8.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/1


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 73 – Vienoti noteikumi par apstiprinājumiem:

I.

Transportlīdzekļiem attiecībā uz to sānu drošības konstrukcijām (SDK)

II.

Sānu drošības konstrukcijām (SDK)

III.

Transportlīdzekļiem attiecībā uz aprīkošanu ar SDK, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu II daļu

Ar visiem grozījumiem līdz:

01. grozījumu sērijai, kas stājusies spēkā 2010. gada 9. decembrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Prasības

4.

Apstiprinājuma pieteikums

5.

Apstiprināšana

6.

Transportlīdzekļa vai sānu drošības konstrukcijas tipa pārveidojumi un apstiprinājuma attiecināšana uz citu tipu

7.

Ražošanas atbilstība

8.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

9.

Ražošanas galīga izbeigšana

10.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

11.

Pārejas noteikumi

I DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ TO SĀNU DROŠĪBAS KONSTRUKCIJĀM (SDK)

12.

Prasības

13.

Atkāpes

II DAĻA.   SĀNU DROŠĪBAS KONSTRUKCIJU (SDK) APSTIPRINĀŠANA

14.

Prasības

III DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ APRĪKOŠANU AR SDK, KAS APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR ŠO NOTEIKUMU II DAĻU

15.

Prasības

16.

Atkāpes

PIELIKUMI

1. pielikums

1. papildinājums – Paziņojums (I daļa)

2. papildinājums – Paziņojums (II daļa)

3. papildinājums – Paziņojums (III daļa)

2. pielikums

Apstiprinājuma marķējumu paraugi

3. pielikums

Testa nosacījumi

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.   Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.1.   I DAĻA: N2, N3, O3 un O4 (1) kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sānu drošības konstrukcijām, kuras nav atsevišķi apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu II daļu vai konstruētas un/vai aprīkotas tā, ka to sastāvdaļas var uzskatīt par tādām, kas pilnīgi vai daļēji pilda konstrukcijas funkcijas;

1.1.2.   II DAĻA: sānu drošības konstrukcijām, kuras paredzēts uzstādīt N2, N3, O3 un O4 (1) kategorijas transportlīdzekļiem;

1.1.3.   III DAĻA: N2, N3, O3 un O4 (1) kategorijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar sānu aizsardzības konstrukcijām, kuru tips apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu, un tādu transportlīdzekļu pabeigšanu, kas apstiprināti saskaņā ar I daļu un sakomplektēti ar sānu drošības konstrukcijām, kuru tips apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu.

1.2.   Šos noteikumus nepiemēro:

1.2.1.

puspiekabju traktoriem;

1.2.2.

transportlīdzekļiem, kas konstruēti un izgatavoti īpašiem mērķiem, ja praktisku iemeslu dēļ tiem nav iespējams uzstādīt sānu aizsardzības konstrukcijas.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmantotas šādas definīcijas:

2.1.   I, II un III daļai kopīgas definīcijas:

2.1.1.

“pašmasa” ir tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kad transportlīdzeklī nav personu un kravas, bet ir degviela, dzesēšanas šķidrums, eļļas, instrumentu komplekts un rezerves ritenis (ja transportlīdzekļa ražotājs tos nodrošina kā standarta aprīkojumu);

2.1.2.

“maksimālā masa” ir maksimālā tehniski pieļaujamā masa, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs (šī masa var būt lielāka par “maksimālo pieļaujamo masu”, ko noteikusi valsts pārvaldes iestāde);

2.1.3.

“neaizsargāti satiksmes dalībnieki” ir gājēji, riteņbraucēji vai motociklisti, kas pārvietojas pa ceļu tā, ka tie var pakļūt zem transportlīdzekļa sānu daļas un zem tā riteņiem;

2.1.4.

“sānu drošības konstrukcija (SDK)” – to veido garenisks(-i) stienis(-ņi) un savienotājelements(-i) (piestiprināšanas detaļas), kas piestiprināti transportlīdzekļa šasijas sānu detaļām vai citām konstrukcijas daļām, un tā ir projektēta, lai nodrošinātu neaizsargāto satiksmes dalībnieku efektīvu aizsardzību pret risku pakļūt zem transportlīdzekļa sānu daļas un tā riteņiem. Transportlīdzekļa daļas arī var izmantot kā SDK.

2.2.   Definīcijas, kas attiecas uz I daļu:

2.2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir pabeigta, nepabeigta vai nokomplektēta transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz tā sānu aizsardzību;

2.2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kas būtiski neatšķiras pēc tādiem parametriem kā pakaļējās ass platums, kopējais platums, transportlīdzekļa sānu (ieskaitot kabīni, ja tā ir uzstādīta) izmēri, forma un materiāli un balstiekārtas raksturlielumi, ciktāl tie attiecas uz šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām.

2.3.   Definīcijas, kas attiecas uz II daļu:

2.3.1.

“SDK apstiprinājums” ir SDK tipa apstiprinājums attiecībā uz 14. punktā noteiktajām prasībām;

2.3.2.

“SDK tips” ir SDK, kas tādos būtiskos parametros kā forma, izmēri, piestiprināšana, materiāli un apzīmējumi neatšķiras no 5.2.4. punktā minētajiem.

2.4.   Definīcijas, kas attiecas uz III daļu:

2.4.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz aprīkošanu ar SDK, kura tips apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu, tostarp vajadzības gadījumā transportlīdzekļa pabeigšanu, kas daļēji apstiprināta saskaņā ar I daļu;

2.4.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

a)

pakaļējās ass platums;

b)

transportlīdzekļa sānu daļas uzbūve, izmēri, forma un augstums no zemes un balstiekārtas raksturlielumi, ciktāl tie attiecas šo noteikumu 15. punktā noteiktajām prasībām;

c)

apstiprinātā SDK, kas uzstādīta transportlīdzeklim.

3.   PRASĪBAS

3.1.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

3.1.1.

Šo noteikumu prasības uzskata par izpildītām, ja:

3.1.1.1.

transportlīdzeklis ir aprīkots ar SDK atbilstīgi I un/vai III daļā noteiktajām prasībām; vai

3.1.1.2.

transportlīdzekļa sānu daļa ir konstruēta un/vai aprīkota tā, ka transportlīdzekļa sastāvdaļas, ņemot vērā to formu un īpašības, var iekļaut SDK un/vai uzskatīt par SDK aizvietotājām. Sastāvdaļas, kuru apvienotās funkcijas atbilst 12. un 15. punktā izklāstītajām prasībām, uzskata par SDK.

3.2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTA NOSACĪJUMI

Lai noteiktu, vai ir ievērotas šo noteikumu I un III daļā ietvertās prasības, transportlīdzeklim jābūt novietotam saskaņā ar 3. pielikumu.

4.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

4.1.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu I daļu

4.1.1.

Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu I daļu iesniedz attiecīgā transportlīdzekļa ražotājs vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

4.1.2.

Pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

4.1.2.1.

transportlīdzekļa tipa sīku aprakstu attiecībā uz tā pabeigtības pakāpi, konstrukciju, izmēriem, formu un sastāvdaļu materiāliem;

4.1.2.2.

transportlīdzekļa rasējumus, kuros norādīts transportlīdzekļa tipa sānu un aizmugures skats un sīki izstrādāta konstrukcijas sānu daļa;

4.1.2.3.

sīki izstrādātu SDK raksturojumu – tās izmērus, formas, sastāvdaļu materiālus, rasējumus, kuros norādīta SDK piestiprināšana transportlīdzeklim un tās novietojums uz transportlīdzekļa.

4.1.3.

Apstiprināmā transportlīdzekļa prototipu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu.

4.1.3.1.

Transportlīdzekli, kam nav visu konkrētajam tipam vajadzīgo sastāvdaļu, drīkst pieņemt apstiprināšanai, ja var pierādīt, ka šo sastāvdaļu trūkums nevar nelabvēlīgi ietekmēt apstiprināšanas rezultātus, ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu prasībām.

4.1.3.2.

Apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pierādīt, ka 4.1.3.1. punktā minēto variantu atzīšana par pieņemamiem ir saderīga ar šīs noteikumu daļas prasību izpildi.

4.2.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu II daļu

4.2.1.

Apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu II daļu iesniedz SDK ražotājs vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

4.2.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

4.2.2.1.

sīki izstrādātu SDK raksturojumu – tās izmērus, formas, sastāvdaļu materiālus un informāciju par tās paredzēto piestiprināšanu transportlīdzeklim;

4.2.2.2.

SDK tipa paraugu – visas galvenās parauga sastāvdaļas skaidri salasāmi un neizdzēšami jāmarķē ar pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu;

4.2.2.3.

apstiprināmās SDK tipa paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu.

4.3.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu III daļu

4.3.1.

Apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu III daļu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

4.3.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

4.3.2.1.

transportlīdzekļa rasējumus, kuros saskaņā ar 2.4.2. punktā minētajiem kritērijiem norādīts transportlīdzekļa tips sānu skatā, norādot apstiprinātās SDK novietojumu un informāciju par tās piestiprināšanu transportlīdzeklim;

4.3.2.2.

sarakstu ar SDK, kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzeklim;

4.3.2.3.

pēc apstiprinātājiestādes pieprasījuma iesniedz arī paziņojuma veidlapu par tipa apstiprinājumu (t. i., šo noteikumu 1. pielikuma 2. papildinājumu) sānu drošības konstrukcijai.

4.3.3.

Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz tā apstiprināmā transportlīdzekļa prototipu, kuram paredzēts uzstādīt apstiprinātu SDK.

4.3.3.1.

Transportlīdzekli, kuram nav visu konkrētajam tipam vajadzīgo sastāvdaļu, drīkst pieņemt apstiprināšanai, ja var pierādīt, ka šo sastāvdaļu trūkums nevar nelabvēlīgi ietekmēt apstiprināšanas rezultātus, ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu prasībām.

4.3.3.2.

Apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pierādīt, ka 4.3.3.1. punktā minēto variantu atzīšana par pieņemamiem ir saderīga ar šīs noteikumu daļas prasību izpildi.

5.   APSTIPRINĀŠANA

5.1.   Apstiprināšana saskaņā ar šo noteikumu I daļu

5.1.1.

Ja pabeigts, nepabeigts vai nokomplektēts transportlīdzeklis ir iesniegts apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu, minētajam transportlīdzeklim piešķir tipa apstiprinājumu.

5.1.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst 01. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam, uz ko attiecina šos noteikumus.

5.1.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu, atteikumu vai pagarinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nosūta, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1. papildinājumā norādītajam paraugam.

5.1.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

5.1.4.1.

aplī ierakstīts burts “E”, pēc kura norāda tās dalībvalsts pazīšanas numuru, kas piešķīrusi apstiprinājumu (2);

5.1.4.2.

šo noteikumu numurs, pēc kura ierakstīts burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs, pa labi no apļa, kas minēts 5.1.4.1. punktā.

5.1.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem nolīgumam pievienotajiem noteikumiem ir apstiprināts valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 5.1.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā noteikumu numuru un apstiprinājuma numuru, kā arī visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, ieraksta vertikālās ailēs pa labi no 5.1.4.1. punktā minētā simbola.

5.1.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

5.1.7.

Apstiprinājuma marķējumu novieto ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

5.1.8.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri sniegti šo noteikumu 2. pielikumā.

5.2.   Apstiprināšana saskaņā ar šo noteikumu II daļu

5.2.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinājuma saņemšanai iesniegtā SDK atbilst 14. punktā noteiktajām prasībām, minētajam SDK tipam piešķir apstiprinājumu.

5.2.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst 01. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu numuru citam aizsargierīces tipam.

5.2.3.

Paziņojumu par SDK tipa apstiprinājuma piešķiršanu, atteikumu vai attiecināšanu uz citu tipu saskaņā ar šiem noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nosūta, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 2. papildinājumā norādītajam paraugam.

5.2.4.

SDK pamatsastāvdaļām, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam SDK tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

5.2.4.1.

aplī ierakstīts burts “E”, pēc kura norāda tās dalībvalsts pazīšanas numuru, kas piešķīrusi apstiprinājumu (2);

5.2.4.2.

apstiprinājuma numurs pa labi no 5.2.4.1. punktā minētā apļa.

5.2.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

5.2.6.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri sniegti šo noteikumu 2. pielikumā.

5.3.   Apstiprināšana saskaņā ar šo noteikumu III daļu

5.3.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis ir aprīkots ar apstiprinātu SDK un atbilst 15. punktā noteiktajām prasībām, minētajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

5.3.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst 01. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

5.3.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu, atteikumu vai attiecināšanu uz citu tipu saskaņā ar šiem noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nosūta, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 3. papildinājumā norādītajam paraugam.

5.3.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

5.3.4.1.

aplī ierakstīts burts “E”, pēc kura norāda tās dalībvalsts pazīšanas numuru, kas piešķīrusi apstiprinājumu (2);

5.3.4.2.

šo noteikumu numurs, pēc kura ierakstīts burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs, pa labi no apļa, kas minēts 5.3.4.1. punktā.

5.3.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem nolīgumam pievienotajiem noteikumiem ir apstiprināts valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 5.3.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā noteikumu numuru un apstiprinājuma numuru, kā arī visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, ieraksta vertikālās ailēs pa labi no 5.3.4.1. punktā minētā simbola.

5.3.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

5.3.7.

Apstiprinājuma marķējumu novieto blakus ražotāja piestiprinātajai transportlīdzekļa datu plāksnei vai uz tās.

5.3.8.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri sniegti šo noteikumu 2. pielikumā.

6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA VAI SDK TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOŠANA UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

6.1.   Par katru transportlīdzekļa vai SDK tipa pārveidojumu informē administratīvo struktūrvienību, kas apstiprinājusi šā tipa transportlīdzekli vai SDK. Minētā iestāde var:

6.1.1.

atzīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nevarētu būt nozīmīgas nelabvēlīgas sekas un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis vai SDK joprojām atbilst attiecīgajām prasībām; vai

6.1.2.

pieprasīt papildu testa protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2.   Apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidījumu, norādot pārveidojumus, līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņo, attiecīgi izmantojot 5.1.3., 5.2.3. vai 5.3.3. punktā minēto procedūru.

6.3.   Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir šādam paplašinājumam sērijas numuru un, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam paraugam, informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

7.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

7.1.   katru saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināto transportlīdzekli vai SDK izgatavo atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot prasības, kuras izklāstītas attiecīgajās iepriekš minētajās noteikumu daļās;

7.2.   apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas iekārtai piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

8.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

8.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa vai SDK tipu, var atsaukt, ja attiecīgā gadījumā netiek izpildītas 12., 14. vai 15. punktā noteiktās prasības.

8.2.   Ja līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam paraugam, par šādu atsaukumu informē pārējās līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus.

9.   RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa vai SDK tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas šo apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas minētā iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam paraugam, par šādu ražošanas izbeigšanu informē pārējās līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus.

10.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Līgumslēdzējas puses (1958. gada nolīgums), kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuri piešķir apstiprinājumu un kuriem jānosūta citās valstīs izdotās veidlapas, apliecinot apstiprinājuma piešķiršanu, tā attiecināšanu uz citu tipu, atteikumu vai atsaukšanu.

11.   PĀREJAS NOTEIKUMI

11.1.   No 01. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt EEK apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

11.2.   Divpadsmit mēnešus pēc 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa vai SDK tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

11.3.   Apstiprinājumi, kas izsniegti 00. grozījumu sērijai, ir spēkā pat pēc šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, un līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus turpina piešķirt paplašinājumus šādiem apstiprinājumiem un turpina tos apstiprināt.

11.4.   Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst atteikt valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļu tipam, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 00. grozījumu sēriju.

I DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ TO SĀNU DROŠĪBAS KONSTRUKCIJĀM (SDK)

12.   PRASĪBAS

12.1.   SDK nedrīkst būt platāka par transportlīdzekļa kopējo platumu, un attālums starp tās ārējās virsmas pamatdaļu un transportlīdzekļa ārējā gabarīta (maksimālā platuma) plakni nedrīkst pārsniegt 150 mm. Dažiem transportlīdzekļiem aizsargierīces priekšējais gals var būt ieliekts uz iekšpusi saskaņā ar 12.4.3. un 12.4.4. punktu. Tās aizmugurējais gals nedrīkst atrasties tālāk par 30 mm no aizmugurējo riteņu ārējās malas (neskaitot riepu izliekumu saskarē ar zemi) vismaz pēdējos 250 mm aizmugures daļā.

