<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-109/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0109</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:875">EU:C:2021:875</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20211026">26.10.2021</DATE>. – Lieta C‑109/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">PL Holdings</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20211026">2021. gada 26. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – zviedru.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nolīgums starp Beļģijas Karalistes valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību, no vienas puses, un Polijas Tautas Republikas valdību, no otras puses, par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts <DATE ISO="19870519">1987. gada 19. maijā</DATE></KEYWORD><KEYWORD>Šķīrējtiesas process</KEYWORD><KEYWORD>Strīds starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti</KEYWORD><KEYWORD>Šajā nolīgumā paredzētā šķīrējtiesas klauzula, kas ir pretrunā Savienības tiesībām</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā neesamība</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgums starp šī strīda pusēm</KEYWORD><KEYWORD>Līdzdalība šķīrējtiesas procesā</KEYWORD><KEYWORD>Šīs citas dalībvalsts klusējot izteiktas gribas noslēgt šo šķīrējtiesas līgumu izpausme</KEYWORD><KEYWORD>Prettiesiskums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑109/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Högsta domstolen</HT> (Augstākā tiesa, Zviedrija) iesniedza ar <DATE ISO="20200204">2020. gada 4. februāra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 27. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Republiken Polen</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings Sàrl,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>] un I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>], tiesneši Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biltgen</HT>], P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>], N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Piçarra</HT>], L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>] (referente) un A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kumin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte: J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20210315">2021. gada 15. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Republiken Polen</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hoseinian</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A.‑M. Tamminen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tavaststjerna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wallin</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokater</HT>, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Guterstam</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings Sàrl</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Oldenstam</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sandberg</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rosell Svensson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokater</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rees‑Evans</HT>, <HT TYPE="ITALIC">counsel</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Paschalidis</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocate</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fietta</HT>, <HT TYPE="ITALIC">QC</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Smolek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vláčil</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Müller</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">I. Gavrilova</HT>, <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Machovičová</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Březinová</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Möller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Klebs</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Centeno Huerta</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ruiz Sánchez</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Daniel</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Palmieri</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fiorentino</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Luksemburgas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schiltz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Germeaux</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Uri</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Z. Fehér</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kissné Berta</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. S. Schillemans</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. M. Hoogveld</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Majczyna</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rzotkiewicz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Martyński</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Soloch</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jackowska‑Majeranowska</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Zasada</HT>, <HT TYPE="ITALIC">radca prawny</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Slovākijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ricziová</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Leppo</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Zviedrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Shev</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Salborn‑Hodgson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. M. Runeskjöld</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Eklinder</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Shahsvan‑ Eriksson</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lundberg</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Erlbacher</HT>, <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simonsson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Malferrari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Maxian Rusche</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ljung Rasmussen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20210422">2021. gada 22. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 267. un 344. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp <HT TYPE="ITALIC">Republiken Polen</HT> (Polijas Republika) un <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings Sàrl</HT> par šķīrējtiesas iestādes, kas ir pieņēmusi divus šķīrējtiesas nolēmumus strīdā starp tām, kompetenci.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">DIL</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Beļģijas Karalistes valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības, no vienas puses, un Polijas Tautas Republikas valdības, no otras puses, nolīguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts <DATE ISO="19870519">1987. gada 19. maijā</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>DIL<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 9. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Strīdus starp vienu no līgumslēdzējām pusēm un otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju risina ar rakstveida paziņojumu, kuram pievieno detalizētu memorandu, ko minētais ieguldītājs nosūta attiecīgajai līgumslēdzējai pusei.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Šā panta nozīmē termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>strīdi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> attiecas uz strīdiem saistībā ar ekspropriāciju, nacionalizāciju vai jebkādiem citiem pasākumiem, kas līdzīgi ietekmē ieguldījumus, tostarp ieguldījuma nodošanu valsts īpašumā, nodošanu valsts uzraudzībā, kā arī jebkādu citu lietu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu ar suverēniem pasākumiem, kas var radīt līdzīgas sekas kā ekspropriācija.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Minētos strīdus attiecīgās puses, cik vien iespējams, risina mierizlīguma ceļā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja strīdu nav iespējams atrisināt sešu mēnešu laikā no 1. punktā minētās rakstveida paziņošanas dienas, ar to pēc ieguldītāja izvēles vēršas šķīrējtiesā kādā no turpmāk norādītajām iestādēm:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūts [turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">SCC</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>];</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..].</P><PARAG IDENTIFIER="009.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šķīrējtiesas iestādei ir jāpieņem nolēmums, pamatojoties uz:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tās līgumslēdzējas puses valsts tiesību aktiem, kura ir strīdā iesaistītā puse un kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, tostarp juridisko strīdu izšķiršanas principiem;</P></ITEM><ITEM><P>šā nolīguma noteikumiem;</P></ITEM><ITEM><P>īpašā nolīguma noteikumiem attiecībā uz uzņēmumu, kas ir veicis ieguldījumu;</P></ITEM><ITEM><P>vispāratzītām starptautisko tiesību normām un principiem.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Šķīrējtiesas nolēmumi ir galīgi un saistoši strīdā iesaistītajām pusēm. Katra līgumslēdzēja puse veic pasākumus, lai izpildītu nolēmumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Nolīgums par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Nolīguma par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="169" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2020">OV 2020, L 169, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 4. panta 1. punktā ir minēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Līgumslēdzējas puses ar šo apstiprina, ka [starp ieguldītāju un valsti noslēgtajā divpusējā ieguldījumu līgumā ietvertās] šķīrējtiesas klauzulas ir pretrunā ES Līgumiem un tādēļ nav piemērojamas. Ņemot vērā šo nesaderību starp šķīrējtiesas klauzulām un ES Līgumiem, no dienas, kad pēdējā no kāda divpusēja ieguldījumu līguma pusēm kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, Šķīrējtiesas klauzula šādā divpusējā ieguldījumu līgumā nevar kalpot par juridisku pamatu šķīrējtiesas procesam.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šī nolīguma 7. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Ja Līgumslēdzējas puses ir puses divpusējos ieguldījumu līgumos, uz kuru pamata tika uzsākti nepabeigti šķīrējtiesas procesi vai jauni šķīrējtiesas procesi, tās:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sadarbībā viena ar otru un ar C pielikumā iekļauto paziņojumu informē šķīrējtiesas par [<DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE>] sprieduma [lietā] <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> [(<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)] juridiskajām sekām, kā tās aprakstītas 4. pantā; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja tās ir puse tiesvedībā par šķīrējtiesas nolēmumu, kas pieņemts uz divpusēja ieguldījumu līguma pamata, lūdz kompetento valsts tiesu, tajā skaitā jebkurā trešā valstī, attiecīgi atcelt šķīrējtiesas nolēmumu, anulēt to vai atturēties no tā atzīšanas un izpildes.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Zviedrijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Šķīrējtiesu likums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lag om skiljeförfarande</HT> (Šķīrējtiesu likums; <HT TYPE="ITALIC">SFS</HT> 1999, Nr. 116), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Šķīrējtiesu likums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), 1. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Strīdus, kas saistīti ar jautājumiem, par kuriem puses var panākt mierizlīgumu, to izskatīšanai pēc savstarpējas vienošanās var nodot vienam vai vairākiem šķīrējtiesnešiem. Šāda vienošanās var attiekties uz nākotnes strīdiem par šajā dokumentā minētajām tiesiskajām attiecībām. Strīds var būt par īpaša fakta esamību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šķīrējtiesu likuma 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Šķīrējtiesneši var izvērtēt paši, vai to kompetencē ir izskatīt strīdu.