<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-666/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0666</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1099">EU:C:2019:1099</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20191218">18.12.2019</DATE>. – Lieta C‑666/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">IT Development</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20191218">2019. gada 18. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Intelektuālais īpašums</KEYWORD><KEYWORD>Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/48/EK</KEYWORD><KEYWORD>Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2009/24/EK</KEYWORD><KEYWORD>Programmatūras licences līgums</KEYWORD><KEYWORD>Datorprogrammas pirmkoda neatļauta grozīšana, kuru ir veicis licenciāts, pārkāpjot licences līgumu</KEYWORD><KEYWORD>Programmatūras autora prasība pret licenciātu sakarā ar pārkāpumu</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamās atbildības režīma raksturs</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑666/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20181016">2018. gada 16. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20181024">2018. gada 24. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">IT Development SAS</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Free Mobile SAS,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>] (referents), E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez‑Bordona</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">IT Development SAS</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Lamon</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Free Mobile SAS</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Fréneaux</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R. Coesme</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. L. Desjonquères</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Daniel</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">É. Gippini Fournier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. L. Kalėda</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Samnadda</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="195" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 195, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="27" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 204, 27. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24/EK (<DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="111" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 111, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>) 4. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">IT Development SAS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile SAS</HT> par apgalvoto pārkāpumu saistībā ar programmatūru un no tā izrietošo kaitējumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2004/48</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2004/48 10., 13. un 15. apsvērumam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(10)</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt [dalībvalstu tiesību aktus], lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu [intelektuālā īpašuma] aizsardzības līmeni.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(13)</NO.P><TXT>Šīs direktīvas darbības joma ir jānosaka iespējami plaša, lai tā aptvertu visas intelektuālā īpašuma tiesības, uz ko attiecas [Savienības] noteikumi šajā jomā un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(15)</NO.P><TXT>Šī direktīva neietekmē materiālās tiesības par intelektuālo īpašumu [..].<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pants, kurā ir definētas tās priekšmets, ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Šī direktīva attiecas uz pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot līdzekļus, kas [Savienībā] vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 3. pantu piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti [Savienības] un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[Savienības] noteikumiem, kas reglamentē materiālās tiesības intelektuālā īpašuma jomā [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Vispārīgas saistības<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi, nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neietver nepamatotus termiņus vai kavēšanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, proporcionāli un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Personas, kas ir tiesīgas prasīt minēto pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Par personām, kas ir tiesīgas prasīt šajā nodaļā minēto pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, dalībvalstis atzīst:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2009/24</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2009/24 15. apsvērumam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Nesankcionēta attiecīgās datorprogrammas koda pavairošana, tulkošana, piemērošana vai pārveidošana pārkāpj autora ekskluzīvās tiesības. [..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/24 1. pantā, kurā ir definēts tās priekšmets, ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstis ar autortiesību tiesību aktiem aizsargā datorprogrammas, tāpat kā Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību paredz aizsargāt literārus darbus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Ierobežota rīcība<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Saskaņā ar 5. un 6. panta noteikumiem tiesību īpašnieka ekskluzīvās tiesībās, ko paredz 2. pants, ietilpst tiesības uz šādu rīcību vai tiesības atļaut šādu rīcību:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tulkot, piemērot, pārveidot un citādi modificēt datorprogrammu un pavairot šādi iegūtos rezultātus, ciktāl tas nav pretrunā tās personas tiesībām, kura pārveido programmu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Atkāpes rīcības ierobežojumu gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ja līgumi to īpaši neparedz, darbības, kas minētas 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neprasa tiesību īpašnieka atļauju, ja tās jāveic, lai likumīgais ieguvējs lietotu datorprogrammu saskaņā ar mērķi, kam tā domāta, ieskaitot kļūdu labošanu.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2009/24 8. panta pirmo daļu šīs direktīvas noteikumi neietekmē citus tiesību aktu noteikumus, tostarp attiecībā uz saistību tiesībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code de la propriété intellectuelle</HT> [Intelektuālā īpašuma kodeksa] L. 112‑2. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Šā kodeksa izpratnē par cilvēka prāta darbības rezultātā radītiem darbiem īpaši tiek uzskatīti:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>13°</NO.P><TXT>Programmatūras, tostarp to sagatavošanas un noformējuma materiāli;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbilstoši šī kodeksa L. 122‑6. pantam:</TXT><P>Ievērojot L. 122‑6‑1. panta noteikumus, izmantošanas tiesības, kas pieder programmatūras autoram, ietver tiesības veikt vai dot atļauju veikt:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>Programmatūras pastāvīgu vai pagaidu pavairošanu [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>Programmatūras tulkošanu, pielāgošanu, pārveidošanu vai cita veida modificēšanu un šādi iegūtas programmatūras pavairošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].”</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 122‑6‑1. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>I. Darbībām, kas paredzētas L. 122‑6. panta 1.° un 2.° punktā, nav vajadzīga autora atļauja, ja tās ir nepieciešamas, lai persona, kurai ir programmatūras izmantošanas tiesības, varētu to izmantot atbilstoši paredzētajam mērķim, tostarp kļūdu labošanai.</P><P>Tomēr autors saskaņā ar līgumu var saglabāt tiesības labot kļūdas un noteikt īpašu kārtību, kas ir jāievēro attiecībā uz L. 122‑6. panta 1.° un 2.° punktā paredzētajām darbībām, kuras ir nepieciešamas, lai persona, kam ir programmatūras izmantošanas tiesības, varētu to izmantot atbilstoši paredzētajam mērķim.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Šī paša kodeksa L. 335‑3. panta otrā daļa ir formulēta šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Kāds no L. 122‑6. pantā noteikto programmatūras autora tiesību pārkāpumiem arī ir autortiesību pārkāpums.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> ar <DATE ISO="20100825">2010. gada 25. augusta</DATE> līgumu, kurš ir grozīts ar <DATE ISO="20120401">2012. gada 1. aprīļa</DATE> līguma papildinājumu, piešķīra <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT>, kas ir teleoperators, kurš piedāvā mobilo sakaru tarifu plānus Francijas tirgū, licenci un uzturēšanas līgumu programmatūras pakotnei <HT TYPE="ITALIC">ClickOnSite</HT>, kas ir<?PAGE NO="5"?> centralizēta projektu vadības programmatūra, kura paredzēta, lai <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> darbinieki un ārējie tehnisko pakalpojumu sniedzēji varētu reāllaikā organizēt un uzraudzīt visu šīs sabiedrības radiotelefonijas antenu uzstādīšanas progresu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150618">2015. gada 18. jūnija</DATE> procesuālo rakstu <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">tribunal de grande instance de Paris</HT> [Parīzes Vispārējā pirmās instances tiesā] (Francija) par programmatūras <HT TYPE="ITALIC">ClickOnSite</HT> pārkāpumu un tai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tā pārmet sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT>, ka tā esot veikusi izmaiņas programmatūrā, it īpaši radot jaunas veidlapas. Papildus tam, ka šie grozījumi ir būtiski, tā it īpaši apgalvoja, ka, lai pamatotu, ka <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> nebija tiesību veikt šādus grozījumus, tā it īpaši apgalvoja, ka licences līguma 6. panta ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Licences apjoms<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> noteikumi, saskaņā ar kuriem klientam būtībā ir skaidri aizliegts tieši vai netieši reproducēt programmatūru un/vai veikt reversās inženierijas darbības attiecībā uz to, kā arī grozīt, koriģēt, pielāgot, radīt sekundāros un papildu darbus, kas tieši vai netieši saistīti ar šo programmatūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> cēla pretprasību par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu un apgalvoja, ka <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> prasības esot nepieņemamas un nepamatotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170106">2017. gada 6. janvāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal de grande instance de Paris</HT> atzina par nepieņemamiem <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> prasījumus, kas pamatoti ar <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> deliktatbildību, noraidīja prasību par zaudējumu atlīdzību, ko <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> cēla par procesa ļaunprātīgu izmantošanu, un piesprieda <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Šī tiesa uzskatīja, ka pastāv divi atsevišķi atbildības režīmi intelektuālā īpašuma jomā – viens ir deliktatbildība, ja tiek aizskartas programmatūras autoram tiesību aktos noteiktās izmantošanas tiesības, bet otrs ir līgumiskā atbildība, ja tiek aizskartas kādas no līgumā noteiktajām autortiesībām; šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> skaidri tiekot pārmesta līgumsaistību neizpilde, uz kuru attiecas prasība par līgumisko atbildību, nevis neatļauta darbība – autortiesību pārkāpums attiecībā uz programmatūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> par minēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> [Parīzes apelācijas tiesā] (Francija), lūdzot šo tiesu uzdot prejudiciālu jautājumu, atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un atzīt par pieņemamu tās celto prasību attiecībā uz pārkāpumu. Tā arī lūdz atzīt, ka <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> izdarītie programmatūras grozījumi veido pārkāpumu, piespriest pēdējai minētajai samaksāt tai summu <FT TYPE="NUMBER">1440000</FT> EUR apmērā kā atlīdzību par nodarīto kaitējumu, kā arī pakārtoti piespriest <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT>, pamatojoties uz līgumu, samaksāt tai summu <FT TYPE="NUMBER">840000</FT> EUR apmērā par šo kaitējumu. Turklāt tā katrā ziņā lūdz aizliegt, nosakot kavējuma naudu, <HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> un tā apakšuzņēmējai <HT TYPE="ITALIC">Coraso</HT> izmantot programmatūru, kā arī iegūt un atkārtoti izmantot no tās iegūtos datus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Free Mobile</HT> lūdz <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> arī apstiprināt pirmās instances tiesas spriedumā nolemto, piespriest <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> samaksāt tai summu <FT TYPE="NUMBER">50000</FT> EUR apmērā kā zaudējumu atlīdzību par ļaunprātīgu procesu un atzīt visus <HT TYPE="ITALIC">IT Development</HT> prasījumus par nepieņemamiem un katrā ziņā par nepamatotiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka Francijas tiesības civiltiesiskās atbildības jomā balstās uz nekumulēšanas principu, kas nozīmē, no vienas puses, ka persona nevar vērsties pret citu personu par tiem pašiem nodarījumiem, pamatojoties gan uz līgumisko atbildību, gan deliktatbildību, un ka, no otras puses, deliktatbildība tiek noraidīta par labu līgumiskajai atbildībai, ja puses saista spēkā esošs līgums un ja kaitējums, kas nodarīts vienai no pusēm, ir radies kādas līguma prasības neizpildes vai nepienācīgas tās izpildes dēļ. Turklāt tā norāda, ka saskaņā ar Francijas tiesībām pārkāpums, kas ir noziedzīga nodarījuma pamatā, attiecas uz deliktatbildību, bet šajās tiesībās nepastāv neviena tiesību norma, saskaņā ar kuru pārkāpums nevar pastāvēt, ja pastāv starp pusēm noslēgts līgums. Šajā ziņā, piemēram, prasība attiecībā uz pārkāpumu varētu tikt celta patentu un preču zīmju jomā attiecībā pret licenciātu, kurš ir pārkāpis sava līguma robežas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka Direktīvas 2004/48 2. pantā, kurā ir noteikta tās darbības joma, vispārīgi ir noteikts, ka pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus piemēro visiem autortiesību pārkāpumiem, nenošķirot to, vai šie pārkāpumi ir vai nav radušies līguma neizpildes dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Vai tas, ka programmatūras licenciāts neievēro programmatūras licences līguma noteikumus (pieļaujot izmēģinājuma perioda izbeigšanos, pārsniedzot atļauto lietotāju vai tādu citu elementu skaitu kā procesori, kas var tikt izmantoti programmatūras instrukciju izpildei, vai modificējot programmatūras pirmkodu, ja saskaņā ar licenci šīs tiesības ir paredzētas tikai sākotnējam īpašniekam), ir:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Direktīvas [2009/24] 4. pantā noteikto programmatūras autortiesību īpašnieka tiesību pārkāpums (Direktīvas [2004/48] izpratnē)</P></ITEM><ITEM><P>vai arī uz to var attiecināt atšķirīgu tiesisko režīmu, piemēram, vispārējo tiesību līgumiskās atbildības tiesisko režīmu?<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros Tiesas pienākums ir sniegt valsts tiesai noderīgu atbildi, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180628">2018. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crespo Rey</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑2/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:511">EU:C:2018:511</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190926">2019. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UTEP 2006</HT></NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑600/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:784">EU:C:2019:784</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietas problemātika ir par nekumulēšanas principa piemērošanu, uz kuru pamatojoties atbildība par deliktu ir jānoraida, ja tāda prasība kā pamatlietā ir balstīta uz apgalvoto līgumsaistību neizpildi, nevis uz pārkāpumu, kam ir delikta raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Kā to ir norādījusi iesniedzējtiesa, ka šis Francijas tiesību princips nozīmē, no vienas puses, ka persona nevar vērsties pret citu personu par tiem pašiem nodarījumiem, pamatojoties gan līgumisko atbildību, gan deliktatbildību, un ka, no otras puses, deliktatbildība tiek noraidīta par labu līgumiskajai atbildībai, ja puses saista spēkā esošs līgums un ja kaitējums, kas nodarīts vienai no pusēm, ir radies kādas līguma prasības neizpildes vai nepienācīgas tās izpildes dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī norādīja, ka pārkāpums Francijas tiesībās ir noziedzīgs nodarījums, kas parasti attiecas uz deliktatbildību, nevis līguma neizpildi. Turklāt Francijas valdība savos rakstveida apsvērumos norāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Francijas tiesībās nozīmē frāzi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Direktīvas 2004/48 izpratnē tādējādi, ka ar Francijas tiesību normām par prasību attiecībā uz pārkāpumu ir transponēta šī direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/48 un Direktīva 2009/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka datorprogrammas licences līguma noteikuma pārkāpums, kas attiecas uz šīs programmas autortiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesībām, ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Direktīvas 2004/48 izpratnē un ka līdz ar to minētajam īpašniekam ir jābūt iespējai izmantot šajā pēdējā direktīvā paredzētās garantijas neatkarīgi no saskaņā ar valsts tiesībām piemērojamo atbildības režīmu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Jānorāda, ka iesniedzējtiesa uzdotajā jautājumā uzskaitīja vairākas iespējamās programmatūras licences līguma pārkāpuma formas, proti, to, ka programmatūras licenciāts nav ievērojis pārbaudes laika beigšanos, pārsniedzis atļauto lietotāju skaitu vai citu parametru, piemēram, procesus, ko var izmantot, lai izpildītu programmatūras norādījumus, vai grozīt programmatūras pirmkodu, ja licencē šīs tiesības ir paredzētas vienīgi sākotnējam īpašniekam. Pamatlietā runa ir tikai par šo pēdējo minēto gadījumu, kas nozīmē, ka šajā lietā ir jāatsaucas tikai uz šo gadījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvu 2009/24, kas nosaka datorprogrammu autoru materiālās tiesības, ir jānorāda, ka dalībvalstīm saskaņā ar tās 1. pantu ir pienākums aizsargāt datorprogrammas ar autortiesībām kā literāros darbus. Saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu šo programmu īpašnieka ekskluzīvās tiesības, kuras dalībvalstīm ir jāaizsargā, ievērojot dažus izņēmumus, kas tajā it īpaši ir paredzēti, ietver tiesības veikt vai atļaut datorprogrammas tulkošanu, pielāgošanu, aranžēšanu un jebkuru citu pārveidošanu. Tādējādi aizliegums grozīt programmatūras pirmkodu tādējādi ietilpst autortiesībās attiecībā uz datorprogrammu, kuras aizsardzība ir paredzēta Direktīvā 2009/24. Jāpiebilst, ka saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu šāda aizsardzība tiek piešķirta ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir atļauts gūt labumu no valsts tiesību aktu par autortiesībām tiesību normām, kas ir piemērojami šiem darbiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Direktīvā 2009/24 autortiesību īpašnieka tiesību aizsardzība nav atkarīga no tā, vai uz šo tiesību pārkāpumu attiecas vai neattiecas licences līguma pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētās direktīvas 15. apsvērumā ir vienīgi norādīts, ka koda, saskaņā ar kuru ir iesniegta datorprogrammas kopija, pielāgošana vai pārveidošana pārkāpj autora ekskluzīvās tiesības, neprecizējot šī pārkāpuma izcelsmi, līgumisku vai jebkādu citu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Runājot par Direktīvu 2004/48, tajā, kā izriet no tās 10. un 15. apsvēruma, kā arī no tās 1. panta, ir paredzēti pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, kas ietver tiesības, uz kurām attiecas Direktīva 2009/24.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punktu šo direktīvu piemēro <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. No šīs tiesību normas formulējuma, it īpaši no īpašības vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>visiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, izriet, ka šī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izriet no līguma noteikuma par intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp datorprogrammas autortiesību izmantošanas, neizpildes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šo konstatējumu apstiprina gan Direktīvas 2004/48 mērķi, gan konteksts, kurā iekļaujas tās 2. panta 1. punkts, kas, interpretējot šo tiesību normu, ir jāņem vērā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Envirotec Denmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑550/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:354">EU:C:2016:354</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Vispirms, runājot par Direktīvas 2004/48 mērķi, no tās 10. un 13. apsvēruma attiecīgi izriet, ka šis mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni, un ka šīs direktīvas piemērošanas jomā būtu jādefinē cik vien iespējams visplašākajā veidā, lai tajā iekļautu visas intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas Savienības tiesību normas šajā jomā vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīvas 2004/48 mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis nodrošina it īpaši informācijas sabiedrībā intelektuālā īpašuma efektīvu aizsardzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110712">2011. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">L’Oréal</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑324/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:474">EU:C:2011:474</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0131">131.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras arī izriet, ka šīs direktīvas mērķis tiesību normu mērķis ir regulēt intelektuālā īpašuma tiesībām saistītos aspektus, kas ir saistīti, pirmkārt, ar šo tiesību ievērošanu un, otrkārt, ar to apdraudējumu, paredzot efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir novērst, pārtraukt vai atlīdzināt ikvienu apdraudējumu esošajām intelektuālā īpašuma tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140410">2014. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ACI Adam</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑435/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:254">EU:C:2014:254</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Turpinājumā runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punkts, tās 4. pantā ir paredzēts, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam ir tiesības lūgt piemērot pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, ko tas paredz saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu normām. Tomēr uz šādu pieteikumu neattiecas nekādi ierobežojumi attiecībā uz šo tiesību pārkāpuma līgumisku vai cita veida izcelsmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka datorprogrammas licences līguma noteikuma pārkāpums, kas attiecas uz šīs programmas autortiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesībām, ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> Direktīvas 2004/48 izpratnē un ka līdz ar to minētajam īpašniekam ir jābūt iespējai izmantot šajā direktīvā paredzētās garantijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tomēr, lai gan Direktīvas 2004/48 mērķis ir noteikt pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem, kas ietver Direktīvā 2009/24 paredzētās autortiesības attiecībā uz datorprogrammām, šajā pirmajā direktīvā nav paredzēta konkrēta šo garantiju piemērošanas kārtība un tajā nav noteikta konkrēta atbildības režīma piemērošana šo tiesību pārkāpuma gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>No tā izriet, ka valsts likumdevējs joprojām var brīvi noteikt konkrētu minēto tiesību aizsardzības kārtību un noteikt tostarp tiesību aizsardzības līdzekli, kuru var izmantot to īpašnieki, ja tiek pārkāptas to intelektuālā īpašuma tiesības, līgumisko vai delikta raksturu attiecībā uz datorprogrammas licenciātu. Tomēr ir nepieciešams, lai visos gadījumos tiktu ievērotas Direktīvas 2004/48 prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā pēdējā aspektā it īpaši no šīs direktīvas 3. panta izriet, ka pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ir jābūt lojāliem un taisnīgiem, tie nedrīkst būt nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un tie nedrīkst ietvert nepamatotus termiņus vai kavēšanos. Tiem arī ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, un tie jāpiemēro tā, lai neradītu šķēršļus likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tāda atbildības režīma noteikšana, kas piemērojams gadījumā, ja šīs programmas licenciāts pārkāpj autortiesības uz datorprogrammu, ir dalībvalstu kompetencē. Konkrēta atbildības režīma piemērošana tomēr nekādā ziņā nedrīkst radīt šķērsli Direktīvā 2004/48 un Direktīvā 2009/24 noteiktajai autortiesību, kas attiecas uz šo programmu, īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesību efektīvai aizsardzībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā lietā iesniedzējtiesa norāda, ka nevienā valsts tiesību normā, kas attiecas uz pārkāpumu, nav tieši norādīts, ka uz šo pārkāpumu var atsaukties tikai tad, ja starp pusēm nav noslēgts līgums. Tāpat tā norāda, ka pārkāpums tā visplašākajā nozīmē ir definēts kā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tostarp autortiesību uz datorprogrammu pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru valsts tiesai saskaņā ar valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas principu ir pienākums šīs tiesības, cik vien iespējams, interpretēt atbilstoši Savienības tiesību prasībām, un tādējādi savas kompetences ietvaros nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu efektivitāti, iztiesājot tai iesniegto lietu. Šis princips nosaka, ka valsts tiesai ir jāņem vērā valsts tiesības kopumā, lai izvērtētu, ciktāl tās var tikt piemērotas, neizraisot Savienības tiesībām pretēju rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koushkaki</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑84/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:862">EU:C:2013:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190624">2019. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Popławski</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑573/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:530">EU:C:2019:530</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Ņemot vērā iepriekšējā punktā norādītos apstākļus, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, šķiet, ka šajā lietā ir iespējama Direktīvas 2004/48 un Direktīvas 2009/34 prasībām atbilstoša interpretācija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2004/48 un Direktīva 2009/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka datorprogrammas licences līguma noteikuma pārkāpums, kas aizskar autortiesību uz šo datorprogrammu īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesības, ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Direktīvas 2004/48 izpratnē un ka līdz ar to minētajam īpašniekam ir jābūt iespējai izmantot šajā pēdējā minētajā direktīvā paredzētās garantijas neatkarīgi no saskaņā ar valsts tiesībām piemērojamo atbildības režīmu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK (<DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka datorprogrammas licences līguma noteikuma pārkāpums, kas aizskar autortiesību uz šo datorprogrammu īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesības, ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> Direktīvas 2004/48 izpratnē un ka līdz ar to minētajam īpašniekam ir jābūt iespējai izmantot šajā pēdējā minētajā direktīvā paredzētās garantijas neatkarīgi no saskaņā ar valsts tiesībām piemērojamo atbildības režīmu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>