|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/63 |
15.1.2025 |
KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2025/63
(2025. gada 15. janvāris)
par izejošo investīciju pārskatīšanu Savienības ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgo tehnoloģiju jomās
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisija un Augstais pārstāvis ir pieņēmuši kopīgu paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju (1) (“stratēģija”), lai ieviestu visaptverošu stratēģisku pieeju ekonomiskajai drošībai. |
|
(2) |
Savienība joprojām ir viens no pievilcīgākajiem globālu uzņēmumu (2) galamērķiem un partneriem un nozīmīgs izejošo investīciju avots. Savienība joprojām ir apņēmības pilna veidot atvērtu investīciju vidi. Tomēr stratēģijā tika atzīts, ka, pieaugot “ģeopolitiskajai spriedzei un padziļinoties globālajai ekonomiskajai integrācijai, dažas ekonomiskās plūsmas un darbības var apdraudēt mūsu drošību”, vienlaikus “šīs konkurences intensitāti pastiprina būtiskas tehnoloģiskās pārmaiņas, kas padara ekonomiskās un drošības problēmas vēl sarežģītākas”. |
|
(3) |
Stratēģijā ir apzinātas vairākas sarežģītas problēmas Savienības un tās dalībvalstu ekonomiskajai drošībai, atspoguļojot to, ka šīs problēmas skar tirdzniecības, tehnoloģiju un drošības mērķus, kam nepieciešama integrēta politikas reakcija. Pārvaldot riskus ekonomiskajai drošībai, būs iespējams nodrošināt, ka Savienība saglabā savu tehnoloģiju līderes lomu, spēj veicināt un aizstāvēt savas intereses, reaģēt uz ģeopolitisko spiedienu un izturēt ekonomikas satricinājumus. Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta risku apzināšanai, novērtēšanai un pārvaldībai četrās kategorijās: piegādes ķēžu noturība, riski kritiskās infrastruktūras fiziskajai drošībai un kiberdrošībai, riski tehnoloģiju drošībai un tehnoloģiju noplūdes riski, un riski, kas saistīti ar ekonomiskās atkarības izmantošanu par ietekmes sviru, vai ekonomiskās piespiešanas riski. |
|
(4) |
Tehnoloģiju noplūdes radītie riski, visticamāk, būs īpaši akūti šauram tehnoloģisko sasniegumu kopumam, kas var uzlabot to dalībnieku militārās un izlūkošanas spējas, kuri tās var izmantot, lai apdraudētu starptautisko mieru un drošību. Šādu noplūdi nevajadzētu veicināt ar Savienības kapitālu, zināšanām un speciālajām zināšanām, tostarp saistībā ar izejošajām investīcijām no Savienības. |
|
(5) |
Lai palīdzētu novērtēt tehnoloģiju noplūdes riskus, kas saistīti ar izejošajām investīcijām, Komisija 2023. gada jūlijā izveidoja īpašu Izejošo investīciju ekspertu grupu, kuras sastāvā ir Komisija un dalībvalstu eksperti (“ekspertu grupa”) (3) un kura izskata jautājumus, kas saistīti ar kritiski svarīgo tehnoloģiju un zinātības tīšas vai netīšas noplūdes risku no Savienības uz trešām valstīm saistībā ar izejošajām investīcijām. |
|
(6) |
Vienlaikus Ieteikumā (ES) 2023/2113 (4) par kritiski svarīgo tehnoloģiju jomām Komisija ir apzinājusi desmit tehnoloģiju jomas turpmākai riska novērtēšanai kopā ar dalībvalstīm. Pēc minētā ieteikuma Komisija kopā ar dalībvalstīm ir sākusi padziļinātus kopīgus riska novērtējumus par dažām tajā apzinātajām tehnoloģiju jomām. Minēto novērtējumu rezultāti būs pamatā Savienības pieejai attiecībā uz izejošajām investīcijām, kuru varētu turpmāk attīstīt kopā ar dziļāku izpratni par riskiem. |
|
(7) |