</ALINEA><ALINEA>Ja šķīrējtiesneši ar lēmumu ir secinājuši, ka to kompetencē ir izskatīt strīdu, puse, kura ar šo lēmumu nav apmierināta, var lūgt, lai jautājumu izskata apelācijas tiesa. Šī pārsūdzība ir jāiesniedz vēlākais 30 dienu laikā no dienas, kad minētais lēmums ir paziņots šai pusei. Šķīrējtiesnesis var turpināt šķīrējtiesas procesu, gaidot, kamēr apelācijas instancē tiks pieņemts nolēmums.</ALINEA><ALINEA>Ja prasība ir vērsta pret šķīrējtiesas nolēmumu, kurā ir ietverts lēmums par kompetenci, piemēro 34. un 36. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šī likuma 33. panta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šķīrējtiesas nolēmums nav spēkā:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>ja tas ietver tāda jautājuma izskatīšanu, kuru Zviedrijas tiesībās nevar izskatīt šķīrējtiesa,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ja šķīrējtiesas nolēmums vai tā pieņemšanas veids ir acīmredzami nesaderīgs ar Zviedrijas sabiedrisko kārtību, vai</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Minētā likuma 34. panta otrajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Puse nav tiesīga atsaukties uz apstākli, par kuru tiek uzskatīts, ka tā ir atturējusies to apgalvot, jo ir piedalījusies procesā un nav izvirzījusi iebildi vai kā citādi ir atturējusies. Tas vien, ka kāda no pusēm ir izraudzījusies šķīrējtiesu, nebūt nenozīmē, ka tā būtu piekritusi šķīrējtiesas kompetencei lemt par uzdoto jautājumu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu no tā paša likuma 34. panta <HT TYPE="ITALIC">travaux préparatoires</HT> izriet, ka principā var pieņemt – ja viena puse, kas piedalās procesā un jau sākotnēji nav iebildusi pret šķīrējtiesas iestādes kompetenci, principā ir uzskatāms, ka viņa ir atzinusi tās kompetenci izšķirt strīdu. Šķīrējtiesas līguma spēkā esamības neapstrīdēšana turklāt var nozīmēt arī to, ka līgumtiesisku apsvērumu dēļ pusēm rodas pienākums piedalīties šķīrējtiesas procesā. Iesniedzējtiesa šajā ziņā precizē, ka saskaņā ar šo tiesību vispārējām normām spēkā esošs šķīrējtiesas līgums var izrietēt, piemēram, no pušu netiešas rīcības vai kādas puses bezdarbības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Šķīrējtiesas reglaments</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">SCC</HT> Šķīrējtiesas institūta 2010. gada Šķīrējtiesas reglamenta 2. pantu šķīrējtiesas pieteikumā tostarp ir jāietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>šķīrējtiesas līguma vai šķīrējtiesas klauzulas, uz kuru ir izdarīta atsauce, lai izšķirtu strīdu, kopija vai apraksts<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> ir saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibināta sabiedrība Luksemburgā. Laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam tā iegādājās divu Polijas banku akcijas. Tā kā šīs pēdējās minētās apvienojās 2013. gadā, <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> kļuva par šīs apvienošanās rezultātā izveidotās jaunās bankas akciju īpašnieku 99 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>2013. gada jūlijā <HT TYPE="ITALIC">Komisja Nadzoru Finansowego</HT> (Finanšu uzraudzības komisija, Polija), saskaņā ar Polijas tiesībām izveidota iestāde, kas ir atbildīga par banku un kredītiestāžu uzraudzību Polijā, nolēma atsaukt ar <HT TYPE="ITALIC">PL Holding</HT> piederošajām kapitāldaļām saistītās balsstiesības šajā jaunajā bankā un noteica pārdot šīs kapitāldaļas piespiedu kārtā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> nolēma sākt šķīrējtiesas procesu pret Polijas Republiku šķīrējtiesā, kas izveidota <HT TYPE="ITALIC">SCC</HT> šķīrējtiesas institūtā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>šķīrējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20141128">2014. gada 28. novembra</DATE> lūgumā <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> atsaucās uz DIL 9. pantu, lai pamatotu šīs tiesas kompetenci izskatīt aplūkoto pamatlietu. Tā lūdza minētajai tiesai konstatēt, ka Polijas Republika ir pārkāpusi DIL, un piespriest šai dalībvalstij atlīdzināt zaudējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20141130">2014. gada 30. novembrī</DATE> Polijas Republika atbildēja uz šo lūgumu, nosūtot vēstuli <HT TYPE="ITALIC">SCC</HT> sekretariātam, paužot nodomu apstrīdēt savu piekrišanu <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> sāktajai tiesvedībai šķīrējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20150807">2015. gada 7. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> iesniedza prasības pieteikumu šķīrējtiesā, tostarp izskaidrojot savus iebildumus attiecībā uz šī sprieduma 13. punktā minētajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20151113">2015. gada 13. novembra</DATE> iebildumu rakstā Polijas Republika apstrīdēja šķīrējtiesas kompetenci, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> DIL izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20160527">2016. gada 27. maija</DATE> procesuālajā rakstā Polijas Republika izvirzīja papildu argumentu, lai apstrīdētu šķīrējtiesas kompetenci saistībā ar to, ka DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula esot pretrunā Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170628">2017. gada 28. jūnija</DATE> atsevišķo šķīrējtiesas nolēmumu šķīrējtiesa atzina savu kompetenci, pamatojoties uz DIL 9. pantu. Šī tiesa konstatēja, ka, izdodot rīkojumu par <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> kapitāldaļu jaunajā Polijas bankā piespiedu pārdošanu, Polijas Republika ir pārkāpusi DIL un ka <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> līdz ar to var pretendēt uz zaudējumu atlīdzības saņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170928">2017. gada 28. septembra</DATE> galīgo šķīrējtiesas nolēmumu