Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2026. gada 10. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Regula (EEK) Nr. 2658/87 – Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Pozīcijas 0302 un 0511 – Jēdziens “zivis, kas nav derīgas pārtikai to sugas vai stāvokļa dēļ” – Tvērums – Zivis un zivju atgriezumi

Lietā C‑406/25

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Vestre Landsret (Rietumdānijas Augstā tiesa, Dānija) iesniegusi ar 2025. gada 11. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 16. maijā, tiesvedībā

Skatteministeriet

pret

FF Skagen A/S,

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Kondinanci [M. Condinanzi], tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents),

ģenerāladvokāts: A. Bjondi [A. Biondi],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

– FF Skagen A/S vārdā – S. Andersen un L. Kjær, advokater,

– Dānijas valdības vārdā – C. A.‑S. Maertens, pārstāve, kurai palīdz B. Søes Petersen, advokat,

– Eiropas Komisijas vārdā – A. Demeneix un M.‑L. Ehlers Defontaine, pārstāves,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk – KN), 3. nodaļas 1. piezīmes c) punktu.

2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Skatteministeriet (Nodokļu ministrija, Dānija) un FF Skagen A/S – saskaņā ar Dānijas tiesībām dibinātu sabiedrību – par šīs sabiedrības importēto zivju un zivju atgriezumu tarifu klasifikāciju.

Atbilstošās tiesību normas

Starptautiskās tiesības

3 Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk – HS) ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO) un kas izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī noslēgto Konvenciju par Muitas sadarbības padomes izveidi. HS tika izveidota ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā (Recueil des traités des Nations unies, 1503. sēj., 4. lpp., Nr. 25910 (1988)), un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījuma protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.; turpmāk – HS konvencija).

4 PMO atbilstoši HS konvencijas 8. pantā ietvertajiem nosacījumiem apstiprina HS komitejas, kura ir izveidota ar šīs konvencijas 6. pantu, pieņemtos skaidrojumus un klasificēšanas ieteikumus.

5 Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai tās muitas tarifu un statistikas nomenklatūra atbilstu HS, pirmkārt, bez papildināšanas un grozīšanas izmantojot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas un tām atbilstošos ciparu kodus, otrkārt, piemērojot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes bez to tvēruma grozīšanas, un, treškārt, ievērojot HS numerācijas secību.

Savienības tiesības

6 Kā izriet no Regulas Nr. 2658/87 1. panta 1. un 3. punkta, KN reglamentē Eiropas Savienībā importēto preču tarifu klasifikāciju. Saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu KN ir pārņemtas HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai septītais un astotais cipars veido KN raksturīgās apakšnodaļas.

7 Saskaņā ar Vispārīgajiem KN interpretācijas noteikumiem, kas ietverti KN pirmās daļas I sadaļas A iedaļā:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

1. Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]

6. Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka apakšpozīciju ieraksti un piezīmes, kā arī iepriekš minētie noteikumi pēc analoģijas, ievērojot, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas. Piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstīgo sadaļu un nodaļu piezīmes, ja vien konteksts nenosaka citādi.”

8 KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ietilpst I sadaļa “Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti”, kurā ietverta 3. nodaļa “Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki”, kā arī 5. nodaļa “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti”.

9 Šajā 3. nodaļā ir ietverta 1. piezīme, kurā paredzēts:

“Šajā nodaļā neietilpst:

[..]

c) beigtas zivis (ieskaitot to aknas, ikrus un pieņus) vai vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav piemēroti vai derīgi pārtikai to sugas vai stāvokļa dēļ (5. nodaļa); pārtikai nederīgi milti vai granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem (pozīcija 2301);

[..]”

10 KN otrās daļas 3. nodaļas muitas nodokļu sarakstā ietvertas šādas pozīcijas:

“KN kods	Apraksts	Līgtā nodokļu likme (%)	Papildu mērvienība
1	2	3	4
[..]
0302	Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304:
[..]”

11 KN otrās daļas 5. nodaļā ietilpst 1. piezīme, kurā noteikts:

“Šajā nodaļā neietilpst:

a) pārtikas produkti (kas nav zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali, un šķidras vai kaltētas dzīvnieku asinis);

[..].”

12 Šīs 5. nodaļas muitas nodokļu sarakstā ietvertas šādas pozīcijas:

“KN kods	Apraksts	Līgtā nodokļu likme (%)	Papildu mērvienība
1	2	3	4
[..]
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
[..]
0511 91	– – zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
0511 91 10	– – – zivju atkritumi	bez nod.	–
0511 91 90	– – – citādi	bez nod.	–
[..]”

Regula (EK) Nr. 178/2002

13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002 L 31, 1. lpp.), 14. pantā paredzēts:

“1. Pārtiku nelaiž tirgū, ja tā nav nekaitīga.

2. Uzskata, ka pārtika nav nekaitīga, ja domā, ka tā:

a) var kaitēt veselībai;

b) nav derīga lietošanai cilvēku uzturā.

[..].

5. Nosakot, vai pārtika ir nederīga lietošanai cilvēku uzturā, ņem vērā, vai pārtika cilvēku uzturā atbilstīgi tās paredzētajai lietošanai nav lietojama piesārņojuma dēļ, ko radījis kāds svešķermenis vai kas cits, vai pūšanas, bojāšanās vai trūdēšanas dēļ.”

Regula (EK) Nr. 852/2004

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV 2004, L 139, 1. lpp.) 1. panta 1. punktā noteikts:

“Šī regula nosaka vispārīgus pārtikas produktu higiēnas noteikumus pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem [..].”

