(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas centrā ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods aptver četru gadu laikposmu, un to var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija novērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Pēc tam Padomei uz Komisijas ieteikuma pamata ir jāpieņem ieteikums, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Somija valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 10. oktobrī. Tas tika iesniegts pēc tam, kad tika pagarināts Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktais termiņš, kam Komisija bija piekritusi.

(6)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2024. gada 21. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Somijai atsauces trajektoriju (5). Komisija publicēja šo atsauces trajektoriju 2024. gada 10. oktobrī (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un ļauj nodrošināt, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam. Somijas atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, un pieņemot septiņu gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā (2025.–2031. gadā) ir 1,5 % un plāna aptvertajā periodā (2025.–2028. gadā) ir 1,5 %.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Somijai iesniedza 2024. gada 21. jūnijā

(7)

Somija un Komisija no 2024. gada jūnija līdz septembrim risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Somijas paredzētā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi, paredzētais reformu un investīciju jomas saistību kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, arī reformas un investīcijas (piemēram, visaptveroša sociālā nodrošinājuma reforma, ietverot vispārēju sociālā nodrošinājuma pabalstu, un visaptveroša sociālās palīdzības reforma), kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(8)

Somija 2024. gada oktobrī atbilstīgi Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktam un 36. panta 1. punkta c) apakšpunktam un saskaņā ar tās plānā sniegto informāciju rīkoja apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību (tostarp, piemēram, sociālajiem partneriem un reģionālajām pārvaldes iestādēm) un Somijas Ekonomikas padomi (7). Saskaņā ar Somijas plānā sniegto informāciju plāns tika apspriests Ekonomikas padomē 2024. gada 2. oktobrī. Pilsoniskā sabiedrība tika uzaicināta uz atklātu uzklausīšanu 2024. gada 3. oktobrī.

(9)

Debates par plānu valsts parlamentā notika 2024. gada 2. oktobrī.

(10)

Somija 2025. gada budžeta plāna projektu iesniedza 2024. gada 10. oktobrī. Komisija atzinumu par šo budžeta plāna projektu pieņēma 2024. gada 26. novembrī (8).

(11)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Somijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (9).

(12)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(13)

Ekonomiskā aktivitāte Somijā 2023. gadā samazinājās par 1,2 %, jo patēriņa cenu un procentu likmju pieaugums negatīvi ietekmēja patēriņu un investīcijas, it īpaši būvniecības nozarē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzams, ka ekonomika 2024. gadā samazināsies par 0,3 % – to izraisīs patēriņa stagnācija un investīciju samazināšanās gada pirmajā pusē. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 1,5 %, jo sagaidāms, ka privātais patēriņš un investīcijas atgūsies, pateicoties reālajam algu pieaugumam un zemākām finansēšanas izmaksām, bet saskaņā ar prognozēm eksporta pieaugums atsāksies, palielinoties ārvalstu pieprasījumam. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 1,6 %, jo tiek prognozēts, ka plašā atveseļošanās turpināsies. Paredzams, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālais IKP Somijā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu palielināsies vidēji par 0,6 % – to veicinās kapitāla uzkrāšana un kopējās faktoru produktivitātes pieaugums. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 7,2 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 8,2 %, 2025. gadā 7,9 % un 2026. gadā 7,5 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 3,9 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 1,4 % un sasniegs 2,1 % 2025. gadā un 1,9 % 2026. gadā.

(14)

Fiskālā ziņā Somijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 3,0 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 3,7 % no IKP 2024. gadā un samazināsies līdz 3,0 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 2,5 % 2026. gadā. Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozē ir ņemts vērā Somijas 2025. gada budžeta projekts, kuru valdība valsts parlamentam ierosināja septembrī. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 77,1 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs palielinājusies līdz 82,6 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tā būs pieaugusi vēl vairāk – līdz 84,7 % – un 2026. gada beigās līdz 85,3 %. Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības, kamēr tās nav papildinātas ar ticami paziņotiem un pietiekami precīzi formulētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(15)

Somijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija septiņu gadu laikā.

(16)

Plānā ir ietverta informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu.

(17)

Plānā valsts uzņemas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 2,2 % apmērā. Papildus Somija uzņemas saistības veikt reformas un investīcijas, lai korekcijas periodu pagarinātu līdz 7 gadiem (2025.–2031. gads), kuros plānotais neto izdevumu vidējais pieaugums ir 2,4 %. Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir lielāks, nekā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Plānā ir pieņemts, ka katram korekcijas perioda gadam izlīdzinātais potenciālais IKP pieaugums būs 0,9 %. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps palielināsies no 1,7 % 2024. gadā līdz 2,1 % 2025. gadā un pakāpeniski turpinās palielināties līdz 2,4 % līdz korekcijas perioda beigām.

2. tabula. Somijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(18)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu samazināsies no 81,7 % no IKP 2024. gadā līdz 78,2 % no IKP korekcijas perioda beigās (2031. gadā), kā norādīts nākamajā tabulā. Paredzams, ka pēc korekcijas vidējā termiņā (t. i., līdz 2041. gadam) parāda attiecība saskaņā ar plānu turpinās kristies, 2039. gadā samazinoties zem 60 % no IKP un 2041. gadā nokrītoties līdz 52,7 %.

3. tabula. Somijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds vidējā termiņā tiktu samazināts zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, tas ir ticami, jo saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds līdz 2041. gadam būs zem 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(19)

Pamatojoties uz plāna neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas perioda pirmajā gadā (t. i., 2025. gadā) samazināsies zem 3 % no IKP un pēc tam turpinās samazināties, pārvēršoties par pārpalikumu 2031. gadā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2031. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2041. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(20)

Plānā aprakstītās fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir lejupvērsts salīdzinājumā Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā minēto parasti piemēroto noklusējuma lineāro trajektoriju. Tas ir saistīts ar lielāku fiskālo konsolidāciju 2025. gadā un ar aizsardzības iepirkumu iekļaušanu nacionālajos kontos 2025. un 2027. gadā, kas rada turpmākas novirzes no lineārā profila. Rezultātā plāna pirmajos četros gados fiskālā korekcija ir vairāk nekā proporcionāla kopējiem korekcijas centieniem. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas jomas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā noteiktajam neatlikšanas principam.

4. tabula. Somijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(21)

Ja plānā norādītie pieņēmumi īstenosies un saistības tiks īstenotas, strukturālais budžeta deficīts visā korekcijas periodā noturētos zem 1,5 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, Regulas (ES) 2024/1263 8. panta 1. punktā minētā kopējā noturības rezerve joprojām tiks ievērota, un tāpēc Regulas (ES) 2024/1263 8. panta 2. punktā minētais strukturālās primārās bilances papildu uzlabojums nav nepieciešams.

(22)

Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu, tā kā saskaņā ar plānu valdības parāds korekcijas periodā būs 60 % līdz 90 % apmērā no IKP, parāda attiecībai ir jāsamazinās vismaz par vidēji 0,5 procentpunktiem gadā, līdz tā ir mazāka par 60 %. Šis vidējais samazinājums, kas ir vienāds ar 0,5 procentpunktiem, plānā ir aprēķināts par 2024.–2031. gada periodu. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam.

(23)

Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Somijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti dažādi pieņēmumi par sākotnējo stāvokli 2024. gadā, potenciālo IKP pieaugumu un atlikumu un plūsmu korekcijām. Turklāt fiskālā korekcija ir lejupvērsta. Šīs atšķirības pieņēmumos ir rūpīgi jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka to pamatā ir pārliecinoši un uz datiem balstīti ekonomiski argumenti, jo īpaši tāpēc, ka plānā paredzētais neto izdevumu vidējais pieaugums ir lielāks, nekā to paredz atsauces trajektorija. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no pieņēmumiem sniedzot atsevišķu novērtējumu.

