EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.7.2021
COM(2021) 558 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (pārstrādāta redakcija)
{SEC(2021) 558 final} - {SWD(2021) 623 final} - {SWD(2021) 624 final} - {SWD(2021) 625 final} - {SWD(2021) 626 final} - {SWD(2021) 627 final}
⇩ jauns
I PIELIKUMS
NACIONĀLIE DEVUMI SAVIENĪBAS 2030. GADA ENERGOEFEKTIVITĀTES MĒRĶRĀDĪTĀJU SASNIEGŠANĀ ATTIECĪBĀ UZ ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅU UN/VAI PRIMĀRĀS ENERĢIJAS PATĒRIŅU
1.Nacionālo devumu līmeni aprēķina, balstoties uz šādu indikatīvu formulu:
,
kur CEU ir korekcijas koeficients, Target ir nacionālo ieceru vēriena līmenis un FECB2030 PECB2030 ir 2020. gada atsauces scenārijs, kas izmantots par bāzlīniju 2030. gadam.
2.Tālāk sniegtā indikatīvā formula reprezentē objektīvos kritērijus, kas atspoguļo 4. panta 3. punkta d) apakšpunkta i)–iv) punktā uzskaitītos faktorus, kurus katru izmanto, lai definētu nacionālo ieceru vēriena līmeni % (Target), un kuriem formulā ir vienāds svars (0,25):
a)vienotas likmes devums (“Fflat”),
b)no IKP uz vienu iedzīvotāju atkarīgs devums (“Fwealth”),
c)no energointensitātes atkarīgs devums (“Fintensity”),
d)izmakslietderīgu enerģijas ietaupījumu potenciāla devums (“Fpotential”).
3.Fflat ir Savienības 2030. gada mērķrādītājs, kas ietver papildu centienus, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības energoefektivitātes mērķrādītājus FEC un PEC izteiksmē salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenārija prognozēm 2030. gadam.
4.Fwealth aprēķina katrai dalībvalstij, balstoties uz tās trīs gadu vidējā Eurostat reālā IKP uz vienu iedzīvotāju indeksu attiecībā pret Savienības trīs gadu vidējo rādītāju 2017.–2019. gada periodā, kas izteikts pirktspējas paritātēs (PPP).
5.Fintensity aprēķina katrai dalībvalstij, balstoties uz tās trīs gadu vidējās enerģijas galapatēriņa intensitātes (FEC vai PEC uz reālo IKP PPP izteiksmē) indeksu attiecībā pret Savienības trīs gadu vidējo rādītāju 2017.–2019. gada periodā.
6.Fpotential aprēķina katrai dalībvalstij, balstoties uz galaenerģijas vai primārās enerģijas ietaupījumu saskaņā ar scenāriju “PRIMES MIX 55 %” 2030. gadam. Ietaupījumi tiek izteikti attiecībā uz 2020. gada atsauces scenārija prognozēm 2030. gadam.
7.Katram 2. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētajam kritērijam piemēro apakšējo un augšējo robežu. Ieceru vēriena līmenis katram faktoram ir ierobežots šādi: 50 % un 150 % no Savienības vidējā ieceru vērienīguma līmeņa konkrētam faktoram.
8.Šo faktoru aprēķināšanā izmantoto ievaddatu avots ir Eurostat, ja vien nav norādīts citādi.
9.Ftotal aprēķina kā visu četru faktoru (Fflat, Fwealth, Fintensity un Fpotential) svērto summu. Pēc tam mērķrādītāju aprēķina kā kopējā faktora Ftotal un ES mērķrādītāja reizinājumu.
10.Visām dalībvalstīm piemēro primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa korekcijas koeficientu CEU, lai kalibrētu summu, ko veido visi nacionālie devumi 2030. gada Savienības primārās enerģijas patēriņa mērķrādītāja un enerģijas galapatēriņa mērķrādītāja sasniegšanā. Koeficients CEU visām dalībvalstīm ir identisks.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
III PIELIKUMS
KOĢENERĀCIJAS REŽĪMĀ SARAŽOTĀS ELEKTROENERĢIJAS APRĒĶINA VISPĀRĪGIE PRINCIPI
I daļa
Vispārīgie principi
Vērtības, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām šos aprēķinus var balstīt uz ⌦ sertificētām ⌫apstiprinātām vērtībām:
a)Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu uzskata par vienlīdzīgu ar iekārtas kopējo gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu, ko mēra galvenoā ģeneratorua izejas punktā ⌦ , ja ir izpildīti šādi nosacījumi ⌫:
i)koģenerācijas iekārtās, kas atbilst II daļā minētajam b), d), e), f), g) un h) tipam un kuru dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir vismaz 75 %; un
ii)koģenerācijas iekārtās, kas atbilst II daļā minētajam a) un c) tipam un kuru dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir vismaz 80 %.
b)Koģenerācijas iekārtās, kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta a) punkta i) apakšpunktā (koģenerācijas iekārtas, kas atbilst II daļā minētajam b), d), e), f), g) un h) tipam) vai kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta a) punkta ii) apakšpunktā (koģenerācijas iekārtas, kas atbilst II daļā minētajam a) un c) tipam), koģenerācijasu ⌦ režīmā saražoto elektroenerģiju ⌫ aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
ECHP=HCHP*C,
kur
ECHP ir koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums,
C ir attiecība starp elektroenerģiju un siltumu,
HCHP ir koģenerācijas režīmā saražotā lietderīgā siltuma daudzums (šim nolūkam aprēķināts kā kopējais saražotais siltuma daudzums, no kura atņemts siltuma daudzums, kas saražots atsevišķos apkures katlos vai iegūts, ekstrahējot tiešo tvaiku no tvaika ģeneratora pirms turbīnas).
Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķins jāpamato ar faktisko attiecību starp elektroenerģiju un siltumu. Ja nav zināma faktiskā attiecība starp elektroenerģiju un siltumu koģenerācijas iekārtā, attiecībā uz iekārtām, kas atbilst II daļā minētajam a), b), c), d) un e) tipam, jo īpaši statistikas vajadzībām var izmantot šādas standarta vērtības, ja aprēķinātais koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums ir mazāks par kopējo iekārtā saražoto elektroenerģijas daudzumu vai vienāds ar to:
|
Iekārtas tips
|
Standarta attiecība starp elektroenerģiju un siltumu, C
|
|
Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma ⌦ atgūšanu ⌫rekuperāciju
|
0,95
|
|
Tvaika pretspiediena turbīna
|
0,45
|
|
Tvaika kondensācijas turbīna
|
0,45
|
|
Gāzes turbīna ar siltuma ⌦ atgūšanu ⌫rekuperāciju
|
0,55
|
|
Iekšdedzes dzinējs
|
0,75
|
Ja dalībvalstis ievieš standarta vērtības attiecībai starp elektroenerģiju un siltumu iekārtās, kas atbilst II daļā minētajam f), g), h), i), j) un k) tipam, šādas standarta vērtības publicē un par tām paziņo Komisijai.
c)Ja daļu no enerģijas, kas ir koģenerācijas procesā izmantotajā kurināmajā, atgūst ķīmisku vielu veidā un ⌦ reciklē ⌫pārstrādā, šo daļu var atņemt no izmantotā kurināmā daudzuma pirms a) un b) punktā izmantotās kopējās efektivitātes aprēķināšanas.
d)Ja iekārta koģenerācijas režīmā darbojas ar mazāku jaudu, dalībvalstis var noteikt attiecību starp elektroenerģiju un siltumu kā attiecību starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus.
e)To aprēķinu vajadzībām, kas veikti saskaņā ar a) un b) punktu, dalībvalstis var ievērot citus pārskata laikposmus, kuru ilgums nav viens gads.
II daļa
Koģenerācijas ⌦ tehnoloģijas ⌫tehniskie paņēmieni, uz kurāmiem attiecas šī direktīva
a)Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma ⌦ atgūšanu ⌫rekuperāciju
b)Tvaika pretspiediena turbīna
c)Tvaika kondensācijas turbīna
d)Gāzes turbīna ar siltuma ⌦ atgūšanu ⌫rekuperāciju
e)Iekšdedzes dzinējs
f)Mikroturbīnas
g)Sterlinga dzinēji
h)Kurināmā elementi
i)Tvaika dzinēji
j)Organiskais Renkina cikls
k)⌦ Citas tehnoloģijas ⌫Citi tehniskie paņēmieni vai to kombinācijas, kas atbilst 2. panta 30). punktā izklāstītajai definīcijai.
Īstenojot un piemērojot koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas vispārīgos aprēķina principus, dalībvalstis izmanto Komisijas Lēmumā 2008/952/EK (2008. gada 19. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātas pamatnostādnes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK II pielikuma īstenošanai un piemērošanai sīki izstrādātās pamatnostādnes.
_____________
🡻 2012/27/ES
IIIII PIELIKUMS
KOĢENERĀCIJAS PROCESA EFEKTIVITĀTES NOTEIKŠANAS METODOLOĢIJA
Vērtības, ko izmanto koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos.
a)Augstas efektivitātes koģenerācija
Šajā direktīvā augstas efektivitātes koģenerācija atbilst šādiem kritērijiem:
–ražošana koģenerācijas režīmā koģenerācijas iekārtās nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu, ko aprēķina saskaņā ar b) punktu, vismaz 10 % apmērā salīdzinājumā ar atsauces vērtībām siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai;,
–ražošanu maza apjoma koģenerācijas iekārtās un mikrokoģenerācijas iekārtās, kas ļauj sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu, var uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju;.
⇩ jauns
–ar fosilo kurināmo darbināmā koģenerācijas procesā produkcijas oglekļa dioksīda tiešās emisijas ir mazākas par 270 g CO2 uz 1 kWh enerģijas izlaides no kombinētās ražošanas (ieskaitot siltumapgādi/aukstumapgādi, elektroenerģiju un mehānisko enerģiju).
–Ja tiek būvēta vai būtiski pārjaunota koģenerācijas iekārta, dalībvalstis nodrošina, ka esošajos siltumavotos netiek palielināts tāda fosilā kurināmā izmantojums, kas nav dabasgāze, salīdzinājumā ar gada patēriņu, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs no iepriekšējiem trīs pilnas ekspluatācijas kalendārajiem gadiem pirms pārajunošanas, un ka nevienā jaunajā siltumavotā šajā sistēmā netiek izmantots fosilais kurināmais, kas nav dabasgāze.
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
b)Primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšana
Primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, kuru sasniedz koģenerācijas režīmā, kas definēts saskaņā ar III pielikumu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
,
kur
PES ir primārās enerģijas ietaupījums,
CHP Hη ir koģenerācijas procesa termiskais lietderības koeficients, ko izsaka kā gadā saražotā lietderīgā siltuma attiecību pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai koģenerācijas režīmā saražotu kopējo lietderīgā siltuma un elektroenerģijas daudzumu,
Ref Hη ir efektivitātes atsauces vērtība atsevišķai siltuma ražošanai,
CHP Eη ir koģenerācijas procesa elektriskais lietderības koeficients, ko izsaka kā gadā koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas attiecību pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai koģenerācijas režīmā saražotu kopējo lietderīgā siltuma un elektroenerģijas daudzumu. Ja koģenerācijas iekārtā ražo mehānisko enerģiju, gadā koģenerācijas režīmā iekārtā saražotās elektroenerģijas apjomu var palielināt, iekļaujot tajā papildu vienību, kas ir mehāniskās enerģijas daudzumam ekvivalents elektroenerģijas daudzums. Šī papildu vienība nedod tiesības izsniegt izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar 2414. panta 10. punktu,
Ref Eη ir efektivitātes atsauces vērtība atsevišķai elektroenerģijas ražošanai.
c)Enerģijas ietaupījuma aprēķināšana, izmantojot alternatīvas aprēķinu metodes
Dalībvalstis var aprēķināt primārās enerģijas ietaupījumu, kas radies, ražojot siltumu, elektroenerģiju un mehānisko enerģiju, kā ir norādīts turpmāk, nepiemērojot III pielikumu, lai ⌦ izslēgtu tās šā procesa siltuma un elektroenerģijas daļas, kas nav saražotas koģenerācijas procesā ⌫neņemtu vērā siltumu, kas nav ražots koģenerācijas procesā, un šā procesa elektroenerģijas daļu. Šādu ražošanu var uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju, ja tā atbilst šā pielikuma a) punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem un ja attiecībā uz koģenerācijas iekārtām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 25 MW, kopējā efektivitāte pārsniedz 70 %. Tomēr šādā ražošanā koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu izcelsmes apliecināšanas un statistikas vajadzībām nosaka saskaņā ar III pielikumu.
Ja ⌦ kāda procesa ⌫ primārās enerģijas ietaupījumu ražošanas procesā aprēķina pēc iepriekš minētās alternatīvās aprēķina metodes, primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina pēc šā pielikuma b) punktā dotās formulas, aizstājot “CHP Hη” ar “Hη” un “CHP Eη” ar “Eη”, kur:
Hη ir procesa termiskais lietderības koeficients, ko izsaka kā gadā saražotā siltuma daudzuma attiecību pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu kopējo siltuma un elektroenerģijas daudzumu,
Eη ir procesa elektriskais lietderības koeficients, ko izsaka kā gadā saražotās elektroenerģijas daudzuma attiecību pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu kopējo siltuma un elektroenerģijas daudzumu. Ja koģenerācijas iekārtā ražo mehānisko enerģiju, gadā koģenerācijas režīmā iekārtā saražotās elektroenerģijas apjomu var palielināt, iekļaujot tajā papildu vienību, kas ir mehāniskās enerģijas daudzumam ekvivalents elektroenerģijas daudzums. Šī papildu vienība nedod tiesības izsniegt izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar 2414. panta 10. punktu,
d)
To aprēķinu vajadzībām, kas veikti saskaņā ar šā pielikuma b) un c) punktu, dalībvalstis var izmantot citus pārskata laikposmus, kuru ilgums nav viens gads.
e)
Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām primārās enerģijas ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz ⌦ sertificētiem ⌫apstiprinātiem datiem.
f)Efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības veido vērtību matrica, kur vērtības atšķiras pēc ⌦ relevantiem ⌫būtiskiem faktoriem, tostarp iekārtas izlaides gada un kurināmā veida, un to pamatā jābūt labi dokumentētai analīzei, kurā cita starpā ņemti vērā dati par ekspluatāciju reālos apstākļos, kurināmā kombināciju un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī par izmantotajāmiem koģenerācijas ⌦ tehnoloģijām ⌫tehniskajiem paņēmieniem.
Efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai atbilstoši šā pielikuma b) punktā minētajai formulai nosaka darbības efektivitāti siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai, kuru paredzēts aizstāt ar koģenerāciju.
Efektivitātes atsauces vērtības aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:
i)1.attiecībā uz koģenerācijas iekārtām, salīdzinājums ar atsevišķu elektroenerģijas ražošanu ir balstīts uz principu, ka salīdzina viena veida kurināmo;
ii)2.katru koģenerācijas iekārtu salīdzina ar labāko šīs iekārtas izlaides gadā tirgū pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai;
iii)3.efektivitātes atsauces vērtības koģenerācijas iekārtām, kas ir vecākas par desmit gadiem, nosaka, pamatojoties uz atsauces vērtībām desmit gadus vecām iekārtām;
iv)4.efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai atspoguļo klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
IVIII PIELIKUMS
ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ⌦ PUBLISKAJĀ IEPIRKUMĀ ⌫RAŽOJUMU, PAKALPOJUMU UN ĒKU IEGĀDĒ, KO VEIC CENTRĀLĀ VALDĪBA
⇨ Publisko līgumu un koncesiju piešķiršanas procedūrās līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ⇦ Atbilstoši rentabilitātei, ekonomiskajai īstenojamībai, lielākai ilgtspējai, tehniskajai piemērotībai, kā arī pietiekamai konkurencei centrālās valdības, kas iegādājas ražojumus, pakalpojumus, vai ēkas ⇨ un būvdarbus ⇦, tiek mudinātas:
a)ja uz ražojumu attiecas deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369Direktīvu 2010/30/ES, vai ar saistītau Komisijas īstenošanas direktīvau, iegādājasties vienīgi tādus ražojumus, kuri atbilst ⌦ minētās regulas 7. panta 2. punktā noteiktajam kritērijam ⌫ iespējami augstākās energoefektivitātes klases kritērijiem, ņemot vērā to, ka jānodrošina pietiekama konkurence;
b)ja uz ražojumu neattiecas a) punkts, bet attiecas īstenošanas pasākums saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, kas pieņemts pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, iegādājasties tikai tādus ražojumus, kas atbilst energoefektivitātes ⌦ etalonrādītājiem ⌫kritērijiem, kas noteikti attiecīgajā īstenošanas pasākumā;
c)iegādāties tādus biroja aprīkojuma ražojumus, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums 2006/1005/EK (2006. gada 18. decembris) par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu
, un kuri atbilst energoefektivitātes prasībām, kas nav mazākas par tām, kuras norādītas minētajam lēmumam pievienotā līguma C pielikumā;
⇩ jauns
c)ja ražojumu vai pakalpojumu aptver Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, kas attiecas uz ražojuma vai pakalpojuma energoefektivitāti, dara visu iespējamo, lai iegādātos tikai tādus ražojumus un pakalpojumus, kas atbilst vismaz “pamata” līmeņa tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas relevantajos Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritērijos, tostarp datu centriem, serveru telpām un mākoņpakalpojumiem, Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritērijos ceļu apgaismojumam un luksoforiem un Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritērijos datoriem, monitoriem, planšetdatoriem un viedtālruņiem;
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
d)iegādājasties vienīgi tādas riepas, kas atbilst augstākajai degvielas energoefektivitātes klasei, ⌦ kas definēta ⌫kā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/740
. Šī prasība neliedz publiskām struktūrām iegādāties riepas, kas pieder pie augstākās klases tādos parametros kā saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, ja to var pamatot ar ⌦ drošuma ⌫drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem;
e)savos konkursos par pakalpojumu līgumiem pieprasaīt, lai pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu, izmantotu vienīgi ražojumus, kas atbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām. Šī prasība attiecas tikai uz jauniem ⌦ ražojumiem ⌫produktiem, ko pakalpojumu sniedzēji iegādājušies pilnībā vai daļēji nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu;
f)iegādājasties vienīgi tādas ēkas vai slēdzgt jaunus nomas līgumus vienīgi par tādām ēkām, kas atbilst vismaz minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas minētas ⇨ Direktīvas 2010/31/ES 4. panta 1. punktā⇦ 5. panta 1. punktā, ja vien pirkuma mērķis nav:
i)veikt ⌦ dziļo ⌫pilnīgu renovāciju vai nojaukšanu;
ii)publisko struktūru gadījumā – pārdot ēku, neizmantojot to pašas publiskās struktūras mērķiem; vai
iii)saglabāt ēku, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai tās īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ.
Atbilstību šīm prasībām pārbauda, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus, kas minēti Direktīvas 2010/31/ES 11. pantā.
_____________
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
V PIELIKUMS
Kopīgas metodes un principi, lai aprēķinātu energoefektivitātes pienākuma shēmu vai citu to ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumu ietekmi, kuri veikti saskaņā ar 87., 9.7.a un 10.7.b pantu un 28. panta 11. punktu20. panta 6. punktu:
1.Enerģijas ietaupījuma (izņemot tā, ko rada nodokļu pasākumi) aprēķināšanas metodes 87., 9.7.a un 10.7.b panta un 28. panta 11. punkta 20. panta 6. punkta vajadzībām.
Lai aprēķinātu enerģijas ietaupījumu, atbildīgās, iesaistītās vai pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes var izmantot turpmāk uzskaitītās metodes:
a)paredzamais ietaupījums: izmanto , izmantojot salīdzināšanu ar neatkarīgi konstatētiem iepriekšējo enerģijas ietaupījumu rezultātiem līdzīgās iekārtās. Šādu vispārējo pieeju apzīmē “ex ante”;
b)uzskaitītais ietaupījums: , saistībā ar kuru jāņem vērā, ka ar pasākumu vai pasākumu kopumu panākto ietaupījumu nosaka, reģistrējot faktisko enerģijas izmantojuma samazinājumu un pienācīgi ņemot vērā tādus faktorus kā papildināmība, noslogojums, ražošanas līmeņi un laika apstākļi, kas var ietekmēt patēriņu. Šādu vispārējo pieeju apzīmē “ex post”;
c)mērogotais ietaupījums:, kam izmanto ietaupījuma tehniskās aplēses. Šo pieeju drīkst izmantot tikai tad, ja attiecībā uz kādu konkrētu iekārtu ir grūti iegūt pilnīgi precīzi izmērītus datus vai šādu datu ieguve būtu nesamērīgi dārga, piemēram, nomainot kompresoru vai elektromotoru, attiecībā uz kuriem tika iegūta neatkarīga informācija par ietaupījumu, ar citiem, kuru kWh rādītāji ir atšķirīgi, vai tad, ja šīs aplēses, pamatojoties uz valsts noteiktām metodēm un kritērijiem, iegūst kvalificēti vai akreditēti eksperti, kuri darbojas neatkarīgi no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm;
d)apsekotais ietaupījums:, proti, tiek noteikta patērētāju reakcija uz padomiem, informācijas kampaņām, marķējuma vai sertificēšanas shēmām vai viedo uzskaiti. Šo pieeju drīkst izmantot tikai attiecībā uz ietaupījumu, ko rada izmaiņas patērētāju paradumos. To neizmanto, lai noteiktu ietaupījumu, ko panāk, veicot fiziskus pasākumus.
2.Nosakot kāda energoefektivitātes pasākuma radīto enerģijas ietaupījumu 87., 9.7.a un 10.7.b panta un 28. panta 11. punkta 20. panta 6. punkta vajadzībām, piemēro šādus principus:
⇩ jauns
a)dalībvalstis pierāda, ka rīcībpolitikas pasākums ir īstenots, lai izpildītu energoekonomijas pienākumu un panāktu enerģijas tiešā patēriņa ietaupījumu saskaņā ar 8. panta 1. punktu. Dalībvalstis sniedz pierādījumus un dokumentāciju, kas apliecina, ka enerģijas ietaupījumu ir radījis rīcībpolitikas pasākums, arī brīvprātīgas vienošanās;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
ba)jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu, vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu ietaupījumu, ko var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis rēķinās ar to, kā enerģijas izmantojums un pieprasījums mainītos, ja nebūtu attiecīgā ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākuma, ņemot vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu Savienības un valsts līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;
cb)ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā, tāpēc tos nedeklarē kā enerģijas ietaupījumu 87. panta 1. punkta nolūkā. Atkāpjoties no minētās prasības, ietaupījumus, kas saistīti ar esošo ēku renovāciju, var deklarēt kā enerģijas ietaupījumus 87. panta 1. punkta nolūkā ar noteikumu, ka tiek nodrošināts šī pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs. Ietaupījums, kas izriet no to valsts minimālo prasību īstenošanas, kuras attiecībā uz jaunām ēkām noteiktas pirms Direktīvas 2010/31/ES transponēšanas, var deklarēt kā enerģijas ietaupījumus 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā ar noteikumu, ka tiek nodrošināts šī pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs un dalībvalstis par minēto ietaupījumu ir ziņojušas savos valsts energoefektivitātes rīcības plānos saskaņā ar 24. panta 2. punktu; ⇨ pasākumus, ar kuriem veicina energoefektivitātes uzlabojumus publiskajā sektorā saskaņā ar 5. un 6. pantu, var ņemt vērā, lai sasniegtu 8. panta 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu, ar nosacījumu, ka tie rada verificējamus un izmērāmus vai aplēšamus enerģijas tiešā patēriņa ietaupījumus. Enerģijas ietaupījumu aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām; ⇦
⇩ jauns
d)pasākumus, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, var uzskatīt par būtiskiem, taču dalībvalstīm ir jāpierāda, ka tie rada verificējamus un izmērāmus vai aplēšamus enerģijas tiešā patēriņa ietaupījumus. Enerģijas ietaupījumu aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām;
e)dalībvalstis 8. panta 1. punktā noteiktā energoekonomijas pienākuma izpildē nevar ieskaitīt samazinātu enerģijas patēriņu nozarēs, arī transporta un ēku sektorā, kas būtu noticis jebkurā gadījumā saskaņā ar ES ETS direktīvu veiktās emisijas kvotu tirdzniecības rezultātā. Ja kāds subjekts ir atbildīgā puse valsts energoefektivitātes pienākuma shēmā saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantu un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku un autotransporta sektorā [atsauce uz priekšlikumu], monitoringa un verifikācijas sistēma nodrošina, ka aprēķinā un ziņojumos par subjekta enerģijas ietaupījumu tiek ņemta vērā oglekļa cena, kas tiek nodota tālāk, laižot kurināmo/degvielu patēriņam [saskaņā ar Direktīvas XX XX pantu].
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
fc)atzīt var tikai tādus ietaupījumus, kas pārsniedz šādus līmeņus:
i)Savienības emisijas standarti jauniem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem kravas transportlīdzekļiem pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009
un (ES) Nr. 510/2011
īstenošanas; ⇨ Lai parādītu, ka papildus Savienības jaunajām prasībām attiecībā uz CO2 emisijām ir panākti papildu ietaupījumi, dalībvalstīm ir jāiesniedz pierādījumi, pieņēmumi un aprēķināšanas metodika; ⇦
ii)Savienības prasības par konkrētu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu izņemšanu no tirgus pēc īstenošanas pasākumu ieviešanas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK; ⇨ Lai parādītu, ka ir panākti papildu ietaupījumi, dalībvalstis iesniedz pierādījumus, pieņēmumus un aprēķināšanas metodiku; ⇦
gd)ir atļauta ⌦ rīcīb ⌫politika, kuras mērķis ir veicināt ražojumu, aprīkojuma, transporta sistēmu, transportlīdzekļu un degvielu, ēku un ēku elementu, procesu vai tirgu augstāku līmeņu energoefektivitāti ⇨ , izņemot tos rīcībpolitikas pasākumus, kuri attiecas uz fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas tehnoloģiju izmantošanu un kurus īsteno no 2024. gada 1. janvāra ⇦;
⇩ jauns
h)enerģijas ietaupījumus, ko panāk, īstenojot rīcībpolitikas pasākumus attiecībā uz fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas izmantojumu ražojumos, aprīkojumā, transporta sistēmās, transportlīdzekļos, ēkās vai būvdarbos, no 2024. gada 1. janvāra enerģijas ietaupījuma pienākuma izpildē neieskaita;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
ie)pasākumus, ar kuriem veicina maza apjoma ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ierīkošanu uz ēkām vai tajās, var ņemt vērā, lai izpildītu direktīvas 87. panta 1. punktā minēto prasīto enerģijas ietaupījumu, ar noteikumu, ka tie izraisa ⌦ verificējamu ⌫pārbaudāmu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas ⇨ tiešā patēriņa ⇦ ietaupījumu. Enerģijas ietaupījumu aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām;
⇩ jauns
j)pasākumus, ar kuriem veicina saules siltumenerģijas tehnoloģiju uzstādīšanu, var ņemt vērā, lai sasniegtu direktīvas 8. panta 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu, ar nosacījumu, ka tie izraisa verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas tiešā patēriņa ietaupījumu. Apkārtējās vides siltumu, kas uztverts ar saules siltumenerģijas tehnoloģijām, no to enerģijas tiešā patēriņa var izslēgt;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
kf)attiecībā uz ⌦ rīcībpolitikām ⌫ politiku, kas paātrina efektīvāku ražojumu un transportlīdzekļu nonākšanu apritē, ⇨ izņemot rīcībpolitikas, kas attiecas uz fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas izmantojumu, ⇦ ietaupījumu drīkst deklarēt pilnā apmērā, ar noteikumu, ka tiek pierādīts, ka šāda nonākšana apritē notiek pirms ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām vai pirms ražojums vai transportlīdzeklis parasti tiktu aizstāts, un ietaupījumi tiek deklarēti tikai par periodu līdz aizstājamā ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām;
lg)veicinot energoefektivitātes pasākumu nonākšanu apritē, dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina ražojumu, pakalpojumu un uzstādīšanas pasākumu kvalitātes standartu uzturēšanu vai ieviešanu, ja šādu standartu nav;
mh)lai ņemtu vērā reģionālās klimatiskās atšķirības, dalībvalstis ir tiesīgas izvēlēties ietaupījuma koriģēšanu atbilstoši standarta vērtībai vai pieskaņot dažādos enerģijas ietaupījumus, ņemot vērā reģionos pastāvošās temperatūras atšķirības;
ni)aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu dzīves ilgumu un koeficientu, ar kādu ietaupījumi laika gaitā samazinās. Minētajā aprēķinā ieskaita ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikposmā no tās īstenošanas dienas līdz ⇨ katra pienākuma perioda beigām ⇦ attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis var izveidot citu metodi, ar ko paredzēts sasniegt vismaz tādu pašu kopējā ietaupījuma apjomu. Izmantojot citu metodi, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar minēto metodi iegūtais aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikposmā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gadam 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos ⌦ nacionālajos ⌫valsts enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 sīki apraksta citu metodi un noteikumus, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīta saistošā aprēķināšanas prasība.
3.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumiem, ko veic saskaņā ar 10.87.b pantu un 28. panta 11. punktu 20. panta 6. punktu:
a)ar ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumiem un atsevišķām darbībām tiek gūts verificējams enerģijas ⌦ tiešā patēriņa ⌫ galapatēriņa ietaupījums;
b)ir skaidri noteikta attiecīgi katras iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes atbildība;
c)panākto vai panākamo enerģijas ietaupījumu nosaka pārredzamā veidā;
d)enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk ⌦ ar ⌫, īstenojot ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš vai kā primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina ⌦ 29. pantā minēto ⌫ ⇨ zemāko siltumspēju vai primārās enerģijas faktorus ⇦ koeficientus;
e)tiek sniegts gada pārskats par pilnvaroto pušu, iesaistīto pušu vai īstenojošo publisko iestāžu panākto enerģijas ietaupījumu, kā arī dati par enerģijas ietaupījuma gada tendenci, un šī informācija tiek publiskota;
f)tiek veikts rezultātu monitorings un tiek veikti piemēroti pasākumi, ja panāktais progress nav pietiekams;
g)enerģijas ietaupījumu, kas gūts no atsevišķas darbības, deklarē tikai viena puse;
h)ir pierādīts, ka iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes darbības ir būtiskas deklarēto enerģijas ietaupījumu sasniegšanai;.
⇩ jauns
i)iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes darbībām nav nelabvēlīgas ietekmes uz mazaizsargātajiem lietotājiem, enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem.
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
4.Nosakot enerģijas ietaupījumu, ko dod ar nodokļiem saistīti ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar 10.7.b pantu, piemēro šādus principus:
a)atzīst tikai tādu enerģijas ietaupījumu, kas gūts, piemērojot nodokļu pasākumus, kuri pārsniedz kurināmajam piemērojamos nodokļu minimālos līmeņus, kā paredzēts Padomes Direktīvās 2003/96/EK vai 2006/112/EK;
b)⇨ īstermiņa ⇦ cenu elastīgums enerģijas nodokļu pasākumu ietekmes aprēķināšanas vajadzībām atspoguļo enerģijas pieprasījuma reaģēšanu uz cenu izmaiņām, un to aplēš, pamatojoties uz neseniem un reprezentatīviem oficiāliem datu avotiem,; ⇨ kuri attiecas uz konkrēto dalībvalsti un attiecīgā gadījumā ir balstīti uz neatkarīga institūta veiktiem papildu pētījumiem. Ja izmanto cenu elastību, kas nav īstermiņa elastība, dalībvalstis paskaidro, kā bāzlīnijā, kas izmantota, lai aplēstu enerģijas ietaupījumus, ir iekļauti ar citiem Savienības tiesību aktiem panāktie energoefektivitātes uzlabojumi vai kā ir novērsta ar citiem Savienības tiesību aktiem panākto enerģijas ietaupījumu dubulta uzskaite; ⇦
c)enerģijas ietaupījumus, ko dod nodokļu ⌦ rīcīb ⌫politikas papildu instrumenti, tostarp fiskāli stimuli vai iemaksas fondā, uzskaita atsevišķi;.
⇩ jauns
d)lai izvairītos no pārklāšanās ar Savienības tiesību aktiem un citiem rīcībpolitikas pasākumiem, ar nodokļu pasākumiem gūto enerģijas ietaupījumu novērtēšanai būtu jāizmanto īstermiņa elastības aplēses;
e)dalībvalstis nosaka nodokļu un līdzvērtīgu pasākumu distributīvo ietekmi uz mazaizsargātajiem lietotājiem, enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem, un demonstrē saskaņā ar 22. panta 1.–3. punktu īstenoto ietekmes mazināšanas pasākumu efektu;
f)dalībvalstis iesniedz pierādījumus, arī aprēķina metodiku, kas apliecina, ka gadījumos, kad enerģijas vai oglekļa nodokļu pasākumu vai saskaņā ar ES ETS direktīvu veiktās emisijas kvotu tirdzniecības ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījumu dubulta uzskaite.
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
5.Paziņojums par metodoloģiju
Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 informē Komisiju par savu priekšlikumu sīki izstrādātai metodoloģijai energoefektivitātes pienākuma shēmu darbībai un par 9.7.a un 10.7.b pantā un 28. panta 11. punktā 20. panta 6. punktā minētoajiem ⌦ energoefektivitātes pienākuma shēmu un ⌫ alternatīvoajiem pasākumuiem ⌦ darbībai ⌫. Izņemot gadījumus, kas attiecas uz nodokļiem, paziņojumā iekļauj šādu informāciju:
a)enerģijas ietaupījuma līmenis, kas prasīts saskaņā ar 87. panta 1. punkta pirmoās daļuas b) apakšpunktu, vai ietaupījums, ko paredzēts sasniegt visā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
⇩ jauns
b)to, kā saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo daļu prasīto jauno enerģijas ietaupījumu vai sagaidīto enerģijas ietaupījumu aprēķinātais apjoms tiks pakāpeniski sadalīts visā pienākuma periodā;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
cb)atbildīgās, iesaistītās vai pilnvarotās puses, vai īstenojošās publiskās iestādes;
dc)mērķa nozares;
ed)⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumi un atsevišķās darbības, tostarp paredzamais katra pasākuma kopējais kumulatīvo enerģijas ietaupījumu apmērs;
⇩ jauns
f)informācija par rīcībpolitikas pasākumiem vai programmām, vai pasākumiem, ko finansē no valsts energoefektivitātes fonda un ko prioritāri īsteno enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;
g)to enerģijas ietaupījumu daļa un apjoms, ko panāk enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;
h)attiecīgā gadījumā – attiecībā uz saskaņā ar 8. panta 3. punktu izveidotajiem rīcībpolitikas pasākumiem – informācija par izmantotajiem rādītājiem, vidējo aritmētisko īpatsvaru un iznākumu;
i)attiecīgā gadījumā informācija par saskaņā ar 8. panta 3. punktu īstenoto rīcībpolitikas pasākumu ietekmi un nelabvēlīgo ietekmi uz enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem, mazaizsargātajiem lietotājiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts
je)energoefektivitātes pienākuma shēmas pienākuma laikposma ilgums;
⇩ jauns
k)attiecīgā gadījumā to enerģijas ietaupījumu apjoms vai izmaksu samazinājuma mērķrādītāji, kas atbildīgajām pusēm jāsasniedz enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 2) punkts (pielāgots)
lf)⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumā paredzētās darbības;
mg)aprēķina metodoloģija, tostarp tas, kā noteikta papildināmība un būtiskums un kādas metodoloģijas un ⌦ etaloni ⌫ kritēriji ir izmantoti paredzamā un mērogotā ietaupījuma noteikšanai, un attiecīgā gadījumā izmantotā zemākā siltumspēja un pārrēķina koeficienti;
nh)pasākumu ilgumi un tas, kā tie tiek aprēķināti vai uz ko tie pamatojas;
oi)pieeja, kas izmantota, lai ņemtu vērā dalībvalstī pastāvošās klimatiskās atšķirības;
pj)pārraudzības un verifikācijas sistēmas pasākumiem saskaņā ar 9.7.a un 10.7.b pantu un tas, kā tiek nodrošināta to neatkarība no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm;
qk)gadījumos, kas attiecas uz nodokļiem:
i)mērķa nozares un nodokļu maksātāju segments;
ii)īstenojošā publiskā iestāde;
iii)paredzamais ietaupījums;
iv)nodokļu pasākuma ilgums un
v)aprēķināšanas metodoloģija, tostarp, izmantotie cenu elastīgumi un kā tie ir noteikti;.
⇩ jauns
vi)tas, kā ir novērsta pārklāšanās ar emisijas kvotu tirdzniecību, ko veic saskaņā ar ES ETS direktīvu, un likvidēts dubultās uzskaites risks.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
VI PIELIKUMS
Minimālie kritēriji attiecībā uz energoauditiem, tostarp tiem, ko veic kā daļu no ⌦ energopārvaldības ⌫ energovadības sistēmām
Direktīvas 118. pantā minēto energoauditu pamatā ir ⇨ šādi kritēriji ⇦ šādas pamatnostādnes:
a)to pamatā ir jaunākie, ⌦ izmērītie ⌫ konstatētie, izsekojamie darbības dati par enerģijas patēriņu un slodzes profiliem (attiecībā uz elektroenerģiju);
b)tie ietver sīku pārskatu par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās darbības vai iekārtas, tostarp pārvadājumu, enerģijas patēriņa profilu;
⇩ jauns
c)tajos apzina energoefektivitātes pasākumus, ar ko samazina enerģijas patēriņu;
d)tajos apzina atjaunīgās enerģijas izmakslietderīga izmantojuma vai ražošanas potenciālu;
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
ec)tie pēc iespējas balstās uz dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis uz vienkāršiem atmaksāšanās periodiem, lai ņemtu vērā ilgtermiņa ietaupījumu, ilgtermiņa ⌦ investīciju ⌫ ieguldījumu atlikušās vērtības un diskonta likmes;
fd)tie ir samērīgi un pietiekami reprezentatīvi, lai varētu iegūt ticamu priekšstatu par vispārējo ⌦ energosniegumu ⌫ energoefektivitāti un ticami apzināt visnozīmīgākās iespējas veikt uzlabojumus.
Energoauditi ļauj veikt sīki izstrādātus un pamatotus aprēķinus par ierosinātajiem pasākumiem, lai varētu iegūt skaidru informāciju par iespējamiem ietaupījumiem.
Energoauditā izmantotie dati ir saglabājami vēsturiskās analīzes un darbības izsekojamības nolūkā.
⇩ jauns
Minimālās prasības attiecībā uz datu centru energosnieguma monitoringu un publicēšanu
Attiecībā uz 11. panta 10. punktā minēto datu centru energosniegumu monitorē un publicē šādu informācijas minimumu:
a)datu centra nosaukums, datu centra īpašnieka un operatoru nosaukums/vārds, pašvaldība, kurā bāzēts datu centrs;
b)datu centra platība, uzstādītā jauda, ikgadējais ienākošo un izejošo datu trafiks un datu centrā glabāto un apstrādāto datu apjoms;
c)datu centra sniegums pēdējā pilnajā kalendārajā gadā saskaņā ar galvenajiem snieguma rādītājiem cita starpā par energopatēriņu, jaudas lietderīgu izmantojumu, iestatīto temperatūru, atlikumsiltuma utilizāciju, ūdens izmantojumu un atjaunīgās enerģijas izmantojumu.
_____________
🡻 2012/27/ES
VII PIELIKUMS
🡻 2019/944 70. panta 6) punkts
Minimālās prasības attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu un uz faktiskā dabasgāzes patēriņa balstītu rēķinu informāciju
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
1.Minimālās prasības rēķinu izrakstīšanai
1.1.Rēķini, kuru pamatā ir faktiskais patēriņš
Lai ļautu galalietotājam regulēt savu enerģijas patēriņu, uz faktisko patēriņu balstītu rēķinu vajadzētu izrakstīt vismaz reizi gadā, un rēķinu informāciju vajadzētu darīt pieejamu vismaz reizi ceturksnī; pēc pieprasījuma vai ja patērētāji ir izvēlējušies saņemt rēķinus elektroniski, vai citos gadījumos – divreiz gadā. Šo prasību var neattiecināt uz gāzi, ko izmanto vienīgi ēdiena gatavošanai.
1.2.Rēķinā ietvertās informācijas minimums
Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līgumos, darījuma dokumentos un sadales staciju izsniegtajās kvītīs vai līdztekus minētajiem dokumentiem būtu pieejama šāda informācija:
a)enerģijas pašreizējās faktiskās cenas un faktiskais patēriņš;
b)galalietotāja pašreizējā enerģijas patēriņa salīdzinājums, vēlams – grafiskā veidā, ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā;
c)informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par ⌦ pieejamajiem ⌫ energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par tiešo ⌦ izmantotāju ⌫ lietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.
Turklāt, ja iespējams un ir lietderīgi, dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līgumos, darījuma dokumentos un sadales uzņēmumu izsniegtajās kvītīs vai līdztekus minētajiem dokumentiem būtu pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galalietotāju ⌦ vai norādes uz tiem ⌫.
1.3.Ieteikumi par energoefektivitāti, kas pievienoti rēķiniem, un cita atgriezeniskā saite ar galalietotājiem
Nosūtot līgumus un līgumu izmaiņas, un rēķinos, kurus saņem patērētāji, vai tīmekļa vietnēs, kas paredzētas individuāliem patērētājiem, enerģijas sadales uzņēmumi, sadales sistēmas operatori un enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi skaidrā un saprotamā veidā informē patērētājus par neatkarīgu patērētāju konsultēšanas centru, enerģētikas aģentūru vai līdzīgu iestāžu kontaktinformāciju, tostarp interneta adresēm, kur viņi var iegūt padomus par ⌦ pieejamajiem ⌫ iespējamajiem energoefektivitātes pakalpojumiem, viņu enerģijas patēriņa salīdzināšanas profiliem un enerģiju patērējošo ierīču tehniskajām specifikācijām, kas var noderēt, lai samazinātu šo ierīču patēriņu.
_____________
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 4) punkts (pielāgots)
VIIIVIIa PIELIKUMS
Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, aukstumapgādes un mājsaimniecības karstā ūdens patēriņa informāciju
1.Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini
Lai ļautu galaizmantotājiem ⌦ regulēt ⌫ pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem.
2.Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums
⌦ Līdz 2021. gada 31. decembrim ⌫ No 2020. gada 25. oktobra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītu rēķinu vai patēriņa informāciju nodrošina galaizmantotājiem vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.
No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītu rēķinu vai patēriņa informāciju galaizmantotājiem nodrošina vismaz reizi mēnesī. To var arī darīt pieejamu internetā un atjaunināt tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēmas. Attiecībā uz siltumapgādi un aukstumapgādi no minētās prasības var atkāpties laikā, kas nav siltumapgādes/aukstumapgādes sezona.
3.Rēķinā ietvertās informācijas minimums
Dalībvalstis nodrošina, lai galaizmantotājiem skaidrā un saprotamā veidā faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītos rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:
a)pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējāie siltummaksas un siltummaksas sadalītāju rādījumi;
b)informācija par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tostarp galaizmantotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi, un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu apraksts. Dalībvalstis var ierobežot tvērumu, ar kādu tiek piemērota prasība sniegt informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām, nosakot, ka tā attiecas vienīgi uz enerģiju, kas nodrošināta no centralizētām siltumapgādes sistēmām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW;
c)galaizmantotāju pašreizējā siltumapgādes un aukstumapgādes enerģijas patēriņa salīdzinājumi grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju ⌦ siltumapgādei un aukstumapgādei ⌫;
d)informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par ⌦ tiešo izmantotāju ⌫ galaizmantotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas;
e)informācija par dalībvalstīs piemērojamajām saistītajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;
f)salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galaizmantotāju. Elektronisko rēķinu gadījumā šādus salīdzinājumus var darīt pieejamus tiešsaistē un ⌦ rēķinos sniegt norādes uz tiem ⌫ norādīt līdztekus rēķiniem.
Ja rēķina pamatā nav faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, tajos iekļauj skaidru un saprotamu paskaidrojumu par to, kā tika aprēķināta rēķinā norādītā summa, un vismaz d) un e) apakšpunktā minēto informāciju.
_____________
🡻 826/2019 1. panta 1. punkts un I pielikums (pielāgots)
IXVIII PIELIKUMS
Siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas efektivitātes potenciāls
Valsts siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas potenciāla visaptverošajā noizvērtējumā, kas minēts 2014. panta 1. punktā, iekļauj un balstās uz šādu informāciju:
I daļa
PĀRSKATS PAR SILTUMAPGĀDI UN ⌦ AUKSTUMAPGĀDI ⌫DZESĒŠANU
1.Siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas pieprasījums, ko nosaka pēc novērtētās lietderīgās enerģijas un skaitliski izteiktā enerģijas galapatēriņa (GWh gadā) pa nozarēm:
a)mājokļu nozare;
b)pakalpojumu nozare;
c)rūpniecības nozare;
d)jebkura cita nozare, kas atsevišķi veido vairāk nekā 5 % no kopējā valsts lietderīgās siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas pieprasījuma.
2.Apzinātā vai – 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta gadījumā – apzinātā vai aplēstā pašreizējā siltumapgāde un aukstumapgāde:
a)pa tehnoloģijām (GWh gadā) 1. punktā minētajās nozarēs, ja iespējams, enerģiju, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, nošķirot no tās, kas iegūta no ⌦ atjaunīgajiem ⌫ atjaunojamajiem energoresursiem:
i)ko uz vietas nodrošina mājokļos un pakalpojumu nozares objektos, izmantojot:
–tikai siltuma ražošanai paredzētus katlus,
–augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
–siltumsūkņus,
–citas lokālas tehnoloģijas un avotus;
ii)ko uz vietas nodrošina tādos objektos, kas nav ne pakalpojumu nozares objekti, ne mājokļi, izmantojot:
–tikai siltuma ražošanai paredzētus katlus,
–augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
–siltumsūkņus,
–citas lokālas tehnoloģijas un avotus;
iii)ko nodrošina ārpus objektiem, izmantojot:
–augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
–atlikumsiltumu,
–citas nelokālas tehnoloģijas un avotus;
b)apzinātās iekārtas, ⌦ kas ģenerē atlikumsiltumu vai atlikumaukstumu ⌫ kam ir siltuma vai aukstuma pārpalikumi, un to siltumapgādes vai aukstumapgādes potenciāls (GWh gadā):
i)termiskās jaudas ražošanas iekārtas, kuras var piegādāt ⌦ atlikumsiltumu vai tikt pāraprīkotas atlikumsiltuma ⌫siltuma pārpalikumu vai tikt pielāgotas siltuma pārpalikuma piegādei un kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 50 MW;
ii)siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas iekārtas, kuras izmanto III pielikuma II daļā minētās tehnoloģijas un kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW;
iii)atkritumu incinerācijas stacijas;
iv)⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW, izņemot 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētās iekārtas, kas ražo siltumu un aukstumu, izmantojot ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu enerģiju;
v)rūpnieciskas iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW un kuras var nodrošināt ⌦ atlikumsiltumu ⌫ siltuma pārpalikumu;
c)ziņotais ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu un ⌦ atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma ⌫ siltuma vai aukstuma pārpalikuma enerģijas īpatsvars centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sektora enerģijas galapatēriņā pēdējos piecos gados saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.
3.Karte, kura aptver visu valsts teritoriju un kurā norāda (vienlaikus aizsargājot komerciāli sensitīvu informāciju)
a)siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas pieprasījuma zonas, kas izriet no 1. punkta analīzes, izmantojot konsekventus kritērijus, lai fokusā būtu energoietilpīgas zonas pašvaldībās un konurbācijās;
b)pašreizējos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, un centralizētās siltumapgādes pārvades iekārtas;
c)tāda tipa plānotos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas aprakstīti 2. punkta b) apakšpunktā, un centralizētās siltumapgādes pārvades iekārtas.
4.Siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫dzesēšanas pieprasījuma tendenču prognoze, kas ļauj gūt priekšstatu par nākamajiem 30 gadiem (GWh), jo īpaši ņemot vērā nākamo 10 gadu prognozes, pieprasījuma izmaiņas ēkās un dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ar pieprasījuma pārvaldību saistīto rīcībpolitiku un stratēģiju –, piem., Direktīvā (ES) 2018/844 paredzēto ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģiju – ietekmi.
II daļa
MĒRĶI, STRATĒĢIJAS UN ⌦ RĪCĪB ⌫POLITIKAS PASĀKUMI
5.Plānotais dalībvalsts devums nacionālajos mērķos, mērķrādītājos un devumos piecās enerģētikas savienības dimensijās, kas paredzēts Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, panākts ar siltumapgādes un dzesēšanas [aukstumapgādes] efektivitāti, jo īpaši saistībā ar 4. panta b) punkta 1)–4) apakšpunktu un 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu, norādot, kurš no šiem elementiem ir papildu elements salīdzinājumā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem.
6.Vispārīgs pārskats par pašreizējām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuri aprakstīti jaunākajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3., 20., 21. pantu un 27. panta a) punktu.
III daļa
SILTUMAPGĀDES UN ⌦ AUKSTUMAPGĀDES ⌫DZESĒŠANAS EFEKTIVITĀTES EKONOMISKĀ POTENCIĀLA ANALĪZE
7.Dažādu siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas tehnoloģiju ekonomiskā potenciāla analīze, kura jāveic attiecībā uz visu valsts teritoriju, izmantojot 2014. panta 3. punktā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi, un kurā jānosaka alternatīvi scenāriji efektīvākām siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas tehnoloģijām, kurās izmanto ⌦ atjaunīgos ⌫ atjaunojamos energoresursus, attiecīgā gadījumā enerģiju, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, nošķirot no enerģijas no ⌦ atjaunīgajiem ⌫ atjaunojamajiem energoresursiem.
Būtu jāapsver šādas tehnoloģijas:
a)rūpnieciskais ⌦ atlikumsiltums un atlikumaukstums ⌫ siltuma un aukstuma pārpalikums;
b)atkritumu incinerācija;
c)augstas efektivitātes koģenerācija;
d)⌦ atjaunīgie ⌫ atjaunojamie energoresursi (piem., ģeotermālā enerģija, saules siltumenerģija un biomasa), izņemot tos, ko izmanto augstas efektivitātes koģenerācijā;
e)siltumsūkņi;
f)siltuma un aukstuma zudumu samazināšana pašreizējos centralizētajos tīklos.
8.Ekonomiskā potenciāla analīzē iekļauj šādus posmus un apsvērumus.
a)Apsvērumi:
i)izmaksu un ieguvumu analīzē 2014. panta 3. punkta vajadzībām ietver ekonomisko analīzi, kurā ņem vērā sociālekonomiskos un vidiskos faktorus, un finansiālu analīzi, ko veic, lai projektus novērtētu no investoru viedokļa. Gan ekonomiskajā, gan finansiālajā analīzē par novērtēšanas kritēriju izmanto neto pašreizējo vērtību;
ii)par atskaites punktu būtu jāņem pamatscenārijs, tajā būtu jāņem vērā rīcībpolitikas šā visaptverošā noizvērtējuma sagatavošanas laikā, un tam vajadzētu jābūt sasaistītam ar datiem, kas savākti saskaņā ar šā pielikuma I daļu un II daļas 6. punktu;
iii)pamatscenārijam alternatīvajos scenārijos būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2018/1999 energoefektivitātes un ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu mērķi. Katrā scenārijā salīdzinājumā ar pamatscenāriju aplūko šādus elementus:
–to tehnoloģiju ekonomiskais potenciāls, ko pārbauda, par kritēriju izmantojot neto pašreizējo vērtību,
–siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi,
–primārās enerģijas ietaupījums (GWh gadā),
–ietekme uz ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energoresursu struktūrā.
Scenārijus, kas nav iespējami tehnisku iemeslu, finansiālu iemeslu vai valstu tiesību aktu dēļ, var jau sākotnējās izmaksu un ieguvumu analīzes stadijās no tās izslēgt, ja to pamato ar rūpīgiem, skaidri formulētiem un labi dokumentētiem apsvērumiem.
NoIzvērtējumā un lēmumu pieņemšanā būtu jāņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumi no lielāka enerģijas piegādes elastīguma un labākas elektrotīklu ekspluatācijas analizētajos scenārijos, tostarp aiztaupītās izmaksas un ietaupījumi no mazākām investīcijām infrastruktūrā.
b)Izmaksas un ieguvumi
Izmaksas un ieguvumi, kas minēti 8. punkta a) apakšpunktā, ietver vismaz šādus ieguvumus un izmaksas:
i)ieguvumi:
–ieguvumi patērētājam no izlaides (siltumapgāde, ⌦ aukstumapgāde ⌫ dzesēšana un elektroenerģija),
–ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi, siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi, ciktāl iespējams,
–ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošība un konkurētspēja, ciktāl iespējams;
ii)izmaksas:
–staciju un aprīkojuma kapitālizmaksas,
–saistīto energotīklu kapitālizmaksas,
–mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
–enerģijas izmaksas,
–ar vidi, veselību un drošību saistītās izmaksas, ciktāl iespējams,
–darba tirgus izmaksas, energoapgādes drošība un konkurētspēja, ciktāl iespējams;
c)pamatscenārijam relevantie scenāriji:
ņem vērā visus pamatscenārijam relevantos scenārijus, tostarp efektīvas individuālās siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫dzesēšanas nozīmi.
i)Lai plānošanas nolūkā noteiktu visizmaksefektīvāko un vislietderīgāko siltumapgādes vai ⌦ aukstumapgādes ⌫dzesēšanas risinājumu – salīdzinājumā ar pamatscenāriju – konkrētai ģeogrāfiskajai teritorijai, izmaksu un ieguvumu analīze var aptvert vai nu vienu projektu, vai (plašākam vietējam, reģionālam vai nacionālam novērtējumam) projektu grupu;
ii)dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbildīgas par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu saskaņā ar 14. pantu. Tie iesniedz sīki izklāstītas metodikas un pieņēmumus saskaņā ar šo pielikumu, kā arī izveido un publisko procedūras ekonomiskās analīzes veikšanai.
d)robežas un integrēta pieeja:
i)ģeogrāfiskā robeža aptver piemērotu, precīzi noteiktu ģeogrāfisku zonu;
ii)izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā visus relevantos centralizētos vai decentralizētos sistēmas un ģeogrāfiskajās robežās pieejamos apgādes resursus, tostarp šā pielikuma III daļas 7. punktā aplūkotās tehnoloģijas, kā arī siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫dzesēšanas pieprasījuma tendences un raksturojumu;
e)pieņēmumi:
i)dalībvalstis norāda, kādi pieņēmumi par galveno ielaides un izlaides faktoru cenām un diskonta likmi ir izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā;
ii)diskonta likmi, ko izmanto ekonomiskajā analīzē, lai aprēķinātu neto pašreizējo vērtību, izvēlas saskaņā ar Eiropas vai nacionālajām vadlīnijām;
iii)dalībvalstis izmanto valsts, Eiropas vai starptautiskas enerģijas cenu attīstības prognozes, attiecīgā gadījumā – valsts un/vai reģionālā/vietējā kontekstā;
iv)cenas, kas izmantotas ekonomiskajā analīzē, atspoguļo sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumus. Cik vien iespējams, t. i., ja pastāv tirgus cena vai tā jau ir iekļauta Eiropas vai valsts tiesību aktos, būtu jāņem vērā ārējās izmaksas, piemēram, negatīva ietekme uz vidi un veselību;
f)jutīguma analīze:
i)lai novērtētu projekta vai projektu grupas izmaksas un ieguvumus, ir jāveic jutīguma analīze, kuras pamatā ir mainīgi faktori, kam ir būtiska ietekme uz aprēķinu rezultātiem, piemēram, atšķirīgas enerģijas cenas, pieprasījuma līmeņi, diskonta likmes un citi faktori.
IV daļa
POTENCIĀLĀS JAUNĀS STRATĒĢIJAS UN ⌦ RĪCĪB ⌫POLITIKAS PASĀKUMI
9.Pārskats par jauniem leģislatīviem un neleģislatīviem ⌦ rīcīb ⌫politikas pasākumiem, ar kuriem iecerēts realizēt ekonomisko potenciālu, kas apzināts saskaņā ar 7. un 8. punktu, un šādiem to paredzamajiem aspektiem:
a)siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi;
b)primārās enerģijas ietaupījums (GWh gadā);
c)ietekme uz augstas efektivitātes koģenerācijas īpatsvaru;
d)ietekme uz ⌦ atjaunīgo ⌫ atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energoresursu struktūrā un siltumapgādes un ⌦ aukstumapgādes ⌫ dzesēšanas nozarē;
e)saikne ar valsts finanšu plānošanu un izmaksu aiztaupījumiem publiskā sektora budžetā un tirgus dalībniekiem;
f)aplēse par publiskā atbalsta pasākumiem, ja tādi ir, norādot to gada budžetu un potenciālo atbalsta elementu.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
XIX PIELIKUMS
IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE
2. daļa
Principi attiecībā uz 2414. panta 45. un 67. punkta mērķi
Izmaksu un ieguvumu analīzē sniedz informāciju, kas vajadzīga 2414. panta 45. un 67. punkta pasākumu veikšanai.
Ja tiek plānota iekārta, kas ražo tikai elektroenerģiju, vai iekārta bez siltuma ⌦ atgūšanas ⌫rekuperācijas, veic salīdzinājumu starp plānotajām iekārtām vai plānoto ⌦ pārjaunošanu ⌫modernizāciju un līdzīgām iekārtām, kas ražo tādu pašu elektroenerģijas apjomu vai ⌦ tehnoloģisko ⌫ siltumu, un ⌦ atgūst atlikumsiltumu ⌫rekuperē siltuma pārpalikumu un piegādā siltumu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju un/vai centralizētu siltumapgādi un aukstumapgādi.
Attiecīgajās ģeogrāfiskajās robežās veiktajā novērtējumā ņem vērā plānoto iekārtu un ikvienu atbilstīgu pastāvošu vai potenciālu siltumapgādes ⇨ vai aukstumapgādes ⇦ pieprasījuma punktu, kuram tiktu nodrošināta piegāde, ņemot vērā racionālas iespējas (piemēram, tehnisko iespējamību un attālumu).
Sistēmas robežu nosaka tā, lai tajā iekļautu plānoto iekārtu un siltumslodzi ⇨ un aukstumslodzi ⇦, piemēram, ēku(-as) un ražošanas procesu. Šajā sistēmas robežā siltuma un elektroenerģijas piegādes kopējās izmaksas nosaka attiecībā uz abiem gadījumiem un tās salīdzina.
Siltumslodzē ⇨ vai aukstumslodzē ⇦ iekļauj esošo siltumslodzi ⇨ vai aukstumslodzi ⇦, piemēram, rūpniecības iekārtas vai esošās centralizētas siltumapgādes ⇨ vai aukstumapgādes ⇦ sistēmas, kā arī – attiecībā uz pilsētu rajoniem – siltumslodzi ⇨ vai aukstumslodzi ⇦ un izmaksas, kas rastos, ja ēku grupām vai pilsētas daļai nodrošinātu jaunu centralizētas siltumapgādes ⇨ vai aukstumapgādes ⇦ tīklu un/vai ja tās/to pieslēgtu šādam tīklam.
Izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā ir plānotās iekārtas apraksts un salīdzināmā(–s) iekārta(–s), ņemot vērā elektroenerģijas un siltumenerģijas jaudu, ja nepieciešams, kurināmā veidu, paredzēto izmantojumu un gadā paredzētās darbības stundas, izvietojumu un elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījumu.
⇩ jauns
Siltumatlikuma utilizācijas novērtējumā ņem vērā pašreizējās tehnoloģijas. Novērtējumā ņem vērā siltumatlikuma tiešu izmantošanu vai tā uzkarsēšanu līdz augstākam temperatūras līmenim, vai abus. Ja atlikumsiltums tiek atgūts pašā objektā, novērtē vismaz siltummaiņu, siltumsūkņu un tādu tehnoloģiju izmantojumu, ar kurām siltumu pārveido elektroenerģijā. Ja atlikumsiltums tiek atgūts ārpus objekta, kā potenciālos pieprasījuma punktus novērtē vismaz rūpnieciskās iekārtas, lauksaimniecības objektus un centralizētās siltumapgādes tīklus.
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
⇨ jauns
Lai veiktu salīdzināšanu, jāņem vērā siltumenerģijas pieprasījums un siltumapgādes un aukstumapgādes veidi, kurus izmanto tuvumā esošie siltuma⇨ pgādes vai aukstumapgādes ⇦ pieprasījuma punkti. Salīdzināšanā iekļauj plānotās iekārtas un salīdzināmās iekārtas ar infrastruktūru saistītās izmaksas.
Izmaksu un ieguvumu analīzē, ko veic saskaņā ar 24. panta 4. punktu 14. panta 5. punktu, iekļauj ekonomisko analīzi, ar ko aptver finanšu analīzi, kurā atspoguļo pašreizējos naudas plūsmu darījumus, kas veikti saistībā ar ⌦ investīcijām ⌫ieguldījumiem un darbībām attiecībā uz atsevišķām iekārtām.
Projekti ar pozitīvu izmaksu un ieguvumu rezultātu ir tādi projekti, kuros ekonomiskajā un finanšu analīzē diskonta ieguvumu summa pārsniedz diskonta izdevumu summu (pozitīvas izmaksas un ieguvumi).
Dalībvalstis nosaka galvenos principus attiecībā uz metodoloģiju, pieņēmumiem un laikposmu ekonomiskās analīzes veikšanai.
Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, kas atbildīgi par termoelektrostaciju ražošanas iekārtu darbību, rūpniecības uzņēmumi, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīkli vai citas puses, ko ietekmē definētās sistēmu robežas un ģeogrāfiskās robežas, sniegtu datus, kurus izmantos atsevišķas iekārtas izmaksu un ieguvumu novērtējumā.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
XIX PIELIKUMS
Augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums
a)Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:
i)augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums:
–ļauj ražotājiem pierādīt, ka to pārdotā elektroenerģija ir saražota augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, un šādā nolūkā to izsniedz pēc ražotāja pieprasījuma;,
–ir precīzs, uzticams un pasargāts no krāpšanas;,
–tiek izsniegts, nosūtīts un atcelts elektroniski;
ii)viena un tā pati augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas enerģijas vienība tiek ņemta vērā tikai vienu reizi;
b)2414. panta 10. punktā minētajā izcelsmes apliecinājumā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:
i)iekārtas, kurā enerģija saražota, identitāte, atrašanās vieta, tips un (siltumenerģijas un elektroenerģijas) jauda;
ii)ražošanas datumi un vietas;
iii)elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemākā siltumspēja;
iv)līdz ar elektroenerģiju iegūtā siltuma daudzums un izmantojums;
v)augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums saskaņā ar IIIII pielikumu, uz kuru attiecas apliecinājums;
vi)primārās enerģijas ietaupījums, kas aprēķināts saskaņā ar IIIII pielikumu, pamatojoties uz saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām, kuras norādītas IIIII pielikuma f) punktā;
vii)⌦ stacijas ⌫rūpnieciskās iekārtas nominālā elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāte;
viii)vai un kādā apmērā iekārta ir guvusi ⌦ investīciju ⌫ ieguldījumu atbalstu;
ix)vai un kādā apmērā enerģijas ražošanas vienība ir guvusi citu labumu no valsts atbalsta shēmas, un atbalsta shēmas tips;
x)datums, kad ir sākta iekārtas ekspluatācija; un
xi)izdošanas datums un valsts, un unikāls identifikācijas numurs.
Izcelsmes apliecinājums attiecas uz standarta apjomu 1 MWh. Tas attiecas uz tīro saražoto elektroenerģiju, kas izmērīta pie stacijas robežas un eksportēta uz tīklu.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
XIIXI PIELIKUMS
Energoefektivitātes kritēriji enerģijas tīkla regulēšanai un elektroenerģijas tīkla tarifiem
1.Tīkla tarifi atspoguļo izmaksu ietaupījumu tīklos, kas panākts ar pieprasījuma puses un pieprasījuma reakcijas pasākumiem un ar ⌦ kliedētu ⌫ dalītu ražošanu, ieskaitot ietaupījumu no piegādes izmaksu vai tīkla ⌦ investīciju ⌫ ieguldījumu izmaksu pazemināšanas un optimālākas tīkla darbības.
2.Tīkla regulēšana un tarifi netraucē tīkla operatoriem vai enerģijas mazumtirgotājiem darīt pieejamus sistēmas pakalpojumus pieprasījuma reakcijas pasākumiem, pieprasījuma pārvaldībai un ⌦ kliedētai ⌫dalītai ražošanai organizētos elektroenerģijas tirgos, jo īpaši:
a)galalietotājiem slodzes pārvirzīšanu no maksimālā slodzes laika uz mazāk noslogotu laiku, ņemot vērā ⌦ atjaunīgās ⌫ atjaunojamās enerģijas, koģenerācijas režīmā saražotas enerģijas un ⌦ kliedētas ⌫ dalītas ražošanas pieejamību;
b)enerģijas ietaupījumu no ⌦ izkliedētu ⌫ dalītu patērētāju pieprasījuma reakcijas, izmantojot enerģijas iepirkumu grupēšanu (agregatorus);
c)pieprasījuma samazinājumu, pateicoties energoefektivitātes pasākumiem, ko veic energopakalpojumu sniedzēji, ieskaitot energopakalpojumu uzņēmumus;
d)ražošanas avotu pieslēgšanu un ⌦ dispečēšanu ⌫ izmantošanu ar zemāku sprieguma līmeni;
e)patēriņa vietai tuvāku ražošanas avotu pieslēgšanu; un
f)enerģijas uzglabāšanu.
Šī noteikuma izpratnē termins “organizēti elektroenerģijas tirgi” ietver ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas enerģijas, jaudas, ⌦ balansēšanas pakalpojumu ⌫līdzsvarošanas un palīgpapildupakalpojumu tirdzniecībai visos laikposmos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un ⌦ tekošās dienas ⌫diennakts tirgos.
3.Ar tīkla vai mazumtirdzniecības tarifiem var atbalstīt dinamiskas cenas galalietotāja pieprasījuma reakcijas pasākumiem, piemēram:
a)lietošanas laika tarifus;
b)kritiskās maksimālās slodzes cenas;
c)reālā laika cenas; un
d)maksimālās slodzes laika atlaides.
_____________
🡻 2012/27/ES
XIIIXII PIELIKUMS
ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS PĀRVADES SISTĒMUAS OPERATORIEM UN SADALES SISTĒMUAS OPERATORIEM
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori:
🡻 2018/2002 1. panta 16) punkts un pielikuma 6) punkts
a)izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem, tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;
🡻 2012/27/ES
b)katram jaunajam augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā iegūtās elektroenerģijas ražotājam, kurš vēlas pieslēgties sistēmai, nodrošina plašu nepieciešamo informāciju, tostarp:
i)visaptverošu un sīku ar pieslēgumu saistīto izmaksu aprēķinu;
ii)pamatotu un precīzu laika grafiku tīkla pieslēguma pieprasījuma saņemšanai un apstrādei;
iii)pamatotu indikatīvu laika grafiku jebkuram ierosinātajam tīkla pieslēgumam. Kopumā procesam, lai pieslēgtos tīklam, nevajadzētu būt ilgākam par 24 mēnešiem, ņemot vērā to, ciktāl tas ir praktiski iespējami un nediskriminējoši;
c)decentralizētiem augstas efektivitātes koģenerācijas ražotājiem nodrošina standartizētas un vienkāršotas pieslēgšanas procedūras, lai veicinātu viņu pieslēgšanos tīklam.
Standarta noteikumi, kas minēti a) punktā, balstās uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, jo īpaši ņemot vērā visas izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar šo ražotāju pieslēgšanu tīklam. Tajos var paredzēt dažādu veidu pieslēgumus.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
XIVXIII PIELIKUMS
Datu minimums, kas iekļaujams energoefektivitātes līgumos ar publisko sektoru vai saistītajos konkursa noteikumos
⇩ jauns
–Konstatējumi/ieteikumi, kuri sniegti pirms līguma noslēgšanas veiktā analīzē/auditā, kas attiecas uz enerģijas izmantošanu ēkā ar mērķi īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
–Skaidrs un pārredzams saraksts ar efektivitātes pasākumiem, kas jāīsteno, vai efektivitātes rezultātiem, kas jāsasniedz.
–Garantētais ietaupījums, kas jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos pasākumus.
–Līguma darbības termiņš un starpposma atskaites punkti, līguma laušanas nosacījumi un termiņi.
–Skaidrs un pārredzams katras līgumslēdzējas puses pienākumu saraksts.
–Atsauces datums(-i), kurā(-os) konstatējams panāktais ietaupījums.
–Skaidrs un pārredzams saraksts ar pasākuma vai pasākumu kopuma īstenošanai veicamajām darbībām un, attiecīgā gadījumā, saistītajām izmaksām.
–Pienākums pilnībā īstenot līgumā noteiktos pasākumus un visu projekta laikā veikto izmaiņu dokumentācija.
–Noteikumi par līdzvērtīgu prasību iekļaušanu, slēdzot jebkādu apakšlīgumu ar trešām personām.
–Projekta finansiālās ietekmes un panākto naudas ietaupījumu sadalījuma starp abām pusēm (tas ir, pakalpojuma sniedzēja atlīdzības) skaidrs un pārredzams atainojums.
–Skaidri un pārredzami noteikumi par panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un ⌦ verifikāciju ⌫pārbaudi, kvalitātes pārbaudēm un garantijām.
–Noteikumi, kas paskaidro procedūru, kā rīkoties pamatnosacījumu maiņas gadījumos, kuri skar līguma saturu un tā iznākumu (ja mainās enerģijas cenas, iekārtas lietošanas intensitāte).
–Sīka informācija par katras līgumslēdzējas puses pienākumiem un sankcijām pārkāpumu gadījumos.
_____________
🡻 2012/27/ES (pielāgots)
XV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 2004/8/EK
|
Šī direktīva
|
|
1. pants
|
1. panta 1. punkts
|
|
2. pants
|
1. panta 1. punkts
|
|
3. panta a) punkts
|
2. panta 30. punkts
|
|
3. panta b) punkts
|
2. panta 32. punkts
|
|
3. panta c) punkts
|
2. panta 31. punkts
|
|
3. panta d) punkts
|
2. panta 33. punkts
|
|
3. panta e) un f) punkts
|
—
|
|
3. panta g) punkts
|
2. panta 35. punkts
|
|
3. panta h) punkts
|
—
|
|
3. panta i) punkts
|
2. panta 34. punkts
|
|
3. panta j) punkts
|
—
|
|
3. panta k) punkts
|
2. panta 36. punkts
|
|
3. panta l) punkts
|
2. panta 37. punkts
|
|
3. panta m) punkts
|
2. panta 39. punkts
|
|
3. panta n) punkts
|
2. panta 38. punkts
|
|
3. panta o) punkts
|
—
|
|
—
|
2. panta 40., 41., 42., 43. un 44. punkts
|
|
4. panta 1. punkts
|
II pielikuma f) punkta pirmais apakšpunkts
|
|
4. panta 2. punkts
|
14. panta 10. punkta otrā daļa
|
|
4. panta 3. punkts
|
—
|
|
5. pants
|
14. panta 10. punkta pirmā daļa un X pielikums
|
|
6. pants
|
14. panta 1. un 3. punkts, VIII un IX pielikums
|
|
7. panta 1. punkts
|
14. panta 11. punkts
|
|
7. panta 2. un 3. punkts
|
—
|
|
8. pants
|
15. panta 5. punkts
|
|
—
|
15. panta 6., 7., 8. un 9. punkts
|
|
9. pants
|
—
|
|
10. panta 1. un 2. punkts
|
14. panta 1. punkts un 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2. daļa
|
|
10. panta 3. punkts
|
24. panta 6. punkts
|
|
11. pants
|
24. panta 3. punkts
|
|
—
|
24. panta 5. punkts
|
|
12. panta 1. un 3. punkts
|
—
|
|
12. panta 2. punkts
|
II pielikuma c) punkts
|
|
13. pants
|
22. panta 2. punkts
|
|
14. pants
|
—
|
|
15. pants
|
28. pants
|
|
16. pants
|
—
|
|
17. pants
|
29. pants
|
|
18. pants
|
30. pants
|
|
I pielikums
|
I pielikuma II daļa
|
|
II pielikums
|
I pielikuma I daļa un II daļas pēdējā daļa
|
|
III pielikums
|
II pielikums
|
|
IV pielikums
|
VIII pielikums
|
|
—
|
IX pielikums
|
|
Direktīva 2006/32/EK
|
Šī direktīva
|
|
1. pants
|
1. panta 1. punkts
|
|
2. pants
|
1. panta 1. punkts
|
|
3. panta a) punkts
|
2. panta 1. punkts
|
|
3. panta b) punkts
|
2. panta 4. punkts
|
|
3. panta c) punkts
|
2. panta 6. punkts
|
|
3. panta d) punkts
|
2. panta 5. punkts
|
|
—
|
2. panta 2. un 3. punkts
|
|
3. panta e) punkts
|
2. panta 7. punkts
|
|
3. panta f), g), h) un i) punkts
|
—
|
|
—
|
2. panta 8. līdz 19. punkts
|
|
3. panta j) punkts
|
2. panta 27. punkts
|
|
—
|
2. panta 28. punkts
|
|
3. panta k) punkts
|
—
|
|
3. panta l) punkts
|
2. panta 25. punkts
|
|
—
|
2. panta 26. punkts
|
|
3. panta m) punkts
|
—
|
|
3. panta n) punkts
|
2. panta 23. punkts
|
|
3. panta o) punkts
|
2. panta 20. punkts
|
|
3. panta p) punkts
|
2. panta 21. punkts
|
|
3. panta q) punkts
|
2. panta 22. punkts
|
|
3. panta r) un s) punkts
|
—
|
|
—
|
2. panta 24., 29., 44. un 45. punkts
|
|
—
|
3. pants
|
|
—
|
4. pants
|
|
4. pants
|
—
|
|
5. pants
|
5. un 6. pants
|
|
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
7. panta 8. punkta a) un b) apakšpunkts
|
|
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
18. panta 3. punkts
|
|
6. panta 2. punkts
|
7. panta 1., 5., 6., 7., 9., 10., 11. un 12. punkts
|
|
—
|
7. panta 2. un 3. punkts
|
|
6. panta 3. punkts
|
18. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts
|
|
6. panta 5. punkts
|
—
|
|
7. pants
|
17. pants
|
|
8. pants
|
16. panta 1. punkts
|
|
—
|
16. panta 2. un 3. punkts
|
|
9. panta 1. punkts
|
19. pants
|
|
9. panta 2. punkts
|
18. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punkts
|
|
—
|
18. panta 1. punkta a), b), c) apakšpunkts, d) apakšpunkta ii) punkts un e) apakšpunkts
|
|
10. panta 1. punkts
|
15. panta 4. punkts
|
|
10. panta 2. punkts
|
15. panta 3. punkts
|
|
—
|
15. panta 7., 8. un 9. punkts
|
|
11. pants
|
20. pants
|
|
12. panta 1. punkts
|
8. panta 1. punkts
|
|
12. panta 2. punkts
|
—
|
|
—
|
8. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts
|
|
12. panta 3. punkts
|
—
|
|
13. panta 1. punkts
|
9. pants
|
|
13. panta 2. punkts
|
10. pants un VII pielikuma 1.1. punkts
|
|
13. panta 3. punkts
|
VII pielikuma 1.2. un 1.3. punkts
|
|
—
|
11. pants
|
|
—
|
12. pants
|
|
—
|
13. pants
|
|
—
|
15. panta 1. un 2. punkts
|
|
—
|
18. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts
|
|
—
|
21. pants
|
|
14. panta 1. un 2. punkts
|
24. panta 1. un 2. punkts
|
|
14. panta 3. punkts
|
—
|
|
14. panta 4. un 5. punkts
|
24. panta 3. punkts
|
|
—
|
24. panta 4. un 7. līdz 11. punkts
|
|
—
|
22. panta 1. punkts
|
|
15. panta 1. punkts
|
22. panta 2. punkts
|
|
15. panta 2., 3. un 4. punkts
|
—
|
|
—
|
23. pants
|
|
—
|
25. pants
|
|
16. pants
|
26. pants
|
|
17. pants
|
27. pants
|
|
18. pants
|
28. pants
|
|
19. pants
|
29. pants
|
|
20. pants
|
30. pants
|
|
I pielikums
|
—
|
|
II pielikums
|
IV pielikums
|
|
III pielikums
|
—
|
|
IV pielikums
|
—
|
|
V pielikums
|
—
|
|
VI pielikums
|
III pielikums
|
|
—
|
V pielikums
|
|
—
|
VI pielikums
|
|
—
|
VII pielikums
|
|
—
|
XI pielikums
|
|
—
|
XII pielikums
|
|
—
|
XIII pielikums
|
|
—
|
XIV pielikums
|
|
—
|
XV pielikums
|
🡹
XV PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu
(minēti 36. pantā)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES
(OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.)
|
|
|
Padomes Direktīva 2013/12/ES
(OV L 141, 28.5.2013., 28. lpp.)
|
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844
(OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.)
|
tikai 2. pants
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002
(OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.)
|
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999
(OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.)
|
tikai 54. pants
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2019/504
(OV L 85I, 27.3.2019., 66. lpp.)
|
tikai 1. pants
|
|
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/826
(OV L 137, 23.5.2019., 3. lpp.)
|
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944
(OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.)
|
tikai 70. pants
|
B daļa
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 36. pantā)
|
Direktīva
|
Transponēšanas termiņš
|
|
2012/27/ES
|
2014. gada 5. jūnijs
|
|
(ES) 2018/844
|
2020. gada 10. marts
|
|
(ES) 2018/2002
|
2020. gada 25. jūnijs, izņemot 1. panta 5.–10. punktu un pielikuma 3. un 4. punktu
2020. gada 25. oktobris attiecībā uz 1. panta 5.–10. punktu un pielikuma 3. un 4. punktu
|
|
(ES) 2019/944
|
2019. gada 31. decembris attiecībā uz 70. panta 5. punkta a) apakšpunktu
2020. gada 25. oktobris attiecībā uz 70. panta 4. punktu
2020. gada 31. decembris attiecībā uz 70. panta 1.–3. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 6. punktu
|
_____________
XVI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 2012/27/ES
|
Šī direktīva
|
|
1. pants
|
1. pants
|
|
2. panta ievadfrāze
|
2. panta ievadfrāze
|
|
2. panta 1. punkts
|
2. panta 1. punkts
|
|
–
|
2. panta 2. un 3. punkts
|
|
2. panta 2. punkts
|
2. panta 4. punkts
|
|
2. panta 3. punkts
|
2. panta 5. punkts
|
|
2. panta 4. punkts
|
2. panta 6. punkts
|
|
2. panta 5. punkts
|
2. panta 7. punkts
|
|
2. panta 6. punkts
|
2. panta 8. punkts
|
|
2. panta 7. punkts
|
2. panta 9. punkts
|
|
2. panta 8. punkts
|
2. panta 10. punkts
|
|
2. panta 9. punkts
|
–
|
|
2. panta 10. punkts
|
2. panta 11. punkts
|
|
–
|
2. panta 12. un 13. punkts
|
|
2. panta 11. punkts
|
2. panta 14. punkts
|
|
2. panta 12. punkts
|
2. panta 15. punkts
|
|
2. panta 13. punkts
|
2. panta 16. punkts
|
|
2. panta 14. punkts
|
2. panta 17. punkts
|
|
2. panta 15. punkts
|
2. panta 18. punkts
|
|
2. panta 16. punkts
|
2. panta 19. punkts
|
|
2. panta 17. punkts
|
2. panta 20. punkts
|
|
2. panta 18. punkts
|
2. panta 21. punkts
|
|
2. panta 19. punkts
|
2. panta 22. punkts
|
|
2. panta 20. punkts
|
2. panta 23. punkts
|
|
2. panta 21. punkts
|
2. panta 24. punkts
|
|
2. panta 22. punkts
|
2. panta 25. punkts
|
|
2. panta 23. punkts
|
2. panta 26. punkts
|
|
2. panta 24. punkts
|
2. panta 27. punkts
|
|
2. panta 25. punkts
|
2. panta 28. punkts
|
|
2. panta 26. punkts
|
–
|
|
2. panta 27. punkts
|
2. panta 29. punkts
|
|
2. panta 28. punkts
|
2. panta 30. punkts
|
|
2. panta 29. punkts
|
2. panta 31. punkts
|
|
2. panta 30. punkts
|
2. panta 32. punkts
|
|
2. panta 31. punkts
|
2. panta 33. punkts
|
|
2. panta 32. punkts
|
2. panta 34. punkts
|
|
2. panta 33. punkts
|
2. panta 35. punkts
|
|
2. panta 34. punkts
|
2. panta 36. punkts
|
|
2. panta 35. punkts
|
2. panta 37. punkts
|
|
2. panta 36. punkts
|
2. panta 38. punkts
|
|
2. panta 37. punkts
|
2. panta 39. punkts
|
|
2. panta 38. punkts
|
2. panta 40. punkts
|
|
2. panta 39. punkts
|
2. panta 41. punkts
|
|
2. panta 40. punkts
|
–
|
|
2. panta 41. punkts
|
2. panta 42. punkts
|
|
2. panta 42. punkts
|
2. panta 43. punkts
|
|
2. panta 43. punkts
|
2. panta 44. punkts
|
|
–
|
2. panta 45. punkts
|
|
2. panta 44. un 45. punkts
|
2. panta 46. un 47. punkts
|
|
–
|
2. panta 48., 49. un 50. punkts
|
|
–
|
3. pants
|
|
–
|
4. panta 1. punkts
|
|
3. panta 1. punkta pirmā daļa
|
4. panta 2. punkta pirmā daļa
|
|
3. panta 1. punkta otrās daļas ievadfrāze
|
4. panta 2. punkta otrās daļas ievadfrāze
|
|
3. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkts
|
|
3. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts
|
–
|
|
3. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkts
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas ievadfrāze
|
–
|
|
–
|
4. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunkta ievadfrāze
|
|
–
|
4. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunkta iv) punkts
|
|
–
|
4. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunkta ievadfrāze
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunkta i) punkts
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas c) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunkta ii) punkts
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas d) apakšpunkts
|
4. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunkta iii) punkts
|
|
3. panta 1. punkta trešās daļas e) apakšpunkts
|
–
|
|
3. panta 2. un 3. punkts
|
–
|
|
3. panta 4. punkts
|
33. panta 6. punkts
|
|
3. panta 5. un 6. punkts
|
–
|
|
–
|
4. panta 3. punkts
|
|
–
|
4. panta 4. punkts
|
|
–
|
5. pants
|
|
5. panta 1. punkta pirmā daļa
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa
|
|
5. panta 1. punkta otrā daļa
|
–
|
|
5. panta 1. punkta trešā daļa
|
6. panta 1. punkta otrā daļa
|
|
5. panta 1. punkta ceturtā un piektā daļa
|
–
|
|
5. panta 2. un 3. punkts
|
–
|
|
5. panta 4. punkts
|
6. panta 2. punkts
|
|
5. panta 5. punkts
|
6. panta 3. punkts
|
|
5. panta 6. un 7. punkts
|
–
|
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa
|
7. panta 1. punkta pirmā daļa
|
|
6. panta 1. punkta otrā daļa
|
–
|
|
–
|
7. panta 1. punkta otrā daļa
|
|
6. panta 1. punkta trešā daļa
|
–
|
|
6. panta 2., 3. un 4. punkts
|
7. panta 2., 3. un 4. punkts
|
|
–
|
7. panta 5. un 6. punkts
|
|
–
|
7. panta 7. punkta otrā daļa
|
|
7. panta 1. punkta ievadfrāzes a) un b) apakšpunkts
|
8. panta 1. punkta ievadfrāzes a) un b) apakšpunkts
|
|
–
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkts
|
|
7. panta 1. punkta otrā daļa
|
8. panta 5. punkts
|
|
7. panta 1. punkta trešā daļa
|
8. panta 1. punkta otrā daļa
|
|
7. panta 1. punkta ceturtā daļa
|
8. panta 1. punkta trešā daļa
|
|
–
|
8. panta 2., 3. un 4. punkts
|
|
7. panta 2. punkts
|
8. panta 6. punkts
|
|
7. panta 3. punkts
|
8. panta 7. punkts
|
|
7. panta 4. punkts
|
8. panta 8. punkts
|
|
7. panta 5. punkts
|
8. panta 9. punkts
|
|
7. panta 6. punkts
|
8. panta 10. punkts
|
|
7. panta 7. punkts
|
–
|
|
7. panta 8. punkts
|
–
|
|
7. panta 9. punkts
|
–
|
|
7. panta 10. punkts
|
–
|
|
7. panta 11. punkts
|
–
|
|
|
8. panta 11., 12. un 13. punkts
|
|
7. panta 12. punkts
|
8. panta 14. punkts
|
|
7.a panta 1., 2. un 3. punkts
|
9. panta 1., 2. un 3. punkts
|
|
–
|
9. panta 4., 5. un 6. punkts
|
|
7.a panta 4. un 5. punkts
|
9. panta 7. un 8. punkts
|
|
–
|
9. panta 9. punkts
|
|
7.a panta 6. un 7. punkts
|
9. panta 10. un 11. punkts
|
|
7.b panta 1. un 2. punkts
|
10. panta 1. un 2. punkts
|
|
–
|
10. panta 3. un 4. punkts
|
|
–
|
11. panta 1. un 2. punkts
|
|
8. panta 1. un 2. punkts
|
11. panta 3. un 4. punkts
|
|
8. panta 3. un 4. punkts
|
–
|
|
–
|
11. panta 5. punkts
|
|
8. panta 5. punkts
|
11. panta 6. punkts
|
|
–
|
11. panta 7. punkts
|
|
8. panta 6. punkts
|
11. panta 8. punkts
|
|
8. panta 7. punkts
|
11. panta 9. punkts
|
|
–
|
11. panta 10. punkts
|
|
9. pants
|
12. pants
|
|
9.a pants
|
13. pants
|
|
9.b pants
|
14. pants
|
|
9.c pants
|
15. pants
|
|
10. pants
|
16. pants
|
|
10.a pants
|
17. pants
|
|
11. pants
|
18. pants
|
|
11.a pants
|
19. pants
|
|
–
|
20. pants
|
|
–
|
21. panta 1. punkts
|
|
12. panta 1. punkts
|
21. panta 2. punkts
|
|
12. panta 2. punkta ievadfrāze un a) apakšpunkta i)–v) punkts
|
21. panta 2. punkta otrās daļas i)–v) apakšpunkts
21. panta 2. punkta otrās daļas vi) apakšpunkts
|
|
12. panta 2. punkta b) apakšpunkts
|
21. panta 2. punkta trešā daļa
|
|
–
|
21. panta 2. punkta trešās daļas i) apakšpunkts
|
|
12. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts
|
21. panta 2. punkta trešās daļas ii) un iii) apakšpunkts
|
|
–
|
21. panta 2. punkta trešās daļas iv) apakšpunkts
|
|
–
|
21. panta 4. punkts
|
|
–
|
21. panta 5. punkta trešā un ceturtā daļa
|
|
–
|
22. pants
|
|
13. pants
|
30. pants
|
|
14. panta 1. un 2. punkts
|
–
|
|
–
|
23. panta 1. un 2. punkts
|
|
14. panta 3. punkts
|
23. panta 3. punkta pirmā daļa
|
|
–
|
23. panta 3. punkta otrā daļa
|
|
14. panta 4. punkts
|
23. panta 4. punkts
|
|
–
|
23. panta 5. un 6. punkts
|
|
–
|
24. panta 1., 2. un 3. punkts
|
|
14. panta 5. punkta ievadfrāze un a) apakšpunkts
|
24. panta 4. punkta ievadfrāze un a) apakšpunkts
|
|
14. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunkts
|
–
|
|
–
|
24. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunkts un otrā daļa
|
|
14. panta 5. punkta otrā un trešā daļa
|
24. panta 4. punkta trešā un ceturtā daļa
|
|
14. panta 6. punkta a) apakšpunkts
|
24. panta 5. punkta a) apakšpunkts
|
|
14. panta 6. punkta b) apakšpunkts
|
–
|
|
14. panta 6. punkta c) apakšpunkts
|
24. panta 5. punkta b) apakšpunkts
|
|
–
|
24. panta 5. punkta c) apakšpunkts
|
|
14. panta 6. punkta otrā un trešā daļa
|
24. panta 5. punkta otrā un trešā daļa
|
|
14. panta 7., 8. un 9. punkts
|
24. panta 6., 7. un 8. punkts
|
|
–
|
24. panta 9. punkts
|
|
14. panta 10. un 11. punkts
|
24. panta 10. un 11. punkts
|
|
15. panta 1. punkta pirmā daļa
|
25. panta 1. punkts
|
|
15. panta 1. punkta otrā un trešā daļa
|
–
|
|
–
|
25. panta 2., 3. un 4. punkts
|
|
15. panta 1. punkta ceturtā daļa
|
25. panta 5. punkts
|
|
15. panta 2. un 2.a punkts
|
–
|
|
15. panta 3. un 4. punkts un 5. punkta pirmā daļa
|
25. panta 6., 7. un 8. punkts
|
|
15. panta 5. punkta otrā daļa
|
–
|
|
15. panta 6. punkta pirmā daļa
|
–
|
|
15. panta 6. punkta otrā daļa
|
25. panta 9. punkts
|
|
15. panta 7. punkts
|
25. panta 10. punkts
|
|
15. panta 9. punkta pirmā daļa
|
25. panta 11. punkts
|
|
15. panta 9. punkta otrā daļa
|
–
|
|
16. panta 1. un 2. punkts
|
–
|
|
–
|
26. panta 1. un 2. punkts
|
|
16. panta 3. punkts
|
26. panta 3. punkts
|
|
–
|
26. panta 4. punkts
|
|
17. panta 1. punkta pirmā daļa
|
–
|
|
17. panta 1. punkta otrā daļa
|
28. panta 3. punkts
|
|
17. panta 2. punkts
|
21. panta 3. punkts
|
|
17. panta 3. punkts
|
–
|
|
17. panta 4. punkts
|
–
|
|
17. panta 5. punkts
|
21. panta 6. punkts
|
|
18. panta 1. punkta ievadfrāze
|
27. panta 1. punkta ievadfrāze
|
|
18. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts
|
27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts
|
|
–
|
27. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts
|
|
18. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
27. panta 2. punkts
|
|
18. panta 1. punkta c) apakšpunkts
|
27. panta 3. punkts
|
|
–
|
27. panta 4. punkts
|
|
18. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) un ii) punkts
|
27. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts
|
|
–
|
27. panta 5. punkta c) apakšpunkts
|
|
18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
|
27. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts
|
|
18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts
|
–
|
|
–
|
27. panta 6. punkta c) apakšpunkts
|
|
–
|
27. panta 7. punkts
|
|
18. panta 3. punkts
|
27. panta 8. punkts
|
|
19. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
21. panta 5. punkta pirmā daļa
|
|
19. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
7. panta 7. punkta pirmā daļa
|
|
19. panta 1. punkta otrā daļa
|
21. panta 5. punkta otrā daļa
|
|
19. panta 2. punkts
|
–
|
|
20. panta 1. un 2. punkts
|
28. panta 1. un 2. punkts
|
|
–
|
28. panta 3. punkts
|
|
20. panta 3., 3.a, 3.b un 3.c punkts
|
28. panta 4., 5., 6. un 7. punkts
|
|
20. panta 3.d punkts
|
28. panta 8. punkta pirmā daļa
|
|
–
|
28. panta 8. punkta otrā daļa
|
|
20. panta 4., 5., 6. un 7. punkts
|
28. panta 9., 10., 11. un 12. punkts
|
|
21. pants
|
29. panta 1. punkts
|
|
–
|
29. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts
|
|
22. panta 1. un 2. punkts
|
31. panta 1. un 2. punkts
|
|
–
|
31. panta 3. punkts
|
|
23. pants
|
32. pants
|
|
24. panta 4.a, 5. un 6. punkts
|
33. panta 1., 2. un 3. punkts
|
|
24. panta 7., 8., 9., 10. un 12. punkts
|
–
|
|
24. panta 13. un 14. punkts
|
33. panta 4. un 5. punkts
|
|
24. panta 15. punkta ievadfrāze
|
33. panta 7. punkta ievadfrāze
|
|
24. panta 15. punkta a) apakšpunkts
|
–
|
|
24. panta 15. punkta b) apakšpunkts
|
33. panta 7. punkta a) apakšpunkts
|
|
|
33. panta 7. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunkts
|
|
24. panta 15. punkta otrā daļa
|
33. panta 7. punkta otrā daļa
|
|
25. pants
|
–
|
|
26. pants
|
34. pants
|
|
27. panta pirmā daļa
|
36. panta pirmā daļa
|
|
27. panta otrā daļa
|
–
|
|
27. panta trešā daļa
|
36. panta otrā daļa
|
|
27. panta 2. un 3. punkts
|
–
|
|
28. panta 1. punkta pirmā daļa
|
35. panta 1. punkta pirmā daļa
|
|
28. panta 1. punkta otrā daļa
|
–
|
|
28. panta 1. punkta trešā un ceturtā daļa
|
35. panta 1. punkta otrā un trešā daļa
|
|
28. panta 2. punkts
|
35. panta 2. punkts
|
|
29. pants
|
37. pants
|
|
30. pants
|
38. pants
|
|
–
|
I pielikums
|
|
I pielikums
|
II pielikums
|
|
II pielikums
|
III pielikums
|
|
III pielikums
|
IV pielikums
|
|
IV pielikums
|
–
|
|
V pielikums
|
V pielikums
|
|
VI pielikums
|
VI pielikums
|
|
VII pielikums
|
VII pielikums
|
|
VIIa pielikums
|
VIII pielikums
|
|
VIII pielikums
|
IX pielikums
|
|
IX pielikums
|
X pielikums
|
|
X pielikums
|
XI pielikums
|
|
XI pielikums
|
XII pielikums
|
|
XII pielikums
|
XIII pielikums
|
|
XIII pielikums
|
XIV pielikums
|
|
XV pielikums
|
–
|
|
–
|
XV pielikums
|
|
–
|
XVI pielikums
|
_____________