<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-416/20 PPU</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0416</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1042">EU:C:2020:1042</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20201217">17.12.2020</DATE>. – Lieta C‑416/20 PPU</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Generalstaatsanwaltschaft Hamburg</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20201217">2020. gada 17. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2002/584/TI</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas apcietināšanas orderis</KEYWORD><KEYWORD>4.a panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm</KEYWORD><KEYWORD>Izpildes nosacījumi</KEYWORD><KEYWORD>Fakultatīvas neizpildīšanas pamati</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmumi</KEYWORD><KEYWORD>Obligāta izpilde</KEYWORD><KEYWORD>Aizmuguriski piespriests sods</KEYWORD><KEYWORD>Pie kriminālatbildības sauktās personas bēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva (ES) 2016/343</KEYWORD><KEYWORD>8. un 9. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības klātienē piedalīties lietas izskatīšanā</KEYWORD><KEYWORD>Prasības aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā</KEYWORD><KEYWORD>Pārbaude, nododot notiesāto personu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑416/20 PPU</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg</HT> (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) iesniedza ar <DATE ISO="20200904">2020. gada 4. septembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20200907">2020. gada 7. septembrī</DATE>, procedūrā par Eiropas apcietināšanas orderu izpildi, kas ir izsniegti attiecībā uz</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD">TR,</HT></P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Generalstaatsanwaltschaft Hamburg,</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vilaras</HT>], tiesneši N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Piçarra</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Šváby</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rodin</HT>] (referents) un K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jürimäe</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: J. Tančevs [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tanchev</HT>],</P><P>sekretāre: M. Krauzenbeka [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Krausenböck</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20201119">2020. gada 19. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Generalstaatsanwaltschaft Hamburg</HT> [Hamburgas Ģenerālprokuratūra] vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fröhlich</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Möller</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hellmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Halabi</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Rumānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gane</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>.‑<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Batagoi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wellman</HT>, pārstāves,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Majczyna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sawicka</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ladenburger</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wasmeier</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Grünheid</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (<DATE ISO="20160309">2016. gada 9. marts</DATE>) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="065" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 65, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 8. un 9. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts procedūrā par Eiropas apcietināšanas orderu, ko <DATE ISO="20191007">2019. gada 7. oktobrī</DATE> izsniegusi <HT TYPE="ITALIC">Judecătoria Deva</HT> (Devas pirmās instances tiesa, Rumānija) un 2020. gada 4. februārī – <HT TYPE="ITALIC">Tribunalul Hunedoara</HT> (Hunedoaras apgabaltiesa, Rumānija), izpildi Vācijā, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodus, kas TR ir aizmuguriski piespriesti Rumānijas tiesās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pamatlēmums 2002/584/TI</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīts ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pamatlēmums 2002/584<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 1., 5.–7., 10. un 12. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(1)</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1999. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes Tamperes sanāksmes secinājumiem, un jo īpaši to 35. punktu, starp dalībvalstīm ir jāatceļ formālā izdošanas procedūra attiecībā uz personām, kas mēģina izvairīties no soda izciešanas pēc tam, kad attiecībā uz tām pieņemts galīgs spriedums, un ir jāpaātrina izdošanas procedūras attiecībā uz personām, kuras tur aizdomās par nodarījuma izdarīšanu.