I.

Ievads

1.

Hüttenwerke Krupp Mannesmann GmbH (turpmāk tekstā – “prasītāja” pamatlietā) apsaimnieko domnas krāsnis, kurās tiek ražots čuguns. Šis process ietver dzelzsrūdas ķīmisko reducēšanu, lai iegūtu čugunu, kas savukārt nozīmē, ka domnas krāsnī ir jānovirza saspiests un ļoti karsts gaiss. Saspiestais gaiss tiek radīts, izmantojot vēja rotorus.

2.

Strīds pamata lietā starp prasītāju un Hauptzollamt Duisburg (Dīsburgas kompetentā nodokļu iestāde, Vācija; turpmāk tekstā – “atbildētāja”), kā arī valsts tiesas uzdotais prejudiciālais jautājums ir par to, vai elektroenerģija, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai, “galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai” Direktīvas 2003/96/EK  ( 2 ) (turpmāk tekstā – “Direktīva”) 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Ja tā tas būtu, uz to neattiektos minimālā nodokļa likme saskaņā ar šo direktīvu.

II.

Atbilstošās tiesību normas

A.

Savienības tiesības

1.

Direktīva 2003/96

3.

Direktīvas preambulas 2. līdz 7. un 22. apsvērumā ir paredzēts:

4.

Direktīvas 1. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāuzliek nodokļi “energoproduktiem un elektroenerģijai”.

5.

2. panta 1. punktā energoprodukti ir definēti, izmantojot KN kodu uzskaitījumu, dažos gadījumos tikai tad, ja tos paredzēts izmantot par motordegvielu vai kurināmo. 2. panta 2. punktā ir apstiprināts, ka Direktīva ir piemērojama arī “elektroenerģijai, kas atbilst KN kodam 2716”.

6.

2. panta 3. punktā ir paredzēts, ka noteiktos gadījumos dalībvalstis uzliek nodokli energoproduktiem, kuri neietilpst jēdziena “energoprodukti” definīcijā, ja tie ir paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu vai kurināmo.

7.

2. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Direktīva neattiecas uz šādiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem:

III.

Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

8.

Prasītāja apsaimnieko tērauda ražotni. Tās domnas krāsnīs tiek ražots čuguns. Dzelzsrūda tiek pārvērsta par čugunu, aizvācot skābekli (ķīmiskā reducēšana). Šī reakcija tiek īstenota augstā temperatūrā un ietver karsta un saspiesta gaisa izmantošanu.

9.

Saspiestais gaiss, kas tiek izmantots ķīmiskai reducēšanai, tiek radīts ar vēja rotoriem un tiek novirzīts domnas krāsnīs.

10.

Prasītāja iesniedza atbildētājai pieteikumu piešķirt nodokļu atbrīvojumu atbilstoši Stromsteuergesetz (turpmāk tekstā – “StromStG”, valsts tiesību akts par elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli Vācijā, ar ko tiek transponēts Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums, kurā ir noteikts viens no Direktīvas piemērošanas izņēmumiem) 9.a pantam attiecībā uz elektroenerģiju, ko tā izmanto vēja rotoru darbināšanai.

11.

Atbildētāja noraidīja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka atbilstoši StromStG 9.a panta 1. punkta 4. apakšpunktam no nodokļa varot tikt atbrīvota tikai tāda elektroenerģija, kas ir tikusi izmantota ķīmiskās reducēšanas procesā. Šis nodokļa atbrīvojums varot tikt piešķirts tikai tad, ja elektroenerģija galvenokārt esot tikusi izmantota ķīmiskai reducēšanai. Tomēr šajā gadījumā tā nolēma, ka elektroenerģija galvenokārt ir izmantota motorpiedziņai, lai saražotu saspiestu gaisu. Tā neesot bijusi domāta dzelzsrūdas ķīmiskajai reducēšanai.

12.

Prasītāja pārsūdzēja šo lēmumu atbildētājai. Viens no tās argumentiem bija, ka atbilstoši Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešajam ievilkumam tā neattiecoties uz elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota ķīmiskai reducēšanai. Tādējādi šī tiesību norma pieļauj arī cita veida izmantošanu, it īpaši saspiesta gaisa ražošanu un transportēšanu, bez kā ķīmiskās reducēšanas process domnas krāsnī nebūtu iespējams. Tā apgalvoja, ka elektroenerģijas izmantošana, kam prasītāja lūdza piešķirt atbrīvojumu, nebeidzas vēja rotoros. Ķīmiskās reducēšanas procesā ietilpst arī saspiesta gaisa, kas ir būtisks resurss, ražošana.

