<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVA.0600430701.case.xml"><NO.CASE>C-335/05</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62005J0335</NO.CELEX><NO.SEQ>0006.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>4324</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>4332</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20070607">2007. GADA 7. JŪNIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-335/05</LEFT><RIGHT>ŘÍZENÍ LETOVÉHO PROVOZU</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-335/05</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,</P><P>ko <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20050824">2005. gada 24. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20050915">2005. gada 15. septembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Řízení Letového Provozu ČR, s. p.</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Bundesamt für Finanzen,</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [<HT TYPE="ITALIC">P. Jann</HT>], tiesneši R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgen]</HT> (referents), A. Ticano <HT TYPE="ITALIC">[A. Tizzano],</HT> M. Ilešičs [M <HT TYPE="ITALIC">Ilešič]</HT> un E. Levits,</P><?PAGE NO="I-4325"?><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci <HT TYPE="ITALIC">[P. Mengozzi],</HT></P><P>sekretārs R. Grass <HT TYPE="ITALIC">[R. Grass],</HT></P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Kipras valdības vārdā — E. Simeonidu [E. <HT TYPE="ITALIC">Simeonidou],</HT> pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā — J. Pietrass [J. <HT TYPE="ITALIC">Pietras],</HT> pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — D. Triandafilu <HT TYPE="ITALIC">[D. Triantafyllou],</HT> pārstāvis,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20070215">2007. gada 15. februārī</DATE>,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 2. panta 2. punkta interpretāciju Padomes <DATE ISO="19861117">1986. gada 17. novembra</DATE> Trīspadsmitajā direktīvā 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="326" DATE.PUB="1986" PAGE.FIRST="40">OV L 326, 40. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>trīspadsmitā direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-4326"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prāvu starp <HT TYPE="ITALIC">Řízení Letového Provozu ČR, s. p.</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>ŘLP<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>),</HT> kas ir atbilstoši Čehijas tiesībām dibināta sabiedrība, un <HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Finanzen</HT> (Federālo finanšu birojs), kas Vācijā ir kompetentā iestāde pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>PVN<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>) iekasēšanas jomā, par <HT TYPE="ITALIC">ŘLP</HT> Vācijā samaksātā PVN atmaksu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Starptautiskie nolīgumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar savu <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="336" DATE.PUB="1994" PAGE.FIRST="1">OV L 336, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Eiropas Savienības Padome apstiprināja Nolīgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kā arī šī nolīguma 1., 2. un 3. pielikumā minētos nolīgumus, tostarp Vispārējo nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>GATS<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>).</HT></TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> II panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Attiecībā uz jebkuru šajā Līgumā ietverto pasākumu katra Dalībvalsts nekavējoties un bez nosacījumiem piešķir attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem statusu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir jebkuras citas valsts līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-4327"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Trīspadsmitās direktīvas otrais apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>tā kā ir jānodrošina harmoniska tirdzniecības attiecību attīstība starp Kopienu un trešajām valstīm, kas balstās uz Direktīvas 79/1072/EEK noteikumiem, ņemot vērā dažādās situācijas trešajās valstīs<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>.</P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Trīspadsmitās direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Nemazinot 3. un 4. panta nozīmi, katra dalībvalsts, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, jebkurai nodokļiem pakļautai personai, kas nav reģistrēta Kopienas teritorijā, atmaksā [PVN], kas maksāti par pakalpojumiem vai kustamu īpašumu, ko tai šīs valsts teritorijā piegādājušas citas nodokļiem pakļautas personas, vai arī kas maksāti par preču ievešanu valstī, ciktāl šīs preces un pakalpojumus lieto Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos darījumos un 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanā.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Dalībvalstis var padarīt 1. punktā minēto atmaksāšanu atkarīgu no līdzvērtīgu priekšrocību piešķiršanas trešajās valstīs apgrozījuma nodokļa jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Dalībvalstis var pieprasīt nodokļu pārstāvja norīkošanu.<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-4328"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>1999. gada Likuma par apgrozījuma nodokli <HT TYPE="ITALIC">(Umsatzsteuergesetz 1999, BGBL</HT> 1999 I, 1270. lpp.; turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>UStG<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>)</HT> 18. panta 9. punkta sestajā teikumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Ja uzņēmums nav reģistrēts Kopienas teritorijā, tam priekšnodoklis tiek atmaksāts tikai tad, ja valstī, kurā uzņēmums ir reģistrēts, netiek iekasēts apgrozījuma nodoklis vai līdzvērtīgs nodoklis, vai gadījumā, ja šāds nodoklis tiek iekasēts, tas tiek atmaksāts uzņēmumiem, kas ir reģistrēti [Vācijas] teritorijā.<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ŘLP</HT> ir Čehijas Republikā reģistrēts uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus aviācijas drošības jomā. Kaut gan darbība tika īstenota tikai Čehijas Republikas teritorijā, pakalpojumus izmantoja ne tikai Čehijas, bet arī Vācijas pilsoņi. Turklāt pilotu mācības tas piedāvāja Čehijas Republikā. Šajos kursos tas tomēr ietvēra mācības, izmantojot lidojumu simulatorus, un citas mācības, kas tika sniegtas Vācijā. Tā kā Vācijā par šiem pakalpojumiem ir jāmaksā PVN, <HT TYPE="ITALIC">ŘLP</HT> lūdza atmaksāt 2002. gadā samaksāto nodokli.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Finanzen</HT> noraidīja šo lūgumu, pamatojot ar to, ka šajā gadījumā nav izpildīti <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 18. panta 9. punkta sestā teikuma piemērošanas nosacījumi, precīzāk, savstarpējas nodokļa atmaksāšanas prasība.</TXT></NP><?PAGE NO="I-4329"?><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Tā kā par šo lēmumu iesniegtā sūdzība arī tika noraidīta, <HT TYPE="ITALIC">ŘLP</HT> iesniedza prasību <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> [Ķelnes Finanšu tiesa].</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka attiecīgajā laika posmā Čehijas Republika iekasēja apgrozījuma nodokli, bet neparedzēja ne samaksātā priekšnodokļa atskaitīšanu, ne šī nodokļa atmaksu ārvalstu uzņēmumiem. Tādēļ šī tiesa jautā, vai prasītājs pamata lietā bija jāatbrīvo no minētā nodokļa nomaksas, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> II panta 1. punktu. Šajā sakarā tā apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> ir starptautisko tiesību konvencija, kas rada tiesības un pienākumus tikai tās līgumslēdzējām pusēm. <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> noteiktā pienākuma neizpildes gadījumā ir piemērojams tikai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros noslēgtais nolīgums par strīdu izšķiršanas procedūru.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Tomēr atbilstoši EKL 300. panta 7. punktam tāds nolīgums kā <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> ir saistošs gan Kopienu iestādēm, gan dalībvalstīm un veido neatņemamu Kopienu tiesiskās kārtības daļu. Tādēļ atvasinātās Kopienu tiesības ir interpretējamas, ņemot vērā šo nolīgumu un tostarp tā II panta 1. punktā ietverto vislielākās labvēlības režīma atrunu.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Uzskatot, ka strīda pamata lietā izšķiršana ir atkarīga no <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> saderības ar trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punktu, un pastāvot šaubām par šīs tiesību normas precīzu interpretāciju, kas ir jāsniedz, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">GATS, Finanzgericht Köln</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>Vai [..] Trīspadsmitās direktīvas [..] 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē šauri tādējādi, ka atbilstoši šim pantam dalībvalstīm piešķirtā iespēja atmaksāt PVN ar nosacījumu, ka trešā valsts ir piešķīrusi līdzīgas priekšrocības attiecībā uz apgrozījuma<?PAGE NO="I-4330"?> nodokļiem, neattiecas uz valstīm, kas kā [..] <HT TYPE="ITALIC">[GATS] — (BGBl.</HT> 1994 II, 1473. lpp., [..]) līgumslēdzējas puses var atsaukties uz šajā nolīgumā paredzēto vislielākās labvēlības režīma atrunu <HT TYPE="ITALIC">(GATS</HT> II panta 1. punkts)?<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punkts it interpretējams tādējādi, ka tajā minētais jēdziens <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>trešās valstis<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> ietver tādas trešās valstis, kas var atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> II panta 1. punktā paredzēto vislielākās labvēlības režīma atrunu.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jākonstatē, ka trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punktā, kā to secinājumu 59. punktā norāda generāladvokāts, tāpat kā citos šīs direktīvas noteikumos ir skaidri izdarīta atsauce uz visām trešam valstīm bez izņēmumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Attiecībā uz ietekmi, ko tāds starptautisks nolīgums kā <HT TYPE="ITALIC">GATS,</HT> kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena, varētu atstāt uz atvasināto tiesību normu interpretāciju, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienas noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasināto Kopienas tiesību normām liek šīs normas interpretēt pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (<DATE ISO="19960910">1996. gada 10. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-61/94" YEAR="1996" PAGE.ECR="I-3989">C-61/94 Komisija/Vācija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-3989. lpp., 52. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-286/02" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-3465">C-286/02 <HT TYPE="ITALIC">Bellio Fili, Recueil,</HT> I-3465. lpp., 33. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="20060112">2006. gada 12. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-311/04" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-609">C-311/04 <HT TYPE="ITALIC">Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht,</HT> Krājums, I-609. lpp., 25. punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <DATE ISO="20070308">2007. gada 8. marta</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-447/05+C-448/05" YEAR="2007" PAGE.ECR="I-2049">C-447/05 un C-448/05 <HT TYPE="ITALIC">Thomson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vestei France,</HT> Krājums, I-2049. lpp., 30. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-4331"?><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajā lietā tomēr pietiek konstatēt, ka trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punkts tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka dalībvalstis minētā panta 1. punktā noteikto atmaksu var veikt ar nosacījumu, ka trešās valstīs ir piešķirtas līdzīgas priekšrocības, neuzliek dalībvalstīm pienākumu, bet tikai sniedz tām šādu iespēju, un nekādi netraucē izpildīt pienākumus, ko tās ir uzņēmušās atbilstoši tādam starptautiskam nolīgumam kā <HT TYPE="ITALIC">GATS.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Tā kā trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punkts dod tiesības katrai dalībvalstij brīvi izvērtēt, aplūkojot katru trešo valsti, vai ir jāizvirza nosacījums par savstarpēju nodokļa atmaksāšanu, tas ļauj, ciktāl šo rīcības brīvību neierobežo ar atsevišķām trešam valstīm noslēgtie nolīgumi, dalībvalstīm saskaņot savus valsts tiesību aktus ar šiem nolīgumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasība atvasinātās Kopienu tiesību normas interpretēt pēc iespējas saskaņā ar Kopienas noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem neliek trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punktā minēto jēdzienu <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>trešās valstis<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> interpretēt kā tādu, kas ietver tikai tādas trešās valstis, kas nevar atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> II panta 1. punktā paredzēto vislielākās labvēlības režīma atrunu.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Tomēr trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punkts arī neietekmē ne dalībvalstu spēju ievērot no tādiem starptautiskiem nolīgumiem kā <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> izrietošos pienākumus, ne arī ar tiem saistīto atbildību.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild — trīspadsmitās direktīvas 2. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā minētais jēdziens <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>trešās valstis<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> ietver visas trešās valstis un ka šī tiesību norma neietekmē ne dalībvalstu spēju ievērot no tādiem starptautiskiem nolīgumiem kā <HT TYPE="ITALIC">GATS</HT> izrietošos pienākumus, ne arī ar tiem saistīto atbildību.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-4332"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzēj tiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</P></INTRO><P>2. panta 2. punkts Padomes <DATE ISO="19861117">1986. gada 17. novembra</DATE> Trīspadsmitajā direktīvā 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, ir interpretējams tādējādi. ka tajā minētais jēdziens <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>trešās valstis<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> ietver visas trešās valstis un ka šī tiesību norma neietekmē ne dalībvalstu spēju ievērot no tādiem starptautiskiem nolīgumiem kā Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību izrietošos pienākumus, ne arī ar tiem saistīto atbildību.</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>