<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2021-04-202104C129201903830-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0383-19-202009827-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="24/11/2020" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="4/01/2021 23:49:01" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="dau7NmDC/0+dBSKClhTeZVxfId4a73Bthn1OGWloK7Z7xye3vSWVdAqTF2e7UsOZEzqQIj3ztKe9nuK4ClGTGrED+DQn9EmUC+bmRKvXSIuibKvmnc+Cte/dZxOFPeKpdrtFHxVFVYi3V4LfQ9XuhV2hcI3sOOHNtVNp+aF2IHM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0383" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2019" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 24/11/2020 20:05:26" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="e1fc98b1161943ab86a986eb9b7b0c7d" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0383" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Bobek secinājumi – Lieta C‑383/19</div>
      <div id="rId21" style="default">Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [MICHAL BOBEK]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2020. gada 8. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑383/19
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Powiat Ostrowski
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas rajona tiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2009/103/EK – Mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – 3. panta 1. punkts – Pienākums noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu lietošanu – Transportlīdzeklis, kas nav piemērots braukšanai tehniskā stāvokļa dēļ – Pienākumu sadale atbilstoši LESD 267. pantam – Savienības tiesību interpretācija un piemērošana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kad sākas un beidzas pienākums veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 3. pantu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Juliana Tiesa norādīja, ka “transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts un tādēļ nav ticis pienācīgi noņemts no uzskaites un kas ir piemērots braukšanai, atbilst “transportlīdzekļa” jēdzienam [Direktīvas 72/166] 1. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi uz to nebeidz attiekties šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minētais apdrošināšanas pienākums”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaroties ar faktisku situāciju, kurā mehāniskais transportlīdzeklis nav oficiāli noņemts no uzskaites, bet vienlaikus šķietami nav bijis piemērots braukšanai sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas rajona tiesa, Polija) būtībā jautā, vai spriedumā Juliana Tiesa patiešām ir vēlējusies noteikt divus kumulatīvus nosacījumus tam, lai būtu pienākums apdrošināt mehānisku transportlīdzekli saskaņā ar direktīvu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2009/103 1. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “Šajā direktīvā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-19" title="page-3">
      1) “transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sauszemi un ko dzen uz priekšu mehāniskā enerģija, un kas nav sliežu transports, un jebkurš treilers neatkarīgi no tā, vai ir piekabināts;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-3">
      4) “teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas” ir:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-22" title="page-3">
      a) tās valsts teritorija, kuras numura zīme ir transportlīdzeklim, neatkarīgi no tā, vai šī zīme ir pastāvīga vai pagaidu; vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-23" title="page-4">
      b) ja kāda veida transportlīdzeklis nav jāreģistrē, bet transportlīdzeklim ir apdrošināšanas uzlīme vai reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā ir izsniegta apdrošināšanas uzlīme vai zīme; vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne apdrošināšanas uzlīme, ne atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs; vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-25" title="page-4">
      d) gadījumos, ja transportlīdzeklim nav nekādas numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst vai vairs neatbilst transportlīdzeklim, un tas ir iesaistīts negadījumā – tās valsts teritorija, kurā negadījums noticis [..];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 3. panta “Transportlīdzekļu obligātā apdrošināšana” pirmajā daļā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      “Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu “Atkāpes no transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-4">
      1. Dalībvalsts drīkst atkāpties no 3. panta attiecībā uz dažām fiziskām vai juridiskām personām, publiskām vai privātām personām; attiecīgā valsts sastāda šādu personu sarakstu un dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un [Eiropas] Komisijai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-4">
      2. Katra dalībvalst[s] var atkāpties no 3. panta noteikumiem attiecībā uz dažu veidu transportlīdzekļiem vai konkrētiem transportlīdzekļiem ar speciālu zīmi; attiecīgā valsts sastāda šādu transportlīdzekļu veidu sarakstu un dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2009/103 4. nodaļas “Kompensācijas par kaitējumiem, ko radījuši neidentificēti transportlīdzekļi vai transportlīdzekļi, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā obligātā apdrošināšana” 10. panta “Iestāde, kas sniedz kompensācijas” 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-4">
      “1. Katra dalībvalsts izveido vai pilnvaro iestādi, kas sniegtu kompensāciju vismaz obligātās apdrošināšanas līmenī par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti transportlīdzekļi vai transportlīdzekļi, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā apdrošināšana.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-4">
      Pirmā daļa neskar dalībvalstu tiesības ņemt vērā iestādes maksātas kompensācijas kā papildu vai cita veida kompensācijas un tiesības izstrādāt noteikumus, lai kārtotu atlīdzības prasījumu starp iestādi un personu vai personām, kas atbild par negadījumu, un citiem apdrošinātājiem vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kuras pieprasa atlīdzināt cietušajam par to pašu negadījumu. Tomēr dalībvalstis nevar atļaut iestādei izvirzīt nosacījumu kompensācijas izmaksai, saskaņā ar kuru cietušajai personai jāpierāda, ka atbildīgā persona nespēj vai atsakās maksāt.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ustawa z dnia 22 maja 2003 r. o ubezpieczeniach obowiązkowych, Ubezpieczeniowym Funduszu Gwarancyjnym i Polskim Biurze Ubezpieczycieli Komunikacyjnych (2003. gada 22. maija Likums par obligāto apdrošināšanu, Apdrošināšanas garantiju fondu un Polijas Autosatiksmes risku apdrošinātāju biroju, turpmāk tekstā – “Likums par obligāto apdrošināšanu”; 2018. gada Dz. U. Nr. 473) 10. panta 2. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-4">
      “Vispārējās jurisdikcijas tiesā var celt prasību, lai noteiktu, vai ir izpildīts apdrošināšanas pienākums.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par obligāto apdrošināšanu 23. panta 1. punkta formulējumu mehāniskā transportlīdzekļa turētājam ir pienākums noslēgt obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu transportlīdzekļu turētājiem attiecībā uz kaitējumu, ko rada tā īpašumā esošais mehāniskais transportlīdzeklis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par obligāto apdrošināšanu 31. panta 3. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-4">
      “Īpašumtiesību uz tādu reģistrētu mehānisko transportlīdzekli pārejas vai nodošanas gadījumā, kura turētājs, neraugoties uz mehāniskā transportlīdzekļa turētāju pienākumu noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, to nav izdarījis, turētājam, kuram ir pārgājušas vai nodotas transportlīdzekļa īpašumtiesības, ir jānoslēdz mehānisko transportlīdzekļu turētāju civiltiesiskās atbildības līgums dienā, kad transportlīdzekļa īpašumtiesības pāriet vai tiek nodotas, un vēlākais – līdz brīdim, kad transportlīdzeklis tiek laists apritē. Ja tiek nodots reģistrēta mehāniskā transportlīdzekļa valdījums un nav pārgājušas vai nodotas šī transportlīdzekļa īpašumtiesības, un iepriekšējais transportlīdzekļa turētājs, neraugoties uz mehānisko transportlīdzekļu turētāju pienākumu noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, to nav izdarījis, nākamajam šī transportlīdzekļa turētājam ir jānoslēdz mehānisko transportlīdzekļu turētāju civiltiesiskās atbildības līgums dienā, kad transportlīdzeklis pāriet viņa valdījumā, un vēlākais – līdz brīdim, kad transportlīdzeklis tiek laists apritē.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par obligāto apdrošināšanu 84. panta 1. punktu Apdrošināšanas garantiju fonds ir struktūra, kura ir pilnvarota uzraudzīt to, kā mehānisko transportlīdzekļu turētāji izpilda pienākumu noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Turklāt saskaņā ar 88. panta 7. punktu jebkurai personai, kas šādu līgumu nav noslēgusi, ir jāmaksā sods Apdrošināšanas garantiju fondam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ustawa z dnia 20 czerwca 1997 r. – Prawo o ruchu drogowym (1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likums; 2018. gada Dz. U., 1990. pozīcija) 130a. panta 10. punktā, redakcijā, kāda bija piemērojama pamatlietai, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-4">
      “Tad, ja transportlīdzeklis ir izņemts no satiksmes apstākļos, kas minēti 1. vai 2. punktā [it īpaši tad, ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis apdraud ceļu satiksmes drošību, vai gadījumā, ja netiek ievēroti noteikumi transportlīdzekļa novietošanai stāvvietā], starosta (apriņķa vadītājs) vēršas tiesā pēc lēmuma par transportlīdzekļa konfiskāciju par labu powiat (apriņķim), ja īpašnieks vai pilnvarota persona pēc pienācīgas paziņošanas nav savākusi transportlīdzekli trīs mēnešu laikā pēc tā izņemšanas no satiksmes. Paziņošana ietver informāciju par to, kādas sekas iestāsies gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks savākts.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti, tiesvedība valsts tiesās un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 16. janvārī Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas rajona tiesa) uzdeva konfiscēt par labu pašvaldības iestādei, Powiat Ostrowski (Ostrovas apriņķis, Polija, turpmāk tekstā – “pieteikuma iesniedzējs”), transportlīdzekli Renault Clio 1.5 DCI, kas bija reģistrēts Polijā un novietots stāvēšanai apsargājamā stāvvietā pēc tam, kad tika izņemts no satiksmes uz koplietošanas ceļiem. Konfiskācijas rīkojums kļuva galīgs 2018. gada 7. februārī, tādējādi pieteikuma iesniedzējs kļuva par transportlīdzekļa īpašnieku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 6. februārī pieteikuma iesniedzējs iesniedza pieteikumu par minētā nolēmuma izsniegšanu kopā ar tā galīgā rakstura apstiprinājumu un norādi par tā izpildāmību. Šīs prasības tika apmierinātas 2018. gada 20. aprīlī. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējs noslēdza apdrošināšanas līgumu transportlīdzeklim, kurš bija spēkā no 2018. gada 23. aprīļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar lietas dokumentiem konkrēto transportlīdzekli 2018. gada 2. maijā novērtēja eksperts. Novērtējumā tika secināts, ka transportlīdzekli nav iespējams iedarbināt, tas ir sliktā tehniskā stāvoklī, tie ir metāllūžņi un tā tirgus vērtība ir 400 Polijas zlotu (PLN). Ņemot vērā transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, pieteikuma iesniedzējs lika to nodot metāllūžņos. Transportlīdzeklis tika izjaukts un pēc tam noņemts no uzskaites 2018. gada 22. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 25. septembrī pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas rajona tiesa) lēmumu, ko bija pieņēmis Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny (Apdrošināšanas garantiju fonds, turpmāk tekstā – “atbildētājs”), kurā tika prasīts samaksāt sodu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma nenoslēgšanu laika posmā no 2018. gada 7. februāra līdz 2018. gada 22. aprīlim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā spriedumu Juliana, iesniedzējtiesa jautā, vai ir iespējams izslēgt pienākumu noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem situācijā, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir nekustīgi novietots uz privātas zemes, to ir ieguvusi vietējā pašvaldība, tas nav piemērots braukšanai un atbilstoši tā īpašnieka lēmumam tas ir paredzēts likvidēšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas rajona tiesa, Polija) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-4">
      “1) Vai Direktīvas 2009/103 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums noslēgt mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu aptver arī situācijas, kad teritoriāla pašvaldības vienība – apriņķis –, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ir ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav piemērots braukšanai un atrodas privātā teritorijā – apsargātā autostāvvietā – ārpus koplietošanas ceļiem un īpašnieka lēmuma rezultātā tas ir paredzēts likvidēšanai?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-4">
