European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/5641

20.10.2025

Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu

(C/2025/5641)

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)

“Valcalepio”

PDO-IT-A1366-AM03 – 1.8.2025.

1.   Produkta nosaukums

“Valcalepio”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☒

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)

☐

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

☐

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN)

3.   Nozare

☐

Lauksaimniecības produkti

☒

Vīni

☐

Stiprie alkoholiskie dzērieni

4.   Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Itālija

5.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Lauksaimniecības, uztursuverenitātes un mežsaimniecības ministrija

6.   Kvalificēšana par standarta grozījumu

Apstiprināts, ka šā standarta grozījuma apstiprināšana un paziņošana atbilst standarta grozījuma apstiprināšanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1143 un atbilstīgi tai pieņemtajiem noteikumiem.

Turklāt šis grozījums atbilst “standarta grozījuma” definīcijai, kas dota Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā, jo uz to neattiecas neviens no minētās regulas 24. panta 3. punktā norādītajiem gadījumiem.

7.   Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

1.   Ir norādīts termins “Riserva”

Termins “Riserva” jau ir izmantots specifikācijā un ir rezervēts “Valcalepio rosso” vīniem, kuriem ir augstākas minimālās spirta satura (tilp. %) un izturēšanas vērtības, kā arī atšķirīgas īpašības, kad tos nodod patēriņam. Lai palielinātu informētību par “Riserva”, tiek ierosināts to izcelt kā īpašu veidu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1., 2., 4. un 5. punktu un vienotā dokumenta iedaļu “Vīndarības metodes. Maksimālais ražas iznākums”.

2.    “Valcalepio rosso” ražošanā izmantoto vīnogu šķirņu kombinācijas grozījums

Priekšlikums paredz mainīt “Valcalepio rosso” ražošanā izmantoto šķirņu kombināciju, mainot “Merlot” un “Cabernet sauvignon” attiecību par labu “Merlot”. Minimālais “Cabernet sauvignon” procentuālais daudzums samazinās no 25 % līdz 10 %, un maksimālais “Merlot” procentuālais daudzums palielinās no 75 % līdz 90 %. Šis grozījums ir nepieciešams, lai ierobežotu grūtības, kas saistītas ar “Cabernet sauvignon” lielo uzņēmību pret kokaugu slimībām (jo īpaši esca), kas augus katru gadu padara arvien neproduktīvākus, kā rezultātā palielinās ražas zaudēšanas gadījumu skaits, vīna dārzu ar nevienmērīga vecuma vīnkokiem izplatība un saistītās tehniskās un ekonomiskās problēmas. Ierosināts arī paredzēt iespēju izmantot līdz 15 % citu vietējo šķirņu (“Franconia”, “Incrocio Terzi” un “Merera”) vai ar vietējām tradīcijām saistītās šķirnes (“Rebo”), lai stiprinātu saikni ar vietējo apgabalu. Viena iespēja tiem ražotājiem, kas vēlas maisījumam saglabāt starptautisku raksturu, ir šīs 15 % neobligātās kvotas ietvaros izmantot “Petit verdot”. Šīs izmaiņas, kā to apstiprina konsorcija rīkotās degustācijas sesijas, būtiski nemaina vīna profilu, kas tādējādi joprojām ir atpazīstams.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu un vienotā dokumenta iedaļu “Vīna vīnogu šķirnes”.

3.    “Valcalepio rosso Riserva” ražošanā izmantoto vīnogu šķirņu kombinācijas grozījums

Priekšlikums paredz mainīt “Valcalepio rosso Riserva” ražošanā izmantoto šķirņu kombināciju, mainot “Merlot” un “Cabernet sauvignon” attiecību par labu “Merlot”. Minimālais “Cabernet sauvignon” procentuālais daudzums samazinās no 25 % līdz 10 %, un maksimālais “Merlot” procentuālais daudzums palielinās no 75 % līdz 90 %. Šis grozījums ir nepieciešams, lai ierobežotu grūtības, kas saistītas ar “Cabernet sauvignon” lielo uzņēmību pret kokaugu slimībām (jo īpaši esca), kas augus katru gadu padara arvien neproduktīvākus, kā rezultātā palielinās ražas zaudēšanas gadījumu skaits, vīna dārzu ar nevienmērīga vecuma vīnkokiem izplatība un saistītās tehniskās un ekonomiskās problēmas.

“Riserva” ražošanā nav atļauts izmantot citas vīnogu šķirnes, kā tas ir “Valcalepio Rosso” gadījumā, nolūkā saglabāt “starptautiskākus” “Bordeaux” veida maisījumus un atšķirtu to no “Valcalepio rosso”.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu.

4.    “Valcalepio Moscato Passito” ražošanā izmantoto vīnogu šķirņu kombinācijas grozījums

Ir ierosināts mainīt “Valcalepio Moscato Passito” ražošanā izmantoto šķirņu kombināciju, samazinot “Moscato” minimālo daudzumu no 100 % līdz 85 % un ieviešot 15 % kvotu citu vīnogu šķirņu izmantošanai, kuras atļauts audzēt Lombardijas reģionā. Tas sniedz iespēju organoleptiskajā profilā ieviest jaunas nianses, lai padarītu šos vīnus savdabīgākus, jo īpaši attiecībā uz DOCG “Moscato di Scanzo”, un vajadzības gadījumā dotu ražotājiem iespēju nedaudz palielināt ražošanu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu.

5.   Svītrota atsauce uz galvenokārt silīcija māla augsnēm

Parasti visā “Valcalepio” ražošanas apgabalā ir mālainas augsnes, tāpēc atsauce uz silīcija māla augsnēm šķiet nevajadzīga un vienkāršošanas nolūkā ir ierosināts to svītrot.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu.

6.   Vīnogu audzēšanas maksimālā augstuma palielināšana

Visām sarkanajām vīnogām audzēšanas maksimālo augstumu palielina no 500 m līdz 600 m virs jūras līmeņa un “Chardonnay”, “Pinot bianco” un “Pinot grigio” – no 600 m līdz 700 m virs jūras līmeņa.

Audzēšanas apgabals ir jāpārceļ augstāk virs jūras līmeņa, kur vasarā parasti ir vēsāka temperatūra. Šis grozījums ir nepieciešams, lai mazinātu globālās sasilšanas radītās problēmas, kas var paātrināt vīnkoku fizioloģiskos procesus, izraisot stresu un misas analītisko un organoleptisko īpašību pasliktināšanos. Šī ietekme ir vēl izteiktāka zemākā augstumā virs jūras līmeņa.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu.

7.   Precizējums par iespēju izmantot ārkārtas apūdeņošanu

Tiek uzskatīts, ka tas ir jāprecizē, lai gan šī iespēja ir paredzēta tiesību aktos.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu.

8.    “Valcalepio Riserva” ražošanā izmantoto vīnogu maksimālā ražas iznākuma no hektāra ieviešana un “Valcalepio bianco” un “Valcalepio Moscato Passito” ražošanā izmantoto vīnogu maksimālā ražas iznākuma no hektāra palielināšana

Tā kā ir izcelts “Valcalepio Riserva” veids, ir precizēts maksimālais vīnogu ražas iznākums no hektāra (9 tonnas/ha), kas ir mazāks nekā “Valcalepio rosso” (pašlaik arī “Riserva” ražošanā izmantoto vīnogu ražas iznākums ir tāds pats), lai nostiprinātu domu, ka “Riserva” ir jābūt augstākās kvalitātes vīnkoku un vīnogu izlasei, sākot jau no vīna dārza.

“Valcalepio bianco” ražošanā izmantoto vīnogu maksimālo ražas iznākumu ir ierosināts palielināt no 9 līdz 10 tonnām no hektāra, lai veicinātu augstāka skābuma līmeņa saglabāšanu, kas līdz ar temperatūras paaugstināšanos parasti samazinās un kas ir īpaši svarīgi baltvīniem, lai nodrošinātu to svaigumu un baudījumu no šā dzēriena.

“Valcalepio Moscato Passito” ražošanā izmantoto vīnogu maksimālo ražas iznākumu ir ierosināts palielināt no 6,5 līdz 7 tonnām no hektāra. Šā palielinājuma rezultātā vīnogu izspiešanas iznākums tiek samazināts (no 40 % līdz 35 %). Šis grozījums nodrošina iegūtās misas kvalitātes paaugstināšanos un galīgā vīna iznākuma no katras apgabala vienības vispārēju samazināšanos.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu un vienotā dokumenta iedaļu “Vīndarības metodes. Maksimālais ražas iznākums”.

9.    “Valcalepio Riserva” vīndarības iznākuma ieviešana un “Valcalepio Moscato passito” vīndarības iznākuma samazināšana

Tā kā ir izcelts “Valcalepio Riserva” veids, ir norādīts, ka vīndarības iznākums ir 70 %.

Palielinot vīnogu ražas iznākumu par pieciem centneriem, “Valcalepio Moscato passito” vīndarības iznākums ir samazināts no 40 % līdz 35 %.

Šis grozījums padara specifikāciju atbilstošāku situācijai vīna pagrabā. Šim vīna veidam vīndarības iznākums parasti ir no 30 % līdz 35 %.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu.

10.   Pārpalikumu paredzētais izmantojums

Ir norādīts “Valcalepio bianco” un “Valcalepio rosso” pārpalikumu paredzētais izmantojums. Daudzumu, kas pārsniedz 70 % un nepārsniedz 75 %, var pārklasificēt par produktu ar tipisko ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Identificazione Geografica Tipica – IGT) “Bergamasca”.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu.

11.   Datuma maiņa attiecībā uz “Valcalepio Moscato passito” nodošanu patēriņam

Datums, kurā “Valcalepio Moscato passito” nodod patēriņam, ir mainīts no 12. maija uz 1. aprīli.

