Padomes Regula (EK) Nr. 174/2000

(2000. gada 24. janvāris),

ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3433/91 tajā daļā, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], un jo īpaši tās 11. panta 6. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1) Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91[2] (še turpmāk "galīgā maksājuma regula") noteica galīgo antidempinga maksājumu Japānas, Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Taizemes izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam. Attiecībā uz Japānu maksājuma likmi noteica 35,7 % apmērā.

(2) 1995. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1006/95 grozīja galīgā maksājuma regulu attiecībā uz Ķīnu[3]. Ciktāl tas attiecas uz Taizemi, to aizstāja ar Regulu (EK) Nr. 423/97 1997. gada martā[4].

2. Pārskatīšanas uzsākšana

(3) 1996. gada maijā Komisija publicēja paziņojumu par gaidāmo spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanos attiecībā uz Japānu un Korejas Republiku[5]. Pēc šīs publikācijas Komisija saņēma pieprasījumu par pārskatīšanu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 (še turpmāk "pamatregula") 11. panta 2. punktu, attiecībā uz Japānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko iesniedza Eiropas Šķiltavu ražotāju federācijas BIC S.A. un Flamagas S.A. vārdā. Turpmāk šis pieprasījums saņēma atbalstu no Swedish Match S.A., BIC S.A., Flamagas S.A. un Swedish Match S.A., kuri pārstāv gandrīz visu attiecīgā ražojuma Kopienas produkciju.

(4) Pieprasījumā bija iekļauti pietiekami prima facie pierādījumi, ka pasākumu termiņa izbeigšanās dēļ, iespējams, atkārtosies importa dempings, izraisot zaudējumu. Šo pieminēto iespējamību papildināja pierādījumi par neizmantotu jaudu Japānā, ka arī pierādījumi, ka importam no Japānas ir tūlītēja samazinoša ietekme uz Kopienas ražotāju cenām. Turpmāk apgalvojot, ka šī situācija var saasināt Kopienas ražošanas nozares ilgstošo neaizsargātību.

(5) Tādēļ Komisija paziņoja par galīgā maksājuma regulas pārskatīšanu attiecībā uz Japānu[6]. Šo pārskatīšanu atklāja saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu. Attiecībā uz Koreju pasākuma termiņš ir beidzies[7].

3. Pārskatīšanas pārbaude

(6) Komisija oficiāli par to paziņoja vienīgajam ražotājam, kas eksportētājvalstī bija zināma kā ieinteresētā puse, Tokai Corporation, tā saistītajam importētājam Kopienā, Tokai Seiki GmbH, eksportētājvalsts pārstāvjiem un sūdzības iesniedzējiem.

(7) Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajām pusēm izteikt viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu. Viens no sūdzības iesniedzējiem pieprasīja uzklausīšanu un šo iespēju saņēma.

(8) Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām pusēm, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un saņēma sīku informāciju no Kopienas ražotājiem, kas bija iesnieguši sūdzību, to meitas uzņēmumiem, Japānas eksportētāja un tā saistītā importētāja, kas atrodas Kopienā.

(9) Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par pārbaudei vajadzīgu, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

Kopienas ražotāji un to meitas uzņēmumi:

- BIC S.A. (BIC grupa), Clichy, Francija,

- BIC BJ 75, Redon, Francija,

- BIC Deutschland GmbH ... Co., Ettlingen, Vācija,

- BIRO BIC Ltd, London, Apvienotā Karaliste,

- Laforest BIC S.A., Tarragona, Spānija,

- Swedish Match Lighters B.V., Assen, Nīderlande,

- Swedish Match Lighters (tostarp Cricket SA), Rillieux-la-Pape, Francija,

- Arnold André GmbH ... Co., KG, Bünde, Vācija,

- Flamagas S.A., Barcelona un Llinas del Valle, Spānija;

Izcelsmes valsts ražotājs

- Tokai Corporation Japan, Tokyo, Japāna.

(10) Lai konstatētu dempingu, zaudējumu un Kopienas intereses, pārbaudes ģeogrāfiskais mērogs bija 15 valstu Kopiena.

(11) Pārbaude attiecībā uz subsidēšanu aptvēra laikposmu no 1996. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 30. septembrim (še turpmāk - "pārbaudes laika posms"). Zaudējuma izpēte attiecās uz laika posmu no 1992. gada līdz pat pārbaudes laika posma beigām.

(12) Pārbaude pārsniedza paredzēto laika posmu, kas noteikts pamatregulas 11. panta 5. punktā. Tam pamatā bija fakts, ka Komisija uzskatīja, ka sākotnēji savāktie un pārbaudītie dati nav pietiekami, lai tos izmantotu par pamatojumu jauna antidempinga maksājuma noteikšanai, un ka pārbaudes beigu posmā zaudējumu izraisoša dempinga atkārtošanās precīzai noteikšanai bija jāveic pārbaudes vizīte pie eksportētāja. Turklāt pārbaudi ievērojami pagarināja Komisijas divi sākotnējie priekšlikumi saglabāt antidempinga maksājumu, izraisot garu apspriešanu Padomē.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZVĒRTĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(13) Attiecīgie ražojumi ir ar gāzi pildāmas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas (še turpmāk "vienreizlietojamas krama šķiltavas") ar KN kodu ex 9613 10 00.

