējumu.” [19] Spriedums lietā T-52/09 Nycomed/EMA, vēl nav publicēts. [20] Sk. rezultātus, kas gūti sabiedriskajā
apspriešanā, kuru Komisija rīkoja, sagatavojot šo ziņojumu. [21] Sal. ar Komisijas dienestu darba dokumentu. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pediatrijā
lietojamām zālēm un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1786/92,
Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004. Paplašināts ietekmes novērtējums
(COM/2004/599/F). [22] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra
Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem
paredzētām zālēm, OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. [23] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un
veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido
Eiropas Zāļu aģentūru, OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK par dalībvalstu
normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās
prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm,
OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp. [25] Piecgadu ziņojums Eiropas Komisijai (sk. 3. zemsvītras piezīmi),
41. lpp.