<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVA.0500374701.case.xml"><NO.CASE>C-278/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003J0278</NO.CELEX><NO.SEQ>0004.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>3749</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>3760</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050512">2005. GADA 12. MAIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-278/03</LEFT><RIGHT>KOMISIJA / ITĀLIJA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20050512">2005. gada 12. maijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — itā|u.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-278/03</P><P>par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko <DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnijā</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisija,</HT> ko pārstāv M. Ž. Žonsī <HT TYPE="ITALIC">[M.-J. Jonczy],</HT> pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Itālijas Republiku,</HT> ko pārstāv I. M. Bragulja <HT TYPE="ITALIC">[I. M. Braguglia],</HT> pārstāvis, kam palīdz G. de Bellis <HT TYPE="ITALIC">[G. De Bellis], avvocato dello Stato,</HT> kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-3750"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss <HT TYPE="ITALIC">[C. W. A. Timmermans]</HT> (referents), tiesneši K. Gulmans [C <HT TYPE="ITALIC">Gulmann],</HT> R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgen],</HT> Dž. Arestis <HT TYPE="ITALIC">[G. Arestis]</HT> un J. Klučka [J. <HT TYPE="ITALIC">Klučka],</HT></P><P>ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla <HT TYPE="ITALIC">[C. Stix-Hackl],</HT></P><P>sekretārs R. Grass <HT TYPE="ITALIC">[R. Grass],</HT></P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA><VISA>ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, neņemot vērā Kopienu pilsoņu gūto profesionālo pieredzi civildienestā citā dalībvalstī, šiem pilsoņiem piedaloties konkursos par pedagogu pieņemšanu darbā Itālijas valsts skolās, Itālijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants un Padomes <DATE ISO="19681015">1968. gada 15. oktobra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="257" DATE.PUB="1968" PAGE.FIRST="2">OV L 257, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. pants.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3751"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Saskaņā ar EKL 39. panta 1. punktu <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Kopienā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu tas netieši paredz, ka <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba [un nodarbinātības] nosacījumiem<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1612/68 3. pants precizē EKL 39. pantā noteiktos principus, kas attiecas it sevišķi uz iespēju iegūt darbu. Tādējādi atbilstoši šā noteikuma 1. punktam saskaņā ar šo regulu nepiemēro <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>normatīvos un administratīvos aktus, kā arī [dalībvalsts] administratīvo praksi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ja tā ierobežo tiesības pieteikties darbā vai piedāvāt darbu, ārvalstnieku tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu, vai arī izvirza viņiem nosacījumus, ko neattiecina uz saviem pilsoņiem, vai</P></ITEM><ITEM><P>ja to piemēro neatkarīgi no pilsonības, tomēr tās vienīgais vai galvenais mērķis ir neļaut citu dalībvalstu pilsoņiem pieņemt piedāvāto darbu<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3752"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Attiecībā uz šīs lietas faktiem piemērojamā <DATE ISO="19930203">1993. gada 3. februāra</DATE> likumdošanas dekrēta Nr. 29, kas nosaka valsts pārvaldes organizācijas racionalizāciju un tiesību aktu par civildienestu pārskatīšanu saskaņā ar <DATE ISO="19921023">1992. gada 23. oktobra</DATE> likuma Nr. 421 (<DATE ISO="19930206">1993. gada 6. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> (Oficiālā Vēstneša) kārtējais pielikums Nr. 30; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>likumdošanas dekrēts Nr. 29/1993<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>) 2. pantu <HT TYPE="ITALIC">(decreto legislativo n. 29, recante razionalizzazione della organizzazione delle amministrazioni pubbliche e revisione della disciplina in materia di pubblico impiego, a norma dell'articolo 2 della legge n. 421, <DATE ISO="19921023">23 ottobre 1992</DATE>),</HT> 37. panta redakcija nosaka:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi var iegūt darbu valsts pārvaldē, kas neparedz tiešu vai netiešu valsts varas īstenošanu vai kas neattiecas uz valsts interešu aizsardzību.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Amati un funkcijas, kuru pildīšanai vajadzīga Itālijas pilsonība, kā arī nepieciešamie nosacījumi iespējai iegūt darbu 1. punktā nosauktajiem pilsoņiem tiek noteikti ar Ministru padomes prezidenta dekrētu atbilstoši <DATE ISO="19880823">1988. gada 23. augusta</DATE> likuma Nr. 400 17. pantam.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja vēl nav pieņemts Kopienu tiesiskais regulējums, akadēmiskās kvalifikācijas un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu nosaka ar Ministru padomes prezidenta dekrētu, ko pieņem pēc kompetento ministru priekšlikuma. Universitātes diplomu un attiecīgo dienesta apliecinājumu pielīdzināšanu nolūkā atļaut piedalīties konkursā un iecelt amatā nosaka identiskā procedūrā.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/> [Neoficiāls tulkojums]</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3753"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pirmstiesas procedūra un prasība</P></TI></TITLE><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Uzzinot par vairāku Kopienas pilsoņu pieredzētajām grūtībām, piedaloties konkursos par pedagogu pieņemšanu darbā Itālijas valsts skolās, šīm grūtībām rodoties galvenokārt no tā, ka Itālijas iestādes neņem vērā profesionālo pieredzi, ko šie pilsoņi pirms tam ir ieguvuši citās dalībvalstīs, Komisija <DATE ISO="19991124">1999. gada 24. novembrī</DATE> nosūtīja Itālijas Republikai vēstuli, aicinot to iesniegt apsvērumus par šo situāciju un informēt par šajā jautājumā piemērotajiem noteikumiem un par to, kā tā konkrēti paredz atrisināt šīs grūtības.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Sākotnēji Itālijas iestādes noliedza pienākumu ņemt vērā profesionālo pieredzi, ko Kopienas pilsoņi ieguvuši ārpus Itālijas. Ar Valsts Izglītības ministrijas nosūtīto <DATE ISO="20000328">2000. gada 28. marta</DATE> vēstuli šīs iestādes norāda, ka attiecībā uz katras valsts izglītības sistēmai raksturīgajiem noteikumiem un pamatiezīmēm ir obligāti, ka šī pieredze ir iegūta Itālijas izglītības sistēmas iestādēs. Līdz ar to, lai varētu ņemt vērā Kopienas pilsoņu citās dalībvalstīs veikto pedagoģisko darbību, šiem pilsoņiem piedaloties Itālijas valsts funkciju veicēju konkursos, ir svarīga iepriekšēja katrā dalībvalstī piemērojamo kritēriju tuvināšana.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20010406">2001. gada 6. aprīļa</DATE> brīdinājuma vēstules nosūtīšanas, ar ko vērš Itālijas iestāžu uzmanību uz pienākumiem, kas izriet no EKL 39. panta un Regulas Nr. 1612/68 3. panta, kā tos interpretē Tiesa, it īpaši <DATE ISO="19940223">1994. gada 23. februāra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-419/92" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-505">C-419/92 <HT TYPE="ITALIC">Scholz (Recueil,</HT> I-505. lpp.)</REF.DOC.ECR>, Itālijas valdība atzina, ka nostāja, ko šajā lietā ir ieņēmusi Valsts Izglītības ministrija, ir pretrunā valsts tiesību normām, kuras likumdošanas dekrēta Nr. 29/1993 37. pantā paredz pienākumu ņemt vērā kvalifikāciju un pieredzi, kas iegūta citu dalībvalstu civildienestā. Tomēr Itālijas valdība piebilda, ka Kopienas pilsoņu ārpus Itālijas teritorijas iegūtās<?PAGE NO="I-3754"?> pieredzes un darba stāža atzīšana rada virkni grūtību sakarā ar to, ka šī pati ministrija nav ieviesusi šā likumdošanas dekrēta 37. panta 3. punktā noteikto procedūru. Kā norāda Itālijas valdība, dokumentu, kas vajadzīgi, lai pieņemtu dekrētu, kas nosaka citās dalībvalstīs iegūtu diplomu, grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanu, nenodošana Padomes prezidentūrai nenoliedzami ir Valsts Izglītības ministrijai uzlikto pienākumu nepildīšana, tomēr šī nepildīšana ir tikai iekšējo tiesību pārkāpums, jo valsts tiesības kā tādas atbilst Kopienu tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, uzskatot, ka pienākumi joprojām netiek pildīti, jo nav pieņemti visi pasākumi, lai izpildītu Itālijas iestāžu pienākumu ņemt vērā Kopienas pilsoņu pedagoģiskā darbā iegūto pieredzi un darba stāžu ārpus Itālijas, Komisija <DATE ISO="20020626">2002. gada 26. jūnijā</DATE> izdeva argumentētu atzinumu, aicinot Itālijas Republiku ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā atzinuma prasības divu mēnešu laikā no tā paziņošanas brīža. Nesaņemot atbildi uz šo atzinumu, Komisija nolēma celt šo prasību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prasību</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Savā iebildumu rakstā Itālijas valdība apstrīd norādītās pienākumu neizpildes pamatotību. Atsaucoties cita starpā uz 38. pantu <DATE ISO="20010330">2001. gada 30. marta</DATE> likumdošanas dekrētā Nr. 165, kas nosaka vispārīgi piemērojamus noteikumus attiecībā uz valsts<?PAGE NO="I-3755"?> pārvaldē algotiem darbiniekiem <HT TYPE="ITALIC">{decreto legislativo n. 165, recante le norme generali sull'ordinamento del lavoro alle dipendenze delle amministrazioni pubbliche)</HT> (<DATE ISO="20010509">2001. gada 9. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 106), kas būtībā atbilst likumdošanas dekrēta Nr. 29/1993 37. pantam, kā ari uz Ministru padomes prezidenta <DATE ISO="19940307">1994. gada 7. marta</DATE> dekrētu Nr. 174 par Eiropas Savienības pilsoņu iespēju iegūt amatus valsts pārvaldē <HT TYPE="ITALIC">{decreto del presidente del Consiglio dei ministri n. 174, recante le norme suit'accesso dei citadini degli Stati membri dell'Unione europea ai posti di ¡avaro presso le amministrazioni pubbliche)</HT> (<DATE ISO="19940315">1994. gada 15. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 61), Itālijas valdība uzskata, ka tiesību akti tāpat kā Itālijas iestāžu prakse atbilst Kopienu prasībām.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>It sevišķi attiecībā uz pedagoģiskās darbības sektoru Itālijas valdība paskaidro, ka skolotāju pieņemšanu darbā Itālijā veic trīs atšķirīgos veidos, tas ir, attiecībā uz 50 % no pieejamiem amatiem vienā mācību gadā — kvalifikācijas un pārbaudījumu konkursa veidā atbilstoši <DATE ISO="19940416">1994. gada 16. aprīļa</DATE> likumdošanas dekrēta Nr. <FT TYPE="NUMBER">297400</FT>. pantam, ar ko apstiprina vienotu piemērojamo tiesību normu tekstu attiecībā uz pedagoģisko darbību un attiecībā uz visu veidu un visu līmeņu skolām <HT TYPE="ITALIC">{decreto legislativo n. 297 recante approvazione del testo unico delle disposizioni legislative vigenti in materia di instruzione, relative alle scuole di ogni ordine e grado)</HT> (<DATE ISO="19940519">1994. gada 19. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 115, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>likumdošanas dekrēts Nr. 297/1994<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>), un pārējiem 50 % — pielietojot pastāvīgu piemērotības sarakstu, kas ir paredzēts šā paša likumdošanas dekrēta 401. pantā; speciāli aizstāšanas saraksti ar pedagogu uzvārdiem, kas var veikt aizstāšanu, tiek izmantoti, lai aizpildītu uz laiku pieejamus brīvos amatus.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Kā norāda Itālijas valdība, attiecībā uz pirmo un trešo pedagogu darbā pieņemšanas veidu Itālijas un citu dalībvalstu pilsoņu starpā diskriminācija nepastāv, tā kā pirmajā gadījumā attiecībā uz kvalifikācijas un pārbaudījumu konkursu profesionālā pieredze nespēlē lomu darbā pieņemšanas procesā, kamēr trešajā gadījumā, kas attiecas uz iespējamo aizstāšanu, ministrijas <DATE ISO="20000525">2000. gada 25. maija</DATE> dekrēts Nr. 201 par noteikumiem par aizstāšanas piešķiršanas veidiem pedagogiem un izglītojošam personālam saskaņā ar <DATE ISO="19990503">1999. gada 3. maija</DATE> likuma Nr. 124 4. pantu <HT TYPE="ITALIC">{decreto</HT><?PAGE NO="I-3756"?> <HT TYPE="ITALIC">ministeriale n. 201, relativo al <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>Reglamento recante le norme sulle modalità di conferimento delle supplenze al personale docente ed educativo ai sensi dell'articolo 4 della legge <DATE ISO="19990503">3 maggio 1999</DATE>, n. 124<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>)</HT> (<DATE ISO="20000720">2000. gada 20. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 168, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>ministrijas dekrēts Nr. 201/2000<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>) skaidri paredz noteikta punktu skaita piešķiršanu par pedagoģisko darbību citu dalībvalstu skolās vai universitātēs. Itālijas valdība it īpaši šajā sakarā norāda uz šā dekrēta A pielikumu, kas E punkta 9. piezīmē pielīdzina šādas darbības trešās kategorijas darbībām, kas Itālijā dod tiesības piešķirt puspunktu par katru citā dalībvalstī veiktas pedagoģiskās darbības mēnesi līdz trīs punktiem gadā.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Savukārt attiecībā uz skolotāju darbā pieņemšanas Itālijā otro veidu, tas ir, darbā pieņemšanu veicot, izmantojot pastāvīgus piemērotības sarakstus, Itālijas valdība nenoliedz, ka pastāv dažāda attieksme atkarībā no tā, vai pedagoģiskais darbs ir veikts Itālijā vai citās dalībvalstīs. Kā uzskata valdība, šāda atšķirība tomēr ir attaisnojama tiktāl, ciktāl ārvalstīs veikts pedagoģiskais darbs ir balstīts uz tekstiem, programmām un saturu, kas atšķiras no Itālijā noteiktā, un līdz ar to nebūs <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>specifisks<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>, kā to pieprasa Itālijas likums, un nedos tiesības piešķirt papildpunktus darbā pieņemšanas procesā saskaņā ar ministrijas <DATE ISO="20000327">2000. gada 27. marta</DATE> dekrētu Nr. 123, kas satur kārtību par pastāvīgo sarakstu aizpildīšanas un aktualizēšanas veidu, kas paredzēti <DATE ISO="19990503">1999. gada 3. maija</DATE> likuma Nr. 124 1., 2., 6. pantā un 11. panta 9. punktā <HT TYPE="ITALIC">(decreto ministeriale n. 123, relativo al <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>reglamento recante le norme sulle modalità di integrazione e aggiornamento delle graduatorie permanenti previste dagli articoli 1,2, 6 e 11, comma 9, della legge <DATE ISO="19990503">3 maggio 1999</DATE>, n. 124<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>)</HT> (<DATE ISO="20000517">2000. gada 17. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 113, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>ministrijas dekrēts Nr. 123/2000<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>), piemērošanu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3757"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoraida Itālijas valdības arguments, saskaņā ar kuru Itālijas Republikai nevarot pārmest Kopienu tiesību pārkāpumu, jo tās tiesību akti atbilstot šīm tiesībām un pienākumu neizpilde šajā lietā izrietot no kompetento iestāžu pieņemtās prakses vai no tā, ka kompetentās iestādes kavējas pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai atzītu Kopienas pilsoņu iegūto pieredzi, pasniedzot ārpus Itālijas. Pienākumu neizpilde var rasties no administratīvās prakses, kas pārkāpj Kopienu tiesības, pat ja piemērojamie valsts noteikumi kā tādi atbilst šīm tiesībām (šajā sakarā skat. it īpaši <DATE ISO="20010626">2001. gada 26. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-212/99" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-4923">C-212/99 Komisija/Itālija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-4923.1pp., 31. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Turklāt saistībā ar norādītā EKL 39. panta un Regulas Nr. 1612/68 3. panta pārkāpuma būtību ir jāatceras, ka saskaņā ar pirmo no šiem diviem pantiem, kā to interpretē Tiesa, ja dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde, pieņemot darbā personālu amatos, kam nav piemērojams EKL 39. panta 4. punkts, paredz ņemt vērā kandidātu iepriekšējo profesionālo darbību valsts pārvaldē, šī iestāde nevar attiecībā uz Kopienas pilsoņiem izturēties atšķirīgi atkarībā no tā, vai šīs darbības ir veiktas šīs pašas dalībvalsts vai citas dalībvalsts valsts pārvaldē (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Scholz,</HT> 12. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Kas attiecas uz Regulas Nr. 1612/68 3. pantu, ir svarīgi atgādināt, ka šis pants izskaidro EKL 39. pantā noteiktās tiesības jo sevišķi attiecībā uz iespēju iegūt darbu un ka tas ir jāinterpretē tāpat kā EKL 39. pantu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3758"?><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Šajā lietā nevar noliegt to, ka Itālijas Republika nav ievērojusi šīs tiesības attiecībā uz Kopienas pilsoņu iespēju piedalīties konkursos par pedagogu pieņemšanu darbā šīs dalībvalsts valsts skolās.