|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/4351 |
1.8.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/4351)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Fronton”
PDO-FR-A0595-AM01 – 8.5.2025.
1. Produkta nosaukums
“Fronton”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Ministère de l’agriculture, de l’alimentation, de la pêche, de la ruralité et de l’aménagement du territoire [Lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības, lauku lietu un zemes izmantojuma plānošanas ministrija]
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Francijas iestādes uzskata, ka šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Regulas (ES) 2024/1143 prasībām.
Šīs produkta specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kas definēti Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.
Ar ACVN “Fronton” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neietver nevienu no trim gadījumiem, kad grozījums būtu uzskatāms par Savienības grozījumu, proti:
|
a) |
tas neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā, vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta vai produktu kategorijā; |
|
b) |
tas nerada risku, ka par spēkā neesošu tiks padarīta saikne ar ģeogrāfisko apgabalu; |
|
c) |
tas neietver turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus. |
Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
1. Standarta agrovides noteikumu pievienošana
Produkta specifikācijas IV nodaļas [sic] “Vīndārzu apsaimniekošana” punktam “Citas audzēšanas metodes” ir pievienoti agrovides noteikumi.
Šo grozījumu nolūks ir labāk ņemt vērā ar vidi saistītos apsvērumus un sabiedrības prasības izmantot mazāk augu aizsardzības līdzekļu.
Vienotais dokuments nav grozīts.
2. Sārtvīnu iznākuma izmaiņas
Palielināts specifikācijā norādītais sārtvīnu iznākums. Zemesgabala vidējā maksimālā noslodze ar kultūraugiem un apūdeņota zemesgabala vidējā maksimālā noslodze ar kultūraugiem ir saskaņota ar sārtvīnu iznākuma izmaiņām.
Ierosinātais iznākums atbilst tādu vīnu iznākumam, ko apzīmē ar citiem nosaukumiem dienvidrietumos. Laikposmā no 2015. gada līdz 2020. gadam (no 2021. gada līdz 2023. gadam ražu ietekmēja klimatiskie apdraudējumi) ar šo nosaukumu apzīmēto sārtvīnu vidējais iznākums bija 53,17 hektolitri no hektāra, un vidēji 44 % vīndaru pārsniedza specifikācijā noteikto pamata iznākumu.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Maksimālais iznākums”.
3. Svītrota vīna iznākuma robežvērtība, kas saistīta ar aizsargātā cilmes vietas nosaukuma izmantošanas tiesību zaudēšanu
Saskaņā ar iepriekšējo grozījumu par sārtvīnu iznākuma izmaiņām vīna iznākuma robežvērtība (70 hektolitri no hektāra), kas minēta 3. punktā “Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma izmantošanas tiesību zaudēšana”, ir gandrīz tāda pati kā ierosinātā maksimālā ražas iznākuma robežvērtība (68 hektolitri no hektāra), tāpēc tā ir svītrota.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
4. Grozījums attiecībā uz sārtvīnu krāsu
Pēdējo 15 gadu laikā ir mainījies ar ACVN “Fronton” apzīmēto sārtvīnu vidējais kolorimetriskais profils. Lai arī krāsa joprojām ir intensīva, tā nepārprotami tiecas kļūt gaišāka. Produkta specifikācijas grozīšanas mērķis ir pielāgoties izmaiņām ražošanas metodēs, ko izmanto vīndārzos. Vēsturiski sārtvīnu “Fronton” ražošanā galvenokārt tika izmantota saignée metode, savukārt mūsdienās par plaši izmantotu kļuvusi tūlītējas spiešanas metode.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Saiknes apraksts”.
5. Saignée metodes pievienošana sārtvīnu gatavošanas metodēm
Specifikācijas daļā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” ir iekļauta saignée metode, kas izmantojama sārtvīnu gatavošanā. No vienas puses, vīndari izmanto saignée metodi, lai ražotu sārtvīnus tumšākā krāsā, ko šie vīni iegūst, ilgāk macerējot mizas un vīnogu sulu. No otras puses, dažos gadījumos saignée metode var kompensēt fenola savienojumu trūkumu sarkano vīnogu mucā. Mērķis ir aizsargāt sārtvīnu ražošanā izmantoto saignée metodi.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Saiknes apraksts”.