12.2.   SDK ārējā virsma ir līdzena un pēc iespējas nepārtraukta no priekšpuses līdz aizmugurei, tomēr tās blakusesošās daļas var pārklāties, ja mala, kas pārklājas, ir vērsta uz aizmuguri vai uz leju, vai arī starp tām pieļaujama ne vairāk kā 25 mm liela atstarpe, mērot garenvirzienā, ar nosacījumu, ka aizmugurējā daļa nav izvirzīta uz āru attiecībā pret priekšējo daļu; noapaļotās bultskrūvju vai kniežu galvas var būt izvirzītas ne vairāk kā 10 mm no virsmas, un citas daļas var būt izvirzītas tādā pašā attālumā, ja tās ir gludas un līdzīgi noapaļotas; visām ārējām malām un stūriem, kas var saskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 100 mm, jābūt noapaļotiem, un to rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm; tām daļām, kas izvirzītas uz āru mazāk par 5 mm, uz āru vērstās malas nedrīkst būt asas.

12.3.   SDK var veidot nepārtraukta līdzena virsma vai viens vai vairāki horizontāli stieņi, vai virsmas un stieņu kombinācija; ja izmanto stieņus, tad attālums starp tiem nepārsniedz 300 mm un to platums pa vertikāli nav mazāks par:

a)

50 mm N2 un O3 kategorijas transportlīdzekļiem;

b)

100 mm N3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, un stienim jābūt plakanam.

Tomēr virsmu un stieņu kombinācija veido praktiski nepārtrauktu SDK atbilstoši 12.2. punkta noteikumiem.

12.4.   SDK priekšējā mala ir konstruēta šādi.

12.4.1.

Tās novietojums ir šāds:

12.4.1.1.

N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim – ne vairāk kā 300 mm uz aizmuguri no vertikālās plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai plaknei un tangenciāla attiecībā pret tā riteņa riepas ārējo virsmu, kurš atrodas tieši aizsargierīces priekšā;

12.4.1.2.

piekabei ar jūgstieni – ne tālāk par 500 mm uz aizmuguri no 12.4.1.1. punktā noteiktās plaknes;

12.4.1.3.

puspiekabei – ne tālāk par 250 mm uz aizmuguri no atbalstu vidējās šķērsplaknes, ja šādi atbalsti ir uzstādīti, bet attālums starp priekšējo malu un šķērsplakni, kas šķērso sakabes tapas centru, ja tā ir maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī, nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt 2,7 m;

12.4.1.4.

centrālass piekabei – platībā aiz šķērsplaknes, kas šķērso priekšējās ass centru, bet ne tālāk par virsbūves (ja tāda ir) priekšgalu, lai nodrošinātu normālu piekabes manevrējamību.

12.4.2.

Ja priekšējā mala atrodas vairāk nekā 25 mm brīvā telpā, šādu malu veido vertikāls nepārtraukts elements visā aizsargierīces augstumā; N2 un O3 kategorijas transportlīdzekļiem šā elementa ārējās un priekšējās virsmas garums ir vismaz 50 mm uz aizmuguri, un tām jābūt ieliektām 100 mm uz iekšpusi vai to minimālajam rādiusam jābūt 50 mm, bet N3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem to garums ir vismaz 100 mm uz aizmuguri, un tām jābūt ieliektām 100 mm uz iekšpusi vai to minimālais rādiuss var būt 100 mm.

12.4.3.

N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim, kam 12.4.1.1. punktā minētais 300 mm lielums ietver kabīni, aizsargierīci konstruē tā, lai atstarpe starp tās priekšējo malu un kabīnes paneļiem nepārsniegtu 100 mm, un vajadzības gadījumā to ieliec uz iekšpusi ne vairāk kā 45° leņķī. Šādā gadījumā 12.4.2. punkta noteikumus nepiemēro.

12.4.4.

Pēc ražotāja izvēles N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim, kam 12.4.1.1. punktā minētais 300 mm lielums neietver kabīni un sānu aizsargierīce ir pagarināta uz priekšu 100 mm no kabīnes, ir jāatbilst 12.4.3. punkta noteikumiem.

12.5.   SDK aizmugurējā mala nedrīkst būt izvirzīta vairāk kā 300 mm uz priekšu no vertikālās plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai plaknei un tangenciāla attiecībā pret tā riteņa riepas ārējo virsmu, kas atrodas tieši aizmugurē; aizmugurējai malai nav jābūt aprīkotai ar nepārtrauktu vertikālu elementu.

12.6.   Prasības, kas noteiktas 12.4. un 12.5. punktā, ir neatkarīgas, un tās nedrīkst apvienot. Tomēr transportlīdzekļiem, kuriem ir divas vadāmās asis, SDK starp šīm divām asīm nav vajadzīga, ja attālums garenvirzienā starp to centra līnijām nepārsniedz 2 100 mm.

12.7.   SDK priekšējā un aizmugurējā pārkare nepārsniedz attālumu starp savienotājelementiem un hidrauliskā trieča centrālo daļu 12.10. punktā noteiktās pārbaudes laikā. Ja šādi attālumi ir vairāki, nedrīkst pārsniegt lielāko no testa attālumiem.