15 Šīs regulas 2. panta 1. punkts formulēts šādi:

“Šajā regulā:

a) “pārtikas higiēna”, turpmāk tekstā – “higiēna”, ir pasākumu un nosacījumu kopums, kas nepieciešams, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam, ņemot vērā tiem paredzēto lietošanu;

[..]

f) “piesārņojums” ir apdraudējuma klātbūtne vai tā ieviešana;

[..].”

16 Atbilstoši minētās regulas 3. pantam:

“Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina, lai visi viņu pārziņā esošie pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmi atbilstu šajā regulā noteiktajām prasībām.”

Regula (EK) Nr. 853/2004

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV 2004, L 139, 55. lpp.), 1. panta 1. punktā paredzēts:

“Šajā regulā ir paredzēti īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnas noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Šie noteikumi papildina [Regulas Nr. 852/2004] noteikumus. Tie attiecas uz neapstrādātiem un apstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.”

18 Atbilstoši Regulas Nr. 853/2004 3. panta 1. punktam:

“Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība attiecīgajiem II un III pielikuma noteikumiem.”

19 Šīs regulas III pielikumā ietverta VIII sadaļa “Zvejniecības produkti”, kurā iekļautas prasības tostarp kuģiem, prasības, kas jāievēro zvejniecības produktu izkraušanas laikā un pēc tām, prasības, kas piemērojamas uzņēmumiem, tostarp kuģiem, uz kuriem šie produkti tiek apstrādāti, sanitārie standarti, kas piemērojami minētajiem produktiem, kā arī prasības attiecībā uz tādu atkausētu neapstrādātu zvejniecības produktu un svaigu zvejniecības produktu uzglabāšanu, kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pievienotas pārtikas piedevas.

20 Šajā iedaļā ietvertas vairākas prasības attiecībā uz zvejniecības produktu temperatūru. Šo prasību vidū šīs iedaļas I nodaļas I punkta B daļas 1. punktā, lasot to kopsakarā ar tās VII nodaļas 1. punktu, paredzēts, ka kuģiem, kas būvēti un aprīkoti, lai uzglabātu zvejniecības produktus ilgāk nekā 24 stundas, jābūt aprīkotiem ar iekārtām zvejniecības produktu uzglabāšanai tādā temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai. Šīs I nodaļas I punkta B daļas 3. punktā tostarp ir noteikts, ka tad, ja zvejniecības produktu atdzesēšanai izmanto atdzesētu tīru jūras ūdeni, kuģu glabātavām, tvertnēm vai konteineriem jānodrošina viendabīga temperatūra un tiem ir jāļauj sasniegt tādu atdzesēšanas līmeni, ka zivju un tīra jūras ūdens maisījuma temperatūra sešas stundas pēc iekraušanas nepārsniedz 3 °C vai 16 stundas pēc iekraušanas – 0 °C. Saskaņā ar minētās sadaļas II nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, lasot to kopsakarā ar tās VII nodaļas 1. punktu, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas atbild tostarp par svaigu zvejniecības produktu un atkausētu neapstrādātu zvejniecības produktu izkraušanu un izkraušanu krastā, izkraušanas un izkraušanas krastā laikā jāizvairās no jebkāda šo produktu piesārņojuma, tos nekavējoties ievietojot aizsargātā vidē temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai. No VII nodaļas 1. punkta un šīs pašas sadaļas VIII nodaļas 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka, uzglabājot un pārvadājot minētos produktus, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas veic šīs darbības, jānodrošina, ka tie paši produkti tiek uzglabāti temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

21 Regulas Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas V nodaļas C punktā tostarp paredzēts, ka neapstrādātus zvejniecības produktus nedrīkst laist tirgū, ja ķīmiskajās pārbaudēs konstatē, ka ir pārsniegti ierobežojumi attiecībā uz kopējo gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) saturu.

Regula (EK) Nr. 854/2004

22 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV 2004, L 139, 206. lpp.), 7. pantu dalībvalstīm jānodrošina, ka oficiālās kontroles attiecībā uz zvejas produktiem notiek saskaņā ar šīs regulas III pielikumu “Zvejas produkti”.

23 Šī pielikuma III nodaļas 4. punktā bija paredzēts, ka zvejniecības produktus jāatzīst par nederīgiem lietošanai pārtikā, ja kompetentās iestādes uzskata, ka tie var radīt risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai arī jebkāda cita iemesla dēļ nav derīgi lietošanai pārtikā.

Regula Nr. 2074/2005

24 Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (OV 2005, L 338, 27. lpp.), redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1022/2008 (OV 2008, L 277, 18. lpp.) (turpmāk – Regula Nr. 2074/2005), II pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punktā paredzēts:

“Nepārstrādāti zvejniecības produkti uzskatāmi par nepiemērotiem izmantošanai pārtikā, ja organoleptiskais novērtējums ir izraisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskā pārbaude parādījusi, ka ir pārsniegtas šādas TVB-N robežvērtības:

a) 25 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 1. punktā minētajām sugām;

b) 30 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 2. punktā minētajām sugām;

c) 35 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 3. punktā minētajām sugām;

[..].”

25 Šīs regulas II pielikuma II sadaļas II nodaļa formulēta šādi:

“1. Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis.

2. Sugas, kas pieder Pleuronectidae dzimtai (izņemot āti: Hippoglossus spp.).

3. Salmo salar, sugas, kas pieder Merlucciidae dzimtai, sugas, kas pieder Gadidae dzimtai.”

Regula Nr. 1333/2008

26 Ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās brīdi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV 2008, L 354, 16. lpp.) ir piemērojama gan redakcijā, kas izriet no grozījumiem, kuri izdarīti ar Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regulu (ES) 2015/647 (OV 2015, L 107, 1. lpp.) (turpmāk – Regula Nr. 1333/2008), gan tās agrākajā redakcijā. Tomēr tiesību normas, kurām ir nozīme šajā lietā, nav būtiski grozītas, tāpēc jācitē tiesību normas, kas izriet no šiem grozījumiem.

27 Regulas Nr. 1333/2008 5. pantā paredzēts:

“Neviena persona nelaiž tirgū pārtikas piedevas vai jebkādu pārtiku, kurā šādas pārtikas piedevas ir lietotas, ja attiecīgā pārtikas piedeva neatbilst šai regulai.”

28 Atbilstoši šīs regulas 15. pantam:

“Neapstrādātā pārtikā pārtikas piedevas nelieto, izņemot gadījumus, kad to lietojums ir īpaši paredzēts II pielikumā.”

29 Minētās regulas II pielikuma A daļas 2. punkts “Vispārēji noteikumi par uzskaitītajām pārtikas piedevām un lietošanas nosacījumiem” formulēts šādi:

“1. Par pārtikas piedevām drīkst izmantot tikai B daļā uzskaitītās vielas [..], ja vien nav konkrētāku norāžu [šā pielikuma] E daļā.

2. Piedevas drīkst izmantot tikai pārtikā un atbilstīgi šā pielikuma E daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Šā pielikuma E daļā pārtika ir sagrupēta pielikuma D daļā norādītajās pārtikas produktu kategorijās un piedevas ir sagrupētas atbilstīgi šā pielikuma C daļā sniegtajām definīcijām.

[..].”

30 Etiķskābe iekļauta šā pielikuma B daļā. Neapstrādātas zivis un zivsaimniecības produkti, kā arī pārstrādātas zivis un zivsaimniecības produkti, tostarp gliemji un vēžveidīgie, ir uzskaitīti minētā pielikuma D daļā. Šī paša pielikuma E daļā etiķskābe nav minēta pie piedevām, kas attiecas uz šīm pārtikas kategorijām.

Regula (EK) Nr. 1069/2009

31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV 2009 L 300, 1. lpp.) 3. pantā paredzēts:

“Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

1. “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, tostarp olšūnas, embrijus un spermu;

[..].”

32 Atbilstoši šīs regulas 7. panta 1. punktam:

“Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iedala īpašās kategorijās, kas atspoguļo nopietnības pakāpi, kādā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, atbilstoši 8., 9. un 10. pantā noteiktajiem sarakstiem.”

33 Minētās regulas 10. pantā paredzēts:

“Trešās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti:

a) Tādu nokautu dzīvnieku vai, ja tie ir medījamie dzīvnieki, nogalinātu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas der cilvēku patēriņam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet ko neparedz lietot cilvēku patēriņā komerciālu apsvērumu dēļ;

[..]”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

34 FF Skagen importēja galvenokārt no Norvēģijas zivis un zivju atgriezumus, ko tā izmantoja zivju miltu, zivju eļļas un citu dzīvnieku barībai paredzētu produktu ražošanā.

35 2016. gada 10. novembrī Toldstyrelsen (Muitas aģentūra, Dānija) veica pārbaudi attiecībā uz veselu dienvidu putasu, moivu, tūbīšu, sudrabargentinu, sudrabaino mencu un stavridu sugas zivju importu, ko FF Skagen deklarēja kā KN otrās daļas 5. nodaļā ietilpstošu.

36 Šajā pārbaudē Muitas aģentūra lūdza analīžu institūtu Force Technology (Dānija) analizēt dažu šo zivju paraugus un norādīt, vai tie ir vai nav derīgi lietošanai pārtikā, lai pārbaudītu to tarifu klasifikāciju.

37 Pamatojoties uz šo paraugu vizuālo un sensorisko novērtējumu, minētais institūts uzskatīja, ka lomi, kas ietilpst trijos no četriem analizētajiem paraugiem, bija piemēroti lietošanai pārtikā, savukārt ceturtajā paraugā ietilpstošais loms nav piemērots lietošanai pārtikā, it īpaši ļoti nepatīkamās smakas dēļ.

38 Minētais institūts tā aplūkotos paraugus aprakstīja kā derīgus patēriņam, kā veselus, neizķidātus un kā tādus, ka kam nav nogrieztas galvas. Turklāt tas dažus no šiem paraugiem kvalificēja kā neviendabīgus, tostarp precizējot, ka daļa zivju izskatījās labā stāvoklī, savukārt citas bija saspiestas, tām bija noberzta āda, trūka acu, galvas vai astes.

39 No FF Skagen noslēgtajiem pirkuma līgumiem, kas attiecas uz analizētajiem lomiem, kuri tika uzskatīti par derīgiem lietošanai pārtikā, izriet, ka zivis uz kuģiem tika uzglabātas laikposmu līdz astoņām dienām, kas aprēķinātas starp pirmo lomu un izkraušanu, un šī uzglabāšana tika veikta, pievienojot etiķskābi vai “skābi” bez papildu precizējumiem. Turklāt šo lomu vidējais TVB-N saturs, kas aprēķināts, pamatojoties uz vairākkārtēju individuālu lomu paraugu ņemšanu, esot bijis 14–30 mg/100 g. Viens no desmit paraugiem, kas tika izmantoti, lai noteiktu vidējo TVB-N saturu vienā no lomiem, bija 40 mg/100 g, savukārt citos deviņos šī paša loma paraugos TVB-N saturs bija 27 līdz 33 mg/100 g.

