–

Biofa AG vārdā – C. Stallberg, Rechtsanwalt,

–

Sikma D. GmbH und Co. KG vārdā – B. Münster, Rechtsanwalt,

–

Eiropas Komisijas vārdā – R. Lindenthal un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 334/2014 (2014. gada 11. marts) (OV 2014, L 103, 22. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 528/2012”), 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Biofa AG, sabiedrību, kas izstrādā un tirgo biocīdus, un Sikma D. Vertriebs GmbH und Co. KG (turpmāk tekstā – “Sikma”), sabiedrību, kas nodarbojas ar kaitīgu organismu apkarošanai paredzētu produktu pārdošanu tiešsaistē, par to, ka Sikma tirgo produktus, kuru sastāvā ir aktīvā viela, kas ir apstiprināta un ko ir paredzēts izmantot biocīdos.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 528/2012

3

Regulas Nr. 528/2012 1., 3. un 9. apsvērums ir izteikts šādi:

4

Šīs regulas 1. pantā “Mērķis un priekšmets” ir noteikts:

5

Minētās regulas 3. panta “Definīcijas” 1. un 3. punktā ir paredzēts:

–

jebkura viela vai maisījums lietotājam piegādātajā veidā, kas sastāv no vienas vai vairākām aktīvajām vielām, satur vai rada vienu vai vairākas aktīvās vielas, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās,

6

Minētās regulas 4. panta “Apstiprināšanas nosacījumi” 1. punkts ir izteikts šādi:

7

Regulas Nr. 528/2012 6. panta “Pieteikumā sniedzamie dati” 1. punktā ir noteikts:

8

Atbilstoši šīs regulas 9. pantam “Aktīvās vielas apstiprināšana”:

9

Minētās regulas 19. panta “Atļaujas piešķiršanas nosacījumi” 1. punktā ir paredzēts:

10

Tās pašas regulas 95. panta “Pārejas pasākumi attiecībā uz piekļuvi dokumentācijai par aktīvo vielu” 1. un 2. punktā ir noteikts:

Īstenošanas regula (ES) 2017/794

11

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/794 (2017. gada 10. maijs), ar ko silīcija dioksīdu kīzelgūru apstiprina par 18. produkta veida biocīdos lietojamu esošu aktīvo vielu (OV 2017, L 120, 7. lpp.), 1. pantu:

Vācijas tiesības

12

Saskaņā ar Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Likums par negodīgas konkurences novēršanu, BGBl. 2010 I, 254. lpp.) 3. un 3.a pantu, pamatlietā piemērojamajā redakcijā, tādas tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis tostarp ir reglamentēt tirgus dalībnieku rīcību šajā tirgū, ir aizliegta negodīga komercprakse, ja šis pārkāpums var būtiski ietekmēt patērētāju, citu tirgus dalībnieku vai konkurentu intereses.

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

13

Biofa, saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta komercsabiedrība, izstrādā un tirgo biocīdus.

14

Viens no šiem produktiem ar komercnosaukumu InsectoSec®, ko izmanto, lai apkarotu rāpojošus kaitēkļus mājputnu fermās, satur aktīvo vielu ar nosaukumu “diatomīts” jeb “kīzelgūrs” (turpmāk tekstā – “aplūkotā aktīvā viela”).

15

Biofa saskaņā ar Regulu Nr. 528/2012 lūdza Komisiju apstiprināt aplūkoto aktīvo vielu, kas tika izdarīts ar Īstenošanas regulu 2017/794, apstiprinot to par aktīvo vielu lietošanai 18. produkta veida biocīdos, proti, insekticīdos, akaricīdos un produktos citu posmkāju apkarošanai, kā tie aprakstīti Regulas Nr. 528/2012 V pielikumā, ievērojot šīs regulas pielikumā izklāstītās specifikācijas un nosacījumus.

16

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Biofa ir iekļauta Regulas Nr. 528/2012 95. panta 1. punktā minētajā piegādātāju sarakstā. Tā esot vienīgā šīs aktīvās vielas ražotāja.

17

Sikma, saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, tirgo produktu ar nosaukumu “HS Mikrogur”, kas arī satur aplūkoto aktīvo vielu, bet kas tiek piedāvāts dzīvnieku īpašniekiem un pārtikas rūpniecības vajadzībām mājputnu ērču apkarošanai.

18

Tā kā Sikma aplūkoto aktīvo vielu neiegādājās no Biofa, pēdējā minētā cēla prasību Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) par negodīgas konkurences prakses pārtraukšanu. Prasības pamatojumam Biofa norādīja, ka aplūkotās aktīvās vielas, kas ir Sikma tirgotajā produktā, iedarbība neaprobežojas ar to, ka ļauj tam pildīt savu funkciju tikai ar vienkāršu fizisku vai mehānisku iedarbību. Tādējādi minētais produkts būtu jāklasificē kā “biocīds” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to Sikma veiktā šī produkta tirdzniecība saskaņā ar valsts tiesībām esot prettiesiska komercprakse, turklāt ar to tiekot pārkāpti minētās regulas noteikumi.

19

Sikma uzskata, ka tās tirgoto produktu nevar kvalificēt kā “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo aplūkotās aktīvās vielas iedarbība ir tikai fiziska vai mehāniska.

20

Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa) noraidīja Biofa prasību. Uzskatot, ka tai ir jāpārbauda, vai Sikma tirgotais produkts ietilpst jēdzienā “biocīds” šīs tiesību normas izpratnē, minētā tiesa, pamatojoties uz valsts ekspertīzes ziņojumu, nolēma, ka šis produkts nav paredzēts, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās, un līdz ar minētais produkts neietilpst šajā jēdzienā.

21

Tā kā Biofa ir iesniegusi apelācijas sūdzību par šo Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa) nolēmumu, iesniedzējtiesa Oberlandesgericht Köln (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē, Vācija), lai gan tā sliecas apstiprināt minētā nolēmuma pamatotību, tomēr vēlas noskaidrot, vai aktīvas vielas apstiprināšana ar īstenošanas regulu atbilstoši Regulas Nr. 528/2012 9. pantam nozīmē, ka tiesai, kas izskata lietu, ir jāuzskata, ka produkts, kurā ir šī viela, ir “biocīds” šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, bez tā, ka attiecīgajā gadījumā minētā tiesa ar šim nolūkam veiktas ekspertīzes palīdzību varētu noteikt, vai pēdējās minētās tiesību normas nosacījumi ir izpildīti.

22

Šādos apstākļos Oberlandesgericht Köln (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

23

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas ir paredzēts, lai iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, un kas satur aktīvo vielu, kura apstiprināta ar Komisijas īstenošanas regulu atbilstoši minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, tikai šīs apstiprināšanas dēļ neietilpst jēdzienā “biocīds” šī 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē; līdz ar to kompetentajai valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šis produkts atbilst visiem nosacījumiem, kas ir noteikti pēdējā minētajā tiesību normā, lai tas ietilptu šajā jēdzienā.

24

Vispirms ir jānorāda – tā kā uzdotais jautājums attiecas vienīgi uz gadījumu, kad produkts “satur aktīvo vielu, kura ir apstiprināta” ar īstenošanas regulu, ir jāatsaucas uz Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā ietverto “biocīda” definīciju, kurā konkrēti ir paredzēts šāds gadījums.

25

Pamatojoties uz šo tiesību normu, ar jēdzienu “biocīds” tiek apzīmēta “jebkura viela vai maisījums lietotājam piegādātajā veidā, kas sastāv no vienas vai vairākām aktīvajām vielām, satur vai rada vienu vai vairākas aktīvās vielas, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās”.

26

Tādējādi no Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma formulējuma izriet, ka produkts ir jākvalificē kā “biocīds” šīs tiesību normas izpratnē, ja tas atbilst trim nosacījumiem. Pirmkārt, šim produktam ir jāsastāv no vienas vai vairākām “aktīvām vielām” neatkarīgi no tā, vai tas satur šīs vielas vai rada. Otrkārt, minētajam produktam ir jābūt noteiktiem mērķiem, proti, iznīcināt, atbaidīt vai padarīt nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavēt tā iedarbību vai uz to iedarboties. Treškārt, paša produkta iedarbībai ir jābūt “citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās”.

27

Šajā ziņā Tiesa ir atzinusi – ciktāl produkta iedarbība izriet no “citādā veida, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās” šīs tiesību normas izpratnē, un ja citi tajā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, šis produkts neapstrīdami ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Darie, C‑592/18, EU:C:2019:1140, 38. punkts).

28

No tā izriet, ka minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā trīs paredzētie nosacījumi, kas precizēti šī sprieduma 24. punktā, ir kumulatīvi, līdz ar to aktīvās vielas klātbūtne attiecīgajā produktā pati par sevi nepiešķir tai “biocīda” statusu šīs tiesību normas izpratnē.

29

Tomēr ir jāprecizē – apstāklis, ka produkts satur aktīvo vielu, kura ir apstiprināta ar Komisijas īstenošanas regulu atbilstoši Regulas Nr. 528/2012 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, ir jāuzskata par būtisku norādi uz to, ka aplūkotais produkts var tikt uzskatīts par “biocīdu” minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē.

30

Šajā ziņā jāatgādina, ka jēdziens “aktīvā viela” atbilstoši minētās regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktam attiecas uz jebkuru vielu vai mikroorganismu, kas iedarbojas uz vai pret kaitīgiem organismiem. Lai gan atšķirībā no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā precizētā iedarbības veida nupat minētā punkta c) apakšpunktā nav ietverts neviens precizējums attiecībā uz šādas vielas iedarbības veidu, tomēr ir jāuzskata, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 56.–62. punktā, ka iedarbība citādā veidā, “kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās”, ir raksturīga tādai “aktīvai vielai” kā pamatlietā aplūkotā, kura ir apstiprināta atbilstoši Regulas Nr. 528/2012 4. pantam.

31

Kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, aktīvās vielas iedarbības veids tiek pārbaudīts aktīvās vielas apstiprināšanas procedūrā. Šajā gadījumā Regulas Nr. 528/2012 4. pantā paredzētie nosacījumi tiek pārbaudīti, un it īpaši, kā tas ir skaidri paredzēts šīs tiesību normas 1. punktā, aktīvo vielu apstiprina tikai tad, ja vismaz viens biocīds, kas satur šo aktīvo vielu, atbilst šīs regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem biocīdu atļauju piešķiršanas kritērijiem.

32

Turklāt minētās regulas 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts, ka pieteikumā aktīvās vielas apstiprināšanai ir jāietver ne tikai “dokumentācija par aktīvo vielu” kā tādu, bet arī “III pielikumā izklāstītajām prasībām atbilstīga dokumentācija par vismaz vienu reprezentatīvu biocīdu, kurš satur aktīvo vielu”.

33

No tā izriet, ka aktīvā viela pēc definīcijas ir paredzēta, lai “iedarbotos uz vai pret kaitīgiem organismiem” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ka tā tiek apstiprināta tikai tad, ja ir pierādīts, ka to var izmantot tāda produkta ražošanā, kura iedarbība uz vai pret šādiem organismiem nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās.

34

Šādos apstākļos ir jāuzskata – ja konkrēta produkta sastāvs ir identisks reprezentatīvā biocīda, kurš satur aktīvo vielu, sastāvam Regulas Nr. 528/2012 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, valsts tiesai, kas izskata lietu, šis konkrētais produkts ir jākvalificē kā “biocīds” minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē.

35

Regulas Nr. 528/2012 mērķis apstiprina šo interpretāciju. Kā izriet no minētās regulas 1. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 3. apsvērumu, tās mērķis ir, saskaņojot noteikumus par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, un šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi. Šajā ziņā ir jāatgādina, kā Tiesa jau ir atzinusi, ka jau pašas aktīvās vielas kā tādas klātbūtne produktā var radīt risku videi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 1. marts, Söll, C‑420/10, EU:C:2012:111, 27. punkts, un 2019. gada 19. decembris, Darie, C‑592/18, EU:C:2019:1140, 44. punkts).

36

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šajā gadījumā Biofa pieteikumā aplūkotās aktīvās vielas apstiprināšanai ir minējusi reprezentatīvu biocīdu, kura sastāvā ir 100 % šīs aktīvās vielas. No tā izriet, ka tad, ja Sikma tirgotā produkta sastāvs ir identisks reprezentatīvā biocīda sastāvam, pirmais minētais produkts ir jāuzskata par “biocīdu” Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē un Sikma nevar pamatoti iebilst pret to, ka aktīvā viela, ko satur tās produkts, ir paredzēta vienīgi tam, lai ļautu pēdējam pildīt savu funkciju tikai ar fizisku vai mehānisku iedarbošanos uz vai pret kaitīgiem organismiem.

37

Taču sniegt šādu novērtējumu ir iesniedzējtiesas ziņā.

38

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas ir paredzēts, lai iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, un kas satur aktīvo vielu, kura ir apstiprināta ar Komisijas īstenošanas regulu atbilstoši minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, tikai šīs apstiprināšanas dēļ neietilpst jēdzienā “biocīds” šī 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē; līdz ar to kompetentajai valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šis produkts atbilst visiem nosacījumiem, kas ir noteikti pēdējā minētajā tiesību normā, lai tas ietilptu šajā jēdzienā. Tomēr gadījumā, ja minētā produkta sastāvs ir identisks tāda biocīda sastāvam, kāds pieteikumā šīs aktīvās vielas apstiprināšanai tika iesniegts kā reprezentatīvs, šai tiesai ir jāuzskata, ka šis produkts ietilpst minētajā jēdzienā.

Par tiesāšanās izdevumiem

39

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.