12.8.   SDK apakšējā mala nevienā punktā nedrīkst atrasties augstāk par 550 mm virs zemes.

12.9.   SDK augšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 350 mm no tās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, kuru šķērso vai ar kuru saskaras vertikālā plakne, kas ir tangenciāla attiecībā pret riepu ārējo virsmu, neņemot vērā riepu izliekumu saskarē ar zemi, izņemot turpmāk minētos gadījumus:

12.9.1.

ja 12.9. punktā minētā plakne nešķērso transportlīdzekļa konstrukciju, augšējai malai jābūt vienā līmenī ar kravas platformas virsmu vai 950 mm augstumā no zemes, piemērojot mazāko no lielumiem;

12.9.2.

ja 12.9. punktā minētā plakne transportlīdzekļa konstrukciju šķērso augstāk par 1,3 m virs zemes, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas ne mazāk par 950 mm virs zemes;

12.9.3.

transportlīdzeklim, kas īpaši konstruēts un paredzēts, nevis tikai pielāgots konteinera vai nomontējamas virsbūves pārvadāšanai, aizsargierīces augšējo malu var noteikt atbilstoši šo noteikumu 12.9.1. un 12.9.2. punktam, un konteineru vai virsbūvi uzskata par minētā transportlīdzekļa daļu;

12.9.4.

uz transportlīdzekļa, kurš aprīkots ar krānu iekraušanas, izkraušanas vai citu darbību veikšanai un kuram ir pastāvīgi piestiprināta operatora darba vieta vai darba platforma krāna vadībai, SDK augšējo malu var noteikt saskaņā ar 12.9.1. un 12.9.2. punktu, uzskatot darba vietu vai darba platformu par kravas platformu.

12.10.   SDK ir stingri un droši nostiprināta (normālos transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļos tā nevar kļūt vaļīga vibrācijas dēļ), un, izņemot 12.11. punktā minētās daļas, tā ir izgatavota no metāla vai cita piemērota materiāla. SDK uzskata par piemērotu, ja tā spēj izturēt 1 kN lielu horizontālu statisko slodzi, ko piemēro perpendikulāri jebkurai tās ārējās virsmas daļai ar hidrauliskā trieča centrālo daļu, kurai ir plakana un apaļa virsma un kuras diametrs ir 220 mm ± 10 mm, un ja aizsargierīces ieliece pie šādas slodzes nav lielāka par:

a)

30 mm aizsargierīces aizmugurējo 250 mm garumā; un

b)

150 mm aizsargierīces atlikušajā garumā.

Pēc ražotāja pieprasījuma šīs prasības izpildi var pamatot ar aprēķiniem. Izmantotās aprēķina metodes pamatotību nosaka atbilstoši tehniskā dienesta prasībām.

12.11.   Pastāvīgi piestiprinātās transportlīdzekļa sastāvdaļas, piemēram, rezerves riteņi, akumulatora kaste, gaisa tvertnes, degvielas tvertnes, lukturi, reflektori un instrumentu kastes, var būt iebūvētas sānu aizsargierīcē, ja to izmērs atbilst šo noteikumu prasībām. Attiecībā uz atstarpēm starp aizsargierīcēm un pastāvīgajām sastāvdaļām attiecas šo noteikumu 12.2. punkta prasības.

12.12.   Aizsargierīci nevar izmantot bremžu, gaisa vai hidraulisko cauruļvadu piestiprināšanai.

12.13.   SDK var izgatavot, paredzot tai vairākus novietojuma stāvokļus transportlīdzekļa sānā. Šajā gadījumā jānodrošina metode tās nostiprināšanai parastā darba stāvoklī, lai nepieļautu nejaušu stāvokļa maiņu. Spēks, kādu piemēro operators, lai mainītu aizsargierīces novietojumu, nepārsniedz 40 daN.

13.   ATKĀPES

13.1.   Atkāpjoties no iepriekš izklāstītajiem noteikumiem, turpmāk minētajiem transportlīdzekļu tipiem jāatbilst tikai tām prasībām, kas norādītas attiecīgajā gadījumā:

13.1.1.

izvelkamai piekabei, kad tā ir salikta minimālajā garumā, jāatbilst visām 12. punktā noteiktajām prasībām; tomēr izvilktas piekabes SDK jāatbilst tikai 12.8., 12.9. un 12.10. punktā, kā arī 12.4. vai 12.5. punktā (bet ne obligāti abos) noteiktajām prasībām, piekabes izvilkšana nedrīkst radīt atstarpes SDK garumā;

13.1.2.

autocisternu, proti, transportlīdzekli, kas paredzēts vienīgi šķidrumu pārvadāšanai noslēgtā tvertnē, kura pastāvīgi piestiprināta transportlīdzeklim un aprīkota ar šļūteņu un cauruļvadu savienojumiem iekraušanas vai izkraušanas vajadzībām, aprīko ar SDK, kas, ciktāl iespējams, atbilst visām 12. punktā noteiktajām prasībām; pilnīgu atbilstību nepieprasa tikai tad, ja to nosaka ekspluatācijas prasības;

13.1.3.

uz transportlīdzekļa, kas aprīkots ar izbīdāmiem atbalstiem papildu stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citas operācijas, kuru izpildei transportlīdzeklis ir konstruēts, SDK var būt paredzētas papildu atstarpes vietās, kur tās vajadzīgas atbalstu izbīdīšanai;

13.1.4.

uz transportlīdzekļa, kurš aprīkots ar stiprinājuma mezgliem saskaņā ar ISO 9367-1:1989 vai ISO 9367-2:1994 attiecībā uz jūras pārvadājumiem ar Ro-Ro tipa kuģiem, SDK pieļaujamas atstarpes ierobežotājierīču piestiprināšanai;

13.1.5.

uz transportlīdzekļa, kas aprīkots ar krānu iekraušanas, izkraušanas vai citām darbībām, kuru veikšanai transportlīdzeklis konstruēts, padarot neiespējamu atbilstību visām 12. punktā noteiktajām prasībām, SDK var būt paredzētas papildu atstarpes vietās, kur tās vajadzīgas krāna pagriešanai vai nostiprināšanai.

13.2.   Ja transportlīdzekļa sānu daļas ir konstruētas un/vai aprīkotas tā, ka to sastāvdaļas formas un īpašību ziņā kopumā atbilst 12. punktā noteiktajām prasībām, tās var uzskatīt par SDK aizstājējām.

II DAĻA.   SĀNU DROŠĪBAS KONSTRUKCIJU (SDK) APSTIPRINĀŠANA

14.   PRASĪBAS

14.1.   SDK ārējā virsma ir līdzena un pēc iespējas nepārtraukta no priekšpuses līdz aizmugurei, tomēr tās blakusesošās daļas var pārklāties, ja mala, kas pārklājas, ir vērsta uz aizmuguri vai uz leju, vai arī starp tām pieļaujama ne vairāk kā 25 mm liela atstarpe, mērot garenvirzienā, ar nosacījumu, ka aizmugurējā daļa nav izvirzīta uz āru attiecībā pret priekšējo daļu; noapaļotās bultskrūvju vai kniežu galvas var būt izvirzītas vairāk nekā 10 mm no virsmas, un citas daļas var būt izvirzītas tādā pašā attālumā, ja tās ir gludas un līdzīgi noapaļotas; visām ārējām malām un stūriem, kas var saskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 100 mm, jābūt noapaļotiem, un to rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm; tām daļām, kas izvirzītas uz āru mazāk par 5 mm, uz āru vērstās malas nedrīkst būt asas.

14.2.   SDK var veidot nepārtraukta līdzena virsma vai viens vai vairāki horizontāli stieņi, vai virsmas un stieņu kombinācija; ja izmanto stieņus, tad attālums starp tiem nepārsniedz 300 mm un to platums pa vertikāli nav mazāks par:

a)

50 mm N2 un O3 kategorijas transportlīdzekļu SDK; vai

b)

100 mm N3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu SDK un stienim jābūt plakanam.

Tomēr virsmu un stieņu kombinācija veido praktiski nepārtrauktu SDK atbilstoši 14.1. punkta noteikumiem.

14.3.   Priekšējo malu veido vertikāls nepārtraukts elements visā aizsargierīces augstumā; N2 un O3 kategorijas transportlīdzekļiem šā elementa ārējās un priekšējās virsmas garums ir vismaz 50 mm uz aizmuguri, un tās var būt ieliektas 100 mm uz iekšpusi, vai to minimālais rādiuss var būt 50 mm, bet N3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā to garums ir vismaz 100 mm uz aizmuguri, un tās var būt ieliektas 100 mm uz iekšpusi, vai to minimālais rādiuss var būt 100 mm.

14.4.   SDK ir stingri nostiprināta un, izņemot 14.5. punktā minētās daļas, izgatavota no metāla vai cita piemērota materiāla. SDK uzskata par piemērotu, ja tā spēj izturēt 1 kN lielu horizontālu statisko slodzi, ko piemēro perpendikulāri jebkurai tās ārējās virsmas daļai ar hidrauliskā trieča centrālo daļu, kurai ir plakana un apaļa virsma un kuras diametrs ir 220 mm ± 10 mm, un ja aizsargierīces ieliece pie šādas slodzes nav lielāka par:

a)

30 mm aizsargierīces aizmugurējo 250 mm garumā; un

b)

150 mm pārējā aizsargierīces daļā.

Pēc ražotāja pieprasījuma šīs prasības izpildi var pamatot ar aprēķiniem. Izmantotās aprēķina metodes pamatotību nosaka atbilstoši tehniskā dienesta prasībām.

14.5.   Transportlīdzekļa pastāvīgās sastāvdaļas, piemēram, rezerves riteņi, akumulatora kaste, gaisa tvertnes, degvielas tvertnes, lukturi, reflektori un instrumentu kastes, var būt iebūvētas sānu aizsargierīcē, ja to izmērs atbilst šo noteikumu prasībām.

14.6.   SDK var izgatavot, paredzot tai vairākus novietojuma stāvokļus transportlīdzekļa sānā. Šajā gadījumā jānodrošina metode tās nostiprināšanai parastā darba stāvoklī, lai nepieļautu nejaušu stāvokļa maiņu. Spēks, kādu piemēro operators, lai mainītu aizsargierīces novietojumu, nepārsniedz 40 daN.

III DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ APRĪKOŠANU AR SĀNU DROŠĪBAS KONSTRUKCIJĀM (SDK), KAS APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR ŠO NOTEIKUMU II DAĻU

15.   PRASĪBAS

15.1.   SDK nedrīkst būt platāka par transportlīdzekļa kopējo platumu, un attālums starp tās ārējās virsmas pamatdaļu un transportlīdzekļa ārējā gabarīta (maksimālā platuma) plakni nepārsniedz 150 mm. Dažiem transportlīdzekļiem aizsargierīces priekšējo galu var ieliekt uz iekšpusi atbilstoši 15.2.3. un 15.2.4. punkta nosacījumiem. Tās aizmugurējais gals nedrīkst atrasties tālāk par 30 mm uz iekšpusi no aizmugurējo riteņu ārējās malas (neņemot vērā riepu izliekumu saskarē ar zemi) vismaz pēdējos 250 mm aizmugures daļā.

15.2.   SDK priekšējā mala ir konstruēta šādi.

15.2.1.

Tās novietojums ir šāds:

15.2.1.1.

N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim – ne vairāk kā 300 mm uz aizmuguri no vertikālās plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai plaknei un tangenciāla attiecībā pret tā riteņa riepas ārējo virsmu, kurš atrodas tieši konstrukcijas priekšā;

15.2.1.2.

piekabei ar jūgstieni – ne tālāk par 500 mm uz aizmuguri no 15.2.1.1. punktā minētās plaknes;

15.2.1.3.

puspiekabei – ne tālāk par 250 mm uz aizmuguri no atbalstu vidējās šķērsplaknes, ja šādi atbalsti ir uzstādīti, bet attālums starp priekšējo malu un šķērsplakni, kas šķērso sakabes tapas centru, ja tā ir maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī, nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt 2,7 m.

15.2.2.

