<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑357/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0357</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:573">EU:C:2017:573</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>6</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170720">2017. GADA 20. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑357/16</P><P><HT TYPE="ITALIC">GELVORA</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta)</P><P><DATE ISO="20170720">2017. gada 20. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – lietuviešu.</P></NOTE><NOTE TYPE="ENDNOTE" NUMBERING="roman" NUMBERING.CONTINUED="NO" NOTE.ID="E0002"><P>Teksta 31. punktā, kā arī rezolutīvajā daļā pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikti valodnieciski labojumi.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Negodīga komercprakse</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2005/29/EK</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Parādu piedziņas sabiedrība</KEYWORD><KEYWORD>Patēriņa kredīts</KEYWORD><KEYWORD>Parāda cesija</KEYWORD><KEYWORD>Tiesisko attiecību starp sabiedrību un parādnieku raksturs</KEYWORD><KEYWORD>2. panta c) punkts</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Produkta<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Piedziņas pasākumi, kas tiek veikti vienlaikus ar tiesu izpildītāja darbību</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑357/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas</HT> (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160620">2016. gada 20. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160628">2016. gada 28. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Gelvora<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> UAB</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (desmitā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>], tiesneši E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>] (referents) un E. Levits,</P><P>ģenerāladvokāts J. Tančevs [<HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Lietuvas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Kriaučiūnas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Mikočiūnienė</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Taluntytė</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">B. Tidore</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Goddin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Steiblytė</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 149, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/><HT TYPE="ITALIC">Gelvora<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> UAB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba</HT> (Valsts Patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Iestāde<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) par Iestādes lēmumu sodīt minēto sabiedrību par to, ka tā īstenojusi negodīgu komercpraksi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Negodīgas komercprakses direktīvas preambulas 13. apsvērumā ir teikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Lai sasniegtu Kopienas mērķus, likvidējot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, dalībvalstīs spēkā esošās atšķirīgās vispārējās klauzulas un tiesību principi jāaizstāj ar jaunām klauzulām un principiem. Tādēļ ar šo direktīvu nosaka vienotu kopēju, vispārēju aizliegumu, kas attiecas uz negodīgu komercpraksi, kas kropļo patērētāju saimniecisko rīcību. Lai stiprinātu patērētāju uzticību, vispārējais aizliegums būtu vienādi jāattiecina uz negodīgu komercpraksi, ko veic vai nu ārpus jebkādām tirgotāju un patērētāju līgumsaistībām, vai pēc līguma noslēgšanas un tā izpildes laikā. Vispārēju aizliegumu īsteno, izstrādājot noteikumus par diviem vispierastākajiem komercprakses paveidiem, proti, maldinošu komercpraksi un agresīvu komercpraksi.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>produkts<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustams īpašums, tiesības un pienākumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> (turpmāk arī – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>komercprakse<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) ir jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>1. Šī direktīva attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kā izklāstīts 5. pantā, pirms komercdarījuma, kas attiecas uz kādu produktu, pēc tā un tā laikā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietuvas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20071221">2007. gada 21. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Lietuvos Respublikos nesąžiningos komercinės veiklos vartotojams draudimo įstatymas</HT> (Lietuvas Republikas Likums par negodīgas komercprakses pret patērētājiem aizliegumu) valsts tiesībās ir transponēta Negodīgas komercprakses direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šī likuma 2. panta 8. punktā ir definēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>produkta<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> jēdziens, bet tā 3. panta 1. punktā un 3. panta 2. punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, pirmkārt, vispārējs negodīgas komercprakses aizliegums un, otrkārt, apstākļi, kādos komercprakse tiek uzskatīta par negodīgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā likuma 5. panta 1. punkta 4. apakšpunktam maldinoša darbība ir maldinošas informācijas sniegšana vai tādas informācijas sniegšana, kas var maldināt vidusmēra patērētāju attiecībā uz cenu, cenas aprēķināšanas veidu vai konkrēta cenas atvieglojuma esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Likuma par negodīgas komercprakses pret patērētājiem aizliegumu 6. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka darbība, kas patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis, veido maldinošu noklusējumu, ja ar to tiek noklusēta būtiska informācija, kas patērētājam ir vajadzīga, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu. Šī likuma 6. panta 3. punkta 3. apakšpunktā ir paredzēts, ka, izsakot uzaicinājumu veikt pirkumu, informācija par cenām ir būtiska.