European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

C sērija


C/2024/2378

27.3.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/2378)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Dealurile Munteniei”

PGI-RO-A1085-AM02

Paziņojuma datums: 2024. gada 5. janvāris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Grozījums attiecībā uz noteikto ģeogrāfisko apgabalu, kas izdarīts ar mērķi paplašināt ar AĢIN apzīmētā produkta ražošanas apgabalu

Specifikācijā sākotnēji noteiktais ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir jāpaplašina, tajā iekļaujot dažu pašvaldību teritoriju / ciematus, kas administratīvi atrodas Oltas [Olt] un Buzeu [Buzău] žudecā, proti:

—

Oltas žudecā: Spineni pašvaldības teritoriju, Spineni ciematu un Optășani ciematu,

—

Buzeu žudecā: Smeeni pašvaldības teritoriju, Călțuna ciematu un Moisica ciematu.

I.

Augsnes un klimatiskie apstākļi Spineni pašvaldības teritorijā, kurā ietilpst Spineni ciemats un Optășani ciemats, ir piemēroti vīnogulāju audzēšanai un līdzīgi apstākļiem, kas raksturīgi ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas apgabalam. Vīnkopībai vajadzīgie klimatiskie parametri atbilst parametriem, kas raksturīgi 26 km attālumā esošajam Dobroteasa vīnkopības centram. Dobroteasa ir apdzīvota vieta, kas iekļauta ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā.

Vīnkopības apgabala rietumdaļā, kas ietver ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas apgabalu (kurš plešas aptuveni 65 km garumā un 3 līdz 12 km platumā), augsnes sastāv no sarkanā māla, brūnā māla un mazākā mērā — smalkas iesarkanas smilts. Šajās brūnajās augsnēs ir augsts dzelzs oksīda saturs, un tās ir īpaši piemērotas sarkanvīnu, piemēram, šķirnes “Cabernet Sauvignon” sarkanvīnu, ražošanai.

Minētā pašvaldības teritorija atrodas kalnainā apvidū starp Getic plakankalni un Rumānijas līdzenumu, Spinani plakankalnē, vairāk nekā 180 m augstumā virs jūras līmeņa, un tās augstāko daļu dēvē par Piscul Dobrei (383 m). Tās pret dienvidiem vērstajās lēzenajās nogāzēs nav lieka ūdens, un gaisa un ūdens režīms, kā arī siltuma režīms ir labvēlīgs sarkanogu šķirņu audzēšanai. PH līmenis ir 6–7, un to ietekmē Oltas [Olt] upes pieteka Vedja [Vedea]. Teritorijā ir vāji skābas augsnes, kas ir brūnā/rūsas krāsā, jo visā profila dziļumā sastopami vāji hidratēti brīvās dzelzs oksīdi.

Blakus esošo Dobroteasa (26 km) un Vulpești (30 km) pašvaldību teritorijai raksturīgais klimats, topogrāfija un litoloģija saglabājas arī Spineni, tāpēc, paplašinot ar AĢIN apzīmētā produkta ražošanas apgabalu un iekļaujot tajā arī Spineni pašvaldības teritoriju, var garantēt, ka jo īpaši sarkanvīni saglabās specifiskās īpašības, ko vīniem nodrošina to ģeogrāfiskā izcelsme.

Noteiktā apgabala paplašināšana, tajā iekļaujot Spineni pašvaldības teritoriju, neietekmē saikni starp apgabalu un ražoto vīnu, kas apzīmēts ar AĢIN “Dealurile Munteniei”, jo šīs pašvaldības teritorijā dominējošie augsnes un klimatiskie apstākļi var piešķirt vīniem specifiskas īpašības, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi. Spineni pašvaldības teritorijas iekļaušana labvēlīgi ietekmē ar AĢIN apzīmēto kvalitatīvo vīnu — kuru sastāvs un organoleptiskās īpašības parāda to ģeogrāfiskās izcelsmes vietu, t. i., Spineni, — ieguvi. Tās augsnes un klimatisko īpašību dēļ tajā iegūst rubīnsarkanus vīnus, kuriem raksturīgas sarkano meža augļu nianses, izsmalcinātība, viegli un maigi tanīni, teicama ekstrahējamība un intensīva krāsa, ko ietekmē vieglās, iesarkani brūnās augsnes, kuras bagātas ar dzelzs sāļiem.

Spineni pašvaldības teritorija ar tajā ietilpstošo Spineni ciematu un Optășani ciematu Oltas žudecā atrodas III vīnkopības reģionā “Muntenijas and Oltas pakalni”, Dobroteasa vīnkopības centrā, Sâmbureşti vīndārzos (Spineni atrodas 26 km attālumā no Dobroteasa, kas ir daļa no apgabala, kurā ražo ar AĢIN apzīmēto produktu). Tā ir iekļauta vīnkopības apgabalu, reģionu, vīndārzu un centru sarakstā, kas pielikuma veidā pievienots Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas Rīkojumam Nr. 1205/2018:

https://www.onvpv.ro/sites/default/files/ordin_madr_84_2023_modif_om_1205_2018_areale_viticole.pdf

II.

Călțuna ciematam un Moisica ciematam, kas atrodas Smeeni pašvaldības teritorijā Buzeu žudecā, raksturīgi daži dabas apstākļi, kas labvēlīgi vīnogulāju audzēšanai. Lauksaimnieciskie un augsnes apstākļi, kā arī klimatiskie apstākļi, kas visā apgabalā ir līdzīgi, ir piemēroti, lai iegūtu ar AĢIN apzīmētos vīnus, kuriem piemīt ar to ģeogrāfisko izcelsmi saistītas specifiskās īpašības. Smeeni pašvaldības teritorija atrodas 23 km attālumā no Merei pašvaldības teritorijas, kas iekļauta ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā. Vīnogulāju audzēšanas vēsture šīs pašvaldības teritorijā liecina, ka šajā apgabalā bija vīndārzi, kurus uzturēja kāda lauksaimniecības organizācija, piemēram, kooperatīvi komunistiskā režīma laikā. Minētie kooperatīvi tolaik ierīkoja ar vīnogulājiem apstādītas platības un tās apsaimniekoja.

Klimatiskie un reljefa faktori atspoguļojas sarkanvīnu īpašībās, proti, to izsmalcinātībā, vieglajos tanīnos, dzīvīgajā krāsā un robustumā, turklāt Merei vai Valea Călugărească pašvaldību teritorijā iegūtos vīnus ietekmē arī iesarkani brūnās augsnes, kas bagātas ar dzelzs sāļiem. Vīnu kvalitātē atspoguļojas apgabala bagātīgie heliotermālie resursi, kā arī tā vieglās augsnes. Dažu Smeeni pašvaldības teritorijā audzēto vīna vīnogu šķirņu, piemēram, “Cabernet Sauvignon” un “Fetească regală”, fizikālie un ķīmiskie parametri, piemēram, spirta koncentrācija, ir no 11,48 tilp. % “Fetească regală” gadījumā (2014, 2015) līdz 12,13 tilp. % “Cabernet Sauvignon” gadījumā (2016), un kopējais skābums (izteikts vīnskābē) ir vismaz 4,5 g/l.

No šķirnēm “Fetească regală” un “Cabernet Sauvignon” iegūtajiem vīniem piemīt svaigums un raksturīgs ziedains aromāts, un tie ir sausi, pussausi vai saldi vīni ar labu skābumu, zaļgandzeltenā vai intensīvi sarkanā krāsā ar purpursarkanu/rubīnsarkanu nokrāsu un savvaļas augu aromātu, labu līdzsvaru starp spirta saturu, skābumu un tanīniem, kā tas ir “Cabernet Sauvignon” vīnam.

Ņemot vērā minētos vīnkopības ekosistēmas faktorus, kas liecina, ka tā ir labi piemērota vīnogulāju augšanai un attīstībai Smeeni pašvaldības teritorijā esošajos vīndārzos un līdzinās ar AĢIN “Dealurile Munteniei” apzīmētā produkta ražošanas apgabala ekosistēmai, labvēlīga būtu arī Smeeni pašvaldības teritorijas un Călțuna un Moisica ciematu — kur vīnkopība/ražošana notiek, produktam nodrošinot ar ģeogrāfisko izcelsmi saistītās īpašības, — iekļaušana šajā apgabalā.

Specifikācijas grozīšana, paplašinot noteikto apgabalu, lai tajā iekļautu Smeeni pašvaldības teritoriju, neietekmēs saikni starp šo apgabalu un Smeeni ražotajiem vīniem, kuriem ir laba kvalitāte, optimāls potenciālais spirta saturs, lai tiem piemistu ziedu un svaigas augļu notis, kā arī labs skābums, vidēji intensīva krāsa, vidēji izteikts ziedu aromāts un līdzsvars starp spirta saturu, skābumu un tanīniem.

Grozīta specifikācijas III nodaļa un vienotā dokumenta 7. punkts, kā izklāstīts turpmāk.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums(-i)

Dealurile Munteniei

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Analītiskās īpašības. Baltvīni un sārtvīni. Vajadzīgas izmaiņas vienotajā dokumentā

ĪSS APRAKSTS

Baltvīni izceļas ar savelkošo garšu, līdzsvaroto struktūru un skābumu, ko nodrošina ne tikai pret dienvidaustrumiem vērstās nogāzes, bet arī audzēšanas metodes, kas produkcijas daudzumu ļauj saglabāt mērenu. Tie ir citrondzeltenā krāsā ar zaļu nokrāsu, un nogatavināšanas laikā krāsa mainās uz salmdzeltenu (zeltainu). Sarežģītā un elegantā aromātu buķete ar savvaļas ziedu, svaigu meža ogu, akmens un krama notīm (kas mainās atkarībā no izmantotās šķirnes un vīndarības tehnoloģijas) ir patīkama, augļaina, ar ļoti svaigu un minerālu pēcgaršu. Uzmanību pievērš maigums, izsmalcinātība un jo īpaši ziedainā aromātu buķete, kas rada patīkamu, noturīgu un apetīti raisošu garšu. Fizikālās, ķīmiskās un savdabīgās organoleptiskās īpašības padara baltvīnus par vispopulārākajiem “Dealurile Munteniei” ģeogrāfiskā apgabala vīniem. Sārtvīni, kas kvantitatīvi gan ir mazākumā, parasti ir gaiši sārtā krāsā ar aveņu un mežrozīšu ziedlapu krāsas niansēm. Buķetē izteikti jūtams svaigu augļu (persiku, aprikožu, meža ogu) aromāts. Garša ir maiga, augļaina, svaiga un vēsa.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

15

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

9,0

Minimālais kopējais skābums

4,5 (miliekvivalentos uz litru)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

18

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

250

2.   Organoleptiskās īpašības. Sarkanvīni. Vajadzīgas izmaiņas vienotajā dokumentā

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīni ir raksturīgi šim apgabalam. Apgabala specifisko apstākļu dēļ galaprodukts ir viegli atpazīstams, proti, vīnu aromāts ļauj viegli identificēt apgabalā iegūtos vīnus. Sarkanvīniem raksturīga rubīnsarkana krāsa (vai ķiršu vai granātābolu sarkanas krāsas nianses) ar violetu nokrāsu, pēc nogatavināšanas krāsa kļūst ķieģeļsarkana. Tiem piemīt oriģināla un izsmalcināta aromātu buķete ar sarkano meža ogu (upeņu, kazeņu, skābo ķiršu un savvaļas plūmju) un saldo garšvielu (kanēļa, rozā piparu graudu) notīm un viegla, noapaļota un samtaina garša. Tos pazīst pēc to izsmalcinātajiem, vieglajiem un kvalitatīvajiem tanīniem, izcilās ekstrahējamības un dzīvīgās krāsas, un tajos ir skaidri jūtama iesarkani brūno augšņu — kurām raksturīgs augsts dzelzs sāļu saturs — ietekme. Sarkanvīni ir arī spēcīgāki un dzīvīgāki, un tiem ir intensīvāka krāsa; šīs iezīmes radījuši bagātīgie heliotermālie resursi un vieglās augsnes. Sarkanvīni, kas parasti ir sausi, rada iespaidu, ka tie ir daļa no nacionālā mantojuma, kas vienlīdz pieder gan dabai, gan cilvēkam. Sarkanvīnus labvēlīgi ietekmē šim apgabalam specifiskie augsnes un klimatiskie apstākļi.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

15

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

9,0

Minimālais kopējais skābums

4,5 (miliekvivalentos uz litru)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

20

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

200

5.   VĪNDARĪBAS METODES

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Audzēšanas metodes un stādījumu īpašības

Audzēšanas metode

—

Stādījumu biezība: vismaz 3 000 vīnogulāju uz hektāru.

—

Priekšlaicīga ražas novākšana: vīnogu ķekaru skaita samazināšana augļu nobriešanas perioda sākumā, ja iespējamais ražas apjoms pārsniedz maksimālo daudzumu, kas atļauts noteikumos par vīniem ar ģeogrāfisko norādi.

—

Apūdeņošana: atļauta tikai sausos gados un ar Vīnkopības un vīna valsts biroja (ONVPV) paziņojumu.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.    “Muscat Ottonel”, “Tămâioasă românească”, “Busuioacă de Bohotin”, “Traminer roz”, “Pinot gris”, “Grasă de Cotnari”, “Barbera”

 

12 000 kg vīnogu no hektāra

2.    “Cabernet Sauvignon”, “Negru aromat”

 

12 000 kg vīnogu no hektāra

3.    “Chardonnay”, “Pinot blanc”, “Fetească albă”, “Sauvignon”, “Mourvedre”, “Cabernet franc”, “Sangiovese”

 

14 000 kg vīnogu no hektāra

4.    “Novac”, “Petit verdot”, “Nebbiolo”, “Negru de Drăgăşani”, “Pinot noir”, “Fetească neagră”

 

14 000 kg vīnogu no hektāra

5.    “Riesling italian”, “Merlot”, “Viognier”, “Grenache”, “Burgund mare”, “Aligote”, “Băbească neagră”, “Crâmpoşie selecţionată”, “Riesling de Rhin”

 

16 000 kg vīnogu no hektāra

6.    “Fetească regală”, “Syrah”, “Trebbiano”, “Portugais bleu”, “Zweigelt”

 

18 000 kg vīnogu no hektāra

7.    “Muscat Ottonel”, “Tămâioasă românească”, “Busuioacă de Bohotin”, “Barbera”, “Traminer”, “Grasă de Cotnari”, “Pinot gris”

 

90 hl no hektāra

8.    “Cabernet Sauvignon”, “Negru aromat”

 

90 hl no hektāra

9.    “Chardonnay”, “Pinot blanc”, “Fetească albă”, “Sauvignon”, “Mourvedre”, “Cabernet franc”, “Sangiovese”

 

105 hl no hektāra

10.    “Novac”, “Petit verdot”, “Nebbiolo”, “Negru de Drăgăşani”, “Pinot noir”, “Fetească neagră”

 

105 hl no hektāra

11.    “Riesling italian”, “Merlot”, “Viognier”, “Grenache”, “Burgund mare”, “Aligote”, “Băbească neagră”, “Crâmpoşie selecţionată”, “Riesling de Rhin”

 

120 hl no hektāra

12.    “Fetească regală”, “Syrah”, “Trebbiano”, “Portugais bleu”, “Zweigelt”

 

135 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Buzeu [Buzău] žudecs:

—

Săpoca pašvaldības teritorija, Săpoca un Mătești ciemats,

—

Cernăteşti pašvaldības teritorija, Cernăteşti ciemats,

—

Racoviți pašvaldības teritorija, Racoviți ciemats,

—

Poșta Câlnău pašvaldības teritorija, Poșta Câlnău ciemats,

—

Blăjani pašvaldības teritorija, Blăjani un Sorești ciemats,

—

Zărnești pašvaldības teritorija, Comisoaia, Vadu Sorești, Zărnești, Fundeni un Pruneni ciemats,

—

Breaza pašvaldības teritorija, Breaza, Bădeni, Greceanca, Văleanca-Vilănești un Vispești ciemats,

—

Năieni pašvaldības teritorija, Năieni, Finţeşti, Fântânele, Proşca un Vârf ciemats,

—

Săhăteni pašvaldības teritorija, Săhăteni un Istrița de Jos ciemats,

—

Pietroasele pašvaldības teritorija, Pietroasele, Şarânga, Dara, Pietroasa Mică, Clondiru de Sus un Câlțești ciemats,

—

Merei pašvaldības teritorija, Merei, Dealul Viei, Izvorul Dulce, Gura Sărăţii, Nenciulești, Dobrilești, Valea Puţului, Ciobănoaia, Ogherzi un Sărata Monteoru ciemats,

—

Vernești pašvaldības teritorija, Vernești, Zorești, Cândești, Nișcov, Săsenii Noi, Săsenii Vechi, Săsenii pe Vale, Cârlomănești un Nenciu ciemats,

—

Smeeni pašvaldības teritorija, Călțuna un Moisicam ciemats;

Prahovas [Prahova] žudecs:

—

Boldești Scăieni pilsēta, Seciu,

—

Bucov pašvaldības teritorija, Bucov un Pleașa ciemats,

—

Plopu pašvaldības teritorija, Gâlmeia un Plopu ciemats,

—

Bucov pašvaldības teritorija, Bucov, Chițorani, Valea Orlei un Bighilin ciemats,

—

Valea Călugărească pašvaldības teritorija, Valea Călugărească, Valea Popii, Valea Săracă, Răchieri, Valea Mantei, Valea Poieni, Valea Largă, Vârfurile, Schiau un Valea Mieilor ciemats,

—

Albești Paleologu pašvaldības teritorija — Albești Paleologu ciemats,

—

Urlați pilsēta, kuras teritorijā atrodas šādas apdzīvotās vietas: Arioneştii Noi, Arioneştii Vechi, Cherba, Mărunţiş, Orzoaia de Jos, Orzoaia de Sus, Valea Bobului,Valea Crângului, Valea Nucetului, Valea Pietrei, Valea Seman, Valea Urloi, Valea Mieilor un Jercălăi,

—

Ceptura pašvaldības teritorija, Ceptura de Jos, Ceptura de Sus, Malu Roșu, Rotari un Șoimești ciemats,

—

Fântânele pašvaldības teritorija, Fântânele, Vadu Săpat, Ghionoaica un Bozieni ciemats,

—

Gura Vadului pašvaldības teritorija, Gura Vadului, Perșunari un Tohani ciemats,

—

Călugăreni pašvaldības teritorija, Călugăreni un Valea Scheilor ciemats,

—

Jugureni pašvaldības teritorija, Jugureni un Boboci ciemats,

—

Apostolache pašvaldības teritorija, Apostolache, Buzota, Valea Cricovului, Mârlogea un Udrești ciemats,

—

Gornet-Cricov pašvaldības teritorija, Gornet-Cricov, Priseaca, Valea Seacă, Dobrota, Coșerele un Țărculești ciemats,

—

Chiojdeanca pašvaldības teritorija, Chiojdeanca, Trenu un Nucet ciemats,

—

Sângeru pašvaldības teritorija, Sângeru, Tisa, Mireșu Mare un Mireșu Mic ciemats,

—

Tătaru pašvaldības teritorija, Tătaru, Siliștea un Podgoria ciemats,

—

Podenii Noi pašvaldības teritorija, Podenii Noi, Valea Dulce un Popeşti ciemats,

—

Iordăcheanu pašvaldības teritorija, Iordăcheanu, Valea Cucului, Moceşti, Străoşti un Plavia ciemats;

Ardžešas [Argeș] žudecs:

—

Ștefănești pašvaldības teritorija, Valea Mare-Podgoria, Ștefănești Noi, Izvorani, Ștefănești, Viișoara, Golești, Enculești un Zăvoi ciemats,

—

Călinești pašvaldības teritorija, Ciocănești, Văleni-Podgoria, Radu-Negru, Vrănești, Gorganu, Calinești, Râncciov, Urlucea, Glodu, Udeni-Zăvoi un Cârstieni ciemats,

—

Topoloveni pilsēta, kuras teritorijā atrodas šādas apdzīvotas vietas: Ţigăneşti, Boţârcani, Crinteşti un Gorăneşti,

—

Priboieni pašvaldības teritorija, Priboieni, Sămăila, Valea Mare, Pitoi, Valea Popii, Paraschivești un Valea Neni ciemats,

—

Leordeni pašvaldības teritorija, Leordeni, Băila, Budişteni, Ciulnișa, Cârciumărești, Glâmbocata, Schitu Scoicești, Ciolceşti, Bântău, Glodu un Moara Mocanului ciemats,

—

Bogați pašvaldības teritorija, Glâmboceiu, Chiţeşti, Bogaţi, Glâmbocel un Bârloi ciemats,

—

Costești pilsēta, kuras teritorijā atrodas šādas apdzīvotas vietas: Broșteni, Stârci, Smei, Podu Broșteni, Lăceni un Pârvu Roșu,

—

Lunca Corbului pašvaldības teritorija, Lunca Corbului, Silișteni, Lăngești, Mârghia de Jos, Mârghia de Sus, Cătane, Ciești un Pădureți ciemats,

—

Stolnici pašvaldības teritorija, Stolnici, Vlăşcuţa, Fâlfani, Izbăşeşti, Cotmeana un Cochineşti ciemats,

—

Buzoiești pašvaldības teritorija, Buzoiești, Vulpeşti, Redea, Ioneşti, Tomşanca, Bujoreni, Şerboieni, Cornăţel, Curteanca, Podeni un Vlăduţa ciemats,

—

Suseni pašvaldības teritorija, Suseni, Ţuţuleşti, Odăieni, Strâmbeni, Cerşani, Burdeşti un Găleşeşti ciemats,

—

Mirosi pašvaldības teritorija, Mirosi un Surdulești ciemats,

—

Negrași pašvaldības teritorija, Negrași, Bârlogu un Mozacu ciemats,

—

Ungheni pašvaldības teritorija, Ungheni, Colțu, Satu Nou, Găujani un Humele ciemats,

—

Recea pašvaldības teritorija, Recea, Deagu de Sus un Deagu de Jos ciemats,

—

Izvoru pašvaldības teritorija, Izvorul ciemats,

—

Popeşti pašvaldības teritorija, Popeşti, Palanga, Slobozia, Purcăreni, Bucov, Râca un Adunaţi ciemats,

—

Căldăraru pašvaldības teritorija, Strâmbeni, Căldăraru un Burdea ciemats,

—

Rociu pašvaldības teritorija, Rociu, Gliganu de Sus un Şerbăneşti ciemats;

Dimbovicas [Dâmboviţa] žudecs:

—

Valea Mare pašvaldības teritorija, Valea Mare, Feţeni, Saru, Valea Caselor, Livezile un Gârleni ciemats,

—

Gura Foii pašvaldības teritorija, Gura Foii, Catane un Făgetu ciemats,

—

Dragodana pašvaldības teritorija, Dragodana, Cuparu, Străoști un Burduca ciemats,

—

Bucșani pašvaldības teritorija, Bucșani ciemats,

—

Răzvad pašvaldības teritorija, Răzvad un Valea Voievozilor ciemats;

Oltas [Olt] žudecs:

—

Sâmburești pašvaldības teritorija, Sâmburești un Mănulești ciemats,

—

Dobroteasa pašvaldības teritorija, Dobroteasa, Vulpește, Câmpu Mare un Batia ciemats,

—

Spineni pašvaldības teritorija, Spineni un Optășani ciemats.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

 

“Aligoté B” — “Plant de trois”, “Plant gris”, “Vert blanc”, “Troyen blanc”

 

“Barbera N”

 

“Burgund Mare N” — “Grosser Burgunder”, “Blaufränkisch”, “Kekfrankos”, “Frankovka”, “Limberger”

 

“Busuioacă de Bohotin Rs” — “Schwarzer Muscat”, “Muscat fioletovii”, “Muscat violet cyperus”, “Muscat rouge de Frontignan”

 

“Băbească neagră N” — “Grossmuttertraube”, “Hexentraube”, “Crăcana”, “Rară neagră”, “Căldărușă”, “Serecsia”

 

“Cabernet Franc N”

 

“Cabernet Sauvignon N” — “Petit Vidure”, “Burdeos tinto”

 

“Chardonnay B” — “Gentil blanc”, “Pinot blanc Chardonnay”

 

“Crâmpoșie selecționată B”

 

“Fetească albă B” — “Păsărească albă”, “Poama fetei”, “Mädchentraube”, “Leanyka”, “Leanka”

 

“Fetească neagră N” — “Schwarze Mädchentraube”, “Poama fetei neagră”, “Păsărească neagră”, “Coada rândunicii”

 

“Fetească regală B” — “Königliche Mädchentraube”, “Königsast”, “Kiralyleanka”, “Dănășană”, “Galbenă de Ardeal”

 

“Grasă de Cotnari B” — “Dicktraube”, “Grasă”, “Köver szölö”

 

“Grenache Noir N”

 

“Merlot N” — “Bigney rouge”, “Plant Medoc”

 

“Mourvèdre N”

 

“Muscat Ottonel B” — “Muscat Ottonel blanc”

 

“Nebbiolo N”

 

“Negru Aromat N”

 

“Negru de Drăgăşani N”

 

“Novac N”

 

“Petit Verdot N”

 

“Pinot Gris G” — “Affumé”, “Grauer Burgunder”, “Grauburgunder”, “Grauer Mönch”, “Pinot cendré”, “Pinot Grigio”, “Ruländer”

 

“Pinot Blanc B” — “Weisser Burgunder”, “Weiss Burgunder”, “Pinot Bianco”, “Weissburgunder”

 

“Pinot noir N” — “Blauer Spätburgunder”, “Blauer Burgunder”, “Burgund mic”, “Burgunder roter”, “Klăvner Morillon Noir”

 

“Pinot noir N” — “Spätburgunder”, “Pinot nero”

 

“Portugais Bleu N” — “Blauer Portugieser”, “Oporto”, “Portugieser”

 

“Riesling de Rhin B” — “Weisser Riesling”, “White Riesling”, “Riesling Renano”, “Rheinriesling”

 

“Riesling italian B” — “Olasz Riesling”, “Olaszriesling”, “Welschriesling”

 

“Saint Emilion B” — “Trebbiano Toscano”, “Ugni blanc”, “Trebbiano”

 

“Sangiovese N” — “Brunello di Montalcino”, “Morellino”

 

“Sauvignon B” — “Sauvignon blanc”

 

“Syrah N” — “Shiraz”, “Petit Syrah”

 

“Traminer Roz Rs” — “Rosetraminer”, “Savagnin roz”, “Gewürztraminer”

 

“Tămâioasă românească B” — “Busuioacă de Moldova”, “Muscat blanc à petit grains”

 

“Tămâioasă românească B” — “Rumänische Weihrauchtraube”, “Tamianka”, “Tămâioasă albă de Drăgășani”

 

“Viognier B” — “Bergeron”, “Barbin”, “Rebolot”, “Greffou”, “Picotin Blanc”, “Vionnier”

 

“Zweigelt N” — “Blauerzweigelt”, “Negru de Zweigelt”, “Zweigelt blau”

8.   Saiknes apraksts

8.1.   Saikne ar noteikto apgabalu

Tradīcijās balstītu cilvēkfaktoru ietekme.

Vīndārzu pastāvēšanu šajā apgabalā apstiprina arheoloģiskie izrakumi, keramikas fragmenti un toponīmija, kas apliecina, ka vīndārzi šeit bijuši kopš seniem laikiem.

Pierādījumus sniedz arheoloģijas, paleontoloģijas, mitoloģijas, numismātikas, valodniecības un rakstveida un mutvārdu vēstures dokumenti, kas, pirmkārt, parāda, ka šajā pasaules daļā, kas ir ideāli piemērota vīnogulāju attīstībai un audzēšanai, valdīja īpaši dabas apstākļi un ka šī darbība atbilda reģiona iedzīvotāju uzskatiem, ieražām un vispārējai sadzīvei.

Ir atzīts, ka šajā apgabalā pastāvēja formas, no kurām jau neogēna sākumā izveidojās Vitis ģints sugas.

Pirmie rakstiskie dokumenti, kuros minēta vīna darīšana šajās valsts daļās, ir datēti ar 14. un 15. gadsimtu. Šie dokumenti liecina, ka apdzīvotās vietas Ceptura, Valea Călugărească, Valea Mantei un Valea Popii bija pazīstamas un augstu vērtētas saistībā ar tajās ražoto vīnu kvalitāti.

Šo apgabalu nozīmīgu vīndarības ziņā padarījušas lielās uzpotēto vīnogulāju platības un tā lielais izmērs, un tas tika uzskatīts par “lielāko un kompaktāko Rumānijas vīndarības apgabalu, kas ir Rumānijas vīndarības nozares centrālais punkts”.

Seni dokumenti liecina, ka šajā apgabalā ražotais vīns bija “eļļains”, spēcīgs un izturīgs, salīdzinot ar citās valstīs ražotajiem labākajiem vīniem.

Vīna ražošana ir nodarbošanās, kurai vīnkopjiem jāizveido tehniskie līdzekļi, kas vajadzīgi, lai ražotu visaugstākās iespējamās kvalitātes vīnus.

Laika gaitā vīnkopībai Rumānijā kļuvušas raksturīgas īpašas iezīmes, kas atšķiras pēc vīnkopības apgabala un atbilst paaudzēs nodotajām tradīcijām. Tādējādi ir radušies vīnu veidi, kas satur tādu šķirņu vīnogas, kuras labi piemērotas vietējiem apstākļiem, reģionā ir ieviestas atšķirīgas audzēšanas metodes, jo īpaši attiecībā uz potcelmu pārvaldību un apgriešanu, un vīnu specifiskās īpašības ir kļuvušas savdabīgākas.

Ir izveidoti vērtīgu šķirņu stādījumi, veicināti jauni uz mehanizāciju balstīti audzēšanas paņēmieni, uzbūvētas modernas vīndarības, vīna glabāšanas un vīna iepakošanas iekārtas, kā arī paaugstinājusies vīnu kvalitāte.

Augļu ražas novākšana vīnkopjiem rada prieku, un viņus virza vēlme ražot labu vīnu, kas tipisks apgabalam.

Dealurile Munteniei noteiktā ģeogrāfiskā apgabala vīnu īpašā un savdabīgā kvalitāte ir prasmīga darbaspēka, tradīciju un jaunu vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas tehnoloģiju racionālas īstenošanas rezultāts.

Dabas faktoru ietekme

Vīnkopības attīstība ir saistīta ar ļoti labvēlīgajiem apstākļiem, kas vīnogulājiem ir nodrošināti visā valstī. Mūsu pakalnu klimats ir vīnkopībai labvēlīgs, jo vīnogulāju augšanas periodā (no aprīļa līdz oktobrim) pieejami bagātīgi heliotermālie resursi, rudeņi apgabalā ir gari un saulaini, nokrišņu daudzums, jo īpaši vasarā un rudenī, nav pārmērīgs un kopumā nav nekādu ekstrēmu klimatisko apstākļu, kas varētu radīt problēmas vīnu kvalitātes ziņā.

Dealurile Munteniei noteikto ģeogrāfisko apgabalu raksturo augšņu daudzveidība. Noteiktajā apgabalā ir augsnes, kas satur sarkano mālu, merģeli un mazākā mērā smalku iesarkanu smilti, un šīs augsnes ir piemērotas sarkanvīnu vīnogu šķirņu audzēšanai.

Reljefs

Kalnaino masīvu šķērso ielejas, kas parasti vērstas uz dienvidaustrumiem un robežojas ar gandrīz paralēlu pakalnu virkni. Augsnes veida ziņā rietumos dominē erodētas iesarkani brūnas meža augsnes, savukārt austrumiem raksturīgas rendzīnas, pseidorendzīnas un mazākā mērā smilšainas augsnes. Dažviet, kur pamatiezis atrodas tuvu virsmai, atrodamas arī skeletainas augsnes. Tajās ir augsts kalcija karbonāta saturs, kas ir labvēlīgs sarkanvīnu un aromātisko vīnu ražošanai.

Ieleju vērsums pret debespusēm nodrošina ļoti labvēlīgus apstākļus vīnkopībai. Vīnkopība pārsvarā notiek nogāzēs, kuru slīpums ir no 8 % līdz 30 %, stāvākās nogāzēs — mazākā mērā.

Ūdens plūsma galvenajās upēs ir liela pat gadalaikos, kuros ir zems nokrišņu daudzums. Kopumā var uzskatīt, ka vīndārzam ir pietiekami daudz labas kvalitātes ūdens rezervju.

Topogrāfija, jo īpaši zemes vērsums pret dienvidiem, rada mikroklimatu, kas ļoti labvēlīgs sarkanvīna vīnogu šķirņu audzēšanai.

Klimats

Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 10,8 °C vīnkopības apgabala rietumos un aptuveni 11,2 °C austrumos. Ziemas ir salīdzinoši īsas, aukstākā mēneša vidējā temperatūra ir –2,1 °C, bet siltākā mēneša vidējā temperatūra ir +22,4 °C.

Kopumā heliotermālie resursi ir bagātīgi un veicina vīnogulāju augļu un koksnes labu nobriešanu. Minimālā temperatūra pakalnu nogāzēs ir aptuveni par 3 °C augstāka nekā līdzenumos, un tajās ziemā daudz retāk vērojams sals. Tāpēc pakalnu nogāzēs audzētie vīnogulāji var pārziemot neaizsargāti.

Nokrišņu daudzums ir augstāks vīnkopības apgabala rietumos, kur tas ir 587,7 mm, un zemāks austrumos, kur tas ir 508 mm. Ziemas laikā augsnē uzkrātais ūdens labvēlīgi ietekmē augšanas sezonas pirmo daļu, kad intensīvi aug dzinumi. Lietus vasaras sākumā stimulē vīnogu augšanu, savukārt to gatavošanās posmā (augustā–septembrī) lietus ir mazāk, un tas veicina vīnogu gatavošanos.

Labvēlīgā klimata dēļ šajā apgabalā tiek ražoti Rumānijas labākie sarkanvīni, kas ir pilnmiesīgi un labā krāsā, kā arī izcili un ļoti pievilcīgi baltvīni.

Misas kopējo skābumu spēcīgi ietekmē bagātīgie siltuma resursi.

Siltuma rādītājiem paaugstinoties, var iegūt augstāku cukuru, aromātu, krāsu un fenolisko vielu koncentrāciju.

8.2.   Cēloniskā saikne

Vīnkopībai labvēlīgais noteiktā apgabala klimats vīnogulāju augšanas periodā (no aprīļa līdz oktobrim) nodrošina bagātīgus heliotermālos resursus. Garie un saulainie rudeņi, tas, ka nokrišņu daudzums nav pārmērīgs, jo īpaši vasarā un rudenī, un kopumā tas, ka nav ekstrēmu klimatisko apstākļu, kuri varētu radīt problēmas, atspoguļojas vīnu kvalitātē — to smaržā, sarkanvīnu samtainajā garšā un baltvīnu noapaļotībā un pilnestīgumā.

Zemes vērsums pārsvarā pret dienvidiem ir ļoti labvēlīgs sarkanvīnu un baltvīnu vīnogu šķirņu audzēšanai, bet daudzveidīgās augsnes, jo īpaši tās, kas veidojušās no sarkanā māla, merģeļa un smalkas iesarkanas smilts, ir galvenokārt piemērotas sarkanvīnu ražošanai.

Arī augsnes ar māla slāņiem, kuri satur daudz dzelzs oksīda, vīnkopības masīva rietumu daļā (vīndārzi, kas aizņem pakalnu nogāzes un to ieplakas, — Ceptura, Valea Călugărească, Valea Mantei un Valea Popii) ir ļoti piemērotas sarkanvīnu vīnogu šķirņu audzēšanai. Dažās vietās — lai arī tikai nelielā mērā — ir atrodamas arī skeletainas augsnes ar augstu kalcija karbonāta saturu, kuras veicina arī aromātisko vīnu (ar noturīgu aromātu) ražošanu.

Heliotermālie resursi ir bagātīgi un piemēroti, lai vīnogas labi nogatavotos, minimālā temperatūra nogāzēs ir aptuveni par 3 °C augstāka nekā līdzenumos, un ziemas ar salu vērojamas daudz retāk. Tāpēc nogāzēs audzētās šķirnes var pārziemot neaizsargātas, un tas nodrošina optimālu kvalitatīvas produkcijas daudzumu.

Vīnogu gatavošanās posmā (no augusta līdz septembrim) nokrišņu daudzums ir zemāks un rada labus nogatavošanās apstākļus. Siltuma rādītājiem paaugstinoties, var iegūt augstāku cukuru, aromātu, krāsu un fenolisko vielu koncentrāciju. Vīnogu ražu novāc, kad tās sasniegušas tādu brieduma pakāpi, kas vajadzīga, lai panāktu labu kvalitāti un jo īpaši lai izceltu šķirņu (sevišķi šķirņu, kurām ir lielāks potenciāls) aromātiskās īpašības, tādējādi iegūstot vīnus ar nemainīgu skābuma līdzsvaru, identitāti, izteiksmīgumu un oriģinalitāti, kā arī lai saglabātu vīnu ziedaino vai augļaino specifiku.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

—

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.onvpv.ro/sites/default/files/caiet_de_sarcini_ig_dl_munteniei_modif_cf_cererii_1628_21.08.2023_notrack_changes.pdf


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2378/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)