Pieprasījums iekļaut citas šķiltavas

(14) Šajā sakarā jāatceras, ka tirgū ir arī citas vienreizlietojamas šķiltavas (tā sauktās elektroniskās jeb pjezo šķiltavas). Divus mēnešus pēc pārskatīšanas pārbaudes sākuma Swedish Match S.A. iesniedza pieprasījumu paplašināt šīs pārskatīšanas pārbaudes darbības jomu, apgalvojot, ka ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas un ar gāzi pildītas, neuzpildāmas elektroniskās šķiltavas (še turpmāk "elektroniskās šķiltavas") ir no vienas ražojuma kategorijas.

(15) Attiecībā uz pieprasījumu, jāatceras, ka 1990. gadā uzsāktā procedūra attiecas uz ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām un ka tas jau ir izvērtēts (sk. jo īpaši Regulu (EEK) Nr. 3433/91, kura apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 1381/91 (OV L 133, 28.5.1991., 20. lpp.) 11. apsvērumā, - ka elektronisko šķiltavu (galvenās) tehniskie parametri ievērojami atšķiras no to vienreizlietojamu krama šķiltavu parametriem, uz kurām pašreiz attiecas maksājumi. Pieprasījumā nebija nekādu pierādījumu par to, ka šis secinājums vairs nav atbilstošs. Jo īpaši tajā nebija norādītas nekādas viena vai otra šķiltavu veida (galveno) tehnisko parametru izmaiņas, piemēram, aizdedzes sistēmā, kas varētu padarīt spēkā neesošus galīgā maksājuma regulas atzinumus.

(16) Tā kā iesniegtie pierādījumi bija nepietiekami, lai pamatotu elektronisko šķiltavu iekļaušanu pārbaudē, un tā ieinteresētā puse bija novēloti iesniegusi pieprasījumu, kas bez ierunām bija atbalstījusi pārskatīšanas pieprasījumu, pārskatīšanas pārbaudes darbības jomas paplašināšanas pieprasījumu nevarēja apmierināt.

Dažādi lielumi un modeļi

(17) Visbeidzot jānorāda, ka attiecīgo ražojumu izgatavo dažādos lielumos un modeļos. Tomēr visām šīm vienreizlietojamām krama šķiltavām ir vieni un tie paši galvenie tehniskie parametri, tas pats galvenais pielietojums, un tās pilda vienu un to pašu funkciju. Tādēļ, tāpat kā iepriekšējās pārbaudēs, uzskatīja, ka visu vienreizlietojamo krama šķiltavu modeļu klāsts ir no vienas ražojuma kategorijas.

2. Līdzvērtīgi ražojumi

(18) Attiecībā uz vienreizlietojamām krama šķiltavām, ko ražo un pārdod Japānas vietējā tirgū, pārbaudē atklājās, ka šādi ražojumi visādā ziņā ir identiski tiem, kurus no attiecīgās valsts eksportē uz Kopienu, vai ļoti līdzvērtīgi tiem.

(19) Pārbaudē arī konstatēja, ka vienreizlietojamām krama šķiltavām, ko importē no attiecīgās valsts, no vienas puses, un tām, ko ražojusi Kopienas ražošanas nozare un ko pārdod Kopienas tirgū, no otras puses, ir līdzvērtīgi galvenie tehniskie parametri, un tās ir paredzētas tam pašam pielietojumam. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares ražotās un pārdotās vienreizlietojamas krama šķiltavas jāuzskata par līdzvērtīgiem ražojumiem tām, kas importētas no attiecīgās valsts.

(20) Attiecīgi secināja, ka Kopienā ražotās un pārdotās vienreizlietojamās krama šķiltavas, kā arī Japānā ražotās un pārdotās pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē ir jāuzskata par līdzvērtīgiem ražojumiem tiem, ko eksportē uz Kopienu no Japānas.

C. DEMPINGS

1. Normālvērtība

(21) Tāpat kā sākotnējā pārbaudē Tokai Corporation bija vienīgais Japānas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Pārbaudes laikā tas savā vietējā tirgū pārdeva 20 dažādus attiecīgā ražojuma modeļus. Tikai divus no šiem modeļiem eksportēja uz Kopienu.

(22) Konstatēja, ka šā eksportētāja pārdošanas apjoms vietējā tirgū pārbaudes laika posmā bija reprezentatīvs, tā kā šādas pārdošanas kopapjoms pārsniedza 5 % eksporta pārdošanas apjomu limitu, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Katra no šiem diviem uz Kopienu eksportētajiem modeļiem pārdošana vietējā tirgū arī bija reprezentatīva, jo tā atbilda tam pašam 5 % kritērijam.

(23) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu Komisijai bija arī jānosaka, vai katra modeļa pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika realizēti parastā tirdzniecības apritē, ievērojot rentablo pārdošanas apjomu kopējā pārdošanas apjomā. Pārbaudē atklājās, ka rentabli bija visi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, kas realizēti pārbaudes laika posmā. Līdz ar to normālvērtības pamatā bija vidējā svērtā pārdošanas cena visiem darījumiem vietējā tirgū abiem attiecīgajiem modeļiem.

2. Eksporta cena

(24) Viss eksportētāja eksporta pārdošanas apjoms pārbaudes laika posmā tika realizēts saistītajai uzņēmējsabiedrībai Kopienā. Tādēļ eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu aprēķināja, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam, kas koriģētas, ņemot vērā visus izdevumus, kas radušies starp importu un tālākpārdošanu, tostarp ievedmuitas nodokļus un antidempinga maksājumus, un 5 % peļņas normu. Pēdējo noteica, pamatojoties uz peļņas normām, kuras šajā darbības nozarē uzskatīja par saprātīgām nesaistītajiem importētājiem.

(25) Ja eksporta cenu aprēķināšanā bija nepieciešami importētāju vispārīgie administratīvās un pārdošanas izdevumi, tos ieguva, pamatojoties uz apgrozījumu.