40 Papildus lomiem, kas bija daļa no trim paraugiem, kurus analīzes institūts uzskatīja par derīgiem lietošanai pārtikā, FF Skagen pārbaudes laikposmā importēja citus lomus, kuru vidējais TVB-N saturs, ko tā aprēķināja, bija mazāks par 35 vai 60 mg/100 g atkarībā no attiecīgās zivju sugas. Tomēr šis saturs esot bijis mainīgs, jo viena parauga maksimālais TVB-N saturs bija 82 mg/100 g. Pēdējie minētie lomi uz kuģiem tikuši uzglabāti laikposmā, kas varēja sasniegt līdz divpadsmit dienām, kas aprēķinātas starp pirmo lomu un izkraušanu, izmantojot atdzesētu saldūdens vai jūras maisījumu un etiķskābi vai neprecizētu skābi. Ūdens temperatūra, kurā tika uzglabāta minētie lomi, dažādās partijās esot bijusi mainīga un izkraušanas brīdī esot sasniegusi 8,6 °C. Atbildot uz FF Skagen lūgumu, Dānijas pārtikas iestādes esot paziņojušas, ka, pēc to domām, etiķskābes izmantošana par konservantu attiecībā uz pamatlietā aplūkotajiem lomiem tos padarīja par nederīgām lietošanai pārtikā neatkarīgi no to TVB-N satura.

41 2018. gada 19. februārī Dānijas muitas iestādes nolēma, ka FF Skagen laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. novembrim importētās veselās zivis un zivju atgriezumi klasificējami KN otrās daļas 3. nodaļā, ja šīs sabiedrības noteiktais katras partijas vidējais TVB-N saturs ir zemāks par 35 mg/100 g attiecībā uz sugām, kas pieder Gadidea dzimtai, tostarp zivju atgriezumiem, un 60 mg/100 g – pārējo sugu gadījumā.

42 Minētā sabiedrība šo iestāžu lēmumu pārsūdzēja Landsskatteretten (Apelācijas komisija nodokļu lietās, Dānija).

43 2020. gada 6. augustā šī iestāde atzina, ka, tā kā importētās veselās zivis un zivju atgriezumi pirms muitošanas tika uzglabāti ūdenī, kam pievienota etiķskābe, tie muitošanas brīdī to stāvokļa dēļ bija nederīgi lietošanai pārtikā. Šī iemesla dēļ tā tos izslēdza no klasifikācijas KN otrās daļas 3. nodaļā saskaņā ar šīs nodaļas 1. piezīmes c) punktu. Minētā iestāde uzskata, ka zivis tātad bija jāklasificē KN otrās daļas 5. nodaļā apakšpozīcijā 0511 91 90 saskaņā ar Vispārīgo KN 1. un 6. interpretācijas noteikumu, kas ietverts KN pirmās daļas I sadaļas A nodaļā.

44 Nodokļu ministrija cēla prasību Vestre Landsret (Rietumdānijas Augstā tiesa, Dānija), kas ir iesniedzējtiesa, par Apelācijas komisijas nodokļu lietās lēmumu, apgalvodama, ka pamatlietā aplūkotās zivis un zivju atgriezumi jāklasificē KN pozīcijā 0302.

45 Šī tiesa uzskata, ka pastāv šaubas par to, vai šīs preces ietilpst KN otrās daļas 3. nodaļā vai šīs daļas 5. nodaļā.

46 Šajā ziņā tā norāda, ka visi lomi, par kuriem ir runa šajā tiesā izskatāmajā lietā, tika iegādāti saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti, lai lomus izmantotu zivju miltu un eļļas rūpnieciskajā ražošanā, nevis lietošanai pārtikā. Parakstīdama šādus līgumus, FF Skagen esot apņēmusies izmantot zivis mērķiem, kuriem tās tika iegādātas.

47 Iesniedzējtiesa uzskata, ka skābes pievienošanas mērķis ir samazināt TVB-N attīstību zivīs. TVB-N saturs esot zivju bojāšanās rādītājs – jo lielāks TVB-N saturs, jo augstāka zivju bojāšanās pakāpe. TVB-N robežvērtības esot noteiktas Regulas Nr. 2074/2005 II pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punktā. Šī tiesa arī norāda, ka ar Regulu Nr. 178/2002 nav atļauts tirgot neapstrādātus zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ja tiem pievienota etiķskābe vai cita skābe. Turklāt Regulā Nr. 853/2004 esot paredzēta zivju atdzesēšana tūlīt pēc izkraušanas temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas punktam.

48 Attiecībā uz FF Skagen importētajiem saldētajiem zivju atgriezumiem iesniedzējtiesa precizē, ka vienai no attiecīgajām partijām ir pievienots standarta tirdzniecības dokuments dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, pārvadāšanai, kas sagatavots saskaņā ar Regulu Nr. 1069/2009. Šajā dokumentā esot norādīts, ka attiecīgie atgriezumi ir sertificēti dzīvnieku barībai un ka runa ir par blakusproduktiem, kas ietilpst KN apakšpozīcijā 0511 91 10 “Zivju atkritumi”. Minētajā dokumentā šie atgriezumi esot tikuši uzskaitīti kā “3.a kategorijas” materiāls, kurā ietverti “nokautu dzīvnieku [..] ķermeņi vai to daļas, kas der cilvēku patēriņam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet ko neparedz lietot cilvēku patēriņā komerciālu apsvērumu dēļ” šīs regulas 10. panta a) punkta izpratnē. Pēc zivju nozvejas un pārvadāšanas laikā minētie atgriezumi esot tikuši apstrādāti saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem, nevis saskaņā ar Regulā Nr. 852/2004 paredzētajiem noteikumiem.

49 Šādos apstākļos Vestre Landsret (Rietumdānijas Augstā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1) Vai [KN otrās daļas] 3. nodaļas 1. piezīmes c) punktu [..] jāinterpretē tādējādi, ka [minētā] 3. nodaļa neattiecas uz pamatlietā aplūkotajiem produktiem?

