<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-896/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0896</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:311">EU:C:2021:311</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20210420">20.4.2021</DATE>. – Lieta C‑896/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Repubblika</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20210420">2021. gada 20. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – maltiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>LES 2. pants</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības vērtības</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskums</KEYWORD><KEYWORD>LES 49. pants</KEYWORD><KEYWORD>Pievienošanās Eiropas Savienībai</KEYWORD><KEYWORD>Savienības vērtību aizsardzības līmeņa nepazemināšana</KEYWORD><KEYWORD>Efektīva tiesību aizsardzība tiesā</KEYWORD><KEYWORD>LES 19. pants</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalsts tiesnešu neatkarības jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Iecelšanas amatā procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Premjerministra pilnvaras</KEYWORD><KEYWORD>Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas piedalīšanās</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑896/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Prim’Awla tal-Qorti Ċivili – Ġurisdizzjoni Kostituzzjonali</HT> (Civillietu tiesas pirmā palāta (Konstitucionālā kompetence), Malta) iesniedza ar <DATE ISO="20191125">2019. gada 25. novembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20191205">2019. gada 5. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Il‑Prim Ministru,</HT></HT></P><P>piedaloties –</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">WY,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] un N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>], tiesneši K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>], K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>], P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>] un L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>] (referente),</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>],</P><P>sekretāre: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20201027">2020. gada 27. oktobra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Azzopardi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avukat</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Busuttil</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocate</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">T. Comodini Cachia</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avukat</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Maltas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">V. Buttigieg</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Buhagiar</HT>, pārstāves, kurām palīdz <HT TYPE="ITALIC">D. Sarmiento Ramirez‑Escudero</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. Ferreres Comella</HT>, <HT TYPE="ITALIC">abogados</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Pochet</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Jacobs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Van den Broeck</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">K. Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. S. Schillemans</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Żyrek</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Zviedrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H. Shev</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H. Eklinder</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Shahsavan Eriksson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. M. Runeskjöld</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Salborn Hodgson</HT>, pārstāves, kā arī – <HT TYPE="ITALIC">O. Simonsson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Lundberg</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">K. Mifsud‑Bonnici</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. J. O. Van Nuffel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H. Krämer</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Aquilina</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">K. Mifsud‑Bonnici</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. J. O. Van Nuffel</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Aquilina</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20201217">2020. gada 17. decembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 19. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 47. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp apvienību <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT>, kura Maltā ir reģistrēta kā juridiska persona un kuras mērķis ir veicināt tieslietu un tiesiskuma aizsardzību šajā dalībvalstī, un <HT TYPE="ITALIC">Il‑Prim Ministru</HT> (premjerministrs, Malta) par <HT TYPE="ITALIC">actio popularis</HT>, kuras priekšmets ir it īpaši to Maltas Konstitūcijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Konstitūcija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) normu atbilstība Savienības tiesībām, kurās ir regulēta tiesnešu iecelšanas amatā procedūra.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Konstitūcijas VIII nodaļā ir ietverti noteikumi attiecībā uz tiesnešiem, tostarp tie, kuros ir reglamentēta tiesnešu iecelšanas amatā procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Konstitūcijas 96. pantā, kas ietverts VIII nodaļā, ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="096.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><HT TYPE="ITALIC">Imħallfin</HT> [augstākās instances tiesu tiesnešus] amatā ieceļ prezidents, pamatojoties uz premjerministra atzinumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Persona var tikt iecelta augstākās instances tiesu tiesneša amatā, ja tā Maltā ir strādājusi par advokātu vai par <HT TYPE="ITALIC">Maġistrat</HT> [zemākās instances tiesas tiesnesi], vai strādājusi daļēji par advokātu un zemākās instances tiesas tiesnesi vismaz divpadsmit gadus ilgu laikposmu vai laikposmus, kas kopā veido vismaz divpadsmit gadus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 4. punkta noteikumus, pirms premjerministrs sniedz atzinumu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz augstākās instances tiesu tiesneša (izņemot <HT TYPE="ITALIC">Prim Imħallef</HT> [galvenā tiesneša]) iecelšanu amatā, Tiesnešu iecelšanas amatā komitejai, kas izveidota saskaņā ar Konstitūcijas 96.A pantu, kā paredzēts minētā 96.A panta 6. punkta c), d) vai e) apakšpunktā, ir jāveic novērtējums.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="096.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot 3. punkta noteikumus, premjerministrs ir tiesīgs izlemt neievērot 3. punktā minētā novērtējuma rezultātu:</P><P>Ar nosacījumu, ka pēc tam, kad premjerministrs ir izmantojis pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar šo punktu, premjerministrs vai <HT TYPE="ITALIC">Ministru responsabbli għall ġustizzja</HT> [par tieslietām atbildīgais ministrs]:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>piecu dienu laikā <HT TYPE="ITALIC">Gazzetta tal‑Gvern ta’ Malta</HT> [Oficiālajā Vēstnesī] publicē paziņojumu, kurā paziņo par lēmumu izmantot minētās pilnvaras un norāda iemeslus, kādēļ viņš pieņēmis minēto lēmumu, un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kamra tad‑Deputati</HT> [Pārstāvju palātai] sniedz paziņojumu par minēto lēmumu, paskaidrojot lēmuma pieņemšanas pamatojumu, ne vēlāk kā otrajā palātas sēdē, kas jānotur pēc atzinuma sniegšanas prezidentam saskaņā ar 1. punktu:</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ar nosacījumu, ka šī punkta pirmās atrunas noteikumi nav piemērojami gadījumā, ja amatā tiek iecelts galvenais tiesnesis.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Konstitūcijas 96.A pants ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="096A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Tiesnešu iecelšanas amatā komiteja, turpmāk šajā pantā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Komiteja<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, ir Konstitūcijas 101.A pantā paredzētās <HT TYPE="ITALIC">Kummissjoni għall‑Amministrazzjoni tal‑ġustizzja</HT> [Tieslietu administrēšanas komisijas] apakškomiteja, un to veido:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>galvenais tiesnesis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Avukat Ġeneral</HT>i [ģenerālprokurors];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Awditur Ġenerali</HT> [valsts kontrolieris];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kummissarju għall‑Investigazzjonijiet Amministrattivi</HT> [administratīvās izmeklēšanas komisārs] (ombuds) un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kamra tal‑Avukati</HT> [Advokātu kameras] priekšsēdētājs:</TXT><P>[..].</P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096A.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Komiteju vada galvenais tiesnesis vai – viņa prombūtnes laikā – tiesnesis, kas viņu aizvieto saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096A.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Persona nevar tikt iecelta amatā vai turpināt Komitejas locekļa pienākumu izpildi, ja tā ir ministrs, parlamentārais sekretārs, Pārstāvju palātas loceklis, pašvaldības domes deputāts vai ierēdnis, vai kandidāts no politiskas partijas:</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096A.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Pildot savus amata pienākumus, Komitejas locekļi darbojas pilnīgi patstāvīgi un tie nav pakļauti nevienas personas vai iestādes vadībai vai kontrolei.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="096A.006"><NO.PARAG>(6)</NO.PARAG><ALINEA><P>Komitejas pienākumi ir šādi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>saņemt un izskatīt ieinteresētības izteikumus no personām, kurām ir interese tikt ieceltām par augstākās instances tiesu tiesnešiem (izņemot galvenā tiesneša amatu) vai zemākās instances tiesu tiesnešiem, izņemot personas, uz kurām attiecas e) apakšpunkts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>uzturēt pastāvīgu a) apakšpunktā minēto ieinteresētības izteikumu un ar tiem saistīto aktu reģistru, kurš tiek turēts slepenībā un ir pieejams tikai Komitejas locekļiem, premjerministram un par tieslietām atbildīgajam ministram;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>veikt iepriekš minēto amatu kandidātu intervijas un novērtēšanu tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu, un šim nolūkam pieprasīt no jebkuras valsts iestādes informāciju, ko tā uzskata par pamatoti vajadzīgu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>sniegt atzinumu premjerministram ar ministra, kas atbild par tieslietām, starpniecību saistībā ar tās novērtējumu par iepriekš minēto amatu kandidātu piemērotību un nopelniem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>pēc premjerministra pieprasījuma sniegt atzinumu par to personu piemērotību un nopelniem, kuras jau ieņem ģenerālprokurora, valsts kontroliera, administratīvās izmeklēšanas komisāra (ombuda) vai zemākās instances tiesu tiesneša amatu un kuras ir plānots iecelt tiesneša amatā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>sniegt atzinumu par iecelšanu citos tiesu iestāžu darbinieku amatos vai amatos tiesās, kā to ik pa laikam var pieprasīt par tieslietām atbildīgais ministrs:</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ar nosacījumu, ka d) apakšpunktā minētais novērtējumus tiek veikts ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc tam, kad Komiteja ir saņēmusi ieinteresētības izteikumu, un e) un f) apakšpunktā minētie atzinumi tiek sniegti ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad tie ir pieprasīti, vai citos termiņos, kādus par tieslietām atbildīgais ministrs ar Komitejas piekrišanu var noteikt ar rīkojumu, kas publicēts <HT TYPE="ITALIC">Gazzetta tal‑Gvern ta’ Malta</HT>.</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096A.007"><NO.PARAG>(7)</NO.PARAG><ALINEA>Komitejas darbs ir konfidenciāls un notiek aiz slēgtām durvīm, un nevienu Komitejas locekli vai sekretāru nedrīkst aicināt sniegt liecību tiesā vai citā iestādē attiecībā uz Komitejas saņemtajiem dokumentiem vai jautājumiem, ko apspriedusi vai paziņojusi Komiteja vai kas paziņoti Komitejai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="096A.008"><NO.PARAG>(8)</NO.PARAG><ALINEA>Komiteja reglamentē savu darbību, un tai ir pienākums ar ministra, kas atbild par tieslietām, piekrišanu publicēt kritērijus, pēc kuriem tā veic novērtējumus.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Konstitūcijas 97. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="097.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot šī panta noteikumus, augstākās instances tiesu tiesnesis atstāj amatu, sasniedzot sešdesmit piecu gadu vecumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="097.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Augstākās instances tiesu tiesnesi nevar atbrīvot no amata, izņemot gadījumus, kad to dara prezidents pēc Pārstāvju palātas ierosinājuma, kuru balsojumā atbalsta ne mazāk kā divas trešdaļas palātas locekļu un kurā šāda atcelšana pieprasīta, pamatojoties uz pierādītu nespēju veikt amata pienākumus (neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai garīga nespēja vai kāds cits iemesls) vai pamatojoties uz pierādītu neatbilstošu rīcību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="097.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Parlaments var ar likumu reglamentēt kārtību, kādā tiek iesniegts ierosinājums, veikta izmeklēšana un pierādījumu sniegšana par augstākās instances tiesu tiesneša nespēju vai neatbilstošu rīcību, kā noteikts iepriekšējā punktā.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Konstitūcijas 100. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="100.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Zemākās instances tiesu tiesnešus amatā ieceļ prezidents saskaņā ar premjerministra atzinumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="100.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Persona var tikt iecelta zemākās instances tiesu tiesneša amatā vai pildīt pienākumus šajā amatā, ja tā ir strādājusi par advokātu Maltā vismaz septiņus gadus vai laikposmos, kas kopā ir vismaz septiņi gadi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="100.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot šī panta 4. punkta noteikumus, zemākās instances tiesu tiesnesis atstāj amatu, sasniedzot sešdesmit piecu gadu vecumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="100.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Šīs konstitūcijas 97. panta 2. un 3. punkta noteikumi ir piemērojami zemākās instances tiesu tiesnešiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="100.005"><NO.PARAG>(5)</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 6. punkta noteikumus, pirms premjerministrs sniedz atzinumu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz zemākās instances tiesu tiesneša iecelšanu, Tiesnešu iecelšanas amatā komitejai, kas izveidota saskaņā ar Konstitūcijas 96.A pantu, kā paredzēts minētā 96.A panta 6. punkta c), d) vai e) apakšpunktā, ir jāveic novērtējums.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="100.006"><NO.PARAG>(6)</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot 5. punkta noteikumus, premjerministrs ir tiesīgs izlemt neievērot 5. punktā minētā novērtējuma rezultātu:</P><P>Ar nosacījumu, ka pēc tam, kad premjerministrs ir izmantojis pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar šo punktu, premjerministrs vai par tieslietām atbildīgais ministrs:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>piecu dienu laikā <HT TYPE="ITALIC">Gazzetta tal‑Gvern ta’ Malta</HT> publicē paziņojumu, kurā paziņo par lēmumu, izmantot minētās pilnvaras, un norāda iemeslus, kādēļ viņš pieņēmis minēto lēmumu, un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Pārstāvju palātai sniedz paziņojumu par minēto lēmumu, paskaidrojot lēmuma pieņemšanas pamatojumu, ne vēlāk kā otrajā palātas sēdē, kas jānotur pēc atzinuma sniegšanas prezidentam saskaņā ar 1. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Konstitūcijas 101.B panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Augstākās instances tiesu tiesnešu un zemākās instances tiesu tiesnešu komiteja ir Tieslietu administrēšanas komisijas apakškomiteja, [...] un tā sastāv no trim tiesu locekļiem, kuri nav Tieslietu administrēšanas komisijas locekļi un kurus ievēlē no augstākās instances tiesu tiesnešu un zemākās instances tiesu tiesnešu vidus saskaņā ar Tieslietu administrēšanas komisijas pieņemtajiem noteikumiem tādējādi, lai disciplinārlietās pret zemākās instances tiesu tiesnesi divi no trim locekļiem būtu zemākās instances tiesu tiesneši un disciplinārlietās pret augstākās instances tiesu tiesnesi divi no trim locekļiem būtu augstākās instances tiesu tiesneši.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> <DATE ISO="20190425">2019. gada 25. aprīlī</DATE> atbilstoši Konstitūcijas 116. pantam iesniedzējtiesā cēla prasību, kas ir kvalificēta kā <HT TYPE="ITALIC">actio popularis</HT>, lūdzot atzīt, ka pastāvošās tiesnešu iecelšanas amatā sistēmas dēļ, kura ir regulēta Konstitūcijas 96., 96.A un 100. pantā, Maltas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, it īpaši saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otrās daļas apvienojumā ar Hartas 47. pantu noteikumiem. Tā arī lūdz, lai jebkāda tiesnešu iecelšana amatā, kas tiek veikta saskaņā ar pastāvošo sistēmu un ar šo <HT TYPE="ITALIC">actio popularis</HT> uzsāktās tiesvedības laikā, tiktu atzīta par spēkā neesošu un tādu, kura nerada sekas, un lai citi tiesneši netiktu iecelti amatā, ja vien tas neatbilst ieteikumiem, kas ietverti Eiropas Padomes komisijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Demokrātija caur tiesībām<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Venēcijas komisija<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) <DATE ISO="20181217">2018. gada<?PAGE NO="6"?> 17. decembra</DATE> Atzinumā Nr. 940/2018 par konstitucionālo kārtību un varas dalījumu, kā arī tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību Maltā (CDL‑AD (2018)028), kā arī LES 19. panta 1. punktā un Hartas 47. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Prasības pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> norāda, ka premjerministra rīcības brīvība, ieceļot amatā tiesnešus, kura izriet no Konstitūcijas 96., 96.A un 100. panta, rada šaubas par šo tiesnešu neatkarību. Šajā ziņā tā uzsver, ka noteikts skaits tiesnešu, kuri ir iecelti amatā kopš 2013. gada, ir ļoti aktīvi valdošajā <HT TYPE="ITALIC">Partit laburista</HT> (Darba partija) vai arī ir tikuši iecelti amatā tādā veidā, kas pieļauj aizdomas par politiskās varas iejaukšanos tiesu varas darbībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> arī precizē, ka tā apstrīd konkrēti visas <DATE ISO="20190425">2019. gada 25. aprīlī</DATE> veiktās iecelšanas amatā attiecībā uz trim zemākās instances tiesu tiesnešiem, kuri ir iecelti augstākās instances tiesnešu amatos, un trim jauniem zemākās instances tiesu tiesnešiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><DATE ISO="20190425">2019. gada 25. aprīļa</DATE> iecelšanas amatā<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), kā arī jebkuru citu iecelšanu amatā, kas varētu tikt veikta vēlāk. Šajā ziņā tā apgalvo, ka šīs iecelšanas amatā tika veiktas, neievērojot Venēcijas komisijas <DATE ISO="20181217">2018. gada 17. decembra</DATE> Atzinumu Nr. 940/2018.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Turpretī premjerministrs uzskata, ka <DATE ISO="20190425">2019. gada 25. aprīļa</DATE> iecelšanas amatā atbilst Konstitūcijai un Savienības tiesībām. Neesot nekādas atšķirības starp šīm iecelšanām amatā un jebkuru citu tiesnešu iecelšanu amatā, kas ir notikusi kopš Konstitūcijas pieņemšanas 1964. gadā, izņemot to, ka atšķirībā no iecelšanām amatā, kuras ir veiktas pirms 2016. gada, 2019. gadā aplūkotajiem amatiem izvirzīto kandidātu nopelnus pārbaudīja ar Konstitūcijas 96.A pantu izveidotā Tiesnešu iecelšanas amatā komiteja. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> norādītie argumenti patiesībā attiecoties uz ikvienu līdz šim veiktu tiesnešu iecelšanu amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Kā norāda premjerministrs, aplūkotā iecelšanas amatā procedūra atbilst LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Hartas 47. pantā ietvertajām prasībām, kā tās ir interpretējusi Tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā gadījumā aspekts, kuru Tiesai vajadzētu izvērtēt no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta skatpunkta, attiecas uz rīcības brīvību, kas tiesnešu iecelšanas amatā procedūrā ir piešķirta premjerministram ar Konstitūcijas 96., 96.A un 100. pantu. Piedevām tā norāda, ka rodas jautājums, vai 2016. gadā veiktās konstitucionālās izmaiņas ir izraisījušas aplūkotās procedūras uzlabojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Prim’Awla tal‑Qorti Ċivili – Ġurisdizzjoni Kostituzzjonali</HT> (Civillietu tiesas pirmā palāta (Konstitucionālā kompetence), Malta) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1)</NO.P><TXT>Vai LES 19. panta 1. punkta otro [daļu] un [Hartas] 47. pantu, interpretējot tos atsevišķi vai kopā, var uzskatīt par piemērojamiem attiecībā uz Maltas Konstitūcijas 96., 96.A un 100. panta juridisko spēkā esamību?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai premjerministra pilnvaras Maltas tiesu locekļu iecelšanas procedūrā ir uzskatāmas par saderīgām ar LES 19. panta 1. punktu un [Hartas] 47. pantu, ņemot vērā arī Konstitūcijas 96.A pantu, kas stājās spēkā 2016. gadā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja tiek atzīts, ka premjerministra pilnvaras nav saderīgas, vai šis fakts būtu jāņem vērā attiecībā uz nākamajām iecelšanām vai arī tam tāpat vajadzētu ietekmēt iepriekšējās iecelšanas?<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Savā nolēmumā <HT TYPE="ITALIC">Prim’Awla tal‑Qorti Ċivili – Ġurisdizzjoni Kostituzzjonali</HT> (Civillietu tiesas pirmā palāta (Konstitucionālā kompetence)) ietvēra pieteikumu par šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Pieteikuma pamatojumam iesniedzējtiesa būtībā apgalvoja, ka jautājumi, uz kuriem attiecas šī lieta, ir valsts interešu objekts, jo atbilde uz tiem var ietekmēt tiesisko drošību, kas saistīta ar tiesu nolēmumiem, kurus jau ir pasludinājušas dažādas Maltas tiesas, tostarp 2019. gada aprīlī amatā ieceltie tiesneši, kā arī Maltas tiesu sistēmas pamatus un turpinātību. To papildinot fakts, ka tuvākajā nākotnē vairāki tiesneši sasniegs pensionēšanās vecumu un ka tad, ja šie tiesneši netiks aizstāti ar citiem, šīs tiesvedības laikā spiediens, ko šī situācija rada attiecībā uz to tiesnešu darbību, kuri paliek amatā, varētu kaitēt pamattiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu saprātīgā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Reglamenta 105. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šī Reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šāda paātrināta tiesvedība ir procesuāls instruments, kas ir paredzēts ārkārtas situācijas risināšanai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet arī, ka paātrinātā tiesvedība var netikt piemērota, ja lietā izvirzīto juridisko problēmu sensitīvā un kompleksā rakstura dēļ šādu tiesvedību piemērot ir sarežģīti, tostarp tad, ja nešķiet, ka būtu piemēroti saīsināt tiesvedības Tiesā rakstveida daļu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā gadījumā <DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembrī</DATE> Tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis tiesnesi referentu un ģenerāladvokātu, nolēma šī sprieduma 16. punktā minēto iesniedzējtiesas pieteikumu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Vispirms pati iesniedzējtiesa uzskatīja, ka pamatlieta nav tik steidzama, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu. Turpinājumā Tiesas sprieduma šajā lietā iedarbības uz Maltas tiesu sistēmu nozīmīgums pats par sevi nav iemesls, kas rada nepieciešamo steidzamību, lai pamatotu paātrinātu izskatīšanu. Visbeidzot, šajā lietā ir izvirzīti sensitīvi un kompleksi jautājumi, kas pamato neatkāpšanos no parastajiem procesuālajiem noteikumiem, kuri ir piemērojami lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā Tiesas priekšsēdētājs arī nolēma piemērot šai lietai prioritāru izskatīšanu atbilstoši Reglamenta 53. panta 3. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20201027">2020. gada 27. oktobrī</DATE>, Tiesa tika informēta par to, ka 2020. gada jūlijā Konstitūcijā ir tikuši veikti noteikti grozījumi saistībā ar Venēcijas komisijas <DATE ISO="20181217">2018. gada 17. decembra</DATE> Atzinumā Nr. 940/2018 paustajiem ieteikumiem attiecībā uz tiesnešu iecelšanas amatā sistēmu un ka šie grozījumi ir aplūkoti šīs komisijas <DATE ISO="20201008">2020. gada 8. oktobra</DATE> Atzinumā Nr. 993/2020 par desmit likumiem un likumprojektiem, ar ko ir transponēti Venēcijas padomes <DATE ISO="20181217">2018. gada 17. decembra</DATE> atzinumā (CDL‑AD (2020)019) izteiktie tiesību aktu priekšlikumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Polijas valdība uzskata, ka prejudiciālie jautājumi nav pieņemami divu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šī valdība vērš uzmanību, pirmkārt, uz to, ka iesniedzējtiesa ir uzdevusi Tiesai savus prejudiciālos jautājumus, lai atkarībā no atbildēm, kas tiktu uz tiem sniegtas, tā varētu lemt par pamatlietā aplūkoto Maltas tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām. Tomēr kompetence saskaņā ar LESD 258. un 259. pantu novērtēt valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām esot vienīgi Tiesai, nevis valsts tiesām, un tikai Eiropas Komisija vai dalībvalsts varot uzsākt procedūru saskaņā ar šīm Savienības tiesību normām. Līdz ar to valsts tiesa nevarot, neapejot LESD 258. un 259. pantā paredzēto procedūru, spriest par valsts tiesību atbilstību Savienības tiesībām, pamatojoties uz šo pēdējo minēto tiesību interpretāciju, kas sniegta prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, ja pati Tiesa neuzskatītu, ka tās kompetencē ir veikt šādu atbilstības pārbaudi saskaņā ar šo pēdējo minēto procedūru. Tātad Savienības tiesību interpretācija, ko šajā tiesvedībā sniegtu Tiesa, nevarot tikt uzskatīta par nepieciešamu pamatlietas atrisināšanai LESD 267. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, kā izriet no šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, – iesniedzējtiesa uzskata, ka tai ir jāsaņem no Tiesas LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta interpretācija, ņemot vērā tās šaubas par valsts tiesību normu par tiesnešu iecelšanas amatā procesa atbilstību šīm Savienības tiesību normām, saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">actio popularis</HT>, kura šajā tiesā ir celta, pamatojoties uz valsts tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar LESD 267. pantu izveidotā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība nav nekas cits kā tiešas sadarbības procedūra starp Tiesu un dalībvalstu tiesām. Šajā procedūrā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, ikviens lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē un tās ziņā ir, ņemot vērā lietas īpatnības, novērtēt gan to, vai prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, vai atbilstīgi ir tās Tiesai uzdotie jautājumi, savukārt Tiesa ir pilnvarota lemt vienīgi par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, ņemot vērā faktus, kurus tai ir norādījusi valsts tiesa (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Polbud – Wykonawstwo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑106/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:804">EU:C:2017:804</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dell’Acqua</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:344">EU:C:2018:344</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesas uzdevums ir jānošķir atkarībā no tā, vai tai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā tas ir šajā gadījumā, vai prasība konstatēt pienākumu neizpildi. Proti, prasības sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros Tiesai ir jāpārbauda, vai Komisijas vai citas dalībvalsts apstrīdētais valsts pasākums vai prakse – vispārīgi un bez vajadzības, lai valsts tiesu izskatīšanā būtu ar to saistīts strīds, – ir pretrunā Savienības tiesībām, turpretī Tiesas uzdevums prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ir palīdzēt iesniedzējtiesai atrisināt tajā izskatāmo konkrēto strīdu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ir jāatgādina arī, ka, lai gan prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesas ziņā nav lemt par valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesību normām, Tiesas kompetencē turpretī ir sniegt iesniedzējtiesai visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas var dot šai tiesai iespēju novērtēt šādu atbilstību, taisot spriedumu izskatāmajā lietā (spriedums, 2010. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transportes Urbanos y Servicios Generales</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑118/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:39">EU:C:2010:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Iesniedzējtiesai šāds novērtējums ir jāveic, ņemot vērā Tiesas šādi sniegtos interpretācijas elementus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šī sprieduma 26. punktā minētais Polijas valdības iebildums, ka ar atbildi uz jautājumiem, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi šajā lietā saskaņā ar LESD 267. pantu, tiek apiets LESD 258. un 259. pants, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Otrkārt, Polijas valdība vērš uzmanību uz to, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, nemaina ne kompetences piešķiršanas principa būtību, ne Savienības kompetences apjomu. Gluži pretēji, šī tiesību norma esot balstīta uz pieņēmumu, ka Savienības kompetences tiesu sistēmu organizēšanas jomā neesamības dēļ dalībvalstu pienākums ir iecelt kompetentas tiesas un paredzēt pienācīgus procesuālos noteikumus ar mērķi nodrošināt to tiesību aizsardzību, kas tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesību sistēmas. Līdz ar to no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas nevarot izsecināt nevienu konkrētu noteikumu, kurā būtu regulēta tiesnešu iecelšana amatā vai valsts tiesu organizācija. Attiecībā uz Hartas 47. pantu – tas šajā gadījumā neesot piemērojams. <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> esot cēlusi <HT TYPE="ITALIC">actio popularis</HT>, bet tā nepamatojas uz subjektīvām tiesībām, kas tai izrietētu no Savienības tiesībām. Tādējādi šajā gadījumā neesot nekādas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Savienības tiesību aktu īstenošanas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek norādīt, ka šādi izvirzītie Polijas valdības iebildumi būtībā attiecas uz pašu Savienības tiesību, un konkrēti LES 19. panta un Hartas 47. panta, tvērumu, un tādējādi – uz šo tiesību normu interpretāciju. Šādi argumenti, kas tātad attiecas uz uzdoto jautājumu būtību, tādējādi pēc savas būtības nevar izraisīt to nepieņemamību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Līdz ar to prejudiciālie jautājumi ir pieņemami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie var tikt piemēroti lietā, kurā valsts tiesā ir celta prasība, kas ir paredzēta valsts tiesībās un ar ko tiek lūgts, lai šī tiesa lemtu par tādu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, kurās ir regulēta tās dalībvalsts tiesnešu iecelšanas amatā procedūra, kam ir piederīga minētā tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Runājot, pirmkārt, par LES 19. panta 1. punkta otrās daļas materiālo piemērošanas jomu, ir jāatgādina, ka šī tiesību norma ir vērsta uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>jomā[m], uz kurām attiecas Savienības tiesības<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, neatkarīgi no situācijas, kādā dalībvalstis īsteno šīs tiesības Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē (spriedumi, 2018. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associação Sindical dos Juízes Portugueses</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑64/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:117">EU:C:2018:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0111">111.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu visām dalībvalstīm tostarp ir jānodrošina, lai attiecīgās instances, kas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>tiesas<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> Savienības tiesībās noteiktajā izpratnē ietilpst tās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, un kas tādējādi šajā statusā var spriest par Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju, atbilstu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā nav strīda par to, ka Maltas tiesnešiem var nākties lemt par jautājumiem, kas ir saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju, un ka tie kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>tiesas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> šajās tiesībās noteiktajā izpratnē ietilpst Maltas tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, un tādējādi šīm tiesām ir jāatbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0114">114.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un no šī sprieduma 9.–11. punkta izriet, ka iesniedzējtiesā ir celta valsts tiesībās paredzēta prasība, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> apstrīd tiesību normu attiecībā uz Maltas tiesnešu iecelšanas amatā procedūru atbilstību it īpaši Savienības tiesībās izvirzītajām dalībvalstu tiesu sistēmas neatkarības prasībām. LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama tādas prasības kontekstā, kuras priekšmets tādējādi ir apstrīdēt tādu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, par kurām tiek apgalvots, ka tās var ietekmēt tiesnešu neatkarību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associação Sindical dos Juízes Portugueses</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑64/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:117">EU:C:2018:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par Hartas 47. pantu, ir jāatgādina, ka šajā tiesību normā, kurā ir atkārtoti apstiprināts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas ir garantētas Savienības tiesībās, ir tikušas pārkāptas, ir nostiprinātas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130627">2013. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agrokonsulting‑04</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑93/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:432">EU:C:2013:432</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi, lai atzītu šīs tiesības konkrētā lietā, kā izriet no Hartas 47. panta pirmās daļas, personai, kas uz tām atsaucas, ir jāpamatojas uz Savienības tiesībās garantētajām tiesībām vai brīvībām (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības apstrīdēt tiesā informācijas sniegšanas pieprasījumu nodokļu jomā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tomēr no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas neizriet, ka pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> pamatotos uz tiesībām, kas tai būtu piešķirtas saskaņā ar kādu Savienības tiesību normu. Šajā strīdā tiek apšaubīta to konstitucionālo tiesību normu atbilstība Savienības tiesībām, kurās ir regulēta tiesnešu iecelšana amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> apstrīd arī <DATE ISO="20190425">2019. gada 25. aprīļa</DATE> iecelšanu amatā likumību, kā arī jebkuru citu tādu iespējamu vēlāku iecelšanu amatā likumību, kuras neatbilstu Venēcijas komisijas <DATE ISO="20181217">2018. gada 17. decembra</DATE> atzinumā Nr. 940/2018 ietvertajiem ieteikumiem, kā arī LES 19. panta 1. punktam un Hartas 47. pantam. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> šajā ziņā veiktā apstrīdēšana ir pamatota tikai ar to minēto konstitucionālo tiesību normu apgalvoto neatbilstību Savienības tiesībām, uz kurām balstoties, tika nolemts par šīm iecelšanām amatā, bet <HT TYPE="ITALIC">Repubblika</HT> neatsaucas uz tādu no šīm iecelšanām amatā izrietošu tiesību pārkāpumu, kas tai būtu piešķirtas saskaņā ar kādu Savienības tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajos apstākļos atbilstoši Hartas 51. panta 1. punktam tās 47. pants pats par sevi pamatlietā nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Lai gan tas ir tā, tā kā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu visām dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami, lai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā it īpaši Hartas 47. panta izpratnē, pēdējā minētā tiesību norma ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170614">2017. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Online Games</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑685/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:452">EU:C:2017:452</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0143">143.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā var tikt piemērota lietā, kurā valsts tiesā ir celta prasība, kas ir paredzēta valsts tiesībās un ar ko tiek lūgts, lai šī tiesa lemtu par tādu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, kurās ir regulēta tās dalībvalsts tiesnešu iecelšanas amatā procedūra, kam ir piederīga minētā tiesa. Šīs tiesību normas interpretācijā ir pienācīgi jāņem vērā Hartas 47. pants.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir valsts tiesību normas, ar ko attiecīgās dalībvalsts premjerministram tiek piešķirtas izšķirošas pilnvaras tiesnešu iecelšanas amatā procesā, vienlaikus paredzot, ka šajā procesā ir iesaistīta struktūra, kuras uzdevums ir it īpaši novērtēt tiesneša amata kandidātus un sniegt premjerministram atzinumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan tieslietu organizācija dalībvalstīs ietilpst šo dalībvalstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām. Tas tā var būt it īpaši, runājot par valstu noteikumiem attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par tiesnešu iecelšanu amatā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī 79. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ar LES 19. pantu valsts tiesām un Tiesai ir uzticēts pienākums garantēt pilnīgu Savienības tiesību piemērošanu visās dalībvalstīs, kā arī tiesību, kas šiem tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām, aizsardzību tiesā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0108">108.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Tādējādi un, kā ir paredzēts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, dalībvalstu ziņā ir paredzēt tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēmu, kas ir efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, kā arī nodrošināt, lai tiesas, kas ietilpst šajā sistēmā un kas var lemt par Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju, atbilstu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0109">109.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā kontekstā dalībvalstu tiesnešu neatkarība Savienības tiesību sistēmai ir principiāli nozīmīga dažādos aspektos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200709">2020. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Land Hessen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑272/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:535">EU:C:2020:535</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tā, piemēram, ir būtiski svarīga tiesu iestāžu sadarbības sistēmas, ko iemieso LESD 267. pantā paredzētais lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mehānisms, pienācīgai darbībai, jo šo mehānismu var iedarbināt vienīgi iestāde, kuras uzdevums ir piemērot Savienības tiesības un kura atbilst it īpaši šim neatkarības kritērijam (skat. it īpaši spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banco de Santander</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:17">EU:C:2020:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Turklāt šī prasība par tiesu neatkarību, kas ir neatraujami saistīta ar tiesas spriešanu, ietilpst Hartas 47. pantā paredzēto pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pamatsaturā, kurām ir kardināla nozīme, garantējot visu to tiesību aizsardzību, kas tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām, un aizsargājot dalībvalstu kopējās vērtības, kuras ir izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskuma vērtību (šajā nozīmē skat. spriedumus, <DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, pārskatīšana, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome un HG/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:232">EU:C:2020:232</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tādējādi Hartas 47. pants veicina ikviena tāda tiesību subjekta tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošanu, kas konkrētajā lietā pamatojas uz tiesībām, kuras tam izriet no Savienības tiesībām, savukārt LES 19. panta 1. punkta otrās daļas mērķis ir nodrošināt, lai ikvienas dalībvalsts izveidotā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru atbilstoši Savienības tiesībām nepieciešamās neatkarības un objektivitātes garantijas ir balstītas uz premisu, ka pastāv tādi noteikumi – it īpaši attiecībā uz tiesas sastāvu, iecelšanu, pilnvaru ilgumu, kā arī tās locekļu atstatīšanās, noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem –, kuri ļauj kliedēt jebkādas tiesību subjektu pamatotas šaubas par šīs tiesas neuzņēmību pret ārēju elementu iedarbību, konkrēti likumdošanas varas un izpildvaras tiešu vai netiešu ietekmi, un<?PAGE NO="12"?> par tās neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar kurām tā saskaras (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060919">2006. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wilson</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑506/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:587">EU:C:2006:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Atbilstoši tiesiskas valsts darbībai raksturīgajam varas dalīšanas principam ir jānodrošina tostarp tiesu neatkarība attiecībā pret likumdošanas varu un izpildvaru (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0118">118.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā tiesnešiem ir jābūt pasargātiem no ārējas ietekmes vai spiediena, kas var apdraudēt viņu neatkarību. Šī sprieduma 53. punktā minētajiem noteikumiem konkrēti ir jāļauj izslēgt ne tikai jebkādu tiešu ietekmi, kas izpaužas norādījumu veidā, bet arī netiešākas ietekmes formas, kuras varētu virzīt attiecīgo tiesnešu lēmumus (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190624">2019. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija (Augstākās tiesas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑619/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:531">EU:C:2019:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0119">119.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Runājot konkrēti par apstākļiem, kādos tiek pieņemti lēmumi par tiesnešu iecelšanu amatā, Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt – tas vien, ka attiecīgos tiesnešus ieceļ dalībvalsts prezidents, nevar izraisīt minēto tiesnešu atkarību no tā, ne arī radīt šaubas attiecībā uz viņu objektivitāti, ja tad, kad šīs personas ir ieceltas amatā, uz tām netiek izdarīts nekāds spiediens un tās nesaņem norādījumus par savu pienākumu izpildi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c., (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0133">133.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir norādījusi arī, ka vēl ir jāpārliecinās, ka minēto lēmumu par iecelšanu amatā pieņemšanas pamatā esošie materiāltiesiskie nosacījumi un procesuālā kārtība ir tādi, kas nevar radīt tiesību subjektiem nekādas pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neuzņēmību pret ārēju elementu iedarbību un par viņu neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar kurām tie saskaras, kad šīs personas ir ieceltas amatā, un ka šajā nolūkā ir it īpaši būtiski, lai minētie nosacījumi un kārtība būtu izstrādāti tā, lai būtu izpildītas šī sprieduma 55. punktā atgādinātās prasības (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0134">134.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0135">135.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā gadījumā iesniedzējtiesas šaubas saistībā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu būtībā attiecas uz valsts tiesību normām, ar kurām attiecīgās dalībvalsts premjerministram tiek piešķirtas izšķirošas pilnvaras tiesnešu iecelšanas amatā procesā, vienlaikus paredzot, ka šajā procesā ir iesaistīta struktūra, kuras uzdevums ir it īpaši novērtēt tiesneša amata kandidātus un sniegt premjerministram atzinumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, ka konstitucionālo tiesību normas par tiesnešu iecelšanu amatā kopš to pieņemšanas 1964. gadā ir palikušas nemainīgas līdz 2016. gadā notikušajai Konstitūcijas reformai, ar kuru tika izveidota šīs konstitūcijas 96.A pantā minētā Tiesnešu iecelšanas amatā komiteja. Pirms šīs reformas premjerministra pilnvaras ierobežoja tikai prasība, saskaņā ar kuru kandidātiem uz tiesneša amatu ir jāatbilst Konstitūcijā paredzētajiem nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz šādu amatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tātad Maltas Republika uz LES 49. panta pamata pievienojās Savienībai, balstoties uz Konstitūcijas normām, kuras bija spēkā pirms minētās reformas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā 49. pantā, kurā ir paredzēta iespēja ikvienai Eiropas valstij lūgt, lai to uzņem par Savienības dalībvalsti, ir precizēts, ka Savienība apvieno valstis, kas brīvi un brīvprātīgi ir pieņēmušas pašlaik LES 2. pantā minētās kopīgās vērtības, kas ievēro šīs vērtības un apņemas tās popularizēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Konkrēti no LES 2. panta izriet, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā tiesiskums, kas dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kurā valda tostarp taisnīgums. Šajā ziņā ir jānorāda, ka dalībvalstu un tostarp to tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās ir balstīta uz pamatpremisu, ka dalībvalstīm ir virkne kopīgu vērtību, pamatojoties uz kurām ir dibināta Savienība, kā tas ir norādīts šajā LES 2. pantā (šajā nozīmē skat. atzinumu 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0168">168.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedumu, 2018. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associação Sindical dos Juízes Portugueses</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑64/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:117">EU:C:2018:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>No tā izriet, ka LES 2. pantā nostiprināto vērtību ievērošana no dalībvalsts puses ir visu šai dalībvalstij no Līgumu piemērošanas izrietošo tiesību izmantošanas nosacījums. Tātad dalībvalsts nevar grozīt savus tiesību aktus tā, ka tiek izraisīta tiesiskuma – kas ir vērtība, kura ir konkretizēta it īpaši LES 19. pantā, – aizsardzības līmeņa pazemināšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0108">108.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tādējādi dalībvalstīm ir jārūpējas par to, lai tiktu novērsta jebkāda tiesību aktu tieslietu organizācijas jomā kvalitātes pazemināšana no šīs vērtības viedokļa, atturoties pieņemt noteikumus, kas varētu apdraudēt tiesnešu neatkarību (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201217">2020. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Izsniegšanas tiesu iestādes neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑354/20 PPU un C‑412/20 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1033">EU:C:2020:1033</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Tiesa būtībā jau ir atzinusi, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir valsts tiesību normas tieslietu organizācijas jomā, kuras attiecīgajā dalībvalstī var izraisīt tiesiskuma vērtības, it īpaši tiesnešu neatkarības garantiju, aizsardzības līmeņa pazemināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Savukārt tādas struktūras kā Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas – kas saistībā ar Konstitūcijas reformu 2016. gadā tika izveidota ar Konstitūcijas 96.A pantu – iesaistīšanās tiesnešu iecelšanas amatā kontekstā principā var veicināt šī procesa objektivizāciju, ierobežojot rīcības brīvību, kāda ir premjerministram, īstenojot tam šajā jomā piešķirto kompetenci. Šai struktūrai vēl arī pašai ir jābūt pietiekami neatkarīgai no likumdošanas varas un izpildvaras un no institūcijas, kurai tai ir jāiesniedz atzinums par tiesneša amata kandidātu novērtējumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0137">137.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A. B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā gadījumā virkne iesniedzējtiesas minēto noteikumu šķiet tādi, kas var garantēt Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas neatkarību attiecībā pret likumdošanas varu un izpildvaru. Tas, piemēram, attiecas uz Konstitūcijas 96.A panta 1.–3. punktā ietvertajiem noteikumiem par šīs komitejas sastāvu, kā arī aizliegumu pienākumus tajā pildīt politiskām personām, uz minētās komitejas locekļiem Konstitūcijas 96.A panta 4. punktā noteikto pienākumu darboties pilnīgi patstāvīgi un nepakļauties nevienas personas vai iestādes vadībai vai kontrolei, kā arī uz šīs pašas komitejas pienākumu ar ministra, kas atbild par tieslietām, piekrišanu publicēt kritērijus, pēc kuriem tā veic novērtējumus, un tas, starp citu, kā ir norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 91. pantā, ir noticis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa šajā lietā nav paudusi šaubas par apstākļiem, kādos ir tikuši iecelti ar Konstitūcijas 96.A pantu izveidotās Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas locekļi, vai par to, kā šī pati struktūra konkrēti pilda savu lomu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Tādējādi šķiet, ka Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas izveidošana ar Konstitūcijas 96.A pantu stiprina tiesnešu neatkarības garantiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, kā to it īpaši uzsver Komisija, ka, lai gan premjerministram saskaņā ar pamatlietā aplūkotajām valsts tiesību normām ir noteiktas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā, tomēr šo pilnvaru īstenošana ir ierobežota ar nosacījumiem par profesionālo pieredzi, kuriem ir jāatbilst tiesneša amata kandidātiem, un šie nosacījumi ir paredzēti Konstitūcijas 96. panta 2. punktā un 100. panta 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan ir taisnība, ka premjerministrs var nolemt izvirzīt prezidentam amata kandidātu, kuru nav ieteikusi ar Konstitūcijas 96.A pantu izveidotā Tiesnešu iecelšanas amatā komiteja, šādā gadījumā tam tomēr saskaņā ar Konstitūcijas 96. panta 4. punktu un 100. panta 6. punktu savi iemesli ir jāpaziņo Pārstāvju palātai, kā arī, ja vien runa nav par galvenā tiesneša iecelšanu amatā, – sabiedrībai ar paziņojumu, kas publicēts <HT TYPE="ITALIC">Gazzetta tal‑Gvern ta’ Malta</HT>. Tomēr, ja vien premjerministrs šīs pilnvaras īsteno tikai pilnīgā izņēmuma kārtā un stingri un efektīvi ievēro šādu pienākumu norādīt pamatojumu, šīs pilnvaras nevar radīt pamatotas šaubas par izraudzīto kandidātu neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Ievērojot visus šos elementus, nešķiet, ka pamatlietā aplūkotās valsts tiesību normas attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā pašas par sevi var radīt tiesību subjektiem pamatotas šaubas par amatā iecelto tiesnešu neuzņēmību pret ārēju elementu iedarbību, konkrēti – likumdošanas varas un izpildvaras tiešu vai netiešu ietekmi, un par viņu neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar kurām tie saskaras, un ka tās tādējādi var radīt iespaidu par šo tiesnešu neatkarības un objektivitātes neesamību, kas var apdraudēt paļāvību, kāda tieslietu sistēmai ir jāvieš tiesību subjektos demokrātiskā sabiedrībā un tiesiskā valstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā valsts tiesību normas, ar ko attiecīgās dalībvalsts premjerministram tiek piešķirtas izšķirošas pilnvaras tiesnešu iecelšanas amatā procesā, vienlaikus paredzot, ka šajā procesā ir iesaistīta neatkarīga struktūra, kuras uzdevums ir it īpaši novērtēt tiesneša amata kandidātus un sniegt premjerministram atzinumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz otro jautājumus sniegto atbildi, uz trešo jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā var tikt piemērota lietā, kurā valsts tiesā ir celta prasība, kas ir paredzēta valsts tiesībās un ar ko tiek lūgts, lai šī tiesa lemtu par tādu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, kurās ir regulēta tās dalībvalsts tiesnešu iecelšanas amatā procedūra, kam ir piederīga minētā tiesa. Šīs tiesību normas interpretācijā ir pienācīgi jāņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants.</HT></TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="15"?><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā valsts tiesību normas, ar ko attiecīgās dalībvalsts premjerministram tiek piešķirtas izšķirošas pilnvaras tiesnešu iecelšanas amatā procesā, vienlaikus paredzot, ka šajā procesā ir iesaistīta neatkarīga struktūra, kuras uzdevums ir it īpaši novērtēt tiesneša amata kandidātus un sniegt premjerministram atzinumu.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>