13.

Atbildētāja noraidīja pārsūdzību. Prasītāja par šo lēmumu cēla prasību Finanzgericht Düsseldorf (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija), kura nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

14.

Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja un atbildētāja pamata lietā, kā arī Eiropas Komisija. Ieinteresētie lietas dalībnieki, kuri piedalījās rakstveida daļā, kā arī Apvienotās Karalistes valdība izteica mutvārdu apsvērumus 2016. gada 17. novembra tiesas sēdē.

IV.

Vērtējums

15.

Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā no Direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgta “elektroenerģija, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos”, kas nozīmē, ka pēdējā nebūtu apliekama ar nodokli.

16.

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai jēdziens “ķīmiskai reducēšanai” ietver elektroenerģiju, kas tiek izmantota tādu vēja rotoru darbināšanai, kuri saspiež gaisu, kas pēc tam tiek izmantots dzelzsrūdas ķīmiskajā reducēšanā, lai iegūtu čugunu.

17.

Valsts tiesas jautājums būtībā ir par nošķiršanu. Tajā ziņā, ka elektroenerģija tiek izmantota skābekļa aizvākšanai no rūdas, tā netiek tieši izmantota dzelzsrūdas ķīmiskajā pārveidošanā  ( 3 ). Taču elektroenerģija tiek izmantota, lai radītu resursu – saspiestu gaisu – ķīmiskajai reducēšanai. Šis resurss ir būtisks ķīmiskās reducēšanas procesā, tas tiek tieši un tūlītēji novirzīts domnas krāsnī. Vai šāda “tūlītēja” un “tieša” darbība ir pietiekama, lai uzskatītu, ka tā tiek izmantota “ķīmiskai reducēšanai”?

18.

Manuprāt, turpmāk minēto iemeslu dēļ tas ir pietiekami. Turpmāk es izvērtēšu attiecīgo tiesību normu parasto nozīmi (A), sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju (B), esošās judikatūras par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu attiecināmību (C) un, visbeidzot, to piemērošanu šajā lietā (D).

A.

Gramatiskā interpretācija

19.

Tiesa vēl nav sniegusi Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju.

20.

Gramatiski interpretējot, jēdziens elektroenerģija, “ko izmanto galvenokārt ķīmiskai reducēšanai”, noteikti varētu ietvert elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai. Lai gan elektroenerģija tiek izmantota, “lai” darbinātu ventilatoru un ražotu saspiestu gaisu, tas noteikti nav galarezultāts. Saspiestais gaiss nekavējoties tiek novirzīts domnas krāsnī. Tas ir būtisks resurss dzelzsrūdas ķīmiskās reducēšanas procesā. Proti, šajā ziņā elektroenerģijas vienīgais mērķis ir darīt iespējamu ķīmisko reducēšanu.

21.

Tomēr, manuprāt, vienkārša jēdziena “lai” (“for the purpose of”) un tā ekvivalenta citās valodās  ( 4 ) analīze nesniedz pārliecinošu atbildi uz valsts tiesas jautājumu.

22.

Var teikt, ka ir vairākas tekstuālas neskaidrības, proti, tiesību normā nav skaidri nošķirta elektroenerģija, kas ķīmiskai reducēšanai tiek izmantota “tieši” vai “netieši”. Tajā arī nav konkretizēts, ka “ķīmiskā reducēšana” ir pati faktiskā reakcija, nevis – plašāk – process. Protams, vāja saikne ar ķīmisko reakciju nebūtu pietiekama. Piemēram, atbrīvojums acīmredzami neattiektos uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota, lai darbinātu dzērienu aparātu ražotnes darbinieku ēdnīcā. Šādas saiknes ir pārāk vājas. Savukārt šajā lietā resursa – saspiesta gaisa – radīšanas un izmantošanas tūlītējums un būtiskums padara atbildi neskaidrāku.

23.