šķīrējtiesa piesprieda Polijas Republikai atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus, kas pēdējai minētajai radušies šķīrējtiesas procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20170928">2017. gada 28. septembrī</DATE> Polijas Republika cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Svea hovrätt</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Svea</HT> apelācijas tiesa, Zviedrija), lūdzot atcelt <DATE ISO="20170628">2017. gada 28. jūnija</DATE> un 28. septembra šķīrējtiesas nolēmumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šīs prasības pamatojumam tā norādīja, ka vispirms ar LESD 267. un 344. pantu netiek pieļauts, ka strīds starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti par ieguldījumiem tiek nodots izskatīšanai šķīrējtiesas iestādē. Tādējādi DIL 9. pants esot pretrunā Savienības tiesībām, un tas nozīmējot, ka šķīrējtiesas nolēmumi, kuri ir pieņemti, pamatojoties uz šo pantu, ir pretrunā Savienības sabiedriskajai kārtībai un līdz ar to spēkā neesoši saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 33. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu. Tā kā šo šķīrējtiesas nolēmumu spēkā neesamība izriet tieši no Savienības tiesību piemērošanas, tiesai būtu jāvar to izskatīt pēc savas ierosmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt Polijas Republika apstrīdēja šķīrējtiesas kompetenci Šķīrējtiesu likuma 34. panta otrajā daļā minētajā termiņā, atsaukdamās uz DIL 9. panta spēkā neesamību. Katrā ziņā gadījumā, ja šī 34. panta otrās daļas piemērošanas rezultātā Polijas Republikas izvirzītā iebilde par kompetences neesamību nebūtu pieņemama, šī tiesību norma nebūtu jāpiemēro, jo tā radītu šķērsli Savienības tiesību pilnīgai iedarbībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Visbeidzot Polijas Republika apgalvoja, ka tā nav atteikusies atsaukties uz šķīrējtiesas kompetences neesamību, līdz ar to no tās rīcības, kas tika īstenota pēc <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> šķīrējtiesas pieteikuma iesniegšanas, neesot iespējams izsecināt tās klusējot izteikto nodomu noslēgt ar pēdējo minēto <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kas nav DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> apstrīdēja Polijas Republikas argumentāciju. Tā apgalvoja, ka strīds pamatlietā attiecas uz tādiem jautājumiem kā Polijas Republikas DIL paredzēto pienākumu neizpilde, kā arī tās tiesības uz atlīdzinājumu, kuri saskaņā ar Šķīrējtiesas likuma 1. pantu var tikt atrisināti šķīrējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>DIL 9. pants esot spēkā esošs Polijas Republikas izteikts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>šķīrējtiesas piedāvājums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, kuru <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> esot akceptējusi, iesniegdama savu šķīrējtiesas pieteikumu. Turklāt Polijas Republika esot apstrīdējusi šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamību novēloti un jautājumu par to, vai šī klauzula ir pretrunā Savienības tiesībām, tiesa nevarot izvirzīt pēc savas ierosmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Katrā ziņā, pat pieņemot, ka Polijas Republikas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>šķīrējtiesas piedāvājums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, kas izriet no DIL 9. panta, nav spēkā, <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgums tomēr esot ticis noslēgts starp pamatlietas pusēm atbilstoši Zviedrijas tiesībām un komercšķīrējtiesas principiem, ņemot vērā šo pušu rīcību. Proti, iesniedzot šķīrējtiesas pieteikumu, <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> esot iesniegusi šķīrējtiesas piedāvājumu saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda ir paredzēta DIL 9. pantā, un Polijas Republika esot klusējot piekritusi šim piedāvājumam, pienācīgi neapstrīdot šķīrējtiesas kompetenci, pamatojoties uz šo līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Svea hovrätt</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Svea</HT> apelācijas tiesa) pirmajā instancē nolēma noraidīt Polijas Republikas prasību. Šī tiesa vispirms uzskatīja – lai gan <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas tās ieskatā ir piemērojams pamatlietā, nozīmē DIL 9. panta spēkā neesamību un līdz ar to Polijas Republikas pastāvīga piedāvājuma citu dalībvalstu ieguldītājiem spēkā neesamību, saskaņā ar kuru strīds par šo nolīgumu ir jāatrisina šķīrējtiesas iestādei, šāda spēkā neesamība neliedz dalībvalstij un citas dalībvalsts ieguldītājam vēlākā stadijā noslēgt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, lai atrisinātu šo strīdu. Šāda <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līguma pamatā ir minētā strīda pušu kopējā griba, un tas tiekot noslēgts saskaņā ar tiem pašiem principiem kā komercšķīrējtiesas procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt pamatlietā aplūkotie šķīrējtiesas nolēmumi esot attiekušies uz jautājumiem, kas var tikt izskatīti šķīrējtiesā, un tie pēc būtības neesot bijuši pretrunā sabiedriskajai kārtībai, līdz ar to tos neesot bijis jāatceļ, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likuma 33. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Visbeidzot, tas, ka Polijas Republika apstrīd DIL 9. pantā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamību, esot bijis novēloti un līdz ar to noildzis saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 34. panta otro daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa, <HT TYPE="ITALIC">Högsta domstolen</HT> (Augstākā tiesa, Zviedrija), kurā Polijas Republika pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Svea hovrätt</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Svea</HT> apelācijas tiesa, Zviedrija) nolēmumu, uzskata, ka ir pierādīts, ka DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula ir pretrunā Savienības tiesībām. Ņemot to vērā, tā uzskata, ka ir jāvēršas Tiesā, lai tā varētu lemt par lietas dalībnieku nostāju, kas tajā atkārtoti tika izklāstīta, jo veids, kādā šajā gadījumā ir jāinterpretē attiecīgās Savienības tiesību normas, neesot skaidrs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Högsta domstolen</HT> (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai LESD 267. un 344. pants, kā tie ir interpretēti [<DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE>] spriedumā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> [(<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)], nozīmē, ka šķīrējtiesas līgums nav spēkā, ja tas ir noslēgts starp dalībvalsti un ieguldītāju – ciktāl ieguldījumu nolīgumā ir ietverta šķīrējtiesas klauzula, kura nav spēkā, jo nolīgums ir noslēgts starp divām dalībvalstīm, – tādēļ, ka dalībvalsts pēc tam, kad ieguldītājs ir aizsācis procesu šķīrējtiesā, brīvas gribas vadīta ir atturējusies iebilst pret kompetences neesamību?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros tai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210715">2021. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministrstvo za obrambo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑742/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:597">EU:C:2021:597</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Saskaņā ar iesniedzējtiesas konstatēto pamatlietā ir skaidrs, ka DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula nav spēkā, jo tā apdraud Savienības tiesību autonomiju, to pilnīgu iedarbību un vienveidīgu piemērošanu un ka nevienu šķīrējtiesas procesu nevar sākt, pamatojoties uz šo šķīrējtiesas klauzulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Lai gan <HT TYPE="ITALIC">PL Holding</HT> sākotnēji pret Polijas Republiku sāka šķīrējtiesas procesu, pamatojoties uz DIL 9. pantu, pēc tam tā apstiprināja, ka tās šķīrējtiesas pieteikums – tā vietā, lai to uzskatītu par Polijas Republikas DIL 9. pantā minētā šķīrējtiesas piedāvājuma pieņemšanu, – ir jāuzskata par tādu, kas pēc satura ir tāds pats šķīrējtiesas piedāvājums, kādu Polijas Republika netieši esot pieņēmusi, jo tā šim nolūkam Zviedrijas tiesībās, kas ir piemērojamas šim šķīrējtiesas procesam, paredzētajā termiņā neesot juridiski korekti apstrīdējusi šķīrējtiesas kompetenci. Tādējādi ar šo līgumu esot aizstāta minētā šķīrējtiesas klauzula DIL kontekstā, kas joprojām esot piemērojama šim pašam šķīrējtiesas procesam uz šī jaunā juridiskā pamata. Polijas Republika galu galā esot tikusi sodīta par DIL pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru dalībvalstij ir atļauts ar citas dalībvalsts ieguldītāju noslēgt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kas ļauj turpināt šķīrējtiesas procesu, kurš ir sākts, pamatojoties uz šim līgumam satura ziņā identisku šķīrējtiesas klauzulu, kas savukārt ir ietverta starp šīm abām dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā, bet kura nav spēkā tā nesaderības ar tiem pašiem pantiem dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Vispirms ir jāprecizē, ka šī jautājuma pamatā ir pieņēmums, saskaņā ar kuru Polijas Republika, ņemot vērā DIL 9. pantā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas spēkā neesamību, pamatojoties uz piemērojamajām Zviedrijas tiesībām, esot netieši pieņēmusi <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> šķīrējtiesas piedāvājumu, laikus neapstrīdēdama šķīrējtiesas kompetenci, un tādējādi ar to noslēdza atsevišķu <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kas satura ziņā ir identiska šķīrējtiesas klauzulai, kura ir balstīta uz DIL 9. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 267. pantā minētās procedūras ietvaros, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEGRO</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Horváth</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑52/16 un C‑113/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:157">EU:C:2018:157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Līdz ar to tikai iesniedzējtiesai vispirms ir jāizvērtē visi faktiskie apstākļi, kas attiecas uz situāciju pamatlietā, lai pierādītu Polijas Republikas iespējamo gribu, ko pēdējā minētā apstrīd, pieņemt <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> šķīrējtiesas piedāvājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Polijas Republika jau no paša sākuma ir apstrīdējusi šķīrējtiesas kompetenci, pamatojoties uz DIL. Tādējādi tā vispirms savā <DATE ISO="20141130">2014. gada 30. novembra</DATE> vēstulē, kas adresēta <HT TYPE="ITALIC">SCC</HT> sekretariātam, pauda savu nodomu norādīt, ka nav neviena spēkā esoša šķīrējtiesas līguma. Pēc tam tā savā šķīrējtiesā iesniegtajā<?PAGE NO="9"?> <DATE ISO="20151113">2015. gada 13. novembra</DATE> iebildumu rakstā apstrīdēja pēdējās minētās kompetenci, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> neesot bijis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> DIL izpratnē. Visbeidzot, <DATE ISO="20160527">2016. gada 27. maija</DATE> procesuālajā rakstā, dažas dienas pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas Tiesā lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), tā norādīja, ka šķīrējtiesas kompetencē nav izskatīt strīdu pamatlietā, jo DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula, kas bija vienīgais pamatojums <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> šķīrējtiesas pieteikumam, neesot spēkā, jo šī klauzula esot pretrunā Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir jāņem vērā Polijas Republikas izvirzītie iebildumi visa šķīrējtiesas procesa laikā, lai pierādītu iespējamo šīs dalībvalsts vēlmi, neraugoties uz DIL 9. pantā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas spēkā neesamību un līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> izvirzītā juridiskā pamata šķīrējtiesas procesa sākšanai spēkā neesamību, noslēgt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kurš pēc satura būtu identisks šai klauzulai. It īpaši šai tiesai būtu jāpārliecinās, ka <DATE ISO="20141128">2014. gada 28. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> šķīrējtiesas pieteikums saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">SCC</HT> 2010. gada Šķīrējtiesas reglamenta 2. pantu kopā ar Polijas Republikas turpmāko rīcību ļauj skaidri secināt, ka starp šo ieguldītāju un Polijas Republiku ir spēkā <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgums un ka tādējādi pēdējā minētā varēja lietderīgi apstrīdēt šī līguma spēkā esamību šķīrējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tikai gadījumā, ja iesniedzējtiesai būtu jāsecina, ka Polijas Republika patiešām klusējot ir piekritusi, ka tai ir saistošs šāds <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgums, kas satura ziņā ir tāds pats kā DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula, ir jāpārbauda, vai šāda līguma noslēgšana šādos apstākļos atbilst Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina – Tiesa ir nospriedusi, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds starp divām dalībvalstīm noslēgta starptautiska nolīguma noteikums, saskaņā ar kuru ieguldītājs no kādas no šīm dalībvalstīm strīda gadījumā par ieguldījumiem citā dalībvalstī pret šo pēdējo minēto dalībvalsti var sākt procesu šķīrējtiesā, kuras kompetencei šī dalībvalsts ir apņēmusies piekrist (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Proti, noslēdzot šādu nolīgumu, dalībvalstis, kas ir tā puses, ir vienojušās atteikties no savu tiesu kompetences un tātad no tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas, ko atbilstoši LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai tām ir jāievieš jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associação Sindical dos Juízes Portugueses</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑64/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:117">EU:C:2018:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), ņemot vērā, ka strīdi var būt saistīti ar šo tiesību interpretāciju vai piemērošanu. Šāds nolīgums tātad var izslēgt, ka šie strīdi tiek izskatīti tādā veidā, kas nodrošina minēto tiesību pilnīgu efektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210902">2021. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑741/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:655">EU:C:2021:655</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Nav strīda, ka DIL 9. pantā ietvertā šķīrējtiesas klauzula tāpat kā tā, kas tika aplūkota lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), var likt šķīrējtiesas iestādei izskatīt strīdus, kuri var attiekties uz Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju. Līdz ar to šī šķīrējtiesas klauzula var apdraudēt ne tikai dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās principu, bet arī Savienības tiesību iedabas kā tādas saglabāšanu, ko nodrošina LESD 267. pantā paredzētā prejudiciālā nolēmuma procedūra. Tādējādi minētā klauzula nav saderīga ar LES 4. panta 3. punkta pirmajā daļā ietverto lojālas sadarbības principu un apdraud tostarp LESD 344. pantā nostiprināto Savienības tiesību autonomiju (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt, kā apstiprināts Nolīguma par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm<?PAGE NO="10"?> 4. panta 1. punktā, sākot no dienas, kad Polijas Republika pievienojās Savienībai <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>, DIL 9. pants vairs nevarēja būt pamats šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un šo dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Taču atļaut dalībvalstij, kas ir puse strīdā, kurš var attiekties uz Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju, nodot šo strīdu šķīrējtiesas iestādei ar tādām pašām iezīmēm kādas ir tai, kas ir paredzēta spēkā neesošajā šķīrējtiesas klauzulā, kura ir ietverta tādā starptautiskajā nolīgumā kā šī sprieduma 44. punktā minētais, noslēdzot <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu ar tādu pašu saturu kā šī klauzula, faktiski nozīmētu apiet pienākumus, kas šai dalībvalstij izriet no Līgumiem, – it īpaši no LES 4. panta 3. punkta, kā arī LESD 267. un 344. panta, kā tie ir interpretēti <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Vispirms šādam <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumam attiecībā uz strīdu, kura kontekstā tas būtu noslēgts, būtu tāda pati iedarbība kā šādai klauzulai. Šī līguma jēga esot tieši aizstāt tādā tiesību normā kā DIL 9. pants ietvertu šķīrējtiesas klauzulu, lai saglabātu tās iedarbību, kaut arī tā nav spēkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt, kā pamatoti ir norādījusi Eiropas Komisija, šīs attiecīgās dalībvalsts pienākumu, kas izriet no šī sprieduma 47. punktā minētajām tiesību normām, apiešanas sekas nebūt neesot mazāk nopietnas tāpēc, ka runa ir par individuālu gadījumu. Proti, <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> plānoto juridisko pieeju varētu izmantot daudzos strīdos, kas var attiekties uz Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju, tādējādi atkārtoti apdraudot šo tiesību autonomiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Tāpat ir jānorāda, ka ikviens šķīrējtiesas pieteikums, ko dalībvalstij ir iesniedzis citas dalībvalsts ieguldītājs, pamatojoties uz šķīrējtiesas klauzulu, kura ir ietverta starp šīm abām dalībvalstīm noslēgtā divpusējā ieguldījumu līgumā, neraugoties uz šīs klauzulas spēkā neesamību, varētu ietvert šķīrējtiesas piedāvājumu attiecīgajai atbildētājai dalībvalstij, kura tādējādi varētu tikt uzskatīta par tādu, kas ir piekritusi šim piedāvājumam tikai tādēļ, ka nav izvirzījusi konkrētus argumentus pret <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu. Šādas situācijas rezultātā tiktu saglabātas saistību – kuras šī dalībvalsts ir uzņēmusies, pārkāpjot Savienības tiesības, un kuras tādējādi būtu atzīstamas par spēkā neesošām, – sekas atzīt tās šķīrējtiesas iestādes kompetenci, kura izskata strīdu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turklāt dokumenta, ar