Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Portugāles 2012. gada valsts reformu programmuun ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam /* COM/2012/0324 final - 2012/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Portugāles 2012. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles stabilitātes
programmu 2012.–2016. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās
5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu
izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”,
kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās
jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un
Savienības vispārējām ekonomikas politikas
pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada
21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4],
kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes. (3) Padome 2011. gada
12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Portugāles
valsts reformu programmu 2011. gadam. (4) Komisija 2011. gada
23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes
pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex
ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas
balstās uz stratēģiju „Eiropa 2020”. (5) Eiropadome 2012. gada
2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un izaugsmes
veicināšanas pasākumus. Tā uzsvēra nepieciešamību
turpināt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo
konsolidāciju, atjaunot parastos aizdošanas nosacījumus ekonomikai,
veicināt izaugsmi un konkurētspēju, mazināt bezdarbu un
krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts
administrāciju. (6) Eiropadome 2012. gada
2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās
paktā „Euro plus”, savlaicīgi iesniegt savas saistības, lai
tās varētu iekļaut šo valstu stabilitātes un
konverģences programmās un valstu reformu programmās. (7) Portugāle
2012. gada 2. maijā iesniedza stabilitātes programmu
2012.–2016. gadam un 2012. gada 7. maijā – valsts reformu
programmu. (8) Padome 2011. gada
30. maijā pieņēma Īstenošanas
lēmumu 2011/344/ES, lai Portugālei darītu pieejamu
vidējā termiņa finanšu palīdzību trim gadiem no 2011.
līdz 2014. gadam saskaņā ar Padomes 2010. gada
11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu
stabilizācijas mehānismu. Lēmumu papildinošajā
Saprašanās memorandā, kas tika parakstīts tajā pašā
dienā, un tā turpmākajos pielikumos ir izklāstīti
ekonomikas politikas nosacījumi, uz kuru pamata tiek izmaksāta
finanšu palīdzība. (9) Portugāle ir guvusi
panākumus vairākās jomās, tomēr nozīmīgi
uzdevumi paliek. Fiskālo mērķu sasniegšana ir būtiska, ja
valdība vēlas atgūt pilnīgu tirgus pieejamību
programmas darbības laikā. Lai ierobežotu riskus, kas apdraud
2012. gada fiskālos mērķus, ir svarīgi ātri un
apņēmīgi īstenot programmas strukturālos un
fiskālos pasākumus. Tajā pašā laikā valdībai
jākoncentrē uzmanība uz reformām, kas novērš
Portugāles konkurētspējas problēmas. 2012. gada
budžetā nav paredzēti „fiskālās devalvācijas”
agrāki plāni. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk
ātri pieņemt papildu strukturālas reformas darba un produktu
tirgū, lai samazinātu darbaspēka izmaksas, palielinātu
elastību un samazinātu šķēršļus iekļūšanai
tirgū. No valdības puses būs nepieciešama neatlaidība un
apņēmība, lai pārvarētu spēcīgās
likumīgās intereses, kas kavē reformas. (10) Kopumā ekonomikas
stabilizācijas programmas trešajā pārskatīšanā ir
secināts, ka Portugāle joprojām īsteno Saprašanās
memorandā izklāstītos nosacījumus. Jo īpaši
fiskālā deficīta mērķis 2011. gadam (5,9 %
no IKP) ir pārsniegts, pārvietojot valsts pārziņā
banku pensiju fondus, kas veido 3½ procentus no IKP. Neraugoties
uz šo vienreizējo pasākumu, strukturālā konsolidācija
2011. gadā bija liela un veidoja 3½ no IKP. Bankas līdz gada
beigām izpildīs kapitāla prasības saskaņā ar
programmu, bet 2012. gadā jāturpina uzlabot kapitāla
pozīcijas atbilstīgi programmas prasībām un
saistībā ar Eiropas Banku iestādes prasību nodrošināties
pret valstu parādu ietekmi, īpašu uz vietas veicamu pārbaužu
programmu un banku privāto pensiju plānu plānoto
pārvietošanu. (11)(11) IKP samazināšanās 2011. gadā bija
mazāk izteikta, nekā prognozēts, jo eksporta un
patēriņa rādītāji bija labāki, nekā
paredzēts. Tomēr 2011. gada ceturtajā ceturksnī un
