<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-465/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0465</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:35">EU:C:2017:35</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. BOBEK</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑465/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">HÜTTENWERKE KRUPP MANNESMANN</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">Michal Bobek</HT>] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20170119">2017. gada 19. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑465/15</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Hüttenwerke Krupp Mannesmann GmbH</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Duisburg</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/96/EK</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Tādas elektroenerģijas jēdziens, kas tiek galvenokārt izmantota ķīmiskai reducēšanai</KEYWORD><KEYWORD>Tādas elektroenerģijas iekļaušana, kas tiek izmantota vēja rotora darbināšanai, lai ražotu čugunu domnas krāsnīs</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hüttenwerke Krupp Mannesmann GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>prasītāja<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> pamatlietā) apsaimnieko domnas krāsnis, kurās tiek ražots čuguns. Šis process ietver dzelzsrūdas ķīmisko reducēšanu, lai iegūtu čugunu, kas savukārt nozīmē, ka domnas krāsnī ir jānovirza saspiests un ļoti karsts gaiss. Saspiestais gaiss tiek radīts, izmantojot vēja rotorus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Strīds pamata lietā starp prasītāju un <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Duisburg</HT> (Dīsburgas kompetentā nodokļu iestāde, Vācija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>atbildētāja<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kā arī valsts tiesas uzdotais prejudiciālais jautājums ir par to, vai elektroenerģija, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> Direktīvas 2003/96/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes <DATE ISO="20031027">2003. gada 27. oktobra</DATE> Direktīva, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="283" PAGE.FIRST="51" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 283, 51. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Direktīva<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Ja tā tas būtu, uz to neattiektos minimālā nodokļa likme saskaņā ar šo direktīvu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/96</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvas preambulas 2. līdz 7. un 22. apsvērumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>2.</NO.P><TXT>Tas, ka nav Kopienas noteikumu, kas nosaka minimālo nodokļa likmi elektroenerģijai un energoproduktiem, kas nav minerāleļļas, var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus pareizu darbību.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="2"?><CONSID><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Iekšējā tirgus pareizai darbībai un citu Kopienas politikas mērķu sasniegšanai Kopienas līmenī nepieciešams noteikt minimālo nodokļu līmeni vairumam energoproduktu, ieskaitot elektroenerģiju, dabas gāzi un akmeņogles.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Būtiskas atšķirības valsts nodokļu līmeņos enerģētikas nozarē, ko piemēro dalībvalstis, var izrādīties kaitīgas iekšējā tirgus pareizai darbībai.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Nosakot attiecīgus Kopienas minimālos nodokļu līmeņus, varētu samazināt esošās atšķirības valsts nodokļu līmeņos.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Līguma 6. pantu vides aizsardzības prasības ir jāņem vērā, definējot un īstenojot Kopienas politiku citās jomās.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Būdama ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puse, Kopiena ratificēja Kioto Protokolu. Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un, vajadzības gadījumā, elektroenerģijai ir viens no pieejamiem līdzekļiem, lai sasniegtu Kioto Protokola mērķus.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Kopienas noteikumiem noteikti būtu jāattiecas uz energoproduktiem, ja tos izmanto par kurināmo vai motordegvielu. Tādēļ nodokļu sistēmas būtībai un loģikai jābūt tādai, lai noteikumu jomā neiekļautu energoproduktu divējādu izmantošanu un izmantošanu citiem nolūkiem, nevis kā degvielu, kā arī mineraloģiskos procesus. Tādai pašai attieksmei jābūt pret līdzīgā veidā izmantojamo elektroenerģiju.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 1. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāuzliek nodokļi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>energoproduktiem un elektroenerģijai<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>2. panta 1. punktā energoprodukti ir definēti, izmantojot KN kodu uzskaitījumu, dažos gadījumos tikai tad, ja tos paredzēts izmantot par motordegvielu vai kurināmo. 2. panta 2. punktā ir apstiprināts, ka Direktīva ir piemērojama arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>elektroenerģijai, kas atbilst KN kodam 2716<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>2. panta 3. punktā ir paredzēts, ka noteiktos gadījumos dalībvalstis uzliek nodokli energoproduktiem, kuri neietilpst jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>energoprodukti<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> definīcijā, ja tie ir paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu vai kurināmo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>2. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Direktīva neattiecas uz šādiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“–</NO.P><TXT>energoproduktiem, kurus izmanto citiem nolūkiem, nevis par motordegvielu vai kurināmo,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>energoproduktu divējādu izmantošanu.</TXT><P>Energoprodukts tiek divējādi izmantots, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu un kurināmo. Energoproduktu izmantošanu ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos uzskata par divējādu lietošanu.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>elektroenerģiju, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos,</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>elektroenerģiju, ja tā veido vairāk nekā 50 % no produkta izmaksas. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Produkta izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu summa plus personāla izdevumi, plus pamatkapitāla patēriņš uzņēmuma līmenī, kā noteikts 11. pantā. Šīs izmaksas aprēķina vidēji uz vienību. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Elektroenerģijas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir elektroenerģijas faktiskā iepirkuma vērtība vai elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ja to ražo uzņēmumā,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>mineraloģiskiem procesiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Mineraloģiskie procesi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir procesi, kas klasificēti NACE nomenklatūrā ar kodu DI 26 <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>citu nemetāla minerālproduktu ražošana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> Padomes <DATE ISO="19901009">1990. gada 9. oktobra</DATE> Regulā (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā.</ALINEA><ALINEA>Tomēr 20. pants attiecas uz šiem energoproduktiem.”</ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Prasītāja apsaimnieko tērauda ražotni. Tās domnas krāsnīs tiek ražots čuguns. Dzelzsrūda tiek pārvērsta par čugunu, aizvācot skābekli (ķīmiskā reducēšana). Šī reakcija tiek īstenota augstā temperatūrā un ietver karsta un saspiesta gaisa izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saspiestais gaiss, kas tiek izmantots ķīmiskai reducēšanai, tiek radīts ar vēja rotoriem un tiek novirzīts domnas krāsnīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Prasītāja iesniedza atbildētājai pieteikumu piešķirt nodokļu atbrīvojumu atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">Stromsteuergesetz</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/><HT TYPE="ITALIC">StromStG</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, valsts tiesību akts par elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli Vācijā, ar ko tiek transponēts Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums, kurā ir noteikts viens no Direktīvas piemērošanas izņēmumiem) 9.a pantam attiecībā uz elektroenerģiju, ko tā izmanto vēja rotoru darbināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Atbildētāja noraidīja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">StromStG</HT> 9.a panta 1. punkta 4. apakšpunktam no nodokļa varot tikt atbrīvota tikai tāda elektroenerģija, kas ir tikusi izmantota ķīmiskās reducēšanas procesā. Šis nodokļa atbrīvojums varot tikt piešķirts tikai tad, ja elektroenerģija galvenokārt esot tikusi izmantota ķīmiskai reducēšanai. Tomēr šajā gadījumā tā nolēma, ka elektroenerģija galvenokārt ir izmantota motorpiedziņai, lai saražotu saspiestu gaisu. Tā neesot bijusi domāta dzelzsrūdas ķīmiskajai reducēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Prasītāja pārsūdzēja šo lēmumu atbildētājai. Viens no tās argumentiem bija, ka atbilstoši Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešajam ievilkumam tā neattiecoties uz elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai. Tādējādi šī tiesību norma pieļauj arī cita veida izmantošanu, it īpaši saspiesta gaisa ražošanu un transportēšanu, bez kā ķīmiskās reducēšanas process domnas krāsnī nebūtu iespējams. Tā apgalvoja, ka elektroenerģijas izmantošana, kam prasītāja lūdza piešķirt atbrīvojumu, nebeidzas vēja rotoros. Ķīmiskās reducēšanas procesā ietilpst arī saspiesta gaisa, kas ir būtisks resurss, ražošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Atbildētāja noraidīja pārsūdzību. Prasītāja par šo lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija), kura nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Vai [Padomes Direktīvas 2003/96], kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums attiecībā uz čuguna ražošanu domnas krāsnīs ir jāinterpretē tādējādi, ka arī elektroenerģija vēja rotora darbināšanai ir jāuzskata par tādu elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai?<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja un atbildētāja pamata lietā, kā arī Eiropas Komisija. Ieinteresētie lietas dalībnieki, kuri piedalījās rakstveida daļā, kā arī Apvienotās Karalistes valdība izteica mutvārdu apsvērumus <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembra</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā no Direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>elektroenerģija, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, kas nozīmē, ka pēdējā nebūtu apliekama ar nodokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ietver elektroenerģiju, kas tiek izmantota tādu vēja rotoru darbināšanai, kuri saspiež gaisu, kas pēc tam tiek izmantots dzelzsrūdas ķīmiskajā reducēšanā, lai iegūtu čugunu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Valsts tiesas jautājums būtībā ir par nošķiršanu. Tajā ziņā, ka elektroenerģija tiek izmantota skābekļa aizvākšanai no rūdas, tā netiek tieši izmantota dzelzsrūdas ķīmiskajā pārveidošanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Tas, piemēram, kontrastē ar elektrolīzi, kurā elektroenerģija tiek izmantota tieši, lai atdalītu ķīmiskas vielas.</P></NOTE>. Taču elektroenerģija tiek izmantota, lai radītu resursu – saspiestu gaisu – ķīmiskajai reducēšanai. Šis resurss ir <HT TYPE="ITALIC">būtisks</HT> ķīmiskās reducēšanas procesā, tas tiek <HT TYPE="ITALIC">tieši</HT> un <HT TYPE="ITALIC">tūlītēji</HT> novirzīts domnas krāsnī. Vai šāda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>tūlītēja<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>tieša<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> darbība ir pietiekama, lai uzskatītu, ka tā tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Manuprāt, turpmāk minēto iemeslu dēļ tas ir pietiekami. Turpmāk es izvērtēšu attiecīgo tiesību normu parasto nozīmi (A), sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju (B), esošās judikatūras par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu attiecināmību (C) un, visbeidzot, to piemērošanu šajā lietā (D).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Gramatiskā interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tiesa vēl nav sniegusi Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Gramatiski interpretējot, jēdziens elektroenerģija, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>ko izmanto galvenokārt ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, noteikti varētu ietvert elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai. Lai gan elektroenerģija tiek izmantota, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>lai<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> darbinātu ventilatoru un ražotu saspiestu gaisu, tas noteikti nav galarezultāts. Saspiestais gaiss nekavējoties tiek novirzīts domnas krāsnī. Tas ir būtisks resurss dzelzsrūdas ķīmiskās reducēšanas procesā. Proti, <HT TYPE="ITALIC">šajā</HT> ziņā elektroenerģijas vienīgais mērķis ir darīt iespējamu ķīmisko reducēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, vienkārša jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>lai<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>for the purpose of<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) un tā ekvivalenta citās valodās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Piemēram, franču valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>pour<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, spāņu valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>a efectos de<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, itāļu valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>per<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, holandiešu valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>voor<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, vācu valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>für die Zwecke<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> un čehu valodā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>pro účely<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201C" ID="QE0029"/>.</P></NOTE> analīze nesniedz pārliecinošu atbildi uz valsts tiesas jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Var teikt, ka ir vairākas tekstuālas neskaidrības, proti, tiesību normā nav skaidri nošķirta elektroenerģija, kas ķīmiskai reducēšanai tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>tieši<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>netieši<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Tajā arī nav konkretizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>ķīmiskā reducēšana<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir pati faktiskā reakcija, nevis – plašāk – process. Protams, vāja saikne ar ķīmisko reakciju nebūtu pietiekama. Piemēram, atbrīvojums acīmredzami neattiektos uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota, lai darbinātu dzērienu aparātu ražotnes darbinieku ēdnīcā. Šādas saiknes ir pārāk vājas. Savukārt šajā lietā resursa – saspiesta gaisa – radīšanas un izmantošanas tūlītējums un būtiskums padara atbildi neskaidrāku.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tādēļ attiecībā uz identificēto centrālo elementu, proti, nošķiršanu, gramatiskā interpretācija paliek neskaidra. Līdz ar to šī tiesību norma ir jāinterpretē sistēmiski un teleoloģiski.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Turpmāk es koncentrēšos uz četriem aspektiem, proti, trešā ievilkuma interpretāciju kopumā (1), 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta vērtējumu pēc būtības, vai tas ir izņēmums no Direktīvas piemērošanas jomas vai arī tās definīcija (2), vajadzību šauri interpretēt, lai saglabātu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>effet utile<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (3), un 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma paralēlo interpretāciju (4).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Trešais ievilkums kopumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā arī gramatiskās un sistēmiskās interpretācijas krustpunktā vispirms būtu lietderīgi izvērtēt trešo ievilkumu kopumā. Lai gan iesniedzējtiesa kā interpretācijas objektu konkrēti min <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>ķīmisko reducēšanu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, trešais ievilkums attiecas arī uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>elektrolītiskiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> (kas attiecas uz elektrolīzes ražošanu) un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>metalurģijas procesiem<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Mana šī brīža šo trīs izņēmuma gadījumu gramatiskā interpretācija ir tāda, ka tie, kā prasītāja to minējusi savos rakstveida apsvērumos, attiecas uz trim rūpnieciska procesa veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>metalurģijas procesi<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, tāpat kā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>ķīmiskā reducēšana<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, ir jāinterpretē šauri. Tomēr Komisija atzina, ka, pat šādi interpretējot, jēdziens tomēr, iespējams, aptvers virkni procesu metālrūpniecības nozarē (tostarp rūdas ķīmisko reducēšanu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tikai šī iemesla dēļ vien esmu piesardzīgs attiecībā uz pārāk šauru jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> interpretāciju, kas attiektos tikai uz ļoti konkrētu skābekļa atomu atdalīšanu, elektroenerģiju pielietojot tieši. Kāpēc būtu obligāti jāparedz viena jēdziena šaura interpretācija, ja uz to pašu procesu katrā ziņā var tikt attiecināti citi jēdzieni tā paša izņēmuma ietvaros?</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">2. panta 4. punkta b) apakšpunkts – izņēmums no piemērošanas jomas vai tās definīcija?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, atbildētāja pamatlietā un Komisija tomēr atbalsta šādu šauru 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju. To pamatnostāja ir tāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> attiecas tikai uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota kā faktiskās ķīmiskās reducēšanas reakcijas sastāvdaļa. Tādēļ tas neietvertu elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoros, un uz to tad attiektos Direktīva. Savukārt prasītāja, kā arī Apvienotās Karalistes valdība jēdzienu skata plašāk, uzskatot, ka uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai, attiecas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums un tā ir izslēgta no Direktīvas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Pamatojot savu nostāju, atbildētāja un Komisija apgalvo, ka tādēļ vien, ka 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir noteikti izņēmumi no vispārīgā noteikuma par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, tas ir jāinterpretē šauri. Šajā ziņā tās atsaucas uz vispārīgo judikatūru par to, ka izņēmumi ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Piemēram, atsaucoties uz spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150305">2015. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Statoil Fuel &amp; Retail</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑553/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:149">EU:C:2015:149</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kā arī judikatūru, kurā ir noteikts, ka likumdevējam nav bijis nodoma ieviest plašus izņēmumus no Direktīvas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Piemēram, skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haltergemeinschaft LBL</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑250/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:862">EU:C:2011:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Systeme Helmholz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑79/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:797">EU:C:2011:797</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Lai arī pirmajā brīdī šis arguments šķiet pievilcīgs, rūpīgāk izvērtējot, šī judikatūra nav diez ko noderīga, lai atbildētu uz valsts tiesas jautājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka Direktīvas 2. panta 4. punktā nav paredzēts izņēmumu uzskaitījums. Tā vietā tajā ir noteikta Direktīvas piemērošanas joma. Manuprāt, tas kļūst skaidrs, sistēmiski interpretējot Direktīvu, kuras 2. pantā ir noteikti produkti un izmantošanas veidi, uz kuriem Direktīva attiecas. Izņēmuma gadījumi un atkāpes no šīs vispārīgi noteiktās piemērošanas jomas ir paredzēti tālāk Direktīvas tekstā, it īpaši tās 17.–19. pantā. Turklāt 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, saskaņā ar kuru tajā ir noteikta piemērošanas joma, nevis paredzēti izņēmumi no tās, apstiprina Tiesas spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Fendt</HT> (saistībā ar Direktīvu 92/81/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Padomes <DATE ISO="19921019">1992. gada 19. oktobra</DATE> Direktīva par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="316" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 316, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kas ir Direktīvas priekštece)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070705">2007. gada 5. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fendt Italiana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑145/06 un C‑146/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:411">EU:C:2007:411</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>kaut arī minerāleļļas, kas tiek izmantotas citiem nolūkiem, nevis kā motordegviela vai kurināmais, ietilpst Direktīvas 92/81 piemērošanas jomā, – tā kā šie produkti, kā to iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Itālija 30. un 33. punktā ir atzinusi Tiesa, tomēr ir obligāti atbrīvojami no saskaņotā akcīzes nodokļa, – Kopienu likumdevējs, pieņemot Direktīvu 2003/96, bija iecerējis grozīt šo režīmu, izslēdzot šādus produktus no šīs pēdējās minētās direktīvas piemērošanas jomas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šī iemesla dēļ es neuzskatu, ka sākotnējai nostājai noteikti būtu jābūt tādai, ka 2. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē, cik vien šauri iespējams. Taču pat tad, ja šāda sākotnējā izejas pozīcija būtu atbalstāma un ja praktiskā ziņā definīcijas, kuras pēc to būtības paredz izņēmumus attiecībā uz direktīvas materiālo piemērojamību, būtu jāpielīdzina pašiem izņēmumiem, centrālais jautājums paliktu nemainīgs, proti, izņēmums nebūtu jāinterpretē tik šauri, ka tas zaudētu jebkādu saprātīgu nozīmi un jēgu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par šauru interpretāciju, lai saglabātu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>effet utile<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Līdzīgu iemeslu dēļ es nepiekrītu arī Komisijas izteiktajam apgalvojumam, ka, ja jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> tiktu interpretēts plašākā nozīmē nekā tikai tieša elektroenerģijas izmantošana, lai aizvāktu skābekli, tiktu apdraudēta visa Direktīva vai zināmā mērā nenovēršami tiktu kaitēts tās lietderīgajai iedarbībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas ir pārāk pārspīlēts apgalvojums. Tiesas sēdē Komisija zināmā mērā atkāpās no tā. Jāatgādina, ka šeit galvenais ir ļoti konkrēts jautājums par to, vai elektroenerģija, kas tiek izmantota, lai saspiestu gaisu, kurš tiek novirzīts domnas krāsnīs, ietilpst Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma piemērošanas jomā. Nav strīda par to, ka minētais ir cieši ar to saistīts un tam ir būtiska nozīme<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Iesniedzējtiesa pati tieši apstiprināja šo būtiskumu.</P></NOTE> ķīmiskajā reducēšanā. Proti, šķiet, ka pašai Komisijai reizēm ir bijušas grūtības noteikt atšķirību savos procesuālajos rakstos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Piemēram, līdz ar to gan rakstveida, gan mutvārdu procesā Komisija atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ciešu saikni<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, kurai ir jāpastāv starp ķīmisko reducēšanu un elektroenerģijas izmantošanu, kas pirmajā mirklī varētu ietvert elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai (Vēlāk Komisija atzina šo formulējumu mutvārdu procesā.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Kā jau iepriekš uzsvērts 32. punktā, es apzinos risku, ka pārāk šaura jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> interpretācija padarīs tā piemērošanas jomu praktiski neesošu. Tas varētu nozīmēt, ka šis jēdziens ietver gandrīz vienīgi izmantošanas veidus, kas katrā ziņā ietilpst tāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, kurš tiek attiecināts uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>metalurģijas procesos<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>. Tādējādi vēlreiz rodas tāds pats jautājums, – ja tāds tiešām bija likumdevēja nodoms, kāpēc 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumā ir ieviesti trīs dažādi jēdzieni?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija un atbildētāja gan rakstveidā, gan mutvārdos minēja divus rūpniecisku procesu piemērus, kuri ietver elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Piemēri bija par i) elektriskām loka krāsnīm un ii) silikona plākšņu ražošanu. Šo secinājumu mērķis nav sīkāk diskutēt par abstraktu šo piemēru pamatotību. Tomēr tiesas sēdē kļuva skaidrs, ka nav vienprātības par to, vai šie rūpnieciskie procesi faktiski ietver elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> un, ja tas tā ir, vai tie arī ietilpst elektroenerģijas, kas galvenokārt tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>metalurģijas procesos<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, jēdzienā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Līdz ar to, manuprāt, joprojām ir atklāts jautājums, vai saskaņā ar Komisijas un atbildētājas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju atbrīvojumam attiecībā uz elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, vispār būtu kāda praktiska nozīme.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrā un trešā ievilkuma sistēmiskā un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>paralēlā<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Vai turpmāku ieskatu par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju var gūt, pamatojoties uz šīs tiesību normas otrā un trešā ievilkuma kopīgu sistēmisku interpretāciju?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Komisija un atbildētāja atbalsta šādu sistēmisku interpretāciju. Tās iet vēl tālāk. Tās vēlas piemērot tā saukto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>paralēlo<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> divu ievilkumu interpretāciju. Viņuprāt, šāda paralēlā interpretācija liek trešo ievilkumu saprast samērā šauri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Kā to pareizi norādīja atbildētāja un Komisija, Direktīvas preambulas 22. apsvērumā ir atsauce uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto energoproduktu divējādas izmantošanas izņēmumu, un saskaņā ar to <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>tādai pašai attieksmei [ir] jābūt pret līdzīgā veidā izmantojamo elektroenerģiju<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>. Līdzīga attieksme elektroenerģijai un energoproduktiem ir jāpiemēro arī tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem, kuri it īpaši apdraudētu Direktīvā paredzēto iekšējā tirgus mērķu ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tomēr, lai gan ir jāpiemēro līdzīga attieksme un, vispārīgāk, acīmredzami jānodrošina interpretācijas saskaņotība, ir jākonstatē ļoti būtiskas atšķirības starp 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma formulējumu un uzbūvi. Šīs atšķirības ir jāizklāsta detalizētāk, jo tās skaidri nosaka divu ievilkumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>paralēlās<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> interpretācijas robežas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Otrais ievilkums zināmā mērā ir <HT TYPE="ITALIC">šaurāks</HT> nekā trešais ievilkums. Otrais ievilkums attiecas tikai uz energoproduktu divējādu izmantošanu. Tomēr divējādas izmantošanas jēdziens it nemaz nav ietverts trešajā ievilkumā. Turklāt otrais ievilkums ir piemērojams tikai tad, ja vienā no izmantošanas veidiem energoprodukti tiek izmantoti kā kurināmais (izņemot motordegvielu). Šāds ierobežojums nav arī paredzēts trešajā ievilkumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Var arī teikt, ka otrais ievilkums ir <HT TYPE="ITALIC">plašāks</HT>, jo tajā ķīmiskā reducēšana, elektrolīze un metalurģija ir minētas tikai kā divējādas izmantošanas piemēri, savukārt trešajā ievilkumā ir ietverts izsmeļošs saraksts. Turklāt otrais ievilkums var tikt piemērots arī gadījumā, ja ķīmiskā reducēšana, elektrolīze un metalurģija tiek izmantotas tikai samērā maz. Saskaņā ar trešo ievilkumu tām ir jābūt galvenajam izmantošanas veidam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tās ir nozīmīgas un tiešas šo divu ievilkumu piemērošanas jomu tekstuālas atšķirības, kuras ir paredzējis likumdevējs. Zināmā mērā tās ir nenovēršamas. Fiziski elektroenerģija ļoti atšķiras no citiem energoproduktiem. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka citi energoprodukti var tikt pakļauti ķīmiskai pārveidošanai, ļaujot tiem piedalīties rūpnieciskajos procesos, kas elektroenerģijas gadījumā ir neiespējami<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Es pievērsīšos šim punktam vēlāk lietas <HT TYPE="ITALIC">X</HT> kontekstā.</P></NOTE>. Proti, šāda iespēja ir būtisks elements 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>divējādas izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> izņēmuma formulējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Visbeidzot, es uzskatu, ka pastāv nopietni tekstuāli un praktiski ierobežojumi attiecībā uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>paralēlo<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> interpretāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Es uzsveru šo aspektu, jo Komisija šo paralēlo interpretāciju ir izvirzījusi par savas argumentācijas galveno elementu un ir to samērā dziļi attīstījusi savos procesuālajos rakstos. Komisija uzskata, ka i) nosacījums par divējādu izmantošanu, iespējams, var tikt pieļauts trešajā ievilkumā un ka ii) trešais ievilkums var būt piemērojams tikai gadījumā, ja elektroenerģija tiek izmantota kā kurināmais (nevis kā motordegviela). Manuprāt, tā ir apšaubāma sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas piemērošana, kura būtībā ir vērsta uz direktīvas teksta pārrakstīšanu. Tiesiskās noteiktības labad šāda pieeja skaidri ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Neraugoties uz šiem 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>paralēlās<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> interpretācijas ierobežojumiem un manām bažām par Komisijas samērā elastīgo pieeju juridiskajai interpretācijai, es piekrītu, ka zināmu ieskatu var gūt esošajā judikatūrā par otro ievilkumu. Nākamajā sadaļā es pievērsīšos šai judikatūrai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="BOLD">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Judikatūra par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā uzmanības centrā ir lieta <HT TYPE="ITALIC">X</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141002">2014. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2247">EU:C:2014:2247</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tā attiecās uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētā divējādas izmantošanas izņēmuma piemērošanu. Prasītāja tajā lietā ražoja cukuru. Šajā procesā tā izmantoja kurināmo. CO<HT TYPE="SUB">2</HT>, kas rodas, sadegot kurināmajam, tā arī izmantoja diviem mērķiem. Pirmkārt, paša cukura ražošanā (CO<HT TYPE="SUB">2</HT> ir būtisks resurss). Otrkārt, tā eksportēja CO<HT TYPE="SUB">2</HT>, lai izmantotu to mēslojuma ražošanā. Valsts tiesa jautāja, vai tā var tikt uzskatīta par divējādu izmantošanu un vai uz to var tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums. Šī tiesa apgalvoja, ka, ja CO<HT TYPE="SUB">2</HT> tiek izmantots kā resurss cukura ražošanā, tā ir divējāda izmantošana, bet tā eksportēšana tāda nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Savā argumentācijā, kuru ir lietderīgi citēt paplašināti, Tiesa noteica, ka<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141002">2014. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2247">EU:C:2014:2247</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>[..] var būt energoprodukta, kurš tiek sadedzināts ražošanas procesā, divējāda izmantošana, ja [..] šis <HT TYPE="ITALIC">process nevar tikt pabeigts</HT> bez vielas, kura, bez šaubām, <HT TYPE="ITALIC">rodas, tikai</HT> minētajam energoproduktam <HT TYPE="ITALIC">sadegot</HT>.</P><P>Tā kā aplūkotais energoprodukts šajā ražošanas procesā tiek izmantots kā enerģijas avots ar mērķi iegūt gāzi, kas rodas, vienīgi šim energoproduktam sadegot, var uzskatīt, ka no šīs enerģijas avota funkcijas izriet divi līdzās pastāvoši izmantošanas veidi.</P><P>Turpretī, ja tādos apstākļos kā pamatlietā gāze, kas rodas sadegšanas rezultātā, nav produkts, kas nepieciešams ražošanas procesa pabeigšanai, bet gan šī procesa atliekas, kas vienkārši tiek pārstrādātas, nepastāv paša energoprodukta divējāda izmantošana. Līdz ar to ar apstākli vien, ka gāze, kas rodas, ir pirmā viela tādā <HT TYPE="ITALIC">atsevišķā ražošanas procesā</HT> kā mēslojuma ražošana lauksaimniecības vajadzībām, nepietiek, lai uzskatītu, ka pastāv energoprodukta, kurš ticis sadedzināts, divējāda izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. (Mans izcēlums.)</P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>No Tiesas argumentācijas izriet trīs aspekti. Pirmkārt, Tiesa uzsver resursa būtisko raksturu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>nevar tikt pabeigts bez<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>). Otrkārt, resursam ir jārodas, sadegot kurināmajam (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>tikai sadegot<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>). Treškārt, ja resurss tiek novirzīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>atsevišķā ražošanas procesā<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, nevar tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> ir vēl viena nesenāka lieta par Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">YARA Brunsbüttel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:836">EU:C:2015:836</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šī lieta attiecās uz amonjaka ražošanu. Šajā procesā tika radītas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>mazvērtīgas<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>poor<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>) gāzes. Pēc tam tās tika sajauktas ar dabasgāzi un sadedzinātas, izmantojot karstumu, lai veiktu vairākas funkcijas: tvaika karsēšana un žāvēšana, ķīmiskā sadalīšanās un dūmgāzu izvadīšana. Būtībā Tiesai uzdotais jautājums bija par to, vai uz dabasgāzi var tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Atbildot noraidoši, Tiesa atgādināja lietā <HT TYPE="ITALIC">X</HT> noteiktos pamatprincipus. Tā secināja, ka dabasgāze netika divējādi izmantota divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ražošanas process var tikt pabeigts bez dabasgāzes. Turklāt, pat ja tā nebūtu, dabasgāze netika pārveidota par tvaiku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Konkrētāk, rīkojumā ir noteikts, ka tvaiks nav viela, kas var tikt radīts, tikai izmantojot dabasgāzi. Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> <HT TYPE="ITALIC">Brunsbüttel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:836">EU:C:2015:836</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Lietas <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> ir interesantas divējādā ziņā. Pirmkārt, manuprāt, nosacījumi par tiešumu, ko Tiesa paredzēja lietā <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un apstiprināja lietā <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT>, ir noderīgi kā pamats, lai noteiktu, kad elektroenerģija tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>ķīmiskai reducēšanai<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>. Otrkārt, šajās lietās vēlreiz ir uzsvērtas robežas starp 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma paralēlēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pēdējo aspektu abās lietās – <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">X</HT> – netieši ir paredzēts, ka energoproduktam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>divējādas izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> izņēmums var tikt piemērots tikai tiktāl, ciktāl tas ir <HT TYPE="ITALIC">fiziski pārveidots</HT> un šajā <HT TYPE="ITALIC">jaunajā veidolā izmantots</HT> ražošanas procesā. Kā iepriekš uzsvērts, šādai transformācijai attiecībā uz elektroenerģiju vienkārši nav nozīmes. Tādēļ šis nosacījums nevar tikt attiecināts uz trešo ievilkumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kritēriji un to piemērošana šajā lietā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Atgriežoties pie pirmā aspekta un līdz ar to arī pie šīs lietas galvenā punkta, – kas notiek ar nošķirtības kritēriju? Manuprāt, lietās <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> ir izvirzīti divi nosacījumi, kuriem ir nozīme šajā lietā, proti, <HT TYPE="ITALIC">būtiskums</HT> un <HT TYPE="ITALIC">tūlītēja izmantošana</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Lai tā varētu tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>divējādu izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>, energoprodukta sadegšanai <HT TYPE="ITALIC">ir jārada būtisks resurss</HT> ražošanas procesam. Iepriekš norādīto iemeslu dēļ elektroenerģija nevar tikt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>pārveidota<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> par resursu, taču elektroenerģija var tikt izmantota, lai to radītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">tūlītēju</HT> izmantošanu lietā <HT TYPE="ITALIC">X</HT> ir skaidri noteikts, ka divējādas izmantošanas izņēmums nevar tikt attiecināts, ja radītais resurss tiek eksportēts ārpus ražošanas procesa. Turklāt, lai arī konkrēti tas nav šādi izklāstīts, lietā <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT> ir noteikts, ka atkritumu aizvadīšana nav pietiekami būtiska procesa daļa, lai varētu tikt piemērots divējādas izmantošanas izņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Piemērojot šos kritērijus šajā lietā, šķiet, ka izmantotā elektroenerģija ir <HT TYPE="ITALIC">būtisks</HT> resurss ķīmiskās reducēšanas procesā. Tā ir šī procesa vajadzīga sastāvdaļa. Proti, valsts tiesa tieši apstiprina šo punktu savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Ir taisnība, ka pati elektroenerģija netiek transformēta par būtisku resursu tādā pašā veidā kā, piemēram, lietā <HT TYPE="ITALIC">X</HT>. Tomēr, kā iepriekš minēts, tā tas vienkārši ir tāpēc, ka elektroenerģijai un citiem energoproduktiem būtībā ir fiziski atšķirīgs raksturs. Tomēr resurss paliek gan būtisks, gan vajadzīgs, tādējādi veidojot obligātu procesa sastāvdaļu. Galu galā bez tās ķīmiskā reducēšana nevarētu notikt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Es arī uzskatu, ka šajā lietā izmantošana notiek <HT TYPE="ITALIC">tieši</HT> un <HT TYPE="ITALIC">tūlītēji</HT>. Saspiestais gaiss tiek ražots un uz vietas izmantots nepārtraukta ķīmiskās reducēšanas procesa ietvaros. Piemēram, pretēji, kā tas ir lietā <HT TYPE="ITALIC">X</HT>, tas netiek eksportēts nedz pilnībā, nedz daļēji un ir paredzēts tikai vienam mērķim – ķīmiskās reducēšanas īstenošanai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, pirms tiek izdarīti secinājumi, ir tieši jāpievēršas dažiem Komisijas un atbildētājas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>ja nu<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> veida argumentiem. Šie lietas dalībnieki apgalvoja, ka, ja elektroenerģija, kas tiek izmantota vēja rotoros, tiktu izslēgta no Direktīvas piemērošanas jomas, tiktu pieļauti jebkādi cita veida izņēmumi. Vairākkārtīgi tika minēts piemērs par elektroenerģiju, kas tiek izmantota, lai darbinātu transportiera lenti, lai domnas krāsnī nogādātu citas izejvielas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Manuprāt, iepriekš 59. un 60. punktā piemērotie kritēriji ir pamatoti, jo tie ir saderīgi ar Direktīvas tekstu, tā sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, kā arī ar līdzšinējām lietām <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un <HT TYPE="ITALIC">YARA</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Kā to atzina Komisija, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta piemērošana ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā. Tādēļ es piesardzīgi vērtēju iepriekš minēto secinājumu abstraktu paplašināšanu vai piemērošanu citiem gadījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto un turpinot izdarīt hipotētiskus pieņēmumus, kas nav šīs lietas priekšmets, es skeptiski vērtēju apgalvojumus par to, ka uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota transportiera lentes darbināšanai, varētu tikt attiecināts šis izņēmums. Transportiera lentes <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>neražo<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> nekādus resursus, tās tikai pārvieto lietas no vienas vietas uz otru. Tāpat tās neveido ķīmiskās reducēšanas procesa būtisku un līdz ar to arī obligātu sastāvdaļu. Noteikti var būt iespējami citi transportēšanas veidi vai līdzekļi. Nav arī tāda tūlītējuma, kāds ir saspiesta gaisa tiešas novirzīšanas domnas krāsnī gadījumā ķīmiskās reducēšanas procesa ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka uz iesniedzējtiesas jautājumu ir jāatbild šādi:</TXT><P>Padomes Direktīvas 2003/96, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums attiecībā uz čuguna ražošanu domnas krāsnīs ir jāinterpretē tādējādi, ka arī elektroenerģija vēja rotora darbināšanai ir jāuzskata par elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai.</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekšminēto, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums attiecībā uz čuguna ražošanu domnas krāsnīs ir jāinterpretē tādējādi, ka arī elektroenerģija vēja rotora darbināšanai ir jāuzskata par elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>