(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2022. gada 14. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “ĶTR”) un Turcijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes tērauda profila galvas plašu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2022. gada 30. septembrīLaminados Losal S.A.U. (“sūdzības iesniedzējs” vai “Losal”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības tērauda profila galvas plašu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2023. gada 12. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444 (3), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam (“pagaidu regula”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Turcijas valdība, Turcijas ražotājs eksportētājs Özkan Demir, Ķīnas ražotājs eksportētājs Longteng un Savienības lietotājs Fincantieri S.p.A (“Fincantieri”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstiskus apsvērumus, kuros darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Turklāt Losal iesniedza piezīmi par Özkan Demir iesniegto informāciju pēc paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punktā noteiktā termiņa.

(5)

Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Notika Turcijas valdības, Özkan Demir un Fincantieri uzklausīšana.

(6)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(7)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgās informācijas izpaušanu.

(8)

Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Notika Longteng un Özkan Demir uzklausīšana.

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas neviena ieinteresētā persona neiesniedza citus apgalvojumus vai piezīmes par procedūras sākšanu, izņemot tos, kas minēti pagaidu regulas 1.4. iedaļā. Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus un secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 8.–15. apsvērumā.

(10)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 16.–23. apsvērumu.

(11)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 28. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izvērtēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Komisija atgādināja, ka pagaidu regulas 30. apsvērumā ir norādīts, ka attiecīgais ražojums ir tādas ĶTR un Turcijas izcelsmes līdz 204 mm platas neleģētā tērauda profila galvas plates (“tērauda profila galvas plates”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7216 50 91 (Taric kods 7216509110) (“attiecīgais ražojums”).

(13)

Tērauda profila galvas plates galvenokārt izmanto kuģubūves nozarē pasažieru kruīza kuģu, prāmju, militāro kuģu un tirdzniecības kuģu tērauda karkasu būvniecībā. Tērauda profila galvas plates var izmantot arī atklātā jūrā lietojamu platformu būvniecībā un tramvaja sliežu būvniecībā, taču Savienībā šim nolūkam izmanto tikai nelielu tērauda profila galvas plašu daudzumu.

(14)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 31. un 32. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(15)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no Longteng par pagaidu konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(16)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 43. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(17)

Detalizēta informācija par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 3.1.2.1. iedaļā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu secinājumus.

(18)

Tā kā netika iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 84. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(19)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Longteng iesniedza piezīmes par atsauces vērtībām, kas izmantotas attiecībā uz konkrētiem ražošanas faktoriem, un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (“PVA”) izmaksām, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai.

(20)

Longteng atkārtoja savus apgalvojumus, kas iesniegti saistībā ar otro paziņojumu par lietas materiāliem, neiesniedzot jaunus elementus. Minētie apgalvojumi kopsavilkuma veidā tika izklāstīti un atspēkoti pagaidu regulas 92.–94. apsvērumā. Longteng arī apgalvoja, ka atsauces vērtībām, kas izmantotas attiecībā uz skābekli un slāpekli, nevajadzētu būt balstītām uz Malaizijā importēto ražojumu cenām, jo šis imports galvenokārt ir balstīts uz importu no Singapūras, kur, kā tiek apgalvots, ir ierobežota rūpnieciska ražošana, un ka šīs atsauces vērtības nevar atspoguļot izmaksas, kas saistītas ar minēto ražojumu masveida ražošanu. Longteng arī norādīja uz daudz zemākām “neizkropļotās vērtības” atsauces vērtībām attiecībā uz skābekli un slāpekli, kas noteiktas citā procedūrā, kurā par piemērotu reprezentatīvo valsti tika izvēlēta Meksika. Longteng ierosināja izmantot Turcijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, skābekļa un slāpekļa izmaksu vērtības.

(21)

Komisija konstatēja, ka Singapūra ir viena no pasaules 10 galvenajām valstīm attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem eksporta daudzuma ziņā (4). Tāpēc tās eksportu uz Malaiziju nevarēja izmantot kā saprātīgu pamatu šo atsauces vērtību noteikšanai. Turklāt konkurences konjunktūras dēļ Malaizijā importēto ražojumu vērtības ir paredzētas, lai atspoguļotu attiecīgo ražošanas faktoru vērtību Malaizijā. Tāpēc vispārīgam paziņojumam par ražošanas izmaksām eksportētājvalstī ir ierobežota nozīme. Attiecībā uz zemākām atsauces vērtībām, kas izmantotas citā procedūrā, kā paskaidrots pagaidu regulas 90. apsvērumā, Meksika netika uzskatīta par atbilstīgu, lai noteiktu atsauces vērtības šiem izejresursiem, jo tai nebija importa reprezentatīvos daudzumos attiecībā uz visiem trim izejresursiem (5). Turklāt šīs vērtības neattiecās uz to pašu izmeklēšanas periodu. Visbeidzot, tā kā atšķirīga ražošanas procesa dēļ Özkan Demir neiepirka skābekli un slāpekli, šāda informācija nebija pieejama.

(22)

Longteng apgalvoja, ka argona importa vidējā cena Turcijā ir mākslīgi augsta, un ierosināja izmantot argona faktiskās izmaksas, par kurām ziņoja Özkan Demir, vai pārcelt šo ražošanas faktoru uz pozīciju “palīgmateriāli”. Tomēr tāpat kā skābekļa un slāpekļa gadījumā šāda informācija no Özkan Demir nebija pieejama. Turklāt, ņemot vērā argona importa reprezentatīvos apjomus Turcijā, nebija objektīva iemesla šīs cenas uzskatīt par nereprezentatīvām vai argonu uzskatīt par palīgmateriāliem.

(23)

Uz šā pamata apgalvojumi par ražošanas faktoriem tika noraidīti.

(24)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Longteng apgalvoja, ka atsauces vērtības, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai kaļķakmenim, slāpeklim un skābeklim, ievērojami atšķiras no tā vienības izmaksām. Longteng arī ierosināja izmantot importa cenu Brazīlijā kā atsauces vērtību kaļķakmenim, savukārt attiecībā uz slāpekli un skābekli tas atsaucās uz lielākās eksportētājvalsts cenām kā uz atsauces vērtībām.

(25)

Komisija noraidīja minētos apgalvojumus, pamatojoties uz to, ka Longteng neiesniedza pierādījumus, kas ļautu pārliecinoši konstatēt, ka tā vērtības attiecībā uz konkrētajiem ražošanas faktoriem ir neizkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas nozīmē. Jebkurš arguments, kas balstīts uz izkropļotu vērtību salīdzinājumu, ir spēkā neesošs. Turklāt attiecībā uz Longteng ierosinātajām alternatīvajām atsauces vērtībām Komisija atzīmēja, ka Brazīlijai nebija slāpekļa un skābekļa importa pietiekami reprezentatīvos daudzumos, tāpēc, kā paskaidrots pagaidu regulas 90. apsvērumā un iepriekš 22. apsvērumā, Komisija izvēlējās Malaiziju kā vienīgo reprezentatīvo valsti, kam bija reprezentatīvi daudzumi attiecībā uz visiem trim konkrētajiem ražošanas faktoriem. Tāpēc attiecīgais avots netika uzskatīts par piemērotu. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Longteng apgalvoja, ka noteikti “tirgvedības, pārdošanas un izplatīšanas izdevumu” izmaksu elementi, piemēram, vedmaksa, eksports, transports un pārdošanas komisijas maksa, nebūtu jāiekļauj reprezentatīvā uzņēmuma PVA izmaksu aprēķinā, jo normālā vērtība ir jāaprēķina EXW līmenī.

(27)

Komisija atkārtoti izskatīja Turcijas ražotāja finanšu pārskatus, piekrita Longteng apgalvojumam un izslēdza šos izdevumus no PVA izmaksu aprēķina. Pretēji tam, kas apgalvots pagaidu regulas 109. apsvērumā, finanšu dati tika izgūti no uzņēmuma finanšu pārskatiem, kas ir publiski pieejami uzņēmuma tīmekļvietnē.

(28)

Tomēr tajā pašā laikā Komisija arī konstatēja, ka Turcijas ražotāja provizoriskās PVA izmaksu un peļņas normas nebija pienācīgi aprēķinātas, jo noteiktas pozīcijas bija iekļautas/atmestas PVA izmaksu normas aprēķina nolūkā, bet ne peļņas normas aprēķinā, kā rezultātā radās neatbilstība normu aprēķinā. ĶTR ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika darītas zināmas detalizētas korekcijas. PVA izmaksu un peļņas procentuālās daļas tika attiecīgi pārrēķinātas, un rezultātā tika iegūtas procentuālās daļas attiecīgi 13,3 % un 16,9 % no neizkropļotajām kopējām ražošanas izmaksām.

(29)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Longteng apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot reprezentatīvā uzņēmuma peļņas normu, peļņas aprēķinā maldīgi iekļāva transporta izdevumus, kas bija izslēgti no PVA izmaksām. Longteng arī apgalvoja, ka noteikto PVA izmaksu un peļņas attiecību nevar uzskatīt par reālistisku tērauda rūpniecībā.

(30)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo, aprēķinot peļņas attiecību, nebija iemeslu neņemt vērā pozīcijas “citi pamatdarbības citi ieņēmumi/izdevumi” un “finanšu ieņēmumi/izdevumi”, jo šīs pozīcijas bija ņemtas vērā PVA kopējās summas aprēķinā. Neatkarīgi no tā, vai šīs pozīcijas tiek vai netiek ņemtas vērā peļņas un PVA izmaksu aprēķinā, tam nav ietekmes uz galīgā dempinga noteikšanu, jo jebkurš PVA izmaksu palielinājums/samazinājums nozīmē atbilstošu peļņas normas palielinājumu/samazinājumu.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Longteng apgalvoja, ka Komisijai bija jāizslēdz no PVA izmaksu normas aprēķina ienākumi un izdevumi no ārvalstu valūtas maiņas, jo tie izriet no augstām Turcijas liras vērtības svārstībām izmeklēšanas periodā.

(32)

Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka ienākumus un izdevumus no ārvalstu valūtas maiņas parasti ņem vērā PVA izdevumu aprēķinā, ja vien šādi izdevumi ir saistīti ar izmeklējamo ražojumu. Turklāt ja šādi izdevumi būtu izslēgti, tie būtu attiecīgi palielinājuši piemērojamo peļņas normu, tādējādi neietekmējot PVA izmaksu un peļņas kopējo līmeni. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(33)

Longteng arī apgalvoja, ka Komisijai pēc transporta izdevumu atskaitīšanas, kā to lūdza Longteng un kā norādīts 29. apsvērumā, nebija jāpielāgo peļņas procentuālā daļa. Tas arī apgalvoja, ka izmantotās PVA izmaksu un peļņas procentuālās daļas nevar uzskatīt par reālistiskām tērauda rūpniecībā.

(34)

Komisija uzskatīja, ka aprēķini veikti saskaņā ar tās standarta praksi, un Longteng minētie argumenti neradīja pamatotu iemeslu rīkoties citādi. Komisija uzskatīja, ka Longteng norādītie skaitļi neattiecās uz reprezentatīvo valsti un tāpēc tos nevarēja ņemt vērā šīs izmeklēšanas nolūkā. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(35)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums Turcijā pārsniedza inflācijas līmeni šajā valstī. Turklāt informāciju par elektroenerģijas un dabasgāzes cenām 2022. gada otrajā pusē Turcijas Statistikas institūts nepublicēja. Tāpēc Komisija nolēma izmantot neizkropļotu elektroenerģijas un dabasgāzes cenu Malaizijā. Malaizija patiešām ir valsts, kurā ekonomikas attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, un tā arī tika izmantota, lai aprēķinātu atsauces vērtību skābeklim, slāpeklim un kaļķakmenim. Turklāt tā arī tika izmantota kā reprezentatīvā valsts citās līdzīgās izmeklēšanās.

(36)

Malaizijā elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas elektroenerģijas nodrošinātāja TNB tīmekļvietnē (6). Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami klientiem kategorijā “vidējs spriegums”. Malaizijā dabasgāzes cenas bija publiski pieejamas Enerģētikas komisijas tīmekļvietnē (7). Komisija izmantoja dabasgāzes tarifus, kas 2021. gada ceturtajā ceturksnī bija piemērojami rūpnieciskajiem lietotājiem, un izvēlējās patēriņa grupu, kas atbilda sūdzības iesniedzēja dabasgāzes patēriņam.

(37)

Izņemot 26.–36. apsvērumā aprakstītās izmaiņas, Komisija normālo vērtību aprēķināja, kā izklāstīts pagaidu regulas 110.–114. apsvērumā.

(38)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu secinājumus.

(39)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 117. un 118. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu secinājumus.

(40)

Ievērojot secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz Longteng apgalvojumiem, kuri izklāstīti 23. un 27. apsvērumā, un 28. un 36. apsvērumā aprakstītajiem konstatējumiem, Komisija pārskatīja dempinga starpības.

(41)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(42)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma rakstiskas piezīmes no Turcijas valdības un Özkan Demir par pagaidu konstatējumiem attiecībā uz dempingu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija saņēma rakstiskas piezīmes no Turcijas valdības un Özkan Demir.

(43)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 122.–133. apsvērumā.

(44)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Özkan Demir saistībā ar tā meitasuzņēmuma apgalvojumiem, kas sīkāk izklāstīti 74. apsvērumā turpmāk, apgalvoja, ka bija jāveic “parasto tirdzniecības operāciju pārbaude” par katru ceturksni. Özkan Demir šo apgalvojumu pamatoja ar to, ka ievērojami palielinājās ražošanas izmaksas, – tās izmeklēšanas periodā palielinājās vairāk nekā divas reizes. Özkan Demir paskaidroja, ka tādēļ daži darījumi tika uzskatīti par zaudējumus nesošiem, lai gan faktiski ceturkšņa griezumā tie bija nesuši peļņu. Özkan Demir arī apgalvoja, ka iepriekš Komisija, saskaroties ar ievērojamām ražošanas izmaksu atšķirībām, bija veikusi mēneša vai ceturkšņa dempinga aprēķinu. Lai pamatotu savus apgalvojumus, uzklausīšanas laikā Özkan Demir atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā Dominican Republic – AD on Steel Bars (Costa Rica) (8).

(45)

Vispirms Komisija atzīmēja, ka pamatregulas 2. panta 4. punkts paredz pilnvaras izmantot ražošanas izmaksu ceturkšņa datus. Faktiski 2. panta 4. punktā ir minētas “vidējās svērtās izmaksas izmeklēšanas laikā” kā saprātīgā laikposmā, lai noteiktu, vai cenas paredz izmaksu segšanu. Komisija uzskatīja, ka gada ražošanas izmaksu izmantošana ir vispārpieņemta un šķiet piemērota vairākumā gadījumu, jo tā izslēdz gan izmaksu, gan cenu galējas vērtības un īstermiņa svārstības. Tā pat ir norma daudzu izmeklēšanas iestāžu praksē. Tikai ļoti īpašos izņēmuma apstākļos atkāpjas no gada vidējo izmaksu izmantošanas. Komisija rūpīgi pārbaudīja šo apgalvojumu, lai novērtētu, vai būtu iemesli atkāpties no metodes, kas paredz parasto tirdzniecības operāciju pārbaudes veikšanu, pamatojoties uz gada vidējām ražošanas izmaksām. Tomēr tā secināja, ka šajā gadījumā izņēmuma apstākļi nepastāv.

(46)

Pirmkārt, kā paskaidroja Özkan Demir, šis uzņēmums pastāvīgi neražo izmeklējamo ražojumu. Patiešām, izmeklēšanas periodā bija mēneši, kad ražošana nenotika vispār. Ja šādā situācijā izmantotu salīdzinoši īsus laika intervālus (trīs mēnešus ceturkšņu gadījumā), netiktu iegūts vidējais rezultāts, kas precīzi atspoguļo izmaksas par periodu, uz kuru tas attiecas. Citiem vārdiem, tā kā dažos ceturkšņos nebūtu ražošanas datu par vismaz trešdaļu attiecīgā perioda, iegūtā vidējā vērtība precīzi neatspoguļotu attiecīgās izmaksas visā ceturksnī. Šādā gadījumā fokusa paplašināšana līdz ilgākam viena gada periodam ir piemērotāka, jo gada vidējā vērtība precīzāk atspoguļo ražošanas izmaksas šajā periodā.

(47)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir apgalvoja, ka priekšrokas došana gada aprēķinam, nevis ceturkšņa aprēķinam apstākļos, kad ražošana nenotiek, lielākais, trešdaļā attiecīgā perioda, ir nepamatota, jo ražošanas neesība noteiktos trīs mēnešos joprojām pastāv. Kā minēts 46. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka gada vidējo ražošanas izmaksu izmantošana ļauj atspoguļot attiecīgās izmaksas visā gadā, tādējādi mazinot ietekmi saistībā ar ražošanas neesību noteiktos periodos. Citiem vārdiem, gada vidējā vērtība, pat ja nebija izmaksu datu par dažiem attiecīgā gada mēnešiem, precīzāk atspoguļo ražošanas izmaksas periodā, uz kuru tā attiecas. Özkan Demir neiesniedza pierādījumus par pretējo. Ir skaidrs, ka tas neattiecas uz ceturkšņa vidējo vērtību, ja nav izmaksu datu par veselu attiecīgā ceturkšņa trešdaļu. Tāpēc attiecībā uz ceturkšņiem, kur trūka datu par trešdaļu ražošanas izmaksu, Komisija neuzskatīja vidējās ražošanas izmaksas par reprezentatīvām attiecībā uz periodu, kas tām bija jāaptver. Savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu Özkan Demir nesniedza nekādus argumentus vai risinājumus, kas novērstu šo acīmredzamo ceturkšņa metodes trūkumu šajā konkrētajā gadījumā. Turklāt Komisija atzīmēja, ka attiecībā uz vairākiem ražojumu veidiem bija neatbilstība starp ceturkšņiem, kad tika ražoti konkrēti modeļi, un ceturkšņiem, kad tie tika pārdoti iekšzemes tirgū. Tāpēc, ja tiktu izmantota ceturkšņa pieeja, attiecībā uz šiem ražojumu veidiem nebūtu iespējams veikt parasto tirdzniecības operāciju pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Proti, par dažiem no ceturkšņiem, kad notika pārdošana, vispār nebūtu izmaksu datu. Citiem vārdiem, ceturkšņa pieeja ne tikai novestu pie nereprezentatīvām vērtībām, tās vērtējot kopumā, bet attiecībā uz konkrētiem ražojumu veidiem arī neļautu salīdzināt attiecīgajā ceturksnī piemērojamo cenu ar atbilstošajām izmaksām tajā pašā ceturksnī. Uz šā pamata tika apstiprināts, ka gada vidējo ražošanas izmaksu izmantošana katram modelim ļautu atspoguļot attiecīgās izmaksas visā gadā un būtu piemērots pamats gada dempinga aprēķināšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(48)

Otrkārt, Özkan Demir iesniegtie dati neļauj noteikt precīzas un pārbaudītas PVA izmaksas katram ceturksnim, jo šī informācija tika iesniegta tikai reizi gadā un par visu izmeklēšanas periodu kopumā. Tādējādi nebija pieejami ceturkšņa dati, kas ļautu veikt ceturkšņa dempinga aprēķinu vai parasto tirdzniecības operāciju pārbaudi, izmantojot atbilstošo informāciju par katru ceturksni, ciktāl runa ir par PVA izmaksām.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā nebija PVA izmaksu svārstību, un sava apgalvojuma pamatošanai atsaucās uz PVA procentuālajām daļām, kas bija piemērojamas 2021. gadā un izmeklēšanas periodā. Özkan Demir arī apgalvoja, ka Komisija nepieprasīja šādu informāciju, kad tā prasīja norādīt mēneša ražošanas izmaksas.