3. Salīdzinājums un dempinga starpība

(26) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālvērtību katram modelim salīdzināja ar normālo svērto eksporta cenu katram modelim ražotāja cenas līmenī un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Godīgas konkurences nolūkā piešķīra korekcijas par tām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību, par kuru iesniedza pietiekamus pierādījumus. Tādējādi veica korekcijas attiecībā uz pārvadāšanu, apdrošināšanu, kredītiem un iesaiņošanu.

(27) Normālvērtības un eksporta cenu salīdzinājumi norādīja uz dempinga esamību. Konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no importa CIF vērtības līdz Kopienas robežai, ir 208,1 %.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(28) Šajā pārbaudē Kopienas ražošanas nozares definīcijā saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu neiekļāva Tokai Seiki GmbH, Tokai Corporation meitas uzņēmumu, kas Kopienā ražo attiecīgo ražojumu, un vienīgo Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu importētāju Kopienā, kas sadarbojās, - jo tas bija vienīgais attiecīgā ražojuma importētājs un 100 % Tokai Corporation Japan meitas uzņēmums.

(29) Neraugoties uz Tokai Seiki GmbH ražošanu, trīs Kopienas ražotāji, kas sadarbojās pašreizējā pārbaudē (ieskaitot to meitas uzņēmumus), pārstāv gandrīz visu Kopienas vienreizlietojamo krama šķiltavu ražošanu. Tādēļ šie trīs Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta izpratnē.

E. ZAUDĒJUMS

1. Iepriekšēja piezīme

(30) Galīgā maksājuma regulas 15. apsvērumā secināts, ka "uzkrātais importa dempings no Japānas, Ķīnas Tautas Republikas, Korejas un Taizemes izraisījis būtisku zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei". Tā kā pasākums attiecībā uz Korejas Republiku starplaikā zaudēja spēku un pasākumi attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Taivānu ir turpmāk grozīti pēc starpposmu pārskatīšanām, kā noteikts šīs regulas 2. apsvērumā, Japānas izcelsmes importa faktiskā ietekme, ka arī iespējamā ietekme no atkārtošanās viedokļa, bija jāpārbauda atsevišķi.

2. Patēriņš Kopienā

(31) Lai aprēķinātu kopīgo acīmredzamo vienreizlietojamo krama šķiltavu patēriņu Kopienā, kopējam trešo valstu izcelsmes importam pieskaitīja Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienā saskaņā ar to, kas deklarēts ar KN kodu ex 9613 10 00. Attiecībā uz 1994. gada un 1995. gada Ķīnas izcelsmes importu tika veikta korekcija (sk. Regulas (EK) Nr. 423/97 46. apsvērumu). Pamatojoties uz iepriekšminēto, acīmredzamais gada patēriņš Kopienā pieauga par 27 % no 617,7 miljoniem vienību 1992. gadā līdz 785,4 miljoniem vienību 1996. gadā.

3. Faktori saistībā ar Japānas izcelsmes importu

Apjoms un tirgus daļa

(32) No 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam imports no Japānas absolūtos skaitļos svārstījās līdz pat ļoti zemiem līmeņiem. Indeksētie importa rādītāji 1992. gadā bija 100, 1993. gadā - 150, 1994. gadā - 33 un 1995. gadā - 83, savukārt šāda importa pārdošanas apjoms pārbaudes laika posmā ir tikai 6,1. Tirgus daļa importam no Japānas samazinājās no apmēram 0,5 % 1992. un 1993. gadā līdz 0,06 % pārbaudes laika posmā. Pārskatāmais antidempinga pasākums tādējādi efektīvi ierobežoja Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu importa dempinga ietekmi.

(33) Saistībā ar minēto tomēr jānorāda, ka ievērojama daļa no kopējā importa bija par dempinga cenām. Konkrēti jāpiemin imports no Meksikas, Filipīnām un Taizemes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 423/97.

Pārlieku liels cenu samazinājums

(34) Komisija aprēķināja, cik lielā apmērā eksportētāja noteiktās cenas Kopienas tirgū samazināja Kopienas ražotāju noteiktās cenas. Tā kā viss eksportētāja pārdošanas apjoms bija realizēts tā saistītajam importētājam, šo salīdzinājumu izdarīja pārdošanas pirmajam neatkarīgajam klientam posmā, un pamatojoties uz saistītā importētāja un Kopienas ražotāju vidējām svērtajām pārdošanas cenām, kas brīvas no visiem rabatiem un nodokļiem. Saistītā importētāja iekasēto cenu netika koriģēta, ņemot vērā samaksātos antidempinga maksājumus.

(35) Salīdzinājumu izdarīja to cenu līmenī, par kādām pārdots vairumtirgotājiem (tādējādi izslēdzot pārdošanu mazumtirgotājiem un reklāmas nozarē). Turklāt cenu salīdzinājumu izdarīja neiesaiņotām šķiltavām (tomēr iekļaujot šķiltavas, kuras eksportētājs uzrādījis kā "iesaiņotas"), tā kā pārbaudes laikā eksportētājs nebija eksportējis nekādas apdrukātas šķiltavas vai šķiltavas apvalkā.

(36) Kā redzams sākotnējā pārbaudē un saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, pārlieku lielo cenas samazinājuma aprēķinu izdarīja šķiltavām ar līdzvērtīgu gāzes saturu (sk. Regulas (EEK) Nr. 3433/91 13. apsvērumu).

(37) Pamatojoties uz iepriekšminēto, konstatēja, ka importēto ražojumu vidējā cena pārbaudes laikā samazināja Kopienas ražotāju vidējo svērto cenu par 22,9 %. Tas ir jāsalīdzina ar vidējo samazinājumu 11,5 % apmērā, ko konstatēja sākotnējā pārbaudē. Tādēļ jāsecina, ka eksportētāja pārlieku lielais samazinājuma līmenis ir pieaudzis, neraugoties uz 35,7 % antidempinga maksājuma augšupvērsto ietekmi, kādai vajadzētu būt uz saistīto importētāju.

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

Ražošana

(38) No 1992. gada līdz 1996. gadam Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga par 28 %.

Jauda un jaudas izmantojums

(39) Jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 66 % 1992. gadā līdz 73 % 1994. gadā, un samazinājās līdz 71 % pārbaudes laika posmā. Šī samazināšanās tomēr sakrita ar jaudas pieaugumu. Lai gan ziņoja par jaudas pieaugumu gandrīz 25 % apmērā, jaudas pieaugumi ir notikuši tikai pēdējā laikā, jo no 1992. gada līdz 1994. gadam jauda būtiski nepalielinājās.

Pārdošanas apjoms

(40) Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms vienībās Kopienas tirgū no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam pieauga par 33 %.

Tirgus daļa

(41) Augošā tirgū Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa diezgan vienmērīgi samazinājās no 66,1 % 1992. gadā līdz 46,8 % 1995. gadā, un pēc tam tā pieauga apmēram līdz 53,6 % pārbaudes laika posmā. Šī tirgus daļa joprojām ir zemāka nekā tirgus daļa 1990. gadā par 57,3 % (sk. Regulas (EK) Nr. 423/97 48. apsvērumu), taču liecina par to, ka Kopienas ražošanas nozare sāk atgūties no importa dempinga sekām.

Cenu attīstība un kopējā pārdošanas vērtība

(42) Konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas laikā no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam ir samazinājušās gandrīz par 8 %. Tādēļ pārdošanas apjoma labvēlīgā attīstība netika pilnībā norādīta apgrozījuma ziņā - pārdošanas vērtība Kopienas tirgū pieauga tikai par 23 %.

(43) Ir zināms, ka šķiltavu tirgus strauji reaģē uz cenu izmaiņām. Tas nozīmē, ka, sastopoties ar importa dempingu par zemām cenām, Kopienas ražošanas nozare ir vai nu spiesta, lai mēģinātu saglabāt tirgus daļu, pazemināt savas cenas, ražošanas līmeni un jaudas izmantojumu, vai arī zaudē tirgus daļu, ja tā mēģina savas cenas saglabāt.

Rentabilitāte

(44) Pēc vairāku gadu zaudējumiem Kopienas ražošanas nozares peļņa no pārdošanas 1991. gadā kļuva nedaudz pozitīva 1991. gadā un pasliktinājās 1992. gadā (sk. Regulas (EK) Nr. 423/97 555. apsvērumu).

(45) Šajā pārbaudē par pamatu salīdzinājumam ņemts 1992. gads. Pēc turpmākas pasliktināšanās 1993. gadā Kopienas ražošanas nozares finanšu rezultāti ir vienmērīgi uzlabojušies, salīdzinot ar 1992. gadu, peļņas normas 1994. gadā vairāk nekā divkāršojušās un pārbaudes laika posmā - vairāk nekā trīskāršojušās.

(46) Tomēr Kopienas ražošanas nozares sniegtās ziņas, kas šim nolūkam neietvēra vienu no sūdzības iesniedzējiem, ņemot vērā to, ka tas nedeva pietiekamu atbildi, - liecina, ka kopš 1992. gada tās vispārējais finansiālais sniegums joprojām nesasniedza mērķi, kas šai nozarei bija noteikts saprātīgas peļņas veidā galīgā maksājuma regulā (sk. minētās regulas 17. apsvērumu). Patiesībā peļņa 1992. gadā un 1993. gadā bija ļoti maza un, lai gan turpmākajos gados uzlabojums bija ievērojams, peļņa bija mazāka nekā puse no noteiktā zaudējuma novēršanas līmeņa.

Krājumi

(47) Kopienas ražošanas nozare neizveidoja nekādus ievērojamus krājumus. Šajā nozarē sakarā ar drošības risku, kas rodas, ilgu laiku uzglabājot gāzi saturošas šķiltavas, parasta prakse ir apturēt ražošanu, ja krājumi kļuvuši pārāk lieli. Turklāt tā kā ir veikti racionalizācijas pasākumi, kopējie krājumi pārbaudes laika posma beigās bija apmēram par trīsdesmit procentiem mazāki nekā 1992. gada beigās.

Nodarbinātība

(48) No 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē no 1992. gada līdz 1994. gadam bija stabila un no 1995. gada pieauga apmēram par 17 %. Lai gan to var novērtēt kā atveseļošanās pazīmi, jānorāda, ka 1992. gadā nodarbinātības rādītāji bija viszemākajā līmenī un pēc 1989. gada tie bija samazinājušies par 13 % (sk. Regulas (EK) Nr. 1006/95 49. apsvērumu). Norādīja, ka ievērojama paplašināšanās daļa attiecas uz pārdošanas un administratīvo, nevis ražošanas nozari.

Eksports

(49) Kopienas ražošanas nozarei eksporta tirgos bija labi rādītāji. Tās pārdošanas apjoms vienībās no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam vienmērīgi pieauga. Šajā laika posmā eksporta pārdošanas apjomi, kuri pārstāv apmēram 60 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma, pieauga par 69 %.

5. Secinājums

(50) Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies sakarā ar tās pārdošanas apjomu pieaugumu gan Kopienas tirgū, gan trešās valstīs. Šī attīstība sakrita ar vairākiem antidempinga maksājumiem.

(51) Pārdošanas apjoma pieauguma Kopienas tirgū pamatā, visticamāk, ir gan patēriņa pieaugums, gan, mazākā mērā - Kopienas veikto antidempinga pasākumu labvēlīgā ietekme.

(52) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas lejupvērstā tendence 1995. gadā bija pretēja, taču tās 53,6 % tirgus daļa pārbaudes laika posmā joprojām ir mazāka nekā 1992. gadā.

(53) Acīmredzamā patēriņa pieaugumam un antidempinga pasākumu ieviešanai vajadzēja ietekmēt cenas Kopienas tirgū augšupejošā virzienā. Tomēr atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares cenas ir samazinājušās par 8 %.

(54) Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienas tirgū pārbaudes laika posmā izrādījās rentablāki nekā, piemēram, 1992. gadā. Tomēr eksportētāja iekasētās cenas Kopienas tirgū pēc antidempinga maksājuma piemērošanas joprojām pārlieku samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, un rentabilitātes līmeņi joprojām bija daudz zemāki nekā galīga maksājuma regulā noteiktais zaudējuma novēršanas līmenis.

(55) Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozare turpina ciest zaudējumu, jo īpaši rentabilitātes un tirgus daļas pieauguma ziņā. Tā kā Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu importa tirgus daļa bija ļoti maza, nebija iespējams noteikt cēloņsakarību starp Japānas importa dempingu un šo zaudējumu. Šā importa izraisīto zaudējumu tādēļ uzskata par nelielu vai, katrā ziņā, tas nav būtisks.

F. ZAUDĒJUMU IZRAISOŠA DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievads

(56) Kopienas ražošanas nozare pieprasīja pārskatīt galīgā maksājuma regulu, apgalvojot, ka ir zaudējumu izraisoša dempinga iespējamība. Lai izdarītu konstatējumu par to, izvērtēja vairākus faktorus, jo īpaši eksportētāja grupas izturēšanos, neizmantotās jaudas pieejamību eksportētāja uzņēmumā Japānā, vienošanās esamību par cenām eksportam, ko veic uzņēmums, kas pieder eksportētāja grupai, un cenu, kādu eksportētājs varētu noteikt, ja atļautu izbeigt maksājuma piemērošanu. Papildus Kopienas ražošanas nozares stāvokļa izpētei pārbaudīja arī Japānas eksporta atsākšanas iespējamo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, dempinga prakses esamību un kopējā importa daļas attīstību Kopienas tirgū.

2. Eksportētāja grupas izturēšanās

(57) Pēdējos gados no Japānas importēja un Kopienas tirgū pārdeva tikai nelielus vienreizlietojamo krama šķiltavu daudzumus, jo īpaši salīdzinot ar importu no vairākām citām trešām valstīm (galvenokārt Ķīnas, Meksikas, Filippīnam un Taizemes), kuru cenas, kā tika konstatēts, bija dempinga līmenī. Tomēr zemais Japānas izcelsmes importa līmenis ir jāizskata Tokai grupas izturēšanās sakarā.

(58) Vienīgais eksportētājs pārbaudē saistībā, inter alia, ar Meksikas izcelsmes importu, pēc kura 1997. gada ieviesa galīgos antidempinga maksājumus, bija Tokai grupai pilnība piederošs un tās kontrolēts meitas uzņēmums, ko izveidoja pēc antidempinga pasākumu ieviešanas Japānas izcelsmes vienreizlietojamām krama šķiltavām (sk. Regulas (EK) Nr. 423/97 9. un 36. apsvērumu). Importa rādītāji liecina, ka imports no Meksikas vienkārši ir aizstājis Tokai Corporation Japānas uzņēmumā ražoto (un eksportēto) produkciju pēc tam, kad Meksikai 1991. gadā piemēroja pasākumus. Protams, ievestie Meksikas izcelsmes šķiltavu daudzumi ir līdzvērtīgi tiem daudzumiem, ko Tokai Corporation piegādāja Kopienas tirgum no Japānas līdz 1991. gada pasākuma ieviešanai. Turklāt jāatceras, ka Tokai Corporation uzsāka lejupvērstu cenu tendenci, pārdodot Japānas šķiltavas par dempinga cenām 80. gadu beigās. Šo tendenci turpmāk pastiprināja citu Āzijas ražotāju dempinga prakse un dempinga atsākšana, nodibinot meitas uzņēmumu Meksikā.

(59) Ņemot vērā iepriekš minēto, Japānas importa zemais līmenis pārbaudes laika posmā nevar būt par pamatu secinājumam, ka šī attīstība pēc pasākumu ieviešanas 1991. gadā ir ražotāja eksportētāja parastas saimnieciskas izturēšanās rezultāts, proti, tādas izturēšanās, kas ir neatkarīga no pārskatīšanai pakļautajiem pasākumiem. Patiesībā tas ir redzamas Tokai grupas stratēģijas rezultāts.

(60) Tādēļ uzskata par lietderīgu, pārbaudot, kas varētu notikt, ļaujot zaudēt spēku esošajam pasākumam, ņemt vērā to, ka no 1997. gada 7. marta Meksikas, Filipīnu un Taizemes izcelsmes vienreizlietojamām krama šķiltavām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 423/97 noteica galīgos antidempinga maksājumus un ka Meksikas eksportētājs, uz kuru pašreiz attiecas antidempinga pasākumi, ir Japānas eksportētāja meitas uzņēmums.

3. Japānas ražošanas jauda

(61) No 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam eksportētāja ražošanas jauda samazinājās par 54 %. Tomēr papildu ražošanas jaudas samazinājumam no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam par 38 % samazinājās arī tās atlikušās jaudas izmantošanas rādītājs (kas izteikts procentos).

(62) Pārbaudes laika posmā neizmantotajā jaudā eksportētāja uzņēmumā Japānā bija vairāk nekā 56,6 miljoni vienreizlietojamo krama šķiltavu, ko Tokai Corporation eksportēja no Japānas 1989. gadā (proti, sākotnējā pārbaudes laika posmā). Konstatēja arī to, ka no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam neizmantotā jauda absolūtā izteiksmē ir bijusi diezgan stabila, ņemot vērā līdztekus notiekošo ražošanas jaudas un jaudas izmantošanas samazināšanos.

4. Vienošanās par cenām, kas piemērojamas citam grupas uzņēmumam

(63) Pēc pārskatāmā pasākuma ieviešanas eksportētājs pārcēla eksportam uz Kopienas tirgu paredzēto vienreizlietojamo krama šķiltavu ražošanu uz Meksiku un pēc tam piedāvāja vienošanos par cenām attiecībā uz minētās valsts izcelsmes importu, kad 1997. gada martā ieviesa antidempinga pasākumus šim importam.

(64) Nepārvietojot ražošanas līnijas no Meksikas uz Japānu, eksportētājam ir pietiekami brīvi izmantojama jauda Japānas uzņēmumā, lai apgādātu Kopienas tirgu ar daudzumu, kas ir lielāks nekā tā eksports 1989. gadā, un tas ļautu eksportētājam noteikt Kopienas tirgū zemākas cenas, nekā atļauts importētiem Meksikas izcelsmes ražojumiem;

5. Dempinga turpināšanās un cena, ko eksportētājs var prasīt

(65) Kā minēts iepriekš, pārbaudes laika posmā Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu imports joprojām bija par dempinga cenām. Tā kā ievestos ražojumus pārdeva par cenām, kurām bija ievērojami lielāks dempinga līmenis nekā sākotnējā pārbaudē, iespējams, ka dempings turpinās.

(66) Neraugoties uz antidempinga maksājuma piemērošanu, pārlieks samazinājums Kopienas ražotāju vidējai cenai par vienu vienību pārbaudes laika posmā joprojām bija ievērojams (22,9 %). Ja antidempinga maksājumu atskaitītu no cenas pirmajam neatkarīgajam klientam, Kopienas ražošanas nozares vidējā cena būtu samazināta par 43,1 %.

6. Ietekme uz Kopienas ražošanas nozari

(67) Nepārtrauktā dempinga cenu samazinošā ietekme pārbaudes laika posmā bija minimāla saistībā ar antidempinga maksājumu un nelielajiem importa daudzumiem. Eksportētājam tomēr bija pietiekama neizmantotā jauda, lai atsāktu Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu eksportu ievērojamā līmenī, piemēram, kas līdzvērtīgi tam daudzumam, ko importēja 1989. gadā (56,6 miljoni). Ja šādu daudzumu Kopienas tirgū pārdotu par tādām pašām cenām, kādas pārbaudes laika posma bija noteicis eksportētāja meitas uzņēmums Vācijā, tā rezultātā notiktu ievērojams lejupvērsts spiediens uz cenām Kopienas tirgū un iestātos atbilstoši apgrozījuma un tirgus daļas zaudējumi.

(68) Daudzums, kādu 1989. gadā importēja no Japānas, veido apmēram 7,2 % lielu tirgus daļu. Šī tirgus daļa ir pārāk nozīmīga, lai neietekmētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tomēr nebija iespējams precīzi noteikt, kā pasākumu atcelšana ietekmētu tādus faktorus kā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas, rentabilitāti un nodarbinātību, jo daudz kas būtu atkarīgs no tādiem nenoteiktiem faktoriem kā patēriņa pieaugums Kopienā un vispārējā cenu lejupslīde, ko, iespējams, izraisītu importa atsākšana lielos daudzumos.

(69) Tika veikta galveno Kopienas reģionālo tirgu dažu īpašu aspektu vispārēja analīze, lai novērtētu, kāda ietekme uz Kopienas ražošanas nozari varētu būt ievērojamiem Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu importa daudzumiem par cenām, kas būtiski samazina Kopienas cenas.

(70) Konstatēja, ka konkurence Vācijas tirgū ir asa, jo galvenie izplatītāji, jo īpaši lielveikalu tīkli, parasti izvēlas vienu vai divus piegādātājus katram ražojumam to tirdzniecības vietās, tādējādi īstenojot lejupvērstu spiedienu šo piegādātāju cenām. Šajā situācijā pat minimāls cenu samazinājums izslēdz Kopienas ražošanas nozares pieeju izplatīšanas tīkliem, kas pārstāv lielu skaitu patērētāju. Tādēļ turpmāka cenu samazinājuma sekas būtu ievērojamas (tirgus daļas zaudējuma un rentabilitātes zaudējuma ziņā), jo tas visdrīzāk ilgtu garāku laika posmu, tā kā pieeju izplatīšanas tīklam parasti piešķir uz ilgākiem līgumperiodiem.

(71) Konstatēja, ka ražotāja līmenī cenas Apvienotajā Karalistē bija relatīvi zemas, un Kopienas ražotāji šajā tirgū nebija labi nostiprinājušies. Šajos apstākļos turpmākais pārlieku lielais cenu samazinājums vājinātu Kopienas ražošanas nozares vienreizlietojamo krama šķiltavu ienākšanas iespējas šajā jau sarežģītajā tirgū un turpmāk samazinātu to pārdošanas rentabilitāti.

