52006PC0305

Priekšlikums padomes Lemumam par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā /* COM/2006/0305 galīgā redakcija - CNS 2006/0102 */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.6.2006

COM(2006) 305 galīgā redakcija

2006/0102 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Pārseguma izveides plāns ( The Shelter Implementation Plan; SIP )

Pārsegumu, kas aptver Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) ceturtā bloka paliekas, uzbūvēja ārkārtas bīstamības apstākļos drīz pēc avārijas 1986. gada 26. aprīlī. Tas nebija paredzēts kā pastāvīgs risinājums un, faktiski, tas kļūst arvien nedrošāks, tā stāvoklis ir pasliktinājies tiktāl, ka ļauj iekļūt lietus ūdenim. Pastāv briesmas, ka tas var sagrūt seismisko traucējumu, ekstrēmu laika apstākļu vai struktūras tālākas pasliktināšanās dēļ. Iespēja saindēt apvidu un Dņepras baseinu turpināsies tik ilgi, kamēr augsti radioaktīvais materiāls zem pārseguma nebūs pietiekami izolēts no vides.

Eiropas Komisija 1995. gadā kopsakarā ar agrāko TACIS līdzekļu finansēto projektu uzņēmās iniciatīvu izveidot ES un Ukrainas ekspertu grupu, lai izstrādātu un novērtētu dažādus alternatīvos risinājumus, kā panākt Černobiļas ceturtā bloka un tā esošo pārsegumu ekoloģiski drošu stāvokli. Grupu 1996. gadā papildināja eksperti no ASV un Japānas. Grupas 1996. gada novembrī sniegtajā izpētes ziņojumā ierosināts rīcības plāns, kurā ietverti stabilizācijas un cita veida īstermiņa pasākumi, kā arī sagatavošanās pasākumi, lai ilgtermiņā radītu ekoloģiski drošu vidi.

Septiņu lielvalstu (G7) kodoldrošības darba grupa ( Nuclear Safety Working Group ) 1997. gada sākumā panāca vienošanos ar Ukrainas valdības pārstāvjiem par minētās izpētes turpināšanu. 1997. gada maijā ciešā sadarbībā ar starptautisko ekspertu grupu tika pabeigts uzmetumplāns, kas kļuva zināms kā pārseguma izveides plāns ( Shelter Implementation Plan; SIP ).

SIP ietver daudzus pasākumus, kas jāveic 10 gadu laikā, lai sarkofāgu padarītu drošu un stabilu. Galvenie uzdevumi ir šādi:

- īstermiņa stabilizēšana un izolācija;

- kodoldrošības pastiprināšana, lai kritisko stāvokli novērstu ar ūdens apsaimniekošanas palīdzību;

- pārpalikušās degvielu saturošās masas ( Fuel Containing Masses; FCM ) aizvākšanas stratēģijas izstrāde;

- jauna aizsargpārseguma būve;

- esošā pārseguma augšējo nestabilo daļu aizvākšana.

Projekta sākotnējās izmaksas laika posmā no 1998. līdz 2005. gadam tika lēstas 768 miljonu ASV dolāru apmērā, ietverot 10 miljonus ASV dolāru licencēšanas atbalstam.

2. Černobiļas reaktora pārseguma fonds ( The Chernobyl Shelter Fund; CSF )

Denveras G7 samitā 1997. gada jūnijā G7 valstu un valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs atbalstīja daudzpusēja finanšu mehānisma izveidi, lai palīdzētu Ukrainai īstenot reaktora pārseguma izveides plānu ( SIP ). Viņi vienojās par G7 finanšu ieguldījumu, ko papildinātu citi donori. Tika arī nolemts aicināt ERAB nodibināt un pārvaldīt attiecīgu mērķa fondu – Černobiļas reaktora pārseguma fondu ( Chernobyl Shelter Fund; CSF ). ERAB padome CSF oficiāli nodibināja 1997. gada 6. novembrī.

Pirmā līdzekļu ieguldītāju konference notika Ņujorkā 1997. gada 20. novembrī. Divdesmit piecas valstis un Eiropas Komisija apņēmās ieguldīt aptuveni 400 miljonus USD. Ukraina apsolīja 50 miljonus USD ieguldījumu natūrā. Kopējā summa bija pietiekoša, lai sāktu darbu, veicot pirmos SIP uzdevumus.

Tā kā neveiksmi cieta CSF sanāksmes iniciatīva laikposmā no 1998. līdz 1999. gadam fonda papildināšanā iesaistīt privātos donorus, tad CSF pārvaldītāja – ERAB – brīdināja, ka, lai saglabātu sākotnējo grafiku, līdz 2000. gada vidum fonds ir jāpapildina. Tādēļ 2000. gada 5. jūlijā Berlīnē notika otrā līdzekļu ieguldītāju konference. Divdesmit divas valstis un Eiropas Komisija apņēmās ieguldīt aptuveni 320 miljonus USD, tādējādi divās konferencēs apsolītajai summai aptuveni sasniedzot nepieciešamos 768 miljonus USD (skatīt 1. pielikumu).

Atbilstoši Fonda noteikumiem ERAB 1997. gada novembrī noslēdza pamatlīgumu ar Ukrainas valdību, paverot iespēju individuālajiem piešķīrumu līgumiem starp ERAB un līdzekļu saņēmējiem. Banka ir izstrādājusi līguma paraugu un saistītos standarta noteikumus un nosacījumus, kuri izmantojami visos fonda līdzekļu piešķīrumu gadījumos. Fonda līdzekļu piesaiste un izmaksa notiek, pamatojoties uz piešķīrumu līgumiem. Līdz šim ir parakstīti septiņi piešķīrumu līgumi.

Fondu pārvalda ieguldītāju sanāksme. Pašlaik to veido 22 ieguldītāji, tai skaitā Eiropas Komisija un Ukraina. Sanāksme akceptē piešķīrumu līgumus, ar Bankas starpniecību uzrauga to īstenošanu, pārbauda finansēto pasākumu efektivitāti un apstiprina Fonda gada budžetu un finanšu pārskatus. Pirmā sanāksme notika 1997. gada 12. decembrī. Pašreizējais sanāksmes priekšsēdētājs ir dr. Hans Blix (Zviedrija).

Tā kā SIP ietver vērienīgu pasākumu kopumu, tad būtiska nozīme ir tā pārvaldībai saskaņā ar vienotu īstenošanas shēmu. Tā sniegta Pārseguma fonda statūtos. Statūtos ietverti pakalpojumu un piegāžu pasūtījuma noteikumi. Tie īpaši nosaka, ka „Fonda resursu dotācijām piemērojama ERAB pasūtījumu politika un noteikumi ar nosacījumu, ka piegādātās preces ir ražotas vai sniegto pakalpojumu avots ir ieguldītāju valstīs vai ERAB darbības valstīs.” Tādēļ ir nepieciešams, lai Komisijas ieguldījuma līgums ar ERAB balstītos uz kopēju sapratni par to, ka nav pieļaujama diskriminācija atsevišķo Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Trešo valstu līdzdalība pasūtījumos pieļaujama, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

3. Kopienas ieguldījumi CSF

Pirmajam, 1997. gadā sniegtajam Eiropas Komisijas apsolījumam veikt ieguldījumu (100 miljoni ASV DOLĀRU) Černobiļas reaktora pārseguma fondā sekoja oficiāls Padomes 1998. gada 5. jūnija Lēmums 98/381/EK par Kopienas ieguldījumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Černobiļas reaktora pārseguma fonda izveidi[1]. Šo ieguldījumu reāli finansēja no 1998. un 1999. gada Kopienas budžeta. Otrais Komisijas ieguldījums (100 miljoni EUR) oficiāli pamatots ar Padomes Lēmumu 2001/824/EK.

Saskaņā ar Lēmuma 98/381/EK 3. panta 2. punktu Komisija 1999. gada oktobrī sniedza pirmo progresa ziņojumu par CSF īstenošanu[2]. Otrais progresa ziņojums sniegts 2001. gadā [3] , bet trešais – 2004. gadā[4].

Černobiļas reaktora pārseguma fonds ir ļoti svarīgs instruments, lai palīdzētu Ukrainai atrisināt Černobiļas avārijas radītās problēmas. Ņemot vērā, ka Kopienas ieguldījums CSF ir vislielākais, tās turpmākai līdzdalībai ir izšķiroša nozīme projekta sekmīgā īstenošanā. Tas ir atzīts TACIS regulā, kura aptver 2000. - 2006. gadu un kurā skaidri norādīts, ka ES prioritāšu vidū ir „ieguldījums attiecīgās ES atbalstītās starptautiskās iniciatīvās, piemēram, G7/ES iniciatīva attiecībā uz Černobiļas atomreaktora slēgšanu”.[5]

Pamatojoties uz šajā dokumentā tālāk ietverto finanšu pārskatu, ERAB norāda, ka, lai noslēgtu līgumu par jauno aizsargpārsegumu (paredzēts 2006. gadā), pirms tam būtu nepieciešama fonda papildināšana, t.i. jaunas ieguldītāju saistības. Lai Černobiļas projektus varētu turpināt un sekmīgi izpildīt, 2005. gada maija pasākumā Londonā galvenie līdzekļu donori apņēmās ieguldīt vēl aptuveni 173 miljonus EUR. Šajā summā – ar atrunu par nepieciešamajiem apstiprinājumiem – ietverts Komisijas ieguldījums 49,1 miljona EUR apmērā (atbilstoši vēsturiskajam sloga sadalījumam G7 dalībnieku un ES starpā). Komisijas apsolīto summu paredzēts samaksāt laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam.

Šā priekšlikuma mērķis ir panākt, ka pieņem Padomes lēmumu par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu 14,4 miljonu EUR apmērā. Ciktāl piemērojami, arī uz jauno ieguldījumu attieksies Padomes 1998. gada 5. jūnija Lēmuma 98/381/EK 1. un 3. panta noteikumi. Par apsolītās summas atlikumu (34,7 miljoni EUR), kas jāsamaksā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, būs jāpieņem jauns lēmums.

Ieguldījumu veiks saskaņā ar Fonda statūtu II panta 2.02. iedaļu un saskaņā ar oficiālo Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līgumu par ieguldījumu.

4. CSF pašreizējais finanšu stāvoklis

Fonda finanšu stāvoklis 2005. gada 31. oktobrī bija šāds:

- CSF ieguldījumu kopsumma ir aptuveni 658,6 miljoni EUR, tai skaitā Ukrainas ieguldījums natūrā 50 miljonu ASV DOLĀRU apmērā;

- starp ERAB un donoriem noslēgti piešķīrumu līgumi par aptuveni 446,5 miljoniem EUR;

- līgumi noslēgti par aptuveni 323,4 miljoniem EUR;

- izmaksāto līdzekļu kopsumma ir aptuveni 248,5 miljoni EUR.

Trešajā progresa ziņojumā sniegtajā finanšu pārskatā bija izskaidrots, ka, balstoties uz jauno izmaksu novērtējumu, kas pamatots ar attiecīgajiem būvdarbiem, projekta izmaksas ir jāpārskata. ERAB 2004. gada vidū sniegtais izmaksu novērtējums sasniedz 1 091 miljonu ASV dolāru[6] (salīdzinot ar sākotnēji paredzētajiem 768 miljoniem ASV dolāru). Projekta pabeigšana tagad paredzēta 2008. gada beigās (sākotnēji 2007. gadā). Starp 1997. gada un 2004. gada novērtējumu pastāvēja divas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, sākotnējais novērtējums neaptvēra vairākus uzdevumus, ko vēlāk atzina par nepieciešamiem, piemēram, ventilācijas šahtas nojaukšanu, radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavu, pieprasītāja inženierdarbus un demontāžas būves un iekārtas, kas palielina izmaksas līdz 876,82 miljoniem ASV dolāru. Turklāt sākotnējais novērtējums neietvēra līdzekļus eskalācijas, riska un nejaušības plānojumam attiecībā uz jauno aizsargpārsegumu, kas nozīmē papildu izmaksas 214,2 miljoni ASV dolāru apmērā.

CSF ieguldītāju sanāksmē 2005. gada 22. novembrī ERAB informēja, ka neilgi pirms sanāksmes saņemtie jaunā aizsargpārseguma būves piedāvājumi ievērojami pārsniedz kalkulēto cenu, tādēļ varētu būt nepieciešams vairāk finanšu līdzekļu, nekā apsolīts trīs finanšu donoru konferencēs. Tomēr iespējamā iztrūkuma apjomu varētu noteikt tikai pēc piedāvājumu novērtējuma.

Plānotie ieguldījumi CSF

Ieguldītājs | Ieguldījums līdz 2000. gada jūlijam | Berlīnes 2000. gada ieguldītāju konference |

Valūta | Ieguldījums (EUR 1 = USD 0,95 ) | Valūta | Ieguldījums (EUR 1 = USD 0,95 ) |

Austrija | EUR | 2 500 000 | EUR | 2 500 000 |

Beļģija | EUR | 2 500 000 | EUR | 600 000 |

Kanāda | USD | 20 000 000 | USD | 13 000 000 |

Dānija | EUR | 2 500 000 | EUR | 2 500 000 |

EK | USD | 100 000 000 | EUR | 100 000 000 |

Somija | EUR | 2 500 000 | EUR | 1 000 000 |

Francija | EUR | 18 520 000 | EUR | 23 250 000 |

Vācija | USD | 23 610 000 | USD | 25 610 000 |

Grieķija | EUR | 2 500 000 | EUR | 2 500 000 |

Islande | USD | 10 000 | USD | 15 000 |

Īrija | EUR | 2 515 790 | EUR | 3 085 000 |

Itālija | USD | 16 820 000 | EUR | 17 820 000 |

Kuveita | USD | 4 000 000 | USD | 2 000 000 |

Luksemburga | EUR | 2 500 000 | 0 |

Japāna | USD | 22 500 000 | USD | 22 500 000 |

Nīderlande | NLG | 6 000 000 | EUR | 3 000 000 |

Norvēģija | USD | 5 000 000 | NKR | 20 000 000 |

Polija | EUR | 2 500 000 | pieteikts papildu divpusējs ieguldījums EUR 3 000 000 announced |

Portugāle | USD | 200 000 | USD | 200 000 |

Slovākija | EUR | 2 000 000 | 0 |

Slovēnija | - | - | USD | 300 000 |

Spānija | USD | 3 000 000 | USD | 2 000 000 |

Zviedrija | EUR | 2 500 000 | SEK | 24 000 000 |

Šveice | EUR | 4 000 000 | SFR | 7 000 000 |

Ukraina | USD | 50 000 000 | 0 |

Apvienotā Karaliste | USD | 16 820 000 | USD | 18 320 000 |

ASV | USD | 78 000 000 | USD | 80 000 000 |

Starpsumma EUR 1=USD 0,95 | USD EUR | ~ 395 000 000 ~ 415 789 000 | ~ 321 767 250 ~ 338 702 368 |

Kopsumma | USD EUR | ~ 716 767 250 ~ 754 491 368 |

2006/0102 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[8],

tā kā:

(1) Kopiena, konsekventi īstenojot atbalsta politiku Ukrainai tās centienos mazināt 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notikušās kodolavārijas sekas, ir jau ieguldījusi Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankā (ERAB) izveidotajā Černobiļas reaktora pārseguma fondā ( Chernobyl Shelter Fund ; CSF ) 90,5 miljonus euro laikposmā no 1999. līdz 2000. gadam saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/381/EK, Euratom[9] un vēl 100 miljonus euro laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/824/EK, Euratom[10].

(2) ERAB, kas ir Černobiļas reaktora pārseguma fonda administrators, CSF ieguldītāju sanāksmē apstiprināja, ka fondā trūkst aptuveni 250 miljoni euro, un vēl nesadalītie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai varētu piešķirt jaunā aizsargpārseguma būves līgumtiesības. Lai novērstu projekta ilgāku vilcināšanu, ieguldītāji 2005. gadā tika lūgti uzņemties jaunas saistības.

(3) Agrākā septītnieka (G7) valstis un EK, kas ir visvairāk ieguldījušas CSF , vienojās par turpmāko CSF ieguldījumu principiem saskaņā ar vēsturisko sloga sadalījumu starp ieguldītājiem.

(4) Padomes 1999. gada 29. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 99/2000 attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā[11]citu kodoldrošības prioritāšu vidū 2. panta 5. punkta c) apakšpunktā atzīmēts „ieguldījums attiecīgās ES atbalstītās starptautiskās iniciatīvās, piemēram, G7/ES iniciatīva attiecībā uz Černobiļas atomreaktora slēgšanu”.

(5) Komisijas 2000. gada 6. septembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam ierosināts, lai no 2001. gada Kopienas finansiālais atbalsts kodoldrošībai jaunajās neatkarīgajās valstīs un Centrālās un Austrumeiropas valstīs[12] tiktu finansēts no vienotās budžeta pozīcijas finansiālai palīdzībai kodoldrošībai jaunajās neatkarīgajās valstīs.

(6) ERAB pasūtījuma noteikumus piemēro piešķīrumiem no Černobiļas reaktora pārseguma fonda resursiem ar nosacījumