(1)

2018. gada 22. oktobrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1586 (2), ar kuru attiecībā uz minimālo attālumu no krasta, minimālo jūras dziļumu un aizliegumu zvejot aizsargājamos biotopos, kas Horvātijas teritoriālajos ūdeņos jāievēro, kad zvejā izmanto no krasta velkamus vadus, atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmās daļas un 13. panta 1. punkta pirmās daļas. Atkāpi piemēroja Horvātijas teritoriālajos ūdeņos notiekošai smarīdas (Spicara smaris) zvejai ar tradicionālajiem no krasta velkamajiem girarica un migavica tipa vadiem, lielās seriolas (Seriola dumerili) zvejai ar tradicionālo šabakun tipa vadu (no krasta velkams vads ar lielu linuma acs izmēru) un Melnās jūras aterīnas (Atherina boyeri) zvejai ar tradicionālo no krasta velkamo oližnica tipa vadu. Šīs atkāpes termiņš beidzas 2021. gada 26. oktobrī.

(2)

2021. gada 22. martā Komisija saņēma Horvātijas lūgumu minēto atkāpi pagarināt attiecībā uz Horvātijas teritoriālajos ūdeņos notiekošu Melnās jūras aterīnas (Atherina boyeri) zvejošanu ar tradicionālo no krasta velkamo oližnica tipa vadu un smarīdas (Spicara smaris) zvejošanu ar tradicionālajiem no krasta velkamajiem girarica un migavica tipa vadiem. Vienlaikus Horvātija lūdza attiecībā uz smarīdas (Spicara smaris) zvejošanu ar tradicionālajiem no krasta velkamajiem girarica un migavica tipa vadiem pagarināt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmās daļas.

(3)

Horvātija iesniedza atkāpes pagarināšanai vajadzīgo atjaunināto informāciju un tehnisko pamatojumu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktu Horvātija 2021. gada 15. septembrī ar ministra rīkojumu (3) pieņēma pārvaldības plānu (“Horvātijas pieņemtais pārvaldības plāns”).

(5)

Minētais lūgums attiecas uz zvejas darbībām, ko Horvātija jau ir atļāvusi, un uz kuģiem, kuri attiecīgajā zvejniecībā darbojas ilgāk nekā piecus gadus un strādā saskaņā ar Horvātijas pieņemto pārvaldības plānu.

(6)

Lūgums attiecas uz 71 kuģi, kurš uzskaitīts Horvātijas pieņemtajā pārvaldības plānā, kas reglamentē Horvātijas teritoriālajos ūdeņos notiekošas zvejas operācijas, kurās izmanto no krasta velkamus vadus, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta prasību garantē turpmāku zvejas piepūles nepalielināšanu.

(7)

Minētie kuģi ir iekļauti sarakstā, kas Komisijai iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punktu.

(8)

Horvātijas iesniegto lūgumu par minētās atkāpes pagarināšanu un ar to saistīto Horvātijas pieņemto pārvaldības plānu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izvērtēja 2021. gada 22.–26. marta plenārsēdē (4).

(9)

ZZTEK atzīmēja, ka pārvaldības plāns ir būtiski labāks par iepriekšējo, jo īpaši attiecībā uz selektivitātes uzlabojumiem un mēģinājumiem veikt krājumu izpētes novērtējumus un noteikt references rādītājus.

(10)

Horvātijas lūgtā atkāpes pagarināšana atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta un 13. panta 5. un 9. punkta nosacījumiem.

(11)

Horvātijas lūgtās atkāpes pagarināšanas ietekmēto kuģu skaits ir mazs, ja salīdzina ar plašo apgabalu, kurā darbojas visa nacionālā flote, veido mazāk nekā 1 % no Horvātijas kopējās flotes un atbilst mazāk nekā 1 % no visas nacionālās flotes bruto tilpības (GT).

(12)

Attiecībā uz zvejas vietām pastāv specifiski ģeogrāfiski ierobežojumi, kas saistīti ar Horvātijas īpašo morfoloģisko struktūru, kurai raksturīga gara krasta līnija un daudzas salas, un mērķsugu telpisko izplatību, kas aprobežojas tikai ar konkrētām teritorijām un zonām piekrastes apgabalos dziļumā, kas mazāks par 50 m.

(13)

Attiecībā uz smarīdu zvejošanu, izmantojot no krasta velkamus girarica un migavica tipa vadus, lūgums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pirmo daļu attiecas uz zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuru lielākais garums nav lielāks par 12 metriem un dzinēja jauda nav lielāka par 85 kW un kuri ar velkamiem grunts zvejas rīkiem tradicionāli zvejo Posidonia audzēs. Turklāt ar smarīdu zvejošanu saistītās zvejas darbības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pirmās daļas ii) un iii) punkta prasībām skar aptuveni 4 % teritorijas, ko sedz Posidonia oceanica jūraszāļu audzes un uz ko attiecas pārvaldības plāns, un mazāk nekā 3 % jūraszāļu audžu teritorijas Horvātijas teritoriālajos ūdeņos.

(14)

Šajā zvejniecībā nevar izmantot citus zvejas rīkus, jo tikai no krasta velkamajiem vadiem ir šāda veida zvejniecībai vajadzīgie tehniskie parametri.

