<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-261/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0261</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:955">EU:C:2019:955</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 12.11.2019. – Lieta C‑261/18</HT></P><P><HT TYPE="SC">Komisija/Īrija (<HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT> vēja parks)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20191112">2019. gada 12. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Valsts pienākumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas spriedums, ar ko konstatēta pienākumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 85/337/EEK</KEYWORD><KEYWORD>Vēja parka atļauja un būvniecība</KEYWORD><KEYWORD>Projekts, kam var būt būtiska ietekme uz vidi</KEYWORD><KEYWORD>Ietekmes uz vidi iepriekšēja novērtējuma neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Legalizācijas pienākums</KEYWORD><KEYWORD>LESD 260. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Lūgums noteikt kavējuma naudu un naudas sodu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑261/18</P><P>par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 260. panta 2. punktam, ko <DATE ISO="20180413">2018. gada 13. aprīlī</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Noll‑Ehlers</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Tomkin</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Īriju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Browne</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hodge</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Joyce</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gilmore</HT>, <HT TYPE="ITALIC">BL</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simons</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SC</HT>,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Silva de Lapuerta</HT>], palātu priekšsēdētāji Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J. C. Bonichot</HT>] (referents), A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] un S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>], tiesneši L Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jürimäe</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretāre: R. Šereša [<HT TYPE="ITALIC">R. Şereş</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190401">2019. gada 1. aprīļa</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190613">2019. gada 13. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atzīt, ka, neveikdama visus nepieciešamos pasākumus <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei attiecībā uz tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD 260. pantā;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Īrijai samaksāt Komisijai naudas sodu 1343,20 EUR apmērā, reizinot to ar dienu skaitu, kas pagājušas no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas līdz vai nu datumam, kad Īrija būs to izpildījusi, vai arī sprieduma izskatāmajā lietā pasludināšanai, ja pēdējais minētais datums izrādītos agrāks par <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes datumu, minimālo naudas soda summu nosakot <FT TYPE="NUMBER">1685000</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Īrijai maksāt Komisijai kavējuma naudu <FT TYPE="NUMBER">12264</FT> EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma izskatāmajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Īrija būs izpildījusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 85/337/EEK, pirms grozījumiem, kas tika izdarīti ar Direktīvu 97/11</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes Direktīvas 85/337/EEK (<DATE ISO="19850627">1985. gada 27. jūnijs</DATE>) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="175" PAGE.FIRST="40" DATE.PUB="1985">OV 1985, L 175, 40. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta 1. un 2. punktā un 3. punkta pirmajā daļā bija paredzēts, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana [atļauja], tos projektus, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, pakļauj novērtējumam attiecībā uz to ietekmi.</ALINEA><ALINEA>Šie projekti ir noteikti 4. pantā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ekoloģiskās ietekmes [ietekmes uz vidi] novērtējumu var iekļaut dalībvalstīs pastāvošajā projektu apstiprināšanas procedūrā vai, ja tas neizdodas, citā procedūrā, vai procedūrā, kas jāizveido, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var izņēmuma gadījumos konkrētu projektu pilnībā vai daļēji atbrīvot no to noteikumu piemērošanas, kas paredzēti šai direktīvā.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Ekoloģiskā ekspertīze [ietekmes uz vidi novērtējumā] nosaka, raksturo un novērtē noteiktā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>dzīvām būtnēm, faunu un floru,</P></ITEM><ITEM><P>augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu,</P></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><P>mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti pirmajā un otrajā ievilkumā,</P></ITEM><ITEM><P>materiāl[ajiem] labumu[iem] un kultūras mantojumu.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 4. pants bija formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 2. panta 3. punktu to veidu projektus, kas uzskaitīti I pielikumā, pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>To veidu projektus, kas uzskaitīti II pielikumā, pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, ja dalībvalstis uzskata, ka šo projektu pazīmes to pieprasa.</ALINEA><ALINEA>Šim nolūkam dalībvalstis var <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> noteikt konkrētus projektu veidus, kas ir pakļaujami novērtējumam, vai arī tās var noteikt kritērijus un/vai pakāpi, kas vajadzīga, lai noteiktu, kuri no to veidu projektiem, kas uzskaitīti II pielikumā, ir pakļaujami novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 85/337 5. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja pastāv projekti, kas, ievērojot 4. pantu, jāpakļauj ekoloģiskās ietekmes [ietekmes uz vidi] novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstītājs atbilstīgā formā sniedz III pielikumā paredzēto informāciju tiktāl, cik:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dalībvalstis uzskata, ka informācija ir saistīta ar doto saskaņošanas procedūras stadiju un ar konkrēta projekta vai projekta veida un vides īpatnībām, kas var tikt ietekmētas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>dalībvalstis uzskata, ka attīstītājam var pieprasīt apkopot šo informāciju, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> pašreizējās novērtējuma zināšanas un metodes.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Informācija, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu,</P></ITEM><ITEM><P>to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai izvairītos no būtiskas kaitīgas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, radītu tai pretlīdzekli,</P></ITEM><ITEM><P>datus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu un novērtētu galveno ekoloģisko ietekmi [uz vidi], kāda var būt projektam,</P></ITEM><ITEM><P>1. līdz 3. ievilkumā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalstis uzskata to par vajadzīgu, tās nodrošina, ka jebkura iestāde, kuras rīcībā ir atbilstīga informācija, dara šo informāciju zināmu attīstītājam.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 85/337 6. pants bija izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās ekoloģiskās atbildības dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstības saskaņošanas [atļaujas] pieprasījumu. Dalībvalstis ieceļ iestādes, ar kurām apspriesties šai nolūkā kopumā vai katrā gadījumā, kad pieprasīta saskaņošana [atļauja]. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis nodrošina, ka:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>jebkuru saskaņošanas [atļaujas] pieprasījumu un jebkuru informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, dara atklāti pieejamu,</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgajai sabiedrības daļai tiek dota iespēja izteikt viedokli pirms projekta ierosināšanas [uzsākšanas].</P></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 7. pantā bija izklāstīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Ja dalībvalsts apzinās, ka projektam var būt būtiska ekoloģiska ietekme citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tā dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu, nosūta informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, otrai dalībvalstij tai pašā brīdi, kad tā dara to zināmu saviem pilsoņiem. Šāda informācija kalpo kā pamats visām apspriedēm divpusējās attiecībās starp divām dalībvalstīm uz abpusējības un līdzvērtības pamata.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Attīstības saskaņošanas procedūrā jāņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 9. pants bija šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Kad lēmums pieņemts, kompetentā iestāde vai iestādes informē attiecīgo sabiedrības daļu par:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lēmuma saturu un jebkādiem nosacījumiem, kas tam pievienoti,</P></ITEM><ITEM><P>iemesliem un apsvērumiem, ar kuriem pamatots lēmums, ja to paredz dalībvalstu likumi un citi normatīvie akti.</P></ITEM></LIST><P>Sīki izstrādātu kārtību, kādā sniegt šādu informāciju, nosaka dalībvalstis.</P><P>Ja cita dalībvalsts tiek informēta saskaņā ar 7. pantu, to informē arī par attiecīgo lēmumu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 85/337 10. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu un valsts interešu aizsardzību.</ALINEA><ALINEA>Gadījumos, kad piemērojams 7. pants, uz informācijas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti un tās saņemšanu citā dalībvalstī attiecas ierobežojumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā projekts ierosināts.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 85/337 II pielikumā bija uzskaitīti projekti, kuri norādīti šīs direktīvas 4. panta 2. punktā, proti, tie, kuriem ietekmes uz vidi novērtējums bija nepieciešams tikai tad, ja dalībvalstis uzskatīja, ka tas ir nepieciešams projekta īpašību dēļ. Tādējādi šī pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā bija minēti arī kūdras ieguves projekti un šī paša 2. punkta c) apakšpunktā bija minēta derīgo izrakteņu ieguve, piemēram, marmors, smilts, grants, slāneklis, sāls, fosfāti un potaša, izņemot metālu saturošus izrakteņus un izrakteņus, no kuriem iegūst enerģiju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 85/337, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 97/11</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Direktīvas 85/337/EEK, kas grozīta ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (<DATE ISO="19970303">1997. gada 3. marts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="073" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1997">OV 1997, L 73, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta 1. un 2. punktā un 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības saskaņošanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Šie projekti ir noteikti 4. pantā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ekoloģiskās ietekmes [ietekmes uz vidi] novērtējumu var iekļaut dalībvalstīs pastāvošajā projektu apstiprināšanas procedūrā vai, ja tas neizdodas, citā procedūrā, vai procedūrā, kas jāizveido, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 7. pantu, dalībvalstis var izņēmuma gadījumos nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Ekoloģiskās ietekmes [uz vidi] novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>dzīvām būtnēm, faunu un floru,</P></ITEM><ITEM><P>augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu,</P></ITEM><ITEM><P>materiālām vērtībām un kultūras mantojumu,</P></ITEM><ITEM><P>mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 2. panta 3. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Saskaņā ar 2. panta 3. punktu dalībvalstis:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ar katra gadījuma pārbaudēm</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pēc dalībvalsts noteiktajiem limitiem vai kritērijiem</TXT></NP></ITEM></LIST><P>attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem nosaka, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.</P><P>Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Kad katra gadījuma pārbaude ir paveikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="6"?><PARAG IDENTIFIER="004.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, lai tas, ko kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu, tiktu paziņots sabiedrībai.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas II pielikuma 3. punkta i) apakšpunktā ir minētas iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja parki).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša pielikuma 13. punktu jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai II pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska nelabvēlīga ekoloģiska ietekme [ietekme uz vidi], ir jāuzskata par projektiem, uz kuriem attiecas grozītās Direktīvas 85/337 4. panta 2. punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Direktīvas 85/337 III pielikumā attiecībā uz šīs pašas direktīvas 4. panta 3. punktā minētajiem atlases kritērijiem ir precizēts, ka projektu īpašības ir jāapsver, it īpaši ņemot vērā piesārņojumu un dabas bojājumus, kā arī katastrofu riska pakāpi, it īpaši ņemot vērā izmantojamās tehnoloģijas. Šajā pašā pielikumā ir noteikts, ka ir jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, ievērojot dabiskās vides absorbcijas spēju, pievēršot īpašu uzmanību noteiktām zonām, tostarp kalnu un mežu zonām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa atzina, ka, neveicot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>projekti, kuri ietilpst Direktīvas 85/337 sākotnējā redakcijā, kā arī redakcijā ar grozījumiem, kas tika veikti ar Direktīvu 97/11 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Direktīva 85/337<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>), pirms tie tiek realizēti pilnībā vai daļēji, pirmkārt, tiktu izvērtēti attiecībā uz to iespējamo ietekmi uz vidi, un, otrkārt, ja tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi to rakstura, izmēru vai atrašanās vietas dēļ, tiktu izvērtēti saistībā ar to ietekmi atbilstoši šīs direktīvas 5.–10. pantam, un</P></ITEM><ITEM><P>pirms atļaujas piešķiršanas vēja parku izveidei un ar to saistītām darbībām <HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT>, Golvejas grāfistē (Īrija), kā arī pirms darbu izpildes, tiktu sniegts projekta ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši minētās direktīvas 5.–10. pantam,</P></ITEM></LIST></P><P>Īrija nav izpildījusi minētās Direktīvas 85/337 2. un 4. pantā, kā arī 5.–10. pantā paredzētos pienākumus.</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro iebildumu par <HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT> vēja parka un ar to saistīto darbību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>vēja parks<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšanu Tiesa, pamatodamās uz <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 94.–111. punktā norādītajiem iemesliem, secināja, ka ir notikusi pienākumu neizpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>It īpaši attiecībā uz vēja parka projekta būvniecības pirmajiem diviem posmiem Tiesa minētā sprieduma 98. punktā norādīja, ka Īrijai šīs būvniecības projektiem bija jāveic ietekmes novērtējums, ja tiem varēja būt būtiska ietekme uz vidi, tostarp to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā šī paša sprieduma 103. punktā nosprieda, ka kūdras un izrakteņu ieguves darbu projektu lielums un atrašanās vieta, kā arī ceļu būvniecība un būvniecības vietas tuvā atrašanās upei bija uzskatāmi par konkrētiem raksturlielumiem, kas pierāda, ka šie projekti, kuri nav nodalāmi no 46 vēja ģeneratoru uzstādīšanas, ir tādi, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi, un līdz ar to tiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Turklāt, runājot par atļaujas pieteikumu attiecībā uz vēja parka būvniecības trešo posmu un grozījumiem sākotnēji atļautajos būvniecības pirmajos divos posmos, Tiesa minētā sprieduma 110. punktā konstatēja, ka 25 jaunu ģeneratoru uzstādīšanai, jaunu apkopes ceļu būvniecībai un sākotnēji apstiprināto vēja ģeneratoru veidu maiņai nolūkā palielināt elektrības ražošanu kā projektiem, kam var būt būtiska ietekme uz vidi un kam tādēļ ir nepieciešama atļauja, līdz ar to ir jāpiemēro atļaujas procedūra un jāveic šo projektu ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši Direktīvas 85/337 5.–10. pantā paredzētajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pirmstiesas procedūra un tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas <DATE ISO="20080715">2008. gada 15. jūlija</DATE> vēstulē Komisija lūdza Īrijai divu mēnešu laikā pēc šī sprieduma pasludināšanas sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti šā sprieduma izpildei. Ar <DATE ISO="20080903">2008. gada 3. septembra</DATE> vēstuli Īrija tostarp apstiprināja, ka tā pilnībā akceptē šo spriedumu un ka atjaunināto ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Direktīvai 85/337 ir paredzēts veikt pirms 2008. gada beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20090310">2009. gada 10. marta</DATE> un 17. aprīļa vēstulēm Īrija pēc tikšanās ar Komisiju informēja to, ka tā gatavo tiesiskā regulējuma projektu, lai izveidotu legalizācijas procedūru, kas izņēmuma gadījumos ļautu legalizēt atļaujas, kuras piešķirtas, pārkāpjot Direktīvu 85/337, nomainot tās ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>aizstājējatļaujām<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> un ka, piemērojot šo procedūru, vēja parka pārvaldītājam būs jāpieprasa šāda atļauja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><DATE ISO="20090626">2009. gada 26. jūnijā</DATE> Komisija šai dalībvalstij nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kurā tā konstatēja, ka, pirmkārt, tā nav saņēmusi tiesiskā regulējuma, kas Īrijai jāpieņem, lai nodrošinātu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi, provizorisko projektu un, otrkārt, ka tā joprojām gaida informāciju par plānoto vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. <DATE ISO="20090909">2009. gada 9. septembrī</DATE> Īrija atbildēja uz brīdinājuma vēstuli, apliecinot, ka, pirmkārt, drīzumā tiks pieņemti tiesiskā regulējuma grozījumi, ar kuriem tiks ieviesta legalizācijas procedūra, un, otrkārt, ka vēja parka pārvaldītājs ir piekritis iesniegt pieteikumu aizstājējatļaujas saņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><DATE ISO="20100322">2010. gada 22. martā</DATE> Komisija nosūtīja Īrijai jaunu brīdinājuma vēstuli, lūdzot šai dalībvalstij sniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā no šīs vēstules saņemšanas. Šī dalībvalsts atbildēja ar <DATE ISO="20100518">2010. gada 18. maija</DATE>, <DATE ISO="20100522">22</DATE>. jūlija un 13. septembra vēstulēm. Pēdējā minētajā vēstulē Īrijas iestādes informēja Komisiju, ka 2010. gada jūlijā ir pieņemts <HT TYPE="ITALIC">Planning and Development</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Amendment</HT>) <HT TYPE="ITALIC">Act 2010</HT> (2010. gada Teritorijas plānošanas un attīstības likums (grozījums); turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>). <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļā un, konkrēti, tās 177.B un 177.C pantā ir paredzēta tādu atļauju legalizācijas procedūras, kas piešķirtas, neizpildot pienākumu par ietekmes uz vidi novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pēc turpmākas sarakstes starp Īrijas iestādēm un Komisiju un pēc tam, kad Īrija bija paziņojusi par laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam veiktajiem papildu normatīvajiem pasākumiem, Komisija ar <DATE ISO="20120919">2012. gada 19. septembra</DATE> vēstuli cita starpā lūdza šo dalībvalsti informēt to, vai šī legalizācijas procedūra ir piemērota vēja parka attīstītājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20121013">2012. gada 13. oktobra</DATE> vēstuli Īrija norādīja, ka vēja parka attīstītājs, kurš pilnībā pieder privāti–publiski jaukta kapitāla uzņēmumam, atsakās no <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļā paredzētās legalizācijas procedūras piemērošanas un ka nedz valsts, nedz Savienības tiesības neļauj tam izvirzīt šādu prasību. Konkrētāk, Savienības tiesības neliek apšaubīt atļaujas, kas jau izdotas vēja parka būvniecībai un kas starplaikā kļuvušas galīgas, un minēto atļauju atsaukšana būtu pretrunā tiesiskās drošības un likuma atpakaļejoša spēka aizlieguma principiem, kā arī Tiesas judikatūrai dalībvalstu procesuālās autonomijas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131216">2013. gada 16. decembra</DATE> vēstuli Īrijas iestādes Komisijai darīja zināmu, ka vēja parka pārvaldītājs ir piekritis veikt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>neoficiālu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, tomēr Direktīvas 85/337 prasībām atbilstošu, šī parka ietekmes uz vidi novērtējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>2014. gada laikā Īrija Komisijai iesniedza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>konceptuālu dokumentu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, kas bija vēja parka ietekmes uz vidi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>neoficiāla<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> novērtējuma procedūras <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>ceļazīme<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Šī dalībvalsts, tiekoties ar Komisiju <DATE ISO="20140513">2014. gada 13. maijā</DATE>, apņēmās tai iesniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>nodomu protokola<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> projektu, kuru bija iecerēts noslēgt starp vēja parka pārvaldītāju un Īrijas vides ministru un kurā būtu paredzēta vienošanās par neoficiālas vides analīzes veikšanu. Šis projekts Komisijai tika iesniegts <DATE ISO="20150311">2015. gada 11. martā</DATE>, un Īrijas iestādes <DATE ISO="20160307">2016. gada 7. martā</DATE> iesniedza jaunu tā versiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Komisija vairākkārt norādīja, ka ar šiem dokumentiem Īrija nevar izpildīt savus pienākumus. Pēc <DATE ISO="20161129">2016. gada 29. novembra</DATE> sanāksmes Komisijas dienesti <DATE ISO="20161215">2016. gada 15. decembrī</DATE> elektroniskā pasta vēstulē norādīja Īrijas iestādēm, ka parakstītā nodomu protokola galīgais teksts Komisijai ir jāsaņem līdz 2016. gada beigām un ka pretējā gadījumā tā 2017. gada sākumā varētu atkal vērsties Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT><DATE ISO="20161222">2016. gada 22. decembrī</DATE> Īrija nosūtīja Komisijai jaunu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>konceptuālā dokumenta<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> versiju, kā arī ar 2015. gada 2. decembri datētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>klasifikācijas dokumentu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Pavadvēstulē Īrijas iestādes bija norādījušas, ka abus dokumentus ir paredzēts parakstīt 2017. gada janvāra beigās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Pēc turpmākas sarakstes ar Īrijas iestādēm Komisija <DATE ISO="20180126">2018. gada 26. janvāra</DATE> vēstulē norādīja Īrijai, ka, neraugoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>konceptuālā dokumenta<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> parakstīšanu, tā uzskata, ka pienākums pilnībā izpildīt <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) joprojām nav izpildīts. Deviņu gadu laikā pēc minētā sprieduma pasludināšanas neesot nekāda būtiska progresa saistībā ar vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180201">2018. gada 1. februāra</DATE> vēstuli Īrija atzina, ka jau vairākus gadus notiek diskusijas nolūkā šo lietu atrisināt. Tajā pašā vēstulē šī dalībvalsts tomēr apgalvoja, ka pirms minētajai izpildei nepieciešamo darbību veikšanas tā bija gaidījusi Komisijas apsvērumus par Īrijas <DATE ISO="20161222">2016. gada 22. decembra</DATE> vēstulē paziņotajiem dokumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Uzskatīdama, ka <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 1) punkta otrais ievilkums joprojām nav izpildīts, Komisija cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas šajā lietā Komisija ar vēstuli, kas Tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20190401">2019. gada 1. aprīlī</DATE>, informēja Tiesu par Īrijas iestāžu vēstuli, kuru tā bija saņēmusi <DATE ISO="20190329">2019. gada 29. martā</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><DATE ISO="20190329">2019. gada 29. marta</DATE> vēstule<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>) un no kuras izriet, ka vēja parka pārvaldītājs ir piekritis sadarboties, lai īstenotu <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> paredzēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>legalizācijas procedūru<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>visdrīzākajā iespējamā laikā, lai nodrošinātu pareizu <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. <DATE ISO="20190401">2019. gada 1. aprīlī</DATE> Īrijas iestādes šo vēstuli arī iesniedza Tiesas kancelejā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par pienākumu neizpildi</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieču argumenti</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Komisija atgādina, ka <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa tostarp nosprieda, ka Īrija nav izpildījusi Direktīvā 85/337 paredzētos pienākumus, jo tā nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms atļauju piešķiršanas vēja parka izveidei un ar to saistītām darbībām, kā arī pirms darbu izpildes tiek veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums. Komisijas ieskatā, Īrija neapstrīd to, ka šo pienākumu neizpildes novēršanai tai ir jāveic konkrēti pasākumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka Tiesai šajā spriedumā nebija jānosaka konkrēti pasākumi, kas ļautu novērst konstatēto pienākumu neizpildi. Savukārt no Tiesas judikatūras (spriedumi, 2004. gada 7. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wells</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑201/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:12">EU:C:2004:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2012. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑41/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:103">EU:C:2012:103</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) izrietot, ka Īrijai ir<?PAGE NO="9"?> jālikvidē prettiesiskās sekas, kas izriet no vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma neesamības, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi šā trūkuma novēršanai. Katrā ziņā vienkārši sagatavošanas pasākumi, kādi veikti šajā gadījumā, neesot pietiekami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Savas argumentācijas atbalstam Komisija atsaucas arī uz <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī uz <DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Castelbellino</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:129">EU:C:2018:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas apstiprinot, ka kompetentajām valsts iestādēm savu pilnvaru ietvaros ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai vērstu par labu ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšanu, piemēram, atsaucot vai apturot jau piešķirtu atļauju, lai veiktu šādu novērtējumu. Savienības tiesības neliedzot veikt ietekmes uz vidi novērtējumu kā legalizēšanas pasākumu, ja vien tiek ievēroti atsevišķi nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Pirmstiesas procedūras laikā Īrija esot izteikusi divus dažādus priekšlikumus – kas minēti šī sprieduma 24. un 29. punktā –, lai novērstu to, ka nav novērtēta vēja parka ietekme, tomēr tā neesot īstenojusi nevienu no šiem priekšlikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Pirmkārt, šī dalībvalsts esot norādījusi uz iespēju veikt neoficiālu novērtējumu. Tomēr tā īstenošanai neesot veikti nekādi konkrēti pasākumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija apgalvo, ka Īrija ir grozījusi savus tiesību aktus, lai izveidotu procedūru, kas ļautu leģitimizēt atļaujas, kuras piešķirtas, nepildot Savienības tiesībās paredzēto pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tomēr šī dalībvalsts apstiprina, ka šī procedūra, kas ietverta <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļā, var tikt piemērota tikai nākotnē un ka, lai gan vēja parka pārvaldītājs ir meitasuzņēmums, kura kapitāldaļas pilnībā pieder publiski–privāti jaukta kapitāla uzņēmumam, tam nevar būt pienākums to piemērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Komisija tomēr uzskata, ka Īrijai ir pienākums atsaukt vai apturēt attiecīgās atļaujas un veikt koriģējošu novērtējumu <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT>, pat ja šie pasākumi ietekmē vēja parka pārvaldītāja jau iegūtās tiesības. Dalībvalsts iespēja šajā ziņā atsaukties uz procesuālās autonomijas principu atbilstoši <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir ierobežota ar efektivitātes un līdzvērtības principiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt no <DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnija</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Medipac‑Kazantzidis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:337">EU:C:2007:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) izrietot, ka vēja parka pārvaldītājam esot saistoši no Savienības direktīvām izrietošie pienākumi, jo tas ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder valsts kontrolētai struktūrai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt Komisija norāda, ka <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes kavējums nav attaisnojams. Saskaņā ar Tiesas judikatūru (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081209">2008. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑121/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), lai gan LESD 260. pantā nav precizēts termiņš, kurā ir jāizpilda spriedums, šī izpilde būtu jāuzsāk nekavējoties un jāpabeidz iespējami īsā laikā. Šajā gadījumā nedz attiecīgās problēmas sarežģītība, nedz apgalvoti pārtrūkusī saziņa starp Īriju un Komisiju 2016. gada beigās nevarot attaisnot šīs dalībvalsts bezdarbības turpināšanos. Turklāt Komisija atgādina, ka tā ir norādījusi, ka 2016. gada decembris bija galīgais termiņš <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Savā replikā Komisija norāda, ka Īrija joprojām nav veikusi vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu kā legalizēšanas pasākumu. Tādējādi šī dalībvalsts neesot īstenojusi minimālos nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Īrija lūdz Komisijas prasību noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šī dalībvalsts norāda, ka no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un tiesvedības dokumentiem, kas attiecas uz lietu, kurā pasludināts minētais spriedums, izriet, ka minētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkta abi ievilkumi faktiski attiecās tikai uz vienu un to pašu<?PAGE NO="10"?> pienākumu neizpildi, proti, uz to, ka Direktīva 85/337 nav pilnībā transponēta. Līdz ar to papildus šīs direktīvas transponēšanai konkrētu pasākumu veikšana attiecībā uz vēja parku neesot bijusi nepieciešama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt savā prasības pieteikumā Komisija neesot noteikusi konkrētus pasākumus, kas Īrijai jāveic, lai izpildītu minēto spriedumu saistībā ar tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turklāt ar šo pašu spriedumu neesot atceltas vai atzītas par spēkā neesošām no 1998. līdz 2003. gadam izsniegtās atļaujas vēja parka būvniecībai. Ar prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam – tagadējam LESD 258. pantam – nevarot tikt ietekmētas trešo personu iegūtās tiesības, it īpaši, ja šīs trešās personas šajā sakarā nav uzklausītas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Kārtība, kas ļauj atcelt valsts administratīvo lēmumu, ietilpstot dalībvalstu procesuālajā autonomijā. <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) esot apstiprināts, ka pienākums labot ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšanu ir ierobežots ar katrā dalībvalstī piemērojamo procesuālo regulējumu. Īrijā būvniecības atļauju var atcelt tikai <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa, Īrija), kurā šajā nolūkā ir celta tieša prasība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā no <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izrietot, ka, ievērojot zināmus nosacījumus, dalībvalstis prasībām par pilsētplānošanas jomā pieņemtajiem lēmumiem var noteikt termiņus. Saskaņā ar Īrijas procesuālajām tiesībām, kas bija spēkā pirms <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> pieņemšanas, pieteikumu par pilsētplānošanas jomas atļaujas atcelšanu iesniegšanai bija paredzēts divu mēnešu termiņš. Savukārt <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> šis termiņš tika noteikts astoņu nedēļu garš. Līdz ar to vēja parka būvniecībai piešķirtās atļaujas kļuva galīgas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Īrija apgalvo, ka šī iemesla dēļ situācija šajā lietā atšķiras no situācijas lietās, kurās tika taisīts <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Castelbellino</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:129">EU:C:2018:129</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un uz kurām atsaucas Komisija. No faktu izklāsta šajos spriedumos izrietot, ka attiecīgās atļaujas faktiski atcēla valsts tiesa. Jautājumi par pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu esot tikuši uzdoti saistībā ar procedūru, kura noritēja pēc šīs atcelšanas un kuras mērķis bija jaunu atļauju piešķiršana attiecīgajiem projektiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šī lieta arī atšķiroties no tās, kura ir pamatā <DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wells</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:12">EU:C:2004:12</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas taisīts saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par valsts atļauju, kura tika apstrīdēta noteiktajos termiņos. Tiesa tajā esot apstiprinājusi, ka valsts tiesai ir jāpārbauda, vai valsts tiesības ļauj atsaukt vai apturēt jau piešķirtu atļauju. Turklāt <DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kempter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑2/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:78">EU:C:2008:78</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa esot apstiprinājusi, ka galīga administratīvā lēmuma gadījumā Savienības tiesībās nav prasīts, lai valsts iestādei būtu pienākums pārskatīt šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt tādas pilsētplānošanas atļaujas gadījumā, uz kuru vairs neattiecas pārbaude tiesā, esot jāievēro tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principi, kā arī šādu atļauju īpašnieku tiesības uz īpašumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Taču šajā lietā piešķirto atļauju – kuras esot kļuvušas galīgas – atsaukšana esot pretrunā tiesiskās drošības principam. Tādējādi Īrijai neesot pienākuma tās atcelt vai atsaukt. Vēl jo vairāk, tai neesot arī pienākuma veikt ietekmes uz vidi novērtējumu <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT>, pamatojoties uz attiecīgajiem <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Pakārtoti, Īrija apgalvo, ka kopš tā laika tā ir izpildījusi pienākumus, kas izriet no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), jo ir īstenojusi pasākumus, lai <HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT> tiktu veikts neoficiāls novērtējums, ārpus pastāvošā tiesiskā regulējuma. Sadarbības vēsture starp Īriju un Komisiju, kas izklāstīta prasības pieteikumā, liecinot par Īrijas valdības labticību šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Lai pamatotu šo argumentu, Īrija tostarp norāda, ka tās valdība ir izveidojusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>konceptuālu dokumentu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ar vēja parka attīstītāja piekrišanu. Saskaņā ar šo dokumentu attīstītājam, ievērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>klasifikācijas dokumentu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ir jāsagatavo vides ziņojums, tajā ietverot iespējamos ietekmes mazināšanas pasākumus. Šajā dokumentā esot arī paredzēts, ka uz minēto ziņojumu attieksies sabiedriskā apspriešana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šāda procesa uzsākšana esot uzskatāma par pietiekamu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi, jo atšķirībā no Direktīvas 85/337 pilnīgas transponēšanas, kura pilnībā ietilpst Īrijas iestāžu kontrolē, projekta ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai faktiski ir nepieciešama trešo personu dalība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Sekundāri pakārtoti, Īrija apgalvo, ka būs izpildījusi tai uzliktos pienākumus vēlākais līdz datumam, kurā notiks iespējamā tiesas sēde Tiesā šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Turklāt ilgā procedūra, kas bija nepieciešama, lai īstenotu vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu, esot saistīta ar to, ka Komisija neesot reaģējusi, kad <DATE ISO="20161222">2016. gada 22. decembrī</DATE> tai tika nosūtīta jauna <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>konceptuālā dokumenta<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> versija, kas bija paredzēta, lai sagatavotos vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai. Īrijas iestādes esot gaidījušas šī dokumenta formālu apstiprināšanu. Katrā ziņā dalībvalsts nevarot tikt sodīta par to, ka tā ir veltījusi laiku, lai Tiesas sprieduma izpildes nolūkos noteiktu tam atbilstošos pasākumus, vai ka tai nav sekmējies tos noteikt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Īrija apstiprināja, ka tā vairs nav iecerējusi veikt neoficiālu vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Kā izriet no <DATE ISO="20190329">2019. gada 29. marta</DATE> vēstules, tā apgalvo, ka vēja parka pārvaldītājs ir piekritis sadarboties, lai, piemērojot <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļu, uzsāktu legalizācijas procedūru. Tās ietvaros pēc iespējas drīz tikšot veikts Direktīvai 85/337 atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Atbildot uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem tiesas sēdē, Īrija precizēja, ka vēl trūkst vēja parka pārvaldītāja formālas piekrišanas. Turklāt neesot nolemts, vai pēdējais minētais pats pieprasīs aizstājējatļauju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> 177.C pantu vai arī saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> 177.B pantu kompetentās iestādes pašas pēc savas iniciatīvas uzsāks legalizācijas procedūru.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Saistībā ar šo prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 260. panta 2. punktu, Komisija apgalvo, ka Īrija nav izpildījusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā tikai uz otro iebildumu, kas ietverts šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkta otrajā ievilkumā. Tiesa šai ziņā ir nospriedusi, ka, neveicot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms atļaujas piešķiršanas šī vēja parka izveidei un ar to saistītām darbībām, kā arī pirms darbu izpildes tiktu veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši Direktīvas 85/337 5.–10. pantam, Īrija nav izpildījusi šīs direktīvas 2., 4. un 5.–10. pantā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par prasības pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tā kā Īrija būtībā apgalvo, ka Komisija nav definējusi savas prasības priekšmetu un nav noteikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā uz tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu, ir jāuzskata, ka tā patiesībā apšauba šīs prasības pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija savā prasības pieteikumā apgalvo, ka, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā uz tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu, Īrijai būtu jānovērš prettiesiskās sekas, kas izriet no pienākuma iepriekš veikt vēja parka ietekmes uz<?PAGE NO="12"?> vidi novērtējumu neizpildes, un šajā nolūkā attiecībā uz minēto projektu jāuzsāk legalizācijas procedūra. Tajā būtu jāiekļauj tāds šī projekta ietekmes uz vidi novērtējums, kas atbilst Direktīvas 85/337 prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Līdz ar to Īrija nepamatoti pārmet Komisijai, ka tā nav noteikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un šī iemesla dēļ nav pietiekami precizējusi savas prasības priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāsecina, ka Īrijas apgalvojumi nevar ietekmēt šīs prasības pieņemamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Īrija apstrīd šīs prasības pamatotību, apgalvojot, ka papildus Direktīvas 85/337 transponēšanai konkrētu pasākumu veikšana attiecībā uz vēja parku nav nepieciešama un, it īpaši, ka atbilstoši valsts tiesībām nav iespējams atsaukt šī parka pārvaldītājam piešķirtās atļaujas, kas kļuvušas galīgas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Savukārt Komisija uzskata, ka Īrijai ir pienākums, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 66. punktā, novērst prettiesiskās sekas, kas izriet no konstatētās pienākumu neizpildes, un legalizācijas procedūras ietvaros veikt šīs direktīvas prasībām atbilstošu vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāpārbauda pienākumi, kas noteikti dalībvalstij, ja projekts ir atļauts, neizpildot Direktīvā 85/337 paredzēto pienākumu veikt ietekmes uz vidi iepriekšēju novērtējumu, it īpaši gadījumos, kad atļauja nav tikusi apstrīdēta valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā un tādējādi valsts tiesību sistēmā ir kļuvusi galīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Direktīvas 85/337 2. panta 1. punkta izriet, ka pirms atļaujas izsniegšanas ir jāveic projektu, kuri var būtiski ietekmēt vidi šīs pašas direktīvas 4. panta nozīmē, kas lasāms kopā ar tās I un II pielikumu, ietekmes novērtējums (spriedums, 2004. gada 7. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wells</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑201/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:12">EU:C:2004:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Šāda novērtējuma iepriekšēju veikšanu pamato nepieciešamība, ka lēmuma pieņemšanas procesā kompetentā iestāde, cik vien iespējams, ņem vērā visu plānošanas un lēmuma pieņemšanas tehnisko procesu ietekmi uz vidi, lai jau uzreiz izvairītos no piesārņojuma vai traucējumu rašanās, nevis vēlāk apkarotu to sekas (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Savukārt Direktīvā 85/337 nav paredzētas tiesību normas par to, kādas sekas ir šī pienākuma veikt iepriekšēju novērtējumu neizpildei (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Atbilstoši lojālas sadarbības principam, kas paredzēts LES 4. panta 3. punktā, dalībvalstīm tomēr ir jānovērš šī Savienības tiesību pārkāpuma nelikumīgās sekas. Šis pienākums ir katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm un īpaši tām valsts iestādēm, kurām savas kompetences robežās ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai labotu situāciju, ja nav ticis veikts ietekmes uz vidi novērtējums, piemēram, atsaucot vai apturot jau piešķirtu atļauju, lai veiktu šādu vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 7. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wells</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑201/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:12">EU:C:2004:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Attiecībā uz iespēju <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> novērst šādu trūkumu Direktīvai 85/337 nav pretrunā, ja valsts tiesību normas noteiktos gadījumos ļauj legalizēt pretlikumīgas darbības vai aktus, ņemot vērā Savienības tiesības, ar nosacījumu, ka šāda iespēja nesniedz ieinteresētajām personām iespēju apiet Savienības<?PAGE NO="13"?> tiesību normas vai izvairīties no to piemērošanas un ka to var piemērot tikai izņēmuma gadījumos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Novērtējums, kas veikts šādas legalizācijas procedūras ietvaros pēc iekārtas ierīkošanas un nodošanas ekspluatācijā, nevar attiekties tikai uz tās ietekmi uz vidi nākotnē, bet tajā ir jāņem vērā arī ietekme uz vidi, kas bijusi kopš ražotnes pabeigšanas (šajā nozīmē. spriedumu <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Savukārt Direktīvai 85/337 ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru valsts iestādēm, pat nepastāvot nekādiem pierādītiem ārkārtas apstākļiem, ir atļauts izsniegt legalizētu atļauju, kam ir tādas pašas sekas kā iepriekšējai atļaujai, kura piešķirta pēc ietekmes uz vidi novērtējuma saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, kā arī 4. panta 1. un 2. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Minētajai direktīvai arī ir pretrunā leģislatīvs pasākums, ar kuru, pat nenosakot pienākumu veikt vēlāku novērtējumu un nepastāvot nekādiem konkrētiem ārkārtas apstākļiem, tiktu ļauts uzskatīt, ka projektam, kam būtu bijis jāveic ietekmes uz vidi novērtējums Direktīvas 85/337 2. panta 1. punkta izpratnē, šāds novērtējums ir veikts (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Direktīvai 85/337 ir pretrunā arī tas, ka projekti, par kuru īstenošanai izsniegtām atļaujām vairs nevar celt tiešu prasību tiesā, jo ir beidzies valsts tiesību aktā paredzētais termiņš prasības celšanai, tiek gluži vienkārši uzskatīti par likumīgi atļautiem no pienākuma veikt ietekmes uz vidi novērtējumu viedokļa (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Šajā lietā nav strīda par to, ka 2010. gada jūlijā īstenotās tiesiskā regulējuma reformas ietvaros Īrija savos tiesību aktos ieviesa legalizācijas procedūru attiecībā uz projektiem, kas bija tikuši atļauti, neizpildot pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šīs procedūras kārtība ir paredzēta <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļā, kuras noteikumi ir pieņemti, lai izpildītu prasības, kas izriet no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.B panta 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>ar Eiropas Savienības Tiesas galīgu spriedumu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> tiek atzīts, ka atļauja projektam, par kuru ticis prasīts ietekmes uz vidi novērtējums, ir izdota nelikumīgi, kompetentā iestāde nosūta projekta pārvaldītājam rakstisku brīdinājumu, liekot viņam iesniegt pieteikumu aizstājējatļaujas saņemšanai. <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.B panta 2. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka šis brīdinājums uzliek pārvaldītājam pienākumu vienlaikus ar pieteikumu iesniegt koriģējošu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/><HT TYPE="ITALIC">remedial environemental impact statement</HT><QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.C pants tādos pašos apstākļos atļauj tāda projekta pārvaldītājam, kurš ir atļauts, neizpildot pienākumu veikt ietekmes uz vidi iepriekšēju novērtējumu, lūgt uzsākt legalizācijas procedūru. Ja lūgums tiek apmierināts, pārvaldītājam saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.D panta 7. punkta b) apakšpunktu ir jāiesniedz koriģējošs ietekmes uz vidi ziņojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Tomēr datumā, uz kuru atsaucoties ir jāizvērtē pienākumu neizpilde, pamatojoties uz LESD 260. panta 2. punktu, tātad atbilstoši šai normai izdotajā brīdinājumā noteiktā termiņa beigās (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121211">2012. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑610/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), proti, saskaņā ar <DATE ISO="20100322">2010. gada 22. marta</DATE> brīdinājuma vēstuli, kas minēta šā sprieduma 26. punktā, – 2010. gada maija beigās, Īrija nebija uzsākusi jaunu vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu attiecīgo atļauju legalizācijas procedūras ietvaros un tādējādi neievēroja <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 1) punkta otrajā ievilkumā konstatēto.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Īrija tiesas sēdē tomēr norādīja, ka attiecībā uz vēja parka būvniecībai piešķirtajām atļaujām tā galu galā pēc savas ierosmes nevar piemērot legalizācijas procedūru. Faktiski pēc šīs procedūras uzsākšanas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.B pantu kompetentās pašvaldības iestādes šajā ziņā esot izbeigušas šo procedūru. Lai gan šīs iestādes ir valsts emanācija, tās ir neatkarīgas un tādējādi uz tām neattiecas Īrijas valdības kontrole.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Tāpat Īrija apgalvo, ka tā nevarot piespiest vēja parka pārvaldītāju pieprasīt aizstājējatļauju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.C pantu. Protams, šis pārvaldītājs ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder jaukta kapitāla uzņēmumam, kurā 90 % daļu pieder Īrijai. Tomēr tas esot neatkarīgs ikdienas darbību pārvaldībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Īrija arī apgalvo, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi nepieļauj atsaukt tādu administratīvu lēmumu kā atļaujas, kas tiek aplūkotas šajā lietā, par kuru prasības celšanas termiņa beigšanās dēļ vairs nevar celt tiešu prasību un kurš līdz ar to ir kļuvis galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Taču šie Īrijas argumenti ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalsts, lai attaisnotu no Eiropas Savienības tiesībām izrietošu pienākumu neizpildi, nevar aizbildināties ar iekšējās tiesību sistēmas praksi vai situācijām (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141202">2014. gada 2. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑378/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2405">EU:C:2014:2405</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un 2018. gada 24. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Itālija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:31">EU:C:2018:31</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka Īrija, lai attaisnotu no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izrietošo pienākumu neizpildi, nevar atsaukties uz valsts tiesību normām, kurās ir ierobežotas iespējas uzsākt legalizācijas procedūru, piemēram, uz <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.B un 177.C pantu, ko tā savos valsts tiesību aktos ir ieviesusi tieši tādēļ, lai nodrošinātu šī sprieduma izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Katrā ziņā attiecībā uz apgalvojumu, ka šai dalībvalstij nav iespējas uzlikt pienākumu kompetentajām pašvaldības iestādēm uzsākt Īrijas tiesību aktos paredzēto legalizācijas procedūru, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 75. punktā minēto judikatūru visām minētās dalībvalsts iestādēm, it īpaši tās pašvaldību iestādēm, savas kompetences ietvaros ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Pēc tam, runājot par vēja parka pārvaldītāja bezdarbību vai tā atteikšanos uzsākt legalizācijas procedūru saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļas 177.C pantu, pietiek <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> norādīt uz šī sprieduma 89. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, jo šo pārvaldītāju kontrolē Īrija. Tādējādi, kā to pareizi norādījusi Komisija, minētais pārvaldītājs ir uzskatāms par šīs dalībvalsts, kurai ir saistoši no Savienības direktīvām izrietošie pienākumi, emanāciju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Medipac‑Kazantzidis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑6/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:337">EU:C:2007:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Attiecībā uz Īrijas argumentu par to, ka vēja parka pārvaldītājam nelikumīgi piešķirto atļauju atsaukšana esot pretrunā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, ir jāatgādina, pirmkārt, ka procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi pamato objektīvs atzinums par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Līgums vai atvasināto tiesību akts, un, otrkārt, lai gan prettiesisks tiesību akts ir jāatsauc samērīgā laikā un ir jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā ieinteresētā persona varbūtēji varēja paļauties uz tiesību akta tiesiskumu, tomēr šāda tiesību akta atsaukšana principā ir iespējama (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060504">2006. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑508/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:287">EU:C:2006:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Līdz ar to Īrija nevar atsaukties uz attiecīgā pārvaldītāja tiesisko drošību, kā arī tā tiesisko paļāvību, ievērojot tā iegūtās tiesības, lai iebilstu pret sekām, kas izriet no tā, ka objektīvi ir konstatēta šīs dalībvalsts pienākumu neizpilde, kuri tai paredzēti Direktīvā 85/337 par dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060504">2006. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑508/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:287">EU:C:2006:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Katrā ziņā Īrija tikai apgalvo, ka pēc tam, kad bija beidzies divu mēnešu vai, attiecīgi, <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> noteiktais astoņu nedēļu termiņš, par attiecīgajām atļaujām vairs nevarēja celt tiešu prasību un valsts iestādes tās nevarēja apstrīdēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Taču šajā argumentācijā Īrija nav ņēmusi vērā šī sprieduma 80. punktā atgādināto Tiesas judikatūru, atbilstoši kurai projektus, par kuru īstenošanai izsniegtām atļaujām vairs nevar celt tiešu prasību tiesā, jo ir beidzies valsts tiesību aktā paredzētais termiņš prasības celšanai, nevar gluži vienkārši uzskatīt par likumīgi atļautiem no pienākuma veikt ietekmes uz vidi novērtējumu viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Vēl ir jānorāda, ka, lai arī, protams, nav izslēgts, ka novērtējums, kas veikts pēc attiecīgās iekārtas ierīkošanas un nodošanas ekspluatācijā, lai novērstu to, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav veikts pirms atļauju izsniegšanas, var būt pamats to atcelšanai vai grozīšanai, tomēr šis fakts neskar iespēju, ka tirgus dalībnieks, kas ir rīkojies saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš ir izrādījies pretrunā Savienības tiesībām, šai valstij atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam var prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas radies minētās valsts darbību un bezdarbības rezultātā</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jākonstatē, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu, Īrija nav izpildījusi tai LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par finansiālajām sankcijām</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieču argumenti</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Uzskatot, ka Īrija joprojām nav izpildījusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), Komisija lūdz piespriest šai dalībvalstij samaksāt naudas sodu 1343,20 EUR apmērā, reizinot to ar dienu skaitu, kas pagājušas no minētā sprieduma pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Īrija minēto spriedumu būs izpildījusi, vai arī līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai, ja šis pēdējais minētais datums būtu agrāks par <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes datumu, tomēr ievērojot, ka minimālajai naudas soda summai būtu jābūt <FT TYPE="NUMBER">1685000</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Tā lūdz arī piespriest Īrijai maksāt kavējuma naudu <FT TYPE="NUMBER">12264</FT> EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma izskatāmajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Īrija būs izpildījusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Atsaucoties uz Komisijas paziņojumu SEK(2005) 1658 (<DATE ISO="20051212">2005. gada 12. decembris</DATE>) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>[LESD 260. panta] īstenošana<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kas atjaunināts ar tās <DATE ISO="20171215">2017. gada 15. decembra</DATE> Paziņojumu par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto, lai aprēķinātu sodanaudas un kavējuma naudas, ko Komisija ierosina Tiesai piemērot pienākuma neizpildes procedūrās (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="431" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2017">OV 2017, C 431, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), Komisija iesaka noteikt kavējuma naudu par dienu, reizinot vienotu pamatsummu 700 EUR apmērā ar smaguma koeficientu 2, skalā no 1 līdz 20, kā arī ilguma koeficientu 3, proti, maksimālo koeficientu. Iegūtais rezultāts tiktu reizināts ar reizinātāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>n<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, kas Īrijai ir 2,92. Attiecībā uz naudas soda aprēķinu tā norāda, ka tā pamatsumma tiek noteikta 230 EUR apmērā par dienu un jāreizina ar smaguma koeficientu 2 un reizinātāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>n<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> 2,92. Iegūtā kopsumma tiktu reizināta ar pārkāpuma turpināšanās dienu skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Attiecībā uz pienākumu neizpildes smagumu Komisija uzskata, ka ir jāņem vērā Direktīvā 85/337 paredzētā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis, fakti, kurus Tiesa ir konstatējusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 102. un 104. punktā, kā arī ar vēja parka būvniecību saistītais zemes nogruvums, kas ir radījis būtisku kaitējumu videi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Turklāt Komisija uzskata, ka Tiesā izskatītās lietas liecina, ka Īrija jau vairākkārt ir pārkāpusi Direktīvu 85/337. Kaut arī šī dalībvalsts starplaikā ir transponējusi šo direktīvu, Komisija uzskata, ka tomēr tā nav panākusi nekādu progresu, lai novērstu attiecīgo pienākumu neizpildi, kas turpinās īpaši ilgu laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Attiecībā uz pārkāpuma ilgumu Komisija uzsver, ka par legalizācijas pasākumu veikšanu atbildīga ir vienīgi Īrija un šī veikšana nav atkarīga no Komisijas atzinuma. Īrijai esot vajadzējis veikt šādus pasākumus pēc iespējas drīzāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Īrija uzskata, ka šajā lietā tā jau ir izpildījusi <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), jo tā ir veikusi pasākumus, kas bija tās kontrolē, izveidojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>konceptuālo dokumentu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kurā paredzēts, ka vēja parka pārvaldītājam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Tas, ka šī dokumenta izstrādei bija nepieciešams zināms laiks, neesot uzskatāms par pienākumu neizpildi, jo, lai formulētu minētā dokumenta saturu, esot bijis nepieciešams apspriesties ar Komisiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Turklāt Komisijas prasības pieteikumā neesot norādīti pasākumi, kas jāveic, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā uz tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu. Taču kavējuma naudas noteikšanas mērķis esot tieši šī sprieduma izpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Katrā ziņā šī sprieduma 53. punktā atgādinātā iemesla dēļ šīs lietas apstākļi atšķiroties no apstākļiem, kas bija pamatā lietām, kurās tika pasludināti <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Castelbellino</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:129">EU:C:2018:129</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tomēr, ja Tiesa uzskatītu, ka šie spriedumi apstiprina Komisijas argumentāciju, tie norāda uz saiknes pārrāvumu ar judikatūru šajā jomā. Līdz ar to par iespējamo pārkāpumu, kas izdarīts pirms 2017. gada jūlija, neesot jāpiemēro sods.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Turklāt Īrija atgādina, ka Komisijas paziņojumi nav saistoši Tiesai un ka tai ir jānosaka piemērota un samērīga sankcija. Šī lieta esot unikāla un neparasta, un tas Tiesai būtu jāņem vērā, nosakot finansiālo sankciju apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Attiecībā uz pārkāpuma smagumu Īrija uzskata, ka būtu jāpiemēro minimālais koeficients, it īpaši ņemot vērā to, ka Direktīva 85/337 ir pilnībā transponēta, Īrijas labticību un šīs lietas faktiskās un juridiskās grūtības. Esot jāņem vērā arī Īrijas panāktais progress attiecībā uz tās pienākumu izpildi un tas, ka neesot pierādīts, ka zemes nogruvums <HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT> bija saistīts ar vēja parka būvniecību. Turklāt Īrija ar Komisiju esot konstruktīvi sadarbojusies un esot bijusi apņēmības pilna atrisināt attiecīgās problēmas. No 2016. gada decembra līdz 2017. gada oktobrim pagājušajā laikā esot vainojams vienkāršs pārpratums starp Īriju un Komisiju, un tas neliecinot par sadarbības trūkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Ņemot vērā šīs lietas īpatnības un grūtības izveidot tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem atbilstošu legalizācijas mehānismu, ilguma koeficienta piemērošana arī neesot jēgpilna.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka katrā lietā Tiesai, ņemot vērā konkrētās izskatāmās lietas apstākļus, kā arī tās ieskatā vajadzīgo pārliecināšanas un atturēšanas pakāpi, ir jānosaka atbilstošas finansiālās sankcijas, lai tostarp novērstu analoģisku Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0107">107.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par naudas sodu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa, īstenojot savu novērtējuma brīvību, kas tai ir piešķirta attiecīgajā jomā, var kumulatīvi noteikt kavējuma naudu un naudas sodu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0153">153.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Naudas soda piespriešanai un šā soda iespējamā apmēra noteikšanai katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan dalībvalsts, uz kuru attiecas saskaņā ar LESD 260. pantu uzsāktā procedūra, pašas nostāja. Šajā ziņā minētajā tiesību normā Tiesai ir paredzēta plaša rīcības brīvība, lai lemtu par šādas sankcijas piemērošanu vai nepiemērošanu un vajadzības gadījumā noteiktu tās apmēru (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0154">154.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Tiesai, īstenojot savu novērtējuma brīvību, šī naudas soda apmērs ir jānosaka, pirmkārt, atbilstoši apstākļiem un, otrkārt, samērīgi pieļautajam pārkāpumam. Šajā ziņā atbilstošo faktoru vidū ir tādi elementi kā konstatētā pārkāpuma smagums un laikposms, kurā tas turpinājies, kopš pasludināts spriedums, ar ko tas ir konstatēts (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141202">2014. gada 2. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2407">EU:C:2014:2407</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0118">118.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0156">156.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0157">157.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0158">158.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par pārkāpuma smagumu, ir jāatgādina, ka vides aizsardzības mērķis ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem un tam ir visaptverošs un fundamentāls raksturs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑41/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:103">EU:C:2012:103</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Direktīvā 85/337 paredzētais ietekmes uz vidi novērtējums ir viens no vides aizsardzības pamatmehānismiem, jo tas ļauj, kā atgādināts šī sprieduma 73. punktā, jau no paša sākuma izvairīties no piesārņojuma vai traucējumu rašanās, nevis vēlāk cīnīties ar to sekām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī sprieduma 75. punktā atgādināto judikatūru, ja nav izpildīts pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, Savienības tiesībās ir prasīts, lai dalībvalstis novērstu vismaz no tā izrietošās prettiesiskās sekas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Corridonia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/16 un C‑197/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:589">EU:C:2017:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Kā izriet no šī sprieduma 23.–36. punkta, kopš brīža, kad tika konstatēta valsts pienākumu neizpilde <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), proti, pienākuma neizpilde veikt ietekmes uz vidi novērtējumu pirms atļaujas izsniegšanas un vēja parka būvniecības, ir pagājuši vairāk nekā 11 gadi, bet Īrija nav veikusi vajadzīgos pasākumus šā sprieduma izpildei, ciktāl runa ir par tā rezolutīvās daļas 1) punkta otro ievilkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Protams, 2010. gada jūlijā Īrija pieņēma <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT>, kura XA daļā ir paredzēta legalizācijas procedūra attiecībā uz projektiem, kas tikuši atļauti, neizpildot pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tomēr nedaudz vēlāk šī dalībvalsts informēja Komisiju, ka tā negrasās piemērot legalizācijas procedūru, lai gan kopš 2009. gada aprīļa tā bija apgalvojusi pretējo. Tā vietā Īrija piedāvāja veikt neoficiālu novērtējumu, kuram nebija nekāda tiesiska pamata. Ar <DATE ISO="20190329">2019. gada 29. marta</DATE> vēstuli, tātad divas dienas pirms tiesas sēdes Tiesā šajā lietā, Īrija vēlreiz mainīja savu nostāju un tagad apgalvo, ka vēja parka pārvaldītājs lūgs veikt legalizācijas procedūru, kas paredzēta <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> XA daļā. Tiesas sēdē Īrija tomēr nevarēja norādīt, vai atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> 177.B pantam šo procedūru pēc savas iniciatīvas uzsākušas kompetentās iestādes vai saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">PDAA</HT> 177.C pantu tā ir uzsākta pēc minētā pārvaldītāja lūguma. Tā arī nevarēja norādīt šīs procedūras sākuma datumu. Līdz šai dienai Tiesā nav iesniegta nekāda cita informācija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka šajos apstākļos Īrijas rīcība pierāda, ka šī dalībvalsts nav rīkojusies atbilstoši tās lojālas sadarbības pienākumam, lai izbeigtu pienākumu neizpildi, kas konstatēta <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 1) punkta otrajā ievilkumā, un tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Tā kā šis spriedums vēl nav izpildīts, Tiesa var tikai konstatēt pārkāpuma īpašo ilgumu, kurš, ņemot vērā Direktīvā 85/337 izvirzīto vides aizsardzības mērķi, ir pietiekami smags (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑328/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:98">EU:C:2018:98</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz pārkāpuma ilgumu ir jāatgādina, ka tas ir jāvērtē, ņemot vērā to brīdi, kurā Tiesa vērtē faktus, nevis to, kad Komisija vērsusies Tiesā. Šajā lietā pārkāpuma ilgums, tas ir, vairāk nekā 11 gadi, skaitot no <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas, ir ievērojams (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑328/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:98">EU:C:2018:98</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Kaut arī LESD 260. panta 1. punktā nav precizēts termiņš, kurā ir jāizpilda spriedums, intereses, kas ir saistītas ar Savienības tiesību nekavējošu un vienveidīgu piemērošanu, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai prasa, lai šī izpilde notiktu nekavējoties un tiktu pabeigta, cik ātri vien iespējams (spriedums, 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑328/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:98">EU:C:2018:98</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Treškārt, runājot par attiecīgās dalībvalsts maksātspēju no Tiesas judikatūras izriet, ka ir jāņem vērā dalībvalsts iekšzemes kopprodukta nesenās attīstības tendences, kādas tās ir brīdī, kad Tiesa pārbauda faktus (spriedums, 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑328/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:98">EU:C:2018:98</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus, ir jākonstatē, ka, lai efektīvi novērstu tādu pašu Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanos, ir pamats uzlikt naudas sodu, kas nosakāms <FT TYPE="NUMBER">5000000</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāpiespriež Īrijai samaksāt Komisijai naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">5000000</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par kavējuma naudu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kavējuma naudas noteikšana principā ir attaisnojama tikai tad, ja pienākumu neizpilde, kuras pamatā ir iepriekšējā sprieduma neizpilde, turpinās līdz faktu pārbaudei Tiesā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0108">108.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav strīda par to, kā norādīts tostarp šī sprieduma 118. un 119. punktā, ka Īrija joprojām nav veikusi vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu saistībā ar procedūru, ar ko legalizē attiecīgās atļaujas, kuras tikušas piešķirtas, neizpildot Direktīvā 85/337 paredzēto pienākumu veikt iepriekšēju ietekmes uz vidi novērtējumu. Datumā, kad Tiesa pārbaudīja faktus, tās rīcībā nebija nekādas informācijas, kas liecinātu par iespējamām izmaiņām šajā situācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Īrijai pārmestā pienākumu neizpilde ir turpinājusies līdz brīdim, kad Tiesa izvērtēja faktus šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Šādos apstākļos kavējuma naudas samaksas piespriešana Īrijai ir finansiāli piemērots veids, lai šo dalībvalsti mudinātu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izbeigtu konstatēto pienākumu neizpildi un nodrošinātu, ka <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tiek pilnībā izpildīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Attiecībā uz kavējuma naudas aprēķināšanu jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tā ir jānosaka atkarībā no pārliecināšanas pakāpes, kas nepieciešama, lai dalībvalsts, kas neizpilda spriedumu par pienākumu neizpildi, mainītu savu rīcību un izbeigtu pārkāpumu, kurā tā tiek vainota. Īstenojot savu<?PAGE NO="19"?> novērtējuma brīvību šajā jomā, Tiesai kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu, pirmkārt, piemērota apstākļiem un, otrkārt, samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0118">118.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Komisijas priekšlikumi par kavējuma naudas apmēru Tiesai nav saistoši, un tie ir izmantojami tikai kā pamats noderīgai atsaucei. Tiesai ir jāsaglabā brīvība noteikt uzlikto kavējuma naudu tādā apmērā un veidā, ko tā uzskata par piemērotiem, lai stimulētu šo dalībvalsti izbeigt pienākumu neizpildi, kuri tai noteikti Savienības tiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0119">119.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Lai noteiktu kavējuma naudas apmēru, pamatkritēriji, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu šīs naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt Savienības tiesību vienotu un efektīvu piemērošanu, principā ir pārkāpuma smagums, tā ilgums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, īpaši ir jāņem vērā tas, kā pienākumu neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt tās pienākumus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:903">EU:C:2018:903</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0120">120.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Šajā lietā, ņemot vērā visus juridiskos un faktiskos apstākļus, kuru rezultātā tika konstatēta pienākumu neizpilde, kā arī šī sprieduma 115.–124. punktā izklāstītos apsvērumus, Tiesa uzskata par atbilstošu kavējuma naudas noteikšanu <FT TYPE="NUMBER">15000</FT> EUR apmērā par katru dienu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāpiespriež Īrijai samaksāt kavējuma naudu Komisijai <FT TYPE="NUMBER">15000</FT> EUR apmērā par katru kavējuma dienu to pasākumu īstenošanā, kas vajadzīgi, lai izpildītu <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz iepriekš minētā sprieduma pilnīgai izpildei.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums pēdējai minētajai ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Neveicot visus nepieciešamos pasākumus <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD 260. panta 1. punktā.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Īrija maksā Eiropas Komisijai naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">5000000</FT> EUR apmērā.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Īrija maksā Komisijai kavējuma naudu <FT TYPE="NUMBER">15000</FT> EUR apmērā par dienu, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz <DATE ISO="20080703">2008. gada 3. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑215/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:380">EU:C:2008:380</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes dienai.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>