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Eiropas Savienībai nospraustais mērķis kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu liek atcelt izdošanu starp dalībvalstīm un to aizstāt ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm. Ieviešot jaunu, vienkāršotu sistēmu, saskaņā ar kuru notiesātas vai aizdomās turētas personas nodod sodu izpildei vai kriminālvajāšanai, būs iespējams izvairīties no sarežģītības un iespējamās kavēšanās, kas piemīt pastāvošajām izdošanas procedūrām. Tradicionālās sadarbības attiecības, kas līdz šim pārsvarā pastāvēja starp dalībvalstīm, ir jāaizvieto ar sistēmu, kura brīvības, drošības un tiesiskuma telpā paredz brīvu tiesu nolēmumu apriti krimināllietās un kas attiecas gan uz procesuālajiem, gan uz galīgajiem nolēmumiem.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Eiropas apcietināšanas orderis, kuru paredz šis pamatlēmums, ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>stūrakmeni<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(7)</NO.P><TXT>Tā kā, darbojoties vienpusēji, dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt mērķi aizvietot daudzpusējo izdošanas sistēmu, kuras pamatā ir <DATE ISO="19571213">1957. gada 13. decembra</DATE> Eiropas Konvencija par izdošanu, un šis mērķis tā apjoma un rezultātu dēļ ir vieglāk sasniedzams Savienības līmenī, tad Padome var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts 2. pantā Līgumā par Eiropas Savienību un 5. pantā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis pamatlēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Eiropas apcietināšanas ordera mehānisms pamatā ir augsta dalībvalstu savstarpēja uzticība. Tā īstenošanu var apturēt tikai gadījumā, ja viena no dalībvalstīm nopietni un vairākkārt pārkāpj principus, kas paredzēti 6. panta 1. punktā Līgumā par Eiropas Savienību, ko konstatē Padome, ievērojot minētā līguma 7. panta 1. punktu, ar sekām, kas izklāstītas attiecīgā līguma 7. panta 2. punktā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(12)</NO.P><TXT>Šajā pamatlēmumā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti 6. pantā Līgumā par [ES] un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tās VI nodaļā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šā pamatlēmuma 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pamatlēmums [ne]groza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie minēti 6. pantā Līgumā par [ES].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā pamatlēmuma 4.a pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Aizmuguriski nolēmumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Tāpat izpildes tiesu iestāde drīkst atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja nolēmums pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas orderī norādīts, ka saskaņā ar turpmākām izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktos paredzētām procesuālajām prasībām attiecīgā persona:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>vai nu savlaicīgi:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>saņēma pavēsti un tādējādi tika informēta par tās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kurā pieņemts nolēmums, vai ar citiem līdzekļiem saņēma oficiālu informāciju par minētās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu tādā veidā, ka ir nepārprotami konstatēts, ka attiecīgā persona zināja par paredzēto lietas izskatīšanu;</TXT><P>un</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>tika informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts aizmuguriski;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>vai arī</P></P></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>zinādama par paredzēto lietas izskatīšanu, bija pilnvarojusi attiecīgās personas vai valsts ieceltu juriskonsultu aizstāvēt viņu lietas izskatīšanā, un minētais juriskonsults patiešām aizstāvēja attiecīgo personu minētajā lietas izskatīšanā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>vai arī</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ir saņēmusi nolēmumu un, būdama skaidri informēta par tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, kurā personai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju lietu, tostarp jaunus pierādījumus, atkārtoti izskatīt pēc būtības, un kuras rezultātā sākotnējais nolēmums varētu tikt atcelts:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>ir skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu;</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>attiecīgajā termiņā nav lūgusi lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>vai arī</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>nav saņēmusi nolēmumu, bet:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>nolēmums personai tiks izsniegts tūlīt pēc nodošanas un persona tiks skaidri informēta par viņas tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, kurā viņai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju lietu, tostarp jaunus pierādījumus, atkārtoti izskatīt pēc būtības, un kuras rezultātā sākotnējais nolēmums varētu tikt atcelts;</TXT><P>un</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>tiks informēta par termiņu, kādā jāpieprasa šāda lietas atkārtota izskatīšana vai pārsūdzība, kā minēts atbilstīgajā Eiropas apcietināšanas orderī.