6. Sekundāro šķirņu pievienošana
Kā sekundārās šķirnes iekļaujamas divas šim apgabalam raksturīgas šķirnes, proti,
“Négret Pounjut N” un “Bouysselet B”. Šādas izvēles iemesls ir tāds, ka minētās vīnogu šķirnes ir mantojuma nozīmīga daļa, un tās papildina šķirni “Négrette N”. Mērķis ir tās iekļaut gan sarkanvīnu, gan sārtvīnu ražošanā.
Tādējādi aizsardzības un pārvaldības struktūra ierosināja, ka šķirņu “Négret Pounjut” un “Bouysselet” proporcija, ko pievieno gan vīnogu šķirņu kombinācijai, gan maisījumiem, nepārsniedz 10 %.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Vīna vīnogu šķirne(-es)” un punkts “Saiknes apraksts”.
7. Iekļauta šķirne “Marselan N” kā pielāgošanās nolūkos izmantojama nozīmīga šķirne
Šis pieprasījums ir sagatavots pēc vairākiem konstatējumiem, kuru dēļ “Fronton” vīnkopji apsver iespēju produkta specifikācijā iekļaut jaunas šķirnes. Klimata pārmaiņu dēļ sausuma periodi kļūst ilgāki, biežāk vērojamas salnas, pieaug uzņēmība pret slimībām, un augu fizioloģiskais stāvoklis kļūst nestabilāks.
Galu galā vīnkopju grupa izvēlējās tikai šķirni “Marselan N”, ņemot vērā tās līdzību ar “Cabernet Sauvignon”. Kamēr attiecībā uz “Cabernet” šķirnēm vērojams būtisks panīkums, “Marselan” ir interesanta alternatīva maisījumos. Turklāt vīndārzos to audzē jau vairākus gadus (18 hektāri, kas atrodas 46 zemesgabalos un pieder 19 operatoriem), un tā labi papildina šķirni “Négrette N” organoleptisko īpašību ziņā.
Šķirnei “Marselan” ir divas priekšrocības: tā labāk pielāgojas klimata pārmaiņām (ir mazāk jutīga pret salu), un tai mazāk nepieciešama fitosanitāra apstrāde (jo tā ir mazāk uzņēmīga pret slimībām). Šķirni “Marselan N” izmantos sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanā.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Vīna vīnogu šķirne(-es)”.
8. Grozījums noteikumos par vīnogu šķirnēm
Produkta specifikācijā ir saglabāts noteikums par galvenās šķirnes “Négrette N” minimālo proporciju, bet teksts “vismaz 50 % izaudzēto vīnogu” ir aizstāts ar tekstu “vismaz 51 %”. Svītrotas sekundāro šķirņu maksimālās proporcijas.
Mērķis ir vienkāršot uzraudzību un atbilstību noteikumiem par vīnogu šķirnēm, vienlaikus saglabājot atbilstību noteikumiem par sajaukšanu.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
9. Grozījums IX nodaļas 3. punktā “Noteikumi par iepakošanu”
Spēkā esošās specifikācijas formulējums paredz, ka ikreiz, kad vīns tiek iepakots, operatoriem jānosūta pārbaudes struktūrai izraksts no apstrādes reģistra un pirms iepakošanas veikta analīze. Vīnkopju (kuri ražo ar šo nosaukumu apzīmēto produktu) grupa uzskata, ka šis pienākums ir pārāk stingrs, un ierosina izmantot tādu pašu formulējumu kā citās specifikācijās, t. i., noteikt, ka pārbaudes struktūrai jābūt pieejamam apstrādes reģistram un pirms vai pēc iepakošanas veiktai analīzei.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
10. Pārejas pasākumu svītrošana
Svītroti specifikācijas XI nodaļas 1. punktā “Vīnogu šķirnes” noteiktie pārejas pasākumi, kas beidzās 2011. un 2018. gadā.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums
Fronton
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produkta kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīnu apraksts
ĪSS APRAKSTS
Šie vīni ir nedzirkstoši sarkanvīni vai sārtvīni. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija sarkanvīnos ir 11 %. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija sārtvīnos ir 10,5 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nedrīkst pārsniegt 13 %. Iepakošanas posmā ābolskābes saturs katrā sarkanvīna partijā nepārsniedz 0,4 gramus uz litru. Iepakošanas posmā: — fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs sarkanvīnos nepārsniedz 3 gramus uz litru, bet sārtvīnos – 4 gramus uz litru, — gaistošā skābuma saturs sarkanvīnos nepārsniedz 18 miliekvivalentus uz litru. Gaistošā skābuma saturs sārtvīnos un kopējais skābums un sēra dioksīda saturs vīnos ir tāds, kāds noteikts ES tiesību aktos. Pārējās īpašības pēc noklusējuma atbilst ES tiesību aktos noteiktajām īpašībām. Vīnus drīkst ražot tikai no šķirnes “Négrette N” vai no šķirņu maisījuma, kurā “Négrette N” ir galvenā šķirne. Sarkanvīnu garšā parasti jūtams sarkano un melno augļu, ziedu, garšvielu un lakricas aromāts. Tie satur tanīnus, kas izturētiem vīniem nodrošina struktūru un pilnestīgumu. Tos ir patīkami dzert, kad tie ir jauni, bet tie ir piemēroti arī izturēšanai. Sārtvīnu garšai raksturīgs diezgan augļains aromāts un neliels skābums. Tiem ir intensīva krāsa, un tos dzer jaunus.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
1. Audzēšanas metode
|
a) |
Stādījumu biezība. Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 augu uz hektāru. Rindstarpu platums nepārsniedz 2,50 metrus. Attālums starp augiem vienā rindā ir vismaz 0,80 metri. |
|
b) |
Apgriešanas noteikumi. Vīnogulājus apgriež vai nu īsi, atstājot augļzarus (kausa, vienpusēja kordona (Cordon de Royat) vai divpusēja kordona formā), vai izmantojot vienkārša Gijo [Guyot] vai dubulta Gijo (ko vietēji dēvē par tirette) sistēmu, atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuru uz katra vīnkoka. Neatkarīgi no izmantotās apgriešanas metodes no 1. jūnija augļzaru skaits uz vienu vīnkoku nedrīkst pārsniegt 10. |
Var tikt atļauta apūdeņošana.
2. Īpašā vīndarības metode
Vīndarības metodes: sarkanvīnu gatavošanā atļauts izmantot subtraktīvās bagātināšanas paņēmienus, un maksimālais daudzums, ko var daļēji koncentrēt, ir 10 % no izmantotā tilpuma. Sārtvīnu gatavošanā vīndari drīkst izmantot enoloģisko ogli, taču to drīkst pievienot tikai misai un rūgstošam jaunvīnam tādā apjomā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu apjoma, ko attiecīgajā ražas gadā saražojis attiecīgais vīndaris.
Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nedrīkst pārsniegt 13 %.
Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metodēm, kuras izmanto šo vīnu gatavošanā, ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas ES līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.
5.2. Maksimālais iznākums
|
1. |
Sārtvīni
60 hektolitri no hektāra |
|
2. |
Sarkanvīni
50 hektolitri no hektāra |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu ražu novāc un vīnus gatavo, nogatavina un iztur šādu pašvaldību teritorijā: — Augšgaronnas [Haute-Garonne] departamentā: Bouloc, Castelnau-d’Estrétefonds, Fronton, Saint-Rustice, Vacquiers, Villaudric, Villematier, Villemur-sur-Tarn, Villeneuve-lès-Bouloc, — Tarnas un Garonnas [Tarn-et-Garonne] departamentā: Bessens, Campsas, Canals, Dieupentale, Fabas, Grisolles, Labastide-Saint-Pierre, Montbartier, Nohic, Orgueil, Pompignan.
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
“Bouysselet”
“Cabernet Franc N”
“Cabernet Sauvignon N”
“Gamay N”
“Marselan N”
“Mérille N”
“Negret Pounjut”
“Négrette N”
8. Saiknes apraksts
a) Apraksts par dabas faktoriem, kas veido saikni
Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Fronton” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas aptuveni 20 kilometrus uz ziemeļiem no Tulūzas [Toulouse], terasēs, kas izveidojušās no senajiem Tarnas [Tarn] aluviālajiem nogulumiem, kuri dažādu kvartāra perioda apledojumu posmos uzkrājušies uz terciārā perioda molasu pamatnes. Vīnogu ražas novākšanai paredzētie zemesgabali ir precīzi norobežoti un atrodas trīs ģeomorfoloģiskajos līmeņos, proti, Tarnas zemajā, vidējā un augstajā terasē, izņemot Tarnas apakšējo līdzenumu un augsnes, kas attīstījušās uz oligocēna molasa šā apgabala dienvidos un rietumos.
Aluviālie nogulumi, kas cēlušies Centrālajā masīvā, ir bagāti ar silīcija savienojumiem, granti un smilti, un tajos nav kaļķakmens. Augsnes zemajā terasē, kas atrodas vidēji 130 metru augstumā virs jūras līmeņa, ir neviendabīgas – tajās nevienmērīgi sajaukušies putekļi, dažāda rupjuma smiltis un māli. Vidējās terases augstums ir 130–160 metri virs jūras līmeņa. Augsnes tajās ir sadēdējušas un izskalotas vairāk nekā zemajā terasē. Visbeidzot, augstā terase, kas ir senākā un platības ziņā mazākā, atrodas līdz 200 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā kā smalkākie elementi ir erodēti, šīs augsnes ir ļoti grantainas un oļainas.
Ģeogrāfiskais apgabals plešas 20 pašvaldību teritorijā Augšgaronnas departamentā un Tarnas un Garonnas departamentā.
Reljefs ir lielākoties līdzens. Ainavu dažādo nelieli pauguri, uzbērumi starp terasēm un lēzenas nogāzes, ko veido Tarnas pietekas.
Produkta “Fronton” ražošanas apgabalā valda okeānisks klimats, kurā jūtama Vidusjūras ietekme. Ziemas ir salīdzinoši maigas. Pavasarī ievērojami paaugstinās temperatūra, savukārt vasarai raksturīgs liels saules gaismas daudzums un augsta temperatūra. Vidējais nokrišņu daudzums ir 650–700 mm gadā. Tas ir vienmērīgi sadalīts visa gada garumā, izņemot pavasari, kad nokrišņu daudzums ir ievērojami lielāks. Šajā apgabalā valda rietumvēji. Tie nāk no okeāna puses, līdzi nesot mākoņus un nokrišņus. Nedaudz retāk pūš siltais, sausais Autan vējš no dienvidaustrumiem.
b) Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas veido saikni
Vīndārzu vēsture ir cieši saistīta ar Fronton pilsētas vēsturi; 12. gadsimta sākumā to, pateicoties dažādu valdnieku dāvinājumiem, pārvaldīja Jeruzalemes Svētā Jāņa hospitāļa bruņinieku ordenis (tagad – Maltas ordenis). Adrien Escudier (Histoire de Fronton et du Frontonnais [Fronton un Fronton apgabala vēsture], 1905 ) min, ka 1122. gadā Pons Bernard de Benque, viņa sieva Alamande un Payen uzdāvināja ordenim baznīcu un visu, ko tā kontrolēja, paturēdami tiesības saņemt septīto daļu vīnogu ražas. Tāpēc vīndārzi, kuros ieguva produktu “Fronton”, bija labi nostiprinājušies jau 12. gadsimta sākumā.
Kopš tā laika vīni ir tikuši īpaši labi kopti un apstrādāti. Fronton pašvaldības arhīvos minēta ikgadēja tādu astoņu ekspertu iecelšana, kuru uzdevums bija apmeklēt un pārbaudīt Fronton konsulāta vīndārzus. Tādējādi tika apmeklēts ikviens rajons, un eksperti pārbaudīja vīnogu gatavību. Konsulāta sanāksmē tika sniegts mutisks ziņojums, kurā noteica datumu, kad var sākties ražas novākšana. Par ražas novākšanu iedzīvotājiem paziņoja pilsētas ziņnesis.
1470. gadā Aymerie de Senergues, Tulūzā esošā Daurade klostera priors, izdeva saviem pakļautajiem hartu, kas visiem dzimtcilvēkiem, kuri stādīja vīnogulājus, ļāva pieprasīt brīvību un īpašumtiesības uz izcirsto Villaudric zemi. 17. gadsimtā abi minētie pagasti – Fronton un Villaudric – sacentās par šīs teritorijas pārvaldīšanu.
Vīndārzi piedzīvoja uzplaukumu 18. un 19. gadsimtā, kad vīni tika sūtīti pa visu Eiropu caur Bordo ostu. Pierre Galet (Cépages et vignobles de France [Francijas vīnogu šķirnes un vīndārzi], 1962) norāda, ka “ Fronton un Villaudric vīndārzi izsenis ir bijuši slavenākie Augšgaronnas vīndārzi, jo tie atradās netālu no Villemur – vietā pie Tarnas upes, kur vīni tika iekrauti un pa šo upi nogādāti Bordo.”
Vīna “Fronton” ražošanas apgabalu 1878. gadā skāra filoksēra. Galvenā vīnogu šķirne vīndārzos pirms filoksēras uzliesmojuma bija “Négrette N”, kas iepriekš vietējā mērogā bija zināma kā “Le Négret”. Pēc filoksēras krīzes tā tika plaši pārstādīta, bet potēšana izraisīja ar augļu attīstību saistītas problēmas un padarīja augus jutīgākus pret cēlpuvi. To vīnkopju neatlaidība, kas bija pieķērušies šai vēsturiskajai vīnogu šķirnei, ļāva viņiem pielāgoties un turpināt šīs šķirnes audzēšanas tradīciju. Tā kā no šķirnes “Négrette N” vīnogām gatavotajam vīnam parasti trūkst skābuma, tam bieži pievieno vēlīnu šķirņu vīnogas.
Ar Tulūzas pirmās instances civiltiesas 1944. gada 28. jūlija spriedumu tika atzīts cilmes vietas nosaukums Vins Délimités de Qualité Supérieure [ierobežota apgabala augstākās kvalitātes vīns] “Villaudric”. Ar to apzīmētā vīna ražošanas apgabals aptvēra sešu Augšgaronnas departamenta pašvaldību teritoriju. Pēc gada, 1945. gada 31. jūlijā, tika atzīts cilmes vietas nosaukums Vins Délimités de Qualité Supérieure “Fronton” jeb “Côtes de Fronton”, ar kuru apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals sastāvēja no 15 pašvaldību teritorijas Augšgaronnas departamentā un Tarnas un Garonnas departamentā. 1970. gadā, apzinoties kopīgo vēsturi un metodes, ar abiem minētajiem kontrolētajiem cilmes vietas nosaukumiem apzīmēto produktu ražotāji sanāca kopā vienā apvienībā. Tādējādi ar 1975. gada 7. februāra dekrētu tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Frontonnais”, kas ietvēra divus ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumus – “Fronton” un “Villaudric”. 30 gadus vēlāk ar 2005. gada 31. augusta dekrētu kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Frontonnais” tika aizstāts ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Fronton”.
Līdz 2008. gadam vairāk nekā 1 700 hektāru lielu platību apsaimniekoja vairāk nekā 110 ražotāji, kuru vidū bija 40 neatkarīgi vīna pagrabi, 1 vīndarības kooperatīvs un 2 vīna ražotāji/tirgotāji. Aptuveni trešdaļu produkcijas veido sārtvīns un divas trešdaļas – sarkanvīns. Vīnus drīkst ražot tikai no šķirnes “Négrette N” vai no šķirņu maisījuma, kurā “Négrette N” ir galvenā šķirne. Maisījumam var pievienot šādu sekundāro šķirņu vīnogas: “Cabernet Franc N”, “Cabernet Sauvignon N”, “Cinsaut N”, “Cot N”, “Fer N”, “Gamay N”, “Mérille N”, “Syrah N”, “Négret Pounjut N” un “Bouysselet B”.
Sarkanvīnu garšā parasti jūtams sarkano un melno augļu, ziedu, garšvielu un lakricas aromāts. Tie satur tanīnus, kas izturētiem vīniem nodrošina struktūru un pilnestīgumu. Tos ir patīkami dzert, kad tie ir jauni, bet tie ir piemēroti arī izturēšanai. Lai izvairītos no pārmērīgas tanīnu ekstrakcijas, aizliegts izmantot nepārtrauktas darbības spiedes. Vīnus iztur vismaz līdz 15. janvārim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Sārtvīnu garšai raksturīgs diezgan augļains aromāts un neliels skābums. Tie ir līčiju līdz aveņu sārtā krāsā (saskaņā ar Centre du Rosé krāsu diagrammu) atkarībā no izmantotā paņēmiena (tūlītēja spiešana vai saignée), un tos dzer jaunus. Vīnogu šķirne “Négrette N”, ko augstu vērtē tās aromātisko īpašību dēļ, kādreiz tika plaši audzēta Grand Sud-Ouest apgabalā. Tā ir dabiski enerģiska un auglīga vīnogu šķirne; vīnogu plānās mizas un ķekaru blīvuma dēļ tā ir ļoti uzņēmīga pret īsto miltrasu, cēlpuvi un ērcēm. Sarežģītās audzēšanas dēļ lielākajā daļā reģionu šķirni “Négrette N” vairs neaudzē, bet tā ir atradusi ideālo vidi Fronton reģionā, kur nabadzīgās, skābās augsnes, kas bagātas ar metālu oksīdiem, veicina vīnogulāju mēreni enerģisku augšanu, tādējādi dabiski regulējot ražu un nodrošinot optimālu gatavību, intensīvu, sarežģītu aromātu un ļoti izsmalcinātus tanīnus.
Produkta “Fronton” ražošanas apgabala vīnkopjiem ir izdevies kontrolēt šo simbolisko vīnogu šķirni un tādējādi saglabāt tās audzēšanas tradīciju, pielāgojot savu zinātību – it īpaši izmantojot tādas apgriešanas metodes, kas nodrošina ķekaru labu izvietojumu, kā arī veicot klonu selekciju.
Produkta “Fronton” ražošanas apgabala augsnes un klimatiskie apstākļi ir ļoti labi piemēroti vīnogulāju, it īpaši šķirnes “Négrette N” vīnogulāju, audzēšanai. Jūras klimata ietekmē pavasara gaiss ir mitrs; kopā ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos tas nodrošina vīnogulāju labu augšanu. Maigā ziema mazina skarbu salnu risku. Vasarā Vidusjūras tuvums šajā apgabalā nodrošina sausu karstumu un daudz saules gaismas, kas veicina vīnogu pastāvīgu un optimālu ienākšanos, savukārt mērenā ūdens resursu noslodze šajā laikā palīdz vīnogām labi nogatavoties. Visa augšanas cikla laikā vīnogulājus ietekmē Autan vējš, piemēram, paātrinot pumpuru plaukšanu, ziedēšanu un vīnogu nogatavošanos. Dažkārt tas stipri pūš vasaras beigās, veicinot vīnogu nogatavošanos un nožāvējot vīnogulājus pēc augusta vētrām. Tas ierobežo kriptogāmisko slimību attīstību. Tā kā aukstums iestājas vēlu, vīnogulāju stumbri var labi pārkoksnēties.
Atspoguļojot vietējās vides izmantojumu un zināšanas par to, noteiktajā zemesgabalu apvidū dominē augsnes, kurām ir laba drenāža un kuras viegli sasilst. Augsnes ir bagātas ar smilti un granti, un tajās ir dažāds putekļu un māla saturs. Nav iekļautas aukstas, salnu apdraudētas teritorijas un auglīgākās augsnes.
Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma pastāvēšanas laikā kopš 1975. gada cilvēku kopiena ar savu entuziasmu, lietpratību un apņēmību audzēt šķirni “Négrette N” ir saglabājusi vīnu “Fronton” slavu un reputāciju.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Nosacījuma apraksts
Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu etiķetēs var norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības Sud-Ouest nosaukumu. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu var norādīt arī jebkādos literatūras avotos un uz traukiem. Lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par burtiem, kādi izmantoti, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.
Saite uz produkta specifikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-c6bb8395-ee7c-45c5-b59b-dee556bb82f6
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4351/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)