<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C118202306330-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0633-23-202500894-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="4/02/2026 14:47:16" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="gOs36bYXfekCqeKStjhA5trMEgje6MRAXYdU4CMvl2v729zPKGs3oz8+HeX9Ej/91NUNupfWuaBKtcZP3Cw3jhacn/kRm0CUmrfgHR7AX4HDonF2PZRlUpb1zA7qB2uBFAo68oawxAMR9G2NH1nnAaCUS3S8SoQewp6RIzjz8R0=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="4e7bca00-893e-46ca-b332-616354ccd5a5" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0633" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 16-02-25 21:05:45" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-02-28T13:00:37Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="49e51beb8a1c4cf18eaed9372b1e39f0" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0633" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">A. Rantos secinājumi – Lieta C‑633/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Electrabel u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA ATANASIJA RANTA [ATHANASIOS RANTOS]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 27. februārī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑633/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Electrabel SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Fédération Belge des Entreprises Électriques et Gazières ASBL,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Organisatie voor Duurzame Energie Vlaanderen ASBL,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Wind4wallonia 2 SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      Luminus SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      EDF Belgium SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-11" title="page-1">
      ActiVent Wallonie SCRL,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-12" title="page-1">
      Eol’Wapi SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-13" title="page-1">
      Lumiwind SC,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-14" title="page-1">
      Luminus Wind Together SC
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-15" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-16" title="page-1">
      Commission de Régulation de l’Electricité et du Gaz (CREG),
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-17" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-18" title="page-1">
      État belge
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-19" title="page-1">
      (Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-20" title="page-2">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Regula (ES) 2022/1854 – Ārkārtas intervence augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai – 2. panta 5. un 9. punkts – 6.–8. pants – Elektroenerģijas tirgus ieņēmumu griesti – “Tirgus ieņēmumu” noteikšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta tādu neatspēkojamu vai daļēji atspēkojamu prezumpciju izmantošana, kas neļauj ņemt vērā faktiski gūtos ieņēmumus – Tieša iedarbība – Samērīguma princips – 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Šīs regulas 6.–8. panta piemērošanas laikposms – Ieņēmumu griestu noteikšana, kas tiek piemērota agrāk par dienu, kura paredzēta minētajā regulā – Pārākuma, efektivitātes un lojālas sadarbības principi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Regulas (ES) 2022/1854  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 6.–8. un 22. pantu kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, LESD 288. pantu, LES 6. pantu, kā arī samērīguma principu, Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principiem un lojālas sadarbības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar trim atcelšanas prasībām, ko cēlušas attiecīgi, pirmkārt, Electrabel SA, otrkārt, Fédération Belge des Entreprises Électriques et Gazières ASBL, Organizatie voor Duurzame Energie Vlaanderen ASBL, kā arī Wind4Wallonia 2 SA (turpmāk tekstā kopā – “FEBEG u.c.”) un, treškārt, Luminus SA, EDF Belgium SA, ActiVent Wallonie SCRL, Eol’Wapi SA, Lumiwind SC, kā arī Luminus Wind Together SC (turpmāk tekstā kopā – “Luminus u.c.”) (turpmāk tekstā visas kopā – “prasītājas pamatlietā”) par Commission de régulation de l'électricité et du gaz (Elektroenerģijas un gāzes regulēšanas komisija, Beļģija, turpmāk tekstā – “CREG”) lēmumu par paraugu deklarācijai, kas jāiesniedz tādas nodevas parādniekam, kura ieviesta saistībā ar elektroenerģijas ražotāju tirgū gūto ieņēmumu griestiem (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Precīzāk, Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) šaubās par valsts tiesiskā regulējuma – ar ko saskaņā ar Regulu 2022/1854 ir izveidota elektroenerģijas tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas sistēma, kura balstīta uz vairākām vai nu neatspēkojamām, vai arī atspēkojamām prezumpcijām, kura neļaujot ņemt vērā elektroenerģijas ražotāju faktiski gūtos ieņēmumus un kura turklāt tika piemērota agrāk par dienu, kas paredzēta šajā regulā – saderību ar iepriekš minētajām Savienības tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Tiesa ir aicināta līdz šim nebijušā veidā precizēt iespējamo dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību, kad tās īsteno ar Regulu 2022/1854 ieviesto atsevišķu elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, un attiecīgā gadījumā noteikt kritērijus, kas jāņem vērā, lai regulētu šo pasākumu, tostarp, pirmkārt, metodi, pamatojoties uz kuru šie ieņēmumi tiek noteikti, un, otrkārt, šāda pasākuma piemērojamību laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas 2022/1854 30. un 37. apsvērumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-5">
      “(30) [..] tirgus ieņēmumu griesti būtu jānosaka nevis kopējiem ražošanas ieņēmumiem [..], bet gan tirgus ieņēmumiem. Neatkarīgi no elektroenerģijas tirdzniecības līguma veida tirgus ieņēmumu griesti būtu jāpiemēro tikai realizētajiem tirgus ieņēmumiem. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-5">
      (37) Lai nodrošinātu tirgus ieņēmumu griestu efektīvu īstenošanu, ražotājiem [..] būtu jāsniedz nepieciešamie dati dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, sistēmu operatoriem un nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem. Ņemot vērā to atsevišķo darījumu lielo skaitu, attiecībā uz kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jānodrošina tirgus ieņēmumu griestu īstenošana, minētajām iestādēm vajadzētu būt iespējai tirgus ieņēmumu griestu aprēķināšanai izmantot saprātīgas aplēses. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 2. panta “Definīcijas” 5. un 9. punktā ir precizēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-5">
      “Šajā regulā [..] piemēro arī šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-5">
      5) “tirgus ieņēmumi” ir realizētie ienākumi, ko ražotājs saņem apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi Savienībā neatkarīgi no šādas apmaiņas līgumiskās formas [..];
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-5">
      9) “virsieņēmumi” ir pozitīva starpība starp ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģijas MWh un noteiktajiem tirgus ieņēmumu griestiem 180 EUR par elektroenerģijas MWh, kas noteikti 6. panta 1. punktā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 6. pantā “Obligātie tirgus ieņēmumu griesti” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-5">
      “1. Ražotāju tirgus ieņēmumiem, kas gūti, ražojot elektroenerģiju no 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem, piemēro maksimālos griestus 180 EUR par saražotās elektroenerģijas MWh.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-5">
      3. Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis ievieš efektīvus pasākumus, lai nepieļautu ražotājiem noteikto pienākumu apiešanu. Tās jo īpaši pārliecinās, ka tirgus ieņēmumu griesti tiek efektīvi piemēroti gadījumos, kad ražotājus kontrolē vai kad tie daļēji pieder citiem uzņēmumiem, jo īpaši, kad tie ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-5">
      5. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm šā panta piemērošanā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās pašas regulas 7. pantā “Tirgus ieņēmumu griestu piemērošana elektroenerģijas ražotājiem” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-6">
      “1. Šīs regulas 6. pantā paredzētos tirgus ieņēmumu griestus piemēro tirgus ieņēmumiem, kas gūti pārdodot elektroenerģiju, kura ražota no šādiem energoresursiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-6">
