European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L

2023/2686

28.11.2023

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2686

(2023. gada 27. novembris),

ar ko groza konkrētus Padomes lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem, lai tajos iekļautu noteikumus par izņēmumiem humānu apsvērumu dēļ

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2021. gada 20. maija secinājumos par “Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES humanitāro rīcību: jaunas problēmas, tie paši principi” Padome atkārtoti apliecināja apņemšanos izvairīties un, ja tas nav iespējams, pēc iespējas mazināt Savienības ierobežojošu pasākumu izraisītu jebkādu potenciālu negribētu negatīvu ietekmi uz principiāliem humānās palīdzības pasākumiem. Padome atkārtoti apliecināja, ka Savienības ierobežojošie pasākumi atbilst visiem starptautiskajās tiesībās, jo īpaši starptautiskajās cilvēktiesībās, starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās bēgļu tiesībās, noteiktajiem pienākumiem. Tā uzsvēra, ka Savienības sankciju politikā ir svarīgi pilnībā ievērot humanitāros principus un starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp, attiecīgos gadījumos konsekventi iekļaujot Savienības ierobežojošos pasākumos humānās palīdzības izņēmumus un nodrošinot efektīvu satvaru, lai humānās palīdzības organizācijas šādus izņēmumus varētu izmantot.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (“ANO DP”) 2022. gada 9. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 2664 (2022), kurā tā atgādina savas iepriekšējās rezolūcijas, ar kurām nosaka sankciju pasākumus, reaģējot uz draudiem starptautiskajam mieram un drošībai, un kurā uzsver, ka pasākumi, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis veikušas nolūkā īstenot sankcijas, atbilst to saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nav paredzēti tādēļ, lai radītu nelabvēlīgas humanitāras sekas civiliedzīvotājiem vai lai atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz humānās palīdzības darbībām vai tiem, kas tās veic. ANO Drošības padome ANO DPR 2664 (2022) 1. punktā nolēma, ka ir atļauts sniegt, apstrādāt vai izmaksāt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus vai sniegt preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, un ka tas nav ANO DP vai tās sankciju komiteju noteiktās aktīvu iesaldēšanas pārkāpums.

(3)

2023. gada 14. februārī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/338 (1), kas, ievērojot ANO DP Rezolūciju 2664 (2022), ieviesa izņēmumu humānu apsvērumu dēļ Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos, ar kuriem īsteno vienīgi tos pasākumus, par kuriem lēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas. 2023. gada 31. martā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/726 (2), kas, ievērojot ANO DPR 2664 (2022), ieviesa izņēmumu humānu apsvērumu dēļ Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos, ar kuriem īsteno pasākumus, par ko lēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas, un papildu pasākumus, par kuriem lēmusi Padome.

(4)

Lai palielinātu Savienības ierobežojošo pasākumu režīmu konsekvenci un saskaņotību savā starpā un ar ierobežojošiem pasākumiem, ko pieņēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas, un lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, Padome uzskata, ka dažos ES ierobežojošo pasākumu režīmos būtu jāievieš izņēmums no sarakstā iekļautu fizisku vai juridisku personu un vienību aktīvu iesaldēšanas pasākumiem un ierobežojumiem darīt tām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, to attiecinot uz aktoriem, kas minēti ANO DPR 2664 (2022), kā arī uz organizācijām un aģentūrām, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts; vai uz dalībvalstu specializētajām aģentūrām. Turklāt Padome uzskata, ka būtu jāgroza atkāpes mehānisms attiecībā uz tām organizācijām un aktoriem, kas iesaistīti humānās palīdzības darbībās, kuras nevar gūt labumu no minētā atbrīvojuma. Padome arī uzskata, ka būtu jāievieš pārskatīšanas klauzulas, kas saistītas ar minētajiem izņēmumiem. Turklāt Padome uzskata, ka dažos citos Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos būtu jāievieš pārskatīšanas klauzulas, kas saistītas ar spēkā esošajiem noteikumiem par izņēmumiem humānu apsvērumu dēļ.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams grozīt Padomes Lēmumus 2010/638/KĀDP (3), 2011/72/KĀDP (4), 2011/101/KĀDP (5), 2011/173/KĀDP (6), 2012/642/KĀDP (7), 2013/184/KĀDP (8), 2014/145/KĀDP (9), (KĀDP) 2015/1763 (10), (KĀDP) 2017/2074 (11), (KĀDP) 2019/797 (12), (KĀDP) 2019/1720 (13), (KĀDP) 2021/1277 (14), (KĀDP) 2023/891 (15) un (KĀDP) 2023/1532 (16).

(6)

Dažu šā lēmuma pasākumu īstenošanai ir vajadzīga Savienības turpmāka rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/638/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 4. pantam pievieno šādus punktus:

“6.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

7.   Neskarot 6. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

8.   Ja piecu darba dienu laikā no 7. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

9.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar 7. un 8. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 8. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Izņēmumus, kas minēti 4. panta 6. un 7. punktā attiecībā uz 4. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

2. pants

Lēmumu 2011/72/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantam pievieno šādus punktus:

“6.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai sniegtu, apstrādātu vai izmaksātu līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus vai sniegtu preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

7.   Neskarot 6. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

8.   Ja piecu darba dienu laikā no 7. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

9.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar 7. un 8. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 5. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Izņēmumus, kas minēti 1. panta 6. un 7. punktā attiecībā uz 1. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

3. pants

Lēmumu 2011/101/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 5. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai sniegtu, apstrādātu vai izmaksātu līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus vai sniegtu preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

6.   Neskarot 5. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

7.   Ja piecu darba dienu laikā no 6. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

8.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar 6. un 7. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Izņēmumus, kas minēti 5. panta 5. un 6. punktā attiecībā uz 5. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

4. pants

Lēmumu 2011/173/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantam pievieno šādus punktus:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

8.   Neskarot 7. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, kompetentās iestādes dalībvalstīs var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

9.   Ja piecu darba dienu laikā no 8. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

10.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar 8. un 9. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. un 8. punktā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

5. pants

Lēmuma 2012/642/KĀDP 8. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Izņēmumu, kas minēts 5. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā attiecībā uz 4. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

6. pants

Lēmumu 2013/184/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 6. pantam pievieno šādu punktu:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.”;

2)

lēmuma 6.a pantu aizstāj ar šādu:

“6.a pants

1.   Neskarot 6. panta 7. punktu un atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

2.   Ja piecu darba dienu laikā no šajā pantā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

3.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo pantu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”;

3)

lēmuma 12. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 6. panta 7. punktā un 6.a panta 1. punktā attiecībā uz 6. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

7. pants

Lēmuma 2014/145/KĀDP 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 11. punktā attiecībā uz 2. panta 2. punktu un 2. panta 12. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

8. pants

Lēmumu (KĀDP) 2015/1763 groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantam pievieno šādu punktu:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

8.   Neskarot 7. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

9.   Ja piecu darba dienu laikā no 8. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

10.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 8. un 9. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. un 8. punktā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

9. pants

Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 groza šādi:

1)

lēmuma 7. pantam pievieno šādus punktus:

“8.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro tam, lai sniegtu, apstrādātu vai izmaksātu līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus vai sniegtu preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

9.   Neskarot 8. punktu un atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

10.   Ja 5 darba dienu laikā no 9. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

11.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar 9. un 10. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 13. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 7. panta 8. un 9. punktā attiecībā uz 7. panta 1., 2. un 3. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

10. pants

Lēmumu (KĀDP) 2019/797 groza šādi:

1)

lēmuma 5. pantam pievieno šādus punktus:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.

8.   Neskarot 7. punktu un atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

9.   Ja piecu darba dienu laikā no 8. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

10.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 8. un 9. punktu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”

;

2)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 5. panta 7. un 8. punktā attiecībā uz 5. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

11. pants

Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantam pievieno šādu punktu:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.”;

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Neskarot 2. panta 7. punktu un atkāpjoties no 2. panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

2.   Ja piecu darba dienu laikā no šajā pantā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

3.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu, četrās nedēļās pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”;

3)

lēmuma 9. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. punktā un 3. pantā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

12. pants

Lēmumu (KĀDP) 2021/1277 groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantam pievieno šādu punktu:

“7.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tam, lai darītu pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kas vajadzīgi nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības piegādi vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ja šādu palīdzību sniedz un citas darbības veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tostarp tās programmas, fondi un citas vienības un struktūras, kā arī tās specializētās aģentūras un saistītās organizācijas;

b)

starptautiskās organizācijas;

c)

humānās palīdzības organizācijas, kurām ir novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā, un minēto humānās palīdzības organizāciju locekļi;

d)

divpusēji vai daudzpusēji finansētas nevalstiskās organizācijas, kas piedalās ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānos, ANO plānos reaģēšanai bēgļu jautājumos, citos ANO aicinājumos vai humānās palīdzības kopās, kuras koordinē ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

e)

organizācijas un aģentūras, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras saskaņā ar savām procedūrām ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts;

f)

dalībvalstu specializētās aģentūras; vai

g)

šā punkta a)–f) apakšpunktā minēto vienību darbinieki, dotāciju saņēmēji, meitasstruktūras vai īstenošanas partneri, kamēr un ciktāl tie pilda minētās funkcijas.”;

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Neskarot 2. panta 7. punktu un atkāpjoties no 2. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir nepieciešama nolūkā nodrošināt savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

2.   Ja piecu darba dienu laikā no šajā pantā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

3.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķir saskaņā ar šo pantu, četru nedēļu laikā pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”;

3)

lēmuma 9. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. punktā un 3. pantā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

13. pants

Lēmuma (KĀDP) 2023/891 8. pantam pievieno šādu daļu:

“Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. un 8. punktā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

14. pants

Lēmuma (KĀDP) 2023/1532 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2024. gada 27. jūlijam un pastāvīgi pārskata. To atjauno vai atbilstīgi groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.

Izņēmumus, kas minēti 3. panta 7. un 8. punktā attiecībā uz 3. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.”

15. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2023. gada 27. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Y. DÍAZ PÉREZ

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/338 (2023. gada 14. februāris), ar ko groza konkrētus Padomes lēmumus un kopējās nostājas par ierobežojošiem pasākumiem, lai tajos iekļautu noteikumus par izņēmumu humānu apsvērumu dēļ (OV L 47, 15.2.2023., 50. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/726 (2023. gada 31. marts), ar ko groza konkrētus Padomes lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem, lai tajos iekļautu noteikumus par izņēmumu humānu apsvērumu dēļ (OV L 94, 3.4.2023., 48. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2010/638/KĀDP (2010. gada 25. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Gvinejā (OV L 280, 26.10.2010., 10. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2011/72/KĀDP (2011. gada 31. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2011/101/KĀDP (2011. gada 15. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Zimbabvē (OV L 42, 16.2.2011., 6. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2011/173/KĀDP (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Bosnijā un Hercegovinā (OV L 76, 22.3.2011., 68. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2013/184/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu un ar ko atceļ Lēmumu 2010/232/KĀDP (OV L 111, 23.4.2013., 75. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1763 (2015. gada 1. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi (OV L 257, 2.10.2015., 37. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017., 60. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/797 (2019. gada 17. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (OV L 129 I, 17.5.2019., 13. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1720 (2019. gada 14. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā (OV L 262, 15.10.2019., 58. lpp.).

(14)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1277 (2021. gada 30. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Libānā (OV L 277 I, 2.8.2021., 16. lpp.).

(15)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/891 (2023. gada 28. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem sakarā ar darbībām, kas destabilizē Moldovas Republiku (OV L 114, 2.5.2023., 15. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/1532 (2023. gada 20. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem sakarā ar Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu (OV L 186, 25.7.2023., 20. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2686/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)