|
19.12.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 337/28 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2370
(2017. gada 18. decembris),
ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu. |
|
(2) |
Savienība aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, konkrēti, piešķir finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, kuru mērķis ir uzlabot daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu, un daudzpusējus pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos. Minētās daudzpusējās ieroču neizplatīšanas sistēmas sastāvdaļa ir Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss”). |
|
(3) |
Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1). Minētajā kopējā nostājā Savienība ir aicināta inter alia pārliecināt pēc iespējas vairāk valstu pievienoties kodeksam, jo īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spējas, kā arī turpināt izstrādāt un īstenot kodeksu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos, un veicināt ciešāku kodeksa saikni ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu. |
|
(4) |
Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Dokumentā inter alia teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes sistēmu izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka ieroču neizplatīšanas politika ir būtiski svarīga kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļa. |
|
(5) |
Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/974/KĀDP (2), atbalstot kodeksu saistībā ar stratēģijas īstenošanu. |
|
(6) |
Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/423/KĀDP (3). Pateicoties minētajam lēmumam, varēja veiksmīgi sekmēt kodeksa vispārēju piemērošanu un atbilstību tā principiem. |
|
(7) |
Padome 2014. gada 15. decembrī pieņēma Lēmumu 2014/913/KĀDP (4). Minētais lēmums ir palīdzējis uzlabot kodeksa pamanāmību un līdz ar to ir veicinājis jaunu locekļu pievienošanos kodeksam. Savienības prioritāte ir turpināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, lai turpmāk veicinātu kodeksa vispārēju piemērošanu, kā arī lai uzlabotu tā īstenošanu un pastiprinātu tā darbību. Ar šo lēmumu būtu jāveicina minētais process. |
|
(8) |
Vispārīgāk raugoties, fakts, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas; tas jo īpaši attiecas uz pašreizējām raķešu programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. |
|
(9) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) Rezolūcijā (ANO DPR) 1540 (2004) uzsvēra un ANO DPR 1977 (2011) un 2325 (2016) atgādināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī to nogādes līdzekļu izplatīšana rada draudus mieram un drošībai pasaulē, un noteica valstīm pienākumu inter alia atturēties sniegt nevalstiskiem dalībniekiem jebkādu palīdzību izstrādāt, iegūt, ražot, turēt īpašumā, pārvadāt, nodot citiem vai izmantot kodolieročus, ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus un to nogādes līdzekļus. To, ka kodolieroči, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī to nogādes līdzekļi apdraud mieru un drošību pasaulē, vēlreiz apstiprināja ANO DPR 1887 (2009) par kodolieroču neizplatīšanu un kodolatbruņošanos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Saskaņā ar ES stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kurā paredzēts mērķis atbalstīt, īstenot un stiprināt daudzpusējus atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumus un vienošanās, Savienība turpina atbalstīt Hāgas rīcības kodeksa pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss”) vispārēju un pilnīgu piemērošanu un darbības pastiprināšanu.
2. Kodeksa atbalstam paredzētās darbības, kas atbilst saskaņā ar stratēģiju veiktajiem pasākumiem, ir reģionāli un apakšreģionāli semināri, konferences, ekspertu vizītes, pētniecība, informēšana un saziņa, kā arī papildpasākumi līdztekus starptautiskām konferencēm.
3. Šo darbību mērķis ir:
|
a) |
veicināt to, lai kodeksam pievienotos arvien vairāk valstu, un galu galā tā vispārēju piemērošanu; |
|
b) |
atbalstīt kodeksa pilnīgu īstenošanu, |
|
c) |
veicināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, ar mērķi palīdzēt veidot uzticēšanos un pārredzamību, veicināt atturēšanos un radīt lielāku stabilitāti un drošību visiem; |
|
d) |
palielināt kodeksa pamanāmību un uzlabot sabiedrības informētību par riskiem un apdraudējumiem, ko rada ballistisko raķešu izplatīšana; |
|
e) |
izpētīt – jo īpaši ar akadēmisku pētījumu palīdzību – iespējas stiprināt kodeksa darbību un veicināt sadarbību starp kodeksu un citiem attiecīgiem daudzpusējiem instrumentiem, tādiem kā raķešu tehnoloģiju kontroles režīms, ANO DPR 1540 (2004) un Apvienoto Nāciju Organizācijas kosmosā nogādāto objektu reģistrs. |
4. Projektu sīkāks apraksts ir sniegts pielikumā.
2. pants
1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Augstais pārstāvis (AP).
2. Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Fondation pour la recherche stratégique (FRS). FRS šo uzdevumu veic AP kontrolē. Šajā nolūkā AP ar FRS vienojas par vajadzīgo uzdevuma izpildes kārtību.
3. pants
1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 878 120,05.
2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā pēc šā lēmuma pieņemšanas noslēdz dotāciju nolīgumu ar FRS par atsauces summu. Minētajam dotāciju nolīgumam piemēro noteikumus par dotācijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5). Nolīgumā paredz, ka FRS ir jānodrošina Savienības ieguldījuma redzamība atbilstīgi tā apjomam.
4. Komisija 3. punktā minēto dotāciju nolīgumu cenšas noslēgt iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi, ja rodas kādas grūtības minētajā procesā, un par dotāciju nolīguma noslēgšanas dienu.
4. pants
1. AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie novērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem.
2. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.
5. pants
1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
2. Šis lēmums zaudē spēku 40 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā dotāciju nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr tas zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā, ja līdz tam laikam nav noslēgts dotāciju nolīgums.
Briselē, 2017. gada 18. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
K. SIMSON
(1) Padomes Kopējā nostāja 2003/805/KĀDP (2003. gada 17. novembris) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.).
(2) Padomes Lēmums 2008/974/KĀDP (2008. gada 18. decembris), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu (OV L 345, 23.12.2008., 91. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2012/423/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs), ar ko atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu (OV L 196, 24.7.2012., 74. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 2014/913/KĀDP (2014. gada 15. decembris), ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 360, 17.12.2014., 44. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
1. MĒRĶIS
Šā lēmuma mērķis ir ar konkrētiem pasākumiem veicināt Hāgas rīcības kodeksa pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss”) vispārēju un pilnīgu piemērošanu un darbības pastiprināšanu atbilstoši ES Stratēģijai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai.
Šis lēmums papildinās Savienības diplomātisko iesaisti ar valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam, un valstīm, kas tam nav pievienojušās. Šajā sakarā attiecīgie Savienības vēstījumi ir šādi:
|
a) |
valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam:
|
|
b) |
valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam:
|
Papildus tam šo lēmumu izmantos, lai palīdzētu finansēt ierobežotu skaitu pētījumu par sinerģijām starp kodeksu un citiem attiecīgiem daudzpusējiem instrumentiem, tādiem kā raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR), ANO DPR 1540 (2004) un ANO kosmosā nogādāto objektu reģistrs.
Visbeidzot, šā lēmuma mērķis ir atbalstīt notiekošo starptautiskās kopienas politisko dialogu par drošību un ilgtspējību kosmosā, jo īpaši, nodrošinot ierobežotu finanšu ieguldījumu ikgadējām kosmosam veltītajām konferencēm, ko organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR) Ženēvā.
2. PASĀKUMI
2.1. Pasākumu mērķi:
|
a) |
veicināt to, lai kodeksam pievienotos arvien vairāk valstu, un galu galā tā vispārēju piemērošanu; |
|
b) |
atbalstīt to, lai valstis, kuras pievienojušās kodeksam, to pilnīgi īstenotu; |
|
c) |
veicināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, ar mērķi palīdzēt veidot uzticēšanos un pārredzamību, veicināt atturēšanos un radīt lielāku stabilitāti un drošību visiem; |
|
d) |
popularizēt kodeksu un uzlabot sabiedrības informētību par riskiem un apdraudējumiem, ko rada ballistisko raķešu izplatīšana; |
|
e) |
izpētīt – jo īpaši ar akadēmisku pētījumu palīdzību – iespējas stiprināt kodeksa darbību un veicināt sadarbību starp kodeksu un citiem attiecīgiem daudzpusējiem instrumentiem, tādiem kā MTCR un ANO DPR 1540 (2004). |
2.2. Pasākumu apraksts:
|
a) |
FRS organizēs informēšanas pasākumus, ko rīkos kā reģionālus un/vai apakšreģionālus seminārus un ekspertu misijas ar mērķi:
FRS organizēs līdz deviņiem reģionāliem un/vai apakšreģionāliem pasākumiem, tostarp Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Tuvajos Austrumos / Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā, kā arī līdz sešām ekspertu misijām uz konkrētām valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam. Visus šādus pasākumus īstenos ciešā sadarbībā ar attiecīgo uzņēmējvalstu valdības iestādēm un vajadzības gadījumā ar attiecīgām akadēmiskām aprindām; |
|
b) |
FRS organizēs līdz sešiem kodeksam veltītiem papildpasākumiem līdztekus starptautiskām konferencēm, jo īpaši līdztekus kodeksa ikgadējai sanāksmei Vīnē un ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmei Ņujorkā. Šādi papildpasākumi būs paredzēti tam, lai padziļinātu saikni starp kodeksu un ANO atbilstoši Rezolūcijai 71/33, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2016. gada 5. decembrī; |
|
c) |
FRS ciešā sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm organizēs starptautiskas ekspertu grupas vizīti kosmisko raķešu palaišanas vietā saskaņā ar kodeksa 4. panta a) punkta ii) apakšpunkta trešo ievilkumu; |
|
d) |
FRS no Savienības piešķirtās dotācijas trīs reizes pārskaitīs EUR 29 240,00UNIDIR ar mērķi palīdzēt finansēt UNIDIR ikgadējās konferences par kosmosa drošības jautājumiem un tādā veidā dot ieguldījumu vispārējā mērķī atbalstīt kodeksu. FRS un UNIDIR nodrošinās Savienības redzamību šajās konferencēs atbilstoši Savienības ieguldījuma apjomam; |
|
e) |
FRS pasūtīs un publicēs vismaz četrus pētījumus par jautājumiem, kas saistīti ar kodeksu, tostarp vienu vai vairākus pētījumus par saikni starp kodeksu un citiem attiecīgiem daudzpusējiem instrumentiem, tādiem kā MTCR un ANO DPR 1540 (2004). Šajā nolūkā FRS lūgs ieguldījumu no visām pētniecības iestādēm, kas ietilpst ES neizplatīšanas un atbruņošanās konsorcijā vai ir ar to saistītas. Par pētījumu tematiem vienosies FRS un attiecīgie Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) dienesti; |
|
f) |
FRS veiks saziņas un informēšanas darbības ar mērķi uzlabot kodeksa redzamību un Savienības ieguldījumu tajā. FRS izstrādās detalizētu saziņas un informēšanas plānu, kam vajadzīgs EĀDD un Komisijas apstiprinājums. |
2.3. Pasākumu rezultāti:
|
a) |
vairāk valstu pievienojušās Kodeksam; |
|
b) |
valstis, kuras pievienojušās kodeksam, to labāk īsteno; |
|
c) |
politikas veidotāji, regulatori, eksperti un sabiedrība labāk apzinās, cik svarīgi ir, lai valstis pievienotos kodeksam un to īstenotu; |
|
d) |
Savienības centieni veicināt kodeksa vispārēju un pilnīgu piemērošanu un darbības pastiprināšanu ir labāk pamanāmi. |
3. PASĀKUMU PARTNERI
FRS, darbojoties ciešā saziņā ar EĀDD, turpinās attīstīt efektīvas partnerības ar ieinteresētām reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, valstu iestādēm, pētniecības iestādēm un citām attiecīgām struktūrām.
Attiecībā uz 2.2. punkta e) apakšpunktā paredzēto pasākumu FRS cieši sadarbosies ar UNIDIR.
4. MIJIEDARBĪBA AR SAVIENĪBAS CENTIENIEM
Pamatojoties uz informāciju, ko FRS regulāri sniegs par savām darbībām, Savienība var nolemt tā centienus papildināt ar mērķtiecīgu diplomātisku rīcību, kas paredzēta, lai uzlabotu izpratni par to, cik svarīgi ir, lai valstis pievienotos kodeksam un to īstenotu.
5. PASĀKUMU ATBALSTA SAŅĒMĒJI
|
a) |
Valstis – gan tās, kas pievienojušās kodeksam, gan tās, kuras tam nav pievienojušās; |
|
b) |
valdību ierēdņi, politikas veidotāji, regulatori, eksperti; |
|
c) |
starptautiskas, reģionālas un apakšreģionālas organizācijas; |
|
d) |
akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība; |
|
e) |
kodeksa priekšsēdētājs. |
6. DARBĪBAS VIETA
Iespējamās sanāksmju, semināru un citu pasākumu norises vietas izraudzīsies FRS, apspriežoties ar attiecīgajiem EĀDD dienestiem. Kritēriji vietas izvēlei ietvers attiecīgās valsts vai konkrēta reģiona starptautiskas organizācijas vēlmi un apņemšanos uzņemt pasākumu. Konkrētas valstu apmeklējumu vai konkrētās valstīs notiekošu pasākumu vietas būs atkarīgas no ieinteresēto valstu vai starpvaldību organizāciju ielūguma.
7. ILGUMS
Kopējais paredzētais darbības ilgums ir 36 mēneši.