(50)

Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka, lūdzot Komisiju veikt ceturkšņa dempinga aprēķinus, Özkan Demir vajadzēja sniegt visu būtisko informāciju, lai Komisija varētu veikt šādus aprēķinus. Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija nevarēja novērtēt katrā ceturksnī piemērojamo PVA izmaksu līmeni. Turklāt, iesniedzot piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu, Özkan Demir arī nenorādīja ceturkšņa PVA izmaksas. Attiecībā uz PVA izmaksu rādītājiem 2021. gadā un izmeklēšanas periodā Komisija atzīmēja, ka, lai gan piemērojamās procentuālās daļas var šķist līdzīgas, tās neattiecas uz dažādiem izmeklēšanas perioda ceturkšņiem un tāpēc nesniedz analītisku priekšstatu par šādu vērtību svārstībām izmeklēšanas periodā. Turklāt, ņemot vērā Turcijas liras nevienmērīgās svārstības attiecībā pret EUR un USD izmeklēšanas periodā, var paredzēt, ka PVA izmaksas, ko lielā mērā veido ieņēmumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas, neattīstījās vienmērīgi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Visbeidzot, kā ir arī izklāstīts 77. apsvērumā, iekšzemes pārdošana nebija koncentrēta konkrētā periodā, bet bija vienmērīgi sadalīta pa izmeklēšanas perioda ceturkšņiem, un vislielākie apjomi tika pārdoti izmeklēšanas perioda trešajā ceturksnī. Pārdošanas eksporta dinamika bija tāda pati, līdz ar to izmeklējamā ražojuma pārdošana bija vienmērīgi sadalīta gan iekšzemes, gan eksporta tirgū, un tas ļāva veikt taisnīgu iekšzemes un eksportam veiktās pārdošanas salīdzinājumu, kas aptver to pašu periodu.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir apgalvoja, ka iekšzemes pārdošana bija koncentrēta 2021. gada ceturtajā ceturksnī, savukārt pārdošana eksportam bija koncentrēta 2022. gada pirmajā ceturksnī. Tomēr Özkan Demir metodika bija kļūdaina, jo bija balstīta uz pasūtījuma izdarīšanas dienu, nevis rēķina izrakstīšanas dienu. Turklāt, ja Komisija veiktu ceturkšņa dempinga aprēķinu, tā izmantotu rēķina izrakstīšanas dienu, lai pārdošanu nošķirtu pa ceturkšņiem. Tāpēc tirdzniecības modelis ir jāanalizē, sadalot pārdošanu pa ceturkšņiem atbilstīgi rēķina izrakstīšanas dienai. Tādējādi ir redzams, ka vislielākie apjomi tika pārdoti izmeklēšanas perioda trešajā ceturksnī, un tas attiecas gan uz iekšzemes pārdošanu, gan pārdošanu eksportam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(53)

Komisija arī atzīmēja, ka ekspertu grupas ziņojumu lietā DS605, ko minēja Özkan Demir, Dominikānas Republika pārsūdzēja, un tāpēc PTO Strīdu izšķiršanas padome to nepieņēma. Turklāt šajā lietā fakti ir atšķirīgi. Izmeklēšanā lietā DS605 vairāk nekā 50 % pārdošanas apjoma tika izslēgti no normālās vērtības aprēķina. Tāpat lietā DS605 izmaksu palielinājums skāra tikai vienu (galveno) izejvielu, savukārt šajā gadījumā tas attiecās uz ražošanas izmaksu palielinājuma, inflācijas un valūtas devalvācijas kombināciju. Turpretī Özkan Demir gadījumā tika konstatēts, ka lielākā daļa iekšzemes pārdošanas (aptuveni [70–65 %] % no pārdošanas apjoma) notiek parastās tirdzniecības operācijās, un tāpēc tika izmantota normālās vērtības aprēķinā. Tas tā ir tāpēc, ka šajā gadījumā Komisija arī konstatēja, ka Özkan Demir veiktā pārdošana nebija koncentrēta konkrētā ceturksnī, bet bija sadalīta pa visu izmeklēšanas periodu.

(54)

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 4. punkta mērķi nozīme ir tam, ka pārdošanas cenas ļauj segt izmaksas un rezultātā rada ilgtspējīgu rentabilitāti saprātīgā laikposmā; rentabilitātei noteiktā laika brīdī ir mazāka nozīme.

(55)

Šajā sakarā un apsverot attiecīgo iedibināto PTO judikatūru, Komisija atgādināja, ka ekspertu grupa lietā EC – Salmon (Norway) īpaši atzina, ka “konstatējums par pārdošanu, kas veikta par cenām, kuras pārsniedz vidējās svērtās izmaksas izmeklēšanas periodā, būtu pietiekams, lai pierādītu, ka visi pārdošanas apjomi, par kuriem nav konstatēts, ka tie pārsniedz vidējās svērtās izmaksas izmeklēšanas periodā, neparedz izmaksu segšanu saprātīgā laikposmā” (9). Ekspertu grupa arī pievērsās jēdziena “pārdošanas laikā” nozīmei un 7.243. punktā atzīmēja, ka “[Antidempinga nolīguma] 2.2.1. apakšpunktā nav paskaidrots, kas ir jāsaprot ar “cenām, kas ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā. Šajā ziņā ir redzama līdzība starp 2.2.1. apakšpunkta pirmo un otro teikumu. Lai gan abi teikumi paredz veikt aprēķinu par vienības izmaksām noteiktā laikposmā, nevienā no tiem nav tieši precizēts, kādam šim laikposmam ir jābūt. Ir tiesa, ka otrais teikums ir ar plašāku nozīmi nekā pirmais tādā ziņā, ka tajā ir runa par izmaksām “pārdošanas laikā”. Tomēr, mūsuprāt, tas nozīmē tikai to, ka attiecīgajam laikposmam ir jāietver “pārdošanas laiks”. Tādējādi, ja izmeklēšanas iestāde aprēķinātu vienības izmaksas “pārdošanas laikā” konkrētā pārdošanas dienā vai par vidējo laikposmu, kas ietver šo dienu, par nedēļu, mēnesi vai izmeklēšanas periodu, tas būtu pilnībā atbilstoši 2.2.1. apakšpunkta otrajam teikumam.” Ekspertu grupa savu argumentāciju plašāk izklāstīja 417. zemsvītras piezīmē, kur tā norādīja: “Šajā ziņā mēs uzskatām, ka ir būtiski tas, ka, lai gan 2.4.1. apakšpunktā AD nolīguma izstrādātāji lietojuši terminu “pārdošanas diena”, 2.2.1. apakšpunkta otrajā teikumā tie izvēlējušies lietot terminu “pārdošanas laiks” Mūsuprāt, šī atšķirība pamato viedokli, ka “pārdošanas laikam”, kā minēts 2.2.1. apakšpunkta otrajā teikumā, nav obligāti jābūt “pārdošanas dienai” un ka tas var ietvert citus “laika” periodus.

(56)

Komisija arī atzīmēja, ka iekšzemes pārdošanas rentabilitātes novērtēšanai uz ceturkšņa vai gada pamata nav atšķirības, ja ir tik ievērojama daļa iekšzemes pārdošanas, kā paskaidrots 81. apsvērumā turpmāk.

(57)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir vēlreiz atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā DS605. Kā minēts 52. apsvērumā, Dominikānas Republika apstrīdēja minēto ziņojumu, un tāpēc PTO Strīdu izšķiršanas padome to nepieņēma. Katrā ziņā, kā atzīmēts 46.–48. apsvērumā, Özkan Demir gadījumā ļoti īpašu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šā uzņēmuma datiem izmeklēšanas periodā, ticamu ceturkšņa aprēķinu nebija iespējams veikt. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija noraidīja prasību veikt parasto tirdzniecības operāciju ceturkšņa pārbaudi.

(58)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 134. un 135. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu secinājumus.

(59)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 136.–138. apsvērumā.

(60)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Özkan Demir iesniedza piezīmes par pirkuma pasūtījuma dienas izmantošanu, lai konvertētu normālo vērtību un eksporta cenu Turcijas lirās (TRY) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu.

(61)

Ņemot vērā TRY ievērojamo devalvāciju izmeklēšanas periodā un to, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi tika noteikti pirkuma pasūtījuma izdarīšanas brīdī, kā paskaidrots pagaidu regulas 138. apsvērumā, Komisija, konvertējot gan iekšzemes, gan eksportam veiktās pārdošanas cenu no euro un USD uz TRY saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu, izmantoja valūtas maiņas kursu, kāds tas bija pirkuma pasūtījuma dienā (nevis rēķina izrakstīšanas dienā).

(62)

Özkan Demir apgalvoja, ka Komisijai valūtas konvertācijai bija jāizmanto rēķina izrakstīšanas diena. Tas argumentēja, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi netika noteikti pasūtījuma izdarīšanas brīdī, jo daži rēķini attiecās uz daudzumiem, kuri bija ārpus pirkuma pasūtījumā norādītās pielaides (+/– 5 jeb 10 %). Tomēr Komisija atzīmēja, ka nevienu no pārdošanas apjomiem, kas ir ārpus pielaides, klienti neapstrīdēja, norādot, ka pielaides atšķirībā no pamatdaudzuma un vienības cenas nav uzskatāmas par šādiem būtiskiem pārdošanas nosacījumiem. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 138. apsvērumā, šā Turcijas ražotāja eksportētāja konkrētās prakses analīze apliecināja, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi, ieskaitot daudzumus un cenu, tika izpildīti pirkuma pasūtījuma izdarīšanas brīdī.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir atkārtoti apgalvoja, ka Komisijai valūtas konvertācijai bija jāizmanto rēķina izrakstīšanas diena. Konkrētāk, Özkan Demir apgalvoja, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi un jo īpaši galīgais daudzums un cena tika noteikti rēķina izrakstīšanas brīdī. Tas arī apgalvoja, ka Komisija atzinusi, ka pielaides nav būtiski pārdošanas nosacījumi, tomēr tā tik un tā kā noteicošo faktoru būtisko pārdošanas nosacījumu noteikšanai izvēlas pirkuma pasūtījumu, kur pielaide galvenokārt regulē daudzumu.