(15)

Turklāt zvejniecībai nav būtiskas ietekmes uz jūras vidi, jo no krasta velkamie vadi ir ļoti selektīvi zvejas rīki. Horvātijas pieņemtajā pārvaldības plānā noteiktas visas relevantās attiecīgo zvejniecību definīcijas, un plāns garantē, ka zvejas atļaujas tiks izdotas tikai norādītajam 71 kuģim, kam Horvātija ir atļāvusi zvejot. Saskaņā ar Horvātijas pieņemto pārvaldības plānu un ministra rīkojumu no krasta velkamajiem migavica, girarica un oližnica tipa vadiem atļautās zvejas vietas ir noteiktas pārvaldības plāna II pielikumā, bet no krasta velkamo oližnica tipa vadu, ar ko zvejo Melnās jūras aterīnu, atļauts izmantot tikai noteiktā apgabalā ar kodu E4 apzīmētajā zvejas apakšzonā un daļā no F2 apakšzonas. Turklāt no krasta velkamos vadus aizliegts izmantot apgabalos, kas noteikti par nacionālajiem parkiem un īpašiem biotopiem.

(16)

Zvejas vadi tiek vilkti vertikālajā ūdens slānī un ar jūras gultni nesaskaras, tāpēc attiecīgās zvejas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta otrās daļas prasībām.

(17)

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunktu, kas aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (5) 8. panta 1. punktu un IX pielikuma B daļas I iedaļu, nepiemēro, jo tā prasības attiecas uz traleriem.

(18)

Horvātija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta 7. punktu ir atļāvusi atkāpties no minētās regulas 9. panta 3. punktā noteikto minimālo linuma acs izmēru ievērošanas Melnās jūras aterīnas (Atherina boyeri) zvejā ar tradicionālo no krasta velkamo oližnica tipa vadu, jo attiecīgās zvejniecības ir ļoti selektīvas, faktiski neiespaido jūras vidi un uz tām neattiecas Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts.

(19)

Ar Regulu (ES) 2019/1241 ir svītrots Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. pants. Tomēr uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta pamata pieņemtās atkāpes no minimālajiem linuma acs izmēriem, kuras bija spēkā 2019. gada 14. augustā, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 IX pielikuma B daļas 4. punktu var turpināt piemērot, ja vien rezultātā nepalielinās zivju mazuļu nozvejas. Horvātijas lūgtā atkāpes pagarināšana atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 15. panta 5. punkta un Regulas (ES) 2019/1241 IX pielikuma B daļas 4. punkta nosacījumiem, jo tā nepazemina 2019. gada 14. augustā pastāvējušos selektivitātes standartus, it īpaši zivju mazuļu nozveju palielināšanās aspektā, un tās mērķis ir sasniegt minētās regulas 3. un 4. pantā noteiktos mērķus un mērķrādītājus.

(20)

Komisija atzīmē, ka attiecībā uz smarīdas (Spicara smaris) zvejošanu ar tradicionālajiem no krasta velkamajiem girarica un migavica tipa vadiem Horvātija savā pārvaldības plānā nav paredzējusi atkāpšanos no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta 3. punkta, kas aizstāts ar Regulas (ES) 2019/1241 8. panta 1. punktu un IX pielikuma B daļas 4. punktu.

(21)

Attiecīgās zvejas darbības notiek 500 m attālumā no krasta, un tāpēc tām nav ietekmes uz citu kuģu darbībām.

(22)

Horvātijas pieņemtais pārvaldības plāns nodrošina to, ka Regulas (ES) 2019/1241 IX pielikuma A daļā minēto sugu nozvejas ir minimālas, jo mērķsugas ir Melnās jūras aterīna (Atherina boyeri) un smarīda (Spicara smaris), kuras Regulas (ES) 2019/1241 IX pielikuma A daļā nav minētas.

(23)

Zvejas darbības ir ļoti selektīvas, un tajās kā mērķsuga netiek zvejoti galvkāji.

(24)

Horvātijas pieņemtais pārvaldības plāns ietver zvejas darbību uzraudzības pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta piektajā daļā un 13. panta 9. punkta trešajā daļā.

(25)

Attiecīgās zvejas darbības atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 14. panta prasībām.

(26)

Lūgtā atkāpe tāpēc būtu jāpagarina par diviem gadiem.

(27)

Horvātijai būtu pienācīgā laikā un saskaņā ar Horvātijas pieņemtajā pārvaldības plānā paredzēto uzraudzības plānu jāsniedz Komisijai ziņojums.

(28)

Šīs atkāpes piemērošanas ilguma ierobežojums ļaus nodrošināt tūlītējus koriģējošus pārvaldības pasākumus, ja Komisijai sniegtajā ziņojumā atklāsies slikts izmantoto krājumu saglabāšanās stāvoklis, un vienlaikus radīs iespēju pilnveidot zinātnisko bāzi, bet tas savukārt ļaus uzlabot pārvaldības plānu.

(29)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1586 piešķirtā atkāpe ir zaudējusi spēku 2021. gada 26. oktobrī, tāpēc juridiskās nepārtrauktības dēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 27. oktobra.

(30)

Juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(31)

Šī regula neskar Komisijas nostāju attiecībā uz atkāpes aptvertās darbības atbilstību citiem ES tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Direktīvai 92/43/EEK (7).

(32)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,