2) Tiesa tiek lūgta precizēt, vai kādam no turpmāk minētajiem apstākļiem ir nozīme atbildes sniegšanā uz uzdoto jautājumu:

a) etiķskābes vai jebkuras citas skābes pievienošana produktiem, tostarp – vai ir nozīme faktam, ka produktiem ir pievienota etiķskābe, kas saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju nav apstiprināta lietošanai pārtikā;

b) produktu vidējais TVB-N saturs pārsniedz 25–35 mg/100 g saskaņā ar Komisijas Regulu [Nr. 2074/2005];

c) produkti tiek uzglabāti bez taras, un daļai zivju TVB-N saturs pārsniedz Komisijas Regulas [Nr. 2074/2005] noteikto pieļaujamo robežvērtību;

d) produkti nav apstrādāti saskaņā ar pārtikas higiēnas tiesību aktiem, tostarp:

i) Regulu [Nr. 178/2002];

ii) Regulu [Nr. 852/2004];

iii) Regulu [Nr. 853/2004];

iv) Regulu [Nr. 854/2004];

v) Regulu [Nr. 1333/2008]

vi) Regulu [Nr. 1069/2009];

e) saskaņā ar tirdzniecības dokumentiem produkti tika iegūti ar nozvejas kuģi, piedāvāti pārdošanai un pārdoti vienīgi rūpnieciskai dzīvnieku barības ražošanai, nevis lietošanai pārtikā;

f) Dānijas pārtikas iestāžu ieskatā produkti pievienotās etiķskābes dēļ nav piemēroti lietošanai pārtikā, neatkarīgi no to TVB-N satura;

g) produkti tiek importēti Eiropas Savienībā kā blakusprodukti saskaņā ar [..] Regulu [Nr. 1069/2009]. Šajā nozīmē Tiesa tiek lūgta precizēt, kādi pierādījumi nepieciešami, lai produktus varētu atzīt par blakusproduktiem minētās regulas izpratnē.”

50 Pēc priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un pirmā ģenerāladvokāta uzklausīšanas Tiesa nolēma iekļaut reģistrā šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Proti, šis lūgums neattiecas tikai uz īpašu jomu, kas minēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.b panta pirmās daļas d) punktā.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

51 Ar šiem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai KN jāinterpretē tādējādi, ka pozīcijā 0302 ar nosaukumu “Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304”, vai pozīcijā 0511 ar nosaukumu “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki”, ietilpst:

– veselas zivis, kuras ir glabātas uz zvejas kuģiem ilgu laiku, pievienojot etiķskābi vai citu skābi, mainīgā temperatūrā, kas var pārsniegt Savienības pārtikas higiēnas tiesiskajā regulējumā paredzētās robežas, kurām ir dažādi TVB-N saturi – dažkārt tie pārsniedz šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās robežvērtības –, kuras ir uzglabātas bez taras, kuras nav apstrādātas atbilstoši no minētā tiesiskā regulējuma izrietošiem noteikumiem un kuru tirdzniecības dokumentos, kas tām pievienoti, ir norādīts, ka tās ir nozvejotas un pārdotas dzīvnieku barības ražošanai, kā arī

– zivju atgriezumi, kuri nav apstrādāti atbilstoši šī paša tiesiskā regulējuma normām noteikumiem un par kuriem pievienotajos tirdzniecības dokumentos ir norādīts, ka tie ir lietošanai pārtikā derīgi dzīvnieku blakusprodukti, bet komerciālu iemeslu dēļ nav paredzēti šādam patēriņam, un ka tie ir ražoti un pārdoti dzīvnieku barības ražošanai.

52 Vispirms jāatgādina, ka tad, ja Tiesai jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir izskaidrot valsts tiesai kritērijus, kuru izmantojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai. Proti, attiecīgo preču tarifu kvalifikācija izriet no pilnībā faktiska konstatējuma, kas Tiesai nav jāveic lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros (spriedums, 2025. gada 1. augusts, Keesing Deutschland, C‑375/24, EU:C:2025:624, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

53 Pēc tam, kad tas precizēts, jāuzsver, ka saskaņā ar 1. vispārīgo KN interpretācijas noteikumu preču klasifikāciju nosaka atbilstoši šīs nomenklatūras pozīciju ierakstiem un iedaļu vai nodaļu piezīmēm (spriedums, 2025. gada 1. augusts, Keesing Deutschland, C‑375/24, EU:C:2025:624, 38. punkts).

54 Tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai vispārēji ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kā tās definētas KN pozīciju un sadaļu vai nodaļu piezīmju formulējumā (spriedums, 2025. gada 1. augusts, Keesing Deutschland, C‑375/24, EU:C:2025:624, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

55 Produkta mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tas minētajam produktam ir raksturīgs, un šo raksturīgumu var novērtēt, ievērojot tā objektīvās pazīmes un īpašības (spriedums, 2023. gada 22. jūnijs, PR Pet, C‑24/22, EU:C:2023:507, 53. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr produkta mērķim ir nozīme tikai tad, ja klasifikāciju nevar veikt, pamatojoties tikai uz produkta objektīvajām pazīmēm un īpašībām (spriedums, 2017. gada 16. februāris, Aramex Nederland, C‑145/16, EU:C:2017:130, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

56 Šajā gadījumā nav strīda par to, ka pamatlietā aplūkotās preces ietilpst KN otrās daļas I sadaļā “Dzīvi dzīvnieki [un] dzīvnieku izcelsmes produkti”.

57 Šī sadaļa ir iedalīta piecās nodaļās, no kurām 3. nodaļā “Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki” ir ietverta pozīcija 0302 ar nosaukumu “Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304”, un 5. nodaļā “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti” ir ietverta pozīcija 0511 “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki”. No 5. nodaļas virsraksta skaidri izriet, ka tā attiecas uz produktiem, kas neatbilst nevienam no minētās sadaļas četru pārējo nodaļu nosaukumiem. Turklāt minētās 5. nodaļas 1. piezīmes a) punktā noteikts, ka tajā neietilpst citi pārtikas produkti, kas nav zarnas, pūšļi un kuņģi un dzīvnieku asinis (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 16. jūlijs, Pärlitigu, C‑56/08, EU:C:2009:467, 25. punkts).

58 KN otrās daļas I sadaļas 3. nodaļas 1. piezīmes c) punktā noteikts, ka šajā nodaļā neietilpst zivis, kas nav derīgas cilvēku pārtikai to sugas vai stāvokļa dēļ. Tātad no šī piezīmes teksta izriet, ka noteicošais kritērijs, lai noteiktu, vai zivis ietilpst minētajā 3. nodaļā, ir tas, vai tā ir derīga cilvēku pārtikai. Šādos apstākļos izšķirošais jautājums ir par to, vai pamatlietā aplūkotās preces to muitošanas brīdī bija piemērotas cilvēku pārtikai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 16. jūlijs, Pärlitigu, C‑56/08, EU:C:2009:467, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

59 Lai noskaidrotu, vai produkts ir vai nav derīgs lietošanai pārtikā minētās piezīmes izpratnē, jāņem vērā visi atbilstošie elementi, kas attiecas uz tam raksturīgajām objektīvajām īpašībām un pazīmēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28 aprīlis, Oniors Bio, C‑33/15, EU:C:2016:305, 42. un 57. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

60 Pirmām kārtām, jāuzsver, ka šajā gadījumā iesniedzējtiesa atsaucas uz dažādiem elementiem, kas attiecas uz veidu, kādā pamatlietā aplūkotās preces tika apstrādātas pirms to atmuitošanas, kā, piemēram, etiķskābes vai citas skābes pievienošana, to uzglabāšana bez taras un apstrāde, kas neatbilst pārtikas higiēnas noteikumiem, augsts TVB-N saturs, paaugstināta temperatūra un ilga to uzglabāšana, būtībā jautājot, vai cilvēku veselībai pastāv risks, ko rada šo preču iespējamā piesārņošana vai sadalīšanās, tādējādi padarot tās nepiemērotas lietošanai pārtikā.

61 Šajā ziņā jānorāda, ka šādi elementi attiecas uz pamatlietā aplūkotajām precēm raksturīgajām objektīvajām īpašībām un pazīmēm un tādējādi var noteikt, vai tās ir derīgas vai nederīgas lietošanai pārtikā.

62 Proti, Tiesa jau ir lēmusi – tas, ka produkta ražošanas procesa īpatnību dēļ nevar tikt izslēgta cilvēka veselībai kaitīgu vielu klātbūtne tajā, ir atbilstošs elements, kas var pamatot šāda produkta kvalificēšanu par nepārtikas produktu, ņemot vērā tā objektīvās īpašības un pazīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. aprīlis, Oniors Bio, C‑233/15, EU:C:2016:305, 43. un 48. punkts).

63 Turklāt jāatgādina, ka attiecīgā produkta ražotāja sniegtā informācija principā var pierādīt tā objektīvās īpašības un pazīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. aprīlis, Oniors Bio, C‑233/15, EU:C:2016:305, 44., 47. un 50. punkts).

64 Tāpat Tiesa ir norādījusi, ka dzīvnieku materiālu sadalīšanās vai bojāšanas fenomens rada toksīnus, kas šos materiālus principā padara nederīgus lietošanai pārtikā un arī rada risku tostarp cilvēku veselībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Toropet, C‑836/19, EU:C:2021:668, 60. punkts).

65 Otrām kārtām, iesniedzējtiesa jautā, vai, lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotie lomi ir “nederīgi lietošanai pārtikā”, ir atļauts ņemt vērā Savienības tiesisko regulējumu pārtikas produktu un pārtikas higiēnas jomā.

66 Šajā ziņā jāprecizē, kā atgādināts šī sprieduma 54. punktā, ka izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai vispārīgi ir rodams attiecīgās preces objektīvajās īpašībās un pazīmēs, kā tās definētas KN pozīcijas un sadaļas vai nodaļas skaidrojuma formulējumā. Tādējādi attiecībā uz Savienības pārtikas aprites tiesību aktu un it īpaši Regulas Nr. 178/2002 14. pantā paredzētā aizlieguma laist tirgū “bīstamu pārtiku” atbilstību preču tarifu klasifikācijas mērķiem Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka preču tarifu klasifikācija to atmuitošanas dienā jāveic valsts muitas iestādēm, kuras šajā ziņā piemēro KN tiesību normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. aprīlis, Oniors Bio, C‑233/15, EU:C:2016:305, 52. punkts).

67 No tā izriet, ka Savienības tiesiskais regulējums pārtikas produktu un pārtikas higiēnas jomā pats par sevi nevar būt noteicošs preces klasificēšanai konkrētā KN pozīcijā, bet tas tomēr ir viens no elementiem, kas šajā nolūkā jāņem vērā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 4. marts, Oliver Medical, C‑547/13, EU:C:2015:139, 53. punkts; 2016. gada 28. aprīlis, Oniors Bio, C‑233/15, EU:C:2016:305, 56. punkts, un 2016. gada 15. decembris, LEK, C‑700/15, EU:C:2016:959, 36. punkts).

68 Līdz ar to šajā gadījumā, pirmkārt, var ņemt vērā iesniedzējtiesas nolēmumā, it īpaši otrā jautājuma a) un f) punktā, minēto apstākli, saskaņā ar kuru etiķskābe vai cita skābe, kas atbilstoši ražotāja sniegtajai informācijai nav atļauta lietošanai pārtikā, ir pievienota pamatlietā aplūkotajiem lomiem, ko veido neapstrādātas zivis, lai gan Regulas Nr. 1333/2008 5. un 15. panta, lasot to kopsakarā ar tās II pielikumu, izriet, ka šī regula neļauj kā pārtiku tirgot neapstrādātas zivis un zvejniecības produktus, kas satur šādas piedevas.

69 Tas pats attiecas uz iesniedzējtiesas it īpaši otrā jautājuma f) punktā minēto apstākli, saskaņā ar kuru Dānijas pārtikas iestādes ir uzskatījušas, ka etiķskābes pievienošana pamatlietā aplūkotajiem lomiem ir padarījusi tos par “nederīgiem lietošanai pārtikā”. Proti, no Regulas Nr. 854/2004 pielikuma III nodaļas 4. punkta izriet, ka zvejniecības produktus jāatzīst par nederīgiem lietošanai pārtikā, ja kompetentās iestādes uzskata, ka tie var radīt risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai arī jebkāda cita iemesla dēļ nav derīgi lietošanai pārtikā.

70 Otrkārt, var ņemt vērā arī otrā jautājuma b) punktā norādīto apstākli, ka vidējais TVB-N saturs dažos no pamatlietā aplūkotajiem lomiem pārsniedza Regulas Nr. 2074/2005 II pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punktā paredzētās robežvērtības.

71 Šajā ziņā minētajā tiesību normā paredzēts, ka neapstrādāti zvejniecības produkti uzskatāmi par nederīgiem lietošanai pārtikā Regulas Nr. 853/2004 izpratnē, ja organoleptiskais novērtējums rada šaubas par to svaigumu un ja ķīmiskā pārbaude parāda, ka ir pārsniegtas attiecībā uz TVB-N paredzētās robežvērtības. Regulas Nr. 2074/2005 II pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punkta a)–c) apakšpunktā paredzētās TVB-N robežvērtības attiecīgi ir 25, 30 un 35 mg slāpekļa uz 100 g gaļas atkarībā no šīs regulas II pielikuma II sadaļas II nodaļā minētajām zivju sugām.

72 No iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka starp pamatlietā aplūkotajiem produktiem ir konstatētas zivis, kuru TVB-N saturs pārsniedz šīs robežvērtības, un tas liecina par progresējušu sadalīšanās stāvokli un līdz ar to risku cilvēku veselībai patēriņa gadījumā.

73 Treškārt, otrā jautājuma c) punktā minētais apstāklis, ka pamatlietā aplūkotās zivis, tostarp atsevišķās zivis, kurās TVB-N saturs pārsniedz Regulas Nr. 2074/2005 II pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punktā paredzētās robežvērtības, tika uzglabātas bez taras, arī ir atbilstošs apstāklis, kas var norādīt uz riska esību cilvēku veselībai, proti, visu zivju mikrobioloģiska vai cita veida piesārņojumu, it īpaši ar progresējušā sadalīšanās stāvoklī esošām zivīm.

74 Ceturtkārt, nozīme ir arī apstāklim, kas tostarp minēts otrā jautājuma d) punktā, saskaņā ar kuru pamatlietā aplūkoto zivju un zivju atgriezumu apstrāde neatbilst Savienības tiesiskajam regulējumam pārtikas higiēnas jomā, jo tas attiecas tieši uz apdraudējumu, ko pārtikas produkti var radīt veselībai.

75 It īpaši no Regulas Nr. 852/2004 1. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. pantu, izriet, ka tajā ir paredzēti vispārīgi noteikumi pārtikas produktu “higiēnas” jomā, proti, pasākumi un nosacījumi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produkta derīgumu lietošanai pārtikā, ņemot vērā paredzēto lietojumu, un kas pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jāievēro visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, par ko tie ir atbildīgi. Turklāt no šīs regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta un vairākām tās pielikumu tiesību normām izriet, ka tā tostarp attiecas uz aizsardzību pret pārtikas produktu “piesārņojumu”, proti, apdraudējuma esību vai radīšanu.

76 No Regulas Nr. 853/2004 1. panta 1. punkta izriet arī, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem tajā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku papildus tiem, kas paredzēti Regulā Nr. 852/2004 un ir saistīti ar pārstrādātiem vai neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Saskaņā ar Regulas Nr. 853/2004 3. panta 1. punktu pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievēro tostarp šīs regulas III pielikuma attiecīgos noteikumus.

77 Minētā III pielikuma VIII sadaļā “Zvejniecības produkti” tostarp ir ietvertas prasības, kas piemērojamas kuģiem, prasības, kas jāievēro šo produktu izkraušanas laikā un pēc tām – prasības, kas piemērojamas uzņēmumiem, tostarp kuģiem, kas rīkojas ar minētajiem produktiem, sanitārie standarti, kas piemērojami tiem pašiem produktiem, kā arī prasības attiecībā uz to uzglabāšanu. VIII sadaļā ir ietvertas arī vairākas prasības par zvejniecības produktu temperatūru, tostarp tās, kas paredzētas tās I nodaļas I punkta B daļas 1. punktā un I punkta B daļas 3. punktā, II nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kā arī VII nodaļas 1. punktā un VIII nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā, kuru mērķis būtībā ir nodrošināt, lai atkausēti svaigi zvejniecības produkti un neapstrādāti zvejniecības produkti uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā, tostarp izkraušanas un izkraušanas krastā laikā, tiktu turēti temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

78 Turklāt Regulas Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas V nodaļas C punktā ir aizliegts laist tirgū produktus, kas pārsniedz Regulā Nr. 2074/2005 paredzētos TVB-N satura robežvērtības.

79 Šādos apstākļos jāuzskata, ka Savienības tiesiskā regulējuma pārtikas higiēnas jomā neievērošana var ietekmēt to, vai produkts, it īpaši iespējamā piesārņojuma dēļ vai tā sadalīšanās stāvokļa dēļ, rada risku cilvēku veselībai un līdz ar to nav derīgs lietošanai pārtikā.

80 Piektkārt, runājot par tādu tirdzniecības dokumentu kā pamatlietā aplūkotie lomu pirkuma līgumi, kuri minēti otrā jautājuma e) punktā un kuros norādīts, ka šie lomi bija paredzēti dzīvnieku barības rūpnieciskai ražošanai, nevis lietošanai pārtikā, atbilstību, jāuzskata, ka šādi dokumenti var būt atbilstoši elementi, kas attiecas uz pamatlietā aplūkotajiem produktiem raksturīgajām objektīvajām īpašībām un pazīmēm, kuri jāņem vērā, produktus klasificējot atbilstošajā KN pozīcijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. aprīlis, Oniors Bio, C‑233/15, EU:C:2016:305, 57. punkts).

81 Sestkārt, attiecībā uz apstākli, ka pamatlietā aplūkotie zivju atgriezumi Savienībā tika importēti kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas ietilpst 3. kategorijā saskaņā ar Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktu, 7. panta 1. punktu un 10. panta a) punktu, uz kuru ir atsauce otrā jautājuma d) punkta vi) apakšpunktā, jāatgādina, ka šajā kategorijā ietilpst materiāli, par kuriem Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka tie ir “zema riska” sabiedrības un dzīvnieku veselībai, it īpaši nokautu dzīvnieku ķermeņi un daļas, kas ir “derīgi lietošanai pārtikā”, bet nav paredzēti šādam patēriņam komerciālu iemeslu dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Toropet, C‑836/19, EU:C:2021:668, 41. un 47. punkts).

82 Apstāklis, ka šie zivju atgriezumi ietilpst minētajā kategorijā, pieņemot, ka tas ir pierādīts, bet tas jāpārbauda iesniedzējtiesai, kurai vienīgajai ir kompetence izvērtēt lietas faktus, var norādīt uz to, ka šie produkti to stāvokļa dēļ nav piemēroti cilvēku uzturam KN otrās daļas I sadaļas 3. nodaļas 1. piezīmes c) punkta izpratnē un jāņem vērā arī, lai minētos produktus klasificētu atbilstošajā KN pozīcijā.

83 Pamatojoties uz visiem elementiem, kas attiecas uz iepriekš minētajām pamatlietā aplūkoto preču objektīvajām īpašībām un pazīmēm, iesniedzējtiesai jāizvērtē, vai ir uzskatāms, ka šīs preces nav derīgas cilvēku uzturam, un tādējādi saskaņā ar KN otrās daļas I sadaļas 3. nodaļas 1. piezīmes c) punktu tās neietilpst šajā 3. nodaļā un līdz ar to jāklasificē KN pozīcijā 0511 ar nosaukumu “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki”.

84 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem jāatbild, ka KN jāinterpretē tādējādi, ka pozīcijā 0511 ar nosaukumu “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki”, ietilpst

– veselas zivis, kuras ir glabātas uz zvejas kuģiem ilgu laiku, pievienojot etiķskābi vai citu skābi, mainīgā temperatūrā, kas var pārsniegt Savienības pārtikas higiēnas tiesiskajā regulējumā paredzētās robežas, kurām ir dažādi TVB-N saturi – dažkārt tie pārsniedz šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās robežvērtības –, kuras ir uzglabātas bez taras, kuras nav apstrādātas atbilstoši no minētā tiesiskā regulējuma izrietošajiem noteikumiem un kuru tirdzniecības dokumentos, kas tām pievienoti, ir norādīts, ka tās ir nozvejotas un pārdotas dzīvnieku barības ražošanai, kā arī

– zivju atgriezumi, kuri nav apstrādāti atbilstoši no šī paša tiesiskā regulējuma normām izrietošajiem noteikumiem un par kuriem pievienotajos tirdzniecības dokumentos ir norādīts, ka tie ir lietošanai pārtikā derīgi dzīvnieku blakusprodukti, bet komerciālu iemeslu dēļ nav paredzēti šādam patēriņam, un ka tie ir ražoti un pārdoti dzīvnieku barības ražošanai.

Par tiesāšanās izdevumiem

85 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem,

jāinterpretē tādējādi, ka

pozīcijā 0511 ar nosaukumu “Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki”, ietilpst

– veselas zivis, kuras ir glabātas uz zvejas kuģiem ilgu laiku, pievienojot etiķskābi vai citu skābi, mainīgā temperatūrā, kas var pārsniegt Savienības pārtikas higiēnas tiesiskajā regulējumā paredzētās robežas, kurām ir dažādi kopējā gaistošā bāziskā slāpekļa saturi – dažkārt tie pārsniedz šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās robežvērtības –, kuras ir uzglabātas bez taras, kuras nav apstrādātas atbilstoši no minētā tiesiskā regulējuma izrietošajiem noteikumiem un kuru tirdzniecības dokumentos, kas tām pievienoti, ir norādīts, ka tās ir nozvejotas un pārdotas dzīvnieku barības ražošanai, kā arī

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – dāņu.