(64)

Komisija atzīmēja, ka pielaides izmantošana ir vispārēja prakse gan profila galvas plašu, gan arī tērauda ražojumu pārdošanā vispārīgākā nozīmē. Šīs nozares uzņēmumi pasūtījuma izdarīšanas brīdī vienojas par daudzumiem un vienības cenām. Fakts, ka pielaides tiek izmantotas, ilustrē tērauda nozari, kur, izmantojot pielaides, tiek pasūtīti aptuveni daudzumi, lai atspoguļotu ražotāju nespēju piegādāt precīzus daudzumus, ņemot vērā ražojuma būtību. Šādu pielaižu izmantošana neietekmē to, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi, t. i., daudzumi un vienības cenas, tiek noteikti pasūtījuma izdarīšanas brīdī. Šādu atspēkojumu apstiprina arī fakts, ka atbilstoši 62. apsvērumā minētajam klienti neapstrīdēja nekādu pārdošanu ārpus pielaidēm. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(65)

Özkan Demir arī apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi, kāpēc tā atkāpās no savas standarta prakses un konvertācijai izmantoja pasūtījuma dienu, nevis rēķina izrakstīšana dienu. Komisija uzskatīja, ka tam ir bijuši pietiekami iemesli, un, lai pamatotu korekciju, atsaucās uz brīdi, kad tika noteikti būtiskie pārdošanas nosacījumi, TRY devalvāciju un cenu un cenu salīdzinājuma ietekmi. Lai arī gan iekšzemes pārdošanai, gan pārdošanai ES cenas tiek noteiktas ārvalstu valūtā, atšķirība laikā starp pirkuma pasūtījuma dienu un rēķina izrakstīšanas dienu katram darījumam ir cita un vidēji ir ilgāka pārdošanai ES nekā iekšzemes pārdošanai. Tādējādi valūtas maiņas likmes izmaiņas var ietekmēt cenu salīdzinājumu, un taisnīga salīdzinājuma veikšanai attiecībā uz valūtas konvertāciju TRY ir jāizmanto pārdošanas diena.

(66)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir atkārtoti apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu attiecībā uz korekcijas veikšanu un nav pierādījusi valūtas maiņas likmes izmaiņu ietekmi uz cenām un cenu salīdzināmību. Vispirms Komisija atzīmēja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā paredzētā korekcija ir valūtas konvertācija, kas ļauj veikt dempinga aprēķinu, kur ir jāsalīdzina izmaksu un cenu vērtības dažādās valūtās. Özkan Demir neapstrīd vajadzību pēc šādas korekcijas. Šīs korekcijas ietvaros Komisijai ir jāizvēlas diena konvertācijas likmei. Saskaņā ar 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu “var izmantot (..) pirkuma pasūtījuma datumu [resp., dienu] vai pasūtījuma apstiprinājuma datumu [resp., dienu], ja tie labāk parāda pārdošanas darījuma būtiskos nosacījumus”. Kā paskaidrots iepriekš un pagaidu regulas 138. apsvērumā, šajā konkrētajā gadījumā pirkuma pasūtījums labāk parāda pārdošanas būtiskos nosacījumus. Özkan Demir neatspēkoja šo faktu savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu. Patiesi, Komisija atzīmēja, ka izmeklēšanas periodā Turcijas liras devalvācija salīdzinājumā ar euro bija aptuveni 74 %. Komisija arī atzīmēja, ka laika nobīde starp pasūtījuma izdarīšanas dienu un rēķina izrakstīšanas dienu ievērojami atšķīrās – tās bija no 0 līdz 266 dienām iekšzemes pārdošanai un no 20 līdz 219 dienām pārdošanai uz ES. Tas nozīmē, ka tad, ja būtu izmantots valūtas maiņas kurss rēķina izrakstīšanas dienā, būtiskos pārdošanas nosacījumus (piemēram, cenas), kas noteikti pirkuma pasūtījuma izdarīšanas dienā, būtu izkropļojusi ievērojamā valūtas maiņas kursa atšķirība starp minēto dienu un rēķina izrakstīšanas dienu Turcijas liras devalvācijas dēļ. Komisija arī atzīmēja, ka Özkan Demir izmantoja ārvalstu valūtas savai iekšzemes pārdošanai un pārdošanai eksportam, un tas apliecina, ka šis uzņēmums paredzēja tā vietējās valūtas vērtības lielas svārstības salīdzinājumā ar ārvalstu valūtām. Tāpēc pats uzņēmums mazināja devalvācijas ietekmi uz cenu, kas saskaņota pirkuma pasūtījuma izdarīšanas brīdī, un ienākumiem, ko ar saskaņoto cenu varēja nodrošināt, izrakstot rēķinu. Citiem vārdiem, Özkan Demir pats izmantoja uz valūtu balstītus mehānismus, lai novērstu pirkuma pasūtījumos saskaņoto cenu kropļojumus, ko varētu izraisīt Turcijas valūtas devalvācija.

(67)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir atsaucās uz iepriekšēju izmeklēšanu (10), kurā divi Turcijas eksportētāji lūdza veikt valūtas konvertācijas korekciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktam, un apgalvoja, ka Komisija, “īstenojot” valūtas konvertācijas korekciju, izmantoja zemāku pierādīšanas standartu. Pamatojoties uz konkrēto lietas materiālu faktiem, Komisija uzskatīja, ka tā ir pierādījusi, ka ir pietiekami elementi, kas ļauj pamatoti izmantot pirkuma dienu kā valūtas maiņas dienu, kā minēts pagaidu regulas 138. apsvērumā un iepriekš 61.–66. apsvērumā. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(68)

Özkan Demir turklāt apgalvoja, ka pasūtījuma izdarīšanas dienas izmantošanas rezultātā ir mainīts izmeklēšanas periods un ir izmantota nepilnīga datu kopa. Komisija nepiekrita un uzskatīja, ka izmeklēšanas periods nav mainīts. Izmeklēšanas periods pastāvīgi tika izmantots, lai definētu dempinga aprēķinu un to veiktu, pamatojoties uz tādu darījumu pilnīgu kopumu, kuros rēķina izrakstīšanas diena bija izmeklēšanas periodā. Pasūtījuma izdarīšanas diena tika izmantota tikai korekcijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu.

(69)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir atkārtoti apgalvoja, ka Komisija izmantoja nepilnīgas datu kopas, jo pārdošanas diena tika mainīta no rēķina izrakstīšanas dienas uz pasūtījuma izdarīšanas dienu. Tā kā jaunu elementu attiecībā uz šo punktu nebija, Komisija, lai atspēkotu Özkan Demir apgalvojumu, atsaucās uz 68. apsvērumu.

(70)

Savās piezīmēs Özkan Demir arī atsaucās uz norādījumiem, kas bija ietverti antidempinga anketā, kura bija izsniegta Özkan Demir, apgalvojot, ka tam tika doti norādījumi “izmantot rēķina izrakstīšanas dienu kā pārdošanas dienu, lai noteiktu, uz kuru pārdošanu attiecas izmeklēšanas periods”, un norādīja, ka pasūtījuma izdarīšanas dienas izmantošana aprēķinā ir pretrunā šādiem norādījumiem un noved pie datu kopas maiņas. Šajā saistībā Özkan Demir arī atsaucās uz lietu Dominican Republic – AD on Steel Bars (Costa Rica) (11), kurā ES norādīja, ka “izmeklēšanas iestādēm būtu jāsaskaņo eksporta un iekšzemes cenas, uz kurām attiecas viens un tas pats [izmeklēšanas periods], un tas būtu jādara, pamatojoties uz vienādiem kritērijiem (piemēram, rēķina izrakstīšanas dienu)”. Šajā ziņā tiek izdarīta atsauce uz 68. apsvērumu, kas apstiprina rēķina izrakstīšanas dienas izmantošanu, lai noteiktu izmeklēšanas periodu gan iekšzemes pārdošanai, gan pārdošanai eksportam, taču izmantojot pasūtījuma izdarīšanas dienu kā variantu korekcijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Tā kā visa pārdošana eksportam uz ES un lielākā daļa iekšzemes pārdošanas notika euro valūtā, Özkan Demir norādīja, ka dempinga starpības aprēķins var tikt veikts euro, lai novērstu jebkādu ietekmi saistībā ar valūtas konvertāciju. Özkan Demir atzīmēja, ka pamatregulā nekas nav minēts par valūtu, ko izmanto dempinga starpības aprēķinam. Tomēr Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar šo metodiku arī ražošanas izmaksas un noteiktas iekšzemes pārdošanas cena būtu jākonvertē euro. Šā iemesla dēļ tika uzskatīts par lietderīgu veikt dempinga aprēķinus eksportētājvalsts valūtā.

(72)

Pamatojoties uz minēto, Özkan Demir apgalvojumi tika noraidīti.

(73)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka par pamatu valūtas konvertācijai būtu jāizmanto piedāvājuma diena (kas ir pirms pasūtījuma izdarīšanas dienas). Tomēr pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts neparedz šādu konvertācijas pamatu. Vēl jo vairāk – piedāvājumu nevar uzskatīt par vienošanos par būtiskajiem pārdošanas nosacījumiem starp divām pusēm. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(74)

Özkan Demir izvirzīja dažus pakārtotus apgalvojumus gadījumā, ja Komisija noraidītu tā apgalvojumus par pirkuma pasūtījuma izdarīšanas dienas izmantošanu korekcijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu.

(75)

Pirmais pakārtotais apgalvojums bija par to, ka ir jāizslēdz darījumi, kuros pasūtījuma izdarīšanas diena ir ārpus izmeklēšanas perioda. Komisija uzskatīja, ka šī metodika nozīmētu to, ka netiek ņemts vērā ievērojams skaits darījumu, kuros rēķins izrakstīts izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodu un ar to saistītos darījumus nevar mainīt izmeklēšanas laikā, kā to pareizi atgādināja arī Özkan Demir savos argumentos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Otrais pakārtotais apgalvojums bija par to, ka dempinga aprēķins jāveic pa ceturkšņiem.

