Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar Līguma noteikumiem Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomiskai un budžeta uzraudzībai . Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas pasākumu uzraudzībai . Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Stratēģija “Eiropa 2020” būtu jāīsteno partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas, ņemot vērā to kompetenci un veiktspēju jomās, uz kurām attiecas minētās pamatnostādnes, un saskaņā ar subsidiaritātes principu ir jāiesaista valstu reformu programmu izstrādē un īstenošanā, it īpaši saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem un pasākumiem, kas vērsti uz integrāciju darba tirgū. Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista vispārējā komunikācijā par stratēģiju, jo vietējais un reģionālais līmenis ir iedzīvotājiem vistuvākais.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja būtiskus trūkumus Savienības un dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta un vērienīga politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāuzņemas fiskālā atbildība.

Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja būtiskus trūkumus Savienības un dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta un vērienīga politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina publiskā un privātā sektora investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāuzņemas fiskālā atbildība.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot vienotu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi visos reģionos.

Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot vienotu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū un darbaspēka mobilitātei . Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi visos reģionos.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.

Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu , kurās ņemti vērā dažādo reģionu īpašie sociālie un ekonomiskie apstākļi, pozitīvu ietekmi plašākā mērogā , veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenojamās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jāparedz atbilstošs satvars efektīvākai un lietderīgākai ES instrumentu izmantošanai, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām palīdzētu pildīt to uzdevumus sociālās un ekonomiskās iekļaušanas rīcībpolitikas īstenošanā ar sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, lai nodrošinātu atbilstīgus sociālās aizsardzības veidus, kas palīdz novērst nabadzību un sociālo atstumtību, un lai risinātu smago bezdarba, it īpaši ilgstošā bezdarba un jauniešu bezdarba, problēmu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā to kompetenci un veiktspēju jomās, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes, un saskaņā ar subsidiaritātes principu ir nozīmīga loma pamatnostādņu īstenošanā, it īpaši saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem un pasākumiem, kas vērsti uz integrāciju darba tirgū.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jāveicina darbvietu izveide, jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus, jāsekmē uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta mazo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija.

Dalībvalstīm būtu jāveicina darbvietu izveide, jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus, jāsekmē uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta mazo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija.

Ņemot vērā nodarbinātības tirgus aktīvo instrumentu klāstu, dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, lai atbalstītu pašnodarbinātību, jo īpaši pašiem savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā tās lielo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi vietējā līmenī, un šajā saistībā jāatbalsta jauniešu dibināti uzņēmumi, mikrouzņēmumi un ar vidēju un augstu risku saistīti vērienīgi novatoriski projekti, neapgrūtinot tos ar birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē to īstenošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas un prasmes. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas izglītības un profesionālās apmācības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Dalībvalstīm būtu jāstiprina centieni, lai uzlabotu kvalitatīvas pieaugušo izglītības pieejamību visiem, un jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu, ka darba mūžs kļūst garāks.

Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas un prasmes. Kopā ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un dialogā ar privāto un publisko sektoru dalībvalstīm, izmantojot izglītību un apmācību, būtu labāk jāsalāgo pieejamās darba prasmes ar darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas izglītības, profesionālās apmācības un mūžizglītības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Dalībvalstīm būtu jāstiprina centieni, lai uzlabotu kvalitatīvas pieaugušo izglītības pieejamību visiem, un jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu, ka darba mūžs kļūst garāks.

Šajā saistībā būtu jāturpina visi centieni, lai, pieprasījumu pēc darbaspēka saskaņojot ar prasmēm, kā arī paredzot un vadot mainīgās vajadzības pēc cilvēkkapitāla un nodokļu slogu novirzot uz citiem maksājumu veidiem, nostiprinātu pāreju uz zaļo ekonomiku un jūras nozaru ekonomiku. Tas it īpaši var palīdzēt samazināt jauniešu bezdarba līmeni, kas pašlaik Eiropas Savienībā vidēji ir augstāks par 22 %. Vienlaikus būtu jāpalīdz attīstīt sociālo ekonomiku, ņemot vērā šā sektora spējas radīt kvalitatīvas darbvietas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas reģionu un vietējo pašvaldību vajadzībām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jāsamazina šķēršļi dalībai darba tirgū, jo īpaši tie, ar kuriem saskaras sievietes, gados vecāki darbinieki, jaunieši, invalīdi un legālie migranti. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, kā arī cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Būtu jāsamazina šķēršļi dalībai darba tirgū, jo īpaši tie, ar kuriem saskaras sievietes, gados vecāki darbinieki, jaunieši, invalīdi un legālie migranti. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, kā arī cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes , kā arī ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamība. Nestandarta nodarbinātības veidi arī būtu jāatbalsta ar konkrēta tiesiskā regulējuma starpniecību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai uzlabotu nodarbinātības, sociālās integrācijas, izglītības un valsts pārvaldes rādītājus.

Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai , pilnībā ievērojot pārskatītos noteikumus, kas reglamentē šos fondus, uzlabotu nodarbinātības, sociālās integrācijas, izglītības un valsts pārvaldes rādītājus. It sevišķi Eiropas Sociālais fonds vairāk jāorientē uz rezultātu sasniegšanu, jāpanāk, ka tā darbība ir labāk izmērāma (nodarbinātība, sociālā iekļaušana, kohēzija), jāsamazina īpašais administratīvais slogs, kas uz to gulstas. Vienlaikus ir vairāk jākontrolē tā ietekme un rezultāti. Turklāt jāizmanto Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un tā ieguldījumu platformas, lai sekmētu tādu vērienīgu projektu attīstību, kuriem ir spēcīga ietekme reģionālā līmenī, nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības projektus, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, novatoriskus jaundibinātus uzņēmumus un ar augstu risku saistītus projektus, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju prasmes, kas vajadzīgas Savienības pārejai uz ilgtspējīgas izaugsmes modeli.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Investīciju palielināšana ir prioritāte, jo ilgtermiņā tā nodrošina ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju. Lai sasniegtu šos mērķus, jāveicina publiskā un privātā sektora finansējums. Būtu jāatzīst publiskā sektora nozīme, jo tas sniedz ieguldījumu ekonomikas izaugsmes veicināšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm, saskaņā ar valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un sociālie partneri un jāsniedz atbalsts, lai uzlabotu sociālā dialoga risināšanu un efektivitāti valsts līmenī.

Dalībvalstīm, saskaņā ar valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un, ņemot vērā to kompetences, jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī sociālie partneri, un jāsniedz atbalsts, lai uzlabotu sociālā dialoga risināšanu un efektivitāti valsts līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte, tostarp uzlabojot pensiju pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Vienlaikus dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut spēkā esošo noteikumu pārkāpšanu.

Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte kā pamattiesības, vienlaikus saglabājot brīvas izvēles iespēju , tostarp uzlabojot pensiju un sociālā nodrošinājuma tiesību pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Vienlaikus dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut spēkā esošo noteikumu pārkāpšanu.

Tomēr dalībvalstīm būtu arī jāņem vērā, ka vispārēji ilgtermiņa sociālie ieguldījumi, kurus veikuši reģioni un vietējās pašvaldības, kas vislabāk izprot savu iedzīvotāju un savas teritorijas apstākļus, ļauj pārvarēt krīzi ilgtspējīgākā veidā, tādējādi mazinot to, ka pārmērīgi aizceļo augsti kvalificēts darbaspēks, kurš var veicināt izaugsmi.

Tāda instrumentu kopuma izveide vietējā un reģionālajā līmenī, kura uzdevums būtu mazināt kvalificēta darbaspēka masveida izceļošanu, var arī veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību vietējā līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jāmodernizē savas sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot godīgumu un novēršot nevienlīdzību. Ir vajadzīga vienkāršāka un mērķtiecīgāka sociālā politika, ko papildina cenas ziņā pieejama, kvalitatīva bērnu aprūpe un izglītība, apmācība un palīdzība darba atrašanā, atbalsts mājokļu jomā un pieejama veselības aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu sociālo atstumtību.

Dalībvalstīm būtu jāmodernizē savas sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot godīgumu un novēršot nevienlīdzību. Ir vajadzīga vienkāršāka un mērķtiecīgāka sociālā politika, ko papildina cenas ziņā pieejama, kvalitatīva bērnu aprūpe un izglītība, apmācība un palīdzība darba atrašanā, atbalsts mājokļu jomā un pieejama veselības aprūpe, tostarp ilgtermiņa aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu sociālo atstumtību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi un ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās aptvertu visas personas, kurām ir attiecīgās tiesības, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst, samazināt nabadzību un aizsargāt pret to .

Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, pamatojoties uz aktīvām iekļaušanas stratēģijām un vienlaikus pienācīgiem minimālajiem ienākumiem, iekļaujošiem darba tirgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem, kas pielāgoti individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās aptvertu visas personas, kurām ir attiecīgās tiesības, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst, samazināt nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī aizsargāt pret šīm abām parādībām .