Tādēļ attiecībā uz identificēto centrālo elementu, proti, nošķiršanu, gramatiskā interpretācija paliek neskaidra. Līdz ar to šī tiesību norma ir jāinterpretē sistēmiski un teleoloģiski.

B.

Sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija

24.

Turpmāk es koncentrēšos uz četriem aspektiem, proti, trešā ievilkuma interpretāciju kopumā (1), 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta vērtējumu pēc būtības, vai tas ir izņēmums no Direktīvas piemērošanas jomas vai arī tās definīcija (2), vajadzību šauri interpretēt, lai saglabātu “effet utile” (3), un 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma paralēlo interpretāciju (4).

1.

Trešais ievilkums kopumā

25.

Šajā ziņā, kā arī gramatiskās un sistēmiskās interpretācijas krustpunktā vispirms būtu lietderīgi izvērtēt trešo ievilkumu kopumā. Lai gan iesniedzējtiesa kā interpretācijas objektu konkrēti min “ķīmisko reducēšanu”, trešais ievilkums attiecas arī uz “elektrolītiskiem” (kas attiecas uz elektrolīzes ražošanu) un “metalurģijas procesiem”. Mana šī brīža šo trīs izņēmuma gadījumu gramatiskā interpretācija ir tāda, ka tie, kā prasītāja to minējusi savos rakstveida apsvērumos, attiecas uz trim rūpnieciska procesa veidiem.

26.

Tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka jēdziens “metalurģijas procesi”, tāpat kā jēdziens “ķīmiskā reducēšana”, ir jāinterpretē šauri. Tomēr Komisija atzina, ka, pat šādi interpretējot, jēdziens tomēr, iespējams, aptvers virkni procesu metālrūpniecības nozarē (tostarp rūdas ķīmisko reducēšanu).

27.

Tikai šī iemesla dēļ vien esmu piesardzīgs attiecībā uz pārāk šauru jēdziena “ķīmiskai reducēšanai” interpretāciju, kas attiektos tikai uz ļoti konkrētu skābekļa atomu atdalīšanu, elektroenerģiju pielietojot tieši. Kāpēc būtu obligāti jāparedz viena jēdziena šaura interpretācija, ja uz to pašu procesu katrā ziņā var tikt attiecināti citi jēdzieni tā paša izņēmuma ietvaros?

2.

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts – izņēmums no piemērošanas jomas vai tās definīcija?

28.

Pamatojoties uz sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, atbildētāja pamatlietā un Komisija tomēr atbalsta šādu šauru 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju. To pamatnostāja ir tāda, ka jēdziens “ķīmiskai reducēšanai” attiecas tikai uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota kā faktiskās ķīmiskās reducēšanas reakcijas sastāvdaļa. Tādēļ tas neietvertu elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoros, un uz to tad attiektos Direktīva. Savukārt prasītāja, kā arī Apvienotās Karalistes valdība jēdzienu skata plašāk, uzskatot, ka uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota vēja rotoru darbināšanai, attiecas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums un tā ir izslēgta no Direktīvas piemērošanas jomas.

29.

Pamatojot savu nostāju, atbildētāja un Komisija apgalvo, ka tādēļ vien, ka 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir noteikti izņēmumi no vispārīgā noteikuma par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, tas ir jāinterpretē šauri. Šajā ziņā tās atsaucas uz vispārīgo judikatūru par to, ka izņēmumi ir jāinterpretē šauri  ( 5 ), kā arī judikatūru, kurā ir noteikts, ka likumdevējam nav bijis nodoma ieviest plašus izņēmumus no Direktīvas  ( 6 ).

30.

Lai arī pirmajā brīdī šis arguments šķiet pievilcīgs, rūpīgāk izvērtējot, šī judikatūra nav diez ko noderīga, lai atbildētu uz valsts tiesas jautājumu.

31.

Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka Direktīvas 2. panta 4. punktā nav paredzēts izņēmumu uzskaitījums. Tā vietā tajā ir noteikta Direktīvas piemērošanas joma. Manuprāt, tas kļūst skaidrs, sistēmiski interpretējot Direktīvu, kuras 2. pantā ir noteikti produkti un izmantošanas veidi, uz kuriem Direktīva attiecas. Izņēmuma gadījumi un atkāpes no šīs vispārīgi noteiktās piemērošanas jomas ir paredzēti tālāk Direktīvas tekstā, it īpaši tās 17.–19. pantā. Turklāt 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, saskaņā ar kuru tajā ir noteikta piemērošanas joma, nevis paredzēti izņēmumi no tās, apstiprina Tiesas spriedums lietā Fendt (saistībā ar Direktīvu 92/81/EEK  ( 7 ), kas ir Direktīvas priekštece)  ( 8 ).

32.

Šī iemesla dēļ es neuzskatu, ka sākotnējai nostājai noteikti būtu jābūt tādai, ka 2. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē, cik vien šauri iespējams. Taču pat tad, ja šāda sākotnējā izejas pozīcija būtu atbalstāma un ja praktiskā ziņā definīcijas, kuras pēc to būtības paredz izņēmumus attiecībā uz direktīvas materiālo piemērojamību, būtu jāpielīdzina pašiem izņēmumiem, centrālais jautājums paliktu nemainīgs, proti, izņēmums nebūtu jāinterpretē tik šauri, ka tas zaudētu jebkādu saprātīgu nozīmi un jēgu.

3.

Par šauru interpretāciju, lai saglabātu “effet utile”?

33.

Līdzīgu iemeslu dēļ es nepiekrītu arī Komisijas izteiktajam apgalvojumam, ka, ja jēdziens “ķīmiskai reducēšanai” tiktu interpretēts plašākā nozīmē nekā tikai tieša elektroenerģijas izmantošana, lai aizvāktu skābekli, tiktu apdraudēta visa Direktīva vai zināmā mērā nenovēršami tiktu kaitēts tās lietderīgajai iedarbībai.

34.

Manuprāt, tas ir pārāk pārspīlēts apgalvojums. Tiesas sēdē Komisija zināmā mērā atkāpās no tā. Jāatgādina, ka šeit galvenais ir ļoti konkrēts jautājums par to, vai elektroenerģija, kas tiek izmantota, lai saspiestu gaisu, kurš tiek novirzīts domnas krāsnīs, ietilpst Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma piemērošanas jomā. Nav strīda par to, ka minētais ir cieši ar to saistīts un tam ir būtiska nozīme  ( 9 ) ķīmiskajā reducēšanā. Proti, šķiet, ka pašai Komisijai reizēm ir bijušas grūtības noteikt atšķirību savos procesuālajos rakstos  ( 10 ).

35.

Kā jau iepriekš uzsvērts 32. punktā, es apzinos risku, ka pārāk šaura jēdziena “ķīmiskai reducēšanai” interpretācija padarīs tā piemērošanas jomu praktiski neesošu. Tas varētu nozīmēt, ka šis jēdziens ietver gandrīz vienīgi izmantošanas veidus, kas katrā ziņā ietilpst tāda atbrīvojuma piemērošanas jomā, kurš tiek attiecināts uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota “metalurģijas procesos”. Tādējādi vēlreiz rodas tāds pats jautājums, – ja tāds tiešām bija likumdevēja nodoms, kāpēc 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumā ir ieviesti trīs dažādi jēdzieni?

36.

Šajā ziņā Komisija un atbildētāja gan rakstveidā, gan mutvārdos minēja divus rūpniecisku procesu piemērus, kuri ietver elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota “ķīmiskai reducēšanai”. Piemēri bija par i) elektriskām loka krāsnīm un ii) silikona plākšņu ražošanu. Šo secinājumu mērķis nav sīkāk diskutēt par abstraktu šo piemēru pamatotību. Tomēr tiesas sēdē kļuva skaidrs, ka nav vienprātības par to, vai šie rūpnieciskie procesi faktiski ietver elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota “ķīmiskai reducēšanai” un, ja tas tā ir, vai tie arī ietilpst elektroenerģijas, kas galvenokārt tiek izmantota “metalurģijas procesos”, jēdzienā.

37.

Līdz ar to, manuprāt, joprojām ir atklāts jautājums, vai saskaņā ar Komisijas un atbildētājas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju atbrīvojumam attiecībā uz elektroenerģiju, kas galvenokārt tiek izmantota “ķīmiskai reducēšanai”, vispār būtu kāda praktiska nozīme.

4.

Otrā un trešā ievilkuma sistēmiskā un “paralēlā” interpretācija

38.

Vai turpmāku ieskatu par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju var gūt, pamatojoties uz šīs tiesību normas otrā un trešā ievilkuma kopīgu sistēmisku interpretāciju?

39.

Komisija un atbildētāja atbalsta šādu sistēmisku interpretāciju. Tās iet vēl tālāk. Tās vēlas piemērot tā saukto “paralēlo” divu ievilkumu interpretāciju. Viņuprāt, šāda paralēlā interpretācija liek trešo ievilkumu saprast samērā šauri.

40.

Kā to pareizi norādīja atbildētāja un Komisija, Direktīvas preambulas 22. apsvērumā ir atsauce uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto energoproduktu divējādas izmantošanas izņēmumu, un saskaņā ar to “tādai pašai attieksmei [ir] jābūt pret līdzīgā veidā izmantojamo elektroenerģiju”. Līdzīga attieksme elektroenerģijai un energoproduktiem ir jāpiemēro arī tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem, kuri it īpaši apdraudētu Direktīvā paredzēto iekšējā tirgus mērķu ievērošanu.

41.

Tomēr, lai gan ir jāpiemēro līdzīga attieksme un, vispārīgāk, acīmredzami jānodrošina interpretācijas saskaņotība, ir jākonstatē ļoti būtiskas atšķirības starp 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma formulējumu un uzbūvi. Šīs atšķirības ir jāizklāsta detalizētāk, jo tās skaidri nosaka divu ievilkumu “paralēlās” interpretācijas robežas.

42.

Otrais ievilkums zināmā mērā ir šaurāks nekā trešais ievilkums. Otrais ievilkums attiecas tikai uz energoproduktu divējādu izmantošanu. Tomēr divējādas izmantošanas jēdziens it nemaz nav ietverts trešajā ievilkumā. Turklāt otrais ievilkums ir piemērojams tikai tad, ja vienā no izmantošanas veidiem energoprodukti tiek izmantoti kā kurināmais (izņemot motordegvielu). Šāds ierobežojums nav arī paredzēts trešajā ievilkumā.

43.

Var arī teikt, ka otrais ievilkums ir plašāks, jo tajā ķīmiskā reducēšana, elektrolīze un metalurģija ir minētas tikai kā divējādas izmantošanas piemēri, savukārt trešajā ievilkumā ir ietverts izsmeļošs saraksts. Turklāt otrais ievilkums var tikt piemērots arī gadījumā, ja ķīmiskā reducēšana, elektrolīze un metalurģija tiek izmantotas tikai samērā maz. Saskaņā ar trešo ievilkumu tām ir jābūt galvenajam izmantošanas veidam.

44.

Tās ir nozīmīgas un tiešas šo divu ievilkumu piemērošanas jomu tekstuālas atšķirības, kuras ir paredzējis likumdevējs. Zināmā mērā tās ir nenovēršamas. Fiziski elektroenerģija ļoti atšķiras no citiem energoproduktiem. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka citi energoprodukti var tikt pakļauti ķīmiskai pārveidošanai, ļaujot tiem piedalīties rūpnieciskajos procesos, kas elektroenerģijas gadījumā ir neiespējami  ( 11 ). Proti, šāda iespēja ir būtisks elements 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētā “divējādas izmantošanas” izņēmuma formulējumā.

45.

Visbeidzot, es uzskatu, ka pastāv nopietni tekstuāli un praktiski ierobežojumi attiecībā uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma “paralēlo” interpretāciju.

46.

Es uzsveru šo aspektu, jo Komisija šo paralēlo interpretāciju ir izvirzījusi par savas argumentācijas galveno elementu un ir to samērā dziļi attīstījusi savos procesuālajos rakstos. Komisija uzskata, ka i) nosacījums par divējādu izmantošanu, iespējams, var tikt pieļauts trešajā ievilkumā un ka ii) trešais ievilkums var būt piemērojams tikai gadījumā, ja elektroenerģija tiek izmantota kā kurināmais (nevis kā motordegviela). Manuprāt, tā ir apšaubāma sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas piemērošana, kura būtībā ir vērsta uz direktīvas teksta pārrakstīšanu. Tiesiskās noteiktības labad šāda pieeja skaidri ir jānoraida.

47.

Neraugoties uz šiem 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma “paralēlās” interpretācijas ierobežojumiem un manām bažām par Komisijas samērā elastīgo pieeju juridiskajai interpretācijai, es piekrītu, ka zināmu ieskatu var gūt esošajā judikatūrā par otro ievilkumu. Nākamajā sadaļā es pievērsīšos šai judikatūrai.

C.

Judikatūra par 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu

48.

Šajā gadījumā uzmanības centrā ir lieta X  ( 12 ). Tā attiecās uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētā divējādas izmantošanas izņēmuma piemērošanu. Prasītāja tajā lietā ražoja cukuru. Šajā procesā tā izmantoja kurināmo. CO2, kas rodas, sadegot kurināmajam, tā arī izmantoja diviem mērķiem. Pirmkārt, paša cukura ražošanā (CO2 ir būtisks resurss). Otrkārt, tā eksportēja CO2, lai izmantotu to mēslojuma ražošanā. Valsts tiesa jautāja, vai tā var tikt uzskatīta par divējādu izmantošanu un vai uz to var tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums. Šī tiesa apgalvoja, ka, ja CO2 tiek izmantots kā resurss cukura ražošanā, tā ir divējāda izmantošana, bet tā eksportēšana tāda nav.

49.

Savā argumentācijā, kuru ir lietderīgi citēt paplašināti, Tiesa noteica, ka  ( 13 ):

50.

No Tiesas argumentācijas izriet trīs aspekti. Pirmkārt, Tiesa uzsver resursa būtisko raksturu (“nevar tikt pabeigts bez”). Otrkārt, resursam ir jārodas, sadegot kurināmajam (“tikai sadegot”). Treškārt, ja resurss tiek novirzīts “atsevišķā ražošanas procesā”, nevar tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums.

51.

YARA ir vēl viena nesenāka lieta par Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu  ( 14 ).

52.

Šī lieta attiecās uz amonjaka ražošanu. Šajā procesā tika radītas “mazvērtīgas” (“poor”) gāzes. Pēc tam tās tika sajauktas ar dabasgāzi un sadedzinātas, izmantojot karstumu, lai veiktu vairākas funkcijas: tvaika karsēšana un žāvēšana, ķīmiskā sadalīšanās un dūmgāzu izvadīšana. Būtībā Tiesai uzdotais jautājums bija par to, vai uz dabasgāzi var tikt attiecināts divējādas izmantošanas izņēmums.

53.

Atbildot noraidoši, Tiesa atgādināja lietā X noteiktos pamatprincipus. Tā secināja, ka dabasgāze netika divējādi izmantota divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ražošanas process var tikt pabeigts bez dabasgāzes. Turklāt, pat ja tā nebūtu, dabasgāze netika pārveidota par tvaiku  ( 15 ).

54.

Lietas X un YARA ir interesantas divējādā ziņā. Pirmkārt, manuprāt, nosacījumi par tiešumu, ko Tiesa paredzēja lietā X un apstiprināja lietā YARA, ir noderīgi kā pamats, lai noteiktu, kad elektroenerģija tiek izmantota “ķīmiskai reducēšanai”. Otrkārt, šajās lietās vēlreiz ir uzsvērtas robežas starp 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā un trešā ievilkuma paralēlēm.

55.

Attiecībā uz pēdējo aspektu abās lietās – YARA un X – netieši ir paredzēts, ka energoproduktam “divējādas izmantošanas” izņēmums var tikt piemērots tikai tiktāl, ciktāl tas ir fiziski pārveidots un šajā jaunajā veidolā izmantots ražošanas procesā. Kā iepriekš uzsvērts, šādai transformācijai attiecībā uz elektroenerģiju vienkārši nav nozīmes. Tādēļ šis nosacījums nevar tikt attiecināts uz trešo ievilkumu.

D.

Kritēriji un to piemērošana šajā lietā

56.

Atgriežoties pie pirmā aspekta un līdz ar to arī pie šīs lietas galvenā punkta, – kas notiek ar nošķirtības kritēriju? Manuprāt, lietās X un YARA ir izvirzīti divi nosacījumi, kuriem ir nozīme šajā lietā, proti, būtiskums un tūlītēja izmantošana.

57.

Lai tā varētu tikt uzskatīta par “divējādu izmantošanu”, energoprodukta sadegšanai ir jārada būtisks resurss ražošanas procesam. Iepriekš norādīto iemeslu dēļ elektroenerģija nevar tikt “pārveidota” par resursu, taču elektroenerģija var tikt izmantota, lai to radītu.

58.

Attiecībā uz tūlītēju izmantošanu lietā X ir skaidri noteikts, ka divējādas izmantošanas izņēmums nevar tikt attiecināts, ja radītais resurss tiek eksportēts ārpus ražošanas procesa. Turklāt, lai arī konkrēti tas nav šādi izklāstīts, lietā YARA ir noteikts, ka atkritumu aizvadīšana nav pietiekami būtiska procesa daļa, lai varētu tikt piemērots divējādas izmantošanas izņēmums.

59.

Piemērojot šos kritērijus šajā lietā, šķiet, ka izmantotā elektroenerģija ir būtisks resurss ķīmiskās reducēšanas procesā. Tā ir šī procesa vajadzīga sastāvdaļa. Proti, valsts tiesa tieši apstiprina šo punktu savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Ir taisnība, ka pati elektroenerģija netiek transformēta par būtisku resursu tādā pašā veidā kā, piemēram, lietā X. Tomēr, kā iepriekš minēts, tā tas vienkārši ir tāpēc, ka elektroenerģijai un citiem energoproduktiem būtībā ir fiziski atšķirīgs raksturs. Tomēr resurss paliek gan būtisks, gan vajadzīgs, tādējādi veidojot obligātu procesa sastāvdaļu. Galu galā bez tās ķīmiskā reducēšana nevarētu notikt.

60.

Es arī uzskatu, ka šajā lietā izmantošana notiek tieši un tūlītēji. Saspiestais gaiss tiek ražots un uz vietas izmantots nepārtraukta ķīmiskās reducēšanas procesa ietvaros. Piemēram, pretēji, kā tas ir lietā X, tas netiek eksportēts nedz pilnībā, nedz daļēji un ir paredzēts tikai vienam mērķim – ķīmiskās reducēšanas īstenošanai.

61.

Tomēr, manuprāt, pirms tiek izdarīti secinājumi, ir tieši jāpievēršas dažiem Komisijas un atbildētājas “ja nu” veida argumentiem. Šie lietas dalībnieki apgalvoja, ka, ja elektroenerģija, kas tiek izmantota vēja rotoros, tiktu izslēgta no Direktīvas piemērošanas jomas, tiktu pieļauti jebkādi cita veida izņēmumi. Vairākkārtīgi tika minēts piemērs par elektroenerģiju, kas tiek izmantota, lai darbinātu transportiera lenti, lai domnas krāsnī nogādātu citas izejvielas.

62.

Manuprāt, iepriekš 59. un 60. punktā piemērotie kritēriji ir pamatoti, jo tie ir saderīgi ar Direktīvas tekstu, tā sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, kā arī ar līdzšinējām lietām X un YARA.

63.

Kā to atzina Komisija, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta piemērošana ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā. Tādēļ es piesardzīgi vērtēju iepriekš minēto secinājumu abstraktu paplašināšanu vai piemērošanu citiem gadījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto un turpinot izdarīt hipotētiskus pieņēmumus, kas nav šīs lietas priekšmets, es skeptiski vērtēju apgalvojumus par to, ka uz elektroenerģiju, kas tiek izmantota transportiera lentes darbināšanai, varētu tikt attiecināts šis izņēmums. Transportiera lentes “neražo” nekādus resursus, tās tikai pārvieto lietas no vienas vietas uz otru. Tāpat tās neveido ķīmiskās reducēšanas procesa būtisku un līdz ar to arī obligātu sastāvdaļu. Noteikti var būt iespējami citi transportēšanas veidi vai līdzekļi. Nav arī tāda tūlītējuma, kāds ir saspiesta gaisa tiešas novirzīšanas domnas krāsnī gadījumā ķīmiskās reducēšanas procesa ietvaros.

64.

Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka uz iesniedzējtiesas jautājumu ir jāatbild šādi:

V.

Secinājumi

65.

Ņemot vērā iepriekšminēto, es iesaku Tiesai uz Finanzgericht Düsseldorf (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi: