|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/4996 |
9.9.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/4996)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Miel de Granada”
PDO-ES-0243-AM02 – 11.6.2025.
1. Produkta nosaukums
“Miel de Granada”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☒ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☐ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Spānija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas Pārtikas ģenerāldirektorāts
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Uz apstiprināto grozījumu attiecas standarta grozījuma definīcija, kas sniegta Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā, jo tas neietver izmaiņas ne nosaukumā, ne nosaukuma lietojumā, nerada risku, ka konstatētā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā un neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
7. Apstiprinātā standarta grozījuma (grozījumu) apraksts
Temats
Nelielas izmaiņas fizikālajos un melisopalinoloģiskajos parametros
Apraksts
Ir grozīta produkta specifikācijas B iedaļa “Produkta apraksts” un vienotā dokumenta 3.2. punkts “Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums”.
Ir grozīti medus fizikāli ķīmisko un melisopalinoloģisko īpašību mērīšanas parametru diapazoni, noteiktās maksimālās un minimālās vērtības papildinot ar vienādības zīmi, tādējādi grozītais teksts ir šāds:
|
“1. |
Vispārējās, visiem medus veidiem raksturīgās fizikāli ķīmiskās īpašības iepakošanas un marķēšanas posmā
|
|
“3. |
Specifiskās fizikāli ķīmiskās un melisopalinoloģiskās īpašības
|
Pamatojums
Pamatojums
Kļūdas, kas konstatētas medus fizikāli ķīmisko un melisopalinoloģisko īpašību diapazonos, ir izlabotas, iekļaujot katram parametram noteiktās maksimālās un minimālās vērtības.
|
☒ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
VIENOTAIS DOKUMENTS
Lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
“Miel de Granada”
ES atsauces numurs: PDO-ES-0243-AM02 – 11.6.2025.
1. Nosaukums (nosaukumi)
“Miel de Granada”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☑ |
ACVN |
|
☐ |
AĢIN |
|
☐ |
ĢIN |
3. Valsts, pie kuras pieder definētais ģeogrāfiskais apgabals
Spānija
4. Lauksaimniecības produkta apraksts
4.1. Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā
04 – PIENA PĀRSTRĀDES PRODUKTI; PUTNU OLAS; DABISKAIS MEDUS; DZĪVNIEKU IZCELSMES PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS CITUR NAV MINĒTI UN IEKĻAUTI
4.2. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta apraksts
Medus ir pārtikas produkts, ko medus bites gatavo no augu ziedu nektāra vai no augu dzīvo daļu vai uz tām atrodamajiem izdalījumiem, kurus bites savāc, pārveido, papildina ar īpašām, pašu izdalītām vielām, uzglabā un atstāj stropa medus kārēs nogatavoties. Tas var būt šķidrs, viskozs vai kristālisks.
Dažādie aizsargātā medus veidi ir šādi:
|
— |
monoflors kastaņu (Castanea sativa) ziedu medus, |
|
— |
monoflors rozmarīna (Rosmarinus officinalis) ziedu medus, |
|
— |
monoflors timiāna (Thymus sp.) ziedu medus, |
|
— |
monoflors avokado (Persea americana) ziedu medus, |
|
— |
monoflors apelsīnu (Citrus sp.) ziedu medus, |
|
— |
monoflors Stohādu lavandas (Lavandula stoechas) ziedu medus, |
|
— |
kalnu augu ziedu medus, |
|
— |
poliflors medus. |
|
(1) |
Vispārējās, visiem medus veidiem raksturīgās fizikāli ķīmiskās īpašības iepakošanas un marķēšanas posmā
|
|
(2) |
Vispārējās, visiem medus veidiem raksturīgās melisopalinoloģiskās īpašības
|
|
(3) |
Specifiskās fizikāli ķīmiskās un melisopalinoloģiskās īpašības
|
4.3. Atkāpes attiecībā uz barības iegūšanu (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu) un izejvielu iegūšanas ierobežojumi (tikai pārstrādātiem produktiem, kas apzīmēti ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi)
Šo punktu nepiemēro.
4.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Visi.
4.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta iepakošanas, griešanas, rīvēšanas u. c. īpašie noteikumi
Medus šķidrā agregātstāvoklī (šķidrums), cietā agregātstāvoklī (kristāliska viela) vai krēmveida medus.
Traukiem, kuru tilpums nepārsniedz piecus kilogramus, jāatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Materiāls: caurspīdīgs, bezkrāsains stikls.
Etiķete un papildetiķete nedrīkst aizklāt saturu.
Trauks ir hermētiski noslēgts.
Var izmantot tradicionālus keramikas traukus, ja to tīrsvars ir 500 vai 1 000 g un tie ir hermētiski noslēdzami.
4.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā lauksaimniecības produkta marķēšanas īpašie noteikumi
Etiķešu pārbaudes attiecībā uz nosaukuma vai zīmola izmantošanu veic Regulatīvā padome. Trauku etiķetēs jābūt skaidri norādītam nosaukumam “Denominación de Origen Protegida” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), Eiropas Savienības simbolam un nosaukumam “Miel de Granada”.
Visiem traukiem, kuros dažādu veidu medus tiek nosūtīts patēriņam, ir Regulatīvās padomes izsniegta numurēta etiķete vai papildetiķete, kas jāpiestiprina pirms nosūtīšanas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti.
4.7. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Apgabals, kurā atrodas stropi un tiek ievākts medus, t. i., ražošanas apgabals, ietver visas pašvaldības, kas atrodas Granadas provincē, Andalūzijas autonomajā apgabalā. Kopējā platība ir 12 531 km2. Medu iepako ražošanas apgabalā.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
(a) Vēsturiskā saikne
Granadas medus kvalitāte ir labi zināma un plaši dokumentēta kopš 14. gadsimta sākuma. Medus šajā reģionā ražots kopš senseniem laikiem. Pirmie dokumentārie pierādījumi parādījušies, kad Ibn al-Khathib (1313–1375) savā darbā, kas spāņu valodā zināms ar nosaukumu “Granadas Karalistes apraksts”, min bagātīgu medus ieguvi Granadas apgabalos, kuros šī tradicionālā dabas velte joprojām ir būtisks ienākumu avots. Medus daudzkārt minēts arī vairāku tādu tālaika hronistu darbos, kas rakstīja par to, kā kristiešu karapulki iekaroja Granadas Karalisti. Pēc iekarošanas pašvaldību teritorijās sāka organizēt dažādas saimnieciskās darbības. Piemēram, darbā “Libro de Propios” (vēsturisks spāņu uzskaites dokuments) 1564. gadā rakstīts, ka Baza pašvaldības iestādes iekasēja nodokļus par stropiem, kas izvietoti kalnu grēdā Sierra de Baza, kura pelnīti iemantojusi slavu rozmarīna ziedu medus dēļ. Granadas pilsētas tirdzniecības grāmatā (1752) atrodama skaidra atsauce uz criador de colmena (biškopi). 1777. gadā Huans de la Serna [Juan de la Serna] savā darbā “Diccionario Geográfico o descripción de todos los reinos” [Ģeogrāfiskā vārdnīca jeb visu karaļvalstu apraksts] Granadu aprakstīja kā zemi, kurā ir daudz vaska un medus. Arī Sevastjans de Minjano [Sebastián de Miñano] (1826) savā darbā “Diccionario Geográfico Estadístico de España y Portugal” [Spānijas un Portugāles ģeogrāfiskā un statistiskā vārdnīca] minēja bagātīgo medus ieguvi Granadā un tā izcilo kvalitāti. Darbā norādīti šādi lielākie Granadas reģiona medus ražošanas apgabali: Baza, Alhama de Granada, Güejar-Sierra un Guadix. Arī Paskvāls Madoss [Pascual Madoz] darbā “Diccionario Geográfico, Estadístico e Histórico de España” [Spānijas ģeogrāfiskā, statistiskā un vēsturiskā vārdnīca] izcēlis Granadas medus dažādību, bagātīgo daudzumu un neatkārtojamās īpašības. Darbā norādīts, piemēram, cik Loja pašvaldība ir bagāta ar balto medu. Minēts arī, ka ievērojamu daļu medus iegūst piekrastē (La Garnatilla un Motril). Tomass Lopess [Tomás López] 18. gadsimta pēdējā ceturksnī izdotajā darbā “Diccionario Geográfico de Andalucía: Granada” [Andalūzijas ģeogrāfiskā vārdnīca: Granada] arī vērsis uzmanību uz noteiktām vietām Granadā un apkaimes kalniem, kur bišu stropiem un medum ir nozīmīga loma, piemēram, Quéntar vai Ribera de Oveja. 1888. gadā Luiss Morels i Terijs [Luis Morell y Terry] veica uzskaiti. Tika saskaitīti aptuveni 15 000 bišu stropi un konstatēts, ka lielākais stropu skaits joprojām ir tradicionālajos biškopības apgabalos – austrumu daļas kalnos, Alpujarras un provinces galvaspilsētā Granadā. Tajā pašā 1888. gadā Berta Vihelmi [Bertha Wihelmi] šajā provincē ieviesa un izplatīja pārvietojamus bišu stropus, kas pamazām aizstāja tradicionālos (arābu) stacionāros stropus. Viņas ietekmē Granada kļuva par vienu no celmlauzēm provincēm, kas sekmēja jaunu biškopības metožu izstrādi. 1909. gada maijā laikrakstā “Granada Agrícola” minēts, ka Vācijas tirgū tiek izrādīta interese par dažādu veidu medus importēšanu no Granadas, jo tas ir kvalitatīvs Granadas kalnu apgabalu, sevišķi Sierra Nevada, aromātisko un ārstniecisko augu plašā klāsta dēļ.