      2) Vai arī tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šādos apstākļos teritoriālajai pašvaldības vienībai kā transportlīdzekļa īpašniecei nav pienākuma to apdrošināt, neskarot atbildību, kuru fonds uzņemas attiecībā uz cietušajām trešām personām?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus ir iesniedzis atbildētājs, Vācijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieņemamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētājs izvirza divus argumentus. Pirmkārt, tas apgalvo, ka prejudiciālie jautājumi nav pieņemami, jo tie lielākoties saistīti ar valsts tiesību interpretāciju. Otrkārt, tas apgalvo, ka atbilde uz iesniedzējtiesas paustajām šaubām ir lielākoties izsecināma no Tiesas judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētāja pirmajam argumentam faktiski varu piekrist. Tomēr attiecībā uz otro argumentu piekrist nevaru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, interpretējot nenoteiktus juridiskus jēdzienus, kas izriet no Direktīvas 2009/103 un tās priekšteču noteikumiem, Tiesa aizvien biežāk ir tikusi aicināta faktiski lemt par individuālas atbildības prasībām. Vairākās šādās lietās nav uzreiz skaidri nosakāms – vismaz ne man –, cik ļoti ir nepieciešams nošķirt faktiskos apstākļus, kas, šķiet, attiecas uz direktīvā ietvertu nenoteiktu juridisku jēdzienu interpretāciju, it īpaši jēdzienu “transportlīdzeklis” vai “transportlīdzekļa lietošana”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>), lai nodrošinātu Savienības tiesību vienotu un saskaņotu interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr izskatāmā lieta ir atšķirīga. Faktisko apstākļu slānī slēpjas plašāks, strukturāls jautājums: kad beidzas pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu? Izskatāmā lieta būtībā attiecas uz tāda Tiesas sprieduma par šo pašu jautājumu interpretāciju, ko Tiesas virspalāta pasludināja pirms diviem gadiem. Šajā kontekstā iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi ir ne vien pieņemami, bet tie ir arī ļoti būtiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot pirmo un otro jautājumu, kurus ir piemēroti apskatīt kopā, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2009/103 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar transportlīdzekļu izmantošanu ir obligāta arī tad, ja attiecīgais transportlīdzeklis ir braukšanai nepiemērotā tehniskā stāvoklī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai arī pamatlietas faktiskie apstākļi, protams, ir atšķirīgi, Tiesai jāizskata tas pats juridiskais jautājums, kas bija lietas Juliana pamatā: kad beidzas pienākums apdrošināt mehāniskos transportlīdzekļus saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, formāli raugoties, Tiesa lietā Juliana sniedza Direktīvas 72/166/EEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) 3. panta 1. punkta interpretāciju. Tomēr iepriekšējo mehānisko transportlīdzekļu direktīvu (Direktīvas 72/166 un 84/5/EEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>)) būtiskākie noteikumi, uz kuriem atsaucās Tiesa spriedumā Juliana, par “transportlīdzekļa” definīciju, apdrošināšanas pienākumu, izņēmumiem no šī pienākuma un to zaudējumu atlīdzināšanu, ko radījis transportlīdzeklis, kurš nav bijis apdrošināts, tagad ir ietverti attiecīgi Direktīvas 2009/103 1., 3., 5. un 10. pantā. Tādējādi šo normu saturs būtībā ir palicis tāds pats  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juliana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamata prāva lietā Juliana bija saistīta ar šādu (nelaimīgu) notikumu virkni. Atbildētāja bija Portugālē reģistrēta transportlīdzekļa īpašniece. Veselības problēmu dēļ viņa šo transportlīdzekli bija pārtraukusi vadīt. Viņa to novietoja savas mājas pagalmā, bet neveica nekādas darbības, lai to oficiāli noņemtu no uzskaites. Tādējādi transportlīdzeklis bija reģistrēts un ekspluatējams. Kādu dienu atbildētājas dēls bez viņas ziņas paņēma transportlīdzekļa atslēgas, aizdzina automašīnu un uz koplietošanas ceļa izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Bojā gāja gan viņš, gan divi pasažieri, kas atradās šajā mašīnā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fundo de Garantia Automóvel (Valsts garantiju fonds, Portugāle), apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatlietā, saistībā ar šo negadījumu izmaksāja kompensācijas abu mirušo pasažieru ģimenēm. Tad fonds iesniedza prasību par maksājuma atgūšanu pret atbildētāju, transportlīdzekļa īpašnieci, apgalvojot, ka viņai bija pienākums apdrošināt automašīnu saskaņā ar Direktīvas 72/166 3. panta 1. punktu (tagad – būtībā Direktīvas 2009/103 3. pants). Šādos apstākļos iesniedzējtiesa vēlējās noskaidrot, vai minētā norma ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību saistībā ar transportlīdzekļu izmantošanu ir arī tādās situācijās, kurās pēc īpašnieka izvēles transportlīdzeklis ir novietots privātā teritorijā un netiek lietots uz koplietošanas ceļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz šo pirmo jautājumu, Tiesa atgādināja, ka jēdziens “transportlīdzeklis”, kas jau bija ietverts Direktīvas 72/166 1. panta 1. punktā, bija formulēts “ļoti vispārīgi” un ietvēra jebkuru mehānisko transportlīdzekli, kurš paredzēts braukšanai pa sauszemi un kuru dzen uz priekšu mehāniskā enerģija. Tiesa tālāk norādīja, ka jēdzienam “transportlīdzeklis” ir jābūt objektīvam un neatkarīgam no īpašnieka nodoma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), tādējādi apstiprinot, ka, nosakot, vai priekšmets ir vai nav transportlīdzeklis direktīvas izpratnē, nav nozīmes īpašnieka subjektīvajam nodomam transportlīdzekli vairs neizmantot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apdrošināšanas pienākuma tvērums tiesiskās drošības dēļ ir jānosaka, pirms transportlīdzeklis jebkādā veidā ir iesaistīts negadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Tiesa izslēdza arī jebkādu atpakaļejošu argumentāciju šajā sakarā, norādot, ka transportlīdzekļa izmantošana kādā konkrētā brīdī – vai nu kā pārvietošanās līdzeklis, vai kā citādi – faktiski nevar noteikt pienākumu apdrošināt civiltiesisko atbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie argumenti ļāva Tiesai sprieduma Juliana 42. punktā secināt, ka: “ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts un tādēļ nav ticis pienācīgi noņemts no uzskaites un kas ir piemērots braukšanai, atbilst “transportlīdzekļa” jēdzienam Pirmās direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi uz to nebeidz attiekties [Direktīvas 72/166] 3. panta 1. punktā minētais apdrošināšanas pienākums tikai tāpēc vien, ka tā īpašnieks vairs neplāno to vadīt un to ir novietojis privātā teritorijā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāds pats formulējums ir atkārtots sprieduma 52. punktā un rezolutīvajā daļā, vispārīgi norādot, ka “civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesai ir šaubas, vai tas, ka transportlīdzeklis ir izmantojams kā pārvietošanās līdzeklis, ir nepieciešams elements jēdziena “transportlīdzeklis” definēšanai direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē. Citiem vārdiem sakot, kamēr automašīna joprojām ir juridiski reģistrēta kā automašīna (līdz šim nav veiktas oficiālas darbības, lai to noņemtu no uzskaites, un transportlīdzeklim ir reģistrācijas numura zīmes), – vai tās tehniskajam statusam (principā sastāv no metāllūžņiem un ir paredzēts nodošanai metāllūžņos) ir izšķiroša nozīme, nosakot, vai pastāv transportlīdzeklis, kurš ir obligāti jāapdrošina?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda – ja tā sekotu Tiesas norādēm lietā Juliana, tai būtu pienākums atzīt, ka izskatāmās lietas apstākļos nebija pienākuma noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, jo automašīna objektīvi nebija piemērota izmantošanai kā transportlīdzeklis slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Iesniedzējtiesa arī pauž šaubas, vai valsts tiesību normas, it īpaši Likuma par obligāto apdrošināšanu 23. panta 1. punkts, kurā mehānisko transportlīdzekļu turētāju pienākums noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu attiecas uz jebkuru viņu valdījumā esošu mehānisko transportlīdzekli neatkarīgi no tā, vai tas ir piemērots braukšanai, nav pretrunā Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īsumā – iesniedzējtiesas bažas ir saistītas ar (saikļa) “un” izmantošanu lietā Juliana starp juridisko statusu (derīgu reģistrāciju) un tehnisko statusu (piemērotību braukšanai). Vai abi šie nosacījumi ir kumulatīvi tādā izpratnē, ka tiem abiem jābūt izpildītiem vienlaikus, lai runa būtu par “transportlīdzekli”, uz kuru tad attiecas apdrošināšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visas personas, kas iestājušās lietā, kuras sniedza rakstveida apsvērumus (izņemot Vācijas valdību), piekrīt, ka tādā lietā kā izskatāmā lieta ir pienākums apdrošināt galvenokārt tāpēc, ka attiecīgais transportlīdzeklis nav oficiāli noņemts no uzskaites. Vācijas valdība ierosina, ka, lai arī Direktīvas 2009/103 3. pantā nav uzlikts šāds pienākums, tas neaizliedz dalībvalstij pieņemt stingrākus noteikumus, tādus kā šajā lietā pieņēmusi Polija. Tādējādi Vācijas valdība katrā ziņā uzskata, ka direktīvas 3. pantam nav pretrunā šajā lietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manos secinājumos lietā Juliana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>) izklāstīto iemeslu dēļ galvenokārt piekrītu atbildētājam, Polijas valdībai un Komisijai: pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību attiecībā uz mehāniska transportlīdzekļa izmantošanu ir obligāts tad un tik ilgi, kamēr transportlīdzeklis ir vai nu oficiāli reģistrēts (juridiskais statuss), vai ir objektīvi piemērots braukšanai un tādā veidā to arī izmanto (faktiskais statuss). Ņemot vērā Direktīvas 2009/103 loģisko struktūru, mērķi un nolūku, starp abiem statusiem ir nošķirošs saiklis “vai”: lai iestātos sekas (pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu), pietiek, ja tiek izpildīts tikai viens no abiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai paskaidrotu, kādēļ tā uzskatu, vispirms atgādināšu galvenos interpretēšanas principus, kas attiecas uz pienākumu apdrošināt civiltiesisko atbildību atbilstoši direktīvas 3. pantam (2), pēc tam pievēršoties individuālām situācijām, kas varētu rasties (3). Ņemot vērā ierosināto atbildi, ar izskatāmās lietas īpatnībām var tikt galā relatīvi ātri (4).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenie principi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vācijas valdība pareizi ir norādījusi – ir jāuzsver, ka ne 3. pants, ne faktiski kāda cita Direktīvas 2009/103 norma nav paredzēta, lai noteiktu atbildību individuālās lietās. Direktīvā ir noteikts vispārējs apdrošināšanas pienākums. Tās mērķis nav, netieši izmantojot jēdzienus “transportlīdzeklis” vai “transportlīdzekļa izmantošana”, lemt par atbildību par negadījumu individuālā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, apdrošināšanas pienākuma tvērumam un nenoteiktajiem juridiskajiem jēdzieniem saistībā ar šo pienākumu ir jābūt ietvertiem divdaļīgajā mērķī, ko ar Direktīvu 2009/103 vēlas sasniegt: nodrošināt augstu aizsardzības līmeni cietušajiem mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos un (tādējādi) veicināt brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ikreiz, interpretējot direktīvas, Tiesa ir atgādinājusi mērķi nodrošināt augstu aizsardzības līmeni cietušajiem mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Patiešām, šis primārais mērķis, kas pieprasa netraucētu aizsardzību cietušajiem mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos, nav vienkārši mērķis pats par sevi – bet tas ir arī būtisks, lai nodrošinātu (personu) brīvu pārvietošanos un (preču) brīvu apriti: tikai tad, ja, izmantojot obligātu apdrošināšanu, ir ieviesta robusta sistēma mehānisko transportlīdzekļu negadījumos iespējamo cietušo aizsardzībai, dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2009/103 4. pantu var prasīt, lai tās neveic sistēmiskas pārbaudes attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu tiem transportlīdzekļiem, kas ierodas to teritorijā no citām dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim mērķim ir nepieciešams, lai direktīvas 3. pantā noteiktā pienākuma apdrošināt civiltiesisko atbildību tvērums tiktu interpretēts plaši. Turklāt to atbalsta divi turpinājumā iztirzāti iekšēji sistēmiski argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, pastāv svarīga saikne (vai drīzāk tieša sakarība) starp pienākuma apdrošināt transportlīdzekļus atbilstoši Direktīvas 2009/103 3. pantam tvērumu un valstu kompensācijas iestāžu pienākuma izmaksāt atlīdzinājumu atbilstoši minētās direktīvas 10. panta 1. punktam apmēru. Atbilstoši direktīvai kompensācijas iestādes iesaistīšanās iespējamais tvērums ir samērojams ar apdrošināšanas pienākumu. Ja vien dalībvalsts pēc savas vēlēšanās nepaplašina kompensācijas fonda iesaistīšanās tvērumu, minētajam fondam saskaņā ar direktīvu ir jāizmaksā kompensācija tikai par tādu kaitējumu, ko radījis neidentificēts transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā apdrošināšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī sakarība ir kritiski svarīga visai direktīvas struktūrai un mērķim: ja nebūtu apdrošināšanas pienākuma saskaņā ar tās 3. pantu, varētu iestāties tikai vainīgās (neapdrošinātās) personas personiskā atbildība. Tāpat arī kompensēšanas fondam nebūtu pienākuma rīkoties, jo (neesošais) apdrošināšanas pienākums saskaņā ar tās 3. pantu faktiski būtu izpildīts. Tādējādi – ja reiz pienākuma apdrošināt nav vispār, risku segšana pilnībā būtu jāuzņemas negadījumā cietušajai personai. Šāda situācija viennozīmīgi nebūtu augsts aizsardzības līmenis personām, kas cietušas mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, pat tad, ja patiešām “transportlīdzeklis” vai tā lietošanas interpretācija ir visai plaša, ir nevietā raizēties par to, ka apdrošināšanas pienākuma tvērums varētu bīstami tikt pārsniegts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, ir Direktīvas 2009/103 5. pants. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstīm ir iespēja ierobežot obligātās apdrošināšanas tvērumu, vai nu izslēdzot no tā transportlīdzekļus, kas pieder konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, publiskām vai privātām personām; vai izslēdzot noteiktus transportlīdzekļu veidus; vai izslēdzot konkrētus transportlīdzekļus ar speciālu numura zīmi. Šajā gadījumā Direktīvas 2009/103 5. pantā tāpat ir paredzēts, ka atkāpes gadījumā dalībvalstij jāieceļ kompetenta iestāde, struktūra vai pat kompetents garantiju fonds, kas būs atbildīgs par kompensācijas izmaksu cietušajiem negadījumos, kurus izraisījuši transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas šis izņēmums. Šādi atkal tiek nodrošināts, ka netiks braukts ar transportlīdzekļiem bez apdrošināšanas vai kompensēšanas sistēmas seguma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, lai gan direktīvā ir kategoriska prasība vispār izpildīt apdrošināšanas pienākumu, tajā nav izslēgta saprātīga elastība attiecībā uz publiskām reģistrāciju sistēmām (pagaidu vai sezonāla reģistrācijas anulēšana vai reģistrācijas apturēšana transportlīdzekļiem, kurus izmanto tikai konkrētos laika posmos) vai tāpat arī attiecībā uz apdrošināšanas nozari (atšķirīga apdrošināšanas maksa transportlīdzekļiem, ar kuriem reti tiek braukts). Pamatdoma ir tā pati: diferencēti riski rada dažādu veidu apdrošināšanu, bet tie pilnīgi noteikti neizraisa apdrošināšanas pienākuma pilnīgu izslēgšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektkārt un visbeidzot, visi šie apsvērumi atbalsta jēdziena “transportlīdzekļu lietošana” plašu interpretāciju un – attiecīgi – plašu apdrošināšanas pienākuma šādam transportlīdzeklim saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu tvērumu. Patiešām, jēdziens “transportlīdzeklis” nav saistīts ar transportlīdzekļa faktisko izmantošanu kādā konkrētā brīdī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Apdrošināšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu ir objektīvs un nav atkarīgs no īpašnieka (konkrētā brīža) nodomiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Tas, kā tieši transportlīdzekli izmantoja negadījuma brīdī, ir jautājums, kas saistīts ar (ex post) individuālās atbildības noteikšanu katrā no individuālajām lietām, nevis ar (ex ante) noteikšanu, vai vispār bija apdrošināšanas pienākums. Tie ir atšķirīgi jautājumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi tam, vai transportlīdzekli konkrētā brīdī var izmantot vai ar to piedalīties ceļu satiksmē, nav nozīmes, lai noteiktu, vai tas objektīvi atbilst jēdzienam “transportlīdzeklis”. Situācijā, kurā transportlīdzeklim ir nepieciešams apjomīgs remonts un tādējādi tas nav piemērots braukšanai, šis transportlīdzeklis nezaudē savu objektīvo transportlīdzekļa statusu Direktīvas 2009/103 1. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sprieduma “Juliana” tvērums: “un” vai “vai”?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo iemeslu dēļ lietā Juliana ierosināju Tiesai noteikt diezgan plašu apdrošināšanas pienākuma tvērumu atbilstoši direktīvai(-ām), kas vienlaikus būtu pakļauts saprātīgai nepārtrauktības, paredzamības, stabilitātes un tātad – tiesiskās drošības pakāpei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk sakot, ierosināju – pirmkārt, kamēr transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī un nav veikti nekādi oficiāli pasākumi, lai šo reģistrāciju apturētu vai izbeigtu, pastāv apdrošināšanas pienākums. Tādējādi oficiālais juridiskais statuss patiešām ir noteicošais  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, transportlīdzekļa objektīvais tehniskais statuss kļūtu aktuāls tikai attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas ir piemēroti un tiek faktiski izmantoti sauszemes transportam, bet nav reģistrēti. Šajā sakarā norādīju, ka Direktīva 72/166 – un tāpat arī Direktīva 2009/103 – nesaista transportlīdzekļa jēdzienu vai tā lietošanu ar valsts reģistrāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Patiešām, šo instrumentu vispārīgā loģiskā struktūra ir vienkāršāka: tas, kas objektīvi ir transportlīdzeklis un ko izmanto ceļu satiksmē, un ko izmanto kā transportlīdzekli, var radīt kaitējumu, un tas būtu jāapdrošina. Galvenais apsvērums ir augsts aizsardzības līmenis personām, kas cietušas mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ir diezgan skaidrs, ka varētu pastāvēt apdrošināšanas pienākums saskaņā ar Direktīvu 2009/103 pat tiem transportlīdzekļiem, kuri nav reģistrēti, bet objektīvi uzskatāmi par transportlīdzekļiem, kurus attiecīgi izmanto un kuri var radīt kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā lietas Juliana faktiskos apstākļus, kuros attiecīgais transportlīdzeklis bija gan reģistrēts (juridiskais statuss), gan piemērots braukšanai un ar to arī tika braukts (mehāniskais stāvoklis), pārtraucu turpmākās diskusijas par juridiskā un tehniskā statusa iespējamo neatbilstību, jo konkrētās lietas kontekstā tas nebija nepieciešams  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā galvenos principus, kas ir pamatā iepriekšējo direktīvu un tagad arī Direktīvas 2009/103 loģikai un sistēmai, apdrošināšanas pienākuma tvērums vienmēr sakristu vismaz ar transportlīdzekļa oficiālo reģistrāciju dalībvalstī, proti, ar oficiālo apliecinājumu, ka objekts patiešām ir transportlīdzeklis, kuru ir atļauts izmantot uz koplietošanas ceļiem. Turklāt es apzināti neizslēdzu situācijas, kurās transportlīdzeklis, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav reģistrēts, vienalga varētu būt transportlīdzeklis Direktīvas 2009/103 izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šādu izpratni attiecībā uz apdrošināšanas pienākuma tvērumu loģiskā saikne starp juridisko statusu un mehānisko statusu būtu “vai” (nošķirošs saiklis). Atbilstoši direktīvai pienākums apdrošināt radīsies, ja i) automašīna ir reģistrēta; vai ii) to var izmantot kā transportlīdzekli un tādā veidā to arī izmanto; vai iii) automašīna ir reģistrēta un to izmanto kā transportlīdzekli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir taisnība, ka Tiesa savā spriedumā atkārtoti nošķīrusi tikai trešās situācijas variāciju ar saikli “un” starp abiem statusiem, kas šķietami rada kumulatīvu nosacījumu, kuru pēc tam reproducē sprieduma rezolutīvajā daļā kā vispārīgu noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā, ka Tiesa skaidri ir piekritusi vairākiem maniem būtiskākajiem argumentiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>), kas ir argumentācijas pamatā, būtu patiešām pārsteidzoši, ja attiecībā uz izmantoto risinājumu tai būtu bijis nolūks formulēt (vispārīgo) apdrošināšanas pienākumu tik pārsteidzoši šauri. Raugoties šādā kontekstā, sprieduma Juliana 42. un 52. punktā un tā rezolutīvajā daļā ietvertie apgalvojumi, iespējams, būtu jāuztver nevis kā Tiesas noteikts vispārīgs tests attiecībā uz apdrošināšanas pienākuma esamību, bet drīzāk kā ierobežota un šaura atbilde uz konkrētajiem faktiem, kā tos izklāstījusi iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šiem faktiskajiem apstākļiem sprieduma Juliana 25., 27. un 34. punktā ir atgādināts, ka iesniedzējtiesas šaubu pamatā bija fakts, ka transportlīdzeklis bija nekustīgi novietots privātā īpašumā un ka to izmantoja bez īpašnieka ziņas vai atļaujas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pirmā prejudiciālā jautājuma priekšmets bija noteikt robežas pienākumam noslēgt obligāto apdrošināšanu situācijā, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir novietots privātā teritorijā tikai saistībā ar to, ka tā bija vēlējusies īpašniece, kura to vairs neplānoja izmantot transportam, Tiesa precizēja, ka šis pienākums nav saistīts ne ar transportlīdzekļa lietošanu, ne to, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir radījis kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā konkrētā faktiskajā situācijā Tiesa sprieduma Juliana 42. punktā uzskatīja, ka uz transportlīdzekli, kas ir reģistrēts un tādējādi nav oficiāli noņemts no uzskaites un kas ir piemērots braukšanai, nepārstāj attiekties apdrošināšanas pienākums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, raugoties šādā kontekstā, abi ierosinājumi saistībā ar transportlīdzekļa juridisko statusu un mehānisko statusu, iespējams, nebija domāti kā kumulatīvi nosacījumi, bet vienkārši atspoguļoja pamatlietas faktisko situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa galu galā izskaidros, vai šī ir pareiza izpratne. Tomēr vēlētos pievienot dažus papildu argumentus par to, kāpēc – ja tiek veidota jebkāda loģiska saikne starp transportlīdzekļa juridisko statusu un mehānisko statusu, lai noteiktu apdrošināšanas pienākuma ilgumu saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu, – šai saiknei būtu drīzāk jābūt “vai”, nevis “un”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa pareizi norāda – pamatlietas faktiskie apstākļi atšķiras no tiem, kuru rezultātā tika pieņemts spriedums Juliana. Ir izpildīts tikai viens no Tiesas minētajiem nosacījumiem: pirmais juridiskais vai administratīvais nosacījums attiecībā uz transportlīdzekļa reģistrāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, vispārīgi runājot, spriedumā Juliana minētie divi elementi – transportlīdzekļa juridiskais statuss un mehāniskais statuss – varētu radīt četras atšķirīgas situācijas: i) transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts un piemērots braukšanai; ii) transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts, taču nav piemērots braukšanai; iii) transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts, taču ir piemērots braukšanai; un iv) transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts un nav piemērots braukšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas spriedumam Juliana ir skaidrs, ka pienākums apdrošināt transportlīdzekli pastāv pirmajā situācijā neatkarīgi no īpašnieka nolūkiem vai tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir nekustīgi novietots privātā teritorijā, vai jebkuras citas faktu variācijas. Tāda īpašnieka subjektīvie nolūki, kuram pieder ceļu satiksmē pilnīgi izmantojams transportlīdzeklis, nav vērā ņemami, līdz šie nolūki netiek realizēti formālā veidā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi arī ceturtajā situācijā, kurā neviens no abiem nosacījumiem nav izpildīts, jo transportlīdzeklis nav ne reģistrēts, ne piemērots braukšanai, ir vienlīdz skaidrs, ka apdrošināšanas pienākuma nav. Ja nav transportlīdzekļa, nav nekā, ko apdrošināt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka nav skaidrs, vai apdrošināšanas pienākums ir tad, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir otrajā vai trešajā situācijā, kurā izpildīts ir tikai viens no abiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, abos gadījumos atbildei ir jābūt apstiprinošai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz trešo situāciju jāteic, ka pilnīgi noteikti var būt transportlīdzekļi (pārvietošanās līdzeklis, kurš atbilst visiem objektīvajiem nosacījumiem, kas veido transportlīdzekli), kuri nav reģistrēti. Izšķirošs šeit ir jautājums, kāpēc tie nav apdrošināti. Iespējams, nedaudz pārsteidzošā kārtā, situācijas, kurās tiek braukts ar neapdrošinātām automašīnām, pārkāpjot valsts noteikumus, cietušo aizsardzības ziņā ir mazāk strukturāls jautājums. Ja ar tām dodas ceļu satiksmē, pārkāpjot valsts noteikumus par automašīnu apdrošināšanu, tad ar tām tiek braukts nelikumīgi. Tomēr kompensācijas fondu drošības tīkls vienalga darbosies, jo jebkuru kaitējumu būs radījis “transportlīdzeklis, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā obligātā apdrošināšana” saskaņā ar Direktīvas 2009/103 10. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesā strukturālā problēma no direktīvas skatpunkta ir automašīnas, kuras varētu izmantot ceļu satiksmē likumīgi saskaņā ar valsts tiesībām, bet kuras nav apdrošinātas. Šādā veidā 3. pantā paredzētā apdrošināšanas pienākuma tvēruma šaura definīcija tieši ietekmētu Direktīvas 2009/103 10. panta 1. punktu, ļaujot likumīgi izmantot ceļu satiksmē automašīnas, kuras nedz nav apdrošinātas, nedz attiecībā uz tām kompensācijas fondam ir pienākums iejaukties un sniegt drošības tīklu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī iemesla dēļ transportlīdzekļa objektīvajai pastāvēšanai kopā ar tā faktisko lietošanu būtu jārada apdrošināšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu vēlākais tad, kad šādu transportlīdzekli sāk izmantot Direktīvas 2009/103 1. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi, ja es mājās uzkonstruēju “Betmena auto”, kas atbilst visām transportlīdzekļa tehniskajām pazīmēm, un tad – tā vietā, lai to vienkārši apbrīnotu savā dzīvojamā istabā, – es ar to piedalos satiksmē, apdrošināšanas pienākums objektīvi sākas ar transportlīdzekļa pirmo lietošanu arī tad, ja es to oficiāli neesmu reģistrējis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir patiešām saprātīgi ierosināt, ka brīdis, kurā šādā specifiskā situācijā iestājas apdrošināšanas pienākums, ir – vēlākais – pirmā reize, kad ierīci izmanto kā transportlīdzekli, un ne obligāti tā uzbūvēšana vien (un fakts, ka to varētu izmantot satiksmē). Tādējādi, ja manis uzbūvētais Betmena auto (vai, iespējams, reālāks piemērs – antīka automašīna, ko esmu atjaunojis) uz mūžu paliks tikai manā dzīvojamā istabā (vai drīzāk – manā garāžā) un nekad netiks izmantots ceļu satiksmē (proti, izmantots kā transportlīdzeklis), tad tas nevienu nevar apdraudēt kā transportlīdzeklis. Tomēr līdz ar brīdi, kad ar to sāk piedalīties satiksmē un tādējādi to izmantot kā transportlīdzekli, tas ir jāapdrošina saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ir otrā situācija, kura konkrēti attiecas uz šo lietu: transportlīdzeklis ir reģistrēts, bet nav piemērots braukšanai sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Manuprāt, arī šādā situācijā apdrošināšanas pienākums paliek nemainīgs, kamēr tiek saglabāta reģistrācija. Citiem vārdiem sakot, tikai tad, kad transportlīdzeklis ir oficiāli svītrots no