(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 29. septembrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu (“PVS”) (“attiecīgais ražojums”) importam Savienībā.

(2)

Pēc pasākumu noteikšanas desmit personas (3) apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda (“IP”) (laikposma no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam) bija īslaicīgi mainījušies tirgus apstākļi un, ņemot vērā minētās izmaiņas, būtu jāaptur galīgie pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 14. panta 4. punktu.

(3)

Komisija 2021. gada 3. septembrī nolēma turpināt izskatīt apturēšanas pieprasījumus un, lai pārbaudītu un novērtētu apgalvoto Savienības tirgus stāvokļa izmaiņu ietekmi, ja tāda ir, lūdza ieinteresētās personas Savienībā sniegt informāciju, kura attiecas uz tā saukto “apturēšanas IP” (t. i., par laikposmu pēc IP – no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūnijam).

(4)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas četras ieinteresētās personas – Carbochem, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem – apstrīdēja to laikposmu, kuru Komisija bija izvēlējusies par apturēšanas IP.

(5)

Apturēšanas izmeklēšanas periodam, personuprāt, būtu jāsākas 2020. gada oktobrī un būtu jāaptver arī 2021. gada jūlijs un augusts, jo Komisija anketā pieprasīja šādus datus.

(6)

Pirmo apturēšanas pieprasījumu Komisija saņēma 2021. gada 17. jūnijā un sāka apturēšanas izmeklēšanu 2021. gada 3. septembrī, izvēloties 12 mēnešu periodu pirms pieprasījuma iesniegšanas, kura laikā, kā apgalvots, notikušas apgalvotās tirgus apstākļu izmaiņas.

(7)

Attiecībā uz 2021. gada jūliju un augustu Komisija pieprasīja datus par minētajiem mēnešiem, lai vāktu informāciju par tirgus attīstību arī pēc apturēšanas IP. Tomēr ne visām personām, kas sadarbojās, šādi dati bija pieejami. Tomēr, kad dati par 2021. gada jūliju un augustu kļuva pieejami, Komisija tos ņēma vērā, kā minēts 53. apsvērumā.

(8)

Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(9)

Informācija par apgalvotajām īslaicīgām tirgus stāvokļa izmaiņām tika saņemta no diviem Savienības ražotājiem un 10 ieinteresētajām personām, starp tām – lietotāji, importētāji un apvienības. Savienības ražotāji sniedza arī pieprasīto informāciju, kas bija saistīta ar konkrētiem kaitējuma rādītājiem.

(10)

Komisija 2022. gada 20. maijā izpauda savu nodomu neapturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja iesniegt piezīmes.

(11)

Pamatregulas 14. panta 4. punkts nosaka – Savienības interesēs antidempinga pasākumus var apturēt tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. Tātad antidempinga pasākumus var apturēt tikai tad, ja stāvoklis ir mainījies tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums, un ja nav domājams, ka šāds kaitējums atkārtosies.

(12)

Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta galīgā regula, parādīja, ka attiecīgajā periodā (no 2016. gada līdz 2019. gada jūnijam) imports no Ķīnas palielinājās par 53 %, IP laikā (no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada jūnijam) sasniedzot [30 %–35 %] tirgus daļas salīdzinājumā ar 22 % 2016. gadā. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās – negatīva tendence bija visiem galvenajiem rādītājiem: ražošanai (– 12 %), ES pārdošanai (– 27 %), tirgus daļai (no [35 %–40 %] līdz [25 %–30 %]) un rentabilitātei (no [no – 0,5 % līdz – 5 %] līdz [no – 10 % līdz – 15 %] izmeklēšanas periodā). Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu.

(13)

Apgalvotās īslaicīgās tirgus apstākļu izmaiņas pēc IP izpaudās kā galvenā izejmateriāla – vinilacetāta monomēra (VAM) – piegādes ķēdes traucējumi savienojumā ar ievērojamu pārvadāšanas izmaksu kāpumu, kurš izraisīja attiecīgā ražojuma trūkumu visā pasaulē un ievērojamu cenu pieaugumu.