Ja priekšējā mala atrodas vairāk nekā 25 mm brīvā telpā, malu veido vertikāls nepārtraukts elements visā aizsarga augstumā; N2 un O3 kategorijas transportlīdzekļiem šā elementa ārējās un priekšējās virsmas garums ir vismaz 50 mm uz aizmuguri, un tās var būt ieliektas 100 mm uz iekšpusi vai to minimālais rādiuss var būt 50 mm, bet N3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā šo virsmu garums ir vismaz 100 mm uz aizmuguri, un tās var būt ieliektas 100 mm uz iekšpusi vai to minimālais rādiuss var būt 100 mm.

15.2.3.

N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim, kam 15.2.1.1. punktā minētais 300 mm lielums ietver kabīni, aizsargierīci konstruē tā, lai atstarpe starp tā priekšējo malu un kabīnes paneļiem nepārsniedz 100 mm, un vajadzības gadījumā to ieliec uz iekšpusi ne vairāk kā 45o leņķī. Šādā gadījumā 15.2.2. punkta noteikumus nepiemēro.

15.2.4.

Pēc ražotāja izvēles N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklim, kam 15.2.1.1. punktā minētais 300 mm lielums neietver kabīni, un sānu aizsargierīce virzienā uz priekšu nedrīkst būt izvirzīta vairāk par 100 mm no kabīnes, ir jāatbilst 15.2.3. punkta noteikumiem.

15.3.   SDK aizmugurējā mala nedrīkst būt izvirzīta vairāk kā 300 mm uz priekšu no vertikālās plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai plaknei un tangenciāla attiecībā pret tā riteņa riepas ārējo virsmu, kas atrodas tieši aizmugurē; aizmugurējai malai nav jābūt aprīkotai ar nepārtrauktu vertikālu elementu.

15.4   Prasības, kas noteiktas 15.2. un 15.3. punktā, ir neatkarīgas, un tās nedrīkst apvienot. Tomēr transportlīdzekļiem, kuriem ir divas vadāmās asis, SDK starp šīm divām asīm nav vajadzīga, ja attālums garenvirzienā starp to centra līnijām nepārsniedz 2 100 mm.

15.5.   SDK priekšējā un aizmugurējā pārkare nepārsniedz attālumu starp savienotājelementiem un hidrauliskā trieča centrālo daļu 14.4. punktā noteiktā testa laikā. Ja šādi attālumi ir vairāki, nedrīkst pārsniegt lielāko no testa attālumiem.

15.6.   SDK apakšējā mala nevienā punktā nedrīkst atrasties augstāk par 550 mm virs zemes.

15.7.   SDK augšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 350 mm no tās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, kuru šķērso vai ar kuru saskaras vertikālā plakne, kas ir tangenciāla attiecībā pret riepu ārējo virsmu, neņemot vērā riepu izliekumu saskarē ar zemi, izņemot turpmāk minētos gadījumus:

15.7.1.

ja 15.7. punktā minētā plakne nešķērso transportlīdzekļa korpusu, augšējai malai jābūt vienā līmenī ar kravas platformas virsmu vai 950 mm augstumā no zemes, piemērojot mazāko no lielumiem;

15.7.2.

ja 15.7. punktā minētā plakne transportlīdzekļa korpusu šķērso augstāk par 1,3 m virs zemes, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas ne zemāk par 950 mm virs zemes;

15.7.3.

transportlīdzeklim, kas īpaši konstruēts un paredzēts, nevis tikai pielāgots konteinera vai nomontējamas virsbūves pārvadāšanai, SDK augšējo malu var noteikt atbilstoši šo noteikumu 15.7.1. un 15.7.2. punktam, un konteineru vai virsbūvi uzskata par minētā transportlīdzekļa daļu;

15.7.4.

uz transportlīdzekļa, kurš aprīkots ar krānu iekraušanas, izkraušanas vai citu darbību veikšanai un kuram ir pastāvīgi piestiprināta operatora darba vieta vai darba platforma krāna vadībai, SDK augšējo malu var noteikt saskaņā ar 12.9.1. un 12.9.2. punktu, uzskatot darba vietu vai darba platformu par kravas platformu.

15.8.   SDK ir droši nostiprinātas; normālos transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļos tās nedrīkst kļūt vaļīgas vibrācijas dēļ.

15.9.   Transportlīdzekļa pastāvīgās sastāvdaļas, piemēram, rezerves riteņi, akumulatora kaste, gaisa tvertnes, degvielas tvertnes, lukturi, reflektori un instrumentu kastes, var būt iebūvētas sānu aizsargierīcē, ja to izmērs atbilst šo noteikumu prasībām vai tās ir apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu I daļu. Uz atstarpēm starp aizsargierīcēm un pastāvīgajām sastāvdaļām attiecas šo noteikumu 12.2. vai 14.1. punktā noteiktās prasības.

15.10.   SDK nevar izmantot bremžu, gaisa vai hidraulisko cauruļvadu piestiprināšanai.

16.   ATKĀPES

16.1.   Atkāpjoties no iepriekš izklāstītajiem noteikumiem, turpmāk minētajiem transportlīdzekļu tipiem jāatbilst tikai tām prasībām, kas norādītas attiecīgajā gadījumā:

16.1.1.

izvelkamai piekabei, kad tā ir salikta minimālajā garumā, jāatbilst visām 15. punktā noteiktajām prasībām; tomēr izvilktas piekabes SDK jāatbilst 15.6., 15.7. un 15.8. punktā, kā arī 15.2. vai 15.3. punktā (bet ne obligāti abos) noteiktajām prasībām, piekabes izvilkšana nedrīkst radīt atstarpes SDK garumā;

16.1.2.

autocisternu, proti, transportlīdzekli, kas paredzēts vienīgi šķidrumu pārvadāšanai noslēgtā tvertnē, kura pastāvīgi piestiprināta transportlīdzeklim un aprīkota ar šļūteņu un cauruļvadu savienojumiem iekraušanas vai izkraušanas vajadzībām, aprīko ar aizsargierīcēm, kas, ciktāl iespējams, atbilst visām 15. punktā noteiktajām prasībām; pilnīgu atbilstību nepieprasa tikai tad, ja to nosaka ekspluatācijas prasības;

16.1.3.

transportlīdzeklim, kas aprīkots ar izbīdāmiem atbalstiem papildu stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citas darbības, kuru izpildei transportlīdzeklis ir konstruēts, SDK var būt paredzētas papildu spraugas vietās, kur tās vajadzīgas atbalstu izbīdīšanai;

16.1.4.

transportlīdzeklim, kurš aprīkots ar nostiprināšanas un nodrošināšanas mezgliem saskaņā ar ISO 9367-1:1989 vai ISO 9367-2:1994 attiecībā uz jūras pārvadājumiem ar Ro-Ro tipa kuģiem, SDK pieļaujamas spraugas ierobežotājierīču piestiprināšanai;

16.1.5

transportlīdzekli, kas aprīkots ar krānu iekraušanas, izkraušanas vai citām darbībām, kuru veikšanai, transportlīdzeklis konstruēts, ja krāna darbība vai nostiprināšana padara neiespējamu SDK uzstādīšanu, aprīko ar SDK, kas, ciktāl iespējams, atbilst visām 12. punktā noteiktajām prasībām; pilnīgu atbilstību var nepieprasīt tikai tad, ja to nosaka ekspluatācijas prasības.


(1)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3.), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, para. 2.

(2)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijas Republikai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīvs), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (brīvs), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (brīvs), 34 Bulgārijai, 35 Kazahstānai, 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžānai, 40 bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīvs), 42 Eiropas Savienībai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (brīvs), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai, 53 Taizemei, 54 un 55 (brīvs), 56 Melnkalnei, 57 (brīvs) un 58 Tunisijai. Turpmākos numurus piešķir citām valstīm hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē vai paraksta Nolīgumu par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un par šādi piešķirtiem numuriem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm.


1. PIELIKUMS

1. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image 1

Teksts attēlu

2. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image 2

Teksts attēlu

3. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image 3

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU PARAUGI

A   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 5.1.4. un 5.3.4. punktu)

Image 4

Transportlīdzeklim vai sānu drošības konstrukcijai piestiprināts attēlā redzamā apstiprinājuma marķējums liecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā sānu aizsardzību ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 73 ar apstiprinājuma numuru 012439 kā pabeigts transportlīdzeklis. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 73 prasībām atbilstoši 01. grozījumu sērijai.

B   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 5.2.4. punktu)

Image 5

Sānu drošības konstrukcijai piestiprināts attēlā redzamā apstiprinājuma marķējums liecina, ka attiecīgais SDK tips attiecībā uz tā sānu aizsardzību ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 73 ar apstiprinājuma numuru 012439. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 73 prasībām atbilstoši 01. grozījumu sērijai.

C   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 5.1.5. un 5.3.5. punktu)

Image 6

Transportlīdzeklim piestiprināts attēlā redzamā apstiprinājuma marķējums liecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 73 un Nr. 31 (1). Pirmie divi cipari apstiprinājuma numurā norāda, ka laikā, kad attiecīgie apstiprinājumi piešķirti, Noteikumos Nr. 73 bija ietverta 01. grozījumu sērija, bet Noteikumos Nr. 31 jau bija ietverta 02. grozījumu sērija.


(1)  Otrais numurs norādīts tikai kā piemērs.


3. PIELIKUMS

TESTĒŠANAS NOSACĪJUMI

1.   SDK TESTĒŠANAS NOSACĪJUMI

1.1.

Pēc ražotāja pieprasījuma testēšanu var veikt:

1.1.1.

tāda tipa transportlīdzeklim, kuram SDK paredzēta; šajā gadījumā ievēro 2. punktā minētos nosacījumus; vai

1.1.2.

tāda tipa transportlīdzekļa šasijas daļai, kuram SDK paredzēta; šo šasijas daļu ņem no attiecīgā transportlīdzekļa prototipa(-iem); vai

1.1.3.

monolītam testa stendam.

1.2.

Attiecībā uz 1.1.2. un 1.1.3. punktā minētajām detaļām, kuras izmanto SDK savienošanai ar transportlīdzekļa šasiju vai virsbūvi, vai monolīto testa stendu, jābūt vienādām ar tām detaļām, kuras izmanto SDK nostiprināšanai uz transportlīdzekļa.

2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTĒŠANAS NOSACĪJUMI

2.1.

Transportlīdzekli novieto uz horizontālas, cietas un līdzenas virsmas.

2.2.

Vadāmos riteņus pagriež tā, lai tie būtu vērsti uz priekšu.

2.3.

Gaisa spiediens riepās atbilst transportlīdzekļa ražotāja ieteiktajam spiedienam.

2.4.

Ja tas vajadzīgs 2.8. un 14.4. punktā norādītā testēšanas spēka sasniegšanai, transportlīdzekli var nostiprināt, izmantojot jebkuru metodi; šo metodi norāda transportlīdzekļa ražotājs.

2.5.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar hidropneimatisko, hidraulisko vai pneimatisko balstiekārtu vai ierīci automātiskai regulēšanai atkarībā no slodzes, testē ražotāja norādītajos parastajos ekspluatācijas apstākļos bez kravas.

2.6.

Puspiekabes novieto tā, lai kravas platforma atrastos horizontālā stāvoklī.