<TI><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)<DATE ISO="20210714">2021. gada 14. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001">Tiesvedības valoda

T-677/2062020TJ0677EU:T:2021:4650001112121T

Spriedums, 14.7.2021. – Lieta T‑677/20

Ryanair un Laudamotion/Komisija (Austrian Airlines; Covid‑19)

<TI><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)<DATE ISO="20210714">2021. gada 14. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001">Tiesvedības valoda – angļu.</NOTE></TI>Valsts atbalstsAustrijas gaisa transporta tirgusAtbalsts, ko saistībā ar Covid‑19 pandēmiju Austrija piešķīrusi aviosabiedrībaiSubordinēts aizdevums Austrian Airlines AGLēmums necelt iebildumusAtbalsts, kas iepriekš piešķirts saņēmēja mātesuzņēmumamAtbalsts, kas paredzēts ārkārtēja notikuma radīta kaitējuma novēršanaiBrīvība veikt uzņēmējdarbībuPakalpojumu sniegšanas brīvībaVienlīdzīga attieksmePienākums norādīt pamatojumu

Lietā T‑677/20

Ryanair DAC, Sordsa [Swords] (Īrija),

Laudamotion GmbH, Švehata [Schwechat] (Austrija),

ko pārstāv E. Vahida, F.‑C. Laprévote, V. Blanc, S. Rating un I.‑G. Metaxas‑Maranghidis, advokāti,

prasītājas,pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv L. Flynn, F. Tomat, un S. Noë, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv R. Kanitz, J. Möller un P.‑L. Krüger, pārstāvji,

Austrijas Republika, ko pārstāv A. Posch, J. Schmoll, G. Eberhard un S. Weber, pārstāvji,

Austrian Airlines AG, Vīne (Austrija), ko pārstāv A. Zellhofer, advokāts,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 4684 final (2020. gada 6. jūlijs) par valsts atbalstu SA.57539 (2020/N) – Austrija – Covid‑19 – Atbalsts Austrian Airlines,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents), tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg], K. Kovalika‑Baņčika [K. Kowalik‑Bańczyk], G. Hese [G. Hesse] un D. Petrlīks [D. Petrlík],

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 23. aprīļa tiesas sēdi,pasludina šo spriedumu.<TI><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></TI><TI><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TI>1Austrian Airlines AG (turpmāk tekstā – AUA) ir aviosabiedrība, kas ietilpst Lufthansa grupā. Lufthansa grupas priekšgalā atrodas mātesuzņēmums Deutsche Lufthansa AG (turpmāk tekstā – DLH). Lufthansa grupā ietilpst arī aviosabiedrības Brussels Airlines SA/NV, AUA, Swiss International Air Lines Ltd un Edelweiss Air AG.22020. gada 23. jūnijā Austrijas Republika saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai par individuālu atbalsta pasākumu (turpmāk tekstā – attiecīgais pasākums), kas piešķirts AUA kā subordinēts aizdevums 150 miljonu EUR apmērā, kuru var konvertēt par subsīdiju. Šī pasākuma mērķis ir kompensēt AUA zaudējumus, kas radušies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid‑19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās un citi ierobežojumi.32020. gada 6. jūlijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2020) 4684 final par valsts atbalstu SA.57539 (2020/N) – Austrija – Covid‑19 – Atbalsts Austrian Airlines (turpmāk tekstā – apstrīdētais lēmums), ar kuru tā secināja, ka, pirmkārt, attiecīgais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un, otrkārt, tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam.4Attiecīgais pasākums ir daļa no vairākiem atbalsta pasākumiem par labu AUA un Lufthansa grupai, ko var rezumēt šādi.5Ar 2020. gada 22. marta Lēmumu SA.56714 (2020/N) – Vācija – Pasākumi saistībā ar Covid‑19 – Komisija, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atļāva Vācijas Federatīvās Republikas ieviesto atbalsta shēmu, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem ir vajadzīgi finanšu līdzekļi darbībai Vācijā, neaprobežojot to ar attiecīgo ekonomikas nozari. Saskaņā ar šo shēmu DLH bija tiesīga saņemt valsts 80 % garantiju aizdevumam 3 miljardu EUR apmērā (turpmāk tekstā – Vācijas aizdevums).6Ar 2020. gada 17. aprīļa Lēmumu SA.56981 (2020/N) – Austrija – Austrijas garantiju shēma pagaidu aizdevumam atbilstoši Pagaidu regulējumam valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid‑19 uzliesmojuma situācijā, kurā grozījumi izdarīti ar 2020. gada 9. jūnija Lēmumu SA.57520 (2020/N) – Austrija – Austrijas pasākumi krīzes risināšanai – Covid‑19: Austria Wirtschaftsservice GmbH (aws) garantijas lielajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz 1977. gada likumu par garantijām – Atbalsta shēmas SA.56981 (2020/N) grozījumi, Komisija, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atļāva Austrijas Republikas izveidoto atbalsta shēmu Covid‑19 pandēmijas skartajiem uzņēmumiem, neaprobežojot to ar attiecīgo nozari (turpmāk tekstā – Austrijas atbalsta shēma). Saskaņā ar šo shēmu Austrijas Republika piešķīra AUA atbalstu kā 90 % valsts garantiju komercbanku konsorcija piešķirtam aizdevumam 300 miljonu EUR apmērā.7Ar 2020. gada 25. jūnija Lēmumu SA.57153 (2020/N) – Vācija – Covid‑19 – Atbalsts Lufthansa (turpmāk tekstā – Lufthansa lēmums) Komisija, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atļāva piešķirt DLH individuālu atbalstu 6 miljardu EUR apmērā, kuru veidoja, pirmkārt, 306044326,40 EUR kā dalība kapitālā, otrkārt, 4693955673,60 EUR kā ieguldījums pamatkapitālā bez balsstiesībām – kas ir hibrīdkapitāla instruments, kurš atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem tiek uzskatīts par pašu kapitālu, – un, treškārt, 1 miljards EUR, kas ir konvertēts saskaņā ar parastajiem grāmatvedības standartiem, un, treškārt, 1 miljards EUR kā ieguldījums pamatkapitālā bez balsstiesībām ar konvertējama parāda instrumenta īpašībām. DLH varēja izmantot šo atbalstu, lai atbalstītu citas Lufthansa grupas sabiedrības, kurām 2019. gada 31. decembrī nebija finansiālu grūtību, tostarp AUA.8Lufthansa lēmumā ir precizēts, ka atbalsta pasākums, uz kuru tas attiecas, ir daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma Lufthansa grupai, ko veido šādi pasākumi:

šī sprieduma 5. punktā minētais Vācijas aizdevums DLH;

90 % valsts garantija aizdevumam 300 miljonu EUR apmērā, ko Austrijas Republika plānoja piešķirt AUA saskaņā ar šī sprieduma 6. punktā minēto Austrijas atbalsta shēmu;

attiecīgais pasākums, kas minēts šī sprieduma 2. punktā;

likviditātes atbalsts 250 miljonu EUR apmērā un Beļģijas Karalistes piešķirts aizdevums 40 miljonu EUR apmērā Brussels Airlines;

85 % valsts garantija aizdevumam 1,4 miljardu EUR apmērā, ko Šveices Konfederācija piešķīrusi Swiss International Air Lines un Edelweiss Air.

9Lufthansa lēmumā Komisija būtībā norādīja, ka atbalsta pasākumi, kurus citas valstis ir piešķīrušas Lufthansa grupas uzņēmumiem, proti, tie, kas uzskaitīti šī sprieduma 8. punkta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā un ko tātad ietver attiecīgais pasākums, tiks atskaitīti no individuālā atbalsta DLH, uz kuru attiecas šis lēmums, vai no Vācijas aizdevuma.<TI><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TI>10Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 13. novembrī, prasītājas – Ryanair DAC un Laudamotion GmbH – cēla šo prasību.11Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītājas iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 151. un 152. pantu. Ar 2020. gada 11. decembra lēmumu Vispārējā tiesa (desmitā palāta) apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.12Komisija iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 23. decembrī.13Atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam prasītājas 2020. gada 28. decembrī iesniedza motivētu pieteikumu rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.14Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2021. gada 9., 18. un 19. februārī, Vācijas Federatīvā Republika, AUA un Austrijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.15Ar attiecīgi 2021. gada 18. februāra un 2. marta lēmumiem Vispārējās tiesas desmitās palātas priekšsēdētājs apmierināja Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas pieteikumus par iestāšanos lietā.16Ar 2021. gada 9. marta rīkojumu Vispārējās tiesas desmitās palātas priekšsēdētājs ļāva iestāties lietā AUA.17Ar attiecīgi 2021. gada 24. februārī un 10. martā paziņotajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem Vācijas Federatīvajai Republikai, AUA un Austrijas Republikai saskaņā ar Reglamenta 154. panta 3. punktu tika atļauts iesniegt iestāšanās rakstus. Vācijas Federatīvā Republika, AUA un Austrijas Republika attiecīgi 2021. gada 10., 24. un 25. martā iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā savus iestāšanās rakstus.18Pēc desmitās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.19Vispārējā tiesa 2021. gada 23. aprīlī tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.20Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

prasību noraidīt;

piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika, tāpat kā Komisija, lūdz noraidīt prasību kā nepamatotu un piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.23AUA lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt kā nepieņemamu, pārējā daļā to noraidīt pēc būtības un piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.<TI><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></TI>24Jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareiza tiesvedība attaisno prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts, un 2016. gada 14. septembris, Trajektna luka Split/Komisija, T‑57/15, nav publicēts, EU:T:2016:470, 84. punkts). Līdz ar to, it īpaši – ņemot vērā apsvērumus, kuru dēļ tika lemts šo lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, un nozīmi, kādu gan prasītājas, gan Komisija un Austrijas Republika piedēvē ātrai atbildei pēc būtības, vispirms ir jāizvērtē prasības pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību.25Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecīgi ir par to, ka Komisija nav izvērtējusi iespējamo atbalstu, kurš tiek piešķirts Lufthansa vai kuru tā piešķir; otrais – par nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principu pārkāpumu; trešais – par to, ka Komisija ir kļūdaini piemērojusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā; ceturtais – par to, ka Komisijai bija jāsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra un piektais – par pienākuma norādīt pamatojumu LESD 296. panta izpratnē neizpildi.<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu – ka Komisija nav izvērtējusi iespējamo atbalstu, kurš tiek piešķirts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Lufthansa<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> vai kuru tā piešķir</HT></HT></TI>26Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nepārbaudot, vai attiecīgais pasākums ir labvēlīgs arī Lufthansa. Ja tas tā būtu, attiecīgais pasākums būtu nesaderīgs [ar iekšējo tirgu] LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo ar to vairs netiktu segtas pieļaujamās izmaksas, kas saistītas ar AUA nodarīto kaitējumu. Tādējādi šis atbalsts varētu tikt izmantots no tā sākotnējā mērķa atšķirīgiem mērķiem.27Otrkārt – un pretējā virzienā –, Komisija neesot ņēmusi vērā visu atbalstu, kas piešķirts Lufthansa grupai. Komisija neesot izvērtējusi, vai papildus rekapitalizācijai 150 miljonu EUR apmērā, ko DLH piešķīrusi AUA, piešķirtais atbalsts, kas minēts apstrīdētajā lēmumā, varētu sniegt labumu AUA, tādējādi radot pārmērīgu kompensāciju par kaitējumu, kuru ar attiecīgo pasākumu ir paredzēts kompensēt.28Komisija, ko atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA, apstrīd prasītāju argumentāciju.29Pirmkārt, ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 5., 48., 49. un 50. punktā ir paskaidrojusi, ka attiecīgais pasākums bija daļa no kopējā finansējuma par labu AUA pavisam 600 miljonu EUR apmērā, ko papildus attiecīgajam pasākumam veidoja ieguldījums 150 miljonu EUR apmērā no DLH mātesuzņēmuma pašu kapitāla (turpmāk tekstā – DLH kapitāla iepludināšana) un atbalsts 90 % valsts garantijas veidā komercbanku konsorcija aizdevumam 300 miljonu EUR apmērā, kas AUA piešķirts, pamatojoties uz Austrijas atbalsta shēmu (skat. šī sprieduma 6. punktu). Komisija šajā sakarā norādīja, ka, lai gan attiecīgā pasākuma mērķis bija kompensēt kaitējumu, kas AUA bija radies saistībā ar lidojumu atcelšanu un pārplānošanu sakarā ar ceļošanas ierobežojumu noteikšanu un citiem ar Covid‑19 pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, pārējās minētās AUA domātās kopējā finansējuma daļas savukārt bija vērstas uz to, lai nodrošinātu tās maksātspēju un atbilstošu kapitalizāciju, kas tai ļautu pārvarēt Covid‑19 pandēmijas sekas, uz kurām neattiecās attiecīgais pasākums, kā arī risināt ar šo pandēmiju nesaistītas tehniskās problēmas.30Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 25. punktā Komisija atgādināja, ka atbalstu, kas ir Lufthansa lēmuma priekšmets, DLH varēja izmantot, lai atbalstītu citas Lufthansa grupas sabiedrības, kurām 2019. gada 31. decembrī nebija finansiālu grūtību, tostarp AUA. Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 85. punktā ir paskaidrojusi, ka, izvērtējot tā atbalsta samērīgumu, uz kuru attiecas Lufthansa lēmums, tā atbilstoši 54. punktam 2020. gada 19. marta paziņojumā Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid‑19 uzliesmojuma situācijā (OV 2020, C 91 I, 1. lpp.), kas grozīts 2020. gada 3. aprīlī (OV 2020, C 112 I, 1. lpp.), 2020. gada 13. maijā (OV 2020, C 164, 3. lpp.) un 2020. gada 29. jūnijā (OV 2020, C 218, 3. lpp.) (turpmāk tekstā – pagaidu regulējums), ir ņēmusi vērā papildu atbalsta pasākumus, kas piešķirti Lufthansa grupas sabiedrībām vai ko plānots tām piešķirt saistībā ar Covid‑19 pandēmiju. Šajā ziņā Komisija tajā pašā apstrīdētā lēmuma punktā ir atgādinājusi, ka tā Lufthansa lēmumā ir secinājusi, ka visi šī sprieduma 8. punktā minētie atbalsta pasākumi, tostarp attiecīgais pasākums, kā arī pasākums, kas AUA piešķirts Austrijas atbalsta shēmā, ir ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams, lai atjaunotu Lufthansa grupas kapitāla struktūru un nodrošinātu tās darbotiesspēju.31Treškārt, ir arī jānorāda, ka Komisija jau bija ņēmusi vērā visus atbalsta pasākumus, kas piešķirti sabiedrībām, kuras ietilpst Lufthansa grupā, tostarp AUA, kā arī saistību starp tiem Lufthansa lēmumā, kurš tika pieņemts divas nedēļas pirms apstrīdētā lēmuma un uz kuru Komisija vairākkārt atsaucas šajā lēmumā. Šādos apstākļos Lufthansa lēmums ir apstrīdētā lēmuma konteksta elements, kurš līdz ar to ir jāņem vērā, neskarot tā tiesiskumu, kas nav šī strīda priekšmets.32Lufthansa lēmuma 77. punktā, kā arī 114.–121. punktā Komisija būtībā norādīja, ka atbalsts, ko citas valstis ir piešķīrušas Lufthansa grupas sabiedrībām, atkarībā no gadījuma tiks atskaitīts vai nu no atbalsta summas, kas ir šī lēmuma priekšmets, vai arī no Vācijas aizdevuma (skat. šī sprieduma 5. punktu). Tā 115. punktā Komisija konkrēti norādīja, pirmām kārtām, ka aizdevums, ko Austrijas Republika plānoja piešķirt AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu apmērā līdz 300 miljoniem EUR, tiks atskaitīts no Vācijas aizdevuma un, otrām kārtām, ka summa 150 miljonu EUR apmērā, ko Austrijas Republika plānoja piešķirt AUA saskaņā ar attiecīgo pasākumu, tiks atskaitīta vai nu no šī sprieduma 7. punktā minētā ieguldījuma pamatkapitālā bez balsstiesībām, vai arī no Vācijas aizdevuma.33Ceturtkārt, attiecībā uz DLH iepludināto kapitālu Komisija apstrīdētā lēmuma 26. punktā norādīja, ka tad, ja tā summa tiktu gūta no Lufthansa lēmumā aplūkotā atbalsta, tas katrā ziņā būtu atbalsts, kas jau ir atļauts saskaņā ar šo lēmumu.34Līdz ar to no visiem iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Komisija ir skaidri izvērtējusi visus atbalsta pasākumus, kas piešķirti par labu Lufthansa grupas sabiedrībām, un saistību starp tiem.35Prasītājas tādējādi kļūdaini apgalvo, ka Komisija nav izvērtējusi iepriekš minētos atbalsta pasākumus kopumā.36Attiecībā uz prasītāju argumentu, ka pastāvot risks, ka no attiecīgā AUA piešķirtā pasākuma labumu gūst arī Lufthansa, ir jānorāda, ka šajā argumentā nav pietiekami ņemta vērā saikne starp dažādajiem atbalsta pasākumiem, kas aprakstīti šī sprieduma 8. punktā.37No šīs saistības izriet, ka tad, ja tādām Lufthansa grupas sabiedrībām kā AUA būtu jāsaņem atbalsts, ko piešķīrusi cita valsts, nevis Vācijas Federatīvā Republika, tā summa tiktu atskaitīta no šīs pēdējās minētās dalībvalsts Lufthansa grupai piešķirtās summas. Tādējādi ar iepriekš minētajiem atbalsta pasākumiem ir izveidots atskaitīšanas mehānisms, saskaņā ar kuru Vācijas Federatīvās Republikas piešķirtais atbalsts visai Lufthansa grupai tiek samazināts atbilstoši tā atbalsta apmēram, ko kādai no minētās grupas sabiedrībām piešķir citas valstis, un tādējādi kopējā summa, ko tā saņem, nemainās.38Līdz ar to prasītāju piesauktais risks, ka attiecīgais pasākums pārsvērsies uz DLH vai citām Lufthansa grupas sabiedrībām, neatbilst iepriekš minētajam atskaitīšanas mehānismam.39Tas pats attiecas uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru pastāvot pretējs risks, proti, ka AUA saņem palīdzību no DLH, kas pārsniedz kapitāla iepludināšanu, kā rezultātā, pēc to domām, AUA varētu saņemt pārmērīgu kompensāciju.40Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir ņēmusi vērā DLH kapitāla iepludināšanu. Pirmām kārtām, apstrīdētā lēmuma 26. punktā tā ir konstatējusi, ka tad, ja šī summa būtu ietverta atbalstā, kas aplūkots Lufthansa lēmumā, runa katrā ziņā būtu par Komisijas jau atļautu atbalstu. Otrām kārtām, apstrīdētā lēmuma 82.–89. punktā tā ir norādījusi, ka minētā kapitāla iepludināšana nesedz tās pašas izmaksas, kuras iekļautas kaitējumā, ko ar attiecīgo pasākumu bija paredzēts kompensēt.41Lai gan prasītājas uzstāj, ka neesot izslēgts, ka DLH var nodot AUA vēl līdzekļus papildus kapitāla iepludināšanai, šis apgalvojums joprojām ir hipotētisks, jo prasītājas šajā ziņā nav sniegušas konkrētus pierādījumus. Katrā ziņā un pat pieņemot, ka DLH būtu šāds nodoms, šī sprieduma 40. punktā izklāstītie apsvērumi joprojām būtu spēkā, ņemot vērā, pirmkārt, ka šādas hipotētiskas papildu līdzekļu nodošanas pamatā ir atbalsts, kas jau ir atļauts ar Lufthansa lēmumu, kura tiesiskums šajā prasībā nav apšaubīts, un, otrkārt, ka Vācijas aizdevums un Lufthansa lēmumā aplūkotais atbalsts, kuri ir balstīti uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, no vienas puses, un LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, no otras puses, nav paredzēti tam, lai segtu vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas, kā to Komisija uzsvērusi apstrīdētā lēmuma 82. un 83. punktā. Proti, kamēr pirmo pasākumu mērķis ir nodrošināt saņēmēja maksātspēju un atbilstošu kapitalizāciju, attiecīgā pasākuma mērķis ir atlīdzināt kaitējumu, ko radījusi AUA lidojumu atcelšana un pārplānošana Covid‑19 pandēmijas kontekstā noteikto ceļošanas un citu ierobežojumu dēļ.42Turklāt šī sprieduma 37. punktā minētais atskaitīšanas mehānisms, kuru prasītājas nav apstrīdējušas, reglamentē saistību starp šiem dažādajiem atbalsta pasākumiem, tādējādi samazinot pārmērīgas kompensācijas par labu AUA risku. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 85. punkta, Komisija Lufthansa lēmumā jau bija secinājusi, ka visi šī sprieduma 8. punktā minētie atbalsta pasākumi, tostarp attiecīgais pasākums, kā arī pasākums, kas AUA piešķirts Austrijas atbalsta shēmā, ir ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams, lai atjaunotu Lufthansa grupas kapitāla struktūru un nodrošinātu tās darbotiesspēju. Tādējādi, ņemot vērā, ka, pateicoties minētajam atskaitīšanas mehānismam, kopējā summa, ko varētu saņemt minētā grupa, nemainās, prasītāju apgalvotais pārsvēršanās risks nešķiet ietekmējam Komisijas veikto visu attiecīgo pasākumu visaptverošo vērtējumu.43Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka attiecīgais pasākums iekļaujas kontekstā, kas ir līdzīgs kontekstam saistībā ar atbalsta pasākumu KLM, kurš apstiprināts ar Lēmumu C(2020) 4871 final par valsts atbalstu SA.57116 (2020/N) – Nīderlande – Covid‑19: Valsts garantija un valsts aizdevums KLM (turpmāk tekstā – KLM lēmums), ciktāl gan apstrīdētais lēmums, gan KLM lēmums skarot saņēmējus no uzņēmumu grupas. Tomēr pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, KLM lēmums attiecas uz gadījumu, kas skaidri atšķiras no gadījuma šajā lietā un ko raksturo tas, ka Komisija bija atsevišķi pārbaudījusi divus atbalsta pasākumus, kuri tika piešķirti divām sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā grupā, lai gan to mātesuzņēmumam bija zināma loma šī atbalsta piešķiršanā un pārvaldīšanā. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nav juridiski pietiekami pamatojusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, attiecīgie minētā atbalsta saņēmēji bija vienīgi meitasuzņēmumi, nevis mātesuzņēmums vai grupa pati un, otrkārt, vienai no tām piešķirtais atbalsts nekādā gadījumā nevarēja sniegt labumu otrai (spriedums, 2021. gada 19. maijs, Ryanair/Komisija (KLM; Covid‑19), T‑643/20, EU:T:2021:286). Atšķirībā no apstākļiem, kas ir minētā sprieduma pamatā, izskatāmajā lietā un kā izriet no šī sprieduma 31.–42. punkta, Komisija pilnībā ir ņēmusi vērā faktu, ka Lufthansa lēmumā aplūkotais atbalsts varēja sniegt labumu visām Lufthansa grupas sabiedrībām, ir skaidri pārbaudījusi saistību starp šo atbalstu un pārējiem atbalstiem, kuri var tikt piešķirti šīm pašām sabiedrībām, un izvērtējusi to samērīgumu kopumā.44Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu – nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principu pārkāpumu</HT></HT></TI>45Prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības principu un brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo attiecīgais pasākums sniedza labumu tikai AUA.46Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA apstrīd prasītāju argumentāciju.47Jāatgādina, ka valsts atbalsts, ar kuru tiek pārkāptas Līguma normas vai Savienības tiesību vispārējie principi, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu (spriedums, 2020. gada 22. septembris, Austrija/Komisija, C‑594/18 P, EU:C:2020:742, 44. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 50. un 51. punkts).<TI><HT TYPE="ITALIC">Par nediskriminācijas principa pārkāpumu</HT></TI>48Atbilstoši nediskriminācijas principam līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 66. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Montero Mateos, C‑677/16, EU:C:2018:393, 49. punkts).49Atšķirīgas situācijas raksturojošie elementi un to salīdzināmais raksturs citastarp ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību akta, ar ko ievieš šo atšķirību, mērķi. Turklāt ir jāņem vērā tās nozares principi un mērķi, uz kuru attiecas šis akts (spriedums, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 26. punkts).50Turklāt jāatgādina, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka Savienības iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos leģitīmos mērķus (spriedums, 1984. gada 17. maijs, Denkavit Nederland, 15/83, EU:C:1984:183, 25. punkts), ar to saprotot, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivju zvejas kvota), C‑611/17, EU:C:2019:332, 55. punkts).51Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta diskriminējoša attieksme, kas nav nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma mērķi, proti, kompensēt kaitējumu, ko radījusi lidojumu atcelšana un pārplānošana Covid‑19 pandēmijas kontekstā noteikto ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumu dēļ. Tās konstatē, ka Ryanair grupai pieder 8 % no Austrijas tirgus un tādējādi tai ir nodarīti aptuveni 8 % no Covid‑19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Ja attiecīgais pasākums tiktu piemērots visām aviosabiedrībām, kas darbojas Austrijā, pasākuma mērķis tiktu sasniegts bez diskriminācijas. Šajā sakarā apstrīdētajā lēmumā neesot paskaidrots iemesls, kādēļ attiecīgais pasākums tika piešķirts tikai AUA, lai gan arī citām aviosabiedrībām, kuras darbojas Austrijā, esot radies kaitējums Covid‑19 pandēmijas kontekstā noteikto ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumu dēļ. Prasītājas uzskata, ka attiecīgais pasākums esot acīmredzams ekonomiska nacionālisma pasākums.52Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir tikai daļēja kaitējuma kompensēšana AUA, kas tai radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid‑19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.53Protams, kā to pamatoti apgalvo prasītājas, minētie ierobežojumi tik tiešām ir ietekmējuši visas aviosabiedrības, kuras darbojas Austrijā, un līdz ar to tām visām, tāpat kā AUA, ir radies kaitējums sakarā ar to lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc minēto ierobežojumu ieviešanas.54Tomēr, kā Komisija pamatoti apgalvo iebildumu rakstā, dalībvalstīm nav nekāda pienākuma piešķirt atbalstu, lai novērstu kaitējumu, ko izraisījis ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.55Konkrētāk, pirmkārt, lai gan LESD 108. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot Komisijai savus projektus valsts atbalsta jomā pirms to īstenošanas, tajā tām turpretim nav noteikts pienākums piešķirt atbalstu (rīkojums, 2018. gada 30. maijs, Yanchev, C‑481/17, nav publicēts, EU:C:2018:352, 22. punkts).56Otrkārt, atbalsts var būt paredzēts, lai saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu novērstu kaitējumu, ko radījis ārkārtējs notikums, lai arī ar to netiek atlīdzināts viss šis kaitējums.57Līdz ar to nedz no LESD 108. panta 3. punkta, nedz no LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta neizriet, ka dalībvalstīm būtu pienākums novērst visu kaitējumu, ko izraisījis ārkārtējs notikums, un tādējādi tām arī nav pienākuma piešķirt atbalstu visiem šo kaitējumu cietušajiem.58Otrām kārtām, ir jānorāda, ka individuālais atbalsts, kāds tiek aplūkots šajā lietā, pēc definīcijas labumu dod tikai vienam uzņēmumam, izslēdzot visus citus uzņēmumus, tostarp tos, kas ir tādā situācijā, kura ir salīdzināma ar šī atbalsta saņēmēja situāciju. Tādējādi šāds individuāls atbalsts pēc savas būtības rada atšķirīgu attieksmi vai pat diskrimināciju, kas tomēr izriet no minētā pasākuma individuālā rakstura. Apgalvojot, kā to dara prasītājas, ka attiecīgais individuālais atbalsts ir pretrunā nediskriminācijas principam, būtībā nozīmētu sistemātiski apšaubīt ikviena individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu tikai tā neizbēgami ekskluzīvā – un tādējādi diskriminējošā – rakstura dēļ, lai gan Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm piešķirt individuālu atbalstu, ja vien ir izpildīti visi LESD 107. pantā paredzētie nosacījumi.59Trešām kārtām un katrā ziņā, pieņemot, kā to apgalvo prasītājas, ka ar attiecīgo pasākumu ieviestā atšķirīgā attieksme, jo tā ir labvēlīga tikai AUA, var tikt pielīdzināta diskriminācijai, ir jāpārbauda, vai tā ir attaisnota ar likumīgu mērķi un vai tā ir nepieciešama, piemērota un samērīga šī mērķa sasniegšanai. Tāpat, ciktāl prasītājas atsaucas uz LESD 18. panta pirmo daļu, ir jāuzsver, ka saskaņā ar šo tiesību normu ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ Līgumu piemērošanas jomā, neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme ir atļauta atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam, kas ir apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats. Šī pārbaude nozīmē, pirmkārt, ka attiecīgā pasākuma mērķim jāatbilst šīs pēdējās minētās tiesību normas prasībām un, otrkārt, ka attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtība, proti, šajā lietā, fakts, ka tas ir labvēlīgs tikai AUA, ļauj sasniegt šo mērķi un nepārsniedz tam nepieciešamā robežas.60Runājot par attiecīgā pasākuma mērķi, prasītājas neapstrīd, ka tāda zaudējumu atlīdzība, kas izriet no aviosabiedrības lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas pēc tam, kad tika ieviesti ar Covid‑19 pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi, ļauj novērst šīs pandēmijas radīto kaitējumu. Prasītājas arī neapstrīd, Covid‑19 pandēmija ir ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.61Runājot par attiecīgā pasākuma piemērošanas kārtību, Komisija apstrīdētā lēmuma 40. punktā ir norādījusi, ka, Austrijas iestāžu ieskatā, AUA ir būtiska loma Austrijas savienojamības nodrošināšanā un ka tā sniedz nozīmīgu ieguldījumu Austrijas ekonomikā, ņemot vērā, ka tā ir vienīgais pārvadātājs pārvadājumu no Austrijas tīklā un piedāvā tālu galamērķu savienojamību no Vīnes lidostas un uz to. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši nelielo Vīnes lidostas apkalpošanas zonu, neviena cita aviosabiedrība nevarētu piedāvāt daudz tiešo lidojumu uz tāliem galamērķiem no Vīnes un uz to, ņemot vērā, ka savienojošie lidojumi varētu tikt novirzīti arī uz citām lidostām, no kurām varētu piedāvāt liela attāluma lidojumus. Turklāt AUA nodarbinot aptuveni 7000 darbinieku un aptuveni 17500 darba vietu tieši vai netieši esot atkarīgas no AUA. Austrijas iestādes uzskata, ka tāda tīkla pārvadātāja kā AUA ekonomiskā nozīme Austrijas tautsaimniecībā ir aptuveni 2,7 miljardi EUR pievienotās vērtības gadā un aptuveni 1 miljards EUR nodokļu gadā.62Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar prasības pieteikuma A.2.2. pielikumā prasītāju sniegto informāciju AUA ir lielākā aviosabiedrība Austrijā, kur tai 2019. gadā piederēja 43 % tirgus daļas; šī tirgus daļa bija ievērojami lielāka nekā otrās lielākās aviosabiedrības un prasītāju daļa, kuru attiecīgās tirgus daļas 2019. gadā bija tikai 14 % un 8 %.63Prasītājas tomēr apgalvo, ka šie apstākļi neļauj attaisnot atšķirīgo attieksmi, kas izriet no attiecīgā pasākuma. Tās uzskata, ka šī atšķirīgā attieksme nav samērīga, jo ar šo pasākumu AUA tiek piešķirts viss atbalsts, kas paredzēts attiecīgā kaitējuma novēršanai, lai gan AUA ciestu tikai 43 % no šī kaitējuma.64Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka AUA, ņemot vērā tās būtisko lomu Austrijas savienojamības nodrošināšanā, vēl vairāk ietekmēja lidojumu atcelšana un pārplānošana Austrijā pēc ceļojumu ierobežojumu noteikšanas Covid‑19 pandēmijas kontekstā nekā citas šajā valstī esošās aviosabiedrības. To apstiprina visi dati, kas apkopoti šī sprieduma 61. un 62. punktā.65Turklāt no šiem datiem izriet, ka šie ierobežojumi – proporcionāli un ņemot vērā AUA darbību mērogu Austrijā – to skar vairāk nekā Ryanair, kura, kā tas izriet no prasības pieteikuma A.2.2. pielikuma, uz šo valsti un no tās veica tikai nelielu daļu no saviem lidojumiem – atšķirībā no AUA, kurai šī daļa ir bijusi daudz būtiskāka. Attiecībā uz Laudamotion prasītājas nesniedz pietiekami skaidru informāciju, kas ļautu aptvert šīs aviosabiedrības lidojumu proporciju no Austrijas vai uz to attiecībā pret visiem tās lidojumiem kopumā. Katrā ziņā nekas no Vispārējās tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neļauj secināt, ka minētajai aviosabiedrībai būtu būtiska loma Austrijas savienojamības nodrošināšanā.66Visbeidzot saistībā ar jautājumu par to, vai attiecīgais pasākums pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir jākonstatē, ka tā apmērs ir mazāks par kaitējumu, kas AUA radies lidojumu atcelšanas un pārplānošanas dēļ sakarā ar ceļošanas ierobežojumu noteikšanu Covid‑19 pandēmijas kontekstā, kā tas tostarp izriet no apstrīdētā lēmuma 79. punkta. Līdz ar to attiecīgais pasākums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā leģitīmo mērķi.67Tādējādi ir jākonstatē, ka atšķirīgā attieksme par labu AUA ir piemērota, lai novērstu no šiem ierobežojumiem izrietošo kaitējumu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.68Turklāt prasītājas nav pierādījušas, ka attiecīgā atbalsta summas sadale starp visām Austrijā esošajām aviosabiedrībām nebūtu atņēmusi minētajam pasākumam lietderīgo iedarbību.69No tā izriet, ka – katrā ziņā un ciktāl ar attiecīgo pasākumu ieviestā atšķirīgā attieksme var tikt pielīdzināta diskriminācijai – bija pamatoti attiecīgo pasākumu piemērot tikai AUA un ar attiecīgo pasākumu netiek pārkāpts nediskriminācijas princips.<TI><HT TYPE="ITALIC">Par brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpumu</HT></TI>70Pirmkārt, ir jāatgādina, ka LESD normu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis citastarp ir nodrošināt uzņēmējā dalībvalstī tādu pašu attieksmi kā pret šīs valsts pilsoņiem un uzņēmumiem (skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Finanzamt Linz, C‑66/14, EU:C:2015:661, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).71Otrkārt, pakalpojumu sniegšanas brīvībai ir pretrunā piemērot valsts tiesību aktus, kas padara pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm grūtāku par pakalpojumu sniegšanu tikai vienas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai pastāv diskriminācija pilsonības vai dzīvesvietas dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, Stylianakis, C‑92/01, EU:C:2003:72, 25. punkts). Tomēr ir jākonstatē, ka saskaņā ar LESD 58. panta 1. punktu pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti sadaļā par transportu, proti, LESD VI sadaļā. Tātad primārajās tiesībās pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta jomā ir pakļauta īpašam juridiskajam režīmam (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 36. punkts). Līdz ar to LESD 56. pants, kurā nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā tāds nav piemērojams gaisa pārvadājumu jomai (spriedums, 2011. gada 25. janvāris, Neukirchinger, C‑382/08, EU:C:2011:27, 22. punkts).72Tādēļ gaisa transporta pakalpojumu liberalizācijas pasākumus var piemērot, tikai pamatojoties uz LESD 100. panta 2. punktu (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 38. punkts). Kā pamatoti norāda prasītājas, Savienības likumdevējs ir pieņēmis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV 2008, L 293, 3. lpp.), pamatojoties uz šo tiesību normu, kuras mērķis tieši ir noteikt pakalpojumu sniegšanas brīvības principa piemērošanas nosacījumus gaisa pārvadājumu nozarē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, Stylianakis, C‑92/01, EU:C:2003:72, 23. un 24. punkts).73Šajā lietā ir jānorāda, kā būtībā apgalvo prasītājas, ka attiecīgais pasākums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums tā diskriminējošā rakstura dēļ.74Lai gan attiecīgais pasākums tik tiešām attiecas uz individuālu atbalstu, no kura labumu gūst tikai AUA, prasītājas nepierāda, kādā veidā šis ekskluzīvais raksturs varētu tās atturēt veikt uzņēmējdarbību Austrijā vai sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus no šīs valsts un uz to. Prasītājas citastarp nav identificējušas faktiskos vai tiesiskos apstākļus, kuri liecinātu, ka šim pasākumam ir ierobežojoša ietekme, kas pārsniedz iemeslu atsaukties uz LESD 107. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, bet kas, kā tika nospriests iepriekš 60.–66. punktā, tomēr ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu tāda ārkārtēja notikuma kā Covid‑19 pandēmija AUA radīto kaitējumu – atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām.75Līdz ar to attiecīgais pasākums nevar būt šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvībai. No tā izriet, ka prasītājām nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav pārbaudījusi šī pasākuma saderību ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.76Šādos apstākļos otrais prasības pamats ir jānoraida.<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu – LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta kļūdainu piemērošanu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā par atbalsta samērīgumu</HT></HT></TI>77Prasītāju trešajam pamatam būtībā ir divas daļas, no kurām pirmā attiecas uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdas AUA radītā kaitējuma apmēra novērtējumā, un otrā – uz to, ka tā esot pieļāvusi kļūdas, novērtējot attiecīgā atbalsta apmēru.<TI><HT TYPE="ITALIC">Par trešā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz AUA radītā kaitējuma novērtējumu</HT></TI>78Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka attiecīgā pasākuma mērķis saskaņā ar apstrīdēto lēmumu ir novērst kaitējumu, kas AUA radies laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam sakarā ar AUA lidojumu atcelšanu un pārplānošanu pēc ceļošanas ierobežojumu un citu ar Covid‑19 pandēmiju saistītu ierobežojošo pasākumu noteikšanas. Tomēr daļa no AUA radītā kaitējuma neesot ceļošanas ierobežojumu un citu ierobežojošo pasākumu noteikšanas sekas, jo minētie ierobežojumi laikposmā no 2020. gada 9. līdz 18. martam esot bijuši spēkā tikai daļēji, savukārt attiecīgā pasākuma mērķis ir novērst kaitējumu, kas radies laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam. Līdz ar to kaitējums, kas AUA radies šajā pirmajā laikposmā, izrietot no pasažieru nevēlēšanās ceļot pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ. Komisijas apstiprinātā metode zaudējumu aprēķināšanai tādējādi atspoguļojot Covid‑19 krīzes ietekmi kopumā, nevis Austrijas vai citu valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu konkrēto ietekmi. Tādējādi Komisija acīmredzami esot pārvērtējusi kaitējuma apmēru, ko tieši radījuši ceļošanas ierobežojumi un citi ierobežojošie pasākumi, kuri saistīti ar Covid‑19 pandēmiju. Tādējādi apstrīdētais lēmums esot pretrunīgs.79Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka nekas apstrīdētajā lēmumā nepierāda, ka laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam izpalikušās izmaksas, kas nebija jāņem vērā, lai noteiktu AUA nodarīto kaitējumu, atspoguļoja tās novēršamās izmaksas. Līdz ar to kaitējuma novērtējumā iekļautās izpalikušās izmaksas varēja ietvert arī tādu izmaksu posteņus, kuras varēja tikt novērstas.80Treškārt, Komisija apstrīdētajā lēmumā neesot novērtējusi citām aviosabiedrībām radīto kaitējumu. Prasītājas uzskata, ka ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē pēc definīcijas ietekmē vairākus vai pat visus attiecīgās nozares uzņēmumus. Tādējādi daudzas citas aviosabiedrības esot cietušas zaudējumus Austrijā sakarā ar ceļojumu ierobežojumiem, kas tika noteikti saistībā ar Covid‑19 pandēmiju. Līdz ar to šīs tiesību normas mērķis esot novērst ne tikai AUA, bet arī AUA konkurentiem radīto kaitējumu.81Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA apstrīd prasītāju argumentāciju.82Vispirms jāatgādina, ka, tā kā runa ir par atkāpi no vispārīgā principa par valsts atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, kas ir ietverts LESD 107. panta 1. punktā, LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē šauri. Līdz ar to šīs tiesību normas izpratnē var kompensēt tikai tādu ekonomisku kaitējumu, ko tiešā veidā radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi (spriedums, 2006. gada 23. februāris, Atzeni u.c., C‑346/03 un C‑529/03, EU:C:2006:130, 79. punkts).83No tā izriet, ka LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas uz atbalstu, kas var būt lielāks nekā tā saņēmējiem radušies zaudējumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 11. novembris, Spānija/Komisija, C‑73/03, nav publicēts, EU:C:2004:711, 40. un 41. punkts).84Šajā lietā, pirmkārt, ir jānorāda, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 41. un 69. punkta, ka kaitējuma novērtēšanai Austrijas iestādes ir ņēmušas vērā AUA flotes darbības apstāšanās laikposmu no 2020. gada 19. marta līdz 14. jūnijam, kā arī dienas tieši pirms šī laikposma – no 2020. gada 9. līdz 18. martam.85Šajā ziņā Komisija apstrīdētajā lēmumā ir precizējusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja par atbilstošu atļaut atbalstu, kas sedz ne tikai kaitējumu, kurš radies AUA laikposmā, kad tika apturēta tās flotes darbība, no 2020. gada 19. marta līdz 14. jūnijam, bet arī to kaitējumu, kurš radies tieši pirms šī laikposma – no 2020. gada 9. līdz 18. martam.86Kā paskaidrots apstrīdētā lēmuma 6.–14. punktā, laikposmā no 2020. gada 9. līdz 18. martam Austrijas valdība jau bija ieviesusi ceļošanas ierobežojumus. Konkrēti – 2020. gada 9. martā Austrijas Republika bija aizliegusi savā teritorijā nolaisties lidmašīnām no Ķīnas, Dienvidkorejas, Irānas un Itālijas. Šis aizliegums pakāpeniski tika attiecināts arī uz citām valstīm, tostarp 2020. gada 13. martā uz Šveici, Franciju un Spāniju, kā arī 2020. gada 15. martā uz Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Krieviju un Ukrainu. Turklāt 2020. gada 10. martā Austrijas Republika, vēršoties pret Covid‑19 pandēmiju, noteica vispārējus pasākumus, kas ietvēra ceļošanas ierobežojumus un kas stājās spēkā nekavējoties. Tā ieviesa arī medicīniskās pārbaudes uz robežām – vispirms 2020. gada 11. martā uz robežas ar Itāliju, tad – 2020. gada 14. martā ar Šveici un visbeidzot – 2020. gada 19. martā uz robežas ar Vāciju. Pa to laiku 2020. gada 12. martā Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka Eiropas pilsoņiem, kā arī visiem ceļotājiem, kas ir uzturējušies Šengenas zonas valstīs, vairs nav atļauts ieceļot to teritorijā. 2020. gada 13. martā Austrijas valdība paziņoja par ierobežojošo pasākumu kopumu, kas stājās spēkā 2020. gada 16. martā. Šie pasākumi ietvēra plašus pārvietošanās brīvības ierobežojumus visā Austrijas teritorijā.87Līdz ar to, ņemot vērā ceļošanas nosacījumu progresīvo pasliktināšanos šajā ziņā Covid‑19 pandēmijas kontekstā ieviesto ierobežojumu dēļ, kā rezultātā AUA lidojumi laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam tika atcelti un pārplānoti, Komisija varēja, nepieļaujot kļūdu, ņemt vērā kaitējumu, kas AUA bija radies minētās atcelšanas un pārplānošanas dēļ šajā laikposmā.88Līdz ar to ir jānoraida prasītāju arguments, saskaņā ar kuru, ņemot vērā kaitējumu, kas radies laikposmā no 2020. gada 9. līdz 18. martam, Komisija ir pārvērtējusi minēto kaitējumu. Šī paša iemesla dēļ apstrīdētajā lēmumā nav nekādu pretrunu.89Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka Komisija neesot pārliecinājusies, ka AUA laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam ir darījusi visu nepieciešamo, lai samazinātu izmaksas, lai no kaitējuma kompensēšanas varētu izslēgt ne tikai izpalikušās izmaksas, bet arī novēršamās izmaksas, proti, izmaksas, no kurām tā varēja izvairīties, bet kuras tai tomēr radušās, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 74. punktā Komisija ir paskaidrojusi, ka kompensējamais kaitējums atbilst pievienotās vērtības zudumam, kas aprēķināta kā starpība starp AUA neiegūto peļņu, proti, starpību starp sagaidāmo apgrozījumu laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam, ja nebūtu ceļošanas ierobežojumu un citu ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojošo pasākumu, un faktisko apgrozījumu šajā laikposmā, no kā vēl atskaitīta AUA peļņas daļa, no vienas puses, un izpalikušajām izmaksām, no otras puses.90Komisija izpalikušās izmaksas definēja kā izmaksas, kas AUA būtu radušās laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam, ja tās darbību nebūtu ietekmējuši ceļojumu ierobežojumi un ar Covid‑19 pandēmiju saistītie ierobežojošie pasākumi, un kas AUA nebija jāsedz tās lidojumu atcelšanas dēļ. Komisija arī paskaidroja, ka izpalikušās izmaksas ir jāaprēķina katram atbilstošo izmaksu veidam atkarībā no to saistības ar lidojumu samazināšanos, salīdzinot izmaksas, kas AUA radušās tajā pašā iepriekšējā gada laikposmā, ar AUA izmaksām laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam.91Komisija apstrīdētā lēmuma 19. zemsvītras piezīmē arī precizēja, ka izmaksas, kas ir izpalikušas ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojošo pasākumu dēļ, attiecas, piemēram, uz degvielas izmaksu, nodevu un maksu samazināšanos, kā arī personāla izmaksu samazināšanos, it īpaši saistībā ar īstermiņa darba izmantošanu.92Tādējādi kaitējuma novērtējumā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 42. punkta b) apakšpunkta, ir ņemtas vērā papildu izmaksas un izmaksas, kas ir izpalikušas minēto ierobežojumu dēļ. Šajā ziņā, pamatojoties uz AUA izmaksu pārbaudi un valdību pēc Covid‑19 pandēmijas izcelšanās noteikto ierobežojošo pasākumu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz mainīgajām izmaksām, Komisija, veicot šo novērtējumu, ņēma vērā konstatēto atšķirību visās mainīgajās izmaksās (it īpaši degvielas izmaksas, nodevas un maksas, kas saistītas ar apkopi, maksājumus Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai (IATA) un ēdināšanas izmaksas) un no tā izsecināja fiksētās izmaksas, kuras bija mainījušās valdību pēc Covid‑19 pandēmijas izcelšanās pieņemto ierobežojošo pasākumu dēļ – it īpaši personāla un tirdzniecības izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar lidmašīnu dīkstāvi. Turklāt iestāšanās rakstā Austrijas Republika ir norādījusi uz AUA veikto pasākumu sarakstu nolūkā samazināt savas izmaksas Covid‑19 pandēmijas kontekstā, kas citastarp ietvēra 54 % kopējo izdevumu samazinājumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Starp šiem pasākumiem Austrijas Republika norādīja, ka atsevišķās federālajās zemēs ir slēgtas vairākas tehniskās apkopes un pasažieru atbalsta infrastruktūras. Turklāt AUA esot samazinājusi savu floti, likvidējot lielāko daļu Dash modeļa lidmašīnu un vairākas lidmašīnas pārdodot. Prasītājas nav apstrīdējušas šo faktu patiesumu vai atbilstību.93Šādos apstākļos Vispārējā tiesa var vienīgi konstatēt, ka prasītāju pārmetums par to, ka Komisija, iespējams, nav ņēmusi vērā novēršamās izmaksas, ir pārāk abstrakts un nav pamatots ne ar kādiem konkrētiem datiem. It īpaši prasītājas nav konkrēti precizējušas, kuras izmaksas AUA būtu varējusi novērst un kuras līdz ar to būtu izslēdzamas no tai radītā kaitējuma novērtējuma.94Tādējādi šis arguments ir jānoraida.95Treškārt, attiecībā uz argumentu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā citu aviosabiedrību ciesto kaitējumu, pietiek atsaukties uz šī sprieduma 53.–57. punktu, lai secinātu, ka prasītājām nav pamata apgalvot, ka Komisijai apstrīdētajā lēmumā bija jāizvērtē citām aviosabiedrībām, izņemot AUA, nodarītais kaitējums.96Tādēļ trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida.<TI><HT TYPE="ITALIC">Par trešā pamata otro daļu, kas attiecas uz atbalsta apmēra novērtējumu</HT></TI>97Pirmkārt, prasītājas, atsaucoties uz saviem argumentiem, kas izvirzīti saistībā ar pirmo pamatu, apgalvo, ka Komisija neesot ņēmusi vērā iespējamo papildu atbalstu AUA no Lufthansa. Pirmām kārtām, norāde apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuru DLH iepludinātais kapitāls būtu jāiegulda efektīvās klimata un trokšņa piesārņojuma novēršanas tehnoloģijās un tādējādi neattiecas uz AUA radīto kaitējumu, kuru ar attiecīgo pasākumu ir paredzēts novērst, neesot pārliecinoša, jo šīs iepludināšanas labvēlīgās sekas esot tūlītējas, taču paredzētie ieguldījumi, kuriem nav nekādas saistošas formas, materializētos tikai 2030. gadā. Otrām kārtām, Komisija esot minējusi tikai minimālu Lufthansa grupai piešķirtā atbalsta daļu 150 miljonu EUR apmērā, noklusējot iespēju, ka Vācijas pasākums varētu sniegt labumu AUA, pārsniedzot šo summu.98Otrkārt, Komisija, izvērtējot attiecīgā pasākuma samērīgumu, esot par zemu novērtējusi tā valsts atbalsta ietekmi, kas piešķirts AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu. Proti, Komisija norādot, ka minētais atbalsts sedzot citas AUA izmaksas, kuras esot radušās 2020. gada otrajā pusgadā, tomēr tā nepaskaidrojot šī vērtējuma pamatotību. Turklāt attiecībā uz zaudējumu apmēra noteikšanu 2020. gada otrajā pusgadā Komisija esot vienkārši pārņēmusi AUA aplēses, neveicot neatkarīgu minēto zaudējumu analīzi. Komisija arī esot par zemu novērtējusi AUA no Austrijas atbalsta shēmas piešķirtā atbalsta summu, to novērtējot [70–80] miljonu EUR apmērā, nepaskaidrojot, kā tā šo skaitli ir ieguvusi. Prasītājas uzskata, ka šī atbalsta summa esot 270 miljoni EUR. Tādējādi šī atbalsta apmērs kopā ar DLH kapitāla iepludināšanas summu esot vismaz 420 miljoni EUR, un tas pārsniedzot AUA radīto zaudējumu apmēru, kuri būtu jāsedz 2020. gada otrajā pusgadā.99Treškārt, pretēji savai lēmumu pieņemšanas praksei Komisija neesot ņēmusi vērā konkurences priekšrocību, kas izrietēja no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura, kā rezultātā AUA iegūst lielāku tirgus daļu nekā tā, uz kuru tā citādi būtu varējusi pretendēt.100Komisija, ko atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA, apstrīd šo argumentāciju.101Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā iespējamo papildu atbalstu AUA no Lufthansa, pirmkārt, ir jānorāda, ka tas daļēji pārklājas ar argumentiem, kas tika izvirzīti saistībā ar pirmo pamatu. Līdz ar to ir jānorāda uz minētā pamata analīzi.102Otrkārt, ir jānorāda, ka LESD nav pretrunā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta vienlaicīga piemērošana, ja vien ir izpildīti abu šo tiesību normu nosacījumi. Tas tā ir it īpaši tad, ja fakti un apstākļi, kas rada nopietnus traucējumus tautsaimniecībā, ir ārkārtēja notikuma rezultāts.103Šajā lietā, kā tika norādīts šī sprieduma 5.–7. punktā, Vācijas aizdevums un atbalsts, kas ir aplūkoti Lufthansa lēmumā, kā arī AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu piešķirtais atbalsta pasākums tika piešķirti, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, savukārt attiecīgais pasākums tika piešķirts, pamatojoties uz LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.104Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 29. punktā ir norādījusi, ka iepriekš minēto, atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam piešķirto pasākumu mērķis bija atjaunot AUA maksātspēju un tādējādi ar tiem tika segtas izmaksas, kas pārsniedza parastu Covid‑19 pandēmijas kontekstā noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ radītā kaitējuma kompensāciju. Apstrīdētā lēmuma 47. un 49. punktā Komisija turklāt ir norādījusi, ka Austrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka attiecīgo pasākumu nevar kumulēt ar citiem atbalstiem, ar kuriem tiek segtas tās pašas izmaksas, un ka citi pasākumi, kas ietilpst AUA piešķirtajā palīdzībā, nevar radīt pārmērīgu kompensāciju, jo tie nav paredzēti AUA Covid‑19 pandēmijas kontekstā noteikto ceļošanas ierobežojumu radītā kaitējuma kompensēšanai, un ka šo pasākumu nevar izmantot šādas kompensēšanas nolūkiem.105It īpaši Komisija apstrīdētā lēmuma 50. punktā ir paskaidrojusi, ka šiem pasākumiem nav saistības ar AUA radītā kaitējuma kompensēšanu, jo, no vienas puses, aizdevums, kas AUA piešķirts saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu, ir nodrošināts ar garantiju, kas izpaužas kā AUA akciju un aktīvu vērtspapīrošana, un, no otras puses, DLH iepludinātais kapitāls – kā ir vienojušies AUA, tās akcionāri un Austrijas valdība – līdz 2030. gadam ir jāiegulda efektīvās klimata un trokšņa piesārņojuma novēršanas tehnoloģijās.106Turklāt apstrīdētā lēmuma 82.–86. punktā Komisija pārbaudīja, vai atbalsta pasākumi, kas piešķirti, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un kas var sniegt labumu AUA, nesedz to pašu kaitējumu, kuru novērst bija paredzēts ar attiecīgo pasākumu, un secināja, ka tas tā nav.107No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Komisija, novērtējot attiecīgā atbalsta apmēru un tā samērīgumu, ir ņēmusi vērā visus atbalsta pasākumus, kas varētu sniegt labumu Lufthansa grupai.108Prasītājas nav iesniegušas nevienu konkrētu un pamatotu pierādījumu tam, ka visi vai daži no attiecīgajiem atbalsta pasākumiem ir paredzēti, lai segtu tās pašas pieļaujamās izmaksas kā tās, kas iekļautas kaitējumā, kuru ar attiecīgo pasākumu ir paredzēts novērst.109Treškārt, prasītājas it īpaši kritizē apstrīdētā lēmuma 50. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, kā norādīts šī sprieduma 105. punktā, AUA DLH iepludinātais kapitāls līdz 2030. gadam ir jāiegulda efektīvās trokšņa piesārņojuma novēršanas un vidi saudzējošākās tehnoloģijās, jo attiecīgā summa jau esot tikusi nodota AUA rīcībā. Tomēr, no vienas puses, šajā argumentā nav ņemts vērā, ka šāds ieguldījums varētu notikt pakāpeniski. No otras puses, apņemšanās izmantot summu, kas ir līdzvērtīga iepludinātajam kapitālam, lai finansētu šo ieguldījumu, skaidri pierāda, ka šīs kapitāla iepludināšanas mērķis bija pavisam citāds nekā ar attiecīgo pasākumu sasniedzamais mērķis.110Attiecībā uz prasītāju argumentu, ar kuru tiek apstrīdēts šīs ieguldījumu vienošanās saistošais raksturs, pietiek norādīt, ka no apstrīdētā lēmuma 50. punkta b) apakšpunkta izriet, ka atbilstoši kopējam finansējumam, par kuru ir vienojušies AUA, tās akcionāri un Austrijas valdība, AUA ir pienākums ieguldīt DLH iepludinātajam kapitālam līdzvērtīgu summu efektīvās trokšņa piesārņojuma novēršanas un vidi saudzējošākās tehnoloģijās.111Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentiem saistībā ar AUA atbilstoši Austrijas atbalsta shēmai piešķirto atbalstu ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 87. punktā ir atzīmējusi, ka traucējumiem Austrijas tautsaimniecībā Covid‑19 pandēmijas dēļ vispārīgāk vajadzētu skart AUA plānotos finanšu rādītājus 2020. gadam. Šie paredzētie zaudējumi, attiecībā uz kuriem nevarēja tikt pierādīta nekāda tieša cēloņsakarība ar ceļošanas ierobežojumiem un ierobežojošajiem pasākumiem, pēc Komisijas domām, varētu sasniegt [no 300 līdz 400] miljoniem EUR laikposmā no 2020. gada 1. līdz 9. martam un no 2020. gada 15. jūnija līdz 31. decembrim, proti, ārpus laikposma, uz kuru attiecas aplūkotais pasākums. Tādējādi Austrijas Republika plānoja piešķirt AUA 90 % valsts garantiju 300 miljonu EUR aizdevumam saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu, lai mazinātu savas tautsaimniecības traucējumu sekas, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 88. punkta.112Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir prezumējusi, ka AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu piešķirtā atbalsta mērķis ir segt zaudējumus, kas tai radušies 2020. gada otrajā pusgadā, tomēr nepierādot, ka tas tā patiešām ir. Ar šo argumentu prasītājas faktiski mēģina sēt šaubas par to, ka minētais atbalsts varētu segt tādas pašas izmaksas kā tās, kas iekļautas AUA nodarītajā kaitējumā laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam, ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti Covid‑19 pandēmijas kontekstā, kuru ir paredzēts novērst ar attiecīgo pasākumu.113Tomēr ir jāatgādina, ka Austrijas atbalsta shēma tika ieviesta, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un tādējādi tās mērķis bija novērst nopietnus pandēmijas radītos traucējumus Austrijas tautsaimniecībā, sniedzot atbalstu lielam skaitam uzņēmumu, kuriem ir likviditātes grūtības, bet tā neaprobežojas ar konkrētu tautsaimniecības nozari. Tādējādi minētās shēmas mērķis atšķīrās no attiecīgā pasākuma mērķa.114Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 87. punktā ietvertais Komisijas paskaidrojums, ka AUA saskaņā ar minēto Austrijas atbalsta shēmu piešķirtais atbalsts ir vērsts uz to, lai segtu AUA ciestos zaudējumus, kurus tieši neizraisīja AUA lidojumu atcelšana un pārplānošana laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam ceļojumu ierobežojumu dēļ, pilnībā atbilst dažādiem attiecīgā atbalsta mērķiem. Tādējādi ar to vien, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav precizējusi pamatu, uz kuru tā balstījās, uzskatot, ka AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu piešķirtā atbalsta mērķis ir segt tai 2020. gada otrajā pusgadā paredzētos zaudējumus, nevar tikt apšaubīts apstrīdētā lēmuma tiesiskums.115Otrkārt, prasītājas pārmet Komisijai, ka tā attiecībā uz šo zaudējumu summu, kas tika novērtēta [no 300 līdz 400] miljoniem EUR, ir balstījusies uz AUA iesniegtajiem aprēķiniem tā vietā, lai pati veiktu neatkarīgu analīzi. Lai gan, protams, ir taisnība, ka no apstrīdētā lēmuma šī aprēķina avots nav secināms, tomēr šī aplēse attiecas uz zaudējumiem, kurus ar attiecīgo pasākumu nav paredzēts segt. Proti, tieši AUA saskaņā ar Austrijas atbalsta shēmu piešķirtais atbalsts, kura tiesiskums un saderīgums ar iekšējo tirgu nav šīs tiesvedības priekšmets, ir paredzēts, lai segtu daļu no šiem zaudējumiem. Līdz ar to jautājums par šo zaudējumu precīzu novērtējumu neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.116Treškārt, šī paša iemesla dēļ prasītājas nevar pamatoti pārmest Komisijai, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrojusi, kā tā ir aprēķinājusi AUA no Austrijas atbalsta shēmas piešķirtā atbalsta summu, kas aplēsta [no 70 līdz 80] miljoniem EUR. Lai gan prasītājas var pamatoti izvirzīt argumentus, ar kuriem tiek apstrīdēts šajā lietā aplūkotā atbalsta summas aprēķins, tās turpretī nevar lietderīgi kritizēt cita atbalsta summas aprēķinu, kura tiesiskums un saderība ar iekšējo tirgu nav pakļauti Vispārējās tiesas pārbaudei šajā tiesvedībā.117Katrā ziņā no apstrīdētā lēmuma 80. punkta izriet, ka Austrijas iestādes ir apņēmušās vēlākais līdz 2021. gada 30. jūnijam iesniegt Komisijai AUA radītā kaitējuma ex post novērtējuma rezultātus par laikposmu no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam, ko paredzēts novērst ar šo pasākumu, par pamatu ņemot AUA 2020. gada darbības pārskatus, kurus revidējusi un pienācīgi apstiprinājusi neatkarīga iestāde. Ja no ex post novērtējuma izrietēs, ka AUA ir saņēmusi pārmērīgu kompensāciju, Austrijas iestādes ir apņēmušās nodrošināt, lai AUA to atmaksātu.118Ceturtkārt – un līdz ar to –, prasītāju arguments, ka AUA no Austrijas atbalsta shēmas un DLH iepludinātā kapitāla piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedzot AUA 2020. gada otrajā pusgadā paredzēto zaudējumu summu, ir jānoraida.119Trešām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā AUA konkurences priekšrocību, kura izrietot no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura, ir jānorāda, ka, lai novērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, priekšrocība, ko šis atbalsts sniedz tā saņēmējam, neietver iespējamo ekonomisko labumu, ko tas guvis, izmantojot šo priekšrocību. Šāds labums var nebūt identisks priekšrocībai, ko veido minētais atbalsts, vai pat var nebūt vispār, un šis apstāklis nevar attaisnot atšķirīgu šī atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Komisija/Aer Lingus un Ryanair Designated Activity, C‑164/15 P un C‑165/15 P, EU:C:2016:990, 92. punkts).120Līdz ar to ir jākonstatē, ka Komisija pamatoti ir ņēmusi vērā AUA ar attiecīgā pasākuma starpniecību sniegto priekšrocību. Savukārt Komisijai nevar pārmest, ka tā nav noteikusi iespējamo ekonomisko labumu, kas izriet no šīs priekšrocības.121Šādos apstākļos prasītājām nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma apgalvoti diskriminējošā rakstura.122Tādējādi ir jānoraida trešā pamata otrā daļa un līdz ar to arī minētais pamats kopumā.<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu – prasītāju procesuālo tiesību pārkāpumu</HT></HT></TI>123Prasītājas apgalvo, ka Komisijas veiktā pārbaude nebija pietiekama, it īpaši saistībā ar attiecīgā pasākuma samērīgumu, kā arī tā saderību ar nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem. Šīs pārbaudes nepietiekamība liecinot par nopietnu grūtību pastāvēšanu, kuru dēļ Komisijai vajadzēja sākt formālo izmeklēšanas procedūru un ļaut prasītājām iesniegt savus apsvērumus un tādējādi ietekmēt minēto pārbaudi.124Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA apstrīd prasītāju argumentāciju.125Jānorāda, kā to būtībā darījusi Komisija, ka prasītāju izvirzītajam ceturtajam pamatam patiesībā ir pakārtots raksturs gadījumam, ja Vispārējā tiesa nebūtu pārbaudījusi paša attiecīgā pasākuma izvērtējuma pamatotību. Proti, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda pamata mērķis ir ļaut atzīt, ka ieinteresētā persona šajā statusā drīkst celt prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kas citādi tiktu atteikts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 48. punkts, un 2011. gada 27. oktobris, Austrija/Scheucher‑Fleisch u.c., C‑47/10 P, EU:C:2011:698, 44. punkts). Taču Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pirmos trīs prasības pamatus, kuri attiecas uz paša attiecīgā pasākuma novērtējuma pamatotību, un tādējādi šādam pamatam nav apgalvotā mērķa.126Turklāt ir jākonstatē, ka šim pamatam nav autonoma satura. Proti, šāda pamata ietvaros prasītājs nolūkā saglabāt tiesības, kādas tam piešķirtas formālajā izmeklēšanas procedūrā, var atsaukties tikai uz tādiem iemesliem, kas var pierādīt, ka tādas informācijas un pierādījumu vērtējumam, kuri bija vai varēja būt Komisijas rīcībā paziņotā pasākuma sākotnējās pārbaudes posmā, bija jāraisa šaubas par šī pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 81. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, 3F/Komisija, C‑319/07 P, EU:C:2009:435, 35. punkts, un 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 59. punkts), kā, piemēram, Komisijas sākotnējās pārbaudes ietvaros veiktās pārbaudes nepilnīgums vai nepietiekamība vai sūdzības no trešām personām. Tomēr ir jānorāda, ka ceturtajā pamatā kodolīgi ir pārņemti pirmajā, otrajā un trešajā pamatā izvirzītie argumenti, nesniedzot īpašus pierādījumus par iespējamām nopietnām grūtībām.127Šo iemeslu dēļ ir jākonstatē, ka, tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi minētos pamatus pēc būtības, šī pamata pamatotība nav jāpārbauda.<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par piekto pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu</HT></HT></TI>128Prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu, jo, pirmkārt, tā apstrīdētajā lēmumā nav norādījusi iemeslu, kādēļ tā nav pārbaudījusi, vai attiecīgais AUA piemērotais pasākums sniegtu labumu Lufthansa grupai vai arī atbalsts, kas piešķirts Lufthansa, varētu sniegt labumu AUA, otrkārt, tā nav pārbaudījusi, vai šis pasākums atbilst nediskriminācijas principam, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem, treškārt, tā nav novērtējusi AUA piešķirto konkurences priekšrocību un, ceturtkārt, tā nav novērtējusi ar ceļošanas ierobežojumiem radīto kaitējumu un nav arī pamatojusi savu vērtējumu par minētā pasākuma samērīgumu un tā kumulāciju ar Vācijas aizdevumu, Lufthansa lēmumā aplūkoto atbalstu un Austrijas atbalsta shēmu.129Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un AUA apstrīd prasītāju argumentāciju.130Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir būtiska formāla prasība (spriedums, 2015. gada 18. jūnijs, Ipatau/Padome, C‑535/14 P, EU:C:2015:407, 37. punkts) un tam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Tādējādi prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, it īpaši – ņemot vērā tiesību akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli, var būt attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 63. punkts; 2004. gada 22. jūnijs, Portugāle/Komisija, C‑42/01, EU:C:2004:379, 66. punkts, un 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 79. punkts).131Šajā gadījumā, runājot par attiecīgā akta raksturu, apstrīdētais lēmums tika pieņemts LESD 108. panta 3. punktā paredzētās atbalsta pārbaudes iepriekšējas izskatīšanas stadijas beigās, kuras vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai formulēt savu pirmo nostāju par attiecīgā atbalsta daļēju vai pilnīgu saderību, nesākot minētā panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, kuras mērķis savukārt ir ļaut Komisijai iegūt pilnīgu informāciju par šo atbalstu.132Šādā lēmumā, kas ir pieņemts īsā termiņā, tikai ir jāizklāsta iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka tai nav nopietnu grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (spriedums, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 65. punkts).133Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pamatojumu par saikni starp attiecīgo pasākumu un citiem atbalsta pasākumiem, kas minēti šī sprieduma 8. punktā, pietiek norādīt, ka prasītāju izteiktais pārmetums izriet no apstrīdētā lēmuma un konteksta, kurā tas iekļaujas, nepilnīgas izpratnes. No visiem šī sprieduma 31.–43. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija ir juridiski pietiekami pamatojusi savu vērtējumu par attiecīgo pasākumu saistību.134Otrkārt, runājot par nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem ir jāatgādina, ka gadījumā, ja akta sniegtā labuma saņēmēji, no vienas puses, un pārējie izslēgtie komersanti, no otras puses, ir salīdzināmā situācijā, Savienības iestādei, kas ir akta autore, ir pienākums konkrētā pamatojumā norādīt iemeslu, kādēļ šādi ieviestā atšķirīgā attieksme ir objektīvi attaisnota (spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 82. punkts). Tomēr šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir informācija, kas ir atgādināta šī sprieduma 61. punktā un kas ļauj saprast AUA īpašo nozīmi Austrijas savienojamības nodrošināšanā un Austrijas tautsaimniecībā, kā arī iemeslus, kuru dēļ Austrijas Republika ir izvēlējusies AUA kā vienīgo attiecīgā pasākuma saņēmēju.135Turklāt, ciktāl prasītājas atsaucas uz konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura, pietiek konstatēt, kā tas izriet no šī sprieduma 119.–121. punkta, ka Komisijai nebija jāņem vērā šāda priekšrocība, lai novērtētu šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, un līdz ar to tai tas nebija jānorāda arī apstrīdētajā lēmumā.136Treškārt, attiecībā uz AUA radītā kaitējuma un atbalsta summas aplēsi ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka, lai aprēķinātu kaitējumu, kuru var kompensēt saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kaitējums, kas radies laikposmā no 2020. gada 9. marta līdz 14. jūnijam, tika uzskatīts par tādu, ko tieši izraisījusi lidojumu atcelšana un pārplānošana saistībā ar Covid‑19 noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ (skat. šī sprieduma 84.–88. punktu). Turklāt tā ir juridiski pietiekami izskaidrojusi kaitējuma apmēra aprēķināšanas metodiku, tostarp izmaksas, kas ir jāņem vērā (skat. šī sprieduma 89.–91. punktu).137Tāpat Komisija pietiekami skaidri un precīzi ir paskaidrojusi to, kādā veidā tā ir aprēķinājusi attiecīgā atbalsta summu, un iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka attiecīgo pasākumu nevar kumulēt ar citiem atbalsta pasākumiem, ar kuriem tiek segtas tās pašas pieļaujamās izmaksas.138No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots un līdz ar to prasītāju izvirzītais piektais pamats ir jānoraida.139No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība ir jānoraida pilnībā, un nav vajadzības lemt par tās pieņemamību.<TI><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TI>140Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.141Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.142AUA atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)Prasību noraidīt.2)Ryanair DAC un Laudamotion GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.3)Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika un Austrian Airlines AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Kornezov

Buttigieg

Kowalik‑Bańczyk

Hesse

Petrlík

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 14. jūlijā.

[Paraksti]