(14)

Pamatojoties uz dažādu personu saņemto piezīmju analīzi, kuras tās sniedza pēc Komisijas papildu informācijas pieprasījuma un kuras tika salīdzinātas ar izmeklēšanas laikā savāktajiem datiem, Komisija secināja, ka tik tiešām ir bijuši īslaicīgi traucējumi globālajā piegādes ķēdē attiecībā uz VAM. Minētos traucējumus galvenokārt izraisīja 2021. gada februārī Teksasā notikušās ziemas vētras. Šie apstākļi lika visiem lielākajiem ASV VAM ražotājiem uz laiku pārtraukt ražošanu un savu piegāžu gadījumā atsaukties uz nepārvaramu varu, tā 2021. gada pirmajā pusē radot vispārēju VAM un līdz ar to PVS deficītu. Analīzē atklājās, ka PVS piegādes lielākā problēma patiešām bija alternatīvu piegādes avotu (galvenokārt ASV un Japānas) izzušana, kā paskaidrots 2.3.2. iedaļā. Tomēr situācija tostarp ir normalizējusies, un paredzams, ka 2022. gada laikā tiks sasniegti ierastie ražošanas apjomi.

(15)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ahlstrom-Munksjö, Carbochem, Cepi, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apstrīdēja Komisijas secinājumu par ierasto VAM ražošanas apjomu sasniegšanu.

(16)

Personas apgalvoja, ka joprojām pastāv VAM deficīts, jo, kā izriet no dažām publikācijām, VAM piegāžu gadījumā ASV ražotāji turpina atsaukties uz nepārvaramu varu, tādējādi nav iespējams secināt, ka tiks sasniegti ierastie ražošanas apjomi.

(17)

Šis arguments bija jānoraida. Pirmkārt, Komisija analizēja Teksasas ziemas vētru ietekmi, kas apturēšanas pieprasījumā minēts kā viens no galvenajiem iemesliem tirgus apstākļu izmaiņām. Izmeklēšana parādīja, ka 2021. gada ziemas vētru ietekme vairs tikpat kā nav jūtama. Dati, ko sniedza viens no galvenajiem VAM ražotājiem ASV, rādīja, ka 2021. gada 2. ceturksnī tā ražošana bija atgriezusies ierastajā līmenī un 2021. gada 3. ceturksnī bija pārsniegusi pirmsvētras līmeni. Otrkārt, personu minētais nepārvaramas varas paziņojums attiecas uz notikumiem pēc apturēšanas IP un skāra atsevišķus ražotājus specifiskos notikumos, un šie notikumi nav vispārējas izmaiņas tirgus apstākļos.

(18)

Lietotāji apgalvoja arī, ka pēc pasākumu noteikšanas Ķīna samazināja PVS ražošanu. Šis samazinājums, kā apgalvots, skaidrojams ar VAM trūkumu Ķīnā sakarā ar izmaiņām Ķīnas valdības politikā, ieskaitot enerģijas patēriņa divējādās kontroles un piesārņojuma mazināšanas un enerģijas taupīšanas pasākumus 2022. gada ziemas olimpisko spēļu laikā. VAM, būdams standarta ķīmiskais produkts, tiek izmantots ne tikai PVS ražošanai, bet arī daudziem lietojumiem. Lietotāji apgalvoja, ka VAM deficīta dēļ tā cenas palielinājās tiktāl, ka Ķīnas ražotājiem bija izdevīgāk koncentrēties uz VAM ražošanu un pārdošanu, nevis VAM pārveidot par PVS.