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Saistībā ar pedagogu pieņemšanu darbā, balstoties uz pastāvīgiem piemērotības sarakstiem, kuri, kā ir norādīts šā sprieduma 10. punktā, attiecas uz pusi no mācību gadā pieejamiem amatiem, Itālijas valdība savā iebildumu rakstā atzina, ka Kopienas pilsoņiem tiek piemērota atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai profesionālā pieredze, ko ņem vērā, lai ierakstītu šajos sarakstos, ir iegūta Itālijā vai citās dalībvalstīs, un šāda atšķirīga attieksme, kā tā uzskata, esot attaisnojama, jo Itālijas izglītības programmas nav līdzvērtīgas ar pedagoģisko darbību, kas veikta ārpus Itālijas.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>No šā sprieduma 14. punktā minētās judikatūras izriet, ka pilnīgs atteikums ņemt vērā pieredzi, kas iegūta, veicot pedagoģisku darbību citā dalībvalstī, nav attaisnojams, ja atteikums ir pamatots ar pastāvošām atšķirībām šo valstu izglītības programmās. Nevar noliegt, ka specifisku pedagoģisko pieredzi, kādu pieprasa Itālijas noteikumi, īpaši mākslas pedagoģijas jomā vai attiecībā uz invalīdu apmācību, var iegūt arī citās dalībvalstīs.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Trešais darbā pieņemšanas veids, kas minēts šā sprieduma 10. punktā, tas ir, pieņemšana darbā, pamatojoties uz īpašiem aizstāšanas sarakstiem, arī nešķiet piemērots, lai pilnībā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, ko pieprasa EKL 39. pants un Regulas Nr. 1612/68 3. punkts. Itālijas valdības šā procesa laikā nosūtīto tekstu analīze parāda, ka profesionālā darbība tiek vērtēta atšķirīgi atkarībā no tā, vai tā iegūta Itālijā vai citās dalībvalstīs.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3759"?><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Kā Komisija norādīja savā replikā, no ministrijas dekrēta Nr. 201/2000 un it īpaši no tā A pielikuma E punkta 9. piezīmes izriet, ka darbu, kas veikts citu dalībvalstu skolās un universitātēs, vienmēr uzskata par tādu, uz kuru attiecas šā E punkta trešā kategorija <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>cita pedagoģiskā darbība<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>, kura dod tiesības piešķirt puspunktu par katru pedagoģiskās darbības mēnesi līdz trīs punktiem par mācību gadu. Lasot šo dekrētu, ir arī redzams, ka Itālijā tikai pedagoģisko darbību, kura veikta internātos vai bērnudārzos, pamatskolās, vidusskolās vai mākslas skolās — vai tās būtu valsts vai privātās skolas, bet tādas, kuras atzīst vai subsidē Itālijas valsts — uzskata par tādu, uz kuru attiecas šā paša E punkta pirmās divas kategorijas, iekļaujot <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>specifiskas<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>nespecifiskas<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> pedagoģiskās darbības, kuras atļauj par pirmo piešķirt divus punktus par pedagoģiskās darbības mēnesi līdz 12 punktiem par mācību gadu, un par otro — vienu punktu par pedagoģiskās darbības mēnesi līdz sešiem punktiem par mācību gadu.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, Itālijas valdībai šajā sakarā neiesniedzot nekādu attaisnojumu, ir jākonstatē, ka, lai arī Kopienas pilsoņu ārpus Itālijas iegūto profesionālo pieredzi, pieņemot darbā tomēr ņem vērā, pamatojoties uz aizstāšanas sarakstiem, ne vienmēr to novērtē tāpat kā līdzīgu pieredzi, kas iegūta Itālijā.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, tādējādi ir jākonstatē, ka, neņemot vērā vai vismaz vienādi neņemot vērā profesionālo pieredzi, ko Kopienas pilsoņi ir ieguvuši, veicot pedagoģisko darbību, atkarībā no tā, vai šī darbība ir veikta tās<?PAGE NO="I-3760"?> teritorijā vai citās dalībvalstīs, Kopienas pilsoņiem piedaloties Itālijas valsts skolu pedagogu darbā pieņemšanas konkursos, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants un Regulas Nr. 1612/68 3. panta 1. punkts.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>neņemot vērā vai vismaz vienādi neņemot vērā profesionālo pieredzi, ko Kopienas pilsoņi ir ieguvuši, veicot pedagoģisko darbību, atkarībā no tā, vai šī darbība ir veikta Itālijā vai citās dalībvalstīs, šiem pilsoņiem piedaloties Itālijas valsts skolu pedagogu darbā pieņemšanas konkursos, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants un Padomes <DATE ISO="19681015">1968. gada 15. oktobra</DATE> Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 3. panta 1. punkts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>