(77)

Pirmkārt, Özkan Demir pamatoja šo apgalvojumu ar augsto devalvāciju un hiperinflāciju Turcijā izmeklēšanas periodā. Tomēr Komisija atzīmēja, ka nebija vērojamas būtiskas iekšzemes pārdošanas un pārdošanas eksportam modeļu atšķirības, kas pamatotu ceturkšņa aprēķinu veikšanu. Faktiski gan iekšzemes pārdošana, gan pārdošana eksportam bija vienlīdzīgi sadalīta pa ceturkšņiem, un vislielākais daudzums tika pārdots izmeklēšanas perioda trešajā ceturksnī gan iekšzemes, gan eksporta tirgū. Lai gan iekšzemes pārdošanas un pārdošanas eksportam sadalījuma atšķirības mēdz būt, tikai izņēmuma situācijās Komisija drīkst neizmantot gada pieeju un veikt ceturkšņa aprēķinus gada aprēķinu vietā. Šāda izņēmuma situācija netika novērota, un tāpēc nebija pamatoti šā argumenta dēļ mainīt metodiku.

(78)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Özkan Demir atkārtoja tos pašus apgalvojumus, kas minēti 75. un 76. apsvērumā. Tā kā jaunu elementu attiecībā uz šo punktu nebija, Komisija, lai atspēkotu Özkan Demir apgalvojumu, atsaucās uz 77. apsvērumu.

(79)

Turklāt pirms pagaidu informācijas izpaušanas Özkan Demir savā atbildē uz otro vēstuli par trūkumiem skaidri norādīja, ka mēneša aprēķins šajā gadījumā nav piemērots. Komisija arī nesaprot, kādā veidā ceturkšņa dempinga aprēķins būtu precīzāks nekā mēneša aprēķins, kuru minētais uzņēmums noraidīja. Patiesi, vismaz teorētiski mēneša aprēķinam būtu pat vēl vairāk jāneitralizē sekas, ko rada ievērojams izmaksu palielinājums izmeklēšanas periodā un/vai augsta inflācija un TRY devalvācija. Komisijai nevar būt pienākums atkāpties no pamatregulā norādītās standarta metodikas, ja ražotājs eksportētājs pieprasa citas metodikas izmantošanu, kas samazinātu tā dempinga starpību.

(80)

Turklāt, kā jau norādīts iepriekš 77. apsvērumā, gan iekšzemes pārdošana, gan pārdošana eksportam bija vienlīdzīgi sadalīta pa ceturkšņiem, un vislielākais daudzums tika pārdots izmeklēšanas perioda trešajā ceturksnī gan iekšzemes, gan eksporta tirgū. Tas parādīja, ka tika veikts taisnīgs salīdzinājums attiecībā uz pārdošanu, kas veikta, cik tuvu vien iespējams, tajā pašā laikā, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam. Šo secinājumu nemainīja fakts, ka atbilstoši Özkan Demir apgalvojumam pārdošanas eksportam un iekšzemes pārdošanas apjomu procentuālās daļas konkrētiem ražojumu veidiem ceturkšņu griezumā nedaudz atšķiras. Arī teorētiskie piemēri, uz kuriem norādījis Özkan Demir (12), patiešām liecina, ka pārdošanas laika atšķirībām ir nozīme, taču citādā ziņā tās ir realitātes vienkāršojumi, jo, piemēram, TRY devalvācija attiecībā pret EUR netiek ņemta vērā.

(81)

Turklāt, veicot dempinga aprēķinu uz ceturkšņa pamata, tikai ļoti ierobežoti tiktu ņemtas vērā Özkan Demir bažas par to, ka iekšzemes pārdošana tiktu uzskatīta par zaudējumus nesošu, lai gan, ja izmanto ceturkšņa vai mēneša aprēķinus, noteiktā brīdī tā ļoti ierobežotā apjomā bija rentabla. Pat ja Komisija veiktu ceturkšņa dempinga aprēķinu, iekšzemes pārdošanas daļa, kas tiktu uzskatīta par rentablu, palielinātos nebūtiski (par mazāk nekā 10 %) salīdzinājumā ar gada dempinga aprēķiniem.

(82)

Tāpēc, visu izsverot, Komisija secināja, ka šajā gadījumā nebija pietiekamu iemeslu atkāpties no gada dempinga aprēķina un izmantot citu metodi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Otrkārt, pēdējais pakārtotais apgalvojums bija par to, ka Komisijai TRY valūtā iegrāmatoto summu izmaksas, kas saistītas lielākoties ar transporta izmaksām, bija jāpārrēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu pasūtījuma izdarīšanas dienā, nevis rēķina izrakstīšanas dienā, atbilstīgi pārdošanas vērtības aprēķinam. Komisija atzīmēja, ka pasūtījuma izdarīšanas dienas izmantošana bija saistīta ar korekciju attiecībā uz valūtas konvertāciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu, savukārt korekcijas, kas saistītas ar transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraukšanas izmaksām un papildizmaksām, reglamentē pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunkts, saskaņā ar kuru jāizmanto radušās izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(84)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(85)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 143.–145. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(86)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 146.–149. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(87)

Turcijas valdība apgalvoja, ka importa izvērtēšana būtu jāveic atsevišķi par katru attiecīgo valsti. Kā norādīja Turcijas valdība, Komisija veica importa kumulatīvu analīzi, lai “varētu noteikt importa pieaugumu un veikt attiecīgu pasākumu”. Turcijas valdība arī apgalvoja, ka attiecīgo valstu tirgus daļas palielinājums par 4 % nav ievērojams importa pieaugums, kā tas noteikts PTO Antidempinga nolīgumā.

(88)

Komisijas lēmums izvērtēt importu no Ķīnas un Turcijas kumulatīvi bija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu un PTO Antidempinga nolīguma 3.3. apakšpunktu. Abi minētie punkti paredz divus nosacījumus, ar kādiem Komisija var veikt kumulatīvu novērtējumu: “a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz [pamatregulas] 9. panta 3. punktā [un PTO Antidempinga nolīguma 5. panta 8. punktā] definēto de minimis apjomu, un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto ražojumu un līdzīgu Savienības [vietējo] ražojumu konkurenci”.

(89)

“Ievērojams importa pieaugums”, uz ko atsaucās Turcijas valdība, nav daļa no šiem nosacījumiem. Turcijas valdība neapstrīdēja, ka abi šie elementi šajā gadījumā ir izpildīti. Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 150.–153. apsvērumā izdarītais secinājums, ka nosacījumi kumulatīva novērtējuma veikšanai ir izpildīti.

(90)

Kā minēts 87. apsvērumā iepriekš, Turcijas valdība apgalvoja, ka attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums par 4 % laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam, kā norādīts pagaidu regulas 3. tabulā, nav uzskatāms par ievērojamu. Tomēr saskaņā ar PTO vārds “ievērojams” būtu jāinterpretē, kā tas definēts Oxford vārdnīcā, proti, ar nozīmi ‘ievērības vērts, sekas radošs, ietekmīgs’. Turklāt PTO Antidempinga nolīguma 3.2. apakšpunkts (kas ir ekvivalents pamatregulas 3. panta 3. punktam), kurā ir atsauce uz vajadzību ņemt vērā, vai ir bijis ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums, “nenosaka minimālo slieksni attiecībā uz to, kas ir uzskatāms par “ievērojamu” pieaugumu; tas, vai pieaugums ir “ievērojams”, būs atkarīgs no lietas konkrētajiem apstākļiem” (13).

(91)

Šajā gadījumā Komisija 4 % pieaugumu uzskatīja par ievērojamu, jo īpaši ņemot vērā daudz lielākos pieaugumus attiecīgā perioda iepriekšējos gados. Kā paskaidrots pagaidu regulas 157. apsvērumā, tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija mazāka salīdzinājumā ar 2020. un 2021. gadu tāpēc, ka Savienības tirgū bija īpaša situācija, kas nebija strukturāla vai diez vai turpinātos pēc izmeklēšanas perioda. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 154.–157. apsvērumu.

(92)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Özkan Demir apstrīdēja Komisijas izmantoto metodiku cenu samazinājuma aprēķināšanai. Saskaņā ar minēto apgalvojumu Komisija veikusi ES pārdošanas “dubultu konvertāciju”, Özkan Demir rēķinos norādītās summas euro konvertējot uz TRY, izmantojot valūtas maiņas kursu pasūtījuma izdarīšanas dienā, un tad konvertējot tās atpakaļ uz EUR pēc cita valūtas maiņas kursa, t. i., kursa rēķina izrakstīšanas mēnesī. Komisija atzina šo kļūdu un veica nepieciešamo korekciju, izmantojot Özkan Demir rēķinos norādītās summas euro (koriģētas atbilstoši CIF vērtībai līdz izkraušanai), lai aprēķinātu importa cenas.

(93)

Rezultātā tika koriģēta arī pagaidu regulas 4. tabulā norādītā vidējā importa cena Turcijai izmeklēšanas periodā, kā norādīts nākamajā tabulā.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(94)

Pēc šīs korekcijas vidējā cenu samazinājuma starpība Turcijai kļuva de minimis un bija 15,41 %. Kā secināts pagaidu regulas 4.3.3. iedaļā, Komisija noteica, vai pastāv cenu apspiešana. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām Savienības tirgū ļoti lielos apjomos, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai panāktu rentablu situāciju attiecīgajā periodā.

(95)

Turcijas valdība vaicāja, vai Komisija ņēma vērā slogu uz importētajām tērauda profila galvas platēm, ko radīja aizsardzības pasākumi, kuri izmeklēšanas periodā bija ieviesti pret tērauda ražojumiem (14), t. sk. attiecīgo ražojumu. Gadījumā, ja tarifa kvota tiktu pilnībā izmantotas attiecībā uz ražojumu grupu, kas ietver tērauda profila galvas plates, importētājiem būtu jāmaksā 25 % aizsardzības maksājums par ārpustarifa importu.

(96)

Analizējot aizsardzības maksājumu ietekmi, Komisija ņēma vērā aizsardzības maksājumu pagaidu ietekmi, kā paskaidrots pagaidu regulas 252. apsvērumā. Turklāt tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā aizsardzības maksājumi tika veikti tikai par 18,5 % no visa tērauda profila galvas plašu importa Savienībā. Tomēr par šo periodu pieejamie muitas dati neļāva nošķirt izmeklējamo ražojumu no citām tērauda profila galvas platēm, kas ietver izmērus, kuri ir ārpus šīs izmeklēšanas ražojumu tvēruma. Tomēr, tā kā lielāko izmēru tērauda profila galvas plates Savienībā neražo, iespējams, ka tās veidoja lielāku daļu no importa apjomiem nekā izmeklējamais ražojums. To apstiprināja informācija, kas tika sniegta pārbaudē uz vietas, kura veikta pie Savienības lietotāja, kas sadarbojās, t. i., Fincantieri.

(97)

Tā kā 1) vairāk nekā 80 % no Turcijas importēto tērauda profila galvas plašu netika piemēroti aizsardzības maksājumi, 2) ir iespējams, ka liela daļa tērauda profila galvas plašu, par kurām tika maksāti aizsardzības maksājumi, neietilpa šīs izmeklēšanas tvērumā, 3) netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu aizsardzības maksājumu ietekmi uz Turcijas ražotāju eksportētāju eksporta cenām, un 4) aizsardzības maksājumi pēc būtības ir pagaidu maksājumi, Komisija uzskatīja, ka CIF cenu korekcija, kas veicama, lai ņemtu vērā aizsardzības maksājums, nav pamatota. Attiecībā uz aizsardzības maksājumu piemērošanu tērauda profila galvas plašu importam no ĶTR kvotas nebija pilnībā izmantotas nevienā no izmeklēšanas perioda ceturkšņiem.

(98)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība atkārtoja savas piezīmes par aizsardzības pasākumu iekļaušanu kaitējuma starpības aprēķinā. Saskaņā ar Turcijas valdības norādīto aizsardzības pasākumu iekļaušana aprēķinā varētu samazināt kaitējuma starpību līdz līmenim, kas ir zemāks par dempinga starpību. Tomēr, kā norādīts 96. un 97. apsvērumā, izmeklēšanas periodā aizsardzības pasākumi tika piemēroti tikai ierobežotam importa apjomam. Netika iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka šādam ierobežotam apjomam būtu bijis pilnībā piemērojams 25 % aizsardzības maksājums. Tāpēc ir maz ticams, ka aizsardzības pasākumam būtu bijusi ietekme uz eksporta cenām.

(99)

Turklāt Komisijai netika sniegti pierādījumi par aizsardzības pasākumu ietekmi uz eksporta cenām. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība apgalvoja, ka ne Turcijas valdībai, ne Turcijas eksportētājiem nav informācijas par aizsardzības maksājumu ietekmi uz eksportētāju cenām, jo šāda informācija ir tikai importētājiem. Tā argumentēja, ka Komisijai tā vietā būtu jāizmanto importa darījumi un muitas deklarācijas. Tomēr cenas tiek noteiktas starp piegādātāju un klientu. Ja aizsardzības maksājumiem būtu bijusi ietekme uz eksporta cenām, šis jautājums, visticamāk, būtu bijis apspriests sarunās par cenām. Tādējādi to ietekme uz eksporta cenām būtu bijusi labi zināma ražotājiem eksportētājiem. Tomēr neviens importētājs un ražotājs eksportētājs nepieprasīja šādu korekciju, kā arī netika sniegti pierādījumi, ko varētu izmantot šādas korekcijas aprēķināšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 164.–167. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(101)

Turcijas valdība norādīja, ka Komisija pieņem, ka “Laminorul bankrots ir saistīts ar importa pieaugumu un iespējamu dempingu” un ka Komisijai būtu stingri jāizvērtē Laminorul bankrota cēloņi. Turcijas valdība arī vaicāja, vai Laminorul dati tika ņemti vērā ražošanas apjoma, jaudas un jaudas izmantojuma rādītājos.

(102)

Komisija nekad nav sniegusi apgalvojumus par to, kādi bija Laminorul bankrota cēloņi. Patiesībā minētā uzņēmuma bankrots bija fakts, ka tika ņemts vērā kā tikai fakts. Kā paskaidrots pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Laminorul attiecīgajā periodā bija daļa no Savienības ražošanas nozares un tāpēc šis uzņēmums bija iekļauts tās datos un analīzē.

(103)

Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 12. apsvērumā, ietekme, ko radīja Laminorul datu iekļaušana Komisijas analīzē, nepārprotami tika ņemta vērā vairākās pagaidu regulas iedaļās. Tas attiecās arī uz ražošanas apjomu un jaudu, attiecībā uz kuriem pagaidu regulas 169. un 170. apsvērumā Komisija apliecināja, ka bez Laminorul ražošanas apjomi un jaudas izmantojuma rādītāji attiecīgajā periodā samazinājās, savukārt jauda saglabājās stabila. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(104)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināts pagaidu regulas 168.–170. apsvērumā izdarītais secinājums.

(105)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 171. un 172. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(106)

Tā kā netika iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 173. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(107)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 174.–176. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(108)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 177. un 178. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(109)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 179.–181. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(110)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 182. un 183. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(111)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 184. un 185. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(112)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 186.–190. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 191.–198. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(114)

Turcijas valdība norādīja, ka Turcijas tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās līdz līmenim, kas izmeklēšanas periodā bija zemāks par 2019. gada līmeni. Tā arī norādīja, ka Savienības ražotājs varēja palielināt savu pārdošanas apjomu, paaugstinot cenas virs ražošanas izmaksu līmeņa. Kā norādīja Turcijas valdība, tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozare nav konkurētspējīga.

(115)

Tomēr Komisija ievēroja, ka Turcijas tirgus daļa gan 2020., gan 2021. gadā bija virs 2019. gada līmeņa un izmeklēšanas periodā tā bija tikai nedaudz zem šā līmeņa. Kā jau paskaidrots 91. apsvērumā iepriekš un pagaidu regulas 157. apsvērumā, šis nelielais tirgus daļas samazinājums izmeklēšanas periodā bija lielā mērā saistīts ar nestrukturālu situāciju šajā periodā, kas, visticamāk, neturpinātos pēc izmeklēšanas perioda. Katrā ziņā, tā kā kaitējuma analīzes nolūkos Komisija summēja importu no Turcijas un ĶTR, konkrētām izmaiņām attiecībā uz Turcijas importu nav nozīmes.

(116)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība argumentēja, ka Komisijai nebūtu “jāignorē Savienības ražošanas nozares rādītāju kā nestrukturālu tirgus elementu pozitīvā tendence un jāapgalvo, ka ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums”. Tomēr, kā bija saprotams no secinājumiem par kaitējumu, kuri izdarīti pagaidu regulas 4.4.4. iedaļā, nebija vērojama pozitīva tendence attiecībā uz Savienības ražošanas nozares rādītājiem. Nestrukturālie tirgus elementi, uz kuriem atsaucās Turcijas valdība, attiecās tikai uz Savienības tirgus daļas palielinājumu no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam, kas, kā paskaidrots, visticamāk, bija īslaicīgs. Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā joprojām bija mazāka nekā 2019. gadā, kas ir attiecīgā perioda sākums.

(117)

Attiecībā uz cenu palielinājumu virs ražošanas izmaksu līmeņa, ko minēja Turcijas valdība, vidējās vienības pārdošanas cenas Savienībā pastāvīgi bija zemākas par ražošanas izmaksām visā izmeklēšanas periodā. Papildus tam, ka Komisijas analīze attiecās nevis tikai uz Turcijas importu, bet uz šo importu apvienojumā ar Ķīnas importu, Komisija atzīmēja, ka pastāvīgais importa par dempinga cenām pieplūdums gan no Turcijas, gan no ĶTR liedza Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas līdz līmenim, kas vajadzīgs, lai sasniegtu rentabilitāti. Neviena no ieinteresētajām personām to neapstrīdēja. Tāpēc šis Turcijas valdības apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 200.–206. apsvērums.

(119)

Turcijas valdība mudināja Komisiju izvērtēt citu faktoru, piemēram, tehnoloģijas izmaiņu, klientu vēlmju un importa, kas nenotika par dempinga cenām, konkurences spiediena, ietekmi, kas, kā norādīja Turcijas valdība, Komisijas analīzē nebija iekļauta.

(120)

Pirmkārt, nebija skaidrs, uz kādām tehnoloģijas izmaiņām Turcijas valdība atsaucas, kā arī neviena ieinteresētā persona neiesniedza pamatojošus pierādījumus par šo jautājumu.

(121)

Otrkārt, ietekme, ko radīja klientu priekšrokas došana importētām tērauda profila galvas platēm attiecībā pret Savienībā ražotām tērauda profila galvas platēm, bija iekļauta analīzē pagaidu regulas 2.3. iedaļā. Tajā bija paskaidrots, ka tērauda profila galvas platēm – gan tām, kas ražotas attiecīgajās valstīs, gan tām, kas ražotas Savienībā, – ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojuma veidi. Klientiem var būt noteiktas vēlmes, tomēr tām nav nozīmes ne dempinga, ne kaitējuma analīzē. Katrā ziņā noteikto pasākumu mērķis nav norobežot tirgu vai izstumt no tirgus noteiktas personas. Tādējādi šim argumentam nebija nozīmes.

(122)

Treškārt, importa, kas netika veikts par dempinga cenām, konkurences spiediens tika plaši analizēts pagaidu regulas 5.2.1. iedaļā. Tajā tika secināts, ka, ņemot vērā tērauda profila galvas plašu ražošanas specifiku Apvienotajā Karalistē un salīdzinoši augstās importa cenas, šāda importa radītais konkurences spiediens nebija tik liels, lai mazinātu cēloņsakarību starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(123)

Savienības lietotājs, kas sadarbojās, t. i., Fincantieri, apgalvoja, ka Komisija ir pārāk zemu novērtējusi Laminorul bankrota un Covid-19 ietekmi uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem. Kā norādīja Fincantieri, Komisija kļūdījās, uzskatot, ka šie faktori nevar mazināt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Šajā ziņā Fincantieri jo īpaši norādīja uz Laminorul bankrotu kā Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu kopumā.

(124)

Tomēr, kā paskaidrots 103. apsvērumā iepriekš, viscaur pagaidu regulā bija pierādīts, ka kaitējums pastāvēja neatkarīgi no tā, vai Laminorul iekļauj vai neiekļauj kaitējuma analīzē. No datiem ir saprotams, ka nevar teikt, ka “Savienības ražošanas nozares snieguma negatīvos rādītājus 2019. gadā” – vai atlikušajā attiecīgajā periodā – izraisīja “galvenokārt, ja ne vienīgi”Laminorul bankrots, kā to apgalvoja Fincantieri.

(125)

Piemēram, neatkarīgi no tā, vai Laminorul bankrotu ņem vai neņem vērā, jaudas izmantojuma rādītājs 2019. gadā bija zem 50 % (pagaidu regulas 170. apsvērums), tirgus daļa bija zem 50 % (171. un 172. apsvērums), vidējās pārdošanas cenas Savienībā bija zem ražošanas izmaksām (pagaidu regulas 8. tabula), sūdzības iesniedzējs darbojās ar zaudējumiem (pagaidu regulas 11. tabula), un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs (arī 11. tabula). Kā secināts arī pagaidu regulas 4.4.4. iedaļā, šī negatīvā kaitējuma situācija notika vienlaikus ar ievērojamiem importa par dempinga cenām apjomiem no attiecīgajām valstīm.

(126)

Fincantieri atsaucās arī uz apgalvojumu pagaidu regulas 172. apsvērumā, ka daļa no Laminorul pārdošanas apjomiem tika aizstāta ar citu Savienības ražotāju importu, nevis pārdošanas apjomiem.

(127)

Šajā saistībā Fincantieri apgalvoja, ka, pirmkārt, Savienības ražotāji joprojām bija galvenais piegādes avots Savienības kuģubūves nozarei.

(128)

Otrkārt, Fincantieri apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražotājs Olifer s.p.l. (“Olifer”) nepieteicās, pierāda, ka tā ekonomisko stāvokli imports no attiecīgajām valstī neietekmēja negatīvi. Kā uzskata Fincantieri, tas apliecina, ka problēma ir saistīta ar sūdzības iesniedzēju Losal. Fincantieri apgalvoja, ka Local darījumdarbības modeli ietekmēja būtiskas strukturālas nepilnības. Kā uzskatīja Fincantieri, Losal bija tādas pašas strukturālas un loģistikas problēmas kā tās, kas noveda pie Laminorul bankrota un kas bija ar importu no attiecīgajām valstīm nesaistītu faktoru rezultāts.

(129)

Tomēr, lai gan Savienības ražotāji patiešām bija nozīmīgs piegādes avots Savienības kuģubūves nozarei, [57,0–64,0 %] tirgus piegādi izmeklēšanas periodā nodrošināja imports no Turcijas un ĶTR. Tādējādi attiecīgās valstis, nevis Savienības ražošanas nozare, bija galvenais piegādes avots Savienības kuģu būvētājiem.

(130)

Komisijai nav zināms, kāpēc Olifer nesadarbojās, taču iemesls varēja būt, piemēram, laiks un pūliņi, kas nepieciešami, lai sadarbotos izmeklēšanā, kas nav maznozīmīgi, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kāds ir Olifer. Iemesls varētu būt arī bailes no tā, ka galvenie klienti, viens no kuriem ir Fincantieri, varētu kļūt nelabvēlīgi noskaņoti. Katrā ziņā nebija pierādījumu, ka Olifer nesadarbošanās norādītu uz tā ekonomisko stāvokli. Turklāt no Savienības lietotājiem tikai pats Fincantieri sadarbojās izmeklēšanā. Ja Fincantieri arguments ir patiess attiecībā uz Olifer, to pašu varētu teikt par Savienības kuģubūves nozari, ko bez Fincantieri veido liels skaits vēl citu uzņēmumu. Turklāt Komisija analīze bija balstīta arī uz makroekonomiskajiem rādītājiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 4.4.2. iedaļā. Minētās analīzes nolūkos nebija būtiski, kurš sadarbojās un kurš ne.

(131)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Losal pašreizējo situāciju izraisīja strukturālas problēmas, kas pielīdzināmas Laminorul situācijai pirms tā bankrota, Komisija nevarēja salīdzināt šo abu uzņēmumu situāciju. Publiski pieejamā informācija, kā arī Losal un Fincantieri iesniegtās piezīmes apliecināja, ka nebija vienprātības par Laminorul grūtību iemesliem un tā eventuālo bankrotu.

(132)

Tomēr no informācijas, ko sniedza Losal un Fincantieri, bija skaidri saprotams, ka izmeklēšanas periodā Losal patiešām bija zināmas problēmas ar piegādēm. Tomēr, pamatojoties uz paziņojumiem, ko Fincantieri sniedza savos argumentos par procedūras sākšanu un Losal sniedza uz vietas veiktās pārbaudes laikā, šīs problēmas, šķiet, skāra tikai divus konkrētus pasūtījumus un ietekmēja tikai daļu no šiem pasūtījumiem. Problēmas izraisīja galvenokārt transportēšanas grūtības, kuru iemesls bija atsevišķu transporta uzņēmumu streiki un grūtības atrast uzņēmumus, kas uzņemtos veikt piegādes uz Palermo Itālijā. Katrā ziņā vēlāk tika ieviesta sistēma (īpaši attiecībā uz Fincantieri), kas ļāva lietotājam katru nedēļu sekot līdzi savu pasūtījumu statusam. Turklāt Fincantieri bija tikai viens – kaut arī svarīgs – no daudzajiem Losal klientiem, un neviens cits klients/lietotājs nepieteicās, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(133)

Fincantieri arī apgalvoja, ka Losal nebija regulāra velmēšanas grafika un ka tas sāka ražošanu tikai tad, kad tā klienti bija izdarījuši pietiekami daudz pasūtījumu. Tomēr, pamatojoties uz pierādījumiem, kas tika savākti pārbaudē uz vietas uzņēmumā Losal, tā nebija taisnība.

(134)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fincantieri atkārtoja savas piezīmes par Losal strukturālajām problēmām un norādīja, ka Komisija pārāk zemu novērtējusi šo problēmu ietekmi uz Fincantieri. Fincantieri arī atkārtoti apgalvoja, ka negatīvais sniegums bija tādu faktoru rezultāts, kuri nebija saistīti ar importu no attiecīgajām valstīm. Jauni elementi šo apgalvojumu pamatošanai netika izvirzīti.

(135)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Fincantieri argumenti par Laminorul bankrota ietekmi un strukturālajām un loģistikas problēmām saistībā ar sūdzības iesniedzēju nebija tādi, lai mazinātu cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(136)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, izņemot iepriekš 122. apsvērumā minētos, tika apstiprināti pagaidu regulas 207.–211. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(137)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 212.–214. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(138)

Gan Turcijas valdība, gan Fincantieri atkārtoti apgalvoja, ka Covid-19 pandēmijai bija būtiska nozīme saistībā ar negatīvo situāciju Savienības ražošanas nozarē, it īpaši attiecībā uz ietekmi uz pārdošanas apjomu. Tā kā netika izvirzīti jauni elementi papildus tiem, kas aplūkoti pagaidu regulas 215. un 216. apsvērumā, tika apstiprināts minētajos apsvērumos izdarītais secinājums.

(139)

Turcijas valdība atkārtoti izteica savu apgalvojumu par paaugstināto enerģijas cenu ietekmi uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā netika izvirzīti jauni argumenti papildus tiem, kas aplūkoti 217.–220. apsvērumā, tika apstiprināts minētajos apsvērumos izdarītais secinājums.

(140)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 221.–225. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(141)

Komisija novērtēja citu faktoru ietekmi, ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, un secināja, ka šie faktori nemazināja cēloņsakarību. Tādi faktori kā Laminorul bankrots, Covid-19 pandēmija vai jebkurš no pārējiem faktoriem, ko izvirzījušas dažādās personas, patiešām varēja būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus. Tomēr šie faktori neizskaidroja cenu nospiešanu, kurai Savienības ražošanas nozare bija pakļauta visā attiecīgajā periodā un jo īpaši izmeklēšanas periodā. Normālā konkurences vidē Savienības ražošanas nozarei vajadzētu spēt paaugstināt savas pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim vai vismaz segt savas ražošanas izmaksas. Iepriekš iztirzāto faktoru ietekme (ja tāda vispār bija) nevar izskaidrot Savienības ražošanas nozares nespēju to izdarīt.

(142)

Tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 226.–228. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(143)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 229.–235. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(144)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai pagaidu regulas 1.2. iedaļā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(145)

Pamatojoties uz datubāzes “Surveillance 2” datiem, importa apjoms no ĶTR un Turcijas četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija attiecīgi par 831,8 % un 13,7 % lielāks nekā vidējais četru nedēļu importa apjoms izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika ievērojams izmeklējamā importa no abām valstīm pieaugums.

(146)

Lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu, Komisija nolēma koriģēt kaitējuma novēršanas līmeni atbilstīgi importa apjoma pieaugumam, kuru atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punkta noteikumiem uzskata par attiecīgo svēruma koeficientu. Tādējādi Komisija aprēķināja reizināšanas koeficientu, ko noteica, četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importētā apjoma ([1 400–1 800] tonnas (ĶTR) un [2 100–2 500] tonnas (Turcijai)) un 52 nedēļu izmeklēšanas periodā importētā apjoma summu dalot ar importa apjomu izmeklēšanas periodā, kas ekstrapolēts uz 56 nedēļām. Iegūtais skaitlis 59,3 % ĶTR un 1 % Turcijai atbilda turpmāka importa pieauguma radītajam papildu kaitējumam. Tādējādi provizoriskās kaitējuma starpības tika reizinātas ar šo koeficientu.

(147)

Kā aprakstīts 92.–94. apsvērumā, Komisija pārskatīja kaitējuma starpības. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds.

(148)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(149)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 238.–241. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(150)

Fincantieri apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražošanas nozarei bija neizmantotā jauda visā attiecīgajā periodā, vēl nepierāda, ka Savienības ražošanas nozare faktiski varēja ražot vairāk. Fincantieri arī pārmet, ka Komisija pieņēma, ka pieprasījums saglabātos stabils, lai gan patēriņu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija. Turklāt Fincantieri, šķiet, uzskatīja, ka Komisija pagaidu regulā ir apgalvojusi, ka Savienības ražotāji varēja saražot pietiekami, lai apmierinātu kuģubūves nozares vajadzības. Līdzīgi arī Turcijas valdība apšaubīja, vai Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda ir pietiekama lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu.

(151)

Komisija, pamatojoties uz pārbaudītiem Losal datiem un pieejamo informāciju par Olifer, konstatēja, ka bija ievērojama neizmantotā jauda. Savienības ražošanas nozare izmantoja mazāk nekā pusi savas tērauda profila galvas plašu ražošanas jaudas. No ekonomiskā viedokļa ir neloģiski nodrošināt un uzturēt jaudu ražot un pārdot vairāk ražojuma, nevis faktiski palielināt ražošanu, ja vien pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir nepietiekams. Pamatojoties uz pārbaudītajiem faktiem, bija skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare spēja un vēlējās piegādāt lielākus tērauda profila galvas plašu apjomus saviem klientiem.

(152)

Tomēr Komisija nekad nav minējusi, ka Savienības ražošanas nozare spēja piegādāt pietiekami tērauda profila galvas plašu, lai pilnībā apmierinātu Savienības kuģubūves nozares vajadzības. Kā bija saprotams no pagaidu regulas 2. un 5. tabulā norādītajiem datiem, patēriņš Savienībā visā attiecīgajā periodā pastāvīgi bija lielāks nekā Savienības ražošanas jauda. Arī pagaidu regulas 246. apsvērumā bija skaidri norādīts, ka antidempinga pasākumu mērķis ir nevis slēgt Savienības tirgu importam no trešām valstīm, bet likvidēt tirdzniecību kropļojošās sekas, ko izraisīja kaitējumu radošais dempings. Tomēr tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja apmierināt visu Savienības pieprasījumu, nenozīmē, ka būtu jāatļauj tērauda profila galvas plašu imports par dempinga cenām. Šis secinājums ir spēkā neatkarīgi no pieprasījuma dinamikas. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(153)

Fincantieri arī apstrīdēja pagaidu regulas 249. un 250. apsvērumā norādīto, ka Savienības ražotāji var pārvērtēt savas investīciju stratēģijas un koncentrēties uz citām ienesīgākām ražošanas līnijām, jo jebkāds Savienības ražošanas nozares izzušanas risks ir tīri hipotētisks un nav pamatots ar pierādījumiem. Tomēr, ja nozare pastāvīgi darbojas ar zaudējumiem un nav iespējas paaugstināt cenas līdz līmenim, kas ļautu nozarei segt tās izmaksas, nemaz nerunājot par peļņas gūšanu, ir ļoti maz ticams, ka šāda situācija varētu turpināties ilgāku laiku.

(154)

Tāpat maz ticams ir arī tas, ka antidempinga pasākumu noteikšana importam no attiecīgajām valstīm “krasi samazinātu pieejamo piegādātāju loku”, kā to apgalvoja Fincantieri. Kā minēja pats Fincantieri, Savienības ražošanas nozares jauda nav pietiekama, lai pilnībā apmierinātu pieprasījumu, un tas nozīmē, ka ir pastāvīgi nepieciešams dažādot tērauda profila galvas plašu piedāvājumu. Ir zināms, ka pasaulē ir tikai daži tērauda profila galvas plašu piegādātāji, galvenokārt abi Savienības ražotāji – Özkan Demir un Longteng. Tērauda profila galvas plašu izmaksu palielinājums nemazinās vajadzību pēc importa, ko nodrošina šie piegādātāji. Tas jo īpaši tā ir tādēļ, ka atbilstoši Fincantieri apgalvotajam pieprasījums pēc tērauda profila galvas platēm pastāvīgi palielinās. Tas arī neliegs Savienības klientiem importēt tērauda profila galvas plates, kaut arī ar lielākām izmaksām. Lai gan pēc galīgās informācijas izpaušanas Longteng apgalvoja, ka Ķīnai noteikto antidempinga pasākumu līmenim būtu importu no Ķīnas aizliedzoša ietekme, neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus par to, ka antidempinga maksājumu noteikšanai būtu tērauda profila galvas plašu importu no Ķīnas vai Turcijas aizliedzoša ietekme. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(155)

Šajā saistībā Fincantieri arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana acīm redzami kaitētu lietotājiem, jo pasākumu ietekme nav maznozīmīga un kuģu būvētāji nevar pārnest izmaksu palielinājumu uz galaklientiem.

(156)

Fincantieri norādīja, ka 2022. gadā Fincantieri grupa reģistrēja neto zaudējumus 323 miljonu EUR apmērā un tāpēc tērauda profila galvas plašu izmaksu palielinājuma negatīvā ietekme ir ievērojama. Tomēr atbilde uz anketas jautājumiem, ko Fincantieri sniedza šajā izmeklēšanā un kas tika pārbaudīta uz vietas, liecināja par ievērojamu peļņu [8–10 %] apmērā gan 2021. gadā, gan izmeklēšanas periodā gan uzņēmumam Fincantieri S.p.A., gan attiecībā uz ražojumiem, kuros integrētas tērauda profila galvas plates. Fincantieri finanšu pārskati par 2022. gadu (15) apliecināja, ka Fincantieri grupa 2021. gadā joprojām strādāja ar peļņu. Ievērojamie zaudējumi 2022. gadā lielā mērā, šķiet, bija saistīti ar vienreizējiem izņēmuma ienākumiem un izdevumiem, kas nebija saistīti ar izmeklējamo ražojumu, piemēram, zaudējumiem no vērtības samazināšanās, citiem nemateriāliem aktīviem un tiesas prāvām.

(157)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fincantieri apgalvoja, ka Savienībai nodarītā kaitējuma novērtējuma nolūkos nav būtiski, vai šādi zaudējumi bija saistīti ar izmeklējamo ražojumu. Tomēr, pat ja šim argumentam piekristu, tas nemaina faktu, ka zaudējumi, uz kuriem atsaucās Fincantieri, bija saistīti ar Fincantieri grupu, nevis ar pārbaudīto uzņēmumu Italian Fincantieri S.p.A. Fincantieri grupa ietvēra vairākas ārpussavienības struktūrvienības, starp kurām ir kuģubūvētavas, doki un meitasuzņēmumi Āzijā, Okeānijā un Amerikas kontinentā. Izmantot grupas rezultātus kā rādītāju attiecībā uz Savienības struktūrvienību finansiālo dzīvotspēju būtu, mazākais, neprecīzi un nepareizi.

(158)

Fincantieri savās piezīmēs arī norādīja, ka “Komisija nepierāda, ka zaudējumi 2022. gadā bija saistīti ar “vienreizējiem izņēmuma ienākumiem””. Tomēr pašas Fincantieri grupas 2022. gada finanšu pārskatos ir minēts: “neto rezultātus ietekmēja maksājumi, kas uzskatāmi par izņēmuma maksājumiem, saistībā ar strīdiem par azbesta iedarbību iepriekšējos finanšu gados (52 miljoni euro), nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos (164 miljoni euro), iespējamiem riskiem saistībā ar atlīdzinājuma nolīgumu saistību neizpildi (20 miljoni euro) un citiem maksājumiem (2 miljoni euro)” (16). Arī Fincantieri grupas finanšu pārskati par 2023. gada pirmo pusi (17) apliecināja, ka šīm izmaksām lielā mērā patiešām vairs nebija nozīmes un 2023. gada jūnija beigās Fincantieri grupa bija samazinājusi savus zaudējumus līdz 22 miljoniem. Perspektīva bija pozitīva, arī ņemot vērā kruīza nozares atkopšanos pēc Covid-19 un palielinātās investīcijas gan aizsardzības jomā globālās politiskās situācijas dēļ, gan atkrastes vēja enerģijas ražošanas jomā.

(159)

Turklāt antidempinga maksājumu papildu izmaksas, ko minēja Fincantieri, veidotu tikai ļoti nelielu daļu no uzņēmuma vispārējām izmaksām. Kā minēts pagaidu regulas 248. apsvērumā, tērauda profila galvas plašu izmaksas veidoja nelielu daļu (mazāk nekā 0,5 %) no Fincantieri kopējām to ražojumu ražošanas izmaksām, kuros integrētas tērauda profila galvas plates. Nav pamatoti apgalvot, ka tik mazas kopējo ražošanas izmaksu daļas palielinājums kaitētu lietotājiem.

(160)

Fincantieri apgalvoja, ka tas nevar pārnest izmaksu palielinājumus uz saviem galaklientiem, jo pēc līguma noslēgšanas ar kuģa īpašnieku nav iespējams atkārtoti apspriest vai koriģēt līguma nosacījumus. Tomēr, kā minēts 156. apsvērumā, no uzņēmuma atbildēm uz anketas jautājumiem bija saprotams, ka uzņēmums joprojām darbojās ar peļņu, neraugoties uz izejvielu izmaksu un enerģijas palielinājumu pēdējos gados. Tāpēc tam, vai lietotājs var pārnest jebkādu izmaksu palielinājum uz saviem klientiem antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ, nav nozīmes jautājumā par to, vai Fincantieri var absorbēt cenu palielinājumu. Turklāt nebija pierādījumu, ka izmaksu palielinājumu nevarēja pārnest uz kuģubūvētāju klientiem attiecībā uz nākotnes līgumiem. Fincantieri savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu neizvirzīja jaunus elementus par šo jautājumu. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(161)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 253. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam nav Savienības interesēs.

(162)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(164)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tādu izmeklējamo ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās juridiskās personas. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī ne tās struktūras, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(165)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (18). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(166)

Kā paskaidrots 95.–97. apsvērumā, tērauda profila galvas plates ietilpst tādu tērauda ražojumu kategorijā, kuriem piemēro aizsardzības pasākumu (19). Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums un antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu attiecīgajam ražojumam.

(167)

Tas nozīmē, ka tad, ja Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 (20) 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai norādītajā pantā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur.

(168)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(169)

Ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (21) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(170)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,