      6. Ražotāji [..] sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā sistēmu operatoriem un nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem visus 6. panta piemērošanai nepieciešamos datus, tostarp par saražoto elektroenerģiju un saistītajiem tirgus ieņēmumiem, neatkarīgi no tirgus laikposma, kurā notiek darījums, un no tā, vai elektroenerģija tiek tirgota divpusēji, tajā pašā uzņēmumā vai centralizētā tirgū.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas 2022/1854 8. pantā “Valstu krīzes pasākumi” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-6">
      “1. Dalībvalstis var:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-6">
      a) saglabāt vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo ražotāju, kuri ražo elektrību no 7. panta 1. punktā norādītajiem energoresursiem, tirgus ieņēmumus, tostarp iespēju diferencēt tehnoloģijas [..];
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-6">
      c) saglabāt vai ieviest valstu pasākumus nolūkā ierobežot tirgus ieņēmumus ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju no energoresursiem, kas nav minēti 7. panta 1. punktā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-6">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-6">
      2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi saskaņā ar šo regulu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-6">
      a) ir samērīgi un nediskriminējoši;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-6">
      b) neapdraud investīciju signālus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-6">
      c) nodrošina, ka tiek segtas investīcijas un darbības izmaksas;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-6">
      d) nekropļo elektroenerģijas vairumtirgu darbību un jo īpaši neietekmē izdevīguma secību un cenu veidošanos vairumtirgū;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-6">
      e) ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 22. pants “Stāšanās spēkā un piemērošana” ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-6">
      “1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-7">
      2. [..] šo regulu piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim, ņemot vērā sekojošo:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-7">
      c) Regulas 6., 7. un 8. pantu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-7">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Elektroenerģijas likums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 1999. gada 29. aprīļa Loi relative à l’organisation du marché de l’électricité (Elektroenerģijas tirgus organizācijas likums)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) – redakcijā, kura izriet no 2022. gada 16. decembra Loi modifiant la loi relative à l’organisation du marché de l'électricité et introduisant un plafond sur les recettes issues du marché des producteurs d’électricité (Likums, ar ko groza Elektroenerģijas tirgus organizācijas likumu un ievieš elektroenerģijas ražotāju tirgū gūto ieņēmumu griestus)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) un kura ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Elektroenerģijas likums”) – 22.b panta 1. punktu ir ieviesti elektroenerģijas ražotāju tirgū gūto ieņēmumu griesti, nosakot nodevu valsts labā no virsieņēmumiem, kas gūti laikā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 30. jūnijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī panta 5. punkta pirmo daļu “tirgus ieņēmumi” ir definēti kā ienākumi, ko attiecīgie elektroenerģijas ražotāji ir guvuši par katru darījumu apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi minētā panta 1. punktā paredzētajā laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šī 5. punkta otro daļu šādu ieņēmumu noteikšanai ir ieviestas vairākas prezumpcijas, kas atšķiras pēc dažādiem ražošanas iekārtu veidiem. Precīzāk, šīs daļas 1. un 2. punktā ir noteiktas neatspēkojamas prezumpcijas, kas piemērojamas atomelektrostacijām. Savukārt minētās daļas 3.–5. punktā ir noteiktas atspēkojamas prezumpcijas, kas piemērojamas attiecīgi: iekārtām, uz kurām neattiecas 1. un 2. punkts un uz kuru saražoto produkciju attiecas elektroenerģijas pirkuma līgums (3. punkts); iekārtām, uz kurām neattiecas 1., 2. un 3. punkts un uz kurām neattiecas ražošanas atbalsta mehānisms vai uz kurām attiecas tāds mehānisms, kā apmērs nav atkarīgs no elektroenerģijas cenas izmaiņām vai kā apmērs ir atkarīgs no elektroenerģijas cenas izmaiņām trīs gadu laikposmā (4. punkts); kā arī visām pārējām iekārtām, uz kurām neattiecas 1., 2., 3. un 4. punkts (5. punkts). Visbeidzot, tās pašas daļas 6. punktā ir paredzēts, ka ražotāji, uz kuriem attiecas 3.–5. punktā ietvertās atspēkojamās prezumpcijas, var atspēkot šīs prezumpcijas, pierādot, ka to tirgū gūtie ieņēmumi atšķiras no ieņēmumiem, kuri noteikti, piemērojot minētās prezumpcijas, ar nosacījumu, ka tie iesniedz šādus pierādījumus par visu savu ražotņu kopumu. Tomēr šīs pašas prezumpcijas var atspēkot tikai ar šādām prezumpcijām:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-8">
      “a) elektroenerģijas pārdošanu un pirkšanu vertikāli integrētā uzņēmumā vai starp uzņēmumiem, no kuriem vienu tieši vai netieši kontrolē vai no kuriem viens tieši vai netieši daļēji pieder otram uzņēmumam, šī panta piemērošanai uzskata par noslēgtu, pamatojoties uz cenu, kura atbilst tirgus cenai darījuma dienā – par piegādes laikposmu, uz kuru attiecas šis darījums –, kas publicēta enerģētikas paketes tirdzniecības platformā, kura darbojas Beļģijā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-8">
      b) uzskata, ka jebkurš tādas elektroenerģijas apjomu, kas saražots un pārdots, bet nav pārdots nākotnes tirgū, ir pārdots par tirgus atsauces cenu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-8">
      c) katra elektroenerģijas pārdošana nākotnes tirgū ir darījums, kas definēts ar darījuma datumu, cenu un apjomu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-8">
      d) uzskata, ka uz nākamās dienas tirgū pārdotās elektroenerģijas apjomu attiecas darījums par katru piegādes laikposma stundu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar tā paša panta 6. punkta ceturto daļu CREG nosaka deklarācijas paraugu un to dokumentu formātu, kas ražotājiem, uz kuriem attiecas griesti, ir jāiesniedz, lai varētu noteikt maksājamo nodevu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajā lēmumā, ko CREG 2023. gada 28. februārī pieņēma saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 22.b panta 6. punkta ceturto daļu, ir noteikts deklarācijas paraugs un to dokumentu formāts, kuri jāiesniedz ar šī likuma 22.b panta 1. punktu ieviestās nodevas parādniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas pamatlietā ir vai nu privāto tiesību juridiskas personas, kuras ir elektroenerģijas, kas ražota no Regulas 2022/1854 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem energoresursiem, ražotāji un piegādātāji, uz kuriem attiecas nodeva, kas ieviesta ar Elektroenerģijas likuma 22.b panta 1. punktu, vai privāto tiesību juridiskas personas, kuras nav elektroenerģijas ražotāji vai piegādātāji un uz kurām arī attiecas šī nodeva, vai arī elektroenerģijas ražošanas un piegādes nozares uzņēmumu federācijas, kas darbojas savu biedru labā un kā interese celt prasību ir noteikta saskaņā ar Elektroenerģijas likumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 29. martā Electrabel, kā arī FEBEG u.c. un 2023. gada 30. martā Luminus u.c. vērsās Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) – iesniedzējtiesā – ar trim prasībām atcelt strīdīgo lēmumu. Ņemot vērā to līdzību, minētā tiesa šīs trīs prasības apvienoja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savu prasību pamatojumam prasītājas pamatlietā izvirza, pirmām kārtām, atcelšanas pamatus, kas attiecas uz strīdīgajā lēmumā noteikto prezumpciju ekskluzīvo raksturu. Šīs puses būtībā apgalvo, ka ar šo lēmumu ir pārkāpts Regulas 2022/1854 2. panta 5. un 9. punkts, kā arī 6.–8. pants, jo ar to tām ir noteikts pienākums deklarēt ienākumus, kas faktiski nav gūti, lai gan šajā regulā esot prasīts deklarēt faktiski gūtus ieņēmumus. Tādējādi šīs prasītājas pārmet CREG, ka tā minētajā lēmumā ir pārņēmusi Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1.