reģistra (vai reģistrācija ir apturēta, vai arī notiek kāds cits process, kas oficiāli pastāv valsts līmenī šim mērķim), beigsies arī apdrošināšanas pienākums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tam tā būtu jābūt vēl vismaz trīs papildu iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasība veikt piemērotas oficiālas darbības, lai transportlīdzekli izņemtu no ceļu satiksmes vai vismaz – lai apturētu tā lietošanu, ir būtiska tiesiskajai drošībai. Varētu pastāvēt dažādas situācijas, kurās transportlīdzeklis uz laiku vai pat uz ilgāku laikposmu varētu nebūt lietošanas kārtībā vai vienkārši netikt izmantots  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Vai katrs no šiem laikposmiem nozīmētu, ka apdrošināšanas pienākums uz šo laiku nebūtu spēkā? Vai transportlīdzekļa faktiskais statuss “ir transportlīdzeklis” mainītos uz “nav transportlīdzeklis” tikai tāpēc, ka tā īpašnieks nav apgrūtinājis sevi ar tā salabošanu? Vai tad personas varētu pat pieprasīt apdrošināšanas maksas atlaides vai atvieglojumus par laikposmu, kurā viņu automašīnas faktiski nebija lietojamas?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pastāv jautājums par pārbaudi un pierādījumiem. Kam būtu jāapliecina, ka automašīna faktiski ir tādā mehāniskā stāvoklī, ka ar to nav iespējams piedalīties ceļu satiksmē? Kā tas tiktu darīts? Vai tiktu izmantota pašsertificēšana vai arī būtu nepieciešama vēstule no mana automehāniķa? Vai arī pietiktu ar kaimiņa rakstveida liecību, kas apliecināta ar zvērestu, ka mana automašīna nekustīgi stāvējusi manā pagalmā un tai nebija riteņu? Neraugoties uz šādas pārbaudes un pierādījumu praktiskām problēmām un sarežģījumiem, galvenais fakts ir tāds, ka tie nekādā ziņā nebūtu nepieciešami. Kāpēc vispār būtu vajadzīgi šādi apsvērumi, ja vienīgais, kas jāizdara transportlīdzekļa īpašniekam, ir jāsakārto transportlīdzekļa juridiskais statuss atbilstoši tā iespējamam mehāniskajam statusam un attiecīgi jānoņem transportlīdzeklis no uzskaites vai jāveic citi administratīvi pasākumi atbilstoši valsts tiesībām vai nu uz pagaidu laiku, vai pastāvīgi?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt un visbeidzot, šādā kontekstā tādējādi iecerētais pienākums arī nodrošina pareizos stimulus. Izmantojot nepārtrauktu pienākumu maksāt par apdrošināšanu, kamēr nav veiktas nekādas oficiālas darbības, automašīnu īpašnieki netieši tiek iedrošināti pienācīgi rūpēties par savu īpašumu. Protams, tā ir tikai un vienīgi īpašnieka izvēle – salabot salūzušu transportlīdzekli vai to pārdot esošajā stāvoklī, pārdot kā metāllūzņus tādēļ, ka tas vairs nav saremontējams, vai vienkārši turēt novietotu uz ielas vai savā pagalmā. Tomēr, ja kāda no šīm izvēlēm nozīmētu, ka transportlīdzekļa “oficiālā dzīve” tiek izbeigta, tad uz īpašnieka pleciem jāgulstas pienākumam veikt oficiālās procedūras noņemšanai no uzskaites, piemēram, atdodot reģistrācijas numura zīmes vai saņemot piemērotu valsts iestāžu apliecinājumu, kaut vai pagaidu, kas apstiprina, ka transportlīdzeklis ir izņemts no ceļu satiksmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi rīkojoties, transportlīdzekļa īpašnieks dabiski no otrās iepriekš aprakstītās situācijas nonāktu ceturtajā situācijā, kurā beidzas pienākums apdrošināt attiecīgo transportlīdzekli. Pretējā gadījumā apdrošināšanas pienākums ir jāsaglabā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana izskatāmajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekš aprakstītā otrā situācija sniedz skaidru atbildi uz iesniedzējtiesas jautājumu. Manuprāt, nav šaubu, ka apdrošināšanas pienākums var turpināties, kamēr pieteikuma iesniedzējs nav veicis nekādus pasākumus, lai oficiāli apliecinātu attiecīgā transportlīdzekļa slikto tehnisko stāvokli un pasludinātu to par neizmantojamu satiksmē, vai nu oficiāli noņemot to no uzskaites, vai veicot citus pienācīgus pasākumus, ar kuriem transportlīdzekli izņem no satiksmes atbilstoši valsts tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ārpus šī vispārīgā paziņojuma attiecībā uz apdrošināšanas pienākuma saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu tvērumu, konkrētāk, uz šī pienākuma izbeigšanos, neuzskatu, ka Tiesa vēl kā citādi var palīdzēt iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, visi konkrētie faktiskie apstākļi, ko iesniedzējtiesa ir uzskaitījusi rīkojumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu un tā pirmajā jautājumā (apriņķis ieguvis transportlīdzekli pēc tiesas nolēmuma; tas novietots privātā teritorijā apsargājamā stāvvietā un neatradās uz koplietošanas ceļiem; paredzēts iznīcināšanai pēc tā īpašnieka vēlmēm), palīdz izklāstīt un redzēt situāciju pamatlietā. Tomēr tiem nav nozīmes attiecīgā Savienības tiesību jautājuma interpretēšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvā 2009/103 un it īpaši tās 3. pantā prasīts vienīgi tas, ka dalībvalstīm ir jāizveido visaptveroša un robusta obligātās apdrošināšanas sistēma transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu netraucētu drošības tīklu mehānisko transportlīdzekļu negadījumos iespējamiem cietušajiem. Ja galvenais mērķis ir sasniegts un, no strukturālā skatpunkta raugoties, ar transportlīdzekļiem nav iespējams likumīgi braukt dalībvalstī, ja attiecībā uz tiem nav apdrošināšanas pienākuma, tādējādi pārkāpjot gan Direktīvas 2009/103 3. pantu, gan tās 10. panta 1. punktu, pastāv dabiska iespēja, ka dalībvalstīs ir diferencēti risinājumi. Tas pieļauj noteiktu diversitāti attiecībā uz individuāliem rezultātiem situācijās, kurās fakti ir atšķirīgi, vai pat situācijās, kurās fakti ir līdzīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šīs pieļaujamās pieeju un risinājumu diversitātes robežās vienmēr ir iespējamas neparastas situācijas. Tas, šķiet, daļēji attiecināms arī uz izskatāmo lietu, kurā prasītāja atbilstoši valsts tiesībām attiecīgo Renault Clio 1.5 DCI faktiski nevarēja apdrošināt, kamēr nebija ieguvusi oficiālu īpašumtiesību apliecinājumu, un šis oficiālais apliecinājums patiesībā bija aizkavēts kādas citas personas bezdarbības dēļ. Šajā kontekstā un ņemot vērā, ka automašīna atradās apsargājamā stāvvietā un ar to vienalga nebija iespējams braukt, varētu šķist nedaudz dīvaini šajā konkrētajā situācijā pieprasīt nesamaksāto apdrošināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neatkarīgi no tā, cik tas ir dīvaini, Tiesas kompetencē nav izskatīt individuālās apdrošināšanas lietas valsts līmenī. Saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesai drīkst lūgt sniegt jebkura Savienības tiesību akta interpretāciju. Tomēr Savienības tiesību piemērošana faktiskajām lietām, vēl jo vairāk tādu valsts tiesību piemērošana, kas pieņemtas, realizējot dalībvalstu kompetenci īstenot Savienības tiesības, pieder pie uzdevumiem, kas tiek uzticēti valstu tiesām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā uzdevumu sadalījumā Tiesas pienākums patiesi ir paskaidrot Direktīvas 2009/103 3. panta vispārējo sistēmu un noteikt šajā tiesību normā paredzētā pienākuma apdrošināt civiltiesisko atbildību konkrēto materiālo piemērojamību un piemērojamību laikā, to izvērtējot un interpretējot minētās direktīvas vispārējā kontekstā. Tomēr pēc tam, kad šis interpretācijas pienākums ir izpildīts, vajadzības gadījumā papildinot to ar norādēm, kā novērtēt to valsts tiesību normu (ne)atbilsmi, ar kurām šo pienākumu transponē, šo noteikumu piemērošana individuālās lietās un lēmumu pieņemšana šajās lietās ir valsts tiesas uzdevums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pēc Direktīvas 2009/103 3. panta interpretācijas, kuru ņemot vērā šķiet, ka izskatāmajā lietā piemērojamajās valsts tiesību normās nav nekā neatbilstoša, izsakoties ļoti vienkāršoti, manuprāt, Tiesai nav svarīgi, kurš galu galā maksās apdrošināšanu par Renault Clio 1.5 DCI par laika posmu no 2018. gada 7. februāra līdz 2018. gada 22. aprīlim, kad pēc tiesas nolēmuma Powiat Ostrowski ieguva īpašumtiesības uz šo transportlīdzekli, kuru nevarēja izmantot ceļu satiksmē un kurš tika turēts privātā īpašumā apsargājamā stāvvietā, nevis uz koplietošanas ceļa un atbilstoši īpašnieka lēmumam bija paredzēts likvidēšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesaku Tiesai uz Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Ostrovas Velkopolskas apgabaltiesa, Polija) prejudiciālajiem jautājumiem atbild šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noslēgšana par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz mehāniska transportlīdzekļa izmantošanu ir obligāta tad, ja tas ir oficiāli reģistrēts vai tiek izmantots kā transportlīdzeklis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) OV 2009, L 263, 11. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 4. septembris (C‑80/17, EU:C:2018:661, 42. punkts, ar līdzīgu formulējumu atkārtots arī 52. punktā un sprieduma rezolutīvajā daļā). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Skat. it īpaši nesenos spriedumus, 2018. gada 15. novembris, BTA Baltic Insurance Company (C‑648/17, EU:C:2018:917), un 2019. gada 20. jūnijs, Línea Directa Aseguradora (C‑100/18, EU:C:2019:517). Skat. arī rīkojumu, 2019. gada 11. decembris, Bueno Ruiz un Zurich Insurance (C‑431/18, nav publicēts, EU:C:2019:1082).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Padomes Direktīva (1972. gada 24. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV 1972, L 103, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (2005. gada 11. maijs) (OV 2005, L 149, 14. lpp.) un kodificēta Direktīvā 2009/103.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Padomes Otrā direktīva (1983. gada 30. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OV 1984, L 8, 17. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 2005/14.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Skat. arī atbilstības tabulu, kas ietverta Direktīvas 2009/103 II pielikumā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 39. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Ibid., 40. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Ibid., 41. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) C‑80/17, EU:C:2018:290, 93.–110. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumu, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 47. punkts), kā arī nesenāko rīkojumu, 2019. gada 11. decembris, Bueno Ruiz un Zurich Insurance (C‑431/18, EU:C:2019:1082, 33. un 34. punkts, nav publicēts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Sīkāk skat. manus secinājumus lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 31.–36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Mani secinājumi lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 107. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Mani secinājumi lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 88., 89. un 100. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 38. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādā pašā izpratnē skat. spriedumus, 2014. gada 4. septembris, Vnuk (C‑162/13, EU:C:2014:2146, 33. punkts), un 2017. gada 28. novembris, Rodrigues de Andrade (C‑514/16, EU:C:2017:908, 11. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 39. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Lai ilustrētu domu: ja Halks pagrābj automašīnu, kas novietota uz (Eiropas) pilsētas ielas, lai ar to atkautos no citplanētiešu iebrukuma un, kā jau Halkam raksturīgi, radītu kaitējumu ne tikai citplanētiešiem, bet arī citu īpašumam tajā ielā, izmantojot automašīnu kā ieroci, ir saprātīgi pieņemt, ka automašīna, kuru tās īpašnieks bija novietojis tur stāvēšanai uz dažām stundām, kamēr pats ir darbā kādā no tuvējām ēkām, bija tāda, uz kuru attiecas (nepārtraukts) apdrošināšanas pienākums. Tas, ka Halka rokās un tajā konkrētajā brīdī šī konkrētā “transportlīdzekļa lietošana” diezin vai būtu uzskatāma par “izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai”, proti, kā “pārvietošanās līdzeklis”, noteikti ir attiecināms uz to, lai noteiktu atbildību par individuālajā gadījumā radītajiem zaudējumiem, loģiski izslēdzot prasību, lai kaitējumu atlīdzina mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšana, bet nav attiecināms uz nepārtrauktu pienākumu apdrošināt civiltiesisko atbildību saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Mani secinājumi lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 95. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Mani secinājumi lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 99. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Mani secinājumi lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 103.–110. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Protams, šīs kategorijas un šajos secinājumos ietvertā diskusija galvenokārt attiecas uz valstu sistēmām, kurās apdrošināšanas pienākums uzlikts automašīnas īpašniekam, un, cik noprotams, tā ir arī Polijas gadījumā. Novērtējums būtu nedaudz atšķirīgs (attiecībā uz sasaisti, nevis principu) sistēmām, kurās apdrošināšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu ir uzlikts lietotājiem/vadītājiem – skat. sīkāk manus secinājumus lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290, 25.–27. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 39.–46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2018. gada 4. septembris, Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:661, 40. un 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Lai gan ir skaidrs, ka valsts tiesībās saglabājas iespēja šādiem īpašajiem transportlīdzekļu veidiem noteikt diferencētu apdrošināšanas pienākumu (skat. šo secinājumu 47. punktu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Turpmākiem piemēriem skat. situācijas, kas aprakstītas manu secinājumu lietā Juliana (C‑80/17, EU:C:2018:290) 77. un 78. punktā.</p>
</body>
</html>
