Briselē, 28.8.2020

COM(2020) 434 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam,

ar ko apstiprina grozījumus Nolīgumā par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Bonnas nolīgums”) attiecībā uz tā materiālā un ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšanu


Nolīguma par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām Līgumslēdzēju pušu lēmums par Nolīguma tvēruma paplašināšanu nolūkā sadarboties novērošanas jomā atbilstīgi MARPOL konvencijas VI pielikuma prasībām

Nolīguma par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Nolīgums”) Līgumslēdzējas puses,

atsaucoties uz Nolīguma 16. pantu, kurā ir noteikts, ka viena vai vairākas Līgumslēdzējas puses var ierosināt grozījumus Nolīgumā un ka tos var pieņemt ar vienprātīgu balsojumu Līgumslēdzēju pušu sanāksmē,

nolūkā nodrošināt, ka depozitāre valdība saņem apstiprinājumus no visām Līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas drīz, lai minētie grozījumi varētu tuvākajā laikā stāties spēkā, kā noteikts Nolīguma 16. panta 2. punktā,

lai uzlabotu Līgumslēdzēju pušu sadarbību un koordināciju cīņā pret kuģošanas izraisītām nelikumīgām emisijām gaisā nolūkā ierobežot kuģu degvielas ar augstu sēra vai slāpekļa saturu sadegšanas izraisīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību un visu jūras vidi,

vienprātīgi pieņem šādu lēmumu.

1. punkts. Nolīguma nosaukuma grozījums

Nolīguma nosaukumu groza šādi:

“Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām, ieskaitot kuģošanas izraisītu gaisa piesārņojumu”.

2. punkts. Nolīguma preambulas grozījums

Nolīguma preambulu groza šādi:

pirms vārdiem “Nīderlandes Karalistes” iekļauj vārdu “Īrijas,”;

Preambulas 2. –6. rindkopu groza šādi:

“atzīstot, ka jūras piesārņojums ar naftu un citām kaitīgām vielām, kā arī kuģošanas izraisīts gaisa piesārņojums Ziemeļjūrā var apdraudēt jūras vidi, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un piekrastes valstu attiecīgās intereses,

ievērojot, ka šāda veida piesārņojumam ir daudzi avoti un ka negadījumi un citi starpgadījumi jūrā rada lielas bažas,

pārliecībā, ka spēja cīnīties ar šāda veida piesārņojumu, kā arī valstu aktīva sadarbība un savstarpēja palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu šo valstu piekrastes un ar piekrasti saistītās intereses,

paužot gandarījumu par progresu, kas jau sasniegts saistībā ar 1969. gada 9. jūnijā Bonnā parakstīto Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu,

vēlēdamās izvērst tālāku savstarpējo palīdzību un sadarbību cīņā pret dažāda veida piesārņojumu,”.

3. punkts. Nolīguma 1. panta grozījums

Nolīguma 1. pantu groza šādi:

“1. pants

Šo Nolīgumu piemēro 2. pantā definētajā Ziemeļjūras apgabalā:

1.    kad naftas vai citu kaitīgu vielu, kas piesārņo vai draud piesārņot jūru, klātbūtne vai paredzamā klātbūtne rada nopietnas un nenovēršamas briesmas vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu piekrastei vai ar piekrasti saistītajām interesēm; vai

2.    kad kuģošanas izraisītu emisiju (MARPOL konvencijas VI pielikuma izpratnē), kas piesārņo vai draud piesārņot jūras vidi, klātbūtne vai paredzamā klātbūtne veicina jūras eitrofikāciju un apdraud piekrastē dzīvojošo cilvēku vai jūrā dzīvojošo organismu veselību; un

3.    lai veiktu novērošanu nolūkā palīdzēt atklāt un apkarot šā panta 1. un 2. punktā minēto piesārņojumu un novērst tiesību aktu pārkāpumus piesārņojuma novēršanas jomā.”

4. punkts. Nolīguma 5. panta grozījums

Nolīguma 5. pantu groza šādi:

“5. pants

1.    Līgumslēdzēja puse, uzzinājusi par negadījumu vai arī naftas vai citu tādu kaitīgu vielu, tai skaitā kuģu radītu emisiju, klātbūtni Ziemeļjūras apgabalā, kas var radīt nopietnus draudus kādas citas Līgumslēdzējas puses piekrastei vai ar piekrasti saistītajām interesēm, nekavējoties informē attiecīgo Līgumslēdzēju pusi ar tās kompetentās iestādes starpniecību.

2.    Līgumslēdzējas puses apņemas visu tādu kuģu kapteiņiem, kas peld ar to karogu, un to valstīs reģistrēto gaisa kuģu pilotiem pieprasīt pa attiecīgajos apstākļos pieejamākajiem un atbilstošākajiem kanāliem nekavējoties ziņot:

a)    par visiem negadījumiem, kas rada vai varētu radīt jūras vides piesārņojumu;

b)    par naftas vai citu tādu kaitīgu vielu klātbūtni, veidu un bīstamības pakāpi, kas var nopietni apdraudēt vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu piekrasti vai ar piekrasti saistītās intereses.

3.    Līgumslēdzējas puses, ziņojot par piesārņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, izmanto standarta veidlapu.”

5. punkts. Nolīguma 6. panta grozījums

Nolīguma 6. pantu groza šādi: 

“6. pants

1.    Vienīgi šā Nolīguma nolūkiem Ziemeļjūru iedala zonās, kas aprakstītas Nolīguma pielikumā.

2.    Līgumslēdzēja puse, kuras zonā rodas Nolīguma 1. panta 1. punktā aprakstītā situācija, veic nepieciešamos novērtējumus par negadījuma veidu un bīstamības pakāpi vai attiecīgā gadījumā par naftas vai citu kaitīgo vielu veidu un aptuveno daudzumu un to kustības virzienu un ātrumu.

3.    Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nekavējoties informē visas citas Līgumslēdzējas puses ar to kompetento iestāžu starpniecību par saviem novērtējumiem un darbībām, kuras tā veikusi, lai cīnītos pret piesārņojumu ar naftu vai citām kaitīgām vielām, un novēro minētās vielas tik ilgi, kamēr tās atrodas attiecīgās Līgumslēdzējas puses zonā.

4.    Līgumslēdzēju pušu pienākumus, kas paredzēti šā panta noteikumos, attiecībā uz kopīgas atbildības zonām nosaka īpašos tehniskos noteikumos, par kuriem jāvienojas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm. Minētos noteikumus paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm.”

6. punkts. Nolīguma 15. panta grozījums

Nolīguma 15. pantu groza šādi: 

“15. pants

1.    Līgumslēdzējas puses paredz nodrošināt ar šo Nolīgumu saistīto sekretariāta pienākumu izpildi, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz šā Nolīguma aptverto reģionu saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem par jūras vides un gaisa piesārņojuma novēršanu.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse veic iemaksu 2,5 % apmērā no Nolīguma īstenošanas gada izdevumiem. Atlikušo Nolīguma īstenošanas izdevumu summu sadala starp Līgumslēdzējām pusēm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopiena, proporcionāli to nacionālajam kopproduktam saskaņā ar novērtējuma skalu, kuru regulāri pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja. Nekādā gadījumā Līgumslēdzējas puses iemaksa atlikušās izdevumu summas segšanai nepārsniedz 20 % no atlikušās summas.”

7. punkts. Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitāre valdība ir saņēmusi apstiprinājumus no visām Līgumslēdzējām pusēm.    

PIELIKUMS […]