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Eiropas apcietināšanas orderis ir izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli atbilstīgi 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un ja attiecīgā persona nav iepriekš saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu ir ierosināta krimināllieta, tad attiecīgā persona, kad viņa tiek informēta par Eiropas apcietināšanas ordera saturu, var lūgt pirms nodošanas saņemt sprieduma kopiju. Tūlīt pēc tam, kad tā ir informēta par šādu lūgumu, izsniegšanas iestāde meklētajai personai ar izpildes iestādes starpniecību nodrošina sprieduma kopiju. Meklētās personas lūgums nekavē ne nodošanas procedūru, ne lēmumu izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi. Sprieduma nodrošināšana attiecīgajai personai notiek tikai informācijas nolūkos; to neuzskata par sprieduma oficiālu izsniegšanu, un tā neskar nekādus termiņus, ko piemēro lūgumam par lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja personu nodod atbilstīgi 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un ja attiecīgā persona ir lūgusi lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, šādas personas apcietinājumu līdz lietas atkārtotas izskatīšanas vai pārsūdzības pabeigšanai pārskata saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem vai nu regulāri, vai arī pēc attiecīgās personas lūguma. Šāda pārskatīšana jo īpaši ietver iespēju apcietinājumu apturēt vai pārtraukt. Lietas atkārtota izskatīšana vai pārsūdzība sākas pienācīgā laikā pēc nodošanas.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pamatlēmums 2009/299</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Padomes Pamatlēmuma 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Apsūdzētas personas tiesības personiski piedalīties lietas izskatīšanā tiesā ir iekļautas tiesībās uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tiesa ir deklarējusi arī to, ka apsūdzētās personas tiesības personiski piedalīties lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas un ka, ar konkrētiem nosacījumiem, apsūdzētā persona drīkst, skaidri paužot savu brīvu gribu vai klusējot, nepārprotami atteikties no minētajām tiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2016/343</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2016/343 33. un 35. apsvērumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>(33)</NO.P><TXT>Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. Minētās tiesības ir pamatā aizdomās turēto un apsūdzēto tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā, un tās būtu jānodrošina visā Savienībā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(35)</NO.P><TXT>Aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas. Saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem vajadzētu būt tiesīgiem, precīzi paužot savu gribu vai klusējot, nepārprotami no minētajām tiesībām atteikties.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 8. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir informēts par tiesas sēdi, pārstāv pilnvarots advokāts, kuru izraudzījies aizdomās turētais vai apsūdzētais, vai valsts.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Nolēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 2. punktu, var izpildīt attiecībā uz konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumos, kad dalībvalstis paredz iespēju, ka tiesas sēdes var notikt bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav iespējams panākt atbilstību šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo, neskatoties uz saprātīgajiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, personas atrašanās vieta nav zināma, dalībvalstis var noteikt, ka nolēmumu tomēr var pieņemt un izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad minētās personas ir aizturētas, tās informē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai par citu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 9. pantu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="6"?><PARAG IDENTIFIER="008.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka tiesnesis vai kompetentā tiesa var uz laiku izslēgt aizdomās turēto vai apsūdzēto no dalības lietas izskatīšanā tiesā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kriminālprocesa pienācīgu norisi, ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka process vai atsevišķi tā posmi notiek rakstiski ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 9. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nepiedalās klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā un kad nav izpildīti 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina, ka minētajiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz klātbūtni, efektīvi piedalīties saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām un izmantot tiesības uz aizstāvību.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="19821223">1982. gada 23. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Gesetz über die internationale Rechtshilfe in Strafsachen</HT> (Likums par starptautisko savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās; <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1982 I, 2071. lpp.) redakcijā, kas publicēta <DATE ISO="19940627">1994. gada 27. jūnijā</DATE> (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1994 I, 1537. lpp.), 83. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="083.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Izdošana nav pieļaujama, ja</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>tā tiek prasīta soda izpildei, ja notiesātā persona klātienē nav piedalījusies tiesas procesā, kurā pieņemts notiesājošs nolēmums [..].</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Tomēr izdošana, atkāpjoties no 1. punkta 3. apakšpunkta noteikumiem, ir pieļaujama, ja</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>notiesātā persona</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>vai nu savlaicīgi:</TXT><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>aa)</NO.P><TXT>ir saņēmusi pavēsti par ierašanos uz tiesas sēdi, kurā pieņemts nolēmums, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>bb)</NO.P><TXT>ar citiem līdzekļiem ir saņēmusi oficiālu informāciju par minētās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu tādā veidā, ka ir nepārprotami konstatēts, ka attiecīgā persona zināja par paredzēto lietas izskatīšanu, un</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts aizmuguriski,</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>notiesātā persona, zinot par attiecībā uz viņu notiekošo procesu, kurā bija iesaistīts aizstāvis, ar bēgšanu ir izvairījusies no uzaicinājuma ierasties personiski, vai</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>notiesātā persona, zinot par paredzēto procedūru, ir pilnvarojusi aizstāvi to aizstāvēt lietas izskatīšanas laikā, ko šis aizstāvis lietas izskatīšanā arī ir darījis.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Tomēr izdošana, atkāpjoties no 1. punkta 3. apakšpunkta noteikumiem, ir pieļaujama arī tad, ja notiesātā persona personiski saņem spriedumu tūlīt pēc tās nodošanas pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un ja tā ir skaidri informēta par tās tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, kas minēta 3. apakšpunkta otrajā teikumā, kā arī par šim nolūkam paredzētajiem termiņiem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg</HT> (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) ir saņemti divi Eiropas apcietināšanas orderi, ko Rumānijas iestādes ir izdevušas attiecīgi <DATE ISO="20191007">2019. gada 7. oktobrī</DATE> un 2020. gada 4. februārī, par TR, kas ir Rumānijas valstspiederīgais, nodošanu, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodus, kas viņam ir aizmuguriski piespriesti Rumānijas tiesās. Kopš <DATE ISO="20200331">2020. gada 31. marta</DATE> TR turpina atrasties izdošanas apcietinājumā Hamburgā (Vācija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Attiecībā uz TR ir pieņemts:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmais Rumānijas tiesu aizmuguriski pieņemtais galīgais notiesājošais spriedums par trim noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar draudu izteikšanu un vienu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar ļaunprātīgu dedzināšanu, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem un 1832 dienām brīvības atņemšanas iestādē, kas ir samazināts par jau izciesto laikposmu no <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20170414">2017. gada 14. aprīlim</DATE>, kā arī uz 48 papildu dienām par šantāžas un iznīcināšanas nodarījumiem (atkārtotiem);</P></ITEM><ITEM><P>otrs aizmuguriski pieņemtais galīgais spriedums, nosakot brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem, no kura vēl ir jāizcieš divi gadi un četri mēneši, kurš ir palielināts ar sodu uz 1786 dienām, kas izriet no cita notiesājoša sprieduma par nodarījumiem, kuri veikti noziedzīgā grupā, par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību saistībā ar noziedzīgu grupu, diviem nodarījumiem ceļu drošības jomā un par miesas bojājumiem.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka 2018. gada oktobrī TR aizbēga uz Vāciju, lai izvairītos no Rumānijā pret viņu sāktās kriminālvajāšanas, kuras rezultātā ir piespriesti šī sprieduma iepriekšējā punktā minētie sodi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbildot uz informācijas pieprasījumu, Rumānijas iestādes informēja Hamburgas ģenerālprokuroru, ka saistībā ar notiesājošiem spriedumiem krimināllietās, par kuriem ir izdoti <DATE ISO="20191007">2019. gada 7. oktobra</DATE> un <DATE ISO="20200204">2020. gada 4. februāra</DATE> Eiropas apcietināšanas orderi, apsūdzētajam nav bijis iespējams tieši izsniegt pavēsti viņa zināmajā dzīvesvietā Rumānijā. Šī iemesla dēļ atbilstoši Rumānijas tiesībām apsūdzētās personas adresē katru reizi esot atstāts oficiāls paziņojums, jo Rumānijas tiesībās ir paredzēts, ka pavēstes tiek uzskatītas par piegādātām pēc desmit dienām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Rumānijas iestādes vēl piebilda, ka abās tiesvedībās, kurās ir piespriesti šie sodi, pirmajā instancē apsūdzēto ir pārstāvējuši viņa paša izraudzīti advokāti un apelācijas tiesvedībā – tiesas iecelti advokāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>No <HT TYPE="ITALIC">Judecătoria Deva</HT> (Devas pirmās instances tiesa, Rumānija) izdotā Eiropas apcietināšanas ordera, kā arī no <DATE ISO="20200520">2020. gada 20. maijā</DATE> sniegtās papildu informācijas izriet, ka, lai gan TR zināja par tiesvedību, kas pret viņu uzsākta, viņš nav piedalījies nedz tiesvedībā pirmajā instancē šajā tiesā, nedz apelācijas tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel Alba Iulia</HT> (Albas Julijas apelācijas tiesa, Rumānija), bet, tā kā viņš bija informēts par <HT TYPE="ITALIC">Judecătoria Deva</HT> (Devas pirmās instances tiesa) paredzēto tiesvedību, TR bija pilnvarojis paša izraudzītu advokāti, kura TR arī aizstāvēja pirmajā instancē. Apelācijas tiesvedībā TR pārstāvēja tiesas izraudzīta advokāte.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Tomēr Rumānijas iestādes atteicās izpildīt Vācijas iestāžu lūgumu garantēt konkrēto kriminālprocesu iztiesāšanu no jauna, ņemot vērā, ka pavēstes TR nogādātas likumīgi, un tādējādi saskaņā ar Rumānijas Kriminālprocesa kodeksu notiesājošus spriedumus nevar pārskatīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20200528">2020. gada 28. maija</DATE> lēmumu iesniedzējtiesa atbilstoši piemērojamajam Vācijas tiesiskajam regulējumam atļāva TR nodošanu Rumānijai, izpildot <DATE ISO="20191007">2019. gada 7. oktobra</DATE> un <DATE ISO="20200204">2020. gada 4. februāra</DATE> Eiropas apcietināšanas orderus. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka, lai gan personas nodošana soda izpildei, protams, principā ir izslēgta, ja šī persona personiski nav piedalījusies tiesas sēdē tiesvedībā, kurā ir<?PAGE NO="8"?> pasludināts notiesājošs spriedums, TR, aizbēgot uz Vāciju, pats ir radījis šķēršļus tam, lai saņemtu pavēsti Rumānijā. Turklāt viņš esot zinājis par tiesvedībām, kas uz viņu attiecās un kurās viņu pārstāvēja advokāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>TR iebilda pret savu izdošanu un noraidīja Likuma par starptautisko tiesisko palīdzību krimināllietās 41. pantā paredzēto vienkāršoto nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Viņš iebilst pret <DATE ISO="20200528">2020. gada 28. maija</DATE> lēmumu, ar kuru uzdota viņa izdošana, pamatojot ar to, ka viņa nodošana Rumānijai ir nelikumīga, jo Rumānijas iestādes nav garantējušas viņa tiesības uz minēto kriminālprocesu izskatīšanu no jauna, ņemot vērā, ka šāda garantiju neesamība neatbilst Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg</HT> (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Vai, pieņemot lēmumus par aizmuguriski notiesātas personas izdošanu kriminālvajāšanai no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu dalībvalsti, Direktīvas (ES) 2016/343 tiesību normas, it īpaši tās 8. un 9. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka izdošanas likumīgums, it īpaši tā sauktajā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>bēgšanas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> gadījumā, ir atkarīgs no tā, vai pieprasītāja valsts ir izpildījusi direktīvā minētos nosacījumus?<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par steidzamības tiesvedību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lūdza izskatīt Tiesas Reglamenta 107. pantā paredzētajā steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, pirmkārt, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt gan Pamatlēmumu 2002/584, gan Direktīvu 2016/343 [kā tiesību aktus], uz ko attiecas LESD trešās daļas V sadaļā par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu norādītās jomas. Līdz ar to šim lūgumam var piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar steidzamības kritēriju atbilstoši Tiesas judikatūrai ir jāņem vērā apstāklis, ka personai, uz kuru attiecas pamatlieta, pašlaik ir liegta brīvība un tās atrašanās apcietinājumā ir atkarīga no risinājuma pamatlietā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191128">2019. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spetsializirana prokuratura</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑653/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1024">EU:C:2019:1024</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Izskatāmajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka steidzamība Reglamenta 107. panta 2. punkta izpratnē ir pamatota ar iespējami nopietnām sekām, kādas novēlots lēmums varētu radīt personai, attiecībā uz kuru ir izdoti Eiropas apcietināšanas orderi, kurus iesniedzējtiesai ir prasīts izpildīt, it īpaši tādēļ, ka personai ir liegta brīvība sakarā ar tās atrašanos izdošanas apcietinājumā Hamburgā kopš <DATE ISO="20200331">2020. gada 31. marta</DATE>, un personas nodošana Rumānijai vai tās atbrīvošana ir atkarīga no atbildes uz Tiesai uzdoto prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Tiesas ceturtā palāta <DATE ISO="20200923">2020. gada 23. septembrī</DATE> pēc tiesneša referenta priekšlikuma, uzklausījusi ģenerāladvokātu, nolēma apmierināt iesniedzējtiesas pieteikumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā tai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu tai izlemt tās izskatīšanā esošo lietu. No šādas perspektīvas raugoties, Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruska Federacija</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑897/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:262">EU:C:2020:262</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Izskatāmajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesai ir jālemj par TR nodošanas Rumānijas iestādēm likumību, pamatojoties uz Likuma par starptautisko tiesisko palīdzību krimināllietās 83. panta normām, ar ko Vācijas tiesībās tiek īstenots Pamatlēmuma 2002/584 4.a pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka nosacījumi šādai nodošanai ir izpildīti, jo, pirmām kārtām, šī persona, zinot lietas apstākļus, ir izvairījusies no tiesvedībām, kurās izdoti iesniedzējtiesai izpildāmie Eiropas apcietināšanas orderi, aizbēgot uz Vāciju un tādējādi radot šķērsli tam, lai varētu saņemt pavēsti, un, otrām kārtām, šo personu šajās tiesvedībās pirmajā instancē pārstāvēja pašas izraudzīta advokāte un apelācijas tiesvedībā – tiesas izraudzīta advokāte. Turpretī procesā iesniedzējtiesā TR apgalvoja, ka šī nodošana nav likumīga, ņemot vērā Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantā minētās prasības, jo neesot nekādu garantiju pret viņu vērsto kriminālprocesu iztiesāšanai no jauna Rumānijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka iesniedzējtiesas jautājums attiecas uz to, vai Pamatlēmuma 2002/584 4.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka izpildes tiesu iestāde var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja konkrētā persona ir radījusi šķēršļus tam, lai saņemtu pavēsti, un tiesvedībā nav piedalījusies, jo ir aizbēgusi uz izpildes valsti, tikai tā iemesla dēļ vien, ka šai izpildes tiesu iestādei nav pārliecības, ka, nododot personu izsniegšanas dalībvalstij, tiks ievērotas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna atbilstoši Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Pamatlēmuma 2002/584 mērķis, kā it īpaši izriet no tā 1. panta 1. un 2. punkta, kā arī 5. un 7. apsvēruma, ir aizvietot notiesāto vai aizdomās turamo personu daudzpusējas izdošanas sistēmu, kuras pamatā ir <DATE ISO="19571213">1957. gada 13. decembrī</DATE> Parīzē parakstītā Eiropas Konvencija par izdošanu, ar notiesāto vai aizdomās turēto personu nodošanas starp tiesu iestādēm sistēmu, lai pildītu spriedumus vai veiktu kriminālvajāšanu, šo pēdējo minēto sistēmu balstot uz savstarpējas atzīšanas principu (spriedumi, 2013. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radu</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑396/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:39">EU:C:2013:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200311">2020. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE>SF (Eiropas apcietināšanas orderis – Atpakaļnogādes uz izpildes valsti garantija)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:191">EU:C:2020:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi ar šo pamatlēmumu, ieviešot jaunu, vienkāršotu un efektīvāku sistēmu sodīto vai aizdomās par krimināllikuma pārkāpumu turēto personu nodošanai, ir paredzēts atvieglot un paātrināt tiesu sadarbību, lai veicinātu Savienībai paredzētā mērķa kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu īstenošanu, balstoties uz augstu uzticības līmeni, kam jāpastāv starp dalībvalstīm (spriedumi, 2013. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melloni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:107">EU:C:2013:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200924">2020. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof</HT> (Specialitātes princips)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑195/20 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:749">EU:C:2020:749</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Jomā, kas tiek regulēta ar Pamatlēmumu 2002/584, savstarpējas atzīšanas princips, kas tostarp saskaņā ar šī pamatlēmuma 6. apsvērumu ir tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>stūrakmens<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, tiek piemērots ar šī pamatlēmuma 1. panta 2. punktu, kurā ir nostiprināts noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāizpilda ikviens Eiropas apcietināšanas orderis, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un atbilstoši šī paša pamatlēmuma tiesību normām. Proti, saskaņā ar šī pamatlēmuma normām dalībvalstis var atteikties izpildīt šādu orderi tikai tā 3. pantā paredzētajos obligātas neizpildīšanas gadījumos, kā arī Pamatlēmuma 2002/584 4. un 4.a pantā uzskaitītajos fakultatīvas neizpildīšanas<?PAGE NO="10"?> gadījumos. Turklāt izpildes tiesu iestāde var pakļaut Eiropas apcietināšanas ordera izpildi tikai Pamatlēmuma 2002/584 5. pantā noteiktajiem nosacījumiem (spriedums, 2013. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melloni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:107">EU:C:2013:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir princips, izpildes atteikums tiek saprasts kā izņēmums, kas ir jāinterpretē šauri (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Konkrēti, runājot par gadījumu, kad Eiropas apcietināšanas orderis attiecas uz aizmuguriski piespriesta soda izpildi, Pamatlēmuma 2002/584 5. panta 1. punkta sākotnējā redakcijā bija paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru izpildes dalībvalsts attiecīgās personas nodošanu šādā gadījumā varēja pakļaut nosacījumam, ka izsniegšanas dalībvalstī notiks lietas izskatīšana no jauna, klātesot attiecīgajai personai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šī tiesību norma tika atcelta ar Pamatlēmumu 2009/299 un Pamatlēmumā 2002/584 aizstāta ar jauno 4.a pantu, ar kuru tiek ierobežota iespēja atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, vienveidīgi un precīzi nosakot nosacījumus, kuru gadījumā nevar tikt atteikta nolēmuma, kas pieņemts pēc lietas izskatīšanas, kurā attiecīgā persona nav piedalījusies, atzīšana un izpilde (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar minēto 4.a pantu tiek saskaņoti Eiropas apcietināšanas ordera izpildes nosacījumi aizmuguriska notiesājoša sprieduma gadījumā, kas atspoguļo starp visām dalībvalstīm panākto vienošanos par to, kādam ir jābūt aizmuguriski notiesāto personu, attiecībā uz kurām ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, procesuālo tiesību tvērumam atbilstoši Savienības tiesībām (spriedums, 2013. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melloni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:107">EU:C:2013:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tātad, kā izriet no paša Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta formulējuma, izpildes tiesu iestāde drīkst atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja lietas izskatīšanā, kurā ir pieņemts nolēmums, attiecīgā persona nav personiski piedalījusies, izņemot, ja Eiropas apcietināšanas orderī ir norādīts, ka ir izpildīti attiecīgi šī noteikuma a)–d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta mērķis ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni un ļaut izpildes iestādei, pilnībā ievērojot personas tiesības uz aizstāvību, nodot attiecīgo personu, lai gan tā nav piedalījusies lietas izskatīšanā, kurā tikusi notiesāta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas nospriestajam Savienības likumdevējs tādējādi ir izvēlējies risinājumu izsmeļoši paredzēt gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas ordera, kas izsniegts, lai izpildītu aizmugurisku nolēmumu, izpilde būtu jāuzskata par tādu, kas neapdraud tiesības uz aizstāvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melloni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:107">EU:C:2013:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>No tā izriet, ka izpildes tiesu iestādei ir jāpilda Eiropas apcietināšanas orderis, lai gan lietas izskatīšanā, kurā ir pieņemts nolēmums, attiecīgā persona nav piedalījusies, ja pastāv kāds no Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā paredzētajiem apstākļiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka ar Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punktu netiek pārkāptas nedz tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz lietas taisnīgu izskatīšanu, nedz attiecīgi Pamattiesību hartas 47. pantā un 48. panta 2. punktā garantētās tiesības uz aizstāvību un minētais [4.a panta 1. punkts] tātad atbilst no tās izrietošajām prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melloni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:107">EU:C:2013:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Runājot par Direktīvu 2016/343, uz ko atsaucas iesniedzējtiesa, ir jānorāda, ka šīs direktīvas 8. panta 1. punktā ir nostiprinātas aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā. Tomēr saskaņā ar šī panta 2. punktu dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt atbilstoši šīs direktīvas 9. pantam dalībvalstīm ir jānodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nepiedalās klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā un nav izpildīti Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Taču jākonstatē, ka Pamatlēmumā 2002/584 ir ietverta speciālā tiesību norma, proti, 4.a pants, kas attiecas tieši uz gadījumu, kad Eiropas apcietināšanas orderis ir izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli attiecībā uz konkrēto personu, kura nav piedalījusies lietas izskatīšanā, kurā ir pieņemts nolēmums, ar ko ir piemērots šis sods vai noteikts šis pasākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā kontekstā izsniegšanas dalībvalsts tiesiskā regulējuma iespējamā neatbilstība Direktīvas 2016/343 normām nevar būt iemesls, uz kuru balstoties var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Proti, atsaucoties uz direktīvas normām, lai liktu šķērsli Eiropas apcietināšanas ordera izpildei, varētu apiet ar Pamatlēmumu 2002/584 ieviesto sistēmu, kurā ir izsmeļoši uzskaitīti neizpildīšanas pamati. Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka Direktīvā 2016/343 nav ietvertas normas, kas būtu piemērojamas Eiropas apcietināšanas orderu izdošanai un izpildei, kā ģenerāladvokāts to pēc būtības konstatē secinājumu 62. un 63. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turklāt jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi – ja izsniegšanas dalībvalsts ir paredzējusi kriminālprocesu, kurš norisinās vairākās tiesu instancēs un kurā var tikt pieņemti vairāki secīgi tiesas nolēmumi, no kuriem vismaz viens ir pieņemts aizmuguriski, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>lietas izskatīšana, kurā ir pieņemts nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta nozīmē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz instanci, kurā notiekošā procesa beigās ir pieņemts nolēmums, ar ko ir galīgi nospriests par attiecīgās personas vainu, kā arī par tāda soda piespriešanu tai kā brīvības atņemšanas pasākums, veicot atkārtotu lietas izskatīšanu pēc būtības gan no faktu, gan tiesību skatpunkta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170810">2017. gada 10. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tupikas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑270/17 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:628">EU:C:2017:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Izskatāmajā gadījumā Pamatlēmuma 2002/584 4.a pantā noteiktie nosacījumi, kas rada šaubas, kuras netiek kliedētas ar atbildēm, kas ir saņemtas uz tiesas sēdē Tiesas uzdotajiem jautājumiem, ir saistīti ar TR oficiālu un faktisku informēšanu, kā arī ar TR doto pilnvarojumu Rumānijas tiesu izraudzītajiem advokātiem. Saskaņā ar iesniedzējtiesas norādēm šī sprieduma 12. punktā minētie Eiropas apcietināšanas orderi ir izdoti pēc diviem apelācijas instancē pieņemtiem tiesas spriedumiem. TR neesot piedalījies apelācijas tiesvedībā, un viņu esot pārstāvējusi tiesas izraudzīta advokāte. Savukārt no šīm norādēm izriet, ka vismaz vienā no tiesvedībām pirmajā instancē TR ir zinājis par paredzēto lietas izskatīšanu, viņš ir pilnvarojis paša izraudzītu juriskonsultu aizstāvēt viņu tiesvedībā un to šis juriskonsults tiesvedībā patiešām ir darījis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iesniedzējtiesai, kurai ir jāpārbauda, vai tajā izskatāmajā lietā ir izpildīti nosacījumi iespējamai Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta piemērošanai, vispirms ir jānosaka, vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>lietas izskatīšana, kurā ir pieņemts nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta izpratnē, kā to ir interpretējusi Tiesa, attiecas uz tiesvedību pret TR pirmajā instancē vai apelācijas instancē, un pēc tam ir jāpārbauda, vai minētie nosacījumi ir izpildīti katrā no šīm tiesvedībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Gadījumā, ja izpildes tiesu iestāde uzskatītu, ka minētā 4.a panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kas liedz iespēju atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, nav izpildīti, jo šajā pašā 4.a pantā ir paredzēts šī ordera fakultatīvas neizpildīšanas gadījums, minētā tiesa var katrā ziņā ņemt vērā citus apstākļus, kas tai ļauj pārliecināties, vai, nododot konkrēto personu, netiek pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, un nodot to izsniegšanas dalībvalstij (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160524">2016. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dworzecki</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:346">EU:C:2016:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šādi novērtējot, izpildes tiesu iestāde tātad varēs ņemt vērā konkrētās personas rīcību. Tieši šajā nodošanas procedūras posmā īpašu uzmanību var pievērst tostarp apstāklim, ka konkrētā persona ir centusies izvairīties no tai nosūtītās informācijas saņemšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160524">2016. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dworzecki</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:346">EU:C:2016:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) vai ka tā ir mēģinājusi izvairīties no jebkādas saziņas ar Rumānijas tiesu izraudzītajiem advokātiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tāpat izpildes tiesu iestāde varēs ņemt vērā arī apstākli, kas norādīts Tiesā iesniegtajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, par to, ka TR esot pārsūdzējis pirmās instances nolēmumus, ko apstiprinot atbilstoši Rumānijas tiesībām spēkā esoša advokāta pilnvarojuma esamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ja izrādītos, ka tieši uz tiesvedību pirmajā instancē, nevis apelācijas instancē attiecas jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>lietas izskatīšana, kurā ir pieņemts nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta izpratnē, no šī sprieduma 49. punktā apkopotajām norādēm izriet, ka Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, ja iesniedzējtiesa to pārbauda, šķiet, tiek izpildīti, vismaz attiecībā uz vienu nolēmumu, kas ir pamatā vienam no pamatlietā aplūkotajiem Eiropas apcietināšanas orderiem, un tādējādi iesniedzējtiesa nevar atteikties izpildīt šo apcietināšanas orderi, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4.a pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr jānorāda – tas, ka uz Direktīvu 2016/343 nevar atsaukties, lai liktu šķēršļus Eiropas apcietināšanas ordera izpildei papildus Pamatlēmumā 2002/584 paredzētajiem neizpildīšanas pamatiem, nekādi neietekmē izsniegšanas dalībvalsts absolūto pienākumu savā tiesību sistēmā ievērot visas Savienības tiesību normas, tostarp Direktīvu 2016/343. Nepieciešamības gadījumā, tā kā šīs direktīvas transponēšanas termiņš ir beidzies, attiecīgā persona, kad tā tiek nodota izsniegšanas dalībvalstij, šīs dalībvalsts tiesās varēs atsaukties uz minētās direktīvas normām, kuras no satura viedokļa ir beznosacījumu un pietiekami precīzas, ja šī dalībvalsts noteiktajā termiņā nav transponējusi šo direktīvu valsts tiesībās vai ir transponējusi to nepareizi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 15. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">British Film Institute</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑592/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:117">EU:C:2017:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Link Logistik N&amp;N</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑384/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:810">EU:C:2018:810</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Pamatlēmuma 2002/584 4.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka izpildes tiesu iestāde nevar atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja konkrētā persona ir radījusi šķēršļus tam, lai saņemtu pavēsti un tiesvedībā nav piedalījusies, jo ir aizbēgusi uz izpildes valsti, pamatojoties tikai uz to, ka šai izpildes tiesu iestādei nav pārliecības, ka, nododot personu izsniegšanas dalībvalstij, tiks ievērotas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna atbilstoši Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 4.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka izpildes tiesu iestāde nevar atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja konkrētā persona ir radījusi šķēršļus tam, lai saņemtu pavēsti un tiesvedībā nav piedalījusies, jo ir aizbēgusi uz izpildes valsti, pamatojoties tikai uz to, ka šai izpildes tiesu iestādei nav pārliecības, ka, nododot personu izsniegšanas dalībvalstij, tiks ievērotas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (<DATE ISO="20160309">2016. gada 9. marts</DATE>) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 8. un 9. pantam.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>