2012. gada sākumā bija vājš iekšzemes pieprasījums,
straujš bezdarba pieaugums un zems uzņēmumu uzticēšanās
līmenis. Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi izredzes
2012. gadam ir pasliktinājušās, un tagad tiek prognozēts,
ka IKP samazināsies par 3,3 procentiem, t. i., par trīs procentu
punktiem vairāk nekā rudens prognozē. Ekonomikas izaugsme
2013. gadā arī būs mazāka, nekā
sākotnēji paredzēts. Lai gan ārējā
pielāgošanās līdz šim ir bijusi ārkārtīgi
strauja, Portugāles eksportam iegūstot tirgus daļas ārpus
ES un importam ievērojami samazinoties, tās noturība
joprojām ir nedroša. Ņemot vērā lielo ārējo
parādu, ko Portugāle ir uzkrājusi, ir nepieciešama ļoti
būtiska papildu strukturāla rakstura pielāgošanās. (12)(12) Valsts
budžeta deficīta mērķis 2012. gadā ir 4,5 % no
IKP atbilstīgi ekonomikas stabilizācijas programmas
prasībām un Padomes ieteikumiem, kas Portugālei sniegti
saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūru. Vidēja termiņa fiskālās
konsolidācijas plāni, kas norādīti stabilitātes
programmā, arī atbilst ekonomikas stabilizācijas programmā
noteiktajiem budžeta deficīta pamatmērķiem, un līdz
2013. gadam ir paredzēts sasniegt budžeta deficīta
attiecību pret IKP 3 % apmērā no IKP. 2012. gada
budžetā iekļauti konsolidācijas pasākumi vairāk
nekā 5 % apmērā no IKP, kurus veido pastāvīgi
strukturāli pasākumi. Divas trešdaļas pasākumu ir izdevumu
daļā un ietver valsts sektora algu un pensiju ievērojamu
samazinājumu, valsts darbā strādājošo skaita samazinājumu
par 2 % (pilnslodzes ekvivalents) un valsts uzņēmumu racionalizāciju.
Ieņēmumu daļā budžetā paredzēts nodokļu
atbrīvojumu samazinājums, to preču un pakalpojumu skaita
palielinājums, kuriem piemēro standarta PVN likmi, lielāki
iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma
nodokļi, akcīzes nodokļu palielinājums un pastiprināti
centieni apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un
krāpšanu. Paredzams, ka budžeta deficīts papildus samazināsies
līdz 1,8 % no IKP 2014. gadā un 1 % no IKP
2015. gadā. Galvenie riski, kas apdraud budžeta mērķu
sasniegšanu, galvenokārt ir saistīti ar valsts uzņēmumu
sektoru un vietējām un reģionālām
pašvaldībām. Strukturālās bilances izteiksmē
paredzams, ka 2011.-2012. gadā fiskālā
strukturālā korekcija pārsniegs 7 procentu punktus no IKP.
Vidējā termiņa mērķis panākt -0,5 % no IKP
pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta
prasības. Attiecībā uz valsts parādu paredzams, ka tas
2013. gadā sasniegs maksimumu 115,7 % apmērā no IKP un
pēc tam pakāpeniski samazināsies. (13) Ekonomikas stabilizācijas
programmas panākumi ir ļoti atkarīgi no dažādu
strukturālu reformu īstenošanas, kas novērsīs
neelastību un trūkumus, kuri ir pamatā ekonomikas desmit gadus
ilgušajai stagnācijai. Līdz šim ir gūti
ievērojami panākumi. Tālejošā un
vērienīgā reformu programma tiek īstenota darba tirgus,
veselības aprūpes, mājokļu, tiesu varas,
maksātnespējas un tiesiskā regulējuma, tostarp konkurences,
jomās. Arī privatizācija līdz šim ir bijusi
ārkārtīgi veiksmīga. Tīkla nozarēs
panākumi bija diferencētāki. Jo īpaši
enerģētikas nozarē jāīsteno visaptveroša stratēģija,
lai likvidētu nozares pieaugošo parādu, novēršot
pārmērīgas nomas maksas. (14) Notiek struktūrfondu
stratēģiska pārplānošana, pievēršot uzmanību
jauniešu nodarbinātības un konkurētspējas (jo īpaši
MVU) atbalstam. Jaunie pasākumi pastiprina darbības tādās
jomās kā nodarbinātības „pase”, mācības un
profesionālā kvalifikācija, finansējuma pieejamība
maziem un vidējiem uzņēmumiem. (15) Portugāle ir
uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu
„Euro plus”. Saistības un 2011. gadā iesniegto saistību izpilde
attiecas uz konkurētspējas, nodarbinātības līmeņa
un valsts finanšu stabilitātes uzlabošanu, vienlaikus nostiprinot
finansiālo stabilitāti. Šā novērtējuma rezultāti
ir ņemti vērā ieteikumos, IESAKA Portugālei laikposmā
no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi. Īstenot pasākumus, kā
paredzēts Īstenošanas lēmumā 2011/344/ES un sīkāk
norādīts 2011. gada 17. maija Saprašanās
memorandā un tā turpmākajos pielikumos. Briselē, Padomes vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] COM(2012)324 final. [3] P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047. [4] Padomes 2012. gada 26. aprīļa
Lēmums 2012/238/ES.