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT>, privāta parādu piedziņas sabiedrība, noslēdza ar bankām līgumus par prasījumu cesiju, atbilstoši kuriem tā ieguva prasījumu tiesības, kas radušās no patēriņa kredītlīgumiem, kurus bankas, kas nodod prasījumus, noslēgušas ar patērētājiem. Pamatodamās uz saviem cesijas līgumiem, <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> veica parādu piedziņas darbības pret parādniekiem, dažos gadījumos vienlaikus ar tiesu izpildītāju veiktām piespiedu piedziņas procedūrām, pamatojoties uz galīgiem tiesu nolēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šajā saistībā četri patērētāji cēla Iestādē prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT>. Tā atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> ir pārkāpusi valsts tiesību normas par komercprakses, kas tiek uzskatīta par negodīgu, aizliegumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Iestāde secināja, ka ar <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> komercpraksi ir pārkāpts Likuma par negodīgas komercprakses pret patērētājiem aizliegumu 3. panta 1. punkts, un piemēroja tai naudas sodu EUR 3475,44 apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Vilniaus apygardos administracinis teismas</HT> (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa) ar prasību atcelt Iestādes lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150518">2015. gada 18. maija</DATE> spriedumu šī tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> prasību kā nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā tiesa konkrēti nolēma, ka attiecības starp parādniekiem un <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> ir attiecības starp tirgotāju un patērētājiem, un nosprieda, ka šī sabiedrība ir tirgotājs, kas nodrošina patērētājiem produktu vai pakalpojumu, proti, parādu administrēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas</HT> (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) –, kura uzskata, ka tajā iesniegtās lietas risinājums ir atkarīgs no Negodīgas komercprakses direktīvas interpretācijas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas</HT> (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>1)</NO.P><TXT>Vai tiesiskās attiecības starp sabiedrību, kura ieguvusi tiesības uz parādu saskaņā ar prasījuma cesijas līgumu, un fizisku personu, kuras parādsaistības radušās saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu, kad šī sabiedrība veic parāda piedziņas darbības, ietilpst [Negodīgas komercprakses direktīvas] piemērošanas jomā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai [Negodīgas komercprakses direktīvas] 2. panta c) punktā lietotais termins <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>produkts<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> attiecas uz darbībām, kuras tiek veiktas, realizējot tiesības uz parādu, kas iegūtas saskaņā ar prasījuma cesijas līgumu saistībā ar parāda piedziņu no fiziskas personas, kuras parādsaistības radušās saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu, kas noslēgts ar sākotnējo kreditoru?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai [Negodīgas komercprakses direktīvas] piemērošanas jomā ietilpst tiesiskās attiecības starp sabiedrību, kura ieguvusi tiesības uz parādu saskaņā ar prasījuma cesijas līgumu, un fizisku personu, kuras parādsaistības radušās saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu un jau ir nodibinātas ar galīgu tiesas lēmumu un nodotas izpildei tiesu izpildītājam, ja šī sabiedrība veic paralēlas parāda piedziņas darbības?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai [Negodīgas komercprakses direktīvas] 2. panta c) punktā izmantotais termins <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>produkts<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> attiecas uz darbībām, kuras tiek veiktas, realizējot tiesības uz parādu, kas iegūtas saskaņā ar prasījuma cesijas līgumu saistībā ar parāda piedziņu no fiziskas personas, kuras parādsaistības radušās saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu, kas noslēgts ar sākotnējo kreditoru, un ir nodibinātas ar galīgu tiesas lēmumu, kā arī nodotas izpildei tiesu izpildītājam?<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar saviem četriem jautājumiem, kuri jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai tiesiskās attiecības starp privātu parādu piedziņas sabiedrību un parādnieku, kurš nepilda saistības saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu un kura parāds ir nodots šai sabiedrībai, ietilpst [Negodīgas komercprakses direktīvas] piemērošanas jomā un, ja atbilde ir apstiprinoša, – vai prakse, ko šāda sabiedrība īsteno, lai piedzītu tā parādu, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>produkta<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> jēdzienā šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē. Tad iesniedzējtiesa vaicā, vai šī atbilde ir tāda pati arī tad, ja parāda esamība ir apstiprināta ar tiesas nolēmumu un ja šis nolēmums ir nosūtīts tiesu izpildītājam izpildīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms attiecībā uz jautājumu par to, vai parādu piedziņas darbība var ietilpt Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanas jomā, ir jāatgādina, pirmkārt, ka šīs direktīvas 2. panta d) punktā, izmantojot īpaši plašu formulējumu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>komercprakses<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> jēdziens ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130919">2013. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CHS Tour Services</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑435/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:574">EU:C:2013:574</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Otrkārt, atbilstoši Negodīgas komercprakses direktīvas 3. panta 1. punktam, lasot to kopsakarā ar tās preambulas 13. apsvērumu, šī direktīva attiecas uz uzņēmuma īstenotu negodīgu komercpraksi, pat ārpus jebkādām līgumsaistībām, vai arī pirms līguma noslēgšanas vai pēc tās, vai arī līguma noslēgšanas vai izpildes laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tādējādi vārdi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>tieši saistīta ar produkta [..] pārdošanu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ietver jebkuru pasākumu, kas veikts ne tikai saistībā ar līguma noslēgšanu, bet arī ar tā izpildi, un konkrēti pasākumus, kuri veikti, lai saņemtu samaksu par produktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka parādi, kas nodoti <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT>, ir radušies pakalpojuma sniegšanas rezultātā, proti, piešķirot kredītu, par ko tiek atlīdzināts, atmaksājot kredītu maksājumos, kuriem pieskaitīti procenti atbilstoši iepriekš noteiktai procentu likmei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tādējādi parādu piedziņas darbības, kas aplūkotas pamatlietā, var tikt uzskatītas par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>produktu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Negodīgas komercprakses direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt par šo konstatējumu nerada šaubas pirmajā un trešajā prejudiciālajā jautājumā minētais apstāklis, ka piedziņas pasākumus veic juridiskā persona, kura ieguvusi prasījumu tiesības pret patērētāju pēc tam, kad sākotnējais kreditors ir cedējis šīs tiesības, un kura attiecībā pret šo patērētāju rīkojas kā tirgotāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ja tāda parādu piedziņas sabiedrība, kāda ir <HT TYPE="ITALIC">Gelvora</HT>, nesniedz patērētājam pašu patēriņa kredīta pakalpojumu, tās veiktā darbība, proti, tai nodoto parādu piedziņa tomēr ietilpst, iespējams, negodīgas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>komercprakses<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jēdzienā Negodīgas komercprakses direktīvas izpratnē, jo tās veiktie pasākumi var ietekmēt patērētāja lēmumu attiecībā uz samaksu par produktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā saistībā Komisija <DATE ISO="20160525">2016. gada 25. maija</DATE> dokumentā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Norādes par Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi īstenošanu/piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (SWD(2016) 163 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>) ir norādīts, ka parādu piedziņas darbības būtu uzskatāmas par pēcpārdošanas komercpraksi. Turklāt no piemēriem, ko Komisija minējusi šajā dokumentā, izriet, ka vairākas valsts tiesas uzskata, ka piedziņas sabiedrību darbības ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pirmkārt, parāda, kas patērētājam jāmaksā, piedziņas nosacījumi var būt svarīgi, jo tie var izšķiroši ietekmēt patērētāja lēmumu noslēgt līgumu par kredītu, it īpaši, ja piedziņai veiktie pasākumi ir tādās formās, kādas ir aplūkotas pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Otrkārt, izvairoties piemērot Negodīgas komercprakses direktīvu attiecībā uz kredīta atmaksas darījumiem parādu cesijas gadījumā, varētu tikt apšaubīta patērētājiem ar šo direktīvu piešķirtās aizsardzības lietderīgā iedarbība, jo tirgotāji varētu vēlēties nošķirt piedziņas stadiju, lai uz tiem neattiektos minētajā direktīvā ietvertās aizsargājošās normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šī paša iemesla dēļ, visbeidzot, apstāklis, ka iespēja pieprasīt parādu ir apstiprināta ar tiesas nolēmumu un ka parādu piedziņas sabiedrība vienlaikus ar šo izpildes procedūru sāk citus patstāvīgus piedziņas pasākumus, nekādi neietekmē sniedzamo atbildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Papildus tam, ka, sākot šādus pasākumus vienlaikus ar oficiālu izpildes procedūru, ko veic tiesu izpildītājs, parādnieks var tikt maldināts par procedūras, kura pret to vērsta, raksturu, ar Negodīgas komercprakses direktīvu patērētājam garantētās aizsardzības lietderīgajai iedarbībai ir nepieciešams, lai uz tirgotāju, kurš ir nolēmis rīkoties, patstāvīgi piedzenot parādus, tiktu attiecinātas šīs direktīvas normas par pasākumiem, ko tas veic pēc savas ierosmes, vienlaikus ar piespiedu izpildes procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, Negodīgas komercprakses direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tās materiālajā piemērošanas jomā ietilpst tiesiskās attiecības starp parādu piedziņas sabiedrību un parādnieku, kurš nepilda saistības saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu un kura parāds ir nodots šai sabiedrībai. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Produkta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> jēdzienā šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē ietilpst prakse, ko šāda sabiedrība īsteno, lai piedzītu tā parādu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka parāds ir apstiprināts ar tiesas nolēmumu un ka šis nolēmums ir nosūtīts tiesu izpildītājam izpildei.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>Negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), ir jāinterpretē tādējādi, ka tās materiālajā piemērošanas jomā ietilpst tiesiskās attiecības starp parādu piedziņas sabiedrību un parādnieku, kurš nepilda saistības saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu un kura parāds ir nodots šai sabiedrībai. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Produkta<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> jēdzienā šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē ietilpst prakse, ko šāda sabiedrība īsteno, lai piedzītu tā parādu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka parāds ir apstiprināts ar tiesas nolēmumu un ka šis nolēmums ir nosūtīts tiesu izpildītājam izpildei.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>