(72) Konstatēja, ka konkurence Francijas tirgū ir svarīga sakarā ar divu galveno Kopienas ražotāju uzņēmumu atrašanos tur, taču cenu samazinājums Francijā ir mazāk svarīgs nekā, piemēram, Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Tomēr iespējams, ka nākotnē pārlieku lielais cenu samazinājums izraisīs lielāku cenu pazeminājumu un zaudētu tirgus daļu.

(73) Konstatēja arī, ka diviem Kopienas ražotājiem ir uzņēmumi Spānijā un tie labi nostiprinājušies tajā tirgū. Atklāja, ka ļoti ievērojamu Spānijas tirgus daļu apgādā ārpuskopienas valstu ražotāji, jo Spānija 1995. gadā bija otrā lielākā importētāja dalībvalsts, un tās cenas bija zemas, salīdzinot ar Franciju un Vāciju. Tā kā viens no Spānijā reģistrētajiem ražotājiem norādīja, ka viņa ražošanas uzņēmumā turpmāka racionalizācija un izmaksu samazināšana nav iespējama, ievērojamas tirgus daļas zaudēšanas un cenu kara rezultātā Spānijas tirgū, iespējams, nāksies šo uzņēmumu slēgt, jo īpaši ja šis zaudējums būtu saskaņots ar līdzvērtīgu attīstību tuvajā nozīmīgajā Francijas tirgū.

7. Kopējā importa apjomi un cenas

(74) Kā norādīts iepriekš, Japānas eksportētājs nolēma apgādāt Kopienas tirgu ar Meksikā izgatavotiem ražojumiem, kuriem antidempinga pasākumus noteica 1997. gada martā. Tādēļ 1991. gadā ieviestā pasākuma korektīvā ietekme bija daudz mazāka, nekā tā būtu bijusi parastos apstākļos.

(75) Turklāt vispārējais vienreizlietojamu krama šķiltavu imports no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam pieauga par 74 %, kas ir daudz lielāks pieaugums nekā patēriņa pieaugums tajā pašā laika posmā. Rezultātā šā importa tirgus daļa pieauga no 33,5 % 1992. gadā līdz 53 % 1995. gadā un samazinājās līdz 46,3 % 1996. gadā.

(76) Kā liecina secīgie antidempinga pasākumi, ko noteica no 1992. gada līdz 1998. gadam, Kopienas tirgū ir bijusi nepārtraukta zemas cenas importa dempinga no trešām valstīm ietekme. Rezultātā cenas Kopienas tirgū ir nepārtraukti samazinājušās līdz zemam līmenim - augošā tirgū Kopienas ražošanas nozares cenas tomēr no 1992. gada līdz pārbaudes laika posmam samazinājās par 8 %.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Kopienas ražošanas nozare

(77) Kopienas ražošanas nozare gandrīz desmit gadus cietusi no vienreizlietojamu krama šķiltavu importa dempinga par zemām cenām. Pārskatāmā galīgā maksājuma mērķis, proti, atjaunot godīgu konkurenci starp Kopienas ražotājiem un eksportētājiem Kopienas tirgū, nav pilnībā sasniegts, kā liecina turpmākā attīstība. Tokai pats izveidoja uzņēmumu Meksikā un uzsāka no turienes eksportu uz Eiropas Kopienu par dempinga cenām, savukārt citas trešās valstis - galvenokārt Ķīna, Filipīnas un Taizeme, arī ķērās pie dempinga. Rezultātā Kopienas ražošanas nozare nav spējusi pilnībā atveseļoties, neraugoties uz tās pūliņiem samazināt izmaksas un gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem.

(78) Kopienas ražošanas nozarē ir divas daudznacionālas grupas, kas papildus vienreizlietojamām krama šķiltavām pārdod vairākus citus ražojumus, un viena relatīvi maza ražotāja, kas apvieno vienreizlietojamu krama šķiltavu ražošanu ar tirdzniecības uzņēmumu.

(79) Kopienas ražošanas nozare jau pielikusi ievērojamus pūliņus, lai pēdējos gados uzlabotu savu produktivitāti, mēģinot panākt viszemākās iespējamās izmaksas un vairot savu konkurētspēju šajā tirgū, kas viegli reaģē uz cenu pārmaiņām. Tika veikti racionalizācijas pasākumi - abas ražotāju grupas ir racionalizējušas savu ražošanas procesu un pielāgojušas savas struktūras, savukārt trešā ražotāja pūles galvenokārt balstījās uz apjomradītu ietaupījumu apgūšanu. Produktivitātes uzlabošanai tika izdarīti arī jauni ieguldījumi. Tomēr, ņemot vērā to, ka eksporta pārdošanas apjomi pieauga daudz ātrāk nekā pārdošanas apjomi Kopienā un eksporta pārdošanas apjomi veido vairāk nekā pusi no Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma, ieguldījumus ražošanas jaudā galvenokārt veica ar mērķi apgādāt tirgus ārpus Kopienas tirgus.

(80) Lai gan nevienu ražošanas uzņēmumu neslēdza, iespējams tas notika sakarā ar attiecīgo ražotāju stratēģisko pieeju un, pateicoties antidempinga pasākumiem attiecībā uz vienreizlietojamām krama šķiltavām, kā arī to eksporta pārdošanas apjomu attīstībai. Šajā sakarā jānorāda, ka visiem trim ražotājiem ir rentabla darbība citās nozarēs, kas nodrošina pietiekamus finanšu resursus, lai kādu laiku uzturētu vienreizlietojamu šķiltavu ražošanas uzņēmumus. Tomēr nevar izslēgt, ka antidempinga pasākuma pārtraukšanas sekas izraisīs viena vai vairāku ražošanas uzņēmumu slēgšanu.