(19)

Tomēr izmeklēšanā savāktie dati šo apgalvojumu neapstiprināja. Apturēšanas IP laikā Ķīnas eksporta cenas uz ES būtiski nemainījās salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP, kā paskaidrots 2.3.2. iedaļā. Turklāt, analizējot vispārējos PVS eksporta apjomus no Ķīnas, Komisija norādīja, ka apturēšanas IP laikā eksportētie daudzumi palika nemainīgi salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP (sk. 1. tabulu). Pazeminājās tikai eksports uz Savienību, bet šo mazinājumu kompensēja tikpat liels eksporta pieaugums uz Koreju, Malaiziju, Singapūru un Vjetnamu. Tāpēc apgalvotais VAM deficīts neietekmēja Ķīnas ražotāju PVS ražošanas jaudu, un sarukušie eksporta apjomi uz Savienību galvenokārt bija skaidrojami ar PVS importam no Ķīnas noteiktajiem antidempinga maksājumiem.

1. tabula

PVS eksports no Ķīnas (t)

(20)

Lietotāji minēja piegādes ķēdes problēmas, kuras saistītas ar Covid-19 pandēmiju. Patiešām, konteineru trūkuma dēļ paaugstinājās kravas pārvadājumu tarifi, jo īpaši no Ķīnas un pāri Atlantijas okeānam, kas izraisīja daļējus traucējumus globālajās transporta ķēdēs.

(21)

Visbeidzot, importētāji un lietotāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare joprojām nespēj apmierināt visu Savienības pieprasījumu pēc PVS. Komisija norādīja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozare pēc pasākumu noteikšanas sāka palielināt ražošanu, tā patiešām nespēja apmierināt visu Savienības pieprasījumu apturēšanas IP laikā, kam daļēji par iemeslu bija iepriekš samazināta jauda un VAM deficīts pasaulē. Jebkurā gadījumā tas nav jauns apstāklis, jo jau sākotnējās izmeklēšanas IP laikā Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā apmierināt PVS patēriņu Savienībā. Tomēr Savienības piegādes jauda nav tirgus apstāklis, kas pamatotu pasākumu apturēšanu.

(22)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ahlstrom-Munksjö, Carbochem, Cepi, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apgalvoja, ka Komisija atteicās ņemt vērā Savienības ražošanas nozares nespēju apmierināt Eiropas pieprasījumu kā stāvokļa izmaiņas, lai gan Komisija skaidri piekrita, ka šī nespēja apmierināt pieprasījumu bija tiešas VAM deficīta sekas.

(23)

Kā paskaidrots 21. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nespēja apmierināt visu Savienības pieprasījumu jau pirms VAM deficīta, un, kā paskaidrots 36. un 37. apsvērumā, apturēšanas IP laikā tā ievērojami nesamazināja ražošanas līmeni. Gluži pretēji – 2. tabulā skaidri redzams, ka faktiski Savienības tirgū piedāvājums saruka nevis tāpēc, ka būtiski mazinājās imports, bet tāpēc, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms bija nepietiekams. Tādējādi to nevar uzskatīt par tirgus stāvokļa izmaiņām, kuras pamato spēkā esošo pasākumu apturēšanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(24)

Novērtējot ekonomisko situāciju Savienības ražošanas nozarē apturēšanas izmeklēšanas periodā, tika vērtēti galvenie ekonomiskie rādītāji, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(25)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka Komisija salīdzināja situāciju apturēšanas IP laikā ar situāciju 2016. gadā, lai gan tai to būtu bijis jāsalīdzina ar situāciju sākotnējās izmeklēšanas IP.

(26)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Komisija neapšaubāmi salīdzināja situāciju apturēšanas IP laikā ar situāciju sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Turklāt tā salīdzināja arī dažus rādītājus ar Savienības ražošanas nozares situāciju 2016. gadā – pirms palielinājās Ķīnas izcelsmes imports, kas rada kaitējumu.

(27)

Patēriņš brīvajā tirgū apturēšanas IP laikā bija par 52 % mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas IP. Šo samazinājumu var skaidrot ar importa samazinājumu, jo, kā paskaidrots 2.3.4. iedaļā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saglabājās stabils. Šīs norises neietekmēja patēriņu, kas saistīts ar lietošanu pašu vajadzībām, un tas saglabājās stabils.

(28)

Salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas IP, apturēšanas IP laikā ievērojami mazinājās imports no galvenajām eksportētājvalstīm, proti, Ķīnas, Taivānas, Japānas un ASV. Apjoma ziņā visvairāk mazinājās imports no ASV.

(29)

Situācijas analīze atklāja, ka būtisko importa mazināšanos izraisīja vairāki faktori kopā. Pasaules mērogā importa mazināšanās sakrita ar globālās piegādes ķēdes problēmām, kuras saistītas ar Covid-19 pandēmiju. Tomēr Ķīnas gadījumā importa kritums notika tai pašā laikā, kad PVS importam no Ķīnas tika noteikti pasākumi, jo Ķīnas eksporta kopējais apjoms uz visiem pārējiem galamērķiem saglabājās stabils, kā paskaidrots 2.2. iedaļā. ASV gadījumā importa kritumu saasināja ziemas vētru izraisītais VAM deficīts.

(30)

Visu minēto faktoru dēļ eksportam bija pieejams ierobežots PVS ražošanas apjoms, tam krietni samazinoties 2020. gada otrajā pusē. 2021. gada pirmajā pusē vērojamo sākotnējo atlabšanu tad no jauna ietekmēja ziemas vētras ASV. Tomēr, tā kā 2021. gadā ASV ziemas vētrās nodarītais kaitējums bija ļoti ierobežots laikā, VAM deficīts jau izzūd. No Savienības ražotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc ziemas vētrām VAM ražošana ASV sāka atgūties 2022. gada pirmajā pusē.

(31)

Lai gan importa no Ķīnas daudzumi ievērojami kritās (par 62 %), laikā pēc IP tie saglabājās ievērojami. Turklāt importa no Ķīnas vidējās cenas bija tikai par 2 % augstākas nekā sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Tās joprojām ir vidēji par 4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cena (5), kas nerada kaitējumu, kāda tā tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas bez antidempinga maksājumiem ir vidēji par 38 % zemākas nekā cena, kas nerada kaitējumu.

3. tabula

Importa no Ķīnas cenas

(32)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka pēc pasākumu noteikšanas importa no Ķīnas vairs tikpat kā nebija, un Savienības PVS lietotāji bija spiesti atkal pirkt ĶTR izcelsmes ražojumu tikai tad, kad VAM piegādes problēmas izraisīja PVS deficītu. Uzņēmums uzskata, ka tādējādi Savienības ražošanas nozare nav nonākusi nedrošā stāvoklī PVS importa no Ķīnas dēļ.

(33)

Pirmkārt, Komisija paskaidroja, ka cēloņsakarības noteikšana starp konstatēto situāciju, kas rada kaitējumu, un attiecīgo importu šajā procedūrā pati par sevi nav būtisks faktors. Ja Savienības ražošanas nozare nespēj izturēt importa par zemām cenām atsākšanos, nav domājams, ka tiktu apturēti pašreizējie pasākumi, jo to apturēšana varētu tikai pasliktināt Savienības ražošanas nozares situāciju. Attiecīgi Komisija nesecināja, ka pašreizējā importa no Ķīnas dēļ Savienības ražošanas nozare ir nedrošā stāvoklī.

(34)

Otrkārt, bija paredzams, ka antidempinga maksājumu rezultātā imports no Ķīnas mazināsies. Tomēr joprojām ir pieejama Ķīnas ražošanas jauda, un Savienībā joprojām ir pieprasījums pēc importa no Ķīnas. Kā uzsvērts 31. apsvērumā, PVS lietotāji Savienībā joprojām pērk PVS no Ķīnas ievērojamos daudzumos, bet par taisnīgām cenām. Turklāt, neraugoties uz antidempinga maksājumiem, lietotāji joprojām ir rentabli, kā paskaidrots 66. apsvērumā. Tas liecina, ka antidempinga maksājumiem ir iecerētā ietekme. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(35)

Apturēšanas IP laikā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(36)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms apturēšanas IP laikā kopumā samazinājās par 5 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP, savukārt jauda nemainījās. Tomēr ceturkšņa analīze paver niansētāku ainu.

(37)

Apturēšanas IP pirmajā ceturksnī Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms vēl aizvien mazinājās, jo tas sakrita ar pēdējo ceturksni pirms pasākumu noteikšanas, tāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām cieta no spiediena, ko radīja imports no Ķīnas par dempinga cenām. No 2020. gada oktobra, pēc antidempinga maksājumu noteikšanas, ražošanas apjomi no jauna sāka pieaugt, apturēšanas IP otrajā pusē sasniedzot līmeni, kas bija par 8 % augstāks nekā apjoms sākotnējās izmeklēšanas IP laikā.

(38)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam apturēšanas IP laikā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas

(39)

Pārdošanas apjoms ES saglabājās relatīvi stabils sākotnējā IP līmenī. Tas pats attiecas uz pārdošanas cenām. Apturēšanas IP laikā Savienības ražošanas nozares vidējā PVS cena bija par 1 % augstāka nekā sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Tomēr, kā norādīts attiecībā uz ražošanas apjomu, apturēšanas IP pirmajā pusē gan daudzumi, gan cenas sāka attīstīties ievērojami zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas IP. Pēc tam, kad stājās spēkā antidempinga maksājumi, tie abi no jauna palielinājās un pēdējā ceturksnī sasniedza līmeni, kas attiecīgi par 18 % un 5 % pārsniedza līmeni sākotnējās izmeklēšanas IP laikā.

(40)

Apturēšanas IP pirmajos divos ceturkšņos PVS ražošanas izmaksas mazinājās, kas atbilda VAM cenu lejupējai tendencei visā pasaulē. Tomēr trešajā ceturksnī, kurš sakrita ar 2.3.2. iedaļā minētajām VAM piegādes problēmām ASV, ražošanas izmaksas no jauna palielinājās (par 14 %) salīdzinājumā ar apturēšanas IP otro ceturksni, kas atbilda VAM cenu augšupējai tendencei.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ahlstrom-Munksjö, Carbochem, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apstrīdēja Komisijas secinājumu par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(42)

Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka Ķīnas eksporta cenas ir palielinājušās vairāk nekā Savienības ražošanas nozares cenas, lai gan tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas ir ievērojami kritušās. Šis kritums, kā uzskata Ahlstrom-Munksjö, izpaudās kā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pieaugums (par 18 %).

(43)

Šī analīze ir acīmredzami nepareiza. Pirmkārt, importa no Ķīnas cenas apturēšanas IP laikā palielinājās tikai par vienu procentpunktu vairāk nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tās tā vai tā, pat ietverot antidempinga maksājumus, joprojām bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kas nerada kaitējumu. Otrkārt, vienības ražošanas izmaksu ceturkšņa analīzē atklājās, ka pēc apturēšanas IP pirmajos divos ceturkšņos vērojamā sākotnējā krituma izmaksas atkal sāka pieaugt (atbilstoši VAM cenu augšupējai tendencei). Apturēšanas IP pēdējā ceturksnī ražošanas izmaksas bija par 21 % augstākas nekā pirmajā ceturksnī, savukārt tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās tikai par 7 %. Tas Savienības ražošanas nozarei ļāva atkal gūt peļņu, bet apstiprina arī to, ka šī augšupējā tendence bija ļoti nesena (attiecās tikai uz pēdējo ceturksni) un nebija pietiekami spēcīga, lai sasniegtu mērķa peļņu, kā paskaidrots 49. apsvērumā.

(44)

Tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Carbochem, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apgalvoja, ka Komisija savu novērtējumu, no vienas puses, balstīja uz datiem, ko sniedza Savienības ražotāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem, bet, no otras puses, neņēma vērā informāciju, ko par Savienības ražošanas nozares piemēroto cenu sniedza lietotāji, kuri sadarbojās.

