(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 21. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja (2) paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 9. oktobrī iesniedza Imerys S.A. (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/260 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Saistīts importētājs Reckel GmbH (“Reckel”) apstrīdēja Meksikas, kas sūdzībā tika izmantota kā reprezentatīva valsts, atbilstību, apgalvojot, ka tai trūkst pietiekami konkurētspējīgas izmeklējamo ražojumu ražošanas un pienācīgu ražošanas apstākļu, kas būtu līdzīgi kā Ķīnā. Tas ierosina Brazīliju kā piemērotāku alternatīvu, ņemot vērā tās izejvielu apstākļus, kas ir labāk salīdzināmi ar Ķīnas apstākļiem.

(7)

Savienības lietotājs RHI Magnesita GmbH iesniedza piezīmes par antidempinga izmeklēšanas sākšanu, kritizējot Meksikas kā atsauces valsts izvēli kausētā alumīnija oksīda normālās vērtības noteikšanai. Tas apgalvoja, ka Meksikai trūkst pietiekamas konkurētspējīgas ražošanas, jo tikai divi ražotāji norādīja uz tirgu, kas nav konkurētspējīgs. Turklāt tas norādīja, ka Meksikai nav līdzīgu izejvielu nosacījumu kā Ķīnai, kurai ir ievērojamas derīgo izrakteņu rezerves, un tas liecina, ka Brazīlija būtu piemērotāka alternatīva tās salīdzināmo ražošanas apstākļu dēļ.

(8)

Savienības lietotāju apvienība Verband Deutscher Schleifmittelwerke e.V. (“VDS”) iesniedza piezīmes par antidempinga izmeklēšanas sākšanu, iebilstot pret Meksikas kā reprezentatīvas trešās valsts izvēli kausēta alumīnija oksīda normālās vērtības noteikšanai. VDS apgalvoja, ka Meksika nav piemērota šajā nolūkā, jo tai trūkst ievērojama izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoma, un ir tikai nedaudzi ražotāji, kas izmanto dažādas kategorijas un dārgākas izejvielas. Tā pauda bažas, ka šāda izvēle radītu izkropļotus rezultātus, un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai dempinga un kaitējuma aprēķini būtu objektīvi un taisnīgi. VDS ierosināja par reprezentatīvo trešo valsti izmantot Indiju, norādot, ka Indijā ir atbilstošāka ražošanas vide un piemērotākas izmaksu struktūras, kas salīdzināmas ar Ķīnas izmaksu struktūrām, tādējādi nodrošinot precīzākus un uzticamākus aprēķinus.

(9)

Savienības lietotājs Wester Mineralien GmbH (“Wester”) apgalvoja, ka sūdzībā nav pārliecinoši pierādīts, ka notiek dempings, jo Meksikas kā reprezentatīvās valsts izvēle normālās vērtības aprēķināšanai nav piemērota. Wester uzsvēra, ka izmantotā metodika, kuras pamatā ir Meksikas datu saliktā normālā vērtība, precīzi neatspoguļo situāciju, jo Meksikai nav būtiskas un konkurētspējīgas kausētā alumīnija oksīda ražošanas bāzes. Tāpēc tas iestājās par antidempinga procedūras izbeigšanu.

(10)

Izmeklēšanas sākšanas posmā Meksika tika uzskatīta par potenciālu reprezentatīvo valsti, jo tika uzskatīts, ka tā ražo izmeklējamo ražojumu. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka sākotnējais apsvērums bija tikai rūpīga izmeklēšanas procesa sākums. Izmeklēšanai virzoties uz priekšu, Komisijas izvēlētā reprezentatīvā valsts tika precizēta un novērtēta pēc konkrētiem kritērijiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai nodrošinātu taisnīgu un precīzu normālās vērtības noteikšanu, šie kritēriji, kas ietver datu pieejamību un kvalitāti, kā arī ekonomikas vides salīdzināmību ar Ķīnas vidi, tika pārdomāti piemēroti. Šis process un galīgās atlases pamatojums ir sīkāk izskaidrots 3.2.2. iedaļā, uzsverot Komisijas apņemšanos saglabāt pārredzamību un metodoloģisko stingrību visā izmeklēšanas laikā.

(11)

Dažas personas iesniedza piezīmes par produkta kontroles numura (“PKN”) struktūru attiecībā uz dažiem tehniskiem jautājumiem un trūkstošiem raksturlielumiem. Daži lietotāji apgalvoja, ka nav nepieciešams nošķirt pirmās un otrās kategorijas brūno alumīnija oksīdu, kas atspoguļots PKN, jo tas ir saistīts ar alumīnija oksīda (Al2O3) un dzelzs (III) oksīda (Fe2O3) saturu, kas jau ir ņemti vērā atsevišķi. Komisija ņēma vērā visas iesniegtās tehniskās piezīmes. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pirmās un otrās kvalitātes brūnā alumīnija oksīda nošķīrums PKN ir mākslīgs, neatspoguļo nozares atzītus standartus un ir interpretējams. Tādējādi attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu bija nepieciešama PKN korekcija. Komisija uzskatīja, ka, salīdzinot ražojumus, kritiskie elementi ir Al2O3 un Fe2O3 saturs, kas PKN ir atspoguļots vērtībās A1/A2 un F1/F2. Tādējādi tika salīdzināti PKN B2GA2F1 un B1GA2F1, lai noteiktu kaitējuma starpību, kā izklāstīts 6.1. iedaļā. Attiecībā uz papildu tehniskajiem raksturlielumiem, kas ierosināti iekļaušanai, Komisija norādīja, ka esošā PKN struktūra pietiekami aptver visus būtiskos raksturlielumus izmeklēšanas vajadzībām.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti pēc izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma laikposmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Šajā izlasē bija divi Savienības ražotāji, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, veidoja gandrīz 50 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 40 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(14)

Tā kā viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, MOTIM Electrocorundum Ltd. (Ungārija), nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija ierosināja uzņēmumu aizstāt ar citu Savienības ražotāju, proti, Alteo Fused Alumina (Francija), kas arī pauda interesi piedalīties izlasē. Pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, izlase veidoja vairāk nekā 44 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 38 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, kā arī nodrošināja labu ģeogrāfisko izkliedi.

(15)

Tādējādi izlase tika apstiprināta un Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(16)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Desmit nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem nesaistītiem importētājiem, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma lielāko importēto un pārdoto apjomu Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem.

(18)

Viens Savienības lietotājs, Tyrolit, viena Savienības lietotāju apvienība, VDS, un viens saistītais importētājs, Reckel, iesniedza piezīmes par nesaistīto importētāju izlasi, norādot, ka izlasē ir iekļauti tikai izejvielu tirgotāji, nevis ražotāji, kas pārstrādā izejvielas. Turklāt abas personas apgalvoja, ka izlasē iekļautie importētāji galvenokārt koncentrējas uz tādu preču importu kā brūnais un baltais kausētais alumīnija oksīds (“BFA” un “WFA”), ar ierobežotu iesaisti speciālo kategoriju importā. Tāpēc tās apgalvoja, ka izlase nav reprezentatīva. Komisija norādīja, ka vairākas personas, kas piedalījās atlases procesā, tika precīzāk klasificētas kā lietotāji, nevis nesaistīti importētāji. Komisija paskaidroja, ka ikviens uzņēmums neatkarīgi no tā, vai tas iepērk tieši no attiecīgās valsts vai ar piegādātāja vai tirgotāja starpniecību, tiek uzskatīts par “Savienības lietotāju”, ja tas izmeklējamo ražojumu pēc tam iekļauj savā ražošanas procesā. Tiešajai lietotāju iekļaušanai importētāju atlasē mērķis nav importētāju izmeklēšana. Tā vietā lietotāju intereses tiek vērtētas atsevišķi. Attiecībā uz apgalvojumu par speciālajām kategorijām Komisija norādīja, ka visiem kausētā alumīnija oksīda veidiem ir līdzīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tā kā abi izlasē iekļautie importētāji pārstāvēja vairāk nekā 63 % no izmeklējamā ražojuma importa apjoma no Ķīnas un 71 % no izmeklējamā ražojuma importa no visām izcelsmes valstīm, pamatojoties uz izlasē iesaistīto personu sniegto informāciju, Komisija apstiprināja 2024. gada 17. decembrī izveidoto izlasi.

(19)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Divdesmit divi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī, kas pārstāv 16,7 % no kopējā kausētā alumīnija oksīda eksporta apjoma no Ķīnas uz Savienību, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja pagaidu izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Saņemtās piezīmes ir apkopotas un aplūkotas tālāk.

(21)

Dengfeng Wudu Abrasives Co. Ltd. (“Wudu”), pagaidu izlasē iekļautais uzņēmums, atkārtoti iesniedza datus par izmeklējamā ražojuma eksportu uz Savienību un ziņoja par mazākiem eksporta apjomiem. Komisija pieprasīja papildu informāciju no Dengfeng Wudu Abrasives Co. Ltd., lai to šajā procedūrā uzskatītu par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas. Tomēr Dengfeng Wudu Abrasives Co. Ltd. noteiktajā termiņā nesniedza pieprasīto informāciju.

(22)

Ņemot vērā Wudu paziņoto atjaunināto eksporta apjomu un to, ka netika saņemta atbilde uz Komisijas papildu informācijas pieprasījumu, Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums vairs nesadarbojas izmeklēšanā un tāpēc vairs netika iekļauts izlasē vai kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas.

(23)

Shanxi Lvliangshan Minerals Co. Ltd (“Lvliangshan”) apgalvoja, ka triju ražotāju eksportētāju pagaidu izlase nav reprezentatīva, jo tā pārstāv tikai 6,2 % no kausētā alumīnija oksīda kopējā eksporta apjoma no Ķīnas uz Savienību. Turklāt tas apgalvoja, ka izlasē iekļautajiem eksportētājiem jābūt faktiskiem ražotājiem eksportētājiem, kas spēj sniegt ticamus datus par ražošanas izmaksām un eksporta pārdevumiem. Shanxi Lvliangshan Minerals Co. Ltd ierosināja izlases veidošanu balstīt uz lielāko ražošanas apjomu.

(24)

Art Abrasives (Guizhou) Co., Ltd. lūdza to iekļaut galīgajā izlasē, jo tas ir vienīgais ražotājs ĶTR, kas daļēji kūstoša alumīnija oksīda ražošanā kā izejvielas izmanto gan alumīnija oksīdu, gan boksītu, vienlaikus paļaujoties uz visaptverošu progresīvu apstrādi šim ražojuma veidam.

(25)

Tyrolit apgalvoja, ka izlases veidošanā jāņem vērā arī papildu faktori, piemēram, attiecīgā ražojuma kvalitātes līmenis un apstrādes specifikācijas. Tyrolit un VDS arī lūdza iekļaut vismaz vienu papildu ražotāju eksportētāju, lai palielinātu izlases reprezentativitāti. Alternatīvi Tyrolit uzskatīja, ka izmeklēšana būtu jāattiecina tikai uz precēm (jo īpaši brūno un balto kausēto alumīnija oksīdu), kas, kā apgalvots, veido 75–80 % no kausētā alumīnija oksīda kopējā apjoma.

(26)

Attiecībā uz izlases reprezentativitāti un pieprasījumu iekļaut ražotāju(-us) eksportētāju(-us) Komisija uzskatīja, ka kopumā zemais Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis, Ķīnas iekšzemes ražošanas nozares sadrumstalotība un to uzņēmumu relatīvais lielums, kuri pieteicās, nepamato papildu ražotāja eksportētāja iekļaušanu izlasē un ka izveidotā izlase ir pietiekami reprezentatīva, jo tā veido 6,1 % no kopējā importa. Attiecībā uz apgalvojumiem par kvalitātes aspektiem un dažādu ražošanas procesu vai izejvielu izmantošanu Komisija atgādināja, ka tie nav juridiski kritēriji izlases veidošanā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Komisija arī uzskatīja, ka izlase, kuras pamatā ir eksporta apjoms uz ES, ir reprezentatīvāka nekā tad, ja tās pamatā ir ražošanas apjoms, ņemot vērā to, ka izmeklēšana ir vērsta uz Ķīnas uzņēmēju eksporta praksi. Turklāt Lvliangshan nesniedza pierādījumus, ka provizoriski atlasītie uzņēmumi nebija faktiski ražotāji eksportētāji. Vienlaikus Komisija arī uzskatīja, ka pašreizējā izmeklēšana tika sākta pēc sūdzības, kas neattiecas tikai uz kausētā alumīnija oksīda izstrādājumiem. Pamatojoties uz to, ar šiem jautājumiem saistītie apgalvojumi tika noraidīti.

(27)

Turklāt izrādījās, ka tas, ka Art Abrasives (Guizhou) Co. izmantoja alumīnija oksīdu un boksītu, attiecās tikai uz vienu ražojuma veidu (daļēji kūstošs alumīnija oksīds), lai gan tas ražo daudz plašāku ražojuma veidu klāstu, uz ko attiecas šī izmeklēšana. Turklāt šo apgalvojumu neapstiprināja šīs personas iesniegtā “Informācija par izejresursiem”, kurā bija ietverta pretrunīga informācija. Turklāt tāda uzņēmuma pievienošana, kuram ir “unikālas” ražošanas metodes, nepadarītu izlasi reprezentatīvāku attiecībā uz Ķīnas uzņēmējiem kopumā; gluži pretēji. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(28)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc piezīmēm, kas saņemtas par izlases izveidi, ņemot vērā arī Wudu nesadarbošanos, kā paskaidrots 21. apsvērumā, Komisija nolēma galīgo izlasi attiecināt tikai uz diviem ražotājiem eksportētājiem. Uz šā jaunā pamata galīgā izlase veido 4,5 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa un 26,6 % no attiecīgā ražojuma importa Savienībā, kā ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(29)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(30)

Turklāt sūdzībā bija ietverti pietiekami prima facie pierādījumi par kropļojumiem attiecīgā ražojuma izejvielu tirgū ĶTR. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2. un 2.a punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā saistībā nosūtīja papildu anketas ĶTR valdībai.

(31)

Komisija tiešsaistē publicēja (4) anketas ražotājiem eksportētājiem, lietotājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem.

(32)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi vai attālinātas kontrolpārbaudes saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veiktas šādos uzņēmumos:

(33)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(34)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir mākslīgais korunds, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu, saukts arī par kausētu alumīnija oksīdu (“izmeklējamais ražojums”).

(35)

Mākslīgā korunda veidus dēvē arī par balto kausētu alumīnija oksīdu (“WFA”), sārto kausēto alumīnija oksīdu, rubīna kausēto alumīnija oksīdu, brūno kausēto alumīnija oksīdu (“BFA”), sola-gēlu utt. Tie visi ir iekļauti neatkarīgi no to komerciālā nosaukuma, ja tie atbilst īpašībām vai specifikācijām, kas noteiktas attiecīgajos Taric kodu aprakstos.

(36)

Kausēto alumīnija oksīdu ražo, kausējot boksītu vai alumīnija oksīdu ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 2 000 °C) elektriskā loka krāsnī un pēc tam atdzesējot un sasmalcinot iegūto materiālu.

(37)

Kausēto alumīnija oksīdu tā cietības un termiskās izturības dēļ galvenokārt izmanto divās rūpniecības nozarēs – abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozarēs. Abrazīvo materiālu rūpniecības nozarē to izmanto visdažādākajās jomās, arī slīpēšanai, pulēšanai, griešanai un spridzināšanai. Abrazīvo materiālu rūpniecībā tas darbojas kā ugunsizturīgs materiāls augsttemperatūras apstākļos, piemēram, krāšņu apvalkos, tīģeļos un ugunsizturīgos ķieģeļos. Papildus šiem galvenajiem lietojumiem kausēto alumīnija oksīdu izmanto arī tehniskās keramikas ražošanā un kā nodiluma izturīgu piedevu virsmas pārklājumos laminētu izstrādājumu ražošanas nozarē.

(38)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2818 10 11 , 2818 10 19 , ex 2818 10 91 un 2818 10 99 (Taric kodi 2818 10 91 20, 2818 10 91 90) (“attiecīgais ražojums”).

(39)

Tomēr izmeklējamajā ražojumā tvērumā neietilpst mākslīgais korunds, ko pašlaik klasificē ar Taric kodu 2818 10 91 30 (t. i., saķepināts korunds ar mikrokristālisku struktūru, kurš sastāv no alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1) un magnija alumināta (CAS RN 12068-51-8)), ar šādu saturu pēc masas (aprēķināti kā oksīdi): 92 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 94 % alumīnija oksīda, un 7 % (± 1 %) magnija oksīda. Mākslīgā korunda un citu vielu mehāniski maisījumi, ko pašlaik klasificē pozīcijā 3824 , arī neietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā.

(40)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(41)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(42)

Vairākas personas, jo īpaši Savienības lietotāji no ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozares, apgalvoja, ka abrazīvās un ugunsizturīgās kategorijas kausēts alumīnija oksīds nav savstarpēji aizstājams, pamatojoties uz tā atšķirīgajām fizikālajām īpašībām, iezīmēm, pielietojumiem un patērētāju uztveri. Daudzi lietotāji norādīja uz atšķirībām daļiņu lieluma sadalījumā starp abrazīvo un ugunsizturīgo kausēto alumīnija oksīdu, apgalvojot, ka abrazīvās kategorijas kausētam alumīnija oksīdam ir jāatbilst noteiktiem standartiem, kurus izdevusi federācija Européenne des Fabricants de Produits Abrasifs (“FEPA”) un kuru pamatā ir smelknes izmērs. Turpretī ugunsizturīgajam alumīnija oksīdam ir plašāki daļiņu izmēru diapazoni, un piemēro mazāk stingras prasības attiecībā uz daļiņu izmēru viendabīgumu. Turklāt vairāki lietotāji apgalvoja, ka abas kategorijas nav savstarpēji aizstājamas no izmaksu un galapatēriņa viedokļa, jo abrazīvās kategorijas kausētā alumīnija oksīda izmantošana ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā būtu pārāk dārga, savukārt ugunsizturīgs kausēts alumīnija oksīds tehniski nav piemērots izmantošanai abrazīvos ražojumos.

(43)

Ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozares lietotāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare galvenokārt koncentrējās uz kausēta abrazīvā alumīnija oksīda ražošanu, un tikai 20–30 % no Savienības ražošanas apjoma bija paredzēti ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda ražošanai. Tāpēc tie apgalvoja, ka Savienībā nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu ugunsizturīgās kategorijas kausētā alumīnija oksīda pieprasījumu. Turklāt minētie lietotāji apgalvoja, ka, tā kā ugunsizturīgs kausēts alumīnija oksīds ir tik neliela daļa no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma, šīs kategorijas izslēgšana no ražojuma klāsta neapdraudētu paredzēto maksājumu ietekmi.

(44)

Komisija norādīja, ka kausētā alumīnija oksīda abrazīvajai un ugunsizturīgajai kategorijai ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Abas kategorijas sastāv no 90–99 % alumīnija oksīda, ar augstu cietību, augstu blīvumu un augstu kušanas temperatūru, kam raksturīgs zems piemaisījumu līmenis, spēcīga termiskā šoka izturība un ievērojama nodiluma pretestība. Attiecībā uz daļiņu izmēru sadalījumu Komisija norādīja, ka daļiņu lieluma atšķirības, kas rodas pēckausēšanas klasificēšanas procesos, piemēram, sijāšanā, neatspoguļo ražojuma īpašību atšķirības. Turklāt Komisija norādīja, ka daļiņu lielumi lielā mērā pārklājas, kas ļautu abas kategorijas savstarpēji aizstāt konkrētiem lietojumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka lietotāji no ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozares, lai gan pārsvarā iegādājas plašākus daļiņu izmēru diapazonus, ir iegādājušies arī šaurākus smelkņu diapazonus, kas pietiekami pārklājas ar daļiņu izmēru sadalījumu, kurš parasti saistīts ar kausētu abrazīvās kategorijas alumīnija oksīdu. Turklāt lietotāji abrazīvo materiālu rūpniecības nozarē no tehniskā viedokļa, kā to apstiprinājusi Vācijas Abrazīvu asociācija VDS, varētu izmantot graudu izmērus, kas parasti tiek izmantoti ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozarē, pat ja šāda izmantošana neatbilst FEPA standartiem, it īpaši saistībā ar mazāk prasīgiem abrazīviem lietojumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka FEPA standartu ievērošana nav juridisks pienākums un ne vienmēr tiek piemērota visos lietojumos. Attiecībā uz izmaksu atšķirībām Komisija norādīja, ka cenu atšķirības netiek uzskatītas par pietiekamu pamatu ražojuma izslēgšanai, ja nav skaidru pierādījumu par būtiskām fizikālo, ķīmisko vai tehnisko īpašību atšķirībām. Komisija uzskatīja, ka pilnīgas aizstājamības trūkums attiecībā uz visām kausētā alumīnija oksīda kategorijām, kas bieži vien ir skaidrojams ar ugunsizturīgo materiālu lietotāju izmaksu apsvērumiem vai ar kvalitātes prasībām dažiem augstas klases lietojumiem, kurus veic abrazīvo materiālu lietotāji, neizslēdz secinājumu, ka kausētā alumīnija oksīda dažādās kategorijas ietilpst viena un tā paša ražojuma tvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Argumentus par Savienības ugunsizturīgā alumīnija oksīda ražošanu Komisija aplūko tālāk. 7. iedaļā.

(46)

Dažas personas apgalvoja, ka sola-gēla korundam un kausētajam alumīnija oksīdam ir ļoti ierobežota aizstājamība un ka, lai gan kausēto alumīnija oksīdu ražo no boksīta un alumīnija oksīda, sola-gēla korundu ražo no augstas tīrības pakāpes bēmīta. Tyrolit norādīja, ka sola-gēla korundu neražo kausēšanas procesā kā kausētu alumīnija oksīdu, bet gan izmanto citu ražošanas procesu, kas ietver sola-gēla veidošanos, disperģējot bēmītu un piedevas paskābinātā ūdenī. Turklāt, ņemot vērā tā izejvielas – bēmīta – augsto cenu, Tyrolit apgalvoja, ka sola-gēla korunds ir aptuveni desmit reizes dārgāks nekā kausētais alumīnija oksīds un ka, lai gan teorētiski tas ir iespējams, tā aizstāšana ar citu kausētu alumīnija oksīda veidu būtiski ietekmētu iegūto saistīto vai pārklāto abrazīvu kvalitāti. Tāpēc dažas personas lūdza izslēgt sola-gēla korundu no izmeklēšanas jomas.

(47)

Komisija norādīja, ka sola-gēla korundam ir līdzīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem kausētā alumīnija oksīda veidiem. Gan sola-gēla, gan citi kausētā alumīnija oksīda veidi, arī baltais kausētais alumīnija oksīds un brūnais kausētais alumīnija oksīds, sastāv galvenokārt no alumīnija oksīda (Al2O3) un tiem ir salīdzināms cietības, termiskās izturības un ķīmiskās stabilitātes līmenis, kas padara tos piemērotus līdzīgiem rūpnieciskiem lietojumiem. Lai gan sola-gēla alumīnija oksīdu ražo, izmantojot atsevišķu ķīmiskās sintēzes procesu, nevis tradicionālu sintēzi, un tā izcelsme ir cita izejviela, atšķirības ražošanas procesā un izejresursos per se nav būtiskas, nosakot, vai produkta veids ir atšķirīgs produkts, ja šīs atšķirības ražošanas metodoloģijā būtiski neietekmē galaprodukta funkcionālās īpašības. Tāpat izmaksu un cenu atšķirības pašas par sevi nepamato secinājumu, ka sola-gēls būtu jāuzskata par atšķirīgu produktu. Fakts, ka Tyrolit atzīst, ka baltais kausētais alumīnija oksīds teorētiski varētu aizstāt sola-gēlu, lai gan ar vājāku veiktspēju sarežģītākos lietojumos, pierāda, ka dažādiem kausētā alumīnija oksīda veidiem pietiekamā mērā ir kopīgas galvenās funkcionālās īpašības. Komisija uzskatīja, ka lielākajā daļā abrazīvo lietojumu pastāv ievērojams savstarpējās aizstājamības līmenis starp sola-gēla alumīnija oksīdu un citiem kausētā alumīnija oksīda veidiem.

(48)

Attiecīgi Komisija secināja, ka piezīmes par ražojuma tvērumu nesniedz pietiekamu pamatojumu ražojuma izslēgšanai. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(49)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(50)

Tāpēc nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par kausētā alumīnija oksīda ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza 10 ražotāji eksportētāji.

(51)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(52)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(53)

Komisija 2025. gada 21. janvārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti izmeklējamā ražojuma ražošanā ĶTR. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Meksiku un Brazīliju, kas varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Visas piezīmes ir aplūkotas tālāk 3.2.2.1. iedaļā.

(54)

Komisija 2025. gada 5. martā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Meksiku. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz Elmet, S.A. DE C.V.

(55)

Piezīmes par abiem paziņojumiem tika apkopotas un aplūkotas 3.2.2. iedaļā.

(56)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(57)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Ja .. tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk tekstā “PVA”).

(58)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(59)

Komisija nesenās attiecībā uz metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozari Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) (5) veiktajās izmeklēšanās konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(60)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (6). Proti, Komisija secināja, ka metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma (7) nozīmē pieder Ķīnas valdībai (ĶV), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (8). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (9). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (10). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozarē (11), kā arī kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē finanšu tirgos, konkrēti, saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (12).

(61)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas attiecās uz metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozari ĶTR, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā un Komisijas dienestu darba dokumentā “Būtiski kropļojumi Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām” (13) (“ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶT pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(62)

Sūdzībā apgalvots, ka, ņemot vērā to, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi, šajā lietā nevar izmantot Ķīnas metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozares iekšzemes cenas un izmaksas. Lai pamatotu savu nostāju, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumu un jo īpaši uz tā sadaļām par ķīmiskās rūpniecības nozari (14), uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām par ķīmiskās rūpniecības un lejupējiem metalurģijas ražojumiem (15), kā arī uz Ķīnas tiesību aktiem.

(63)

Konkrētāk, sūdzībā bija norādīts, ka Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir jēdziens “sociālistiska tirgus ekonomika” , kurā valstij piederošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks” (16). Ķīnas Konstitūcija un īpašuma tiesības pastiprina neapstrīdamo un arvien pieaugošo Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu, kas ievērojami pārsniedz ierasto situāciju citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli. Ķīnas valsts iesaistās intervences ekonomikas politikā, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, rūpniecības plānošanu, finanšu sistēmas un normatīvo vidi, lai kontrolētu ekonomiku (17). Būtiski ir tas, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot tajā noteiktās prioritātes (18).

(64)

Kā plaši aprakstīts ziņojumā, ķīmisko vielu tirgu un jo īpaši alumīnija oksīda nozari būtiski ietekmē ĶV. Valsts kontrole tiek īstenota arī ar dažādiem plānošanas un reglamentējošiem dokumentiem, kā arī ar ad hoc politikas pasākumiem, kas vērsti uz ķīmiskās rūpniecības nozari un ļauj valstij īstenot savu redzējumu un veikt nepieciešamos pielāgojumus (19). Attiecībā uz alumīnija oksīdu, kas ir izejviela kausētā alumīnija oksīda ražošanai, tas ir noteikts tādos plānos kā Čuncjinas pašvaldības 14. piecgades plānā par augstas kvalitātes ražošanas nozares attīstību (“Čuncjinas plāns”), kura mērķis ir uzlabot alumīnija oksīda projektus un izveidot vietējo piegādes sistēmu (20).

(65)

Vēlreiz attiecībā uz ziņojumu sūdzībā bija norādīts, ka attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Valsts puse ne tikai aktīvi formulē un pārrauga atsevišķu valstij piederošu uzņēmumu vispārējās ekonomikas politikas jomu īstenošanu, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties valstij piederošu uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un valstij piederošiem uzņēmumiem, nodrošinot partijas biedru klātbūtni valstij piederošu uzņēmumu izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijās uzņēmumos, kā arī veidojot valstij piederošo uzņēmumu korporatīvo struktūru. Apmaiņā pret to valstij piederošie esoši uzņēmumi gūst vairākus ekonomiskus ieguvumus, konkrēti, aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, arī finansējumam. Ņemot vērā augsto valdības iejaukšanās līmeni ķīmiskajā rūpniecībā un lielo valstij piederošo uzņēmumu īpatsvaru nozarē attiecībā pret kopējo ražošanas apjomu, pat privātā īpašumā esošiem izmeklējamā ražojuma ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Drīzāk gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši ķīmiskās rūpniecības nozares uzņēmumi, visticamāk, tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem ĶV norādes.

(66)

Valsts klātbūtne uzņēmumos ļauj tai iejaukties attiecībā uz cenām vai izmaksām. Šajā ziņā sūdzībā bija atsauce uz ziņojumu, uzsverot, ka var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valstij piederošu uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības, savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valstij piederošos, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, ar kura starpniecību valsts var iejaukties uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valstij piederošos uzņēmumos. Papildus tam tiek ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Turklāt valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk.

(67)

Turklāt Ķīnā ir diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares un jo īpaši tās, kuras uzskata par “stratēģiskām”. Iestādes katrā administratīvajā līmenī uzrauga šādu plānu īstenošanu. Tāpēc Ķīnas ekonomikas plānošanas sistēmas rezultātā resursi tiek novirzīti nozarēm, ko valdība atzinusi par stratēģiskām vai politiski nozīmīgām, arī ķīmiskās rūpniecības nozarei, kas ietekmē lejupējās nozares, arī kausētā alumīnija oksīda ražošanu.

(68)

Pastāv bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Lai gan Ķīnas bankrota tiesību akti formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Valstij ir spēcīga un aktīva loma maksātnespējas procedūrās, un bieži vien tā tieši ietekmē šo procedūru iznākumu (21). Turklāt Ķīnā visa zeme pieder Ķīnas valstij, un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Tāpēc Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti rada kropļojumus, jo tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un zeme netiek nodrošināta tirgus apstākļos.

(69)

Algu izmaksas Ķīnā arī ir izkropļotas, jo Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, jo īpaši tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām. Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(70)

Piekļuvi finansējumam piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus un kuru darbība ir atkarīga no valsts. Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valstij piederošu banku pozīcija, kuras joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personiskām attiecībām, un bankas – tāpat kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi – regulāri īsteno valdības noteikto valsts politiku. Turklāt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signālus vēl aizvien nenosaka brīvā tirgus spēki, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(71)

Turklāt Ķīnas tirgus kropļojumi ir sistemātiski. Attiecībā uz kausētā alumīnija oksīda ražošanu īpaši svarīga ir valdības iesaistīšanās enerģētikas nozarē. Ražošana ir ļoti energoietilpīga, jo kausētā alumīnija oksīda ražošanai ir nepieciešama augsta temperatūra (vairāk nekā 2 000 °C). Turklāt elektroenerģijas tirgum Ķīnā ir raksturīga spēcīga valstij piederošu uzņēmumu iesaiste dažādos piegādes ķēdes posmos. ĶV ir arī cieši iesaistījusies enerģijas cenu noteikšanā, arī preferenciālu elektroenerģijas cenu piešķiršanā konkrētām nozarēm provinču līmenī.

(72)

Visbeidzot, sūdzībā tika pausta nostāja, ka cenas un izmaksas nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar sūdzībā pausto šajā gadījumā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas normālās vērtības noteikšanai.

(73)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, to skaitā ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(74)

Tādējādi, šajā izmeklēšanā pārbaudot, vai ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos, to skaitā sūdzībā, iekļautajiem pierādījumiem, kā arī uz ziņojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, kādus šajā saistībā Komisija konstatēja arī iepriekšējās izmeklēšanās.

(75)

Izmeklējamā ražojuma nozarē ĶV lielā mērā pieder uzņēmumi, tā kontrolē to darbību, stratēģiski tos uzrauga vai sniedz tiem norādes pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes. ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsti piederošos uzņēmumos (22). Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valstij piederošos uzņēmumos, bet arī privātos uzņēmumos (23), un ĶKP uzņemas vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos.

(76)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklējamā ražojuma nozari apkalpo gan valstij piederoši uzņēmumi, gan privāti uzņēmumi (24). Piemēram, Chinalco, valstij piederošs uzņēmums SASAC pakļautībā (25), un China Henan International Cooperation Group Co. Ltd. (26), Henaņas valdībai piederošs valsts īpašumā esošs uzņēmums, ir vieni no lielākajiem boksīta piegādātājiem (27), un boksīts ir būtisks izejresurss kausētā alumīnija oksīda ražošanā. Turklāt, lai gan vairāki ražotāji ir privāti, piemēram, Zhengzhou Yufa Abrasives Co. Ltd. (Zhengzhou Yufa grupas meitasuzņēmums) (28), un Saite (29), kas ir Bosai grupas meitasuzņēmums, arī tie darbojas Ķīnas iestāžu uzraudzībā un vadībā (sk. 85. un 86. apsvērumu).

(77)

Turklāt ĶV sniedz norādījumus uzņēmumiem, nosakot arī metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības nozarei konkrētus mērķus un politiku, kas visiem nozares dalībniekiem ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti, vai publiski.

(78)

Piemēram, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“RITM”) 2020. gadā pieņemtie standarta nosacījumi, kas piemērojami alumīnija ražošanas nozarei (30) (“standarta nosacījumi”), veido alumīnija nozares darbības vispārējo satvaru centrālā līmenī. Nomināli standarta nosacījumu mērķis ir “veicināt alumīnija ražošanas nozares piedāvājuma puses strukturālo reformu, veicināt nozares tehnoloģisko attīstību un sekmēt nozares augsta līmeņa attīstību”, kā arī nodrošināt, ka “boksīta ieguve, alumīnija oksīda, elektrolītiskā alumīnija un sekundārā alumīnija ražošana atbilst valsts un vietējā līmeņa rūpniecības politikai, minerālresursu plāniem, vides aizsardzības un energotaupības normatīvajiem aktiem un politikai, kalnrūpniecības normatīvajiem aktiem un politikai, drošas ražošanas normatīvajiem aktiem un politikai, ražošanas nozares attīstības plāniem un citām prasībām” (31).

(79)

Turklāt alumīnija oksīds ir iekļauts 2025. gada Rietumu reģionu atbalstīto nozaru katalogā (32).

(80)

Nesen ĶV publicēja alumīnija rūpniecības augstas kvalitātes attīstības īstenošanas plānu (33) (“Alumīnija plāns”), kurā norādīts, ka: “Lai veicinātu alumīnija rūpniecības kvalitatīvu attīstību, labāk atbalstītu galvenās ražošanas nozares ķēdes, (..) mēs esam formulējuši šo plānu laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam (..). Vadoties pēc Sji Dzjiņpina domas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunam laikmetam, mums ir pilnībā jāīsteno [ĶKP] 20. nacionālā kongresa un ĶKP 20. centrālās komitejas otrās un trešās plenārsēdes pamatprincipi un jārīkojas saskaņā ar valsts sanāksmes lēmumiem par jaunas industrializācijas veicināšanu. (..) Mēs centīsimies līdz 2027. gadam ievērojami uzlabot rūpniecības un piegādes ķēžu noturību un drošības līmeni, ņemot vērā vispārējo situāciju rūpniecības ķēdē pasaulē. Tiks būtiski uzlabotas alumīnija resursu drošības spējas, cenšoties par 3–5 % palielināt iekšzemes boksīta resursus un ik gadu palielināt reciklēta alumīnija izlaidi par vairāk nekā 15 miljoniem tonnu. Tiks optimizēta rūpnieciskā struktūra, uzlabojot alumīnija pārstrādes nozares klasterus.”

(81)

Šaņdunas provinces 14. piecgades plānā (“PP”) alumīnija ražošanas nozares attīstībai (34) (“Šaņdunas plāns”) ir noteikti šādi mērķi: “[L]īdz 2025. gadam elektrolītiskā alumīnija un alumīnija oksīda ražošanas jauda tiks kontrolēta (..). Province attīstīsies, kļūstot par nozīmīgu alumīnija industriālo klasteri ar būtisku ietekmi gan iekšzemē, gan arī ārvalstīs” (35).

(82)

Guansji Džuanu autonomā reģiona Tautas kongresa Pastāvīgā komiteja 2022. gada septembrī pieņēma Lēmumu par alumīnija ražošanas nozares augsta līmeņa attīstības veicināšanu (36) (“Guansji lēmums”) un noteica mērķus attiecībā uz vadošo uzņēmumu attīstību un valstij piederošu uzņēmumu attīstības virzīšanu provincē: “Attīstīt un izveidot vadošo uzņēmumu grupu ar būtisku konkurētspēju. Izveidot “rūpniecības ķēdes līderu” sistēmu alumīnija nozarē uzņēmumiem, kas vada alumīnija oksīda un elektrolītiskā alumīnija rūpniecības ķēdes, lai īstenotu visaptverošu energoefektivitātes novērtēšanas un stimulu mehānismu, kas aptvertu visu nozari (..). Uzlabot ar alumīniju saistīto valsts uzņēmumu attīstības kvalitāti un efektivitāti, atbalstīt Guangxi Investment Group un citus valstij piederošus uzņēmumus, lai optimizētu un integrētu to iekšējo darījumdarbību, kas saistīta ar alumīniju; iegūt un izmantot kapitālu, lai izvērstu alumīnija rūpniecības ķēdi provincēs un apriņķos, veicot apvienošanu un iegādi un izmantojot iesaisti vai kontrolējošu līdzdalību pašu kapitālā vai citas metodes, lai īstenotu koordinētu attīstību visā rūpniecības ķēdē un veidotu vadošus alumīnija nozares uzņēmumus ar ietekmi valsts mērogā un starptautisku konkurētspēju.” (37)

(83)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī. Ķīnas nozares apvienībām ir jānodrošina, ka nozare īsteno ĶV politiku. Šādu pienākumu apliecina tas, ka minētās apvienības savā darbībā cieši sadarbojas ar valsts iestādēm, un tas ir paredzēts to statūtos.

(84)

Piemēram, Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares apvienības (38) (“CNFA”) statūtu 3. pantā ir skaidri noteikts, ka organizācija “pakļaujas [ĶKP] vispārējai vadībai, dibina Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībām nepieciešamos apstākļus”, kā arī “pieņem profesionālus norādījumus, pārraudzību un vadību, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgas struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (39). Saskaņā ar tās statūtu 6. pantu apvienības darbības joma arī ir šāda: “Saskaņā ar vispārējo politiku un vispārējo uzdevumu veidot sociālistisku tirgus ekonomikas sistēmu, ko ierosinājusi partija un valsts, kā arī, ņemot vērā nozares faktisko stāvokli, aktīvi sniegt ierosinājumus un atzinumus par nozares attīstību, nozares politikas virzieniem un normatīvajiem aktiem (40).” Turklāt, lai varētu kļūt par apvienības pārstāvi, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vadībai, atbalsta sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi īsteno partijas nostāju, principus un politiku un ir ar labām politiskām īpašībām (41).

(85)

Daži boksīta piegādātāji, piemēram, Chinalco, ir CNFA biedri.

(86)

Līdzīgi arī Ķīnas Ugunsizturīgo materiālu rūpniecības asociācija (42) (“ACRI”) statūtu 3. pantā norāda, ka organizācija “pakļaujas [ĶKP] vispārējai vadībai, izveido [ĶKP] organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus” un “pieņem Civillietu ministrijas profesionālos norādījumus, uzraudzību un pārvaldību”. Turklāt asociācijas partijas darbā “tiek atzīti ĶKP Centrālās komitejas Sabiedrības darba departamenta vienotie norādījumi” (43).

(87)

Bosai grupa, kā arī Zhengzhou Yufa grupa ir ACRI locekles (44).

(88)

Turklāt lejupējās Ķīnas Darbgaldu nozares asociācijas (45) (“CMTBA”), kurai tomēr ir filiāle, kas īpaši nodarbojas ar abrazīviem materiāliem, statūtos ir ietverts identisks 3. pants (46), kurā paziņots, ka asociācija ievēro ĶKP līderību un piekrīt Civillietu ministrijas un Valsts padomes valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas partijas komitejas veiktajai uzraudzībai un pārvaldībai attiecībā uz CMTBA partijas veidošanas darbībām (47).

(89)

Attiecībā uz to, vai ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, jāņem vērā, ka ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka starp izmeklējamā ražojuma ražotājiem un ĶKP pastāv personīgas saiknes, piemēram, ĶKP biedri darbojas vairāku tādu uzņēmumu augstākajā vadībā, kas ražo izmeklējamo ražojumu, vai ir to direktoru padomes locekļi.

(90)

Piemēram, Chinalco priekšsēdētājs un Chinalco direktors un ģenerāldirektors ir attiecīgi Chinalco partijas organizācijas sekretārs un sekretāra vietnieks. Turklāt 2024. gadā visas Chinalco grupas struktūrvienības sāka īstenot mācību un izglītības programmu par partijas disciplīnu: “Chinalco grupas sanāksmē, kurā notika iepazīstināšana ar mācību un izglītības programmu par partijas disciplīnu, tika uzsvērts, ka partijas organizācijām visos līmeņos būtu jāstiprina mācīšanās un zināšanu praktiskas piemērošanas apvienošana, mācību un izglītības programma par partijas disciplīnu būtu jāapvieno ar Chinalco grupas gada stratēģiskās plānošanas sistēmas “4 + 4 + N + gada galvenie projekti” īstenošanu, kā arī būtu jātiecas sasniegt gada mērķus un uzdevumus un mācību rezultāti efektīvi jāpārveido par neizsīkstošu virzītājspēku, lai paātrinātu izcila pasaules līmeņa alumīnija ražošanas uzņēmuma būvniecību ar spēcīgām un vispusīgām konkurences priekšrocībām, un jāsniedz spēcīgas politiskās garantijas, lai uzsāktu jaunu posmu Chinalco modernizācijā (48).”

(91)

Partija iejaucas arī alumīnija nozares privāto uzņēmumu darbībā. Piemēram, Bosai grupas priekšsēdētājs ir arī “Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences priekšsēdētājs Nachuan apgabalā Čuncjinā” un ir ieguvis goda nosaukumu “Ķīnas izcilais sociālisma veidotājs” (49). Turklāt grupas ģenerāldirektora vietnieks ir arī grupas partijas komitejas sekretārs un piedalījās sanāksmē ar Čuncjinas “Pašvaldību partijas komitejas Propaganda grupu, lai izpētītu un īstenotu ĶKP Centrālās komitejas 20. plenārsēdes garu” (50).

(92)

Turklāt izmeklējamā ražojuma nozarē ir ieviesta diskriminējoša politika, kur vai nu priekšroka tiek dota vietējiem ražotājiem, vai arī tirgus kā citādi tiek ietekmēts pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(93)

ĶV nemainīgi uzskata, ka metalurģijas rūpniecība ir stratēģiski nozīmīga nozare (51). To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīnija oksīda nozari un kas pieņemti valsts, provinču un pašvaldību līmenī, un ko Komisija detalizēti dokumentējusi iepriekšējās nozares izmeklēšanās (52), kā arī ziņojumā (53).

(94)

Valsts līmenī, piemēram, 14. piecgades plānā par izejvielu rūpniecības attīstību (54) (“Izejvielu plāns”) ir iekļauti noteikumi, kas “mudina piekrastes teritorijas sakārtoti organizēt alumīnija oksīda un citus projektus, kuros izmanto aizjūras resursus”. Plānā arī aicināts veikt jaudas kontroli alumīnija nozarē kopumā, arī alumīnija oksīda nozarē: “Stingri kontrolēt nesen palielināto ražošanas jaudu. (..) Novērst haotisku (..) un alumīnija oksīda attīstību.”

(95)

Turklāt Alumīnija plānā ir norādīts, ka ĶV “līdz 2027. gadam centīsies būtiski uzlabot rūpniecības un piegādes ķēdes noturību un drošības līmeni un nodrošināt, ka nozares ķēdes attīstība sasniedz pasaulē vadošo līmeni. Tiks būtiski uzlabotas alumīnija resursu drošības spējas, cenšoties par 3–5 % palielināt iekšzemes boksīta resursus”. Papildus šim mērķim attiecībā uz boksīta izejresursiem ĶV plāno arī “stabili un piesardzīgi veidot alumīnija oksīda projektus. Mēs stiprināsim alumīnija oksīda (..) projektu zinātnisko plānošanu ar boksītu kā izejvielu (..). Jauni projekti tiks piesardzīgi virzīti uz priekšu. Nesen pārveidotiem vai paplašinātiem alumīnija oksīda projektiem ir stingri jāatbilst attiecīgajai rūpniecības politikai (..)” (55).

(96)

Kā izriet no iepriekš minētajiem dokumentiem, alumīnija oksīda nozari cieši uzrauga un vada centrālā valdība, un nozari, arī visu kausēto alumīnija oksīda ražošanas ķēdi, lielā mērā veido valdības iejaukšanās, nevis brīvā tirgus spēki.

(97)

Vietējā līmenī Ķīnas iejaukšanās alumīnija oksīda nozarē apmērs ir pamanāmāks. Viens no šādiem piemēriem ir Šaņdunas plāns, kurā līdztekus 81. apsvērumā aprakstītajiem mērķiem ir izklāstīti atbalsta pasākumi vietējiem alumīnija uzņēmumiem: “Palielināt politikas un regulatīvo atbalstu. Aktīvi īstenot dažādas valsts un provinču līmeņa atbalsta rīcībpolitikas, sniegt atbalstu atbilstīgiem industriālajiem klasteriem, galvenajiem ražojumiem un pamata tehnoloģijām. Atbalstīt uzņēmumus, kas īsteno lielus valsts un provinču projektus.” (56)

(98)

Juņnaņā Juņnaņas provinces Rīcības plāns visas krāsaino metālu un jauno materiālu rūpniecības ķēdes pārveidei ar jauniem ieguvumiem 2021.–2023. gadam (57) (“Juņnaņas plāns”) ir vērsts uz to, lai “attīstītu intelektisko ražošanu: (..) veicināt ražošanas metožu pārveidošanu par viedām, elastīgām un pārdomātām metodēm un veikt intelektiskās ražošanas izmēģinājuma demonstrējumus krāsaino metālu rūpniecībā. (..) Boksīta ieguves laukos (..) mēs veicināsim pilnīgu intelektisku sadarbīgu kalnrūpniecības tehnoloģiju sistēmu kopumu (..) un būvēsim digitālās raktuves, pamatojoties uz vadošajiem pamatuzņēmumiem nozarē, un veiksim nozares demonstrējumus. (..) mudināt uzņēmumus uzlabot savu inteliģences līmeni procesa optimizācijā (..) un drošā ražošanā, kā arī uzlabot to spēju ātri un ar zemām izmaksām apmierināt lietotāju vajadzības” (58).

(99)

Juņnaņas plānā ir iekļauti arī pasākumi alumīnija oksīda ražošanas nozares darbības izmaksu samazināšanai, izmantojot preferenciālu nodokļu politiku: “Īstenot preferenciālu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai un pienācīgi veikt izmeklēšanu un reģistrēt attiecīgos uzņēmumus (..) zaļā alumīnija ražošanas nozarei un krāsaino metālu dziļās apstrādes nozarei, kas iekļauta atbalstāmo rietumu reģionu nozaru katalogā; sniegt nepieprasītas konsultācijas un pakalpojumus, lai palīdzētu uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu.” (59)

(100)

Kā jau norādīts 82. apsvērumā, Guansji lēmumā ir noteikti vairāki mērķi alumīnija ražošanas nozares attīstībai provincē. Tajā ir noteikti arī šādi uzdevumi: “Autonomā reģiona kompetentie departamenti, piemēram, Attīstības un reformu, Rūpniecības un informācijas tehnoloģijas, kā arī Ekoloģijas un vides departamenti virza un atbalsta alumīnija oksīda un elektrolītiskā alumīnija uzņēmumus izmantot jaunus procesus, jaunas tehnoloģijas un zaļās un mazoglekļa tehnoloģijas, lai veiktu energotaupīgu pārveidi (..).” (60)

(101)

Henaņā tika parakstīts Bauxite International Trade Business Cooperation nolīgums starp China Henan International Cooperation Group Co., Ltd. un Sanmenxia Municipal State-owned Assets Operation and Management Co., Ltd. Saskaņā ar nolīgumu “[n]ākotnē Saņmeņsjas pašvaldības partijas komiteja un pašvaldības valdība iekļaus jaunus alumīnija materiālus vienā no 12 galvenajām rūpniecības ķēdēm, kuras pilsēta koncentrēs uz kultivēšanu. China Henan International Cooperation Group Co., Ltd. kā svarīgs provinces atvēršanas un sadarbības platformas uzņēmums apkalpo un garantē provinces galvenās stratēģijas (..). Kā valstij piederošs pašvaldības uzņēmums, Sanmenxia State-owned Assets Operation and Management Co., Ltd. (..) tiecas attīstīt jaunu kvalitatīvu produktivitāti, jau daudzus gadus ir dziļi iesakņojies alumīnija ražošanas nozarē, cenšas panākt jaunus sasniegumus uz alumīniju balstītas rūpniecības ķēdes paplašināšanā un aktīvi pēta jaunus inovācijas un attīstības ceļus. Abu pušu sadarbība, lai veiktu boksītu starptautisko tirdzniecību, ir ne tikai svarīgs pasākums, lai īstenotu valsts stratēģiju, paplašinātu ārvalstu ekonomiskās sadarbības jomu un veicinātu kvalitatīvu vietējās ekonomikas attīstību, bet arī spilgta prakse padziļināt pilsētas valstij piederošo uzņēmumu reformu un novatorisku attīstību, kam ir liela nozīme un tālejoša ietekme uz pilsētas saspringtās vietējās boksīta piegādes problēmas risināšanu un alumīnija rūpniecības attīstību pašreizējā un turpmākajos periodos” (61).

(102)

Vietējā līmenī 2021. gadā Fulinas augsto tehnoloģiju zona (Fulinas rajons atrodas Čuncjinas pašvaldības teritorijā) paziņoja, ka tā ir “iztērējusi 185 miljonus RMB zinātniskajai un tehnoloģiskajai inovācijai, kas ir par 10,9 procentpunktiem vairāk nekā visa reģiona vispārējā publiskā budžeta izdevumu pieauguma temps”, un piebilda, ka “ar platformu būvniecību un politikas atbalstu zona ir efektīvi veicinājusi inovatīvu elementu aglomerāciju jaunajā materiālu rūpniecības ķēdē, un daudzi inovatīvi sasniegumi ir novērsuši iekšzemes plaisu. Piemēram, (..) Fulinas [Čuncjinas] Saite gada ražošanas apjoms no brūnā kausētā alumīnija oksīda pārsniedza 200 000 tonnu, kļūstot par pasaulē lielāko brūnā kausētā alumīnija oksīda monomēru ražošanas uzņēmumu. Līdz 2021. gada beigām Fulinas apgabals uzturēja 98 privātus augsto tehnoloģiju uzņēmumus” (62).

(103)

Turklāt valstij piederošas bankas atbalsta arī dažus kausētā alumīnija oksīda ražotājus, piemēram, Ķīnas Eksporta un importa bankas Čuncjinas filiāli, kas “ieviesa vairākus pasākumus, lai palīdzētu Čuncjinai darīt visu iespējamo, lai stabilizētu ārējās tirdzniecības un ārvalstu ieguldījumu pamattirgu, un veicinātu Čuncjinas atvērtās ekonomikas jaunu attīstību (..) un pastiprinātu tirdzniecības finansiālo atbalstu, (..) sniedza norēķinu pakalpojumus (..) un tirdzniecības finansējumu daudziem uz ražošanu orientētiem un uz tirdzniecību orientētiem uzņēmumiem, piemēram, [Čuncjinas] Saite Corundum un Chongqing International Trade” (63). Īsāk sakot, ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, arī izmeklējamā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejresursu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(104)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē alumīnija oksīda nozarē neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(105)

Kā jau minēts arī 60. apsvērumā, izmeklējamo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(106)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz izmeklējamā ražojuma nozari neattiektos valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā jau minēts arī 60. apsvērumā. Pat politikas līmenī valdība stingri regulē finanšu pasākumus. Piemēram, Izejvielu plānā ir noteikts, ka “esošie finansējuma kanāli tiks pilnībā izmantoti, lai atbalstītu lielus plānā iesaistītos projektus. [ĶV] padziļinās sadarbību nozares finansēšanas jomā un izmantos valsts rūpniecības un finansēšanas sadarbības platformu lomu, lai sniegtu spēcīgu atbalstu projektiem saskaņā ar plānu, izmantojot finanšu pakalpojumus un kapitālieguldījumus” (64).

(107)

Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(108)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(109)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (to skaitā par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(110)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, to skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(111)

Atbildot uz pirmo paziņojumu, Runbao un Saite2025. gada 31. janvārī iesniedza piezīmju kopumu, arī par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(112)

Pirmkārt, Runbao un Saite pauda nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav piemērojams, jo Ķīnas kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozare darbojas uz tirgu orientētos apstākļos. Šajā sakarā Runbao un Saite arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpieņem iekšzemes cenas un izmaksas, par kurām ziņoja abi uzņēmumi, jo tie pieder privātpersonām.

(113)

Minētais arguments nebija pieņemams. Kā sīki aprakstīts iepriekš 74.–110. apsvērumā, uz izmeklējamā ražojuma nozari attiecas daudzi nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Lai gan šādi kropļojumi izpaužas dažādos veidos un valstij piederošu uzņēmumu klātbūtne nozarē liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, valdības iejaukšanās, kas ietekmē tirgus spēkus, neaprobežojas tikai ar ekonomikas dalībniekiem, kuri pieder valstij, bet attiecas arī uz privātiem uzņēmumiem (sk. jo īpaši 91. apsvērumu iepriekš).

(114)

Otrkārt, Runbao un Saite apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija konstatētu, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, attiecīgais novērtējums attiecībā uz Runbao un Saite ir jāveic individuāli, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punkta trešajā daļā.

(115)

Komisija atzīmēja konstatēto, ka valsts mērogā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ ir piemērojams pamatregulas 2. panta 6.a punkts. Ja tiek konstatēts, ka galīgajā nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi, tad regulas 2. panta 6.a punkta noteikumus a priori piemēro visiem attiecīgās nozares ražotājiem eksportētājiem ĶTR un tie attiecas uz visām izmaksām, kas saistītas ar to ražošanas faktoriem. Lai gan tas pats pamatregulas noteikums paredz izmantot iekšzemes izmaksas, par kurām ir nešaubīgi konstatēts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, nav konstatēts, ka iekšzemes izmaksas būtu neizkropļotas. Jo īpaši ražotāji eksportētāji neiesniedza precīzus un atbilstīgus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām, tie tikai sniedza iepriekš minēto vispārīgo apgalvojumu, ka kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozare darbojas uz tirgu orientētos apstākļos.

(116)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(117)

Kā paskaidrots 53. un 54. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2025. gada 21. janvārī pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem (turpmāk tekstā “pirmais paziņojums”) un 2025. gada 5. martā otro paziņojumu par ražošanas faktoriem (turpmāk tekstā “otrais paziņojums”). Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Meksiku par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Pēc piezīmēm un apstiprinošiem pierādījumiem, kas tika saņemti no ieinteresētajām personām par to, ka Meksikā faktiski netiek ražots izmeklējamais ražojums, Komisija uzskatīja, ka Brazīlija ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(118)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Meksika un Brazīlija, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(119)

Savās piezīmēs Tyrolit kā piemērotas reprezentatīvās valstis šai izmeklēšanai ierosināja trīs potenciālās valstis – Brazīliju, Kazahstānu un Indiju. VDS apgalvoja, ka vispiemērotākā izvēle būtu Indija, atsaucoties uz to, ka ir daudz izmeklējamā ražojuma ražotāju. Turklāt VDS apgalvoja, ka Indija piedāvā reālistisku izejvielu cenu atspoguļojumu un ka tās enerģijas cenas ir labāk salīdzināmas ar cenām Ķīnā.

(120)

Komisija norādīja, ka pretēji attiecīgajai valstij Kazahstāna un Indija neietilpst kategorijā “valstis ar vidēji augstiem ienākumiem” saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju un tāpēc nav uzskatāmas par iespējamām reprezentatīvām valstīm, ņemot vērā to ekonomiskās attīstības līmeni, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā. Līdz ar to Kazahstānu un Indiju nevar izmantot kā reprezentatīvas valstis. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(121)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā izmeklējamā ražojuma ražotājvalstis, proti, Brazīlijā un Meksikā, sīkāk jāpārbauda, vai ir pieejami dati, jo īpaši, vai ir publiski viegli pieejami izmeklējamā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(122)

Attiecībā uz Brazīliju Komisija šajā posmā nevarēja atrast viegli pieejamus finanšu pārskatus (konsolidētus vai nekonsolidētus) par vienīgo zināmo uzņēmumu Elfusa Geral de Eletro Fusão, kas Brazīlijā ražo izmeklējamo ražojumu. Tāpēc Komisija secināja, ka procedūrā tā nevar izmantot šā uzņēmuma datus. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros Brazīliju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(123)

Attiecībā uz Meksiku Komisija identificēja viegli pieejamus Elmet finanšu pārskatus, kas liecina par samērīgu rentabilitātes līmeni 2022. gadā, bet neaptver izmeklēšanas periodu.

(124)

Komisija analizēja galveno ražošanas faktoru importu Meksikā un Brazīlijā. Sūdzības iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi attiecībā uz kausēto alumīnija oksīdu. Tāpēc, ja apstiprināsies šādu kropļojumu pastāvēšana, imports no Ķīnas tiks izslēgts no atsauces cenu aprēķina izejvielām reprezentatīvajās valstīs. Komisija pārbaudīja arī importu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (66) I pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Visos gadījumos šis imports izmeklēšanas periodā vai nu neeksistēja, vai bija minimāls (mazāks par 1 %). Attiecīgi gan Meksiku, gan Brazīliju varētu uzskatīt par atbilstošām reprezentatīvām valstīm (67).

(125)

Tyrolit un VDS apgalvoja, ka ir skaidras norādes, kas liecina, ka Elmet, identificēts ražotājs Meksikā, galvenokārt darbojas kā ugunsizturīgo materiālu un metalurģijas rūpniecības izejvielu importētājs un izplatītājs, nevis ražo jebkāda veida kausēto alumīnija oksīdu. Tie arī norādīja, ka Brazīlijā izmeklējamo ražojumu ražo iekšzemes tirgū un Elfusa Geral de Eletro Fusão (“Elfusa”) ir labi pazīstams ražotājs VDS biedru vidū.

(126)

Komisija norādīja, ka Tyrolit un VDS nesniedza pierādījumus, ka Elmet neražo izmeklējamo ražojumu. Tieši pretēji, Elmet tīmekļa vietnē ir skaidri norādīts, ka sabiedrība ražo BFA un ekspluatē pati savu krāsni. Šādu elementu neapstrīdēja arī citas ieinteresētās personas, kas uzskata, ka šāds ražotājs Meksikā pastāv. Turklāt Elmet finanšu pārskati ir viegli pieejami ar Orbis starpniecību, savukārt Brazīlijas ražotāja Elfusa finanšu pārskati nav viegli pieejami, un Tyrolit un/vai VDS tos neiesniedza. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(127)

Savienības lietotāji Vesuvius Poland Sp. z o.o. (“Vesuvius”) un Calderys un Savienības lietotāju apvienība European Refractories Producers’ Association (“PRE”) šajā posmā atbalstīja izvēli par Meksiku kā reprezentatīvo valsti. Vesuvius uzskata, ka Brazīlija ir nepiemērota reprezentatīvā valsts, jo ir nepietiekami un “nepiemēroti” dati par galvenajiem ražošanas faktoriem, tā kā šo materiālu imports Brazīlijā ir ierobežots, jo īpaši tad, ja tiek izslēgti Ķīnas izcelsmes materiāli. Turklāt, pamatojoties uz Vesuvius zināšanām, importētie materiāli neatbilst tiem, ko parasti izmanto kausētā alumīnija oksīda ražošanā. Tā vietā šis imports galvenokārt sastāv no īpašām boksīta kategorijām, kas paredzētas īpašiem lietojumiem un ko, visticamāk, neizmantos kausētā alumīnija oksīda ražošanai. Turklāt nav pieejami finanšu dati par kausētā alumīnija oksīda ražotājiem Brazīlijā. Tāpēc Vesuvius ieteica, ka gadījumā, ja Komisija izvēlētos Brazīliju par reprezentatīvo valsti, tai būtu jāpaļaujas uz eksporta datiem, nevis importa datiem, kā tas tika darīts iepriekšējās izmeklēšanās, lai nodrošinātu taisnīgu un precīzu normālās vērtības noteikšanu. Calderys atbalstīja Meksikas kā reprezentatīvās valsts izvēli, jo bija pieejami finanšu dati par identificētu kausētu alumīnija oksīda ražotāju Meksikā. Turklāt Meksikas importa modeļi liecina par mazāku pakļautību potenciāli izkropļotiem importētiem izejresursiem un stingrāku sociālo un vides standartu ievērošanu. PRE norādīja, ka Brazīlija ir viena no pasaulē lielākajām boksīta ražotājām un tādējādi ir neto eksportētāja. Līdz ar to PRE apgalvoja, ka boksīta vienības importa cena Brazīlijā var neprecīzā veidā atspoguļot iekšzemes tirgu vai nu nelielā importa apjoma dēļ, vai tāpēc, ka importētie ražojumi ir specializēti, koncentrējoties uz augstākas vērtības speciālajām kategorijām. Turklāt, tāpat kā Komisija, PRE nevarēja atrast pieejamus Elfusa finanšu pārskatus.

(128)

Tyrolit un Reckel norādīja, ka ražošanas faktori kausētā alumīnija oksīda uz alumīnija oksīda bāzes un sola-gēla korunda ražošanai pirmajā paziņojumā nav uzskaitīti. Savukārt Reckel apgalvoja, ka Komisijas noteiktie ražošanas faktori būtu jāpārskata, jo tie precīzi neatspoguļo pirmreizējās izejvielas, ko izmanto sola-gēla korunda ražošanai. Abi uzņēmumi mudināja Komisiju vai nu koriģēt identificētos ražošanas faktorus, vai izslēgt sola-gēla korundu no izmeklēšanas jomas.

(129)

Atbildot uz Tyrolit un Reckel piezīmēm, tika ņemts vērā arī viens papildu izejresurss, kas izmantots izmeklējamajā ražojumā iekļautā sola-gēla ražojuma veida ražošanā, jo par to ziņoja viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija aprēķināja dempinga starpības, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā savāktajiem un pārbaudītajiem datiem, nodrošinot, ka tiek ņemti vērā visi nepieciešamie izejresursi dažādu veidu kausētā alumīnija oksīda ražošanai, ko veic abi izlasē iekļautie ražotāji.

(130)

Saite un Runbao apgalvoja, ka GTA importa statistika nav piemērots pamats normālās vērtības izejvielu izmaksu noteikšanai, ja vien netiek veiktas pamatregulas 2. panta 10. punktā prasītās korekcijas, lai nodrošinātu, ka atsauces cenas ir salīdzināmas ar faktiskajām cenām, ko maksā Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tie norādīja, ka Ķīnas uzņēmumi ievērojamu daļu no savām izejvielām un citiem izejresursiem iegūst iekšzemes tirgū, kas nozīmē, ka attiecīgā ražošanas faktora (FOP) cenās nav iekļautas tādas izmaksas kā jūras pārvadājumu, apdrošināšanas un ievedmuitas nodokļi. Tāpēc tie apgalvoja, ka, izmantojot GTA importa datus, Komisijai būtu jākoriģē atsauces cenas, lai atspoguļotu Ķīnas ražotāju faktiskos iepirkuma nosacījumus, arī transporta veidu, transportēšanas attālumu un tādu izmaksu piemērojamību kā apdrošināšana, ievedmuitas nodokļi un PVN.

(131)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka attiecīgajā reprezentatīvajā valstī jāizmanto atbilstoši dati, “ar noteikumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati”. Šajā gadījumā importa cenas potenciālajās reprezentatīvajās valstīs ir viegli pieejamas, un Komisija par šo cenu avotu izmanto GTA datus. Ja pierādījumi apstiprina pamatu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku, Komisija turpina koriģēt attiecīgās importa cenas (piem., pievienojot attiecīgos muitas nodokļus), lai iegūtu pamatotu aizstājēju, kas atspoguļo neizkropļotu iekšzemes cenu šajās valstīs. Turklāt, lai noteiktu attiecīgās atsauces vērtības, Komisija izslēdza datus par importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas. Kamēr vien Komisija uzskata, ka ražošanas faktoru importa daudzumi par neizkropļotām cenām ir pietiekami reprezentatīvi un nav citu īpašu apstākļu, kas tos padarītu nepiemērotus, nav objektīva iemesla tos izslēgt. Tāpēc, tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir iecerējusi par attiecīgo reprezentatīvo valsti izmantot Meksiku. Nosakot administratīvo, pārdošanas un vispārējo izmaksu (“PVA izmaksas”) un peļņas saprātīgas vērtības, Komisija sākotnēji ierosināja izmantot Elmet finanšu datus, kas bija pieejami ORBIS datubāzē par laikposmu pirms izmeklēšanas perioda.

(133)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Meksikas kā reprezentatīvas valsts un Elmet kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību.

(134)

Saite un Runbao uzsvēra, ka svarīgi ir koriģēt GTA importa datus, lai izslēgtu tādas izmaksas kā jūras pārvadājumu frakts, apdrošināšana un ievedmuitas nodokļi, jo tās nerodas, kad tie izejvielas iegūst iekšzemē Ķīnā. Tie apgalvoja, ka šādu izmaksu iekļaušana izkropļotu eksporta cenu un normālās vērtības salīdzinājumu, un tie viņi mudināja Komisiju nodrošināt, ka normālās vērtības avoti atspoguļo Ķīnas ražotāju faktiskos iepirkuma nosacījumus, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Turklāt Runbao iebilda pret Brazīlijas GTA importa statistikas izmantošanu silīcija karbīdam, kā ierosināts otrajā paziņojumā, tā vietā iesakot Turciju sakarā ar lielākiem importa apjomiem un ticamākiem datiem, kas atspoguļo salīdzināmu ekonomiskās attīstības līmeni.

(135)

Kā minēts 110. apsvērumā, ņemot vērā to, ka Ķīnas iekšzemes tirgū pastāv nozīmīgi kropļojumi, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir tiesīga aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties tikai uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. Šajā sakarā Komisija nevarēja noteikt dominējošās iekšzemes cenas iekšzemes tirgū, un tai bija jāizmanto importa statistika, arī attiecīgā gadījumā transporta izmaksas un ievedmuitas nodokļi, lai atspoguļotu iekšzemes cenas reprezentatīvajā valstī, kas būtu jāmaksā vietējam ražotājam. Tāpēc minētais apgalvojums tiek noraidīts. Konkrētais apgalvojums par silīcija karbīdu ir izskatīts un aplūkots 154. apsvērumā.

(136)

Wester apgalvoja, ka Elmet ir pārāk mazs un ar mainīgiem finanšu datiem, lai šajā nolūkā tas būtu reprezentatīvs attiecībā uz Meksikas ražošanas nozari. Turklāt nav apstiprinājuma, ka Elmet ražo BFA Meksikā, jo uzņēmuma tīmekļa vietne neapstiprina Komisijas apgalvojumu. Pat ja Elmet ražo BFA, Wester norādīja, ka tā ir neliela Elmet ražojumu klāsta daļa un ka Elmet finanšu dati galvenokārt atspoguļo pārējos tā darījumus, padarot to nepiemērotu BFA normālās vērtības noteikšanai. Wester mudināja Komisiju pārskatīt Elmet finanšu datu izmantošanu un, ja citi atbilstīgi dati nav pieejami, vēlreiz apsvērt reprezentatīvas valsts izmantošanu.

(137)

Traxys apstrīdēja Elmet izvēli Meksikā par reprezentatīvu ražotāju, sniedzot pierādījumus, ka Elmet neražo BFA ugunsizturīgo materiālu rūpniecībai, bet gan darbojas kā importētājs-tirgotājs, kas iepērk no ĶTR. Tie apgalvoja, ka Elmet datu izmantošana izkropļotu normālās vērtības aprēķinus, jo tie pienācīgi neatspoguļo ražošanas procesus, izmaksu struktūru vai cenu noteikšanas stratēģijas, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Traxys arī norādīja, ka jūras pārvadājumu frakts būtiski ietekmē izmaksas, tāpēc Meksikas pārdošanas cenas nav piemērotas pienācīgai salīdzināšanai ar ES tirgu. Tie ierosināja, ka Elfusa Brazīlijā varētu būt reprezentatīvāks ražotājs, ņemot vērā tā vietējo BFA ražošanu un kravu pārvadājumu izmaksu līdzību salīdzinājumā ar ĶTR. Traxys uzsvēra, ka pašreizējā atlasē trūkst pietiekamu pierādījumu un tas var novest pie neprecīzas normālās vērtības noteikšanas, ietekmējot procesuālo taisnīgumu un Eiropas intereses.

(138)

Verband Deutscher Schleifmittelwerke e.V. (VDS) apšaubīja Meksikas kā reprezentatīvās valsts izvēli, apgalvojot, ka Elmet neražo izmeklējamo ražojumu. Tas apgalvoja, ka Elmet importē BFA no ĶTR, un tas, iespējams, noved pie izkropļotiem aprēķiniem, ja to izmanto par atsauces vērtību. VDS apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi sūdzības iesniedzēju izvirzītos pieņēmumus un nav ņēmusi vērā svarīgus ieinteresēto personu argumentus.

(139)

Ņemot vērā iepriekš minētos apgalvojumus un sniegtos pierādījumus, Komisija papildus izmeklēja, vai Elmet bija faktiskais izmeklējamā ražojuma ražotājs Meksikā, kura finanšu pārskatus varēja izmantot, lai noteiktu samērīgas PVA un peļņas summas reprezentatīvajā valstī. Pēc izpētes Komisija apstiprināja, ka Elmet nav faktisks ražotājs. Turklāt Komisija ir saņēmusi Elmet vēstuli, kurā precizēts, ka uzņēmums neražo izmeklējamo ražojumu. Tā kā izmeklējamais ražojums faktiski netika ražots, Komisijai bija jāpārskata attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēle.

(140)

Imerys un VDS arī iesniedza dažus apgalvojumus par elektroenerģijas cenu Meksikā, GTA importa statistiku par alumīnija oksīdu un boksītu Meksikā. VDS atkārtoja, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizmanto Indija. Ņemot vērā to, ka Meksikā nav faktiskas ražošanas, šie apgalvojumi tika uzskatīti par nepamatotiem. Turklāt, kā jau paskaidrots 120. apsvērumā, Indija neietilpst tajā pašā ienākumu grupā kā ĶTR, un to nevar ņemt vērā, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(141)

Atkārtoti apsverot attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēli, Komisija paļāvās uz informāciju, kas ietverta lietas materiālu pirmajā un otrajā paziņojumā, un uz šajā sakarā saņemtajām piezīmēm. Pirmajā un otrajā paziņojumā Komisija kā iespējamās reprezentatīvās valstis bija noteikusi Meksiku un Brazīliju. Lai gan nebija izšķirošu faktoru, kas veicinātu Brazīlijas vai Meksikas izvēli attiecībā uz izmeklējamā ražojuma ražošanu, importa statistiku, darbaspēku vai enerģiju, Komisija izvēlējās Meksiku, pamatojoties uz finanšu pārskatu pieejamību. Ņemot vērā saņemtās piezīmes, kurās norādīts, ka Meksikā – atšķirībā no Brazīlijas – nav faktiskas ražošanas un ka nav finanšu pārskatu par izmeklējamā ražojuma ražotājiem Brazīlijā, Komisija pārbaudīja finanšu pārskatu pieejamību uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā NACE nozarē, kurā ietilpst kausētais alumīnija oksīds Brazīlijā. Šajā kontekstā Komisija identificēja trīs uzņēmumus, kuri darbojas NACE nozarē C 23.9 “Abrazīvo izstrādājumu un citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana” Brazīlijā un par kuriem ir pieejami finanšu pārskati par 2023. un 2024. gadu, t. i., daļēji par izmeklēšanas periodu. Šī nozare tika uzskatīta par reprezentatīvu, jo tajā ietilpst uzņēmumi, kuru rūpnieciskie procesi ir tuvi izmeklējamā ražojuma ražotāju rūpnieciskajiem procesiem, jo ražošanas posmi, piemēram, apstrāde augstā temperatūrā, mehāniskā malšana un klasifikācijas sistēmas, pamatā sakrīt starp šiem uzņēmumiem un kausētā alumīnija oksīda ražošanu. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka Brazīlija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts šīs izmeklēšanas vajadzībām.

(142)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(143)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Brazīlija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(144)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(145)

Tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Otrajā paziņojumā Komisija uzskaitīja konkrētus darbaspēka izmaksu un enerģijas avotus. Ņemot vērā paredzētās izmaiņas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, šos darbaspēka un enerģijas avotus vairs neizmantos, ja Brazīlija tiks izmantota kā attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisija drīzāk izmantos Brazīlijas avotus, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka (68) un enerģijas (69) izmaksas.

(146)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(147)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti tālāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Kausētā alumīnija oksīda ražošanas faktori

(148)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kuras saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražošanu radušās ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izteica procentos no izmantoto izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām pieskaitāmajām izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(149)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 110. un 115. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(150)

Imerys un Tyrolit komentēja, ka kalcinēta boksīta HS kods, šķiet, ir nepareizs, jo tam būtu jāatbilst tam pašam KN kodam, ar kuru konkrēti apzīmē boksītu; konkrēti, visas alumīnija rūdas un koncentrāti ir klasificēti ar HS kodu 2606 . Turklāt Tyrolit norādīja, ka kalcinēts boksīts nav viendabīga prece un vienības cenas ievērojami atšķiras. Tāpēc Tyrolit ieteica izmantot cenu noteikšanas datus no tādiem atzītiem avotiem kā CM Group vai Fastmarkets, attiecīgā gadījumā pieskaitot transporta izmaksas vai veicot kontrolpārbaudes, salīdzinot importa cenas GTA ar viegli pieejamām tirgus cenām, lai izvairītos no būtiskām novirzēm no paredzamajām cenām. Visbeidzot, Tyrolit apgalvoja, ka alumīnija oksīda pulveris, ko parasti dēvē par alumīnija oksīdu, ir galvenā izejviela dažādu veidu kausētā alumīnija oksīda ražošanai un nav jāuzskata par atkritumu blakusproduktu kodolsintēzes procesā, kas ietver kalcinētu boksītu.

(151)

Attiecībā uz apgalvojumu par kalcinēta boksīta klasifikāciju Komisija apstiprināja, ka saskaņā ar kombinēto nomenklatūru (KN) un Harmonizēto sistēmu (HS) visas alumīnija rūdas un koncentrāti, arī kalcinēts boksīts, klasificējami ar KN kodu 2606 . Netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka šī klasifikācija ir nepareiza vai ka tās izmantošanas rezultātā ir iegūti neuzticami dati. Attiecībā uz ierosinājumu izmantot cenu noteikšanas datus no tādiem avotiem kā CM Group vai Fastmarkets ieinteresētās personas neiesniedza konkrētus datus no šiem avotiem un nepamatoja, kāpēc šādi dati būtu ticamāki nekā GTA importa statistika. Lai gan Komisijai ir piekļuve Fastmarkets, tajā ietvertā informācija netika uzskatīta par piemērotu pamatu, lai noteiktu atsauces vērtību šim ražošanas faktoram, jo tā neatbilda attiecīgajam ražošanas faktoram vai bija saistīta ar Ķīnas ostas cenas kotāciju. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(152)

Attiecībā uz alumīnija oksīda pulveri, ņemot vērā šā ražošanas faktora absolūto un relatīvo nenozīmīgo vērtību kopējās ražošanas izmaksās, normālās vērtības aprēķināšanas nolūkā tas tika pārvietots pie palīgmateriāliem. Tāpēc šis apgalvojums vairs nav būtisks.

(153)

Kā paskaidrots 127. apsvērumā, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka gadījumā, ja par attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlētos Brazīliju, neizkropļotai boksīta un kalcinēta boksīta cenai būtu jābalstās uz eksporta statistiku, nevis importa statistiku, jo tā atbilstu īpašiem boksīta veidiem, kas paredzēti konkrētiem lietojumiem. Komisija norādīja, ka atsauces vērtība faktiski bija tās cenas diapazonā, ko Savienības ražotāji maksāja par to pašu ražošanas faktoru. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(154)

Runbao iebilda pret Brazīlijas GTA importa statistikas izmantošanu silīcija karbīdam, lai noteiktu šā ražošanas faktora vērtību, apgalvojot, ka Brazīlijas importa apjomi izmeklēšanas periodā bija pārāk zemi, lai to uzskatītu par reprezentatīvu, un ka pastāv ievērojama cenu dispersija starp Brazīlijas importa avotiem. Kā alternatīvu Runbao ierosināja par atsauces cenas avotu izmantot Turciju, atsaucoties uz ievērojami lielāku silīcija karbīda importa apjomu Turcijā, mazāku skaitu nelielu piegādātāju un klasifikāciju par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, kas salīdzināma ar Ķīnu. Runbao arī apgalvoja, ka Turcijas importa dati ir publiski pieejami un ticamāki, un iesniedza tirdzniecības kartes datus, lai pamatotu savu apgalvojumu.

(155)

Pēc Brazīlijas importa statistikas pārskatīšanas Komisija konstatēja, ka neliela daļa importa no valstīm uzrādīja nepamatoti augstas importa vienības cenas, kas ir vairākus simtus reižu augstākas nekā noteiktā vidējā svērtā cena. Ņemot vērā, ka šiem apjomiem bija jāatbilst citam ražojumam, nevis attiecīgajam FOP, kas bija iekļauts vienā un tajā pašā HS kodā, Komisija nolēma izslēgt attiecīgos daudzumus. Tādējādi atsauces cenas pamatā bija vairāk nekā 91 % no importa apjoma Brazīlijā izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz priekšlikumu izmantot Turciju kā alternatīvu avotu Komisija norādīja, ka Turcija šajā izmeklēšanā netika saglabāta kā attiecīga reprezentatīvā valsts, jo izmeklējamais ražojums Turcijā netika ražots. Tāpēc Turcijas importa datus nevarēja izmantot, lai noteiktu atsauces cenas, un apgalvojums tika noraidīts.

(156)

Tā kā Brazīlijā nebija pieejama importa statistika par “sārņiem, pelniem un atlikumiem”, kas atspoguļoja konkrētu blakusproduktu, kuru izmeklējamā ražojuma ražošanas procesā radīja viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Komisijai bija jāizmanto alternatīva metode, lai noteiktu neizkropļotu “sārņu, pelnu un atlikumu” cenu. Šajā sakarā Komisija aprēķināja attiecību starp šā blakusprodukta iekšzemes pārdošanas cenu ĶTR un kopējām materiālu izmaksām. Pēc tam šo attiecību piemēroja aprēķinātajām neizkropļotajām kopējām materiālu izmaksām un iegūto summu pēc tam dalīja ar faktisko pārdoto daudzumu, lai iegūtu neizkropļotu vienības cenu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ aprēķinātais etalons ir norādīts diapazonos 1. tabulā. Tomēr tas tika izpausts attiecīgajam ražotājam eksportētājam, konkrēti atklājot informāciju.

(157)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, CIF vērtībai, kas reģistrēta reprezentatīvās valsts importa statistikā, kura pieejama GTA, pieskaitīja attiecīgos ievedmuitas nodokļus.

(158)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(159)

Sīku informāciju par algām dažādās Brazīlijas ekonomikas nozarēs publicē Insitituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE). Komisija izmantoja jaunāko pieejamo 2022. gada statistiku par vidējām darbaspēka izmaksām attiecībā uz saimniecisko darbību 23.91 “Fabricação de produtos cerâmicos refratários” atbilstīgi Brazīlijas klasifikācijai CNAE 2.0. IBGE statistika sniedz informāciju par kopējām gada algām un saistītajām maksām un par darbinieku skaitu katrā saimnieciskās darbības nozarē 2022. gadā. Ņemta vērā tikai informācija par personālu, kas saistīts ar ražošanu. Izmantojot valsts patēriņa cenu indeksu, vērtības tika indeksētas atbilstoši izmeklēšanas periodam (71).

(160)

Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrija (72) publicē elektroenerģijas un gāzes cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) izmeklēšanas periodā. Mēneša biļetenā publicētās likmes ietvēra Imposto sobre Circulação de Mercadorias e Serviços (“ICMS”), kas ir nodoklis, ko Brazīlijas štati iekasē par preču apriti un transporta un sakaru pakalpojumu sniegšanu starp štatiem un starp pašvaldībām. Šā nodokļa atmaksu varēja pieprasīt rūpnieciskie lietotāji, un tas tika atskaitīts no noteiktās atsauces vērtības. Tā kā Brazīlijas valstis izmeklēšanas periodā iekasēja ICMS 17–18 % apmērā atkarībā no valsts, Komisija pārrēķināja elektroenerģijas un gāzes atsauces vērtības, atņemot vidēji 17,5 % ICMS. Pārrēķinātā elektroenerģijas cenas atsauces vērtība ir vidējais rūpniecības tarifs IP laikā un ir 0,98 CNY/kWh, savukārt gāzes atsauces vērtība ir 4,32 CNY/m3.

(161)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(162)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(163)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja finanšu datus par 2023. vai 2024. gadu atkarībā no uzņēmumu datu pieejamības par trim Brazīlijas uzņēmumiem, kas darbojas ar NACE kodu 23.9. Šie uzņēmumi ir Bozel Brasil S.A., Trevo Industrial de Acartonados S/A un Technosulfur Sistema de tratamento de metais liquidos Ltda, kā noskaidrots no Orbis. Greca Distribuidora de Asflatos Ltda, kas arī identificēts ar NACE kodu 23.9, netika ņemts vērā, jo jaunākie identificētie viegli pieejamie finanšu pārskati bija par 2022. gadu, t. i., ārpus izmeklēšanas perioda.

(164)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(165)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Šie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 144.–146. apsvērumā.

(166)

Kad bija noteiktas neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā paskaidrots 162. apsvērumā.

(167)

PVA izmaksas un peļņa, kas noteikta, pamatojoties uz trīs uzņēmumu finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 163. apsvērumā, tika piemērotas neizkropļotu izgatavošanas izmaksu un izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu summai; t. i., ražošanas izmaksām.

(168)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 13,25 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 19,68 %.

(169)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(170)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kurš darbojās kā importētājs.

(171)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(172)

Ražotājam eksportētājam, kurš eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas darbojās kā importētājs, kura mītne ir Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, arī PVA izmaksas, kas faktiski radušās saistītajam importētājam, un peļņu [4–6] % (73) apmērā, kas tika iegūta no diviem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem Savienībā.

(173)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(174)

Kā skaidrots 169. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(175)

Attiecībā uz korekcijām Komisija konstatēja, ka uz HS kodu, saskaņā ar kuru izmeklējamais ražojums ir klasificēts eksportam ĶTR, attiecas neatmaksājams PVN 13 % apmērā, savukārt normālā vērtība tika aprēķināta bez PVN. Tāpēc, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šis PVN, tika veikta normālās vērtības augšupvērsta korekcija. Komisija nekonstatēja iemeslus citai normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(176)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un citas izmaksas.

(177)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: transports, apdrošināšana, apstrāde un iekraušana, iepakošanas izdevumi, kredīta izmaksas un banku maksājumi. Korekcija tika veikta arī attiecībā uz komisijas maksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu Runbao saistītajam tirgotājam, atskaitot salikto komisijas maksu (pamatojoties uz saistītā tirgotāja PVA izmaksām un nosacīto peļņu [4–6 %] apmērā), ko pēc analoģijas izmantoja saistītajiem importētājiem, kā paskaidrots iepriekš 172. apsvērumā.

(178)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(179)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(180)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām kā vidējā svērtā starpība.

(181)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 118,88 %.

(182)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā. Kā minēts 20. apsvērumā, šajā lietā sadarbības līmenis ir ļoti zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija mazāk nekā 20 % no kopējā importa Savienībā izmeklēšanas periodā.

(183)

Komisija atgādināja, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 10. iedaļā (74) ieinteresētās personas tika informētas, ka nesadarbošanās vai tikai daļēja sadarbība varētu novest pie konstatējumiem, kuru pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un tas šīm personām varētu radīt mazāk labvēlīgus rezultātus. Ņemot vērā to, ka ieinteresētās personas tika skaidri brīdinātas par nesadarbošanās sekām un ka šajā gadījumā sadarbības līmenis bija īpaši zems, Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt atlikušo dempinga maksājumu, pamatojoties uz dempinga situāciju, kas novērota attiecībā uz Saite – izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja ar augstāko dempinga starpību – veiktās pārdošanas apjoma apakškopu, kura veido 7 % no visu izlasē iekļauto uzņēmumu kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šis pārdošanas apjoms tika uzskatīts par pamatotu un reprezentatīvu aizstājējvērtību attiecībā uz to eksportētāju dempingu, kuri nesadarbojās.

(184)

Tāpēc atlikušā dempinga starpība tika noteikta 136,36 % apmērā.

(185)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(186)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja deviņi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(187)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika noteikts aptuveni 131 810 tonnu apmērā, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, datiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem, un atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Kā norādīts 14. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 44 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(188)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem Savienībā, salīdzinātiem ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem; b) Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importa apjomu no visām trešām valstīm.

(189)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā tonnās

(190)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. Patēriņš Savienībā laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam samazinājās par 3 %, un 2023. gadā tas samazinājās ievērojami – par 19 procentpunktiem. No 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš palielinājās par 2 procentpunktiem, bet saglabājās par 20 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(191)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(192)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(193)

Imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā palielinājās no 140 372 tonnām līdz 160 549 tonnām, kas atbilst kāpumam 14 % apmērā. Pēc ievērojama pieauguma 25 % apmērā 2022. gadā, kad imports sasniedza maksimumu 175 343 tonnu apmērā, apjomi 2023. gadā samazinājās līdz 151 650 tonnām, pirms izmeklēšanas periodā tie daļēji atguvās. Kopējais pieaugums izmeklēšanas periodā bija 14 %.

(194)

Minētā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 37 % līdz 53 %, proti, par 42 % laikposmā, kad patēriņš Savienībā pastāvīgi samazinājās.

(195)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un veidoja 4 % no Ķīnas importa apjoma Savienībā IP laikā.

(196)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(197)

Attiecīgajā periodā Ķīnas importa vidējā cena palielinājās par 8 %. Cenas vispirms palielinājās par aptuveni 44 %, 2022. gadā sasniedzot 1 169 EUR/t. Tam sekoja samazinājums par 37 procentpunktiem 2023. gadā, kad cenas samazinājās līdz 865 EUR/t, bet izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga – līdz 878 EUR/t. Cenu svārstības galvenokārt ietekmēja izejvielu izmaksu svārstības.

(198)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū (koriģētām EXW līmenī) un tādas atbilstošās vidējās svērtās cenas katram ražojuma veidam importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, kuras noteiktas, pamatojoties uz izmaksām, apdrošināšanu, fraktu (CIF) (ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām).

(199)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Bija nepieciešama PKN korekcija, ņemot vērā konstatēto nekonsekvenci PKN aprakstā attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu, kā izklāstīts 11. apsvērumā. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 42,94 % līdz 61,37 %. Tika konstatēts, ka aptuveni 99,9 % no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa apjoma bija par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(200)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēta arī ievērojama cenu apspiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un tā, lai panāktu samērīgu peļņas līmeni (sk. tālāk 8. tabulu). Ievērojamo cenu apspiešanu apstiprina dati 4. un 8. tabulā, kā arī mērķa cenu samazinājums, kas konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem.

(201)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(202)

Kā minēts 1.5. iedaļā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(203)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko par visiem ražotājiem Savienībā sniedzis sūdzības iesniedzējs atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras attiecīgā gadījumā pārbaudītas, tās salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(204)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(205)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(206)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(207)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pastāvīgi un ievērojami samazinājās – par 37 %. Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam ražošanas apjoms samazinājās par 11 %. Šī lejupvērstā tendence 2023. gadā paātrinājās, ražošanas apjomam samazinoties par 34 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Izmeklēšanas periodā kritums turpinājās, sasniedzot 131 810 tonnu, kas ir 37 % samazinājums salīdzinājumā ar sākotnējo apjomu.

(208)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda saglabājās stabila 305 500 tonnu līmenī. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazināšanos attiecīgajā periodā, jaudas izmantojums strauji samazinājās no 69 % 2021. gadā līdz 43 % IP laikā.

(209)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(210)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 37 %, un tās tirgus daļa samazinājās par 22 %, samazinot tās tirgus daļu no 41 % 2021. gadā līdz 32 % IP laikā.

(211)

Savienības patēriņa samazināšanās kontekstā Savienības ražošanas nozare piedzīvoja ievērojamu ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu, kas pārsniedza kopējo Savienības tirgus sarukumu. Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji pasliktinājās straujāk nekā tirgū, uzsverot ražošanas nozares īpaši neaizsargāto stāvokli attiecīgajā periodā un negatīvo izaugsmi.

(212)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(213)

Savienības ražošanas nozarē nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %, un kopējais nodarbināto skaits samazinājās no 1 145 darbiniekiem 2021. gadā līdz 962 darbiniekiem izmeklēšanas periodā.

(214)

Ņemot vērā ražošanas apjoma un nodarbinātības samazinājumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, kuras gadā saražo viens nodarbinātais, attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. Ražīgums no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 3 %, un šis nelielais uzlabojums bija saistīts nevis ar izlaides atjaunošanos, bet gan ar turpmāku darbaspēka samazinājumu.

(215)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(216)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(217)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(218)

Pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %. 2022. gadā cena palielinājās par 39 %, atspoguļojot resursu izmaksu pieaugumu. Tomēr tas nesaglabājās. Vidējā cena 2023. gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā turpināja samazināties, sasniedzot [1 446–1 692] EUR par tonnu.

(219)

Tajā pašā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 29 %. No 2021. gada līdz 2022. gadam bija ievērojams palielinājums – par 49 %. Šī tendence turpinājās arī 2023. gadā ar turpmāku pieaugumu par 5 procentpunktiem, bet izmeklēšanas periodā minētās izmaksas samazinājās. Savienības cenu vispārējo pieaugumu galvenokārt noteica izejvielu cenu attīstība un uzņēmumu nespēja pilnībā izmantot apjomradītus ietaupījumus pārdošanas un ražošanas samazinājuma dēļ.

(220)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(221)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %.

(222)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(223)

Absolūtā izteiksmē izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Tomēr šis kopējais samazinājums ietver ievērojamas svārstības attiecīgajā periodā. Konkrētāk, laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam krājumu līmenis palielinājās par 6 %, kam sekoja ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem 2023. gadā. Pēc tam no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam krājumi atkal palielinājās – par 4 procentpunktiem.

(224)

Ņemot vērā ražošanas apjomus, attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma palielinājās par 12 %. Proti, laikposmā no 2021. gada līdz 2023. gadam šī attiecība palielinājās par 38 %, kas liecina par būtisku neatbilstību starp ražošanu un krājumu nodošanu. Lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās daļēji atjaunot krājumu līmeni līdz ražošanai no 2023. gada līdz IP, krājumu rādītājs perioda beigās saglabājās par 12 % augstāks nekā 2021. gadā.

(225)

Šī tendence liecina, ka, neraugoties uz centieniem pielāgot ražošanu, nepārdoto krājumu uzkrāšanās, jo īpaši ražošanas samazināšanās periodos, atspoguļo grūtības piekļūt Savienības tirgum.

(226)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(227)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, sarūkot no gandrīz [2–6] % 2021. gadā līdz aptuveni [(– 14)–(– 10)] % izmeklēšanas periodā. Rentabilitāte 2022. gadā īslaicīgi palielinājās līdz [3–7] %, kam sekoja strauja lejupslīde līdz [(– 17)–(– 13)] % zaudējumiem 2023. gadā. Neraugoties uz sekojošo daļējo atveseļošanos, rentabilitāte izmeklēšanas periodā saglabājās negatīva.

(228)

Neto naudas plūsma norāda uz Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma visā attiecīgajā periodā bija negatīva, vēl vairāk pasliktinoties ieguldījumu izdevumu un darbības zaudējumu pieauguma dēļ. Šo pastāvīgi negatīvo naudas plūsmu uzturēja finansiāls atbalsts no Savienības ražotāju galīgajiem akcionāriem, kuri, neraugoties uz sarežģīto finanšu vidi, turpināja atbalstīt uzņēmumu ieguldījumu programmas.

(229)

Gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %, no 2021. gada līdz 2022. gadam tas ievērojami palielinājās par 171 %, bet vēlāk samazinājās nākamajā periodā līdz IP. Ieguldījumu pieauguma galvenais mērķis bija saglabāt esošo jaudu un aizstāt būtiskos ražošanas aktīvus. Ieguldījumi turpinājās, neraugoties uz spēcīgu konkurenci, tirgus daļas zaudēšanu un finansiāli sarežģītu situāciju.

(230)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas samazinājās par 287 %, sākot no [(– 10)–(– 8)] % 2021. gadā līdz [(– 41)–(– 35)] % izmeklēšanas periodā. Šāda negatīva dinamika liecināja, ka, lai gan ieguldījumi tika turpināti, lai saglabātu konkurētspēju, ienākums no šiem ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija ievērojami krities.

(231)

Kā paskaidrots 227. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu bija balstīta uz finansiālo atbalstu, ko sniedza Savienības ražotāju galīgie akcionāri, kuri turpināja atbalstīt uzņēmumu ieguldījumus.

(232)

Situācijā, kad Savienībā ievērojami samazinājās patēriņš (– 20 %), imports no Ķīnas par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (+14 %). Tas ļāva Ķīnas ražotājiem eksportētājiem IP iegūt 53 % lielu tirgus daļu (pieaugums no 37 % 2021. gadā).

(233)

Šādos apstākļos Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās, kā liecina visi galvenie makroekonomiskie rādītāji ar negatīvu tendenci: ražošanas apjoms (– 37 %), Savienības pārdošanas apjoms (– 37 %) un ievērojams tirgus daļas samazinājums (no 41 % līdz 32 %) attiecīgajā periodā.

(234)

Reaģējot uz Ķīnas importa zemo cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare centās samazināt izmaksas un pielāgoja nodarbinātību (– 16 %). Ieguldījumi attiecīgajā periodā turpinājās, cenšoties saglabāt konkurētspēju. Tomēr Ķīnas importa par dempinga cenām radītā spiediena rezultātā, kas izpaudās kā lielāki apjomi un zemas cenas, Savienības pārdošanas apjoms, ražīgums un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā strauji samazinājās.

(235)

Galvenokārt būtiska izejvielu cenu pieauguma dēļ attiecīgajā periodā ievērojami pieauga Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas (+29 %).

(236)

Savienības ražošanas nozares izmaksas palielinājās vairāk nekā pārdošanas cenas. Tādējādi rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās – no mērenas situācijas (+[2–6] %) 2021. gadā līdz neilgtspējīgam scenārijam, kas nes zaudējumus ([(– 14)–(– 10)] %) IP laikā.

(237)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(238)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, ES patēriņa samazināšanās, enerģijas cenu pieaugums Savienībā, neizdevīgi konkurences apstākļi galvenās izejvielas izmantošanā, pienācīga ieguldījumu līmeņa trūkums, Ķīnas kausētā alumīnija oksīda pašimports.

(239)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar laiku, kad tirgū būtiskos apjomos iespiedās imports par dempinga cenām no Ķīnas aizvien lielākos apjomos un tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izraisīju cenu apspiešanu. Šajā ziņā 3. un 4. tabulā atspoguļotās Ķīnas importa apjomu un cenu dinamikas dēļ tika apspiests Savienības ražošanas nozares cenu līmenis, un tas liecina, ka starp abām parādībām pastāv cēloņsakarība.

(240)

Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %: aptuveni no 140 372 tonnām 2021. gadā, kad tas veidoja 37 % lielu tirgus daļu, līdz 160 549 tonnām izmeklēšanas periodā, kad tā tirgus daļa bija 53 %. Šis pieaugošais imports par zemām cenām neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam. Tāpat tirgus daļas un pārdošanas apjoma samazināšanās, kas savukārt izraisīja ražošanas izlaides samazināšanos, negatīvi ietekmēja ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas, jo samazinājās apjomradīti ietaupījumi.

(241)

Tas ļoti negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Situācijā, kad pieauga izmaksas un Ķīnas imports par dempinga cenām radīja cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt cenas un ražošanas apjomus ilgtspējīgā līmenī, kā rezultātā ļoti strauji samazinājās tās rentabilitāte – no 4 % līdz zaudējumiem (– 13 %) – un attiecīgi pasliktinājās tās finansiālie rādītāji.

(242)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei cenas un apjoma ziņā.

(243)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(244)

Salīdzinot ar Ķīnu, pārējās trešās valstis attiecīgajā periodā bija maz pārstāvētas Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā lielāko trešo valstu – Ukrainas, Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas un Bahreinas – tirgus daļas IP laikā saglabājās stabilas, ar minimālām izmaiņām vai bez izmaiņām, attiecīgi 5 %, 2 %, 2 % un 2 % līmenī. Importa no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, kopējā tirgus daļa samazinājās no 22 % 2021. gadā līdz 15 % IP laikā.

(245)

Attiecīgajā periodā Ukraina pārdeva par zemākām cenām nekā Ķīna. Bahreina pārdeva par cenām, kas bija nedaudz zemākas par Ķīnas cenām, tikai 2022. gadā un izmeklēšanas periodā, savukārt visas pārējās valstis visā attiecīgajā periodā saglabāja augstāku cenu līmeni. Neraugoties uz zemākām cenām, Ukraina veidoja tikai 5 % no tirgus, kas ir ievērojami mazāk nekā Ķīnas dominējošie 53 % IP laikā. Bahreinas tirgus daļa bija vēl mazāka – tikai 2 %. Šī ierobežotā citu trešo valstu klātbūtne tirgū liecina, ka, lai gan Ukraina un Bahreina kādā brīdī piedāvāja zemākas cenas, to kopējā ietekme nebija pietiekama, lai vājinātu cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(246)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka no citām valstīm veiktā importa ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(247)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(248)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %, sarūkot no 26 049 tonnām 2021. gadā līdz 15 649 tonnām izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējās cenas samazinājās par 22 %.

(249)

Kā paskaidroja Savienības ražošanas nozare, Savienības ražotāju eksporta rādītāju pasliktināšanās ir skaidrojama ar Ķīnas ražotāju spiedienu uz citu trešo valstu tirgiem, kas savukārt ir izraisījis Savienības ražotāju eksporta samazināšanos. Eksporta pārdošanas apjoma samazinājums absolūtā izteiksmē ir ievērojami mazāks nekā pārdošanas apjoma samazinājums Savienībā. Turklāt visā attiecīgajā periodā vidējā eksporta cena pārdošanai uz trešām valstīm bija ievērojami – par 21 % – augstāka nekā Savienības pārdošanas cena.

(250)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāju ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(251)

Dažas personas apgalvoja, ka patēriņa samazinājums Savienībā bija kaitējuma cēlonis.

(252)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, tas tikai pastiprināja Ķīnas importa par dempinga cenām ietekmi. Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās straujāk nekā patēriņš Savienībā. Patēriņš samazinājās par 20 %, savukārt Savienības ražotāju pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 37 %. Tāpat ievērojami samazinājās arī imports no visām pārējām trešām valstīm. Turpretī tajā pašā periodā Ķīnas tirgus daļa palielinājās no 37 % līdz 53 % sakarā ar importu par zemām cenām.

(253)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības patēriņa samazināšanās ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(254)

Dažas personas apgalvoja, ka enerģijas cenu pieaugums Savienībā bija kaitējuma cēlonis.

(255)

Enerģija ir viens no galvenajiem izmaksu elementiem kausētā alumīnija oksīda ražošanā. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka 2022. gadā, kad enerģijas cenas bija ievērojami augstākas nekā pārējā attiecīgajā periodā, Savienības ražotāji joprojām spēja gūt peļņu un pat uzlabot rentabilitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas bija iespējams, jo daļu no palielinātajām enerģijas izmaksām varēja pārnest uz lietotājiem.

(256)

Proti, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad enerģijas cenas bija samazinājušās līdz ievērojami zemākam līmenim nekā 2022. gadā, Savienības ražošanas nozare vairs nespēja attiecīgi koriģēt cenas un samazinājās rentabilitāte. Tas norāda, ka, lai gan enerģijas cenas ietekmē ražošanas izmaksas, galvenā problēma radās, kad Savienības ražotājiem tika liegts saskaņot savas cenas ar izmaksu attīstību negodīgas konkurences dēļ, ko radīja Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām.

(257)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības enerģijas cenu ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(258)

Dažas personas apgalvoja, ka kaitējuma cēlonis ir Eiropas un Ķīnas ražotāju izmantoto izejvielu izcelsmes un izmaksu atšķirības, īpaši nošķirot boksītu un alumīnija oksīdu.

(259)

Attiecībā uz iespējamiem nelabvēlīgiem apstākļiem saistībā ar izejvielām izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas un Savienības ražotāju ražošanas procesos un izmantotajās izejvielās nav būtisku atšķirību. Attiecībā uz izejvielu izmaksām, kā izklāstīts iepriekš 3.2.1. iedaļā, tika konstatēts, ka Ķīnas izejvielu tirgus ir izkropļots.

(260)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare cieta no ieguldījumu trūkuma un novecojušu ražotņu trūkuma un ka tas ir kaitējuma cēlonis.

(261)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražotāji pēdējos gados ir ieguldījuši pilnīgi jaunās iekārtās. Turklāt, kā parādīts 11. tabulā, gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %, liecinot, ka ieguldījumu aktivitāte turpinājās, neraugoties uz sarežģīto finanšu vidi.

(262)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka iespējamais ieguldījumu trūkums neatbilst realitātei un nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(263)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pati importēja kausēto alumīnija oksīdu no Ķīnas un ka tas bija kaitējuma cēlonis.

(264)

Izmeklēšanā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozare dažus attiecīgā ražojuma daudzumus importēja no Ķīnas. Tomēr šā importa apjoms bija ierobežots, proti, [2 800–3 800] tonnas, kas ir aptuveni 1 % no Savienības patēriņa IP laikā. Izmeklēšanā arī tika secināts, ka Savienības ražošanas nozare ne tikai tālākpārdeva importētos ražojumus, bet gan pārstrādāja tos pirms to tālākpārdošanas. Tas sniedza pievienoto vērtību. Šā importa pārdošanas apjoms nebija mazāks par Savienības ražotāja ražošanas apjomu, un tā apjoms bija nenozīmīgs.

(265)

Turklāt tas, ka imports no Ķīnas palielinājās neatkarīgi no Savienības ražotāja pašimporta attīstības, liecina, ka Ķīnas imports būtu palielinājies un būtu ieguvis ES tirgus daļu, pat ja nebūtu Savienības ražotāja pašimporta no Ķīnas.

(266)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražotāju pašimporta no Ķīnas ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(267)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas, kas apspieda Savienības tirgus cenu. Tā kā ievērojami palielinājās imports par dempinga cenām no Ķīnas, Savienības ražošanas nozarei tika liegts noteikt cenas un ražošanas apjomus ilgtspējīgā līmenī, kā rezultātā ievērojami pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis.

(268)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā lejupslīde sakrita ar Ķīnas izcelsmes importa par zemām dempinga cenām strauju pieaugumu. Šā importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām, radot spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz tirgus cenām, kas izraisīja cenu apspiešanu. Rezultātā Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam. Tādējādi samazinājās pārdošanas apjoms, samazinājās izlaide un ievērojami samazinājās rentabilitāte. Šo norišu laiks un mērogs nosaka skaidru cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(269)

Komisija pārbaudīja alternatīvus faktorus, kas būtu varējuši veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tie ietvēra importu no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus, Savienības patēriņa samazināšanos, pieaugošās enerģijas izmaksas, izejvielu ieguvi un izmaksas, iespējamo investīciju trūkumu un Ķīnas kausētā alumīnija oksīda pašimportu. Tomēr netika konstatēts, ka neviens no tiem nevājina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(270)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(271)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu – boksīta un alumīnija oksīda – tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību (sk. tālāk 280.–282. apsvērumu).

(272)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(273)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas normai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(274)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Pamatpeļņa tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļautās Savienības ražošanas nozares vēsturisko rentabilitāti laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pirms Covid-19 pandēmijas izraisītajiem traucējumiem. Šāds peļņas procents tika noteikts 7 % apmērā.

(275)

Viens no abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja uzņēmuma iekšējo uzskaiti saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem un konstatēja pamatotus prasījumus. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem IP laikā līmeni, ko būtu bijis iespējams sasniegt normālos konkurences apstākļos, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šāda starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, katram izlasē iekļautajam uzņēmumam bija 1–3,06 % apmērā.

(276)

Šī procentuālā daļa tika pieskaitīta 273. apsvērumā minētajai 7 % mērķa peļņai, tādējādi atkarībā no izlasē iekļauto Savienības ražotāju stāvokļa iegūstot mērķa peļņu 7–10,06 %.

(277)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja tādas turpmākās izmaksas, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un pamatregulas I.a pielikumā minētajām SDO konvencijām, kuras Savienības ražošanas nozarei radīsies tāda pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija noteica papildu izmaksas 89,34 EUR par tonnu, no kurām tā atskaitīja faktiskās izmaksas par atbilstību šādām konvencijām IP laikā, proti, 72,26 EUR par tonnu, tādējādi iegūstot 17,08 EUR par tonnu. Šī starpība tika pieskaitīta cenai, kas nerada kaitējumu.

(278)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgo ražojumu vidējo cenu, kas neizraisa kaitējumu, 1 880 EUR/t apmērā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 275. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(279)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(280)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, un “visu pārējo attiecīgās valsts izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem.

(281)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(282)

Tomēr, tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, bija lielākas nekā dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata. Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir pareizi noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(283)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(284)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, arī Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(285)

Savienības ražošanas nozari veido deviņi uzņēmumi, kas ģeogrāfiski atrodas visā Eiropā un tieši nodarbina aptuveni 962 darbiniekus. Lielākā daļa šo Savienības ražotāju atbalstīja sūdzību, un neviens neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(286)

Pašreizējais rentabilitātes līmenis nav ilgtspējīgs. Gaidāms, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei daļēji atgūt zaudēto tirgus daļu un noteikt cenas līmenī, kas sedz vismaz izmaksas.

(287)

Pasākumu neesamībai, visticamāk, būtu ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari attiecībā uz turpmāku cenu apspiešanu un turpmāku pārdošanas apjoma samazinājumu, tādējādi radot lielākus zaudējumus un, iespējams, ražošanas iekārtu slēgšanu, atlaišanu un galu galā veselu uzņēmumu slēgšanu. Šādas norises varētu izraisīt Eiropas ražošanas pārtraukšanu, kas ilgtermiņā ietekmētu Savienības rūpniecības noturību un autonomiju, jo īpaši ņemot vērā to, ka kausētais alumīnija oksīds, kas ir būtisks tērauda, citu metālu, stikla un saistītu materiālu ražošanai, vēsturiski ir ticis uzskatīts par sensitīvu ražojumu.

(288)

Tāpēc Komisija secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(289)

Pieteicās 12 nesaistīti importētāji, no kuriem divas atbildes tika iesniegtas pēc termiņa. Tika saņemti arī vairāki iesniegumi un komentāri. Kā minēts 1.5. iedaļā, Komisija izveidoja izlasi no diviem importētājiem, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(290)

Vairāki importētāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana tiem un klientiem palielinātu materiālu izmaksas. Šīs papildu izmaksas būtu grūti segt, un tādējādi tiktu apdraudēta to rentabilitāte un konkurētspēja. Tika izteikti arī citi apgalvojumi par Savienības ražošanas nozares jaudas trūkumu, lai apmierinātu pieprasījumu Savienībā, tādējādi apgalvojot, ka pasākumi radītu deficītu tirgū. Turklāt tika izteikti apgalvojumi par Savienības ražotāju intereses trūkumu konkrētu materiālu piegādē.

(291)

Komisija norādīja, ka maksājumu noteikšanas rezultātā nebūtu jālikvidē viss imports no ĶTR. Pasākumu noteikšana ir paredzēta, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pēc kuriem Ķīnas ražotāji eksportētāji var turpināt eksportēt uz Savienību par taisnīgām cenām. Otrkārt, lai gan pasākumu noteikšanai var būt negatīva ietekme uz importētājiem, kas importē tikai no ĶTR, ņemot vērā iespējamo importa pieaugumu no citām trešām valstīm, kā minēts 7.4. iedaļā tālāk, importētājiem vajadzētu būt iespējai mainīt piegādes avotus.

(292)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražotāji nav ieinteresēti piegādāt konkrētus materiālus, Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare ražo plašu kausētā alumīnija oksīda ražojumu klāstu. Izmeklēšanas periodā, kā arī iepriekšējos gados Savienības ražošanas nozare pastāvīgi piegādāja kausēto alumīnija oksīdu dažādās kategorijās un kvalitātēs, kas pielāgotas dažādu lietotāju nozaru īpašajām prasībām.

(293)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares jaudas trūkumu Komisija šo apgalvojumu aplūko tālāk 7.4. iedaļā.

(294)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka gaidāmā pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītiem importētājiem kopumā būs ierobežota un nav svarīgāka par pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(295)

Pieteicās aptuveni 50 lietotāji un lietotāju apvienības. Atbildes uz anketas jautājumiem un vēl vairākas piezīmes iesniedza 18 lietotāji.

(296)

Tika izvirzīti iebildumi, kuros apgalvots, ka antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ palielinātos izmaksas lietotājiem un būtu grūti tās novirzīt uz klientiem, tāpēc tiktu apdraudēta lietotāju rentabilitāte un konkurētspēja. Daži lietotāji apgalvoja, ka izmaksu pieaugums, kas saistīts ar maksājumu noteikšanu, varētu apdraudēt to darbības ilgtspēju. Daži lietotāji apgalvoja, ka tā rezultātā varētu tikt apdraudēta konkrētu ražošanas darbību dzīvotspēja Savienībā, kas varētu izraisīt uzņēmumu lieluma samazināšanu, pārvietošanu ārpus Savienības un/vai slēgšanu.

(297)

Komisija norādīja, ka lietotāji galvenokārt ražo abrazīvus un ugunsizturīgus materiālus, kuru galvenais izejmateriāls ir kausētais alumīnija oksīds. Saskaņā ar apvienību sniegto informāciju ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozare patēriņa ziņā katru gadu iepērk aptuveni 80 000 tonnu. Tiek lēsts, ka abrazīvo materiālu rūpniecības nozares patēriņš ir no 200 000 līdz 250 000 tonnu gadā. Šī nozare veido aptuveni 60–70 % no Savienības kopējā kausētā alumīnija oksīda pieprasījuma. Attiecībā uz nodarbinātību – ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā Eiropā ir nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku, savukārt abrazīvo materiālu rūpniecībā Vācijā un Itālijā vien ir aptuveni 8 400 darbvietu. Attiecībā uz apgrozījumu – ugunsizturīgo materiālu rūpniecība Eiropā rada gada ieņēmumus aptuveni 4 miljardu EUR apmērā. Tikai Vācijā un Itālijā vien abrazīvo materiālu rūpniecība rada gada ieņēmumus aptuveni 2,3 miljardu EUR apmērā.

(298)

Pamatojoties uz lietotāju anketās sniegto informāciju, tika konstatēts, ka IP laikā ar izmeklējamo ražojumu saistītā darbība svārstījās proporcionāli tā kopējai darbībai un bija no 5 % līdz 30 % no ugunsizturīgo materiālu rūpniecības kopējā apgrozījuma un no 25 % līdz 85 % no kopējā apgrozījuma abrazīvo materiālu rūpniecībā. IP laikā darbība, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, veidoja aptuveni 15 % no to lietotāju kopējās darbības, kuri sadarbojās, ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā, un aptuveni 53 % no lietotājiem, kas sadarbojās, abrazīvo materiālu rūpniecībā.

(299)

Lietotāji, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, veidoja aptuveni 20 % no kausētā alumīnija oksīda kopējā patēriņa Savienībā un aptuveni 25 % no Savienības importa no Ķīnas. No šīm atbildēm izriet, ka aptuveni 50 % no kausētā alumīnija oksīda, ko izmanto abrazīvo materiālu rūpniecībā, bija no Ķīnas, savukārt Ķīnas izcelsmes īpatsvars ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā bija aptuveni 65–69 %.

(300)

Komisija aplēsa, ka tad, ja maksājumi tiktu noteikti ierosinātajā līmenī un visi pārējie faktori paliktu nemainīgi, ražošanas izmaksas lietotājiem atkarībā no konkrētā uzņēmuma varētu palielināties par 10–30 %. Konkrētāk, ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā aplēstais ražošanas izmaksu pieaugums būtu no 10 % līdz 30 %, savukārt abrazīvo materiālu rūpniecībā paredzams, ka pieaugums būs no 10 % līdz 23 %. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šo aplēšu pamatā ir pieņēmums, ka viss kausētais alumīnija oksīds ir Ķīnas izcelsmes. Faktiski piegāde pakārtotajām nozarēm ir daudzveidīgāka. Tiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, aptuveni 50 % no kausētā alumīnija oksīda, ko izmanto abrazīvu materiālu ražošanā, un aptuveni 65 % ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā bija Ķīnas izcelsme. Tas liecina, ka ievērojama daļa piegāžu nāk no avotiem, kas nav Ķīna, un tas mazinātu maksājumu vispārējo ietekmi uz izmaksām. Turklāt faktiskā ietekme uz ražošanas izmaksām atšķirsies atkarībā no katra uzņēmuma konkrētā piegādes avota struktūras. Tie, kuriem ir mazāka atkarība no Ķīnas avotiem, visticamāk, piedzīvos ierobežotāku izmaksu pieaugumu, savukārt tie, kuriem ir lielāka atkarība, varētu tikt skarti vairāk. Tāpēc ierosināto maksājumu ietekme būtu jānovērtē, ņemot vērā šīs dažādās sagādes stratēģijas.

(301)

Attiecībā uz pasākumu iespējamo ietekmi uz rentabilitāti situācija ir sarežģīta iesaistīto uzņēmumu dažādības dēļ. Rentabilitāte lietotāju vidū atšķīrās gan nozarēs, gan atsevišķos uzņēmumos, un daži ziņoja par pozitīvām starpībām, savukārt citi darbojās ar zaudējumiem.

(302)

Komisija uzskatīja, ka ietekme uz lietotāju rentabilitāti lielā mērā būtu atkarīga no diviem galvenajiem faktoriem: lietotāju spējas novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem un spējas aizstāt no Ķīnas pašlaik iepirktos izejmateriālus ar materiāliem no alternatīviem piegādātājiem, ar nosacījumu, ka šo piegāžu cenas pēc tam, kad tiks noteikti maksājumi Ķīnas importam, varētu mazināt ietekmi uz cenām.

(303)

Ir nepieciešams sīkāks novērtējums attiecībā uz spēju pārnest izmaksu pieaugumu. Tomēr Komisija atzīst, ka uzņēmumi, kas darbojas augstākas peļņas daļas segmentos un ražo specializētākus produktus, visticamāk, spēs pārnest papildu izmaksas uz saviem klientiem. Turpretī paredzams, ka uzņēmumi, kas ražo mazāk specializētus produktus un ir pakļauti plašākai konkurencei, saskarsies ar lielākām grūtībām to darīt. Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuri jau darbojas ar zaudējumiem, un tas liecina, ka tie vēl nav spējuši paaugstināt cenas pat pirms pasākumu noteikšanas.

(304)

Attiecībā uz citu piegādes avotu pieejamību izmeklēšanā tika konstatēts, kā sīkāk paskaidrots 7.4. iedaļā, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir uzticams kausētā alumīnija oksīda piegādes avots ar pietiekamu jaudu, lai apmierinātu Savienības lietotāju pieprasījumu. Tika arī konstatēts, ka lietotāji Savienībā nav atkarīgi tikai no importa no Ķīnas. Citas trešās valstis, piemēram, Bahreina, Brazīlija, Amerikas Savienotās Valstis un Ukraina, kā norādīts 5.2.1. iedaļā, jau ir Savienības tirgū un, visticamāk, palielinās savu eksportu uz Savienību, vēl vairāk samazinot atkarību no Ķīnas importa.

(305)

Turklāt, kā noteikts 244. apsvērumā, imports no Bahreinas un Ukrainas IP laikā bija par zemāku cenu nekā imports no Ķīnas, piedāvājot Savienības lietotājiem konkurētspējīgas alternatīvas. Tas, ka no šīm valstīm ir pieejams imports par zemākām cenām, palielina piedāvājuma daudzveidību un arī palīdz mazināt pasākumu iespējamo ietekmi uz importu no Ķīnas, nodrošinot, ka Savienības lietotājiem arī turpmāk ir pieejami ekonomiski dzīvotspējīgi kausētā alumīnija oksīda avoti.

(306)

Šie konstatējumi liecina, ka pasākumu noteikšana neradītu piegādes deficītu un ka piegādes pieejamība no trešām valstīm un Savienības par taisnīgām cenām zināmā mērā mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz lietotājiem. Tomēr ekonomiskā ietekme uz lietotāju nozarēm var ievērojami atšķirties atkarībā no to konkrētās pozīcijas tirgū, izmaksu struktūras un to spējas absorbēt vai pārnest izmaksu pieaugumu. Komisija plašāk izpētīs šo ietekmi.

(307)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nespēj piegādāt Savienības tirgum vajadzīgos daudzumus un ka tāpēc, ja tiks noteikti antidempinga maksājumi, pastāv būtisks deficīta risks Savienībā, arī attiecībā uz konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem.

(308)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šis arguments ir nepamatots. Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā nepietiekami izmantoja savu ražošanas jaudu. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas jaudas izmantojuma līmenis bija 43 % ar papildu neizmantoto jaudu aptuveni 180 000 tonnu apmērā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākā daļa neizmantotās jaudas ir pieejama nekavējoties vai var tikt izmantota ļoti īsā laikposmā ar minimālu ieguldījumu. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares neizmantotā jauda ļauj ražot visus galvenos attiecīgā ražojuma veidus. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda kopumā atbilst 305 360 tonnu patēriņam Savienībā IP laikā.

(309)

Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan kausētā alumīnija oksīda ražošana ir koncentrēta dažos svarīgos pasaules reģionos, ārpus Savienības esošā ārpus Ķīnas esošās ražošanas jauda var papildināt jau tā ievērojamo ražošanas jaudu Savienībā. Kā norādīts 12. tabulā, imports no trešām valstīm jau ir pastāv Savienības tirgū. Komisija uzskatīja, ka šis imports, visticamāk, palielināsies, ja samazināsies imports par dempinga cenām no Ķīnas. Tāpēc tiek secināts, ka Savienības un trešo valstu ražotāju kopējā neizmantotā jauda ārpus Savienības ir pietiekama, lai apmierinātu patēriņu Savienībā.

(310)

Dažas personas arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana attiecīgajam ražojumam radīs tirgus koncentrācijas risku, kas var izraisīt turpmāku attiecīgā ražojuma cenu pieaugumu.

(311)

Komisija atzīmēja, ka, lai gan Savienības konkurences noteikumi uzņēmumam, kuram ir ievērojama tirgus daļa, tik tiešām nosaka stingrākus rīcības standartus, tikai konkurences iestādes pieņem galīgo lēmumu, nosakot, vai uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis un vai tas tiek ļaunprātīgi izmantots. Antidempinga procedūrās Komisija pārbauda konkurences problēmas, lai, izvērtējot visus apstākļus, noteiktu, vai antidempinga pasākumu noteikšana patiešām būtu pret Savienības interesēm. Šādā analīzē nevar ietvert konkurences novērtējumu stingri juridiskā nozīmē, šādu novērtējumu var veikt tikai kompetentā konkurences iestāde. Katrā ziņā netika sniegti pārliecinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka sūdzības iesniedzējs veiktu pret konkurenci vērstu rīcību, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi, izņemot jau tā spēcīgo stāvokli tirgū un tā iesaistīšanos komercpraksē, ko parasti uzskata par standarta praksi, piemēram, diferencētas cenas, kas saistītas ar iepirkuma apjomiem un esošo darījumattiecību raksturu. Jāatgādina, ka antidempinga pasākumu noteikšanas mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ko izkropļo Ķīnas ražotāju eksportētāju negodīgā tirdzniecības prakse. Antidempinga pasākumu mērķis nav izspiest Ķīnas ražotājus eksportētājus no Savienības tirgus, bet gan radīt apstākļus, kuros Savienības ražotāji un trešo valstu ražotāji konkurētu taisnīgos apstākļos.

(312)

Dažas personas apgalvoja, ka to ražošanā izmantoto materiālu sertifikācijas process gan iekšēji, gan to klientiem ir ilgstošs un sarežģīts. Tas ietver stingras testēšanas un apstiprināšanas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību klientu prasībām. Ja pasākumi tiktu noteikti, tas varētu nozīmēt nepieciešamību mainīt piegādātājus vai materiālus, kam varētu būt nepieciešams atkārtotas sertifikācijas process un ražošanas aizkavēšanās, iespējams, ietekmējot līgumsaistības.

(313)

Komisija norādīja uz vairākiem mīkstinošiem faktoriem, kas ievērojami samazina šo risku. Gan Savienības ražošanas nozare, gan vairāki piegādātāji no trešām valstīm ir vispāratzīti kausētā alumīnija oksīda ražotāji. Šiem piegādātājiem ir daudzu gadu pieredze tirgū, piegādājot materiālus, kas atbilst nozares standartiem. Tāpat Savienības ražošanas nozare ir atzīta par kvalitātes ražotāju, kas spēj izpildīt stingras sertifikācijas prasības. Tās ražojumi bieži vien ir pirmie, kas tiek sertificēti Savienībā, un pēc tam tiek apsvērti alternatīvi avoti. Turklāt izmeklēšana tika sākta pirms vairākiem mēnešiem, dodot lietotājiem laiku sagatavoties iespējamām izmaiņām, novērtēt alternatīvus piegādātājus un vajadzības gadījumā sākt sertifikācijas procesus.

(314)

Komisija atzīst lietotāju nozaru paustās pamatotās bažas, jo īpaši attiecībā uz to spēju absorbēt vai novirzīt izmaksu pieaugumu un saglabāt rentabilitāti. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi padziļināti izskatīt šos jautājumus. Šajā nolūkā izmeklēšanas galīgajā posmā Komisija turpinās izvērtēt šo bažu apmēru un ietekmi, nodrošinot, ka visi pieņemtie galīgie pasākumi ir balstīti uz visaptverošu izpratni par plašāku ekonomisko ietekmi.

(315)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka, neraugoties uz lietotāju nozaru pamatotajām bažām, nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam nebūtu Savienības interesēs. Pasākumi tiek uzskatīti par juridiski pamatotiem un samērīgiem, jo tie ir nepieciešami, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, saglabātu Savienības ražošanas dzīvotspēju un nodrošinātu godīgu konkurenci Savienībā. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu šajā izmeklēšanas posmā noteikt pagaidu pasākumus, vienlaikus apņemoties turpināt novērtēt ietekmi uz lietotāju nozarēm.

(316)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(317)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi attiecīgās valsts izcelsmes ražojuma importam. Komisija 280. un 281. apsvērumā ir secinājusi, ka atbilstošajam līmenim, lai novērstu kaitējumu, vajadzētu būt dempinga starpībai.

(318)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(319)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(320)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam”.

(321)

Kaut arī ir prasība uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(322)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citastarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(323)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(324)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(325)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(326)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka ir plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām nosūtītie aprēķini ir pareizi.

(327)

Piezīmes par aprēķinu precizitāti netika saņemtas.

(328)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(329)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,