(81) Ņemot vērā iepriekš minēto, ir apdraudēta to Kopienas pasākumu efektivitāte, kuru mērķis ir atjaunot godīgus un atklātus tirgus apstākļus un aizsargāt Kopienas ražošanas nozari pret negodīgu tirdzniecības praksi. Papildus šim galvenajam apsvērumam ir nopietns risks, ka Kopienas ražotāji pārtrauks ražošanu vienā vai vairākos uzņēmumos, ja antidempinga pasākumam ļaus zaudēt spēku, un rezultātā notiks zaudējumu izraisošs Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu dempings lielos daudzumos.

2. Importētāji

(82) Tā kā pēc paziņojuma par pārbaudes uzsākšanu eksportētājs neziņoja par tiešu pārdošanu nesaistītajām pusēm Eiropas Kopienā un ne no viena importētāja netika saņemta kāda ziņa, nevarēja identificēt nesaistītus Tokai Japānas izcelsmes šķiltavu importētājus.

(83) Attiecībā uz Tokai meitas uzņēmumu Vācijā, kurš ir vienīgais Japānas izcelsmes vienreizlietojamu krama šķiltavu importētājs, jānorāda, ka tas nodarbina ļoti ierobežotu cilvēku skaitu, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozari. Tādēļ, iespējams, ka pārskatāmā pasākuma saglabāšanas ietekme uz šo importētāju būs minimāla.

3. Patērētāji

(84) Sākotnējā pārbaudē importētāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumi vienreizlietojamām krama šķiltavām negatīvi ietekmēs patērētāju intereses. Tomēr pašreizējā pārbaudē netika saņemti protesti no patērētāju apvienībām, un citādi nav iemesla uzskatīt, ka ir notikusi apstākļu maiņa, kas varētu padarīt šos argumentus par nederīgiem, ko lietoja iepriekšējās pārbaudēs, lai noraidītu minēto apgalvojumu.

H. ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMU ATCELŠANA

(85) Pamatojoties uz šiem faktiem, Komisija secināja, ka ir zaudējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespēja, un 1999. gada aprīlī izteica otro no diviem priekšlikumiem noteikt galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam. Tomēr netika panākts pietiekams vairākums Padomē, lai pieņemtu regulu, pamatojoties uz vienu no abiem Komisijas priekšlikumiem.

(86) Pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēts, ka galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas, ja vien pārskatīšanā nekonstatē, ka tā izbeigšanās varētu izraisīt dempinga un zaudējuma turpināšanos un atkārtošanos. Ja veic nobeiguma pārskatīšanu, antidempinga pasākums paliek spēkā līdz pārskatīšanas rezultāta paziņošanai.

(87) Tādēļ šajā gadījumā Padomes lēmumam par regulas nepieņemšanu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, būtu tādas sekas, ka pārskatīšanas procedūra paliktu atvērta un esošais pasākums paliktu spēkā uz neierobežotu laiku.

(88) Turklāt pamatregulas 11. panta 5. punktā ir noteikts, ka pārskatīšanu veic paātrināti un tai parasti jābūt pabeigtai 12 mēnešos no pārskatīšanas uzsākšanas dienas.

(89) Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka antidempinga maksājums Japānas izcelsmes ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām ir jāatceļ, lai izvairītos gan no pārskatīšanas pārmērīga ilguma, gan no antidempinga pasākuma palikšanas spēkā uz nenoteiktu laiku.

I. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(90) Visas ieinteresētās puses, kuras sadarbojās pārbaudē, sūdzības iesniedzēji, eksportētājs un Japānas valdība rakstveidā saņēma atklātos būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata Komisija gatavojās ieteikt galīgā pasākuma atcelšanu.

(91) Ražotāji, kas iesniedza sūdzību, iebilda pret šo plānoto rīcības gaitu, apgalvojot, ka apstākļi nav mainījušies un ka, pēc viņu domām, antidempinga maksājums jāsaglabā.

(92) Ņemot vērā to, ka antidempinga maksājums Korejas Republikas izcelsmes importam, kas noteikts ar regulu, ar kuru noteica arī galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes vienreizlietojamām krama šķiltavām, starplaikā ir zaudējis spēku, regulā jāparedz atsauču uz antidempinga maksājumu Korejas Republikas izcelsmes importam svītrošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3433/91 tajā daļā, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu ar KN kodu ex 9613 10 00 importam.

2. Ar šo Regulu (EEK) Nr. 3433/91 groza šādi:

i) 1. panta 1. punktā vārdus "Japānas, Ķīnas Tautas Republikas un Korejas Republikas izcelsmes" aizstāj ar vārdiem "Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes";

ii) 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Maksājuma summa ir EUR 0,065 par vienu šķiltavu."

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 24. janvārī

Padomes vārdā -

priekšsēdētājs

J. Gama

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] OV L 326, 28.11.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 423/97 (OV L 65, 6.3.1997., 1. lpp.).

[3] OV L 101, 4.5.1995., 38. lpp.

[4] OV L 65, 6.3.1997., 1. lpp.

[5] OV C 155, 30.5.1996., 6. lpp.

[6] OV C 361, 30.11.1996., 3. lpp.

[7] OV C 360, 29.11.1996., 2. lpp.