(b) Saikne ar dabu
Dabas faktori, kas tieši ietekmē produktu, ir kalnainais reljefs, klimats un veģetācija, bet cilvēkfaktori ir Granadai raksturīgie biškopju izveidotie iekšējie ceļojošās dravniecības ceļi. Granadas provincē ir daudzējāds reljefs un klimats, kas tieši ietekmē šo nozari un, piemēram, iekšzemes ceļojošās dravniecības ceļus, ko biškopji izveidojuši, meklējot dažādu augu ziedus. No biškopības viedokļa šīs dažādības dēļ Granadas biškopji provinces kalnos ceļojošās dravniecības takas var veidot gan uz augšu, gan uz leju pa nogāzi, jo attiecīgie dažādie augi zied atšķirīgos laikos, nodrošinot medus ienesumu visu gadu. Ziedošo augu veids un ziedēšanas periodi atšķiras atkarībā no augstuma, tāpēc biškopji, meklējot šos ziedošos augus, pārvietojas augšup un lejup pa nogāzēm un reti mēro attālumu, kas pārsniedz 50 km. Tādējādi biškopji piekrastē, Valle de Lecrín un Alpujarra (Sierra Nevada) parasti virzās augšup un lejup pa nogāzi, t. i., no piekrastes dodas uz kalniem un atpakaļ, meklējot augus, kas zied atšķirīgos augstumos. Neapšaubāmi galvenais faktors, kas “Miel de Granada” piešķir specifiskās īpašības, kuru dēļ tas atšķiras no citur iegūtiem medus veidiem, ir provinces flora. Granadā plešas aromātiskiem augiem klāta, vairāk nekā 296 000 ha plaša atmežota kalnu teritorija, kas sekmē arvien plaukstošu biškopību, un lielu daļu zemes klāj kastaņas, apelsīnu un piekrastē avokado koki, kuru lielākais audzēšanas apgabals ir Granadas un Malagas provinces piekrastes teritorijas. Gandrīz 70 % Granadas provinces biškopības saimniecību īpašnieku ir saikne ar aizsargātām teritorijām (Sierra Nevada nacionālo parku, Sierra Nevada dabas parku, Sierra de Baza dabas parku, Sierra de Huétor dabas parku, Sierra de Castril dabas parku un Sierras de Tejeda, Alhama y Almijara dabas parku), kur atrodas arī viņu pastāvīgā dzīvesvieta. Viņu saimniecības daļu gada atrodas minētajos apgabalos ražošanas vai ziemošanas nolūkos. Bišu pārvietošanās ceļi, kuriem biškopji seko visā Granadas provincē, visu gadu meklējot bagātīgākās ziedošo augu teritorijas vai ziemošanas vietas, pēcāk nodrošina pilnīgu “Miel de Granada” palinoloģisko sastāvu. Šīs teritorijas ilgi bijušas izolētas, un biškopībai, kas nodrošina alternatīvu lauksaimniecības ienākumu avotu, bijusi ekonomiski svarīga loma. Minētajos parkos atrodamo ziedu dažādības dēļ iespējams saražot unikālu un neparastu ziedu kombināciju medu. Sierra Nevada vien ir vairāk nekā 160 endēmisko sugu, no kurām 60 raksturīgas tikai šim reģionam. Provinces ziedputekšņu pētījumos atklāti apmēram 92 veidi, kas pieder pie aptuveni 50 botāniskajām dzimtām. “Miel de Granada” parasti ir tāds palinoloģiskais sastāvs, kas raksturīgs šādām dzimtām: Cistaceae, Lamiaceae, Fagaceae, Rosaceae, Asteraceae, Brassicaceae, Fabaceae, Borraginaceae, Salicaceae, Campanulaceae, Resedaceae, Plantaginaceae, Apiaceae, Caesalpinaceae un Lauraceae. Šīs zināšanas par “Miel de Granada” palinoloģisko sastāvu un ievērojamais endēmisko augu sugu skaits sniedz iespēju konstatēt ģeogrāfiskus rādītājus, kurus ņemot vērā iespējams noteikt skaidru atšķirību starp šajā un citos Pireneju pussalas apgabalos saražotajiem medus veidiem.
Elektroniska (URL) atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4996/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)