(46)

Komisijas noteikto Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu aprēķina, balstoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu apturēšanas IP laikā. Lietotāji, kuri sadarbojās, sniedza informāciju par cenu piedāvājumiem tikai konkrētām PVS kategorijām konkrētiem klientiem. Minētos piedāvājumus nevar uzskatīt par reprezentatīviem visam tirgum un līdz ar to izmantot par atsauces vērtību Savienības ražošanas nozares vidējai pārdošanas cenai vai importa no Ķīnas vidējai cenai.

(47)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(48)

Savienības ražotāju rentabilitātei apturēšanas IP bija šāda dinamika:

6. tabula

Rentabilitāte

(49)

Savienības ražošanas nozare kļuva rentabla apturēšanas IP laikā. Lai gan tas ir nepārprotams uzlabojums salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP, kad Savienības ražošanas nozare cieta [no – 10 % līdz – 15 %] lielus apgrozījuma zaudējumus, Savienības rentabilitāte joprojām ir daudz zemāka par mērķa peļņu (6 %). Pārdošanas cenu pieaugumu zināmā mērā kompensēja augošās ražošanas izmaksas, ko izraisīja izejvielu cenu pieaugums un ar klientiem noslēgto līgumisko vienošanos dēļ novēlota cenu korekcija.

(50)

Pēc informācijas izpaušanas Ahlstrom-Munksjö un Cepi apstrīdēja Komisijas secinājumus par Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(51)

Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka, neraugoties uz apgalvotajiem ievērojamajiem importa apjomiem no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare spēja ievērojami uzlabot rentabilitāti.

(52)

Komisija neapstrīdēja faktu, ka antidempinga maksājumu rezultātā Savienības ražošanas nozare palielināja rentabilitāti. Tomēr, kā paskaidrots 49. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares gūtā peļņa joprojām ir daudz zemāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā mērķa peļņu.

(53)

Apturēšanas IP ceturkšņa analīze un vēlākā notikumu attīstība nenorāda, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ilgstoši būtu uzlabojies. Ir tiesa, ka, salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas IP, apturēšanas IP otrajā pusgadā ražošanas apjoms palielinājās par 8 % un pārdošanas apjoms – par 18 %. Tomēr šāds pieaugums bija īslaicīgs, jo Savienības ražošanas nozares rentabilitāte no ceturtā ceturkšņa atkal sāka mazināties. To var izskaidrot ar ievērojamo VAM cenu pieaugumu un no tā izrietošo PVS ražošanas izmaksu pieaugumu, savukārt PVS cenas uzreiz nesekoja ražošanas izmaksu pieaugumam. No izmeklēšanas laikā savāktajiem datiem par laikposmu pēc apturēšanas IP izriet, ka laikposmā no 2021. gada aprīļa līdz 2021. gada septembrim VAM cenas palielinājās par 57 % un PVS ražošanas izmaksas palielinājās par 28 %, bet PVS cenas palielinājās tikai par 26 %.

(54)

Apturēšanas IP laikā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītām personām Savienībā nedaudz samazinājās (par 1 %) salīdzinājumā ar IP, savukārt pārdošanas cenas palielinājās par 1 %. Tomēr salīdzinājumā ar attiecīgā perioda atsauces gadu (proti, 2016. gadu) pārdošanas apjomi ES joprojām bija par 28 % mazāki. Jaudas izmantojums samazinājās par 5 %, savukārt jauda nemainījās. Taču salīdzinājumā ar 2016. gadu ražošanas apjomi un jaudas izmantojums apturēšanas IP laikā samazinājās par 20 %.

(55)

Vienlaikus importa daudzumi no Ķīnas palika ievērojami apturēšanas IP laikā. Tomēr, neraugoties uz apgalvojumu, ne Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda, ne to cenu politika būtiski nemainījās salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem.