kuru ir pamatota šķīrējtiesas iestādes kompetence, spēkā esamība, ņemot vērā LESD 267. un 344. pantu, nevar būt atkarīga no attiecīgā strīda pušu rīcības, it īpaši no tās dalībvalsts rīcības, kuras dēļ šie panti ir pārkāpti un nav spēkā šķīrējtiesas klauzula, saskaņā ar kuru šajā šķīrējtiesas iestādē izskatīšanai ir iesniegts strīds. Ja no dalībvalsts rīcības būtu jāsecina, ka tā ir paudusi jebkādu vēlmi atzīt minētās šķīrējtiesas iestādes kompetenci, šī vēlme noteikti sakrīt ar šīs šķīrējtiesas klauzulas noslēgšanas brīdī pausto vēlmi un līdz ar to nevar pamatot šo kompetenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Visbeidzot, gan no <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), gan no Savienības tiesību pārākuma un lojālas sadarbības principiem izriet, ka dalībvalstis ne tikai nevar apņemties no Savienības tiesu sistēmas izslēgt strīdus, kas var attiekties uz Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju, bet arī, tā kā šāds strīds ir iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesas iestādē atbilstoši saistībām, kas ir pretrunā minētajām tiesībām, tām šajā šķīrējtiesas iestādē vai kompetentajā tiesā ir jāapstrīd tās šķīrējtiesas klauzulas vai tā <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līguma spēkā esamība, saskaņā ar kuru minētajā iestādē izskatīšanai ir iesniegts strīds.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>To turklāt apstiprina Nolīguma par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm 7. panta b) punkts, saskaņā ar kuru, ja līgumslēdzējas puses ir puses divpusējos ieguldījumu līgumos, uz kuru pamata tika sākti nepabeigti šķīrējtiesas procesi, tās – ja tās ir puse tiesvedībā par šķīrējtiesas nolēmumu, kas pieņemts uz divpusēja ieguldījumu līguma pamata, – lūdz kompetento valsts tiesu attiecīgi atcelt šo šķīrējtiesas nolēmumu vai atturēties no tā atzīšanas un izpildes. Šis noteikums <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> ir piemērojams situācijā, kad šķīrējtiesas process, kas sākotnēji ir sākts, pamatojoties uz šķīrējtiesas klauzulu, kura nav spēkā tāpēc, ka tā nav saderīga ar Savienības tiesībām, tiek turpināta uz <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līguma pamata, ko puses ir noslēgušas atbilstoši piemērojamajām valsts tiesībām un kurš pēc satura ir tāds pats kā šī klauzula.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tādējādi ikviens dalībvalsts mēģinājums kompensēt šķīrējtiesas klauzulas spēkā neesamību, noslēdzot līgumu ar citas dalībvalsts ieguldītāju, būtu pretrunā pirmās minētās dalībvalsts pienākumam apstrīdēt šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamību un tādējādi varētu padarīt par prettiesisku pašu šī līguma pamatu, jo tas būtu pretrunā Savienības tiesību sistēmā valdošajām un šī sprieduma 46. punktā minētajām pamatnormām un principiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šādos apstākļos valsts tiesai ir jāapmierina prasība atcelt šķīrējtiesas nolēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šķīrējtiesas līgumu, kurā neesot ievērots LESD 267. un 344. pants, kā arī savstarpējas uzticēšanās, lojālas sadarbības un Savienības tiesību autonomijas principi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dalībvalstij ar citas dalībvalsts ieguldītāju ir atļauts noslēgt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kas ļauj turpināt šķīrējtiesas procesu, kurš ir sākts, pamatojoties uz šim līgumam satura ziņā identisku šķīrējtiesas klauzulu, kas ir ietverta starp šīm abām dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā, bet nav spēkā tās nesaderīguma ar tiem pašiem pantiem dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lūgumu ierobežot pasludināmā sprieduma iedarbību laikā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> lūdza Tiesu gadījumā, ja tā nospriestu, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts šķīrējtiesas līgums, kas noslēgts starp dalībvalsti un citas dalībvalsts privāto ieguldītāju, ierobežot pasludināmā sprieduma iedarbību laikā, lai tas neietekmētu šķīrējtiesas procesus, kuri labticīgi sākti, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumiem, un kuri ir pabeigti pirms šī sprieduma pasludināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Lai lemtu par šo lūgumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija, pamatojoties uz LESD 267. pantā noteikto kompetenci, izskaidro un precizē šīs tiesību normas jēgu un darbības mērogu, kādā kopš tās spēkā stāšanās datuma tā ir vai bija jāsaprot un jāpiemēro. No tā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesa var piemērot un tiesai tā ir jāpiemēro tiesiskām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju pasludināšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kuri ļauj kompetentajās tiesās sākt tiesvedību attiecībā uz minētās tiesību normas piemērošanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210317">2021. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Academia de Studii Economice din Bucureşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:210">EU:C:2021:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tiesa tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās drošības principu, var ierobežot iespēju ieinteresētajām personām atsaukties uz tās interpretēto tiesību normu, lai apstrīdētu labticīgi nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai varētu pieņemt lēmumu<?PAGE NO="12"?> par šādu ierobežojumu, ir jābūt izpildītiem diviem būtiskiem kritērijiem, proti, ieinteresēto personu labticības esamībai un būtisku traucējumu rašanās riskam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210317">2021. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Academia de Studii Economice din Bucureşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:210">EU:C:2021:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Konkrētāk, Tiesa ir izmantojusi šādu risinājumu tikai ļoti konkrētos apstākļos, kad ir pastāvējis risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labticīgi, pamatojoties uz regulējumu, kurš ir ticis uzskatīts par spēkā esošu, un ir izrādījies, ka privātpersonas un valsts iestādes ir bijušas iesaistītas rīcībā, kas neatbilda Savienības tiesībām saistībā ar objektīvu un būtisku nenoteiktību attiecībā uz Savienības tiesību normu piemērojamību, un šo nenoteiktību varēja veicināt citu dalībvalstu vai Komisijas rīcība (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210317">2021. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Academia de Studii Economice din Bucureşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:210">EU:C:2021:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Vēl jāatgādina, ka Tiesas saskaņā ar LESD 267. pantu sniegtās Savienības tiesību normas interpretācijas iedarbības laikā ierobežojums ir pieļaujams tikai tajā pašā spriedumā, kurā ir lemts par lūgto interpretāciju. Šis princips nodrošina Savienības tiesību vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un citām personām un tāpat īsteno no tiesiskās drošības principa izrietošās prasības (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200423">2020. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Herst</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑401/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:295">EU:C:2020:295</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pirmkārt, attiecībā uz labticības kritēriju <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> apgalvo, ka šī lieta ir pirmā, kurā Tiesai tiek lūgts paust nostāju par tāda <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līguma spēkā esamību kā pamatlietā aplūkotais. Noslēdzot šo šķīrējtiesas līgumu, nekas neesot liecinājis par to, ka tas būtu pretrunā Savienības tiesībām, jo Tiesa <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināja tikai pēc tam, kad tika pieņemti <DATE ISO="20170628">2017. gada 28. jūnija</DATE> un 28. septembra šķīrējtiesas nolēmumi. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> esot balstījusies uz Polijas Republikas rīcību, tostarp tās dalību šķīrējtiesas procesā, savlaicīgi neizvirzīdama iebildi par šķīrējtiesas kompetences neesamību, pamatojoties uz Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz kritēriju par būtiskiem traucējumiem <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> apgalvo, ka pasludināmais spriedums var ietekmēt lielu skaitu individuālu tiesību subjektu, kuri par dažāda veida līgumiem ar dalībvalstīm ir noslēguši šķīrējtiesas līgumus. Turklāt nekas Tiesas judikatūrā nenorādot, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>būtiski traucējumi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> nevarētu attiekties uz situāciju, kurā Savienībā dibināta sabiedrība, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT>, kas rīkojas labā ticībā, vispirms ir bijusi pakļauta nelikumīgai ekspropriācijai, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, it īpaši LESD 49. un 54. pantā garantētajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību, un pēc tam tai ir atņemtas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā secinājumu 84. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte – šajā lietā nozīmīgie LESD 267. un 344. panta interpretācijas elementi tieši izriet no <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kura iedarbību Tiesa nav ierobežojusi laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ja dalībvalstij tiktu ļauts starp dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā ietvertu šķīrējtiesas klauzulu aizstāt ar <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līguma noslēgšanu, lai varētu turpināt šķīrējtiesas procesu, kas sākts uz šīs klauzulas pamata, – kā tas ir nospriests šī sprieduma 47. punktā, tiktu apieti šīs dalībvalsts pienākumi, kas izriet no Līgumiem, it īpaši no LES 4. panta 3. punkta un no LESD 267. un 344. panta, kā tie ir interpretēti <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tādējādi šī sprieduma iedarbības laikā ierobežošana faktiski nozīmētu šo tiesību normu interpretācijas, ko Tiesa sniegusi <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), iedarbības ierobežošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz apgalvotajiem būtiskajiem traucējumiem ir jānorāda, ka, pirmkārt, attiecībā uz to, kā, iespējams, šis spriedums ietekmētu dalībvalstu noslēgtos šķīrējtiesas līgumus dažāda veida līgumu kontekstā, šajā spriedumā sniegtā Savienības tiesību interpretācija attiecas tikai uz <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumiem, kas noslēgti tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie un kas ir apkopoti it īpaši šī sprieduma 65. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Otrkārt, no Savienības tiesībām izrietošo <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> subjektīvo tiesību aizsardzība ir jānodrošina dalībvalstu tiesu sistēmā, šajā gadījumā – Polijas tiesu sistēmā. Līdz ar to, pieņemot, ka ir pierādīta nepilnība šo tiesību aizsardzībā, par kuru <HT TYPE="ITALIC">PL Holdings</HT> apgalvo, ka tāda pastāv, tā šajā sistēmā būtu jānovērš, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Tiesu tās kompetences ietvaros, un šāda nepilnība nevar attaisnot šī sprieduma 65. punktā minēto tiesību normu un principu neievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jānoraida <HT TYPE="ITALIC">PL Holding</HT> lūgums par to, lai pasludināmā sprieduma iedarbība tiktu ierobežota laikā, un nav jāpārbauda tā labticība.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dalībvalstij ar citas dalībvalsts ieguldītāju ir atļauts noslēgt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> šķīrējtiesas līgumu, kas ļauj turpināt šķīrējtiesas procesu, kurš ir sākts, pamatojoties uz šim līgumam satura ziņā identisku šķīrējtiesas klauzulu, kas ir ietverta starp šīm abām dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā, bet nav spēkā tās nesaderīguma ar tiem pašiem pantiem dēļ.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>