–6. punktā noteikto sešu prezumpciju sistēmu. Šī sistēma ir balstīta vienīgi uz prezumpcijām, kuras ir vai nu neatspēkojamas vai atspēkojamas, bet kuras var atspēkot tikai ar atsevišķiem nosacījumiem un izmantojot citas prezumpcijas, un tas izraisot to, ka tiek ņemti vērā fiktīvi ieņēmumi, lai gan saskaņā ar Regulu 2022/1854 ieviestie griesti attiecoties uz elektroenerģijas ražotāju faktiski gūtajiem ieņēmumiem. Turklāt šajā regulā paredzēts, ka griesti piemērojami “katram darījumam”, lai gan saskaņā ar visām pamatlietā aplūkotajām prezumpcijām elektroenerģija tiek uzskatīta par pārdotu vienu reizi dienā par elektroenerģijas cenu, kas katrai no šīm dienām ir noteikta elektroenerģijas biržā, ja elektroenerģija tiek pārdota nākotnes tirgū, un reizi stundā, ja tā tiek pārdota nākamās dienas tirgū. Tātad minētā sistēma rada pamatu nodevai gadījumā, ja kādā šī laikposma dienā vai stundā tiek pārsniegti griesti, lai gan faktiski saņemtā samaksa ir vidējā cena, kas ir zemāka par griestiem. Tādas sistēmas, kāda aplūkota pamatlietā, ieviešana neesot pamatota un tās mērķis esot palielināt iekasēto nodokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt CREG un État belge (Beļģijas valsts) it īpaši atsaucas uz Regulas 2022/1854 37. apsvērumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis tirgus ieņēmumu griestu aprēķināšanai var izmantot saprātīgas aplēses. Turklāt šajā regulā neesot paredzēts neviens konkrēts noteikums ieņēmumu apmēra aprēķināšanai. Tās uzskata, ka prezumpciju izmantošana izraisot fiktīvu ieņēmumu aplikšanu ar nodokli, bet ļaujot pārvarēt tehniskās grūtības, kas saistītas ar cenas precīzu noteikšanu par katru elektroenerģijas MWh, kura pārdota un piegādāta nodevas piemērošanas laikposmā, un vienlaikus samazinot parādnieku un par šīs nodevas piemērošanu atbildīgo valsts iestāžu administratīvo slogu. Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1. un 2. punktā ietverto prezumpciju neatspēkojamais raksturs esot pamatots, jo sistēma esot balstīta uz iepriekš pieņemtām pārdošanas stratēģijām, par kurām iepriekš panākta vienošanās ar attiecīgo atomelektrostaciju operatoriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā iesniedzējtiesa norāda – tas, ka šajā lietā norādītās nelikumības izriet no Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1.–6. punkta piemērošanas, neietekmē tās kompetenci lemt par strīdīgā lēmuma tiesiskumu. Tās ieskatā prezumpcijas, kas noteiktas šajās tiesību normās un pamatojoties uz kurām CREG strīdīgajā lēmumā sagatavojusi savu ieņēmumu deklarācijas paraugu, kas ir posms pirms katra parādnieka maksājamās nodevas noteikšanas, ir balstīta[s] uz prezumpciju kopumu vai virkni, no kurām parādnieks nekad nevar pilnībā izvairīties, un tāpēc tas nevar deklarēt savus faktiskos ieņēmumus, kas patiešām ir gūti. Šī tiesa norāda, ka šajā lietā netika konstatēta vispārēja tehniska neiespējamība noteikt faktiskos ieņēmumus. Tādējādi, lai gan tehniskas grūtības zināmā mērā var pamatot prezumpciju izmantošanu, tās neattaisno tām piemītošo neatspēkojamo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētā tiesa norāda uz iespējamu pretrunu Regulas 2022/1854 normās attiecībā uz tirgus ieņēmumu griestu noteikšanu. Proti, tā uzskata, ka, a priori, – lai gan šīs regulas 2. panta 5. un 9. punkts, kā arī 6. un 7. pants, ņemot vērā šīs regulas 30. apsvērumu, drīzāk liecina, ka virsieņēmumu aprēķins tiek veikts, balstoties uz ražotāju faktiski gūtajiem ieņēmumiem, – minētās regulas 37. apsvērumā atzīta iespēja dalībvalstīm ieņēmumu griestu aprēķināšanai izmantot saprātīgas aplēses. Šī pati tiesa norāda – pirmajā acu uzmetienā to nepārliecina fakts, ka minētā iespēja ļaut dalībvalstīm izmantot aplēses atļauj tām paredzēt sistēmu, kura balstīta vienīgi uz neatspēkojamām prezumpcijām vai uz daļēji atspēkojamām prezumpcijām, bet tādā veidā, kas pieļauj atstāt spēkā dalībvalsts teorētiski iepriekš noteiktus elementus, neatkarīgi no faktiski gūtajiem ieņēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, saistībā ar laikposmu, uz kuru attiecas strīdīgais lēmums, Electrabel, kā arī FEBEG u.c. būtībā norāda, ka tiktāl, ciktāl šajā lēmumā ir noteikts deklarācijas paraugs laikposmam no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim, lai gan saskaņā ar Regulu 2022/1854 griestu piemērošanas laikposms sākas 2022. gada 1. decembrī un lai gan dalībvalstis nav tiesīgas iekasēt virsieņēmumus ar atpakaļejošu spēku, ar minēto lēmumu tiek pārkāpts, konkrēti, šīs regulas 6.–8., 20. un 22. pants, LESD 288. pants, Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principi, kā arī lojālas sadarbības princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt CREG un État belge apgalvo, ka Beļģijas likumdevējs, gluži pretēji, bija tiesīgs attiecībā uz iepriekš minēto laikposmu tā rīkoties atbilstoši savai vispārējai kompetencei nodokļu jomā. État belge it īpaši atsaucas uz Regulas 2022/1854 8. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var “saglabāt vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo [..] tirgus ieņēmumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzskata iesniedzējtiesa, Beļģijas likumdevējs nav pamatojis to, kādēļ pamatlietā aplūkotās nodevas spēkā stāšanās dienu ir noteicis citā dienā, nevis tajā, kas paredzēta Regulā 2022/1854, un vienkārši norādījis, ka ieviestā sistēma nav pretrunā atpakaļejoša spēka aizlieguma principam nodokļu jomā, neprecizējot, vai šī nodeva ir no Savienības tiesībām neatkarīgs valsts pasākums attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 30. novembrim. Tādējādi šī tiesa uzskata, ka šīs regulas 22. panta 2. punkts, ņemot vērā Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principus, kā arī lojālas sadarbības principu, varētu nepieļaut tādus valsts pasākumus, ar kuriem sistēma, kas ar to ieviesta, tiek īstenota no agrākas dienas par to, kas noteikta šajā tiesību normā. Šajā ziņā tā uzskata, ka minētās regulas 8. panta 1. punkts nav nepārprotams attiecībā uz jautājumu par to, vai šajā tiesību normā dalībvalstīm sniegtā iespēja ietver arī to, ka tās drīkst īstenot griestu noteikšanas sistēmu pirms minētās regulas spēkā stāšanās dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-90" title="page-11">
      “1) Vai [Regulas 2022/1854] 6., 7. un 8. pants, kopsakarā ar [tās] 2. panta [5. un 9. punktu], ņemot vērā visus tās apsvērumus, un kopsakarā, it īpaši, ar LESD 288. pantu un LES 6. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu piemērošanu, – kādi ir noteikti [Elektroenerģijas likuma] 22.b pantā, [it īpaši tā 5. punkta otrajā daļā] –, kuros ir paredzēts, ka [šīs regulas] 6. pantā noteiktie griesti izpaužas kā nodeva par elektroenerģijas ražotāju virsieņēmumiem, ja virsieņēmumu raksturs, kāds tiem ir attiecībā pret paredzētajiem griestiem, tiek noteikts, pamatojoties uz tirgus ieņēmumiem, kas par atsevišķām iekārtām tiek noteikti, pamatojoties uz neatspēkojamām prezumpcijām, saskaņā ar kurām tiek aprēķināti teorētiski ieņēmumi ([skat. Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas] 1. un 2. punktu), liedzot nodevas parādniekiem deklarēt un norādīt savus faktiskos ieņēmumus?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-91" title="page-11">
      2) Vai [Regulas 2022/1854] 6., 7. un 8. pants kopsakarā ar [tās] 2. panta [5. un 9. punktu], ņemot vērā visus tās apsvērumus, un kopsakarā, it īpaši, ar LESD 288. pantu un LES 6. pantu, kā arī samērīguma principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu piemērošanu, – kādi ir noteikti [Elektroenerģijas likuma] 22.b pantā, [it īpaši tā 5. punkta otrajā daļā] – kuros ir paredzēts, ka šīs regulas 6. pantā noteiktie griesti izpaužas kā nodeva par elektroenerģijas ražotāju virsieņēmumiem, ja virsieņēmumu raksturs, kāds tiem ir attiecībā pret paredzētajiem griestiem, tiek noteikts, pamatojoties uz tirgus ieņēmumiem, kas par atsevišķām iekārtām [(skat. minētā 22.b panta 5. punkta otrās daļas 3., 4., 5. un 6. punktu)] tiek noteikti, pamatojoties uz prezumpcijām, kuras tiek pasniegtas kā atspēkojamas, bet kuras var tikt atspēkotas tikai, pirmkārt, pamatojot savus faktiskos ieņēmumus attiecībā uz visām iekārtām, to skaitā iekārtām, kuras neietilpst [minētās] regulas piemērošanas jomā, un, otrkārt, tāpat tikai izmantojot atsevišķas prezumpcijas, un tādējādi nodevas parādniekiem ir liegts deklarēt un norādīt savus faktiskos ieņēmumus?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-92" title="page-11">
