<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑453/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CC0453</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:756">EU:C:2015:756</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">Y. BOT</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑453/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">KNAUER</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta īva bota [<HT TYPE="ITALIC">Yves Bot</HT>] secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑453/14</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Vorarlberger Gebietskrankenkasse ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Alfred Knauer</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 883/2004</KEYWORD><KEYWORD>5. pants</KEYWORD><KEYWORD>Pielīdzināšanas princips</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesiskais regulējums, kas veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē iekļauj vecuma pensijas, kas saņemtas citās Savienības dalībvalstīs vai citās EEZ valstīs</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>līdzvērtīgi pabalsti<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 166, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> Savienības tiesībās ir ieviests pabalstu, ienākumu, faktu vai notikumu pielīdzināšanas princips.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 883/2004 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ņemot vērā izklāstītos īpašos īstenošanas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalstu un citu ienākumu saņemšanai ir zināmas tiesiskās sekas, minēto tiesību aktu attiecīgie noteikumi attiecas arī uz tādu līdzvērtīgu pabalstu saņemšanu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai uz ienākumiem, kas gūti citā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem tiesiskas sekas saistās ar noteiktu faktu vai notikumu gadījumiem, minētā dalībvalsts ņem vērā līdzīgus faktus vai notikumus, kas notikuši jebkurā no dalībvalstīm, tā, it kā tie būtu notikuši tās teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Vai gadījumā, kad pensionārs, kurš dzīvo vienā dalībvalstī, saņem ne vien šīs valsts pensiju, bet arī pensiju, ko nodrošina citas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> Lēmumu Nr. 76/2011, ar ko groza EEZ līguma VI pielikumu (Sociālais nodrošinājums) un 37. protokolu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="262" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="2011">OV L 262, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>), Regula Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembra</DATE> Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ir piemērojamas visā EEZ.</P></NOTE> pensiju shēma, šis jaunais noteikums liedz dzīvesvietas dalībvalstij iekļaut veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē pensiju, kas izmaksāta citā valstī?</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tāds būtībā ir uzdotais jautājums izskatāmajā lietā, kuras pamatā ir <HT TYPE="ITALIC">Vorarlberger Gebietskrankenkasse</HT> (Forarlbergas reģionālā slimokase)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>slimokase<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></NOTE> lēmums uzlikt pienākumu <HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Mathis</HT> veikt veselības apdrošināšanas iemaksas no pensijām, ko viņi saņem sakarā ar savu dalību Lihtenšteinas arodpensiju shēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Precīzāk, pamatlietas fakti ir šādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mathis</HT>, kuri dzīvo Austrijā, saņem Austrijas vecuma pensiju, no kuras atbilstoši veselības apdrošināšanas shēmai tiek ieturētas iemaksas saskaņā ar Likumu par vispārējo sociālo apdrošināšanu (<HT TYPE="ITALIC">Allgemeines Sozialversicherungsgesetz</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 189/1955, redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas faktu rašanās laikā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Tā kā viņi ir veikuši profesionālo darbību arī Šveicē un Lihtenšteinā, viņi saņem vecuma pensijas arī no <HT TYPE="ITALIC">Hilti</HT> pensiju fonda Lihtenšteinas arodpensiju shēmas ietvaros, ko reglamentē <DATE ISO="19871020">1987. gada 20. oktobra</DATE> Likums par arodpensijām (<HT TYPE="ITALIC">Gesetz über die betriebliche Personalvorsorge</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><HT TYPE="ITALIC">LGBl</HT>. 1988, Nr. 12, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Lai arī līdz 2010. gadam iemaksas Austrijas veselības apdrošināšanas shēmā bija jāveic tikai no valsts pensijām, Austrijas likumdevējs, 2010. gadā pieņemot otro likumu, ar ko groza Likumu par sociālo apdrošināšanu (<HT TYPE="ITALIC">2. Sozialversicherungs-Änderungsgesetz 2010</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I, 102/2010.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> iekļāva jaunu 73.a pantu, kura 1. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ārvalsts pensijas, kas ietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā, saņēmējam ir tiesības uz veselības apdrošināšanas pabalstiem, viņam ir pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas arī atbilstoši šai ārvalsts pensijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Atbilstoši šai tiesību normai slimokase sākot ar 2011. gadu pieprasīja <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Knauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Mathis</HT> veikt veselības apdrošināšanas iemaksas par pensijām, kas viņiem izmaksātas no <HT TYPE="ITALIC">Hilti</HT> pensiju fonda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Ar diviem <DATE ISO="20131210">2013. gada 10. decembra</DATE> lēmumiem Forarlbergas federālās zemes ministru prezidents (<HT TYPE="ITALIC">Landeshauptmann von Vorarlberg</HT>) samazināja šo iemaksu apmēru, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā ietilpst – un līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> 73.a pantā paredzētajam iemaksu veikšanas pienākumam ir pakļauta – tikai daļa no arodpensiju shēmas, proti, tā daļa, kas atbilst minimālajiem obligātajiem pabalstiem. Savukārt papildu daļa, kas atbilst dāsnākiem pabalstiem nekā minimālie pabalsti, tāpat kā arodpensiju shēmas daļa, kas atbilst pabalstiem, kas sniegti atbilstoši iemaksām, kas veiktas pirms <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> spēkā stāšanās, tas ir, pirms <DATE ISO="19890101">1989. gada 1. janvāra</DATE>, neietilpstot minētajā piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Par šiem abiem lēmumiem slimokase iesniedza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">Revision</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa), apgalvojot, ka iemaksas ir jāveic par visām pensijām, ko izmaksājis <HT TYPE="ITALIC">Hilti</HT> pensiju fonds, bet <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Knauer</HT> cēla prasību par viņu skarošo lēmumu, savukārt apgalvojot, ka par šīm pensijām nav jāveic nekādas iemaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas ieskata, līdzvērtīgums Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta izpratnē ir jānovērtē, ņemot vērā pensiju shēmu strukturālās iezīmes kopumā. Pēc tās ieskata, <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> paredzēto vecuma pensiju piešķiršanas tiesisko nosacījumu salīdzinājums ar <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> reglamentētajiem pensiju piešķiršanas nosacījumiem norādot, ka runa ir par līdzvērtīgiem pabalstiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šajā ziņā attiecībā uz Austrijas pensiju shēmu iesniedzējtiesa skaidro, ka pensiju apdrošināšanas, kas apdrošinātos it īpaši aizsargā no riskiem, kas saistīti ar vecumu, mērķis ir pienācīgi nodrošināt apdrošinātajam viņa ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu. Papildus vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai vecuma pensijas piešķiršanas nosacījums ir noteikta apdrošināšanas periodu skaita esamība. Obligāti apdrošināts pamatā ir ikviens darba ņēmējs, kurš ir nodarbināts pie darba devēja un kura ienākumi<?PAGE NO="3"?> pārsniedz minimālo ienākumu slieksni. Pensiju apdrošināšanas shēmā obligāti apdrošinātajām personām, lai saņemtu lielāku pensiju salīdzinājumā ar to, uz ko tām parasti ir tiesības, ir iespēja brīvprātīgi apdrošināties papildus, veicot iemaksas, kas nepārsniedz ikgadējo iemaksu bāzi. Veiktās iemaksas uzreiz tiek piesaistītas pabalstu finansēšanai (sadales sistēma), un pensiju apdrošināšanas pārvaldību nodrošina apdrošināšanas sabiedrības, kas ir izveidotas kā suverēni pašpārvaldes orgāni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Lihtenšteinas vecuma pensiju shēmu iesniedzējtiesa skaidro, ka tā sastāv no trim līmeņiem: pirmo veido vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanas shēma, otrais atbilst arodpensiju shēmām un trešais aptver privāto papildu apdrošināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> reglamentētā arodpensiju shēma ir uzkrājumu shēma, kas principā ir obligāta un kuras mērķis kopā ar vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu ir pienācīgi nodrošināt apdrošinātajam viņa ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu. Šīs shēmas īstenošanas pienākumu principā pilda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcija, kurai likumā ir noteikta zināma rīcības brīvība, it īpaši tās nodrošināto pabalstu organizēšanā, kā arī veidošanā un finansēšanā. Tā tātad var aprobežoties ar obligāto minimālo pabalstu nodrošināšanu vai piešķirt atsevišķus dāsnākus pabalstus. Tomēr šī arodpensiju shēma pārsvarā nav saistīta nedz ar vecuma risku skarto personu pašiniciatīvu, nedz to vēlmi noteikt saturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. panta 1. punktam Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> kā tiesību aktu, kas ietilpst šīs regulas materiālajā piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka pensijas, ko reglamentē <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT>, ietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā, jo tās ir balstītas uz konkrētās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma nozari vai tās vecuma pensiju shēmu regulējošajām tiesību normām, un ka turklāt Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> kopumā atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tomēr, arī pēc iesniedzējtiesas ieskata, nav izslēdzams, ka Lihtenšteinas arodpensiju shēma – lai arī tā pieder koordinēto pensiju shēmu lokam, kurš ir ticis apstiprināts ar minēto paziņojumu, – var netikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>līdzvērtīgu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> tajā apdrošinātajiem piedāvāto iespēju pašiem noteikt savas pensiju shēmas saturu dēļ, kā arī tas, ka visi šajā pensiju shēmā ietilpstošie pabalsti ir iekļauti Austrijas veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē, Savienības tiesībās ir jāuzskata par šķērsli brīvas pārvietošanās īstenošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Vai Regulas Nr. 883/2004 5. pants, ņemot vērā LESD 45. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka vecuma pensijas saskaņā ar arodpensiju shēmu (kura – tāpat kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>otrā līmeņa<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> pensiju shēma Lihtenšteinā šajā lietā – ir valsts izveidota un nodrošināta, kuras mērķis ir pienācīgi nodrošināt apdrošinātajam ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, kura darbojas saskaņā ar uzkrājumu veidošanas principu, kas pamatā ir obligāta, tomēr tajā var būt paredzētas arī neobligātas papildu iemaksas, kas pārsniedz obligāto minimālo apmēru, un attiecīgi lielāki pabalsti, un kuras īstenošanas pienākumu pilda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcija, ko izveido vai kuras pakalpojumus izmanto darba devējs) un vecuma pensijas saskaņā ar pensiju shēmu, kas ir noteikta ar likumu (kura – tāpat kā Austrijas pensiju sistēma šajā lietā – arī ir valsts izveidota un nodrošināta, kuras mērķis ir pienācīgi nodrošināt apdrošinātajam ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, taču tā darbojas saskaņā ar sadales principu, kas ir obligāta un kuras īstenošanas pienākumu pilda ar likumu izveidotas pensiju apdrošināšanas institūcijas), ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>līdzvērtīgas<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> minētās tiesību normas izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Mans vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pirms izvērtēju iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, ir nepieciešams rast atbildi uz citu jautājumu, proti, vai vecuma pensijas, kas tiek izmaksātas no <HT TYPE="ITALIC">Hilti</HT> fonda Lihtenšteinas arodpensiju shēmas ietvaros, ietilpst Regulas Nr. 883/2004 materiālajā piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Lihtenšteinas arodpensiju shēmas iekļaušanos Regulas Nr. 883/2004 materiālajā piemērošanas jomā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pēc <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Knauer</HT> ieskata, Lihtenšteinas arodpensiju shēma gan tās obligāto iemaksu daļā, gan tās neobligāto papildu iemaksu daļā ir uzskatāma nevis par sociālā nodrošinājuma shēmu, kam ir piemērojama Regula Nr. 883/2004, bet gan par papildu pensiju shēmu, uz kuru ir attiecināmi vienīgi Padomes <DATE ISO="19980629">1998. gada 29. jūnija</DATE> Direktīvas 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="209" PAGE.FIRST="46" DATE.PUB="1998">OV L 209, 46. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, noteikumi. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> it īpaši uzsver, ka šajā shēmā, kas darbojas saskaņā ar uzkrājumu veidošanas principu, solidaritātes ideja ir ļoti mazizteikta, ka tajā piedāvātais segums ir krietni lielāks par to, kāds ir nodrošināts ar vecuma un apgādnieka zaudējuma pamata apdrošināšanu, ka nepieciešamais kapitāls šo pabalstu izmaksai tiek uzkrāts, un tas notiek ar privāttiesību subjektu starpniecību, un ka šī shēma ir obligāta vien daļai algoto darba ņēmēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Turklāt, atsaucoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Beerens</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>35/77</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1977:194">EU:C:1977:194</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, atzīdams, ka visi saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kas ir paziņots atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. panta 1. punktam, izmaksātie pabalsti ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>sociālā nodrošinājuma pabalstiem<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, kas imperatīvi ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Knauer</HT> apgalvo, ka paziņošana neattiecas uz to pabalstu daļu, kas tiek izmaksāti saistībā ar iemaksām, kas veiktas papildus likumiskajam pienākumam un kuru saturs <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> nav precizēts. Pēc viņa ieskata, šie pabalsti ir līgumiski vai reglamentējoši pabalsti, kas netiek piešķirti saskaņā ar likumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Nav sīkāk jāizvērtē dalījums starp likumiskajām sociālā nodrošinājuma shēmām un papildu shēmām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Par šo dalījumu skat. manus šīs pašas dienas secinājumus lietā Komisija/Malta (C‑12/14, pašlaik tiek izskatīta Tiesā).</P></NOTE>, pietiek tikai konstatēt, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai arī tas, ka kāds likums vai cits valsts tiesiskais regulējums nav ticis pieminēts paziņojumā, pats par sevi nav pierādījums tam, ka šis likums vai regulējums neietilpst sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanas sistēmas piemērošanas jomā, apstāklis, ka savā paziņojumā dalībvalsts ir norādījusi likumu, ir jāatzīst kā pierādījums tam, ka uz šā likuma pamata piešķirtie pabalsti ir sociālā nodrošinājuma pabalsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Martínez Losada</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑88/95, C‑102/95 un C‑103/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:69">EU:C:1997:69</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Gan paziņojumā, kas veikts atbilstoši Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="127" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2003">OV 2003, C 127, 35. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 5. pantam, gan arī paziņojumā atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. panta 1. punktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šo paziņojumu ir publicējusi Eiropas Komisija. Šo secinājumu sagatavošanas brīdī tas ir pieejams interneta vietnē http://ec.europa.eu/social/keyDocuments.jsp?advSearchKey=liechtenstein&amp;mode=advancedSubmit&amp;langId=fr&amp;policyArea=&amp;type= 0&amp;country= 0&amp;year= 0.</P></NOTE> Lihtenšteinas Firstiste ir norādījusi ne vien pirmo līmeni, kas atbilst <DATE ISO="19521214">1952. gada 14. decembra</DATE> likumam par apdrošināšanu vecuma un apgādnieka zaudēšanas gadījumam (<HT TYPE="ITALIC">Gesetz über die Alters- und Hinterlassenerversicherung</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><HT TYPE="ITALIC">LGBl</HT>. 1952, Nr. 29, redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas notikumu laikā.</P></NOTE>), bet arī otro līmeni, kas konkrēti ietver <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tā kā paziņojumā par <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> nav norādīti nekādi izņēmumi attiecībā uz kādiem konkrētiem pabalstiem, visi pabalsti, kas piešķirti uz šā tiesību akta pamata, ir jāuzskata par sociālā nodrošinājuma pabalstiem sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā piemērojamo Savienības tiesību izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šis regulējums pieļauj to, ka Lihtenšteinas arodpensiju shēmas ietvaros no <HT TYPE="ITALIC">Hilti</HT> fonda izmaksātās vecuma pensijas tiek iekļautas veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzē, ko maksā Austrijas veselības apdrošināšanas sistēmai piesaistīts apdrošinātais.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par no Lihtenšteinas arodpensiju shēmas izmaksāto vecuma pensiju un Austrijas tiesiskajā regulējumā paredzēto vecuma pensiju līdzvērtīgumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka Regulas Nr. 883/2004 30. pants dod tiesības tās dalībvalsts iestādei, kam ir jāmaksā pensija, ieturēt iemaksas par šo pensiju slimības pabalstu izmaksai ar nosacījumu, ka šie pabalsti ir jāmaksā šīs dalībvalsts iestādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tādām situācijām kā <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Knauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Mathis</HT> gadījumā, kad vienu vai vairākas pensijas persona saņem saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, Regulā Nr. 883/2004 ir paredzēti precīzi noteikumi, kā noskaidrot kompetentās iestādes, kurām ir pienākums izmaksāt pabalstus natūrā un segt to izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šie noteikumi ir ietverti šīs regulas 23.–28. pantā.</P></NOTE>. Šo noteikumu, kuru mērķis ir izvairīties no sarežģījumiem, ko varētu radīt piemērojamo valsts tiesisko regulējumu pārklāšanās, vidū ir tie, kas ietverti šīs regulas 23. pantā, kas pabalstu natūrā izmaksas pienākumu uzliek dzīvesvietas dalībvalsts iestādei, tā, lai attiecīgā persona saņemtu pensiju un viņai būtu tiesības uz šiem pabalstiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Lietā nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Mathis</HT> ir tiesības gan uz pensiju, gan uz pabalstiem natūrā atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un ka šajos aktos ir paredzēti iemaksu ieturējumi. Tātad Regulas Nr. 883/2004 30. pantā paredzētie piemērošanas nosacījumi iemaksu atskaitīšanai ir izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Vēl ir jānoskaidro, vai šāda atskaitīšana var notikt ne vien no Austrijas vecuma pensijām, bet arī no vecuma pensijām, kas tiek izmaksātas no Lihtenšteinas arodpensiju shēmas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā sakarā norādāms, ka, tā kā Regula Nr. 883/2004 ir vienīgi valstu tiesisko regulējumu koordinēšanas instruments, kas neparedz to harmonizēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Derouin</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑103/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:185">EU:C:2008:185</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, dalībvalstu kompetencē joprojām ir noteikt tos ienākumus, kas ņemami vērā sociālo iemaksu aprēķināšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Turpat (24. punkts).</P></NOTE>. Tātad principā tās veselības apdrošināšanas iemaksu bāzē var iekļaut vecuma pensijas, ko maksā citas Savienības dalībvalstis vai EEZ valstis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nikula</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑50/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:493">EU:C:2006:493</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tomēr ir būtiski, lai dalībvalstis, īstenojot savu kompetenci, ievērotu Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Turpat (24. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 987/2009 30. pantā ir paredzēts tiešs ierobežojums, nosakot veicamo iemaksu augšējo robežu visām izmaksātajām pensijām, un tas ir fiksēts apmērā, kāds tiktu ieturēts no personas, kura kompetentajā dalībvalstī saņem pensiju tādā pašā apmērā. Tātad iemaksu iekasēšana no pensijām, ko maksā vairākas dalībvalstis, ir ierobežota ar konkrētu apmēru. Vai tā ir ierobežota arī pati par sevi?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Kā uz to pamatoti uzmanību vērš iesniedzējtiesa, šāds ierobežojums var rasties, piemērojot Regulas Nr. 883/2004 5. pantā paredzēto pabalstu, ienākumu, faktu vai notikumu pielīdzināšanas principu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Kaut gan visas ieinteresētās personas, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pants un kas ir iesniegušas Tiesai apsvērumus, ir vienisprātis, ka šis princips ir piemērojams, to viedokļi radikāli atšķiras jautājumā par to, vai tādi vecuma pabalsti kā attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> paredzētie ir jāuzskata par līdzvērtīgiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pēc slimokases ieskata, starp likumisko Austrijas vecuma pensiju un pensijām, kas tiek izmaksātas no Lihtenšteinas arodpensiju shēmām, pastāv līdzvērtība. Šajā ziņā tā uzsver, ka Austrijas sistēma ir iekārtota tādā veidā, ka apdrošinātais var saglabāt savu ierasto dzīves līmeni pat tikai ar pirmajā līmenī ietilpstošajiem likumiskajiem pabalstiem, bet Lihtenšteinā šādu pabalstu līmeni nodrošina otrais līmenis, kuram ir būtiska loma, kamēr pirmais līmenis kalpo tikai tam, lai nodrošinātu iztikas minimumu. Turklāt iemaksas likumā paredzētajā shēmā Austrijā esot trīs reizes augstākas nekā Lihtenšteinā. Tāpat slimokase uzsver, ka <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> ir paredzēts pienākums būt piesaistītam arodpensiju shēmai un ka tajā ir ietverti skaidri un precīzi noteikumi par iemaksu apmēru, nodrošināto pabalstu raksturu, kā arī par pensiju apdrošināšanas iestāžu, kas apkalpo šīs sistēmas, organizāciju un kontroli. Tā piebilst, ka noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz arodpensiju shēmas daļu, kas pārsniedz minimālos likumiskos pabalstus, līdz ar ko pensiju apdrošināšanas iestāžu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>līgumu slēgšanas brīvība<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir ļoti ierobežota. Arī individuāls darba ņēmējs nevarot ne brīvi pieteikties šādā sistēmā, ne noteikt tās saturu. Slimokase precizē, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pabalsti, kas pārsniedz likumiskos pienākumus,<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ietver ne vien brīvprātīgos papildu pabalstus, bet arī pabalstus, kas tiek sniegti sakarā ar pirms likumiskā pienākuma izpildes veiktajām iemaksām. Tā uzsver, ka atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> veiktās iemaksas nodokļu aspektā tiek uzlūkotas tieši tāpat kā atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> veiktās obligātās apdrošināšanas iemaksas Austrijā. Visbeidzot tā norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> ir paredzēts, ka gadījumā, ja persona ir piesaistīta brīvprātīgai papildu pensiju shēmai, arī veselības apdrošināšanas shēmas iemaksām jātiek saņemtām par pabalstiem, kas tiek sniegti šādas shēmas ietvaros. Galu galā slimokase secina, ka tas, ka netiek ņemti vērā pabalsti, ko pārrobežu darba ņēmēji saņem sakarā ar savu darbību Lihtenšteinā, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras savu profesionālo darbību ir veikušas vienīgi valsts teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Turpretim pēc <HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> ieskata, Austrijas pensiju shēmas ietvaros maksājamie pabalsti nav līdzvērtīgi Lihtenšteinas arodpensiju shēmas ietvaros maksājamajiem pabalstiem, jo pastāvot vairākas strukturālas atšķirības. Papildus iepriekš izklāstītajiem argumentiem jautājumā par to, vai Lihtenšteinas arodpensiju shēma ietilpst Regulas Nr. 883/2004 materiālajā piemērošanas jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šo secinājumu 21. punkts.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">A. Knauer</HT> it īpaši atzīmē, ka šī shēma tiek balstīta uz Šveices arodpensiju shēmu, ko tostarp raksturo to pensiju apdrošināšanas iestāžu autonomija, kuras savā organizācijā, finansēšanā un administrēšanā, kā arī kapitāla uzkrāšanas un līdzvērtīguma principa piemērošanā var balstīties uz privāttiesībām, kas nozīmē, ka pakalpojumu apmērs tiek noteikts atkarībā no iemaksu apmēra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Austrijas valdība un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) uzraudzības iestāde uzskata, ka dalībvalsts nodrošinātie pabalsti ir jāuzskata par līdzvērtīgiem tiem pabalstiem, ko sniedz cita dalībvalsts, ja gan vieni, gan otri ietilpst sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanas sistēmas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Komisija piedāvā interpretēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>līdzvērtīgi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> pabalsti tāpat kā Regulas Nr. 883/2004 53. panta 1. punktā ietverto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>viena veida<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> pabalsti. Tātad sociālā nodrošinājuma pabalsti esot jāuzskata par līdzvērtīgiem gadījumā, kad identiski ir to mērķis un jēga, kā arī to aprēķina bāze un to piešķiršanas nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pirms novērtēju dažādo norādīto apgalvojumu pamatotību, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, ir jānoskaidro Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punktā paredzētā pielīdzināšanas principa mērķis un konkrētā nozīme, kāda ir piešķirama līdzvērtīguma jēdzienam šajā tiesību normā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Kā izriet no Regulas Nr. 883/2004 preambulas 9. apsvēruma, šīs regulas 5. pants ir pastāvīgās judikatūras kodifikācija, kurā faktu pielīdzināšanas princips ir nostiprināts kā sevišķa vispārējā nediskriminācijas principa izpausme, kas tiek piemērota konkrētajā sociālā nodrošinājuma tiesību aktu koordinēšanas jomā. Saskaņā ar šo judikatūru, lai nodrošinātu tiesību uz brīvu pārvietošanos efektīvu īstenošanu, pret situācijām, kas ir norisinājušās vienā dalībvalstī, ir jāattiecas tāpat kā tad, ja tās būtu norisinājušās dalībvalstī, kurās tiesību akti ir jāpiemēro.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Taču, lai arī Komisijas sākotnējā priekšlikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Priekšlikums Padomes regulai (EK) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (COM(1998) 779, galīgā redakcija).</P></NOTE> pielīdzināšanas princips bija iekļauts saskaņā ar šo tradicionālo koncepciju kā sevišķa vienlīdzīgas attieksmes principa deklinācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. šī priekšlikuma 3. panta 2. un 3. punktu.</P></NOTE>, galu galā Savienības likumdevējs to nostiprināja atsevišķā pantā, par kuru var spriest, ka tas satur jaunas iespējas, kas ir jāatklāj judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šī jaunā panta analīzi it īpaši skat. Mavridis, P., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>L’assimilation des faits en droit communautaire: un nouveau principe?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue de droit sanitaire et social</HT>, Nr. 4, 2011, 629. lpp., un Rennuy, N., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Assimilation, territoriality and reverse discrimination: a shift in European social security law?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, <HT TYPE="ITALIC">European journal of social law</HT>, Nr. 4, 2011, 289. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šim pantam ir divi punkti, no kuriem pirmais ir veltīts pabalstu un citu ienākumu pielīdzināšanai, bet otrais – faktu vai notikumu pielīdzināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 883/2004 5. panta b) punktā paredzētais princips, kas faktiem vai notikumiem, kas iestājušies vienā dalībvalstī, piešķir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>līdzīgiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> faktiem vai notikumiem, kas iestājušies dalībvalstī, kuras tiesību akti ir jāpiemēro, pēc mana ieskata, nav jāpiemēro tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir jāsalīdzina divi pabalsti. Šis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>faktu vai notikumu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> pielīdzināšanas noteikums turpretim šķiet atbilstam aktuālākajām judikatūras atziņām par pielīdzināšanas prasību kā vienlīdzīgas attieksmes pagarinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Proti, judikatūrā ir atrodami vairāki pielīdzināšanas gadījumi, kuros tiesību uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem piešķiršanai, saglabāšanai vai pagarināšanai vai to aprēķināšanai citā dalībvalstī noslēgtie apdrošināšanas periodi tiek pielīdzināti tiem, kas ir norisinājušies dalībvalstī, kurā pabalsti tiek lūgti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa ir atzinusi, ka migrējošos darba ņēmējus īstenot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos attur valsts tiesiskais regulējums par invaliditātes pensijas piešķiršanas nosacījumiem, kurā konkrētos gadījumos, tādos kā slimība vai bezdarbs, ir paredzēta tā atskaites perioda pirms invaliditātes iestāšanās pagarināšana, kurā apdrošinātajam ir jābūt maksājušam iemaksas minimālā apmērā, lai iegūtu tiesības uz pensijas saņemšanu, šādu pagarināšanu nepieļaujot gadījumos, kad pagarināšanu pieļaujošie apstākļi ir iestājušies citā dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paraschi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:372">EU:C:1991:372</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tāpat tā ir nospriedusi, ka gadījumā, kad bāreņa pabalsta saņēmēju tiesības uz šo pabalstu ir tikušas pagarinātas pēc konkrēta vecuma sasniegšanas sakarā ar mācību pārtraukumu militārā dienesta pildīšanas dēļ, citā dalībvalstī pildīts militārais dienests ir jāpielīdzina pildītam militārajam dienestam dalībvalstī, kuras tiesību akti ir jāpiemēro<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mora Romero</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑131/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:317">EU:C:1997:317</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tiesa arī ir atzinusi, ka valsts tiesiskais regulējums nevar ar nosacījumiem pielīdzināt bērnu izglītošanai veltītos periodus, kas noslēgti citā dalībvalstī, apdrošināšanas periodiem, ja neviens nosacījums neprasa tādu pašu valsts teritorijā noslēgto periodu vērā ņemšanu pie vecuma pensijas aprēķināšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kauer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑28/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:82">EU:C:2002:82</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Elsen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑135/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:647">EU:C:2000:647</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa ir nospriedusi, ka, piešķirot vecuma pensiju, dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāņem vērā bērna izglītošanai veltītie periodi, kas noslēgti citā dalībvalstī, tā, it kā šie periodi būtu tikuši noslēgti valsts teritorijā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tā arī ir piemērojusi pielīdzināšanas principu saistībā ar tiesību uz pabalstiem zaudēšanas vai apturēšanas nosacījumu īstenošanu. Tādējādi Tiesa ir secinājusi, ka Savienības tiesības pieļauj, ka dalībvalsts tādu notikumu kā brīvības atņemšana, kas, ja tā ir notikusi valsts teritorijā, ir pamats tiesību uz pabalstiem zaudēšanai vai apturēšanai, pielīdzina atbilstošam notikumam, kas iestājies citā dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kenny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>1/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1978:140">EU:C:1978:140</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tātad atkarībā no konkrētā gadījuma pielīdzināšanas principa piemērošanas rezultātā var tikt atjaunota vienlīdzīga attieksme par labu vai par sliktu konkrētajai personai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Retāk judikatūrā ir atrodami gadījumi, kas ir saistīti ar Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punktā paredzēto pabalstu un citu ienākumu pielīdzināšanas principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tomēr trīs spriedumus ir iespējams saistīt ar šiem gadījumiem. Pirmkārt, no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Warry</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>41/77</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1977:177">EU:C:1977:177</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> izriet, ka gadījumā, kad tiesības uz invaliditātes pabalstiem valsts tiesiskais regulējums pakārto tiesībām uz slimības pabalstiem, apstāklis, ka ieinteresētajai personai ir tiesības uz šiem pēdējiem pabalstiem citā dalībvalstī, ir jāņem vērā tāpat, it kā viņai uz tiem būtu bijušas tiesības dalībvalstī, kuras tiesību akti ir jāpiemēro. Otrkārt, no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Öztürk</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑373/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:232">EU:C:2004:232</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> var secināt, ka tiesību uz priekšlaicīgu vecuma pensiju bezdarba dēļ atzīšanu ar valsts tiesisko regulējumu nevar pakārtot nosacījumam, lai noteiktu laika posmu pirms pensijas pieprasīšanas ieinteresētā persona būtu saņēmusi bezdarbnieka pabalstus tikai un vienīgi šajā dalībvalstī, neņemot vērā tādus pašus pabalstus, kas saņemti citā dalībvalstī. Visbeidzot, treškārt, spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Klöppel</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑507/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:110">EU:C:2008:110</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Tiesa nosprieda, ka valsts tiesiskajā regulējumā, kurā bija paredzēta bērna kopšanas pabalsta izmaksas pagarināšana, ja arī otrs vecāks saņem šādu pabalstu, nevarēja neņemt vērā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pielīdzināms<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> pabalsts tiek saņemts citā dalībvalstī. Tā kā Regulas Nr. 883/2004 preambulas 9. apsvērumā ir precizēts, ka pielīdzināšanas princips būtu skaidri jāpieņem un jāattīsta, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ievērojot likumīgo nolēmumu būtību un garu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, es šīs regulas 5. pantu interpretētu atbilstoši agrākajai judikatūrai, kurā princips ir izskaidrots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka Tiesa nav definējusi konkrētus diferenciācijas kritērijus un līdz ar to ir atzinusi zināmu elastīgumu pielīdzināšanas principa piemērošanā. Šo judikatūrā pieļauto elastīgumu nav apšaubījis Savienības likumdevējs, kurš vēlējies legalizēt judikatūrā paustās atziņas. Pēc mana ieskata, tā kā judikatūrā vai tiesību aktos nav precīzi uzskaitītu kritēriju, pielīdzināšanas princips prasa izmantot salīdzinošu metodi, kas ir analoģiska salīdzinošajās tiesībās labi zināmajai funkcionālās līdzvērtības metodei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. it īpaši Godechot-Patris, S., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Retour sur la notion d’équivalence au service de la coordination des systèmes<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue critique de droit international privé</HT>, 2010, 271. lpp.</P></NOTE>, saskaņā ar kuru bez formālajām atšķirībām tiek meklēta nevis pilnīga sakritība starp konkrētajiem pakalpojumiem, bet funkcionāla analoģija. Šajā sakarā nozīmīgs ir spriedums <HT TYPE="ITALIC">Klöppel</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑507/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:110">EU:C:2008:110</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kurā gan ir vien norādīts, ka izglītības pabalsts Vācijā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>salīdzināms<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ar Austrijas bērna kopšanas pabalstu, tomēr neizpētot, vai abiem šiem pabalstiem ir pilnīgi vienādas īpašības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pamatojumam ar funkcionālo līdzvērtību ir divkāršas sekas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pirmkārt, jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>līdzvērtīgi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> pabalsti Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta izpratnē interpretācijai nav jāpiemēro striktie kritēriji, kas tiek izmantoti, interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>viena veida<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> pabalsti šīs regulas 10., 53. un 54. panta izpratnē. Turklāt, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies norādīt uz šiem judikatūrā formulētajiem kritērijiem, tad pielīdzināšanas principa piemērošanai tas drīzāk būtu pārņēmis apzīmējumu, kas jau ir ticis izmantots pretpārklāšanās noteikumu piemērošanai, nevis radījis jaunu jēdzienu. Visbeidzot, līdzvērtīga pabalsta jēdziens, kas ir balstīts uz elastīgākiem kritērijiem, man šķiet plašāks nekā viena veida pabalsta jēdziens<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Tātad nav iespējams izslēgt, ka pabalsti, kam nav vienāds raksturs, piemēram, vecuma pensija un no mirušā dzīvesbiedra mantotā pensija, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz dažādu personu noslēgtiem apdrošināšanas periodiem (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cordelle</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑366/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:57">EU:C:1998:57</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), var tikt uzskatīti par funkcionāli līdzvērtīgiem, it īpaši gadījumos, kad ir runa par to iekļaušanu sociālo iemaksu aprēķina bāzē.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Otrkārt, pēc mana ieskata, Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punktā lietotais līdzvērtīguma jēdziens nebūtu jāinterpretē stingrāk nekā faktu vai notikumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>līdzīguma<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> jēdziens šā panta b) punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šajā ziņā skat. Rennuy, N., minēts iepriekš, kurš uzskata, ka Tiesai vajadzētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>pretoties kārdinājumam<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> nošķirt šos abus jēdzienus (1. punkts, 298. un 299. lpp.).</P></NOTE>. Abos divos Savienības likumdevēja paredzētajos gadījumos pielīdzināšanas prasība neprasa striktu identiskumu, kā rezultātā varētu tikt ievērojami sašaurināts principa tvērums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pie kāda secinājuma noved funkcionālās līdzvērtības metode, salīdzinot tādus vecuma pabalstus kā attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> paredzētie?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Es neuzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> paredzēto pabalstu iekļaušana Regulas Nr. 883/2004 materiālajā piemērošanas jomā vien tiem piešķir līdzvērtīgu pabalstu statusu. Papildus tam, ka šāds risinājums padarītu nepiemērojamu līdzvērtīguma prasību, kurai ir pakārtota pielīdzināšanas principa piemērošana, piemērošanas jomas noskaidrošana ir atkarīga no tīri formālām pazīmēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šo īpašību juridiskais avots ir pabalsti vai to minēšana Savienības dalībvalsts vai EEZ valsts atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. panta 1. punktam sniegtajā paziņojumā.</P></NOTE>, kas nevar tikt uzskatītas par vērā ņemamiem apstākļiem, lai novērtētu pabalstu līdzvērtīgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Noteicošais šajā gadījumā ir noskaidrot, vai, lai starp pensionāriem – neatkarīgi no viņu pensijas izcelsmes – vienlīdzīgi sadalītu veselības apdrošināšanas finansēšanas pienākumu, <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> paredzētie vecuma pabalsti atbilst aprēķina bāzei, kas ir salīdzināma ar to, kādu veido <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> paredzētie pabalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir pietiekami vadīties pēc tā, ka Austrijas un Lihtenšteinas pensiju sistēmām ir viena fundamentāla atšķirība, jo to pirmajam un otrajam līmenim ir ļoti atšķirīgas dimensijas. Proti, atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam Lihtenšteinas pensiju sistēmu raksturo trīs līmeņu uzbūve, no kuriem pirmais ir paredzēts vienīgi tam, lai apmierinātu pensionāru pamatvajadzības, kamēr otrajā līmenī ietilpstošās arodpensiju shēmas kalpo tam, lai nodrošinātu apdrošinātā ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu. Turpretim Austrijas pensiju sistēmā pirmā līmeņa piedāvātais segums ir daudz plašāks, jo <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> vecuma pensiju mērķis ir ļaut apdrošinātajam saglabāt savu ierasto dzīves līmeni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Līdz ar to, raugoties no iemaksu aprēķina bāzes noteikšanas viedokļa – un tikai un vienīgi no šā viedokļa – ārvalstu pensijas, kas funkcionāli kalpo tam pašam mērķim – ļaut apdrošinātajam saglabāt savu ierasto dzīves līmeni, ir jāuzskata par analoģiskām <HT TYPE="ITALIC">ASVG</HT> paredzētajām pensijām. Apstāklis, ka Lihtenšteinas arodpensiju shēmai ir vairākas atšķirības no Austrijas pensiju sistēmas, nevar būt par pamatu citādam secinājumam. It īpaši nedz fakts, ka Austrijas sistēma darbojas saskaņā ar sadales principu, kamēr Lihtenšteinas sistēma ir balstīta uz kapitāla uzkrāšanas principu, nedz arī <HT TYPE="ITALIC">BPVG</HT> pabalstu saņēmējiem atstātās iespējas patstāvīgi ietekmēt savu pensijas shēmu, nav apstākļi, kas ir jāņem vērā, salīdzinot iemaksu bāzes.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Visu apsverot, es uzskatu, ka Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka, noskaidrojot aprēķina bāzi veselības apdrošināšanas iemaksām, kas tiek piemērotas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem izmaksātu pensiju saņēmēja dzīvesvietas dalībvalstī, šādas pensijas tiek uzskatītas par līdzvērtīgām vecuma pabalstiem, kas tiek sniegti saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts likumisko pamata shēmu, un līdz ar to šajā aprēķina bāzē tiek iekļauti vecuma pabalsti, kas tiek izmaksāti no tādas papildu arodpensiju shēmas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī, kas ir minēta šīs valsts atbilstoši šīs regulas 9. panta 1. punktam sniegtajā paziņojumā, ja šie pabalsti, tāpat kā dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas, to saņēmējiem paredz nodrošināt salīdzināmu dzīves līmeni ar to, kādu tie baudīja pirms pensionēšanās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai atbildēt uz <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) uzdoto prejudiciālo jautājumu šādi:</TXT></NP.ECR><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka, noskaidrojot aprēķina bāzi veselības apdrošināšanas iemaksām, kas tiek piemērotas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem izmaksātu pensiju saņēmēja dzīvesvietas dalībvalstī, šādas pensijas tiek uzskatītas par līdzvērtīgām vecuma pabalstiem, kas tiek sniegti saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts likumisko pamata shēmu, un līdz ar to šajā aprēķina bāzē tiek iekļauti vecuma pabalsti, kas tiek izmaksāti no tādas papildu arodpensiju shēmas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī, kas ir minēta šīs valsts atbilstoši šīs regulas 9. panta 1. punktam sniegtajā paziņojumā, ja šie pabalsti, tāpat kā dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas, to saņēmējiem paredz nodrošināt salīdzināmu dzīves līmeni ar to, kādu tie baudīja pirms pensionēšanās.</P></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>