Atlikusī pieņēmuma atšķirība attiecas uz pārskatīto sākotnējo stāvokli 2024. gadā un atbilst nedaudz mazākam strukturālajam primārajam deficītam, nekā prognozēts pavasarī. Tam nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā starpība starp neto izdevumu virzību plānā un atsauces trajektoriju ir skaidrojama ar atšķirībām pieņēmumos, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. panta b) punktu. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas pārsniedz atsauces trajektoriju. Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.

(24)

Saskaņā ar plānā sniegto orientējošo fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks īstenotas, gan iegrožojot izdevumus, gan diskrecionāri palielinot ieņēmumus. Valdība īsteno divus pasākumu kopumus, kuru fiskālais ienesīgums tiek lēsts 9 miljardu EUR apmērā (3,8 % no IKP). Tos kopumā veido 3,5 miljardi (1,5 % no IKP), ko rada izdevumu palielināšana (t. i., tiešie ieņēmumi no palielinātas PVN likmes un netiešie ieņēmumi no palielinātiem ienākuma nodokļiem un sociālajām iemaksām sakarā ar lielāku nodarbinātību, ko izraisījuši citi pasākumi). un 5,5 miljardi (2,3 % no IKP), ko rada izdevumu samazināšana (t. i., ietaupījumi no labbūtības pakalpojumu apgabaliem, sociālo pabalstu samazinājums un citu izdevumu samazinājums). Lielākā daļa politikas pasākumu, kas attiecas uz šīm divām konsolidācijas paketēm, jau ir pieņemti, citi jāapstiprina vai jākoriģē un jāizsaka skaitliski gada budžetos. Gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā jau ir pieņemti vairāki pasākumi ar ievērojamu ietekmi 2025. gadā. Tajā pašā laikā pastāv riski plānā paredzētās orientējošās fiskālās stratēģijas īstenošanai, kas izriet no iespējamiem mazākiem ietaupījumiem, nekā gaidīts, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz labbūtības pakalpojumu apgabaliem, un mazāku, nekā gaidīts, valdības darba tirgus reformu ietekmi uz nodarbinātību. Turklāt 2025. gada budžeta plāna projektā ir noteikti diskrecionāri politikas pasākumi, kas atbalsta neto izdevumu saistību izpildi 2025. gadam (10).

(25)

Kā pamatu fiskālās korekcijas perioda pagarinājumam no 4 līdz 7 gadiem Somija plānā uzņemas saistības veikt reformu un investīciju kopumu ar mērķi palielināt potenciālo izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Reformu un investīciju kopumu veido vairākas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) iekļautās saistības, vienas saistības no ANP ar papildu specifikācijām, lai ierobežotu budžeta pārtēriņu, kā arī divas jaunas reformas un investīcijas. Tas ietver turpmāk aprakstītos pasākumus.

(26)

Atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai (arī papildu specifikācija labbūtības pakalpojumu apgabaliem tiesību aktos noteikto pienākumu un administratīvo procedūru atjaunošanai), ir saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 3. punktu, jo tie ir pietiekami detalizēti, savlaicīgi, ar noteiktu termiņu un pārbaudāmi. Abi pasākumi sociālās palīdzības visaptverošai reformai un vispārēja sociālā nodrošinājuma pabalsta ieviešanai vēl nav pieņemti kā tiesību akti, tāpēc pašreizējā posmā tie nav detalizēti izklāstīti. Plānā ir sniegts indikatīvs to pieņemšanas laika grafiks un kvalitatīvi mērķrādītāji to īstenošanas uzraudzībai.

(27)

ANP iekļautās saistības, kas ir pamats pagarinājumam, ietver būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Turklāt Somija uzņemas saistības turpināt reformas visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā un noturēt valsts finansētās investīcijas līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā (skatīt 5. tabulu). Saistības tiks uzraudzītas visā plāna īstenošanas periodā. Tāpēc ANP paredzētās saistības var ņemt vērā korekcijas perioda pagarināšanas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(28)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, ilgtspējīgi palielinās Somijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Paredzams, ka pasākumi uzlabos darba tirgus darbību, atbalstīs inovāciju, uzlabos piekļuvi veselības aprūpei un sociālajai labklājībai un modernizēs sociālo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot Somijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu. Paredzams, ka ierosinātās darba tirgus reformas palīdzēs bezdarbniekiem atrast darbu un palielinās gados vecāku darba ņēmēju aktivitātes rādītājus. Plānā lēsts, ka abi pasākumi 2025.–2029. gada periodā varētu radīt aptuveni 20 000 darbvietu. Paredzams, ka ANP ietvertās investīcijas pētniecībā un izstrādē uzlabos gan Somijas izaugsmes potenciālu, gan noturību, palielinot produktivitāti (plānā piesardzīgi aplēsts, ka pētniecības un izstrādes investīciju pieaugums par 1 % palielina produktivitāti par 0,02 %), piesaistīs privātās investīcijas un atbalstīs zaļo pārkārtošanos un energosistēmas dekarbonizāciju. Saskaņā ar Somijas valdības sniegto informāciju labbūtības pakalpojumu apgabalu izveide un e-veselības pakalpojumu attīstīšana uzlabos piekļuvi veselības aprūpei, kas ir īpaši svarīgi, jo neapmierinātās vajadzības pēc medicīniskās aprūpes valstī pārsniedz ES vidējo rādītāju un Somija ir strauji novecojoša sabiedrība. Reformas vispārēja sociālā nodrošinājuma pabalsta ieviešanai un sociālās palīdzības reforma ir paredzētas, lai optimizētu sociālo politiku, samazinātu administratīvās izmaksas, padarītu sociālo nodrošinājumu taisnīgāku un palielinātu stimulus strādāt, tādējādi atbalstot nodarbinātību. Būtu jāuzrauga ietekme uz sociālo kohēziju. Turklāt vēl ir jāsagaida darba tirgus reformas radītā ietekme uz nodarbinātību vai produktivitātes pieaugums pēc investīcijām pētniecībā un izstrādē. Piedevām labbūtības pakalpojumu apgabali pirmajos darbības gados saskaras ar vairākām grūtībām, un valdība plānā ierosināja papildu specifikācijas vienai no ANP saistībām, kas paredz atjaunot tiesību aktos noteiktos pienākumus un administratīvās procedūras labbūtības pakalpojumu apgabaliem, lai samazinātu tajos radušos deficītu. Kopumā pieņēmumi par pagarinājuma pamatā esošo reformu un investīciju ietekmi uz izaugsmi kopumā šķiet ticami, taču ir rūpīgi jāuzrauga turpmākā attīstība un precīza ietekme. Tāpēc ir arī nepieciešams jēgpilni apspriesties ar ieinteresētajām personām, arī sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un novērtēt pasākumu distributīvo un kumulatīvo ietekmi.

(29)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, atbalstīs fiskālo stabilitāti, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Šie pasākumi papildina jau ieviestās fiskālās konsolidācijas paketes, kā minēts iepriekš, iesniedzot fiskālo stratēģiju. Paredzams, ka šo papildu pasākumu galvenā tiešā ietekme būs tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir samazināt labbūtības pakalpojumu apgabalu deficītu, kas 2023. gadā sasniedza 1,4 miljardus EUR, atjaunojot labbūtības pakalpojumu apgabaliem tiesību aktos noteiktos pienākumus un administratīvās procedūras. Konkrētāk, valdība īsteno pasākumus, lai samazinātu labbūtības pakalpojumu apgabalu izdevumus par 685 miljoniem EUR 2025.–2028. gada periodā, savukārt pašu labbūtības pakalpojumu apgabalu mērķis ir īstenot pasākumus, lai līdz 2028. gadam samazinātu savus izdevumus par 874 miljoniem EUR. Piedevām valdība plāno panākt ikgadējus ietaupījumus 100 miljonu EUR apmērā no sociālās palīdzības reformas. Citi tiešie ietaupījumi var rasties no zemākām administratīvajām izmaksām par vienu pabalsta pieteikumu, kas izriet no vienotā pabalsta modeļa pieņemšanas, un no mazākiem maksājumiem, kas saistīti ar bezdarbnieka pabalsta papildu dienu atcelšanu. Netiešie fiskālie ietaupījumi galvenokārt ir saistīti ar gaidāmo pozitīvo ietekmi uz nodarbinātību, ko radīs darba tirgus reformas (t. i., Ziemeļvalstu nodarbinātības dienestu modeļa ieviešana un bezdarbnieka pabalstu papildu dienu atcelšana), kas palielinās potenciālo izaugsmi un radīs nodokļu ieņēmumus. Ietekme uz nodarbinātību var būt arī visaptverošajai sociālā nodrošinājuma reformai, ietverot vispārēju sociālā nodrošinājuma pabalstu, un visaptverošajai sociālās palīdzības reformai, jo tā palielina stimulus strādāt un tādējādi netieši pozitīvi ietekmē budžetu. Lai gan no pasākumiem gūtie ietaupījumi varētu būt mazāki, nekā gaidīts, fiskālie ietaupījumi, kas izriet no ANP papildu specifikācijas, kura paredz atjaunot tiesību aktos noteiktos pienākumus un administratīvās procedūras labbūtības pakalpojumu apgabaliem, visticamāk, būs ievērojami, ja ņem vērā aplēsto ietaupījumu apmēru (t. i., 1,6 miljardi EUR). Kopumā netiešo ietaupījumu īstenošana ir ļoti atkarīga no darba tirgus reformu ietekmes uz nodarbinātību.

(30)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Sociālā nodrošinājuma un darba tirgus reformas veicina sociālo noturību, jo īpaši, ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, piemēram, aktīvu atbalstu nodarbinātībai, sociālajai aizsardzībai un bezdarbnieka pabalstiem. Paredzams, ka ANP investīcijas pētniecībā un izstrādē zaļās pārkārtošanās vajadzībām palielinās inovāciju saistībā ar mazoglekļa tehnoloģijām un energoinfrastruktūru, tādējādi veicinot taisnīgu zaļo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Digitālās inovācijas ieviešana sociālajā un veselības aprūpē veicina taisnīgu digitālo pārkārtošanos, palielinot publisko pakalpojumu digitalizāciju. Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, nepievēršas citai Savienības kopīgajai prioritātei, proti, aizsardzības spēju palielināšanai.

(31)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas attiecīgajiem (11) KVAI, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunkts. Konkrētāk, reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas šādiem KVAI, kuru mērķis ir:

(32)

Plāns nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis tiek noturēts vidējā līmenī, kāds tika sasniegts atveseļošanas un noturības plāna periodā, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts.

5. tabula. Plānā paredzētās valsts finansētās publiskās investīcijas (% no IKP)

(33)

Visbeidzot, reformu un investīciju saistību kopums, kas ir pamats pagarinājumam, var tikt uzskatīts par saskanīgu ar ANP iekļautajām saistībām un ar partnerības nolīgumu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts. Vienota pabalsta modeļa ieviešana un sociālās palīdzības reforma nav pretrunā ANP paredzētajām saistībām, savukārt pārējie pasākumi tieši izriet no saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar ANP.

(34)

Tādējādi jāsecina, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir kopumā vērtējams kā atbilstīgs Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka korekcijas periodu var pagarināt no četriem līdz septiņiem gadiem, kā ierosināts plānā.

(35)

Papildus reformu un investīciju kopumam, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz citām reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši KVAI, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plāns ietver desmit reformas un investīcijas.

(36)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus” plānā ir iekļauta reforma, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 4 % no IKP, vienu trešdaļu šī finansējuma piešķirot no publiskiem avotiem, un tas līdz 2030. gadam nozīmētu palielinājumu par aptuveni 280 miljoniem EUR gadā. Papildu publiskais finansējums pētniecībai un izstrādei tiks piešķirts uzņēmumu pētniecības un izstrādes atbalstam, uzņēmumu un pētnieku sadarbībai, pētniecības projektu finansēšanai un pētniecības infrastruktūrai, kā arī citiem mērķiem. Pasākums ir vērsts uz 2019. un 2020. gada KVAI, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju, un atbilst Somijas digitālā kompasa regulējumam un valsts Digitālās desmitgades stratēģiskajam ceļvedim.

(37)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlārs” plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt pabalstus, kas rada stimulus nemeklēt darbu (piemēram, izmaiņas bezdarbnieka pabalstos, kas saskaņā ar prognozēm valdības pilnvaru laikā palielinās nodarbināto skaitu par 40 000 darba ņēmēju, un indeksu samazinājumi sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas, paredzams, tajā pašā periodā palielinās nodarbināto skaitu par 18 600 darba ņēmēju), pasākumi prasmju trūkuma mazināšanai (piemēram, finansējuma un pieejamo vietu palielināšana jomās, kurās ir darbaspēka trūkums, piemēram, medicīnā), un pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un samazināt rindas (piemēram, palielinot finansējumu privāto veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai). Ar šiem pasākumiem īsteno 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI, kas saistīti ar aktīvu darba tirgus politiku, stimuliem strādāt un piedalīties darba tirgū, veselības aprūpi un izglītību.

(38)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā citas reformas un investīcijas nav paredzētas.

(39)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ietvertas būtiskas reformas un investīcijas.

(40)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Somijas ANP un attiecīgā gadījumā papildina tos. Plānā ir iekļauta pienācīga atsauce uz Somijas 2024. gada valsts reformu programmu, kurā aprakstīta sinerģija un papildināmība ar kohēzijas politiku un ANP.

(41)

Plānā ir sniegts pārskats par Somijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Saistībā ar taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos plānā uzsvērts, ka ir vajadzīgas investīcijas tīrā enerģijā, lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām, un revolucionārās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā, lai vēl vairāk stiprinātu zaļo pārkārtošanos. Attiecībā uz sociālo un ekonomisko noturību plānā ir uzsvērta nepieciešamība pēc investīcijām, kas saistītas ar iegūtā izglītības līmeņa paaugstināšanu un pastāvīgu mācīšanos. Attiecībā uz enerģētisko drošību plānā uzsvērts, ka ir vajadzīgas investīcijas, kuru mērķis ir samazināt ES atkarību no trešām valstīm. Attiecībā uz aizsardzības spēju palielināšanu plānā ir uzsvērta nepieciešamība pēc investīcijām, kas stiprinātu Somijas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO saistībām.

(42)

Kopumā Komisija uzskata, ka Somijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(43)

Padome atzinīgi vērtē Somijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(44)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(45)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome atzinīgi vērtē to, ka pirms plāna iesniegšanas valsts līmenī tika iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem. Konkrētāk, Padome atzīmē, ka drošības vides pasliktināšanās, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ietekmē ekonomiku, kas savukārt ietekmē Somijas publiskās finanses.

(46)

Padome gaida, ka Somija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(47)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(48)

Padome apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, ko Somija ir izklāstījusi savā vidēja termiņa plānā un kuras ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, un pauž gandarījumu par centieniem kvantitatīvi noteikt ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Padome piekrīt Komisijai, ka Somijas iesniegtais reformu un investīciju saistību kopums pamato korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ar reformu un investīciju kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, kopumā ir izpildīti Regulas (ES) 2024/1263 14. panta kritēriji, ņemot vērā arī Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1.d punkta pārejas noteikumu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ir paredzams, ka reformu un investīciju saistības ilgtspējīgā veidā uzlabos izaugsmes potenciālu un ekonomikas noturību un atbalstīs fiskālo ilgtspēju. Padome iesaka Somijai pilnībā īstenot reformu un investīciju saistību kopumu, lai saglabātu korekcijas perioda pagarinājumu.

(49)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, papildus to reformu un investīciju saistību kopuma novērtējumam, kuras ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā, ar ko reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(50)

Padome gaida Somijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši ir ietverta informācija par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā un plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā, kā arī tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

(51)

Balstoties uz Komisijas veikto novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Somijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība un būtu jāapstiprina reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai līdz 7 gadiem,

1.

2.