Datuma pārcelšana nedaudz uz priekšu neietekmē vīna organoleptisko profilu, bet atvieglo darbību no tirdzniecības viedokļa.

Šis grozījums attiecas uz specifikācijas 5. punktu un vienotā dokumenta iedaļu “Vīndarības metodes. Īpašās vīndarības metodes”.

12.    “Valcalepio Moscato passito” veida ķīmisko, fizikālo un organoleptisko parametru izmaiņas

Atsauce uz “vieglu mandeļu pēcgaršu” ir svītrota, lai apraksts būtu vairāk pielāgots pašlaik tirgū esošo vīnu profilam.

Atsauces uz minimālo spirta saturu (tilp. %) un maksimālo atlikumcukuru saturu ir svītrotas, lai ražotājiem nodrošinātu lielāku interpretācijas brīvību.

Šis grozījums attiecas uz specifikācijas 6. punktu un vienotā dokumenta iedaļu “Vīna(-u) apraksts”.

13.   Ierobežojumu atcelšana attiecībā uz aizvaru veidiem un pudeļu veidiem un “Valcalepio Moscato passito” maksimālā iepildīšanas tilpuma palielināšana

Var izmantot alternatīvas tradicionālajiem korķa aizvariem un jebkādu pudeles formu. Tādējādi ir nodrošināta lielāka interpretācijas un tirdzniecības brīvība.

Turklāt “Valcalepio Moscato passito” maksimālais iepildīšanas tilpums ir palielināts no 0,75 līdz 3 litriem, piedāvājot vairāk iespēju patēriņam un lielāku tirdzniecības brīvību.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 7. punktu.

14.   Norāžu atjaunināšana attiecībā uz kontroles iestādēm

Pēc grozījumiem, kas Regulā (ES) Nr. 1308/2013 izdarīti, stājoties spēkā Regulai (ES) 2024/1143, produkta specifikācijas obligātais saturs vairs neietver to iestāžu vai struktūru nosaukumus un adreses, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijas noteikumiem, un to pilnvaras.

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 40. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāpublisko šīs regulas 39. panta 3. punktā minēto kompetento iestāžu, deleģēto struktūru nosaukumi un adreses un fizisko personu vārdi un uzvārdi un adreses katram ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam un jāatjaunina šī informācija.

Tāpēc punkts, kurā bija iekļautas atsauces uz kontroles iestādi, ir grozīts, aizstājot šo informāciju ar atsauci uz publikāciju dalībvalsts kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 10. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

15.   Produkta specifikācijas formāli grozījumi

Produkta specifikācijas punktos ir veikti formāli grozījumi.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums(-i)

Valcalepio

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

15.

Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204  – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna(-u) apraksts

4.1.    “Valcalepio bianco”

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes salmdzeltena.

Smarža: maiga, savdabīga. Garša: sausa, harmoniska, savdabīga.

Minimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 11,50 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 18,0 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas tabulā nav norādīti, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums: 4,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā): —

4.2.    “Valcalepio rosso”

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes rubīnsarkana.

Smarža: intensīva, patīkama, savdabīga.

Garša: sausa, pilnestīga, harmoniska, noturīga.

Minimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 11,50 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22,00 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas tabulā nav norādīti, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums: 5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā): —

4.3.    “Valcalepio Rosso Riserva”

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes rubīnsarkana, kas tuvojas granātsarkanai.

Smarža: ēteriska, intensīva, savdabīga. Garša: sausa, pilnestīga, samtaina, harmoniska, noturīga.

Minimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 12,50 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22,0 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas tabulā nav norādīti, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums: 5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā): —

4.4.    “Valcalepio Moscato passito”

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes rubīnsarkana, kas var sliekties uz ķiršsarkanu ar granātsarkanām niansēm.

Smarža: maiga, aromātiska, intensīva, savdabīga.

Garša: salda, patīkama, harmoniska.

Minimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 17,00 %.

Minimālais atlikumcukuru saturs: 30,0 g/l.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22,0 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas tabulā nav norādīti, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums: 5,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Minimālais izturēšanas periods: “Valcalepio rosso”

Īpašā vīndarības metode

Ar ACVN “Valcalepio rosso” apzīmēts vīns pirms nodošanas patēriņam ir obligāti jāiztur vismaz vienu gadu, arī vismaz trīs mēnešus koka mucās, sākot no tā gada 1. novembra, kurā novāktas vīnogas.

2.   Minimālais izturēšanas periods: “Valcalepio rosso riserva”

Īpašā vīndarības metode

“Valcalepio Riserva” vīns pirms nodošanas patēriņam ir obligāti jāiztur vismaz trīs gadus, arī vismaz vienu gadu ozolkoka mucās. To var nodot patēriņam, sākot no 1. novembra trešajā gadā pēc ražas novākšanas.

3.   Minimālais izturēšanas periods: “Valcalepio Moscato passito”

Īpašā vīndarības metode

“Valcalepio Moscato passito” vīnu nedrīkst nodot patēriņam pirms 1. aprīļa otrajā gadā pēc vīnogu novākšanas gada.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

ACVN “Valcalepio bianco”

10 000 kg vīnogu no hektāra

2.

ACVN “Valcalepio rosso”

10 000 kg vīnogu no hektāra

3.

ACVN “Valcalepio rosso riserva”

9 000 kg vīnogu no hektāra

4.

ACVN “Valcalepio Moscato passito”

7 000 kg vīnogu no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogām, kas paredzētas ar ACVN “Valcalepio” apzīmēto vīnu ražošanai, jābūt audzētām šādā apgabalā: sākot no Rino strauta ietekas, kas ietek Iseo ezerā Predore pašvaldībā, robežlīnija virzās augšup pa straumi līdz ceļam, kurš ved uz I Vasti. Tā virzās pa šo ceļu rietumu virzienā līdz pat Duago ielejai, šķērsojot 340, 504 un 501 m augstumu virs jūras līmeņa. Tad tā virzās pa ceļu gar pakalna malu, līdz sasniedz Sarnico un Predore pašvaldību administratīvo robežu. Tā turpinās pa ceļu līdz pat Canola ielejai un pēc tam, neilgu laiku pavirzoties uz augšu ielejas pusē līdz 225 m kontūrlīnijai, virzās pa šo kontūrlīniju, līdz sasniedz ceļu uz La Forcella netālu no Villaggio Holiday. No šejienes robežlīnija virzās pa ceļu uz La Forcella līdz pat 398 m augstumam virs jūras līmeņa. Tad tā saplūst ar pašvaldības ceļu, šķērsojot administratīvo robežu starp Sarnico un Viadanica pašvaldībām un sasniedzot 360 m augstumu. No šīs vietas tā virzās uz ziemeļiem līdz pat Valle Maggiore 333 m augstumā. Tad tā pagriežas uz dienvidaustrumiem, virzoties pa ceļu uz Scotti, Riva un Case Rasetti, un tad turpinās līdz Guerna strautam gandrīz 308 m augstumā. Tā virzās pa strautu augšup pa straumi cauri Ambrogi, Forno un Dumengoni, pirms sasniedz Segrone Basso. Šeit tā virzās pa ceļu rietumu virzienā, līdz sasniedz 500 m augstumu uz Colli di San Fermo ceļa, kas turpina vest dienvidrietumu virzienā līdz pat 548 m augstumam. Tad tā virzās pa zemes ceļu līdz 576 m augstumam Costa apvidū un sasniedz Rio Valle Fienile Biboli 604 m augstumā. No šā punkta robežlīnija virzās pa ceļu Mascherpigna virzienā, līdz sasniedz Col Croce 669 m augstumā un administratīvo robežu starp Foresto Sparso un Berzo San Fermo pašvaldībām. Tā virzās pa robežu līdz pat Campo Alto, tad pa administratīvo robežu starp Entratico un Berzo San Fermo pašvaldībām un tad starp Entratico un Borgo di Terzo līdz pat Cherio upei. Tā seko upei lejup pa straumi līdz tās satekai ar Bragazzo strautu. Tā virzās augšup pa strautu līdz Costa apvidum, kur tā saplūst ar ceļu gar pakalna malu virs Redonina, šķērsojot Luzzana un Trescore Balneario pašvaldību administratīvo robežu, un pēc tam turpinās līdz Madonna del Mirabile, šķērsojot 482 m augstumu, un līdz La Piazzola strautam 412 m augstumā. No Madonna del Mirabile robežlīnija virzās pa kontūrlīniju 400 m augstumā līdz pat Val di Carpan, turpinās rietumu virzienā pa ceļu uz Sant’Ambrogio un šķērso administratīvo robežu starp Trescore Balneario un Cenate Sopra pašvaldībām, lai tad saplūstu ar zemes ceļu uz Cascina Zagni. No turienes tā ziemeļu virzienā virzās pa ceļu uz Cop strautu, tad, šķērsojot 620 m augstumu un 508 m augstumu Plasso un Foppa apvidos, tā nonāk Calchera ielejas apakšā. Tad tā turpinās pa ceļu, kas ved caur Locanda 398 m un 454 m augstumā, lai sasniegtu Ca’ Pessina (537 m augstumā). No šejienes tā virzās pa ceļu, kas cauri Pian Bianchet 583 m un 686 m augstumā šķērso administratīvo robežu starp Cenate Sopra un Scanzorosciate pašvaldībām līdz 502 m augstumam. Šajā punktā robežlīnija pagriežas uz rietumiem, lai saplūstu ar esošu ceļu, kas šķērso administratīvo robežu starp Scanzorosciate un Nembro pašvaldībām, līdz sasniedz 633 m augstumu. Pagriežoties uz ziemeļrietumiem, tā saplūst ar ceļu, kas ved uz tiltu pāri Serio upei, un virzās pa šo ceļu visu administratīvās robežas daļu starp Nembro un Villa al Serio pašvaldībām, līdz sasniedz administratīvo robežu starp Nembro un Alzano Lombardo pašvaldībām. Tā virzās pa šo robežu uz ziemeļiem līdz 378 m augstumam, tad pagriežas uz rietumiem līdz 698 m augstumam, kur tā pagriežas uz dienvidiem, līdz sasniedz Cascina Frontale. No šī punkta robežlīnija virzās pa Alzano–Lonno zemes ceļu Mottarello virzienā un pēc tam pa ceļu uz Brumano, pa kuru tā virzās uz ziemeļiem līdz 559 m augstumam, kur tā virzās pa ceļu, kas sākas 559 m augstumā un šķērso Nese ieleju, lai sasniegtu 551 m augstumu. Pēc tam tā virzās pa nesen uzbūvēto ceļu uz Monte di Nese līdz ceļu krustojumam, kas ved uz Olera. No turienes tā turpinās līdz pat Stocchi pa Olera–Busa ceļu. Netālu no Stocchi tā virzās pa administratīvo robežu starp Ponteranica un Alzano Lombardo un turpinās pa robežu starp Ponteranica un Ranica un tad pa robežu starp Ponteranica un Torre Boldone līdz 657 m augstumam, kur tā saplūst ar zemes ceļu uz Ca’ della Maresana. No šā apvidus tā virzās pa ceļu, kas, šķērsojot 486 m un 437 m augstumu, nonāk pie Morla strauta. Tā virzās augšup pa straumi līdz 558 m augstumam (Buso della Porta), kur turpina virzīties pa esošo ceļu līdz pat Castello della Moretta, pēc tam turpinoties uz ziemeļaustrumiem pa zemes ceļu, kas ved uz Ca’ del Latte. Tad tā virzās pa līniju, kas, ejot garām Roccolo un šķērsojot robežu starp Ponteranica un Sorisole 760 m augstumā, sasniedz 644 m augstumu Comunelli Catene Val di Bareden apvidū un tad turpinās līdzās ielejas ceļam līdz pat Botta 524 m augstumā. No 524 m augstuma robežlīnija turpina virzīties pa ceļu, kas, ejot garām Monti della Calchera, sasniedz Colle Barbino zemes ceļu, pa kuru tā virzās līdz 432 m augstumam. No šā augstuma robežlīnija neilgu laiku seko kontūrlīnijai 432 m augstumā līdz pat administratīvajai robežai starp Sorisole un Villa d’Almé pašvaldībām, kur tā sasniedz un pēc tam virzās pa ceļu, kas, vedot garām Foresto Secondo, Piazzola un Cascina Belvedere apvidiem, nonāk Bruntino Alto. Tad tā seko līnijai līdz Algua akveduktam 368 m augstumā. Tā virzās pa akveduktu līdz pat Ventolosa, kur tā neilgu laiku virzās pa Valle Brembana ceļu līdz krustojumam, kas ved uz Valle Imagna. Tā turpinās pa šo ceļu, līdz sasniedz Brembo upi un administratīvo robežu starp Almenno San Salvatore un Villa d’Almé. Tā virzās pa robežu augšup pa Brembo upi līdz satecei ar Imagna strautu, kur tā sasniedz robežu starp Almenno San Salvatore un Ubiale Clanezzo, pa kuru tā virzās, līdz tiek sasniegta robeža starp Strozza un Ubiale Clanezzo. Pēc tam tā turpinās pa administratīvo robežu starp Strozza un Almenno San Salvatore, līdz tā sasniedz un virzās pa esošo Ca’ Madonnina ceļu. Tā šķērso robežu starp Almenno San Salvatore un Almenno San Bartolomeo un virzās cauri Ca’ Puricchio, Albelasco, Cageroli un Camutaglio apvidiem, līdz sasniedz administratīvo robežu starp Almenno San Bartolomeo un Palazzago. Pēc tam tā turpina virzīties pa šo robežu uz dienvidiem līdz tiltam pār Borgogna strautu, pa kuru tā virzās augšup pa straumi līdz tiltam, kas atrodas lejup pa straumi no Palazzago pagasta baznīcas uz ceļa, kas ved uz Brocchione, tad tā virzās pa pašu strautu augšup līdz ceļam, kas uz rietumiem no Monte Brocchione sasniedz ceļu, kas ved no tāda paša nosaukuma apvidus līdz Monte Valmora. Tā virzās pa iepriekš minēto ceļu līdz pat Palazzago un Pontida pašvaldību administratīvajai robežai un pēc tam pa robežu starp šīm pašvaldībām līdz pat Caprino Bergamasco pašvaldības robežai. No turienes tā virzās pa robežu starp šo pašvaldību un Pontida līdz galvenajam ceļam no Bergamo uz Lecco, tad pa šo ceļu virzās uz austrumiem līdz Pontida klosterim un pa ceļu, kas ved no klostera līdz Kanto apvidum. Pēc tam tā virzās pa ceļu virzienā uz Cascina Porcile līdz administratīvajai robežai starp Pontida un Sotto il Monte Giovanni XXIII, un tad tā virzās pa šo robežu līdz robežai ar Carvico. No turienes tā virzās pa robežu starp Carvico un Pontida līdz pat administratīvajai robežai ar Villa d’Adda un tad līdz robežai starp Villa d’Adda un Pontida līdz pat ceļam, kas ved no Odiago uz Villa d’Adda. Tā virzās pa šo ceļu līdz pat Villa d’Adda–Carvico–Brusicco–Gerole Catolare un pēc tam līdz ceļam, kas no šī ceļa ved līdz Piana apvidum, no kura tā virzās pa ceļu, kas ved no šī apvidus uz Camaitone, līdz ceļam no Villa Gromo uz Camozzaglio un pēc tam līdz pagriezienam uz Ca’ Rossa. No turienes tā virzās uz Ca’ Rossa un pēc tam pa ceļu un zemes ceļu uz Mapello. No turienes tā virzās pa ceļu no Mapello uz Ambivere līdz pat robežai ar Palazzago pašvaldību un tad līdz robežai starp Palazzago un Ambivere līdz pat Val San Martino ceļam. Tad robežlīnija turpinās pa ceļu uz Brughiera un Gromlongo līdz pat pagriezienam uz Baracche apvidu, kur tā pagriežas uz šo apvidu un virzās pa ceļu, kas ved uz San Sosimo–Barzana–Palazzago, līdz pat robežai starp Palazzago un Barzana. Tā virzās pa šo robežu līdz pat robežai ar Almenno San Bartolomeo pašvaldību un tad pa Lesina strautu līdz pat Barzana–Almenno San Bartolomeo pašvaldību ceļam, pa kuru tā virzās līdz Quadrivio apvidum. No turienes tā virzās pa zemes ceļu, kas ved gar Almenno San Bartolomeo kapsētu, un sasniedz Tornago strautu, pa kuru tā virzās līdz Brembo upei. Pēc tam tā turpinās gar administratīvo robežu starp Almé un Paladina pašvaldībām, līdz sasniedz Guisa strautu 281 m augstumā. No turienes tā turpinās pa ceļu, kas, šķērsojot Sombreno un 277 m un 275 m augstumu un virzoties gar Cascina Merleta, nonāk Cascina Morlani gandrīz 287 m augstumā. No turienes tā virzās pa administratīvo robežu starp Valbrembo un Mozzo pašvaldībām rietumu virzienā līdz 257 m augstumam. No šā punkta tā turpinās uz dienvidiem pa ceļu, virzoties garām 254 m augstumam un tad cauri Mozzo centram, garām 251 m augstumam un nonākot pie Bergamo–Ponte San Pietro dzelzceļa līnijas. Tā turpinās uz rietumiem pa dzelzceļa līniju līdz pat Bergamo stacijai 248 m augstumā. Pēc tam tā turpinās uz ziemeļaustrumiem pa dzelzceļa līniju, kuras ekspluatācija ir pārtraukta (marķēta ar melnu pārtraukto līniju) un kas ir daļa no Valle Seriana dzelzceļa līnijas, kas, šķērsojot 261 m, 269 m un 278 m augstumu, sasniedz Torre Boldone un Ranica pašvaldību administratīvo robežu. No turienes tā turpinās pa šo robežu, līdz sasniedz Guidana apūdeņošanas kanālu, no kurienes tā virzās pa Ranica un Gorle pašvaldību robežu, līdz sasniedz Serio upi. Pēc tam tā turpinās uz ziemeļaustrumiem pa jauno Scanzorosciate ceļu, līdz sasniedz Borgogna apūdeņošanas kanālu, pa kuru tā virzās uz dienvidaustrumiem, šķērsojot 247 m un 250 m augstumu. Tā sasniedz apvedceļu un virzās pa to līdz pat ceļam SS42, Via del Tonale e della Mendola. No šā punkta robežlīnija virzās pa SS42 rietumu virzienā, līdz tā sasniedz administratīvo robežu starp Albano Sant’Alessandro un Pedrengo pašvaldībām. Pēc tam tā īsu laiku virzās pa šo robežu uz dienvidiem, līdz tā sasniedz Bergamo–Brescia dzelzceļa līniju. Tā turpinās pa dzelzceļa līniju rietumu virzienā līdz Comonte ceļam. No šā punkta robežlīnija turpinās pa šo ceļu uz dienvidiem, šķērsojot 246 m augstumu un Comonte apvidu. Tā sasniedz Brusaporto un Bagnatica ceļu 7. kilometrā un turpinās uz dienvidaustrumiem pa šo ceļu, šķērsojot 232 m augstumu, Brusaporto, 223 m augstumu un Bagnatica un tad sasniedzot ceļu uz Montello 217 m augstumā. Tā turpinās uz ziemeļaustrumiem pa ceļu, kas ved uz Montello, un šķērso Bergamo–Brescia dzelzceļa līniju 222 m augstumā. Tā virzās pa dzelzceļa līniju dienvidaustrumu virzienā, šķērsojot 228 m un 227 m augstumu, līdz sasniedz Cherio upi (226 m augstumā). Pēc tam tā turpinās uz dienvidiem pa Cherio upi, līdz tā sasniedz Bergamo–Brescia automaģistrāli, pēc tam virzoties pa automaģistrāli uz dienvidaustrumiem, līdz nonāk līdz Bergamo–Brescia dzelzceļa līnijai 201 m augstumā. No turienes robežlīnija turpinās uz dienvidaustrumiem pa Bergamo–Brescia dzelzceļa līniju, līdz tā sasniedz Bergamo un Brescia provinču robežu. No šā punkta tā turpinās uz ziemeļiem pa šo robežu līdz tiltam pār Oglio upi Sarnico pašvaldībā gandrīz 188 m augstumā. No turienes tā virzās austrumu virzienā pa Iseo ezera krasta līniju Bergamo provincē līdz Rino ietekai, kas atrodas Predore pašvaldībā, kur tā sākās. No iepriekš minētā apgabala izslēdz divus tālāk tekstā aprakstītos apgabalus.

1.

No Palazzago kapsētas līnija, kas virzās pa ceļu uz Brocchione apvidu līdz pat tiltam, kur sākas ceļš uz Monte Picco, līdz pat Monte Picco. Pēc tam līnija virzās pa ceļu uz Cascina Posvolta, tad pa ceļu uz Montebello, pēc tam pa Borgogna strautu lejup pa straumi līdz pat robežai starp Barzana un Palazzago, pa kuru tā virzās līdz Almenno San Bartolomeo, tad augšup pa Lesina strautu līdz pat Carosso apvidum un atpakaļ līdz Palazzago kapsētai.

2.

No robežas starp Mapello un Ambivere pašvaldībām līnija virzās pa ceļu, kas savieno šīs divas apdzīvotās vietas, līdz pat robežai starp Ambivere un Palazzago, tad pa šo pašvaldību robežu līdz pat Baracchino un pēc tam pa ceļu uz Brughiera–Gromlongo–Cerchiera un pa ceļu no Valle San Martino uz Pontida klosteri; tā saplūst ar ceļu, kas ved uz Canto apvidu līdz pat 357 m augstumā, tad ar ceļu un zemes ceļu gar kalnu grēdu starp Valle San Martino un Val di Gerra līdz pat ceļam uz Canto; tad tā virzās pa šo ceļu līdz minētajam apvidum un pēc pa ceļu, kas ved no Canto uz Cascina Porcile, pirms tam virzoties pa administratīvo robežu starp Pontida un Sotto il Monte Giovanni XXIII pašvaldībām, un tad virzās pa robežu starp Mapello un Ambivere, un tad atpakaļ līdz Mapello–Ambivere ceļam.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet sauvignon N.” – “Cabernet”

“Chardonnay B.”

“Franconia N.”

“Incrocio Terzi n.1 N.”

“Merera N.”

“Merlot R.”

“Moscato di Scanzo N.” – “Moscato”

“Petit verdot N.”

“Pinot Bianco B.” – “Pinot”

“Pinot Grigio” – “Pinot”

“Rebo N.”

8.   Saiknes apraksts

ACVN “Valcalepio”

Saikni veidojošie dabas faktori

Ģeogrāfisko apgabalu ziemeļos norobežo Orobijas priekšalpi, austrumos – Iseo ezers un rietumos – Monte Canto, un to lielākoties veido pakalni. Galvenie ģeoloģiskie veidojumi Bergamo pakalnos ir Selcifero Lombardo, Maiolica di Bruntino, tipiskais Sass de la Luna (jeb Pietra di Luna) un kaļķainais Sass de la Luna, smalkgraudu turbidīti, virsējie melnie pelīti, sarkanie pelīti, Pontida fliši, Sarnico smilšakmens, Credaro akmens, Bergamo fliši, fradžipans un aluviālās augsnes. Kopumā kalnainajā apgabalā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Bergamo, dominē slānekļa un māla augsnes, savukārt pakalnu nogāzēs uz austrumiem līdz Iseo ezeram ir dažādi, galvenokārt māla-kaļķakmens veidojumi.

Bergamo apgabalā ir trīs galvenās klimatiskās zonas: rietumu pakalni, austrumu pakalni un Trescore Balneario apgabals (ieleja).

Saikni veidojošie cilvēkfaktori

“ Bergamo no lauksaimniecības viedokļa bija vīna ražošanas pilsēta. Gandrīz četras piektdaļas no lauksaimniecības platībām līdz pat 11. gadsimta beigām bija vīna dārzi. (..) Pat pilsētas tiešā tuvumā, piepilsētās, vīna dārzu bija vairāk nekā vidēji citur: gandrīz trešdaļa lauku teritoriju tika izmantota vīna ražošanai.” (Janut, J., Bergamo 568–1098.) No šī teksta arī izriet, ka vīnogulājiem (vinea) tiek atvēlēts vairāk zemes nekā citām kultūrām (campus).

“Neviens cits kalns jums nav tik svarīgs, rotaļīgais Bacchus ”. (Del Brolo, M., Liber Pergaminus, 1100.–1112.) “Zeme ir ļoti auglīga, un no tās iegūst izcilus vīnus (..)”. (Sansovino, F., Ritratto delle più nobili et famose città d’Italia, 1575.) “(..) kvalitātes ziņā šis vīns pārspēj visus kaimiņu apgabalu vīnus. Brembo un Serio ielejas klāja vīna dārzi, no kuriem ieguva izcilus sarkanvīnus un baltvīnus, kas ir gatavi gada laikā un saglabā savu maigumu desmit gadus”. (Bacci, A., Storia dei Vini d’Italia, 1596.) “(..) Apgabals ir bagāts ar izciliem vīniem, kastaņiem, gaļu, sieru, sviestu...”. (Bisaccioni, M., Relationi et descrittioni universali et particolari del mondo, 1664.) Quinzani norāda, ka daudzās tirdzniecības hartās, kas izstrādātas ļoti senos laikos, ir minēta ar vīnogulājiem apstādīta zeme, parādot, kā vīns tajā laikā tika ražots un kā tas tika izmantots par maksāšanas līdzekli. “(..) Ar Romas tiesas 1187. gada rīkojumu, kad Almenno īpašums tika nodots Bergamo bīskapam, Attone izvirzīja nosacījumu, ka bīskapam katru gadu pēc Lieldienām ir jāpiešķir S. Alessandro garīdzniekiem četri auni, vīns, maize, milti un olas ravioli pagatavošanai (..)”. (Ronchetti, G., Memorie.) Marengoni apgalvoja, ka “vīns rodas laulībā starp vidi un cilvēku prasmēm: tāpēc bija neizbēgami, ka Bergamo pakalni un to vīnkopji ražo tādus vīnus kā “Valcalepio” un “Moscato di Scanzo” ”. Veids, kādā Bergamo iedzīvotāji audzēja vīnogulājus, 14. gadsimtā tika aprakstīts Pier dè Crescenzi darbā Opus Ruralium Commodorum. Par vērtību, ko Bergamo iedzīvotāji bija piedēvējuši vīnam, liecina strīds starp gvelfiem un gibelīniem par to vagonu skaitu (98 pēc gibelīnu domām un 60 pēc gvelfu domām), kas nozagti laikā, kad gvelfi aplaupīja gibelīnus no Scanzo; par šo jautājumu rakstīja arī Castello Castelli 1398. gada 27. februārī savā Chronicon Bergomense Guelpho-Ghibelllinum: ab anno 1378 usque ad annum 1407. Kāds Brescia Agostino Gallo iedzīvotājs 1569. gadā savas grāmatas Le venti giornate dell’agricoltura e dei piaceri della villa nodaļā “Vīnogulāju stādīšana Bergamo apkārtnē” rakstīja par izcilajiem vīnogulāju audzēšanas paņēmieniem. Luciano Malachini savā darbā Aspetti geo-morfologici della Val Calepio (Calepio ielejas ģeomorfoloģiskie aspekti) norāda, ka: “Ja kārtīgam Bergamo iedzīvotājam lūgtu raksturot Val Calepio, viņš noteikti domātu par tur ražotajiem vīniem. Patiešām – pakalnu nogāzes ir klātas ar bagātīgiem vīna dārziem, kas, pat ja tie ir mazāk slaveni nekā citu komerciāli labāk organizētu apgabalu dārzi, nav zemākas kvalitātes”. Dr. Bruno Marengoni arī ir rakstījis par vīnkopības vēsturi Bergamo reģionā, cita starpā arī esejā ar tādu pašu nosaukumu kā iepriekš minētajā Quinzani tekstā: “(..) Daudzi vīnkopības reģioni var konkurēt ar Bergamo reģionu senuma ziņā.

Daži pat to apsteidz ražības ziņā. Tomēr tikai daži var lepoties ar tik būtisku kvalitātes attīstību laika gaitā”.

Ar ACVN “Valcalepio” apzīmētajiem vīniem, ņemot vērā dažādos produktu veidus un to ražošanā izmantotās vīnogu šķirnes, piemīt specifiskas organoleptiskās īpašības, kas aprakstītas specifikācijas 6. punktā un ļauj tos skaidri identificēt un atšķirt atkarībā no to ģeogrāfiskās vides.

Ar ACVN apzīmēto produktu veidu kvalitāte un organoleptiskās īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vidi, arī ar cilvēkfaktoriem, kas ietekmē visu ražošanas procesu. Bergamo reģiona augsnes īpašības, klimats un tradicionālās agronomiskās un vīndarības metodes piešķir šiem vīniem to raksturīgās īpašības. No analītiskā un organoleptiskā viedokļa šiem vīniem piemīt raksturīgās īpašības, kas raksturīgas vīnogu šķirnēm, no kurām tie gatavoti, un tās iegūtas no vides un klimata, kurā tās audzē.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

—

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.masaf.gov.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/23144


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5641/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)