Ekspertu grupas darbs ir apstiprinājis, ka pašlaik dalībvalstis sistemātiski nevāc datus par atsevišķiem izejošo investīciju darījumiem un nepārskata šādas investīcijas tādā veidā, kas ļautu apzināt vai novērtēt riskus drošībai. Līdz ar to, lai notiktu uz informāciju un faktiem balstīta politikas diskusija, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm prioritārā kārtā jānovērš esošais zināšanu trūkums, sistemātiski pārskatot Savienības izejošās investīcijas. |
|
(8) |
Lai noteiktu, ko ietver potenciālās bažas par izejošajām investīcijām, jāpārvar vairākas problēmas. Sākotnējās problēmas ietver izpratni par Savienības izejošo investīciju apmēru un būtību, attiecīgo datu un pierādījumu vākšanu un novērtēšanu, vai šīs investīcijas rada vai pastiprina skaidri apzināmus kopīgus riskus ekonomiskajai drošībai. Lai risinātu minētās problēmas, ir jāgūst ieskats attiecīgajos atsevišķajos darījumos, ar tiem saistītajā tehnoloģijā un zinātībā un attiecīgā gadījumā nozaru datu un investīciju tendenču analīzē. Atsevišķu darījumu pārskatīšanai būtu jāsniedz dalībvalstīm un Komisijai nepieciešamā informācija par izejošajām investīcijām šaurā tehnoloģiju jomu kopumā. |
|
(9) |
Pamatojoties uz savākto informāciju, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai pastāv kādi riski ekonomiskajai drošībai saistībā ar izejošajām investīcijām, un jāapzina visi trūkumi esošajās ES politikas jomās, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un investīciju kontroli saistībā ar to, ka tiek apzināti un mazināti šādi riski drošībai. Tam būtu jāpalīdz noteikt, vai konkrētās tehnoloģiju jomās ir vajadzīga dziļāka izpratne, un izstrādāt samērīgus un mērķorientētus reaģēšanas pasākumus, lai apzinātos riskus mazinātu, izmantojot esošos rīkus vai jaunus instrumentus valsts vai Savienības līmenī. |
|
(10) |
Lai sāktu iepriekš aprakstīto procesu, Komisija šā gada sākumā publicēja Balto grāmatu par izejošajām investīcijām (5), kurā aprakstīts Savienības sākotnējais darbs šajā jomā. Baltās grāmatas mērķis bija aicināt ieinteresētās personas sniegt piezīmes, lai palīdzētu Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm noteikt tvērumu iespējamajam Komisijas ieteikumam par izejošajām investīcijām. |
|
(11) |
Balto grāmatu atbalstīja sabiedriskā apspriešana, kas tika rīkota, lai saņemtu strukturētu ieguldījumu un atsauksmes par tās pieeju. (6) Šīs apspriešanas respondenti piekrita, ka ir jānovērtē iespējamie riski, kas saistīti ar izejošajām investīcijām. Tāpēc Komisija turpina savu pakāpenisko pieeju ar šo ieteikumu un nosaka kopīgu tvērumu, lai strukturētu pārskatīšanu un riska novērtējumu, savukārt dalībvalstis atsevišķi lems par tā īstenošanas detaļām atbilstoši saviem konkrētajiem apstākļiem. |
|
(12) |
Attiecībā uz tehnoloģiju jomām, kas apzinātas Ieteikumā (ES) 2023/2113, un pamatojoties uz darbu ar ekspertu grupu, atbildēm, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā, un administratīvo slogu dalībvalstīm un uzņēmumiem, dalībvalstu veiktajā pārskatīšanā un riska novērtējumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš progresīviem pusvadītājiem, mākslīgajam intelektam un kvantu tehnoloģijām – jomām, kas ir apzinātas kā tādas, kurās izejošās investīcijas varētu radīt visbūtiskākos tehnoloģiju noplūdes riskus. |
|
(13) |
Attiecībā uz izejošo investīciju darījumu veidu pārskatīšanai būtu jāaptver plašs darījumu klāsts, vienlaikus izslēdzot darījumus, kas, visticamāk, nenodrošinās vai neveicinās kritiski svarīgu tehnoloģiju vai zinātības izstrādi vai nodošanu. |
|
(14) |
Attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu pārskatīšanai vajadzētu būt valstu ziņā neitrālai, nevis a priori izslēgt konkrētus galamērķus. Tomēr dalībvalstis var noteikt prioritātes savām pārskatīšanas darbībām, pamatojoties uz atsevišķu valstu riska profiliem. Riska profili būtu jākoordinē ar citām dalībvalstīm un Komisiju, un attiecīgā gadījumā tajos būtu jāiekļauj attiecīgās valsts iepriekšējā rīcība, tostarp ANO Statūtu pārkāpumi. |
|
(15) |
Pārskatīšanā, ko veic saskaņā ar šo ieteikumu, būtu arī jānosaka, vai izejošās investīcijas no Savienības uz trešām valstīm paātrina vai palielina kritiski svarīgu tehnoloģiju veiksmīgu izstrādi valstīs, kuras varētu šādas tehnoloģijas izmantot, lai vērstos pret Savienības, tās dalībvalstu un citu valstu ar drošību saistītajām spējām vai tās pārsniegtu, vai apdraudētu starptautisko mieru un drošību. |
|
(16) |
Tā riska novērtējuma rezultātiem, kas dalībvalstīm jāveic ar Komisijas atbalstu, būtu jānodrošina kopīga izpratne par riskiem ekspertu grupā. Diskusijas ekspertu grupā būs noderīgs atsauces punkts jebkādām turpmākām politikas izvēlēm un palīdzēs noteikt iespējamo vajadzību pēc riska mazināšanas pasākumiem. Komisija un dalībvalstis nodrošinās, ka sensitīva informācija tiek droši kopīgota, saglabāta un vajadzības gadījumā klasificēta, lai nodrošinātu vajadzīgo aizsardzības līmeni. |
|
(17) |
Šis ieteikums neskar nedz šo riska novērtējumu rezultātus, nedz nepieciešamību veikt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt iespējamos riskus. Visi iespējamie turpmākie priekšlikumi par risku mazināšanas pasākumiem nolūkā aizsargāt ekonomisko drošību balstīsies uz šiem novērtējumiem. Lai pārvaldītu riskus, kas apzināti par katru izejošo investīciju vai darbības veidu un kritiski svarīgo tehnoloģiju jomā, politikas risinājumiem vajadzētu būt samērīgiem un precīzi mērķorientētiem. |
|
(18) |
Komisija mudina dalībvalstis pārskatīšanas darbības ietvaros apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, akadēmisko vidi un pilsonisko sabiedrību, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par investīciju vidi un potenciālajiem riskiem un spētu rīkoties Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. |
|
(19) |
Šajā ieteikumā paredzētā pārskatīšana un riska novērtējumi ir laika ziņā ierobežoti pasākumi, kas tiek veikti, lai palīdzētu veidot piemērotus politikas risinājumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. Pārskatāmo tehnoloģiju tvērums
Dalībvalstīm būtu jāpārskata izejošās investīcijas, kas saistītas ar šādām iepriekš minētajām tehnoloģiju jomām:
|
a) |
pusvadītāju tehnoloģijas, t. i., ikviena tehnoloģija vai zinātība, kas saistīta ar šādiem aspektiem:
|
|
b) |
mākslīgā intelekta (“MI”) tehnoloģijas, t. i., jebkura tehnoloģija vai zinātība, kas saistīta ar mašinizētu sistēmu, kura ir projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura pēc ieviešanas var būt adaptīva un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem no saņemtās informācijas secina, kā ģenerēt tādus iznākumus kā prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (“MI sistēma”), ko izmanto šādiem lietojumiem:
|
|
c) |
kvantu tehnoloģijas, t. i., ikviena tehnoloģija vai zinātība, kas saistīta ar šādiem aspektiem:
|
2. Pārskatāmo darījumu tvērums
Dalībvalstīm būtu jāpārskata izejošās investīcijas (8), ko Savienībā rezidējošas vai iedibinātas fiziskas vai juridiskas personas (“ES ieguldītāji”) veic, lai trešā valstī veiktu saimniecisko darbību, kas saistīta ar 1. punktā noteikto tehnoloģiju jomu, piemēram:
|
a) |
uzņēmuma vai uzņēmuma kapitāla daļas iegāde, kas ļauj faktiski piedalīties uzņēmuma vadīšanā vai kontrolē (“iegāde”); |
|
b) |
viena uzņēmuma īstenota viena vai vairāku citu uzņēmumu iekļaušana vai divu vai vairāku uzņēmumu apvienošanās ar mērķi izveidot jaunu uzņēmumu (“apvienošanās”); |
|
c) |
tādu materiālo vai nemateriālo aktīvu nodošana saskaņā ar līgumisku vienošanos, tostarp intelektuālā īpašuma vai īpašas zinātības nodošana, kas vajadzīgi, lai iedibinātu vai uzturētu saimniecisko darbību, ja tie veido identificējamu uzņēmuma saimnieciskās darbības daļu, izņemot tādu atsevišķu divējāda lietojuma preču vai programmatūras nodošanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 par divējāda lietojuma precēm (9) un kuri nav daļa no citām plašākām precēm vai pakalpojumiem (“aktīvu nodošana”); |
|
d) |
uzņēmuma pirmiedibināšana, tostarp meitasuzņēmuma, filiāles vai tamlīdzīgu uzņēmumu izveide (“investīcijas jaunos projektos”); |
|
e) |
uzņēmuma iedibināšana vai investīcijas uzņēmumā, kas apvieno resursus, lai kopā ar citu personu sasniegtu vienotu uzņēmējdarbības mērķi (“kopuzņēmums”); |
|
f) |
kapitāla nodrošināšana, kas saistīta ar konkrētiem nemateriāliem ieguvumiem, piemēram, vadības palīdzību, piekļuvi investīcijām un talantu tīkliem, piekļuvi tirgum un uzlabotu piekļuvi papildu finansējumam (“iespējkapitāls”), ja ES ieguldītājam ir speciālās zināšanas vai tas iepriekš ir ieguldījis uzņēmumos, kuru rīcībā ir tehnoloģijas kādā no 1. punktā noteiktajām trim tehnoloģiju jomām vai kuri veic šādu tehnoloģiju izstrādi. |
No pārskatīšanas būtu jāizslēdz nekontrolējošas investīcijas, kas aprobežojas ar peļņas gūšanu no investētā kapitāla.
Pārskatīšanai būtu jāaptver arī ES investoru netiešās investīcijas, piemēram, investīcijas, kas veiktas ar trešās valsts subjekta starpniecību, kurš izmantots kā investīciju instrumentsabiedrība, ar esoša meitasuzņēmuma starpniecību vai esoša kopuzņēmuma kontekstā ar uzņēmumu no trešās valsts vai trešā valstī. Tas ietver aktīvu pakāpenisku nodošanu laika gaitā, bet veiktu pārskatīšanas periodā, un investīcijas, kuru mērķis ir pārkāpt vai apiet esošo ar drošību saistīto tirdzniecības un investīciju kontroli (kā arī mērķorientētus individuālos pasākumus), tostarp ierobežojošus Savienības pasākumus, kas tiek veikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu.
Pārskatīšanai būtu jāaptver jauni un jau notiekoši darījumi, kā arī darījumi, kas pabeigti kopš 2021. gada 1. janvāra, bet gadījumos, kad dalībvalstis konstatē darījumus, kas rada īpašas bažas, tā var aptvert arī darbības pirms minētā datuma.
3. Pārskatīšanas rīki un saziņa ar ieinteresētajām personām
|
a) |
Dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstoša pārskatīšanas sistēma, kas var paredzēt brīvprātīgu vai obligātu informācijas sniegšanu par darījumiem. Tām būtu jāapsver esošo mehānismu pielāgošana šajā ieteikumā izklāstīto pārskatīšanas darbību nolūkā. |
|
b) |
Dalībvalstis tiek mudinātas pārskatīšanas darbības ietvaros apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, akadēmisko vidi un pilsonisko sabiedrību. |
4. Vācamā informācija
|
a) |
Dalībvalstīm būtu jāsavāc pietiekama informācija, lai novērtētu riskus, kas varētu rasties no dažādiem darījumiem un darbībām, kā arī no iesaistītajiem subjektiem. |
|
b) |
Šā punkta a) apakšpunktā minētajai informācijai vajadzētu būt šādai:
|
|
c) |
Visi savāktie dati pirms kopīgošanas ar Komisiju un citām dalībvalstīm būtu pienācīgi jāaizsargā un vajadzības gadījumā jāklasificē. |
5. Riska novērtējums
Attiecībā uz katru pārskatāmo darījumu dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāveic šajā punktā noteiktais riska novērtējums, lai apzinātu, vai pastāv vai nepastāv riski ekonomiskajai drošībai.
|
a) |
Riska novērtējumā būtu jāiekļauj darījumu un darbību kvalitatīvs novērtējums katrā atsevišķā gadījumā, prioritāti piešķirot tiem darījumiem un darbībām, kam ir vislielākā un visvairāk iespējamā ietekme uz ekonomisko drošību, tostarp attiecīgā gadījumā uzņēmuma dalība ES projektos vai programmās. |
|
b) |
Riska novērtējumā būtu jāapzina risku un iespējamās neaizsargātības elementi, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju noplūdi, piemēram, galvenie apdraudējumu veidi, apdraudētāji un visi ģeopolitiskie faktori, piemēram, tehnoloģiju iegādes vēsturiskie modeļi, kas ir būtiski, lai novērtētu negatīvas ietekmes uz ekonomisko drošību iespējamību. |
|
c) |
Riska novērtējumā inter alia būtu jāņem vērā šādi aspekti:
|
|
d) |
Dalībvalstīm būtu jāievēro kopīga metodika, kas jāizstrādā kopā ar Komisiju ekspertu grupā. |
6. Ziņošana Komisijai un citām dalībvalstīm
Ekspertu grupā dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar informāciju par pārskatīšanas gaitu un līdz 2025. gada 15. jūlijam jāsniedz Komisijai jaunākā informācija par darba gaitu. Dalībvalstīm līdz 2026. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz Komisijai un citām dalībvalstīm visaptverošs ziņojums par šā ieteikuma īstenošanu, tostarp pārskatīšanas un riska novērtējuma iznākumu.
Ja tiek konstatēti riski, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai sīka informācija par riska faktoru kombinācijām, kas raksturo izejošās investīcijas un varētu ietekmēt ekonomisko drošību.
Šajā laikposmā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāturpina apmainīties ar informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10) un drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (11) (attiecīgā gadījumā) un novērtējumiem ekspertu grupā, tostarp informāciju par atsevišķiem darījumiem, ko dalībvalstis pārskatījušas 5. punktā minētā riska novērtējuma nolūkā.
7. Pārskatīšanas secinājumi
Pamatojoties uz 6. punktā minētajā ziņojumā sniegto informāciju, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež šā uzdevuma izpildes rezultāti, lai ekspertu grupā panāktu kopīgu izpratni par riskiem.
8. Dalībvalstu iestādes
Dalībvalstīm būtu jāizraugās vienotais kontaktpunkts, kas ir atbildīgs par saziņu attiecībā uz visām turpmākajām darbībām saistībā ar šo ieteikumu. Attiecīgā gadījumā tām būtu jāizraugās viena vai vairākas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par izejošo investīciju darījumu ieteikto pārskatīšanu, un jānodrošina, ka minētās valsts iestādes, ja iespējams, piemēro esošos instrumentus, tostarp divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, lai vērstos pret visiem riskiem, ko tās konstatējušas šajā ieteikumā izklāstītajā pārskatīšanā. Informācija par vienotajiem kontaktpunktiem un izraudzītajām iestādēm tām būtu jāpaziņo Komisijai ne vēlāk kā 2025. gada 15. martā.
Briselē, 2025. gada 15. janvārī
Komisijas vārdā –
Maroš ŠEFČOVIČ
Komisijas loceklis
(1) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023) 20 final).
(2) Ņemiet vērā, ka šajā ieteikumā termini “sabiedrība” un “uzņēmums” tiek lietoti savstarpēji aizstājami.
(3) Komisijas ekspertu grupu reģistra kods E03911.
(4) Komisijas Ieteikums (ES) 2023/2113 (2023. gada 3. oktobris) par ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgo tehnoloģiju jomām turpmākai riska novērtēšanai kopā ar dalībvalstīm (OV L, 2023/2113, 11.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2023/2113/oj).
(5) COM(2024) 24 final.
(6) https://policy.trade.ec.europa.eu/consultations/monitoring-and-risk-assessment-outbound-investment_en.
(7) Jēdziens “integrālās shēmas un citi pusvadītāji” ietver mikroprocesorus, grafiskos procesorus, mikrokontrollerus, loģikas mikroshēmas, atmiņas mikroshēmas, radiofrekvenču mikroshēmas, fotoniskas mikroshēmas, analogās mikroshēmas, kvantu mikroshēmas, optiskos pusvadītājus, jaudas pusvadītājus, diskrētus elementus un sensorus/mikrosistēmas, bet ne tikai tos.
(8) Termins “investīcijas” neietver tādas darbības kā banku aizdevumi, tīrvērte, maksājumu nosūtīšana, riska parakstīšana, kredītreitinga pakalpojumi, primārā starpniecība, globālā līdzekļu pārvaldība, pašu kapitāla izpēte vai analīze un citi darījuma sekundārie pakalpojumi.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/821/oj).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).
(11) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2025/63/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)