      3) Vai [Regulas 2022/1854] 6., 7., 8. un 22. pants kopsakarā ar Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principiem, un lojālas sadarbības principu (LES 4. panta 3. punkts), kopsakarā ar, it īpaši, LESD 288. pantu, kā arī ņemot vērā tās apsvērumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu pēc [šīs] regulas stāšanās spēkā veiktu valsts pasākumu piemērošanu, kāds ietverts ar 2022. gada 16. decembra likumu Elektroenerģijas likumā iekļautajā 22.b panta 1. punktā, kurā ir paredzēts īstenot elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas sistēmu, sākot no dienas, kas ir agrāka par 2022. gada 1. decembri, proti, no 2022. gada 1. augusta?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus Tiesā iesniedza Electrabel, FEBEG u.c., Luminus u.c., CREG, Beļģijas un Grieķijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo un otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regula 2022/1854, it īpaši tās 6.–8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, ņemot vērā visus tās apsvērumus, un kopsakarā ar LESD 288. pantu un LES 6. pantu, kā arī ar samērīguma principu, nepieļauj tādu valsts pasākumu, ar ko tiek ieviesta tirgus ieņēmumu, kuriem piemēro (šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētos) griestus, aprēķināšanas sistēma, pamatojoties vai nu uz neatspēkojamām prezumpcijām (pirmais jautājums), vai arī daļēji atspēkojamām prezumpcijām (otrais jautājums), un tādējādi nodevas parādniekiem tiek liegts norādīt savus faktiskos ieņēmumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pirmie divi jautājumi ir par to, kā interpretēt tās pašas Savienības tiesību normas un ir saistīti ar jēdziena “tirgus ieņēmumi”, ko gūst elektroenerģijas ražotāji, uz kuriem attiecas griestu noteikšana, un, precīzāk, par to, kā noteikt kritērijus, kuri ir jāņem vērā, lai aprēķinātu šos ieņēmumus, tie ir jāaplūko kopā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms sākt šo divu jautājumu izskatīšanu, es uzskatu, ka ir lietderīgi īsumā atgādināt ar Regulu 2022/1854 izveidoto vispārējo regulējumu, kā arī noskaidrot jautājumu par to, vai tiesību normām par griestu noteikšanu un it īpaši šīs regulas 6. panta 1. punktam ir tieša iedarbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vispārējo regulējumu, kas izveidots ar Regulu 2022/1854</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā atgādinu, ka Regula 2022/1854 ir ārkārtas intervence, lai risinātu elektroenerģijas cenu kāpuma problēmu saistībā ar enerģētikas krīzi, kura radās pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un tādējādi būtiskos traucējumus enerģētikas tirgū, kas saistīti ar nopietnām piegādes grūtībām, kuras no tā izriet. Ar šo intervenci Savienības likumdevējs ir vēlējies izveidot saskaņotu regulējumu nolūkā pārdalīt virsieņēmumus, lai kliedētu bažas par tādiem būtiskiem traucējumiem starp ražotājiem, kas varētu apdraudēt enerģētikas tirgu. Šīs regulas – kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 122. pantu – mērķis ir tirgū ieviest nevis pastāvīgus pasākumus, bet gan ārkārtas, mērķtiecīgas un laikā ierobežotas iniciatīvas, kuras paredzētas īpašo tirgus apstākļu risināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat vēlos norādīt, ka ar minēto regulu netiek veikta pilnīga saskaņošana, bet gan tā ir instruments dažādo pasākumu, ko dalībvalstis veikušas saistībā ar enerģētikas krīzi, koordinēšanai. Lai gan dalībvalstīm tādējādi ir atzīta rīcības brīvība šīs regulas īstenošanā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), uz šo rīcības brīvību joprojām attiecas šīs pašas regulas 8. panta 2. punktā izvirzītie nosacījumi, kas dalībvalstīm ir jāievēro, kad tās pieņem iepriekš minētos pasākumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt es konstatēju, ka, lai gan Regulā 2022/1854 ir sniegtas vispārīgas norādes tajā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tomēr nevienā tās normā nav noteikta konkrēta un saistoša metodoloģija, kas dalībvalstīm būtu jāievēro attiecībā uz veidu, kādā ir jānosaka šie griesti un ieņēmumi, uz kuriem tie attiecas. Šajā ziņā jāvērš uzmanība uz to, ka, lai gan šīs regulas 6. panta 5. punktā bija paredzēts, ka “Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm [6. panta] piemērošanai”, tā šos norādījumus nav sagatavojusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulas 2022/1854 normu attiecībā uz ieņēmumu griestu noteikšanu tiešo iedarbību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzreiz vēršu uzmanību uz to, ka, lai gan iesniedzējtiesa nevaicā Tiesai konkrēti par Regulas 2022/1854 normu attiecībā uz ieņēmumu griestu noteikšanu – un it īpaši tās 6. panta 1. punkta – tiešo iedarbību, tomēr pirmajos divos jautājumos iesniedzējtiesa atsaucas uz LESD 288. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Šajā saistībā ierosinu pirms turpināt analizēt uzdotos jautājumus pēc būtības īsumā izskatīt šo problemātiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 288. pantu regula principā ir tieši piemērojama kopumā, tomēr Tiesa ir atzinusi, ka atsevišķu regulas normu īstenošanai var būt nepieciešams pieņemt valsts līmeņa īstenošanas pasākumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Turklāt, lai gan regulas normām parasti ir tieša iedarbība, nav izslēgts, ka atsevišķām tiesību normām šādas iedarbības nav, ja tās nav pietiekami skaidras, precīzas un beznosacījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šajā gadījumā nav strīda par to – kā atgādināts šo secinājumu 30. un 31. punktā – ka, ņemot vērā juridisko pamatu, uz kura tika pieņemta Regula 2022/1854, proti, LESD 122. pantu, ar šo regulu nevis tiek veikta pilnīga saskaņošana nodokļu jomā, bet gan tā ir instruments dažādo valsts līmenī pieņemto pasākumu koordinēšanai, un ka dalībvalstīm to veikšanai ir zināma rīcības brīvība minētās regulas īstenošanā, pats šis apstāklis vien, pretēji Beļģijas valdības un CREG apgalvojumiem, nevar atņemt šai regulai tiešu iedarbību. Proti, pat ja dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu ir atzīta zināma rīcības brīvība attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko tās var ieviest, šī rīcības brīvība var tikt īstenota tikai ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktās robežas. Tādējādi šīs rīcības brīvības īstenošana tām neļauj pieņemt tiesību aktus, kuri varētu mainīt Regulas 2022/1854 piemērošanas jomu, un nevar izraisīt to, ka tiek pieņemts pasākums, kas būtu pretrunā Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šī precizējuma ir jāpārbauda, vai Regulas 2022/1854 6. panta 1. punkts atbilst šo secinājumu 34. punktā atgādinātajiem Tiesas judikatūrā paredzētajiem nosacījumiem, lai šo tiesību normu varētu uzskatīt par tādu, kurai piemīt tieša iedarbība, proti, ka tā ir pietiekami skaidra, precīza un beznosacījumu. Jākonstatē, ka šajā lietā tas tā ir, ciktāl ar šo normu tiek ieviests beznosacījumu pienākums noteikt tirgus ieņēmumu griestus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>), jo ir precīzi un nepārprotami identificēta, pirmkārt, konkrēta to personu kategorija, uz kurām attiecas šie griesti – norādot uz šīs regulas 7. panta 1. punktu, kurā ir ietverts detalizēts saraksts ar energoresursiem, kam piemēro šos griestus – un, otrkārt, attiecīgo griestu apmērs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka ar pirmajiem diviem jautājumiem iesniedzējtiesa vaicā Tiesai, vai ar Regulu 2022/1854 ir saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, lai noteiktu ieņēmumus, kas jāņem vērā, aprēķinot šajā tiesiskajā regulējumā paredzētos griestus, tiek ieviestas prezumpcijas, kuras, kā norāda šī tiesa, ir vai nu neatspēkojamas, vai arī kuras ir grūti atspēkot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzreiz vēršu uzmanību uz to, ka, lai gan nav konkrētas metodikas, lai aprēķinātu virsieņēmumus, kuriem piemēro griestus, no paša Regulas 2022/1854 teksta izriet, ka griesti, ko dalībvalstis ieviesušas atbilstoši šai regulai, principā nevar tikt piemēroti teorētiskiem ieņēmumiem, kuri neatbilst tirgus realitātei, bet tiem ir jāatspoguļo attiecīgo ražotāju gūtās peļņas reālā situācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas skaidri izriet no minētās regulas 6.–8. panta, kuros ir paredzēts, ka obligātos griestus piemēro tirgus ieņēmumiem, kas tās 2. panta 5. punktā ir definēti kā “realizētie ienākumi, ko ražotājs saņem apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi Savienībā”. Šī panta 9. punktā ir piebilsts, ka virsieņēmumi tiek definēti kā pozitīvā starpība starp ražotāju tirgus ieņēmumiem un minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzētajiem griestiem. Turklāt šīs pašas regulas 30. apsvērumā ir norādīts, ka griesti jānosaka nevis kopējiem ražošanas ieņēmumiem, bet gan tirgus ieņēmumiem un ka tirgus ieņēmumu griesti būtu jāpiemēro tikai realizētajiem tirgus ieņēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jākonstatē, ka, lai gan iepriekš minētās tiesību normas mērķis ir norādīt, ka virsieņēmumu aprēķins ir jāveic, balstoties uz ražotāju faktiski gūtajiem ieņēmumiem, Regulas 2022/1854 37. apsvērumā dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības izmantot saprātīgas aplēses, lai aprēķinātu griestu apmēru, tomēr nav definēts vai precizēts, kas jāsaprot ar “saprātīgām aplēsēm”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pirmām kārtām, ir jāpārbauda, vai prezumpciju izmantošana, lai aplēstu tirgū gūto ieņēmumu apmēru, var būt attaisnojama, ņemot vērā Regulā 2022/1854 izvirzītos mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, atgādinu īpašo kontekstu, kādā iekļaujas ieviestais pienākums noteikt ieņēmumu griestus, jo šīs regulas mērķis bija steidzami iejaukties, lai mīkstinātu augsto enerģijas cenu ietekmi, un tādēļ bija nepieciešams ātri īstenot griestu noteikšanu, lai ārkārtas peļņu, ko guvuši atsevišķi ražotāji, varētu pārdalīt par labu patērētājiem, kurus skārusi enerģētikas krīze. Jāatzīst, ka šādos apstākļos saprātīgu aplēšu izmantošana, tostarp prezumpciju formā, īstermiņa pasākumu tūlītējai īstenošanai var būt efektīvs un daudzos gadījumos nepieciešams līdzeklis steidzamu pasākumu piemērošanai un tādējādi garantēt griestu noteikšanas pasākuma efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, vēlos piebilst, – kā norādīts šo secinājumu 30. punktā, ka, lai gan dalībvalstīm ir jāievēro Regulas 2022/1854 saturs un mērķi, tām ir atzīta zināma rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz veidu, kā noteikt tirgus ieņēmumus. Tātad dalībvalstīm vajadzētu spēt izvēlēties metodes, ko tās uzskata par tehniski un administratīvi nepieciešamām, kā arī atbilstošām sava attiecīgā valsts tirgus īpatnībām, lai visefektīvākajā un visatbilstošākajā veidā īstenotu ārkārtas pasākumus, kuri ir steidzami. Turklāt aplūkotajām aplēsēm sniegtā kvalifikācija valsts līmenī nav svarīga, un tāpēc tai nevajadzētu nepieļaut to, ka tās iegūst prezumpciju formu, ja vien valsts tiesību akti atbilst šīs regulas 8. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, vēršu uzmanību uz to, ka Regulas 2022/1854 efektīva īstenošana praksē ir balstīta uz datiem, kas ražotājiem ir jāsniedz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu noteikt griestus un iekasējamās summas. Tieši praktisku apsvērumu dēļ, kas saistīti ar potenciāli lielo darījumu skaitu, uz kuriem attiecas šie griesti, un iespējamām grūtībām novērtēt precīzu faktisko ieņēmumu summu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>), šīs regulas 37. apsvērumā dalībvalstu iestādēm ir atzītas tiesības, aprēķinot tirgus ieņēmumu griestus, izmantot saprātīgas aplēses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, vēlos norādīt, ka atbilstoši minētās regulas 6. panta 2. un 3. punktam dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu griestu efektīvu piemērošanu un novērstu šī panta 1. punktā noteikto tirgus ieņēmumu griestu apiešanu. Turklāt minētā panta 3. punktā ir precizēts, ka šīs valstis “jo īpaši pārliecinās, ka tirgus ieņēmumu griesti tiek efektīvi piemēroti gadījumos, kad ražotājus kontrolē vai kad tie daļēji pieder citiem uzņēmumiem, jo īpaši, kad tie ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē – kā izriet no Beļģijas valdības un CREG rakstveida apsvērumiem –, ka atsevišķu atspēkojamu prezumpciju izmantošana iekļaujas “ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas” stratēģijā, kuras mērķis ir ierobežot šo griestu apiešanas risku un tādējādi garantēt to valsts pasākumu efektīvu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar Regulu 2022/1854. Tādēļ, ņemot vērā tehniskās grūtības vai pat neiespējamību nošķirt elektroenerģijas apjomus pēc to ražošanas metodes un nodalīt dažādu tam pašam ražotājam piederošu iekārtu konkrētos ienākumus, attiecīgās prezumpcijas bija nepieciešamas, lai novērstu to, ka elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir vairākas ražošanas iekārtas, varētu attiecināt ieņēmumus, kuri pārsniedz griestus, uz savām mazsvarīgajām iekārtām (uz kurām šie griesti neattiecas) vai, iespējams, izmantot grupas iekšējos darījumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>), lai izvairītos no griestu piemērošanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan, ņemot vērā iepriekš minētos elementus, ir jākonstatē, ka prezumpciju izmantošana, lai noteiktu to ieņēmumu apmēru, uz kuriem attiecas griesti, var būt pamatota, ņemot vērā Regulā 2022/1854 izvirzītos mērķus, tomēr, otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai ar Beļģijas tiesisko regulējumu ieviestā prezumpciju sistēma atbilst šīs regulas 8. panta 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētajā regulā izvirzītos mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā man šķiet svarīgi uzsvērt, ka, lai izvērtētu Beļģijas tiesiskajā regulējumā noteiktās prezumpciju sistēmas saderību ar principiem, kuri izriet no minētās regulas, ir vajadzīga faktisko un tehnisko apstākļu kopuma – kas ir pieejams tikai iesniedzējtiesai – padziļināta analīze, un ir nepieciešams šī tiesiskā regulējuma konkrēto seku izvērtējums, kuru veikt ir tikai šīs tiesas kompetencē. Tomēr Tiesa šajā ziņā var sniegt tai norādījumus. Manuprāt, analīzei, kas būs jāveic minētajai tiesai, nozīmīgi ir turpinājumā minētie kritēriji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, vēlos norādīt, kā izriet no šo secinājumu 42. un 46. punkta, ka saskaņā ar Regulas 2022/1854 37. apsvērumu dalībvalstīm ir tiesības izmantot prezumpcijas, lai noteiktu ieņēmumus, kuriem jāpiemēro griesti, taču vēl ir jāpārliecinās, ka šīs prezumpcijas ļauj nonākt pie šo ražotāju faktiski gūto ieņēmumu saprātīgas aplēses. Ņemot vērā, ka jēdziens “saprātīga aplēse” saistībā ar šo regulu nav definēts, ir jāsniedz daži precizējumi par tā interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai prezumpciju sistēma varētu atbilst šim jēdzienam, ar Beļģijas tiesisko regulējumu ieviestajām prezumpcijām ir jābalstās uz objektīviem elementiem, piemēram, uz tirgus datiem, kuri var pēc iespējas precīzāk atspoguļot attiecīgo ražotāju faktiskos ieņēmumus. Tomēr jāprecizē, ka pēc definīcijas aplēse ir noteiktas vērtības aptuvens novērtējums, un tātad tā ne vienmēr atbilst precīzajai vērtībai. No tā izriet, ka var pieļaut iespējamu atšķirību starp faktiskajiem ieņēmumiem un prezumētajiem ieņēmumiem, un tas automātiski nepadara aplūkotās prezumpcijas nesaderīgas ar Regulu 2022/1854. Tomēr šai atšķirībai, kas šajā gadījumā varētu būt gan par labu, gan par sliktu attiecīgajiem ražotājiem, ir jāpaliek saprātīgai, proti, tai jābūt mērenai un tā nedrīkst izraisīt attiecīgo ražotāju gūto ieņēmumu novērtēšanu ievērojami par augstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tikai tad, ja tiek konstatēts, ka attiecīgo prezumpciju noteikšanai izmantotie kritēriji ir nesaprātīgi tādā nozīmē, ka dati, pamatojoties uz kuriem šīs prezumpcijas ir noteiktas, ir fundamentāli kļūdaini, nepilnīgi un rada fikciju par ieņēmumiem, kuri ir pilnībā atrauti no tirgus realitātes, vai de facto rada ievērojamu atšķirību starp aplēstajiem ieņēmumiem un faktiski gūtajiem ieņēmumiem, prezumpciju sistēma, kas neļauj attiecīgajiem ražotājiem norādīt savus faktiskos ieņēmumus vai labot iespējamās būtiskās kļūdas šajās aplēsēs, būtu jāuzskata par nesaderīgu ar Regulu 2022/1854. Lai gan šāds vērtējums ir jāveic iesniedzējtiesai, ir lietderīgi kā piemēru norādīt, ka, ņemot vērā šīs regulas 8. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, lai tās varētu kvalificēt kā “saprātīgas aplēses”, noteiktajām prezumpcijām nevajadzētu izraisīt nodokļu piemērošanu elektroenerģijas apjomiem, kas nav saražoti, vai situācijas, kad elektroenerģija tiek pārdota ar zaudējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā ir svarīgi uzsvērt, ka, lai gan iesniedzējtiesa, šķiet, piekrīt nostājai, ko paudušas prasītājas pamatlietā, kuras apgalvo, ka ar Beļģijas tiesisko regulējumu noteiktās neatspēkojamās vai daļēji atspēkojamās prezumpcijas neļauj nodrošināt to, ka griesti tiek piemēroti faktiski gūtajiem ieņēmumiem – tādējādi radot risku, ka ieņēmumu izvērtējums ir būtiski atšķirīgs no faktiskajiem ieņēmumiem – tomēr identificētais risks ir izklāstīts abstraktā veidā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, vēršu uzmanību uz to, ka, lai gan ar administratīvā sloga mazināšanu saistītais mērķis, kā arī mērķis novērst griestu apiešanu, a priori, attaisno prezumpciju izmantošanu, kā ir konstatēts šo secinājumu 44.–46. punktā, citastarp lai nodrošinātu šo griestu efektīvu piemērošanu, no Tiesas judikatūras izriet, ka tiesību normas par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu principā nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, un tām nedrīkst noteikt vispārēju prezumpciju par krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Konkrētāk attiecībā uz neatspēkojamām prezumpcijām nodokļu jomā Tiesa ir atzinusi, ka, pretēji vienkāršai prezumpcijai, tiesību norma, ar kuru tiek prezumēta ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpnieciskas rīcības esamība tikai tādēļ, ka ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi, un attiecīgajam saimnieciskās darbības subjektam nav ļauts atspēkot šo prezumpciju un pierādīt attiecīgā ražojuma faktisko izmantojumu, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu cīņas pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas mērķi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr nevar izslēgt, ka, ņemot vērā aplūkotā ārkārtas pasākuma steidzamo un pagaidu raksturu un dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību precīzi noteikt ieņēmumus, uz kuriem attiecas griesti, šādu prezumpciju izmantošana var būt pamatota. Tā vēl jo vairāk ir tad, ja – kā, šķiet, ir šajā lietā – jautājums ir par ierobežotu un īpašu tādu ražotāju kategoriju, kuru ieņēmumi tiem raksturīgo apstākļu dēļ  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>) ir iepriekš noteikti, vienojoties ar valsts iestādēm, un valsts tiesiskajā regulējumā ir noteikti tādējādi, ka attiecīgie ražotāji nevar no tā viegli atkāpties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu uz pirmo un otro jautājumu atbildēt, ka Regulas 2022/1854 6.–8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, saistībā ar visiem tās apsvērumiem un it īpaši ar LESD 288. pantu un LES 6. pantu, kā arī samērīguma principu, pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas tādu elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas griesti, ir balstīts uz prezumpcijām, ar nosacījumu, ka šāda prezumpciju sistēma nodrošina šīs regulas 8. panta 2. punktā izvirzīto nosacījumu izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regula 2022/1854, it īpaši tās 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts, kopsakarā ar tās apsvērumiem, LESD 288. pantu, kā arī ar pārākuma, efektivitātes un lojālas sadarbības principiem, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas pieņemts pēc šīs regulas stāšanās spēkā, īstenojot šo regulu, un kas ar minētās regulas 6. pantu ieviestā griestu noteikšanas pasākuma piemērojamību laikā paplašina līdz dienai, kura ir agrāk par to, kas noteikta šajā regulā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā šis jautājums rodas, ņemot vērā to, ka Beļģijas tiesiskā regulējuma piemērojamība laikā neatbilst piemērojamībai laikā, kas noteikta Regulā 2022/1854, kuru ar šo tiesisko regulējumu paredzēts īstenot. Precīzāk, iesniedzējtiesas paustās šaubas par minētā tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām izriet no tā, ka tas tika pieņemts 2022. gada 16. decembrī, proti, pēc šīs regulas pieņemšanas, bet ka Beļģijas likumdevējs tomēr nolēma šīs regulas 6. pantā paredzētos griestus piemērot no 2022. gada 1. augusta, lai gan minētās regulas 22. panta 2. punkta c) apakšpunktā bija paredzēts, ka tās 6.–8. pants par ieņēmumu griestu noteikšanu piemērojams no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan nav šaubu, ka laikposmā, uz kuru attiecas Regula 2022/1854, dalībvalstīm ir jāievēro tajā izvirzītie nosacījumi, manuprāt, nevar apgalvot, ka ārpus šajā regulā skaidri paredzētās piemērojamības laikā tā varētu radīt kādus pienākumus šīm valstīm, kuras arī ārpus šī laikposma var brīvi reglamentēt juridiskās situācijas atbilstoši savām valsts tiesībām. Tādēļ būtu jāsecina, ka jebkāda attiecīgo griestu piemērošana pirms minētā laikposma neietilpst šīs pašas regulas piemērojamībā laikā un tādējādi iziet ārpus Savienības tiesību satvara.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan ir tiesa, ka Regulā 2022/1854 nav skaidri paredzēts, ka virsieņēmumu griestus var piemērot tādā veidā, kā to darījusi Beļģijas valdība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), ne no vienas šīs regulas normas neizriet, ka tā attiektos uz ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kas ieviests ar valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz laikposmu pirms minētās regulas stāšanās spēkā, un vēl jo vairāk, ka šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāatbilst šajā regulā izvirzītajiem nosacījumiem. Proti, Savienības likumdevēja paredzētā tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas pasākuma spēkā stāšanās diena nevarēja liegt dalībvalstīm, īstenojot savu kompetenci nodokļu jomā un ievērojot eventuāli piemērojamās Savienības tiesību normas, pieņemt tādus pasākumus, kuri ir identiski Regulas 2022/1854 tekstā ietvertajiem pasākumiem, bet kuru piemērojamība laikā neatbilst šīs regulas piemērojamībai laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstāklis, ka aplūkotais valsts pasākums tika pieņemts saskaņā ar minēto regulu un pēc tās stāšanās spēkā, kā atgādina iesniedzējtiesa, manuprāt, neizraisa to, ka rastos šaubas par iepriekš minēto  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Tas pats attiecas uz šīs tiesas norādīto apstākli, ka Elektroenerģijas likuma pamatojums neliecina, ka pamatlietā aplūkotais griestu noteikšanas pasākums būtu jaukta rakstura, proti, no vienas puses, pasākums, ar kuru tiek īstenota Regula 2022/1854 attiecībā uz laikposmu, kas sākas 2022. gada 1. decembrī, un, no otras puses, pasākums, kurā izpaužas tas, ka Beļģijas Karaliste īsteno tai piemītošo kompetenci attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 30. novembrim. Proti, ja nāktos uzskatīt, ka Beļģijas valdība, balstoties uz vienu un to pašu juridisko pamatu, ir atturējusies pieņemt nevis vienu, bet gan divus pasākumus, no kuriem katrs atbilstoši attiecas uz atšķirīgu laikposmu, tad iesniedzējtiesas uzdotais jautājums nerastos vai vismaz uz to varētu sniegt citādu atbildi, tādējādi iespēja piemērot attiecīgos griestus laikposmā pirms Regulas 2022/1854 stāšanās spēkā tātad būtu atkarīga no likumdevēja izvēles, kas, manuprāt, neapšaubāmi izraisītu pārmērīgu formālismu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat pieņemot, ka griestu piemērošana gūtajiem ieņēmumiem pirms 2022. gada 1. decembra ietilptu šīs regulas piemērojamībā laikā – par ko es neesmu pārliecināts, kā izklāstīts šo secinājumu 59.–60. punktā – mana nostāja paliek nemainīga attiecībā uz dalībvalstu rīcībā esošo iespēju pēc minētās regulas stāšanās spēkā pieņemt valsts pasākumus, ar kuriem griestu noteikšana tiek īstenota no agrākas dienas, nekā tā, kas paredzēta minētajā regulā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atgādinu, ka ar Regulu 2022/1854 netiek veikta pilnīga saskaņošana, bet gan tā ir instruments dažādo to pasākumu koordinēšanai, kurus dalībvalstis veikušas saistībā ar enerģētikas krīzi, tādējādi atzīstot dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību tās īstenošanā. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis var “saglabāt vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo [to] ražotāju [..] tirgus ieņēmumus”, kuri ražo elektroenerģiju no tās 7. panta 1. punktā norādītajiem energoresursiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti tās 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc visa spriežot, lietodams vārdu “saglabāt”, Savienības likumdevējs, šķiet, ir vēlējies atsaukties uz pasākumiem, kas jau bija spēkā pirms minētās regulas stāšanās spēkā, tas ir, uz pasākumiem, kurus dalībvalstis bija pieņēmušas līdz 2022. gada 1. decembrim un kurus šīm valstīm bija skaidri atzīta iespēja saglabāt. Tomēr no paša minētās regulas formulējuma skaidri neizriet, vai tās 8. pants, atļaujot ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo ieņēmumus, atļauj arī atšķirīgu griestu noteikšanas piemērošanu laikā, šajā gadījumā – pirms tās, kas noteikta Regulā 2022/1854.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpmāk minēto iemeslu dēļ es tomēr uzskatu, ka šāda interpretācija ir saderīga ar Regulā 2022/1854 izvirzītajiem mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, domāju, ka citāda risinājuma izraudzīšanās, radītu paradoksālu situāciju, ciktāl to pasākumu spēkā esamība, kurus citas dalībvalstis pieņēmušas laikposmā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, netiktu apšaubīta, pamatojoties uz pēdējās minētās regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas skaidri atļauj šādu pasākumu saglabāšanu, savukārt Beļģijas valdības ieviestie pasākumi tiktu apšaubīti tikai tādēļ, ka to pieņemšanas diena ir pēc minētās regulas spēkā stāšanās dienas, lai gan šie pasākumi ir līdzīgi pārējo dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, attiecas uz to pašu laika posmu (proti, laika posmu pirms šīs regulas stāšanās spēkā) un tiem ir tāds pats mērķis – pārdalīt virsieņēmumus par labu patērētājiem, kurus skārusi enerģētikas krīze  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šāda pieeja radītu jautājumus par vienlīdzīgu attieksmi starp ražotājiem, uz kuriem attiecas griesti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>), jo Beļģijas elektroenerģijas ražotājiem vai piegādātājiem (it īpaši inframarginālajiem ražotājiem) būtu iespēja paturēt virspeļņu, kas uzkrāta pirms Regulas 2022/1854 stāšanās spēkā, savukārt to uzņēmumu ienākumiem, kuri darbojas citās dalībvalstīs, tiktu piemērots nodoklis, pamatojoties uz to attiecīgajās dalībvalstīs ieviestajiem griestu noteikšanas pasākumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, man šķiet grūti saprast, kā griestu piemērošana tirgus ieņēmumiem, kas gūti pirms Regulā 2022/1854 noteiktā laikposma, varētu traucēt šajā regulā paredzēto griestu piemērošanai, kā arī pārējiem tajā izvirzītajiem mērķiem un tādējādi apdraudēt gan Savienības tiesību efektivitātes, gan lojālas sadarbības principus, par kuriem šaubās iesniedzējtiesa. Tā kā Savienības likumdevējs minētajā regulā pats atzīst, no vienas puses, ka vismaz no 2022. gada februāra cenu palielinājumi nevarēja tikt pamatoti ar normālu tirgus darbību, bet gan veidoja ārkārtas situāciju, kurā dalībvalstis varēja pieņemt ārkārtas pasākumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>), Beļģijas valdībai nevarētu pārmest, ka tā ir pieņēmusi pasākumus, kuru mērķis tieši ir novērst Regulā 2022/1854 konstatēto tirgus darbības traucējumu. Turklāt apstāklī, ka šī valdība nolēma piemērot to pašu griestu noteikšanas sistēmu gan laikposmam, uz kuru attiecas šī regula, gan laikposmam pirms tā, neizpaužas Savienības likumdevēja izvirzīto mērķu apšaubīšana, bet, gluži pretēji, to sasniegšanas veicināšana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt gadījumā, ja uz strīdīgo valsts tiesisko regulējumu attiektos minētās regulas piemērojamība laikā, tā analīze no tirgus dalībnieku tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu viedokļa, uz kuriem norādījušas prasītājas pamatlietā, visticamāk neliktu sniegt citādu atbildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz tiesiskās paļāvības principu atgādinu, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai saimnieciskās darbības subjektam varētu tikt atzīta iespēja uz to atsaukties, valsts iestādei iepriekš ir jābūt tam devušai pamatotas cerības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tomēr, ja rūpīgs un piesardzīgs saimnieciskās darbības subjekts spēj paredzēt, ka tiks pieņemts pasākums, kas var ietekmēt tā intereses, tas nevar atsaukties uz šī principa izmantošanu, kad šis pasākums tiek pieņemts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā rūpīgam un piesardzīgam saimnieciskās darbības subjektam būtu jārēķinās ar to, ka valsts iestādes iejauksies, tirgus darbības traucējumu novēršanai pieņemdamas steidzamus un pagaidu pasākumus, lai novērstu neparedzamu elektroenerģijas cenu palielināšanu tirgū, tādēļ šādos ārkārtas apstākļos attiecīgie, valsts iestādes nevarēja attiecīgajiem ražotājiem radīt nekādas cerības, ka tie varēs ārkārtas un negaidītos ieņēmumus paturēt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz tiesiskās drošības principu atgādināšu, ka tas ir īpaši svarīgs tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var ietvert finansiālas izmaksas un ka tam ir pretrunā tas, ka Savienības tiesību akta piemērojamības laikā sākuma punkts tiek noteikts pirms tā publicēšanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Izņēmuma kārtā var būt citādi, ja to prasa vispārējo interešu mērķi un ja ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība ir atbilstoši ievērota, kā arī, ja no attiecīgo tiesību normu teksta, mērķa vai uzbūves skaidri izriet, ka tām ir jāpiešķir šāda piemērojamība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat atzīstot, ka Beļģijas valdība Regulā 2022/1854 paredzēto ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu piemēroja ar atpakaļejošu spēku, manā skatījumā šāda pieeja šajā lietā ir attaisnojama, ņemot vērā vispārējo interešu mērķi, kāds ir izvirzīts šajā pasākumā, proti, patērētāju aizsardzību, izmantojot ārkārtas un īstermiņa intervenci, kas pieņemta enerģētikas krīzes risināšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu uz trešo jautājumu atbildēt, ka Regulas 2022/1854 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar tās apsvērumiem, LESD 288. pantu, kā arī ar pārākuma, efektivitātes un lojālas sadarbības principiem pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēta elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas sistēmas piemērošana attiecībā uz laikposmu pirms šīs regulas stāšanās spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Cour d'appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-150" title="page-24">
      1) Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6., 7. un 8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, ņemot vērā visus šīs regulas apsvērumus, un it īpaši kopsakarā ar LESD 288. pantu un LES 6. pantu, kā arī ar samērīguma principu,
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-151" title="page-24">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-152" title="page-24">
      tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas tādu elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas griesti, ir balstīts uz prezumpcijām, ar nosacījumu, ka šāda prezumpciju sistēma nodrošina minētās regulas 8. panta 2. punktā izvirzīto nosacījumu izpildi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-153" title="page-24">
      2) Regulas 2022/1854 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar šīs regulas apsvērumiem, LESD 288. pantu, kā arī ar pārākuma, efektivitātes un lojālas sadarbības principiem
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-154" title="page-24">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-155" title="page-24">
      tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēta elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas sistēmas piemērošana attiecībā uz laikposmu pirms minētās regulas stāšanās spēkā.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Padomes Regula (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV 2022, L 261 I, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) 2023. gada 28. februāra Lēmums (B)2511.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) 1999. gada 11. maija Moniteur belge, 16264. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) 2022. gada 22. decembra Moniteur belge, 98819. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Kā liecina Regulas 2022/1854 īstenošanas pasākumu neviendabīgums dalībvalstīs, un kā uzsvērts Komisijas Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu ārkārtas intervenču pārskatīšanu, kuru mērķis ir risināt augsto enerģijas cenu problēmu saskaņā ar Padomes Regulu [2022/1854] (COM(2023) 302 final) (turpmāk tekstā – “Komisijas ziņojums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Proti, ja tiktu uzskatīts, ka dalībvalstis ir pilnvarotas noteikt griestu apmēru un iekasējamos ieņēmumus pēc saviem ieskatiem un tādējādi tām ir rīcības brīvība, kas tām ļauj to darīt, ar Regulu 2022/1854 iecerētajai un īstenotajai koordinācijai zustu priekšmets.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Šajā ziņā Beļģijas valdība uzsver, ka Tiesai ir jālemj par attiecīgo normu tiešo iedarbību, jo tad, ja Tiesa uzskatītu, ka Regula 2022/1854 nepieļauj tādu prezumpciju izmantošanu, kādas aplūkotas pamatlietā, rastos jautājums, vai iesniedzējtiesai ir jāatkāpjas no apstrīdētajām valsts tiesību normām. Šī valdība konkrēti min atziņas, kas izriet no 2019. gada 24. jūnija sprieduma Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 68. punkts), kurā norādīts, ka valsts tiesai tikai uz Savienības tiesību pamata vien nav jāatstāj bez piemērošanas valsts tiesību norma, kas ir pretrunā Savienības tiesību normai, ja šai Savienības tiesību normai nav tiešas iedarbības.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumus, 2001. gada 11. janvāris, Monte Arcosu (C‑403/98, EU:C:2001:6, 26. un 28. punkts), 2018. gada 12. aprīlis, Komisija/Dānija (C‑541/16, EU:C:2018:251, 27. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2024. gada 30. maijs, Expedia (C‑663/22, EU:C:2024:433, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. doktrīnā: Lenaerts, K., un Van Nuffel, P., EU Constitutional Law, Oxford University Press, Okforda, 2021, Nr. 18.013, 721.–723. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Jēdziens “tirgus ieņēmumi” turklāt ir skaidri definēts arī Regulas 2022/1854 2. panta 5. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Šajā ziņā ir jāprecizē, ka apstāklis, ka Regulā 2022/1854 nav paredzēta konkrēta un saistoša griestu apmēra aprēķināšanas metodoloģija un ka atsevišķas tās normas atstāj dalībvalstīm rīcības brīvību šo griestu noteikšanā – tostarp, pirmkārt, šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzētās tiesības ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo tirgus ieņēmumus un iespēju nošķirt elektroenerģijas ražotāju izmantotās tehnoloģijas, un, otrkārt, tiesības, pamatojoties uz šīs regulas 7. panta 3.–5. punktu, paredzēt papildu atkāpes, ņemot vērā sava valsts enerģētikas tirgus īpatnības – nevar atņemt minētās regulas 6. panta 1. punktam tiešo iedarbību, ciktāl šī rīcības brīvība ir reglamentēta tās 8. panta 2. punktā. Tas pats attiecas uz Regulas 2022/1854 6. panta 3. un 4. punktu, kas ļauj dalībvalstīm ieviest efektīvus pasākumus, lai novērstu jebkādu izvairīšanos no elektroenerģijas ražotājiem uzliktajiem pienākumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Kā izriet no Komisijas ziņojuma, vairākas dalībvalstis ir ziņojušas par grūtībām, kas saistītas ar datu vākšanu un ieņēmumu aprēķināšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Elektroenerģijas likuma 22. panta 5. punkta otrās daļas 6. punktā bija paredzēti divi nosacījumi tam, lai varētu atspēkot 3.–5. punktā noteiktās prezumpcijas. Atbilstoši pirmajam nosacījumam attiecīgajam ražotājam bija jāpierāda ieņēmumi attiecībā uz visu savu ražotņu kopumu. Tādējādi šis nosacījums ļāva Beļģijas iestādēm uzraudzīt veidu, kādā ražotāji attiecina savus ieņēmumus uz dažādajām ražošanas iekārtām, un šādi novērst to, ka lielākie ieņēmumi tiek attiecināti uz iekārtām, kurām nepiemēro griestus, bet mazākie ieņēmumi – uz iekārtām, kurām griestus piemēro. Atbilstoši otrajam nosacījumam pārdošanas darījuma gadījumā grupas iekšienē tika uzskatīts, ka elektroenerģija ir pārdota par cenu, kura atbilst tirgus cenai. Šāda nosacījuma mērķis bija novērst to, ka elektroenerģijas pārdošana par mākslīgi zemām cenām tās pašas grupas iekšienē izraisītu to, ka ražotājiem (kuri pārdotu elektroenerģiju par cenu, kas ir zemāka par griestiem) tiktu piešķirts atbrīvojums un trešās personas (tās pašas grupas iekšienē), uz kurām neattiecas nodeva, saņemtu virsieņēmumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai gan prasītājas norāda, ka Beļģijas iestāžu minētais krāpšanas risks ir hipotētisks un katrā ziņā tam nav nozīmes, lai attaisnotu aplūkotās prezumpcijas, šķiet, ka iesniedzējtiesa nav paudusi konkrētu nostāju par valsts tiesiskā regulējuma attiecīgajās normās izvirzīto ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas mērķi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Proti, iesniedzējtiesa nav paudusi nostāju par to, vai neatspēkojamo prezumpciju noteikšanai izmantotie kritēriji ir balstīti uz saprātīgām ieņēmumu aplēsēm, uzskatīdama, ka varēs izskatīt šo jautājumu tikai pēc tam, kad būs atrisināts jautājums par pašu ekskluzīvās prezumpciju sistēmas tiesiskumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2017. gada 7. septembris, Eqiom un Enka (C‑6/16, EU:C:2017:641, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 27. janvāris, Komisija/Spānija (Pienākums sniegt informāciju nodokļu jomā) (C‑788/19, EU:C:2022:55, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Šajā gadījumā jautājums ir par atsevišķu atomelektrostaciju darbības pagarināšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Ir svarīgi arī precizēt, ka Regulas 2022/1854 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts būtībā ļauj dalībvalstīm diferencēt tehnoloģijas. Tātad ar šo regulējumu katrā ziņā nevar liegt, ka, atkarībā no attiecīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, ieņēmumi, uz kuriem attiecas griesti, tiek noteikti pēc dažādām metodoloģijām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Šajā ziņā precizēju – kā izriet no Regulas 2022/1854 sagatavošanas dokumentiem – ka Komisijas izstrādātajā regulas priekšlikumā bija paredzēts, ka šī priekšlikuma 6. pantā paredzētais griestu noteikšanas pasākums ir piemērojams no 2022. gada 1. decembra un vienlaikus precizēts, ka: “[šī norma] neliedz dalībvalstīm to brīvprātīgi piemērot agrāk”. Tomēr šī dalībvalstīm atstātā iespēja piemērot šo regulu ar atpakaļejošu spēku netika saglabāta regulas galīgajā tekstā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Proti, tā kā ar valsts tiesisko regulējumu tiek īstenota Regula 2022/1854 attiecībā uz laikposmu, kas skaidri paredzēts tās 22. pantā, un tā kā Beļģijas Karaliste tātad izpilda pienākumu, kas tai ir noteikts atbilstoši Savienības tiesībām, tas, ka šī dalībvalsts šī paša griestu noteikšanas pasākuma īstenošanai izvēlas citu datumu, kas ir agrāks par šajā regulā skaidri paredzēto datumu, ir šīs valsts kompetencē nodokļu jomā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Šajā ziņā jānorāda – no Komisijas ziņojuma izriet, ka septiņas dalībvalstis, tostarp Beļģijas Karaliste, ir piemērojušas griestus ar atpakaļejošu spēku.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Neņemot vērā valstu līmenī izraudzītās atšķirīgās pieejas attiecībā uz virsieņēmumu nodevas noteikumiem pirms Regulas 2022/1854 stāšanās spēkā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Tāpat būtu arī attiecībā uz patērētājiem, ņemot vērā, ka tad, ja Beļģijas Karalistei tiktu liegta iespēja piemērot tirgus ieņēmumu griestus pirms Regulas 2022/1854 stāšanās spēkā un nepastāvot līdzvērtīgiem pasākumiem, kurus finansē no valsts budžeta un kuri var kompensēt no attiecīgajiem ražotājiem iekasētās summas, Beļģijas patērētājiem tiku atņemts gūtais ekonomiskais atbalsts salīdzinājumā ar patērētājiem, kas dzīvo dalībvalstīs, kurās griestu noteikšanas pasākums tika piemērots pirms šīs regulas stāšanās spēkā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Skat. Regulas 2022/1854 28. apsvērumu, kā arī Komisijas 2022. gada 8. marta Paziņojumu (COM(2022) 108 final, it īpaši 4. lpp.), kurā Komisija ir norādījusi, ka dalībvalstis var paredzēt pagaidu nodokļu pasākumus attiecībā uz negaidītu peļņu, lai finansētu šos ārkārtas pasākumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Vēl jo vairāk tādēļ, ka viens no galvenajiem Regulā 2022/1854 izvirzītajiem mērķiem ir Savienības likumdevēja vēlme Savienības līmenī saskaņot dažādu dalībvalstu pieņemtos pasākumus, ņemot vērā, ka nesaskaņotu tirgus ieņēmumu griestu ieviešana attiecībā uz elektroenerģiju varētu radīt būtiskus traucējumus starp konkurējošiem ražotājiem Savienības mērogā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 1. marts, Milis Energy u.c. (C‑306/19, C‑512/19, C‑595/19 un no C‑608/20 līdz C‑611/20, EU:C:2022:164, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šajā judikatūrā tostarp ir precizēts, ka saimnieciskās darbības subjektiem nav pamata tiesiski paļauties uz to, ka saglabāsies esošā situācija; valsts iestādes šo situāciju var mainīt, izmantojot savu rīcības brīvību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. arī manus secinājumus lietā Secab (C‑423/23, EU:C:2025:63, 52. un 53. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Lai gan šis jautājums attiecas uz valsts tiesībām, kuras Tiesa nevērtē un kuru pamatotības pārbaude ir vienīgi iesniedzējtiesas kompetencē, man šķiet būtisks arī Beļģijas valdības un CREG izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru apstrīdētais valsts tiesiskais regulējums attiecoties vienīgi uz ieņēmumiem, kas gūti taksācijas gadā, kurš tā spēkā stāšanās brīdī vēl nebija beidzies, tādējādi pamatlietā aplūkotā situācija no nodokļu viedokļa nebija galīga. Tādējādi šķiet, ka nodokļu pasākumu var pieņemt līdz tā taksācijas perioda beigām, kas parasti atbilst kalendārajam gadam, attiecībā uz ienākumiem, kas gūti šajā taksācijas gadā, un tātad ir iespējams, ka 2022. gada decembrī pieņemts nodokļu pasākums attiecas uz ienākumiem, kuri gūti pirms šīs dienas, un šo pasākumu saskaņā ar Beļģijas tiesībām nevar kvalificēt kā tādu, kam ir atpakaļejošs spēks. Tādēļ ražotāji nevarēja pamatoti uzskatīt, ka ieņēmumus, kas pārsniedz gaidīto līmeni un kas gūti 2022. gada gaitā, var uzskatīt par galīgiem un tiem vairs netiks piemērots nodokļu pasākums vismaz līdz 2022. gada beigām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 13. februāris, Human Operator (C‑434/17, EU:C:2019:112, 35. un 36. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2023. gada 4. maijs, Kapniki A. Michailidis (C‑99/22, EU:C:2023:382, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Citroën Belux (C‑265/12, EU:C:2013:498, 38. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2019. gada 23. janvāris, Walbusch Walter Busch (C‑430/17, EU:C:2019:47, 42. punkts).</p>
</body>
</html>
