Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.[..]

1.Ikvienu apsūdzēto uzskata par nevainīgu, kamēr vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.2.Ikvienam apsūdzētajam tiek garantētas tiesības uz aizstāvību.

[..]

[..]

1.Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.2.Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.3.Šis pamatlēmums [negroza] pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie minēti [LES] 6. pantā.

1.Šā pamatlēmuma mērķi ir stiprināt to personu procesuālās tiesības, pret kurām ierosināta krimināllieta, veicināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un jo īpaši uzlabot tiesu nolēmumu savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.2.Ar šo pamatlēmumu nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma 6. pantā, tostarp personu, pret kurām ierosināta krimināllieta, tiesības uz aizstāvību, un tas neskar nekādus tiesu iestāžu pienākumus šajā sakarā.3.Ar šo pamatlēmumu nosaka kopējus noteikumus par to, kā vienā dalībvalstī (izpildes dalībvalsts) atzīst un/vai izpilda tiesas nolēmumus, kas kādā citā dalībvalstī (izsniegšanas dalībvalsts) aizmuguriski pieņemti [..].

Tāpat izpildes tiesu iestāde drīkst atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja nolēmums pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas orderī norādīts, ka saskaņā ar turpmākām izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktos paredzētām procesuālajām prasībām attiecīgā persona:

vai arī,

vai arī

Eiropas apcietināšanas orderis ietver šādu informāciju, kas izkārtota formā, kas norādīta pielikumā:

1.Izpildes tiesu iestāde termiņos un saskaņā ar šajā pamatlēmumā noteiktajiem nosacījumiem pieņem lēmumu par to, vai persona ir jānodod.2.Ja izpildes tiesu iestāde uzskata, ka informācija, ko paziņojusi izsniegšanas dalībvalsts, ir nepietiekama, lai ļautu pieņemt lēmumu par nodošanu, tā lūdz, lai steidzami piegādā vajadzīgo papildu informāciju, konkrēti to, kas attiecas uz 3. līdz 5. pantu un 8. pantu, un tā var noteikt termiņu tās saņemšanai, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ievērot termiņus, kas noteikti 17. pantā.3.Izsniegšanas tiesu iestāde var ikvienā brīdī pārsūtīt ikvienu papildu derīgu informāciju izpildes tiesu iestādei.

Nodošana nav atļauta, ja Eiropas apcietināšanas orderis ir paredzēts, lai izpildītu spriedumu, un apsūdzētais personiski nav piedalījies tās lietas izskatīšanā, kurā pieņemts minētais spriedums, izņemot gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas orderī ir norādīts, ka saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts procesuālajām prasībām:

1.Tiesa nosaka pārbaudes laika ilgumu. Tas nevar ne pārsniegt piecus gadus, ne būt mazāks par diviem gadiem.2.Pārbaudes laiks sākas, kad nolēmums par nosacīto notiesāšanu ir ieguvis res judicata spēku. To vēlāk var samazināt līdz minimālajam ilgumam vai arī pirms termiņa beigām paaugstināt līdz maksimālajam ilgumam.

1.Tiesa var noteikt notiesātajai personai nosacījumus nodarītā kaitējuma izlabošanai. Notiesātajai personai nedrīkst uzlikt nepārvaramas prasības.2.Tiesa var uzlikt notiesātajai personai par pienākumu atbilstoši tās iespējām izlabot nodarīto kaitējumu ar savu darbību, pārskaitīt noteiktu naudas summu kādai sabiedriskā labuma iestādei, ja tas atbilst nodarījuma veidam un tā veicēja personībai, veikt sabiedriskā labuma pakalpojumus vai ieskaitīt noteiktu naudas summu Valsts kasē.[..]

1.Tiesa notiesātajai personai nosaka norādes attiecībā uz pārbaudes laiku, ja tai ir nepieciešama palīdzība, lai vairs neizdarītu pārkāpumus. Notiesātajai personai šajā saistībā nedrīkst uzlikt nepārvaramas prasības, kas skar tās dzīvesveidu.2.Tiesa tostarp var notiesātajai personai uzlikt par pienākumu izpildīt rīkojumus saistībā ar uzturēšanos, izglītību, darbu, brīvo laiku vai tās ekonomisko līdzekļu pārvaldību, noteiktos brīžos ierasties tiesā vai citā vietā, neuzrunāt, neapmeklēt, nepieņemt darbā, neapmācīt un neizmitināt upuri vai noteiktas personas, vai personas no noteiktas grupas, kas varētu tai dot izdevību vai to mudināt izdarīt jaunus pārkāpumus, neturēt savā īpašumā, nenodot vai neglabāt noteiktus priekšmetus, kas varētu tai dot izdevību vai to mudināt izdarīt jaunus pārkāpumus, kā arī pildīt uzturēšanas pienākumus.[..]

1.Ja tas ir piemēroti, lai neļautu izdarīt pārkāpumus, tiesa pakļauj notiesāto personu probācijas amatpersonas uzraudzībai un vadībai uz visu pārbaudes laiku vai tā daļu.2.Parasti tiesa nosaka 1. punktā minēto rīkojumu, ja nosacītu notiesāšanu attiecina uz tāda brīvības atņemšanas soda izpildi, kas garāks par deviņiem mēnešiem, un ja notiesātā persona vēl nav sasniegusi divdesmit septiņu gadu vecumu.3.Probācijas amatpersona pārrauga notiesāto personu un tai palīdz. Sadarbībā ar tiesu tā uzrauga, vai tiek ievēroti nosacījumi un norādes, kā arī piedāvājumi un solījumi, un tiesas noteiktos intervālos sagatavo ziņojumu par notiesātās personas dzīvesveidu. Probācijas amatpersona brīdina tiesu par rupjiem vai pastāvīgiem nosacījumu, norāžu, piedāvājumu vai solījumu pārkāpumiem.[..]

1.Tiesa atceļ nosacīto notiesāšanu, ja notiesātā persona pārbaudes laikā izdara pārkāpumu un tā parāda, ka cerības, kas bija nosacītās notiesāšanas pamatā, ir pieviltas, rupji vai pastāvīgi pārkāpj norādes vai turpina nepakļauties probācijas amatpersonas uzraudzībai un vadībai, tādējādi radot bažas par recidīvu, vai arī rupji vai pastāvīgi pārkāpj nosacījumus. [..]2.Tiesa tomēr neatceļ nosacīto notiesāšanu, ja pietiek ar papildu nosacījumu vai norāžu noteikšanu, it īpaši ar to, ka notiesātā persona tiek pakļauta probācijas amatpersonas uzraudzībai vai tiek pagarināts pārbaudes vai uzraudzības laiks. Otrajā gadījumā pārbaudes laiku nevar pagarināt vairāk nekā par pusi no sākotnēji noteiktā pārbaudes laika.[..]

1.Kad ir izciestas divas trešdaļas, bet ne mazāk kā divi mēneši no piespriestā soda, tiesa nosaka nosacītu notiesāšanu attiecībā uz ierobežota laika brīvības atņemšanas soda atlikušo daļu, nosakot pārbaudes laiku, ja to var pamatot ar sabiedriskās drošības interesēm un ja notiesātā persona tam piekrīt. Tiesa lemj, it īpaši ņemot vērā notiesātās personas personību, priekšvēsturi, apstākļus, kādos izdarīts tās nodarījums, to tiesiski aizsargāto interešu nozīmību, kas tiktu apdraudētas recidīva gadījumā, notiesātās personas uzvedību soda izpildes laikā, tās dzīves apstākļus un sekas, kādas attiecībā uz to varētu radīt nosacīta notiesāšana.2.Kad ir izciesta puse no brīvības atņemšanas soda ilguma, kas tomēr ir vismaz seši mēneši, tiesa var noteikt nosacītu notiesāšanu attiecībā uz atlikušā soda izpildi, nosakot pārbaudes laiku, ja notiesātā persona pirmo reizi izcieš brīvības atņemšanas sodu un ja sods nepārsniedz divus gadus vai ja kopējais vērtējums par izdarīto nodarījumu, notiesātās personas personību un tās attīstību soda izpildes laikā liecina par īpašiem apstākļiem un ja ir izpildīti pārējie 1. punkta nosacījumi.3.56.a–56.e pantu piemēro mutatis mutandis; pat tad, ja pārbaudes laiks vēlāk tiek samazināts, tas nevar būt īsāks par atlikušā soda ilgumu. Kad notiesātā persona ir izcietusi vismaz gadu no soda pirms nosacītās notiesāšanas attiecībā uz atlikušā soda izpildi ar pārbaudes laiku, tiesa parasti to pakļauj probācijas amatpersonas uzraudzībai un vadībai uz visu pārbaudes laiku vai tā daļu.4.Ciktāl brīvības atņemšanas sods ir nokārtots ieskaitīšanas rezultātā, to uzskata par izciestu 1.–3. panta nozīmē.5.56.f un 56.g pantu piemēro mutatis mutandis. Tiesa arī atceļ nosacīto notiesāšanu tad, ja laikā no notiesāšanas līdz lēmumam par nosacītu notiesāšanu notiesātā persona ir izdarījusi pārkāpumu, kuru tiesa materiālu iemeslu dēļ nevarēja ņemt vērā, lemjot par nosacīto notiesāšanu, un kurš būtu izraisījis nosacītas notiesāšanas atteikumu, ja būtu ticis ņemts vērā; par notiesāšanu uzskata nolēmumu, kurā fakti pēc būtības varēja tikt izskatīti pēdējo reizi.6.Tiesa var nenoteikt nosacītu notiesāšanu attiecībā uz atlikušā ierobežota laika brīvības atņemšanas soda izpildi ar pārbaudes laiku, ja notiesātā persona sniedz nepietiekamas vai nepatiesas norādes par vietu, kurā atrodas konfiscētie priekšmeti, kas iegūti pārkāpuma rezultātā.[..]

Ja tiesa ir lēmusi, pārkāpjot kāda lietas dalībnieka tiesības tikt uzklausītam, tā, ka tas ir ietekmējis nolēmumu, un ja rīkojumu nevar pārsūdzēt, nedz izmantot kādu citu tiesību aizsardzības līdzekli, [tiesa] pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma ar rīkojumu atjauno tiesvedību tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms nolēmuma pieņemšanas, ciktāl ar to lietas dalībniekam aizvien ir nodarīts kaitējums. 47. pantu piemēro mutatis mutandis.

1.Nolēmumi, kas pieņemti attiecīgās personas klātienē, tai tiek paziņoti ar [šo nolēmumu] pasludināšanu. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma tai tiek izsniegta nolēmuma kopija.2.Pārējie nolēmi tiek paziņoti ar paziņojumiem. Ja nolēmuma paziņošanai nav noteikts termiņš, pietiek ar vienkāršu paziņojumu bez īpašas formas.3.Persona, kas neatrodas brīvībā, var pieprasīt, lai paziņotais dokuments tai tiktu nolasīts.

1.Paziņošanas procedūras mutatis mutandis regulē Civilprocesa kodeksa noteikumi.2.Ja paziņošana kādam lietas dalībniekam notiek ar paziņojumiem vairākām tos saņemt pilnvarotām personām, termiņu aprēķina no pēdējā paziņojuma.[..]

1.Publiska paziņošana tiek pieļauta, ja paziņošanu apsūdzētajam, kuram vēl nav piegādāts uzaicinājums ierasties uz galveno tiesas sēdi, Vācijā nevar veikt atbilstoši noteiktajām formālajām prasībām un ja to noteikumu piemērošana, ar ko regulē paziņošanu ārvalstīs, šķiet neīstenojama vai jau iepriekš lemta neveiksmei. Paziņošanu uzskata par veiktu divas nedēļas pēc paziņojuma publicēšanas.2.Ja apsūdzētajam jau ir piegādāts uzaicinājums ierasties uz galveno tiesas sēdi, publiskā paziņošana tiek pieļauta, ja viņam nevar veikt paziņošanu Vācijā atbilstoši noteiktajām formālajām prasībām.3.Publiskā paziņošana tiek pieļauta apsūdzētā ierosinātā apelācijas tiesvedībā, ja nav iespējams veikt paziņošanu uz adresi, uz kuru tika veikta iepriekšējā paziņošana vai kuru apsūdzētais bija norādījis kā pēdējo.

1.Tūlītējas pārsūdzības regulē šādi īpaši noteikumi.2.Pārsūdzība ir jāiesniedz nedēļas laikā; termiņu skaita, sākot no nolēmuma paziņošanas (35. pants).3.Tiesas kompetencē nav grozīt tās nolēmumu pārsūdzības ceļā. Tomēr tā pieņem pārsūdzību, ja tā prasītājam nelabvēlīgi ir izmantojusi faktus vai pierādījumu rezultātus, par kuriem [prasītājs] vēl nav ticis uzklausīts, un ja prasītāja vēlākie apgalvojumi mudina tiesu uzskatīt, ka pārsūdzība ir pamatota.

1.Vēlākus nolēmumus par nosacītu notiesāšanu ar pārbaudes laiku vai par aizrādījumu (StGB 56.a–56.g, 58., 59.a un 59.b pants) tiesa pieņem ar rīkojumu bez tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Ir jābūt uzklausītiem prokuroram un apsūdzētajam. 246.a panta 2. punktu un 454. panta 2. punkta ceturto teikumu piemēro mutatis mutandis. Kad tiesa lemj par nosacītas notiesāšanas atcelšanu nosacījumu vai norāžu neievērošanas dēļ, tā dod notiesātajai personai iespēju tikt uzklausītai mutvārdos. Kad ir izraudzīta probācijas amatpersona, tiesa to informē par to, vai [šī tiesa] gatavojas lemt par nosacītās notiesāšanas atcelšanu vai par pirmstermiņa atbrīvošanu; tiesa to informē par to, ko tā ir uzzinājusi citos kriminālprocesos, ja tas ir derīgi pārbaudes laika uzraudzības mērķa sasniegšanai.2.1. punktā minētie nolēmi ir pārsūdzami. Pārsūdzību var ierosināt tikai par rīkojuma prettiesiskumu vai vēlāku pārbaudes laika pagarinājumu. Par nosacītas notiesāšanas atcelšanu, pirmstermiņa atbrīvošanu, pirmstermiņa atbrīvošanas atcelšanu, rezervētā soda piespriešanu un paziņojumu par brīdinājuma izteikšanu (StGB 56.f, 56.g un 59.b pants) var lemt tūlītējas pārsūdzības kārtībā.