(56)

Kā paskaidrots 2.2 un 2.3. iedaļā, apturēšanas IP laikā Ķīnas ražošanas apjoms saglabājās nemainīgs salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP, un importa no Ķīnas cenas joprojām ir mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kas nerada kaitējumu.

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no pasākumu noteikšanas PVS importam no Ķīnas, kas zināmā mērā ļāva Savienības ražošanas nozarei apturēšanas IP laikā paaugstināt pārdošanas cenas Savienības tirgū, par ko liecina dažu rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoma, pārdošanas cenu un rentabilitātes, pozitīvā tendence. Tomēr šīs atveseļošanās pazīmes nebija pietiekami spēcīgas un līdz šim bija vērojamas tikai īsā laika posmā. Komisija ņēma vērā arī Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi apturēšanas IP laikā, kā arī iespēju, ka pēkšņi atsākas Ķīnas izcelsmes PVS importa pieaugums, jo, kā paskaidrots 2.3. iedaļā, apgalvotais VAM deficīts neietekmēja Ķīnas ražošanas jaudu un tās eksporta līmeni.

(58)

Tāpēc pasākumu apturēšanas gadījumā nevar secināt, ka, nenosakot pasākumus, nav domājams, ka atkal tiks nodarīts kaitējums. Tādējādi Komisija secināja, ka pierādījumi neliecina, ka tirgus apstākļi īslaicīgi mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums.

(59)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms apturēšanas IP laikā samazinājās vien par 1 % salīdzinājumā ar sākotnējo IP, savukārt 2021. gada pirmajā pusē palielinājās par 18 %, salīdzinot ar sākotnējo IP. Uzņēmums uzskatīja, ka tas ir pretrunā Komisijas secinājumam, ka, nenosakot maksājumus, ir domājams, ka atkal tiks nodarīts kaitējums.

(60)

Komisija nepiekrita šādam viedoklim. Apturēšanas IP pirmo pusi ietekmēja Covid-19 pandēmija un VAM deficīts. Otrajā pusē Savienības ražošanas nozare, lai gan tā guva labumu no pasākumiem, spēja palielināt ražošanu, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu. Kaut arī tā ir acīmredzama atveseļošanās pazīme, izmeklēšana parādīja, ka: i) Ķīnas ražotājiem eksportētājiem joprojām ir ievērojama neizmantotā jauda un tie jau eksportē uz ES ievērojamus daudzumus pat tad, ja ir maksājumi; ii) to cenas, pat ietverot antidempinga maksājumus, joprojām ir zemākas par Savienības cenām; iii) Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs tā cenu līmeņa un ievērojamā pieprasījuma dēļ un iv) VAM cenu pieaugums negatīvi ietekmē Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas un rentabilitāti. Ņemot vērā visus šos elementus, Komisija secināja, ka kaitējums, pat ja tāda nebūtu bijis, apturēšanas rezultātā, domājams, atkal tiktu nodarīts.

(61)

Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(62)

Uzņēmums Cepi apgalvoja, ka maksājuma īslaicīga apturēšana nemainītu Savienības ražošanas nozares rentabilitātes izteikti pozitīvo tendenci, arī ņemot vērā cenu kāpumus pēc apturēšanas IP. Uzņēmums norādīja, ka arī plakanu alumīnija velmējumu gadījumā Savienības ražošanas nozare vēl nebija sasniegusi rentabilitātes mērķa līmeni, bet Komisija tā vai tā apturēja pagaidu maksājumu, atzīstot, ka apturēšana, visticamāk, nemainīs Savienības ražošanas nozares pozitīvās tendences (6).

(63)

Komisija nepiekrita šai analīzei. Plakano alumīnija velmējumu izmeklēšanā Savienības ražošanas nozares stāvoklis pēc IP ievērojami uzlabojās tā, ka laikposmā pēc IP tas pats būtiskais kaitējums, kas tika konstatēts sākotnējās izmeklēšanas periodā, vairs nepastāvēja. Minētajā gadījumā 2021. gada pirmajā pusgadā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītām personām Savienībā patiešām palielinājās par vairāk nekā 55 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu, un 2022. gadā bija paredzams turpmāks pieaugums. Turpretī pašreizējā procedūrā Savienības PVS ražošanas nozare cīnās nevis ar pārdošanas daudzuma kritumu, bet gan ar ievērojamu cenu samazināšanos, kam par cēloni ir imports no Ķīnas par dempinga cenām. Rentabilitātes turpmāka paaugstināšanās būtu iespējama tikai tad, ja tiktu samazinātas ražošanas izmaksas (kas ir maz ticams, ņemot vērā izejvielu cenu augošo tendenci) vai pārdošanas cenas atgrieztos tādā līmenī, kas nerada kaitējumu.

(64)

Turklāt antidempinga maksājumu apturēšana ļautu Ķīnas PVS ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā paskaidrots 31. apsvērumā. Šis cenu spiediens vēl vairāk samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi uzreiz negatīvi ietekmētu tās rentabilitāti. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(65)

Pasākumu noteikšana PVS importam no Ķīnas neapšaubāmi deva labumu Savienības PVS nozarei, kura pārdod ražojumus brīvajā tirgū. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūties no dempinga, kas rada kaitējumu. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils, un, kā paskaidrots iepriekš, domājams, ka, nenosakot pasākumus, pašreizējo pasākumu apturēšanas periodā no jauna tiktu nodarīts kaitējums.

(66)

Komisija norādīja arī, ka, neraugoties uz apgalvojumiem par negatīvo ietekmi uz PVS lietotājiem, apturēšanas analīzes laikā savāktie dati rāda, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas PVS importam no Ķīnas joprojām bija rentabli visi deviņi lietotāji un importētāji, kuri sadarbojās un sniedza atbildes uz apturēšanas anketas jautājumiem, izņemot vienu.

(67)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju uzņēmumi Ahlstrom-Munksjö, Carbochem, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apstrīdēja Komisijas secinājumus par antidempinga maksājumu ietekmi uz PVS lietotājiem.

(68)

Carbochem, Far Polymers, Gamma Chimica un Jeniuschem apgalvoja, ka importētāji un PVS lietotāji guva peļņas starpību, pateicoties to PVS krājumu pārdošanai, kas pirkti pirms antidempinga maksājumu stāšanās spēkā.

(69)

Tomēr izmeklēšanā savāktā informācija šo secinājumu neapstiprina. Pēdējā ceturksnī pirms pasākumu noteikšanas importa no Ķīnas daudzumi nepalielinājās. Gluži pretēji – tie kritās par 51 % (sk. 2. tabulu). Turklāt ieinteresētās personas pašu sniegtajā informācijā apstiprināja, ka tās varēja PVS cenu pieaugumu pārnest uz saviem klientiem, kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts pašreizējā procedūrā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Ahlstrom-Munksjö apgalvoja, ka Komisija nav veikusi pienācīgu Savienības interešu analīzi.

(71)

Šis apgalvojums bija jānoraida. No vienas puses, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, domājams, atkal tiktu nodarīts, ja pasākumi tiktu apturēti. No otras puses, izmeklēšanā tika secināts, ka VAM (un PVS) ražošana atgriežas ierastajā līmenī, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, neraugoties uz antidempinga maksājumiem, joprojām eksportē par konkurētspējīgām cenām un ka PVS lietotāji Savienībā varēja pārnest cenu pieaugumu uz saviem klientiem un joprojām bija rentabli. Tādējādi Komisija konstatēja, ka nav iemeslu secināt, ka antidempinga maksājumu apturēšana būtu Savienības interesēs.

(72)

Komisija tāpēc secināja, ka pamatregulas 14. panta 4. punktā uzskaitītie antidempinga pasākumu nosacījumi patlaban nav izpildīti. Šis lēmums neskar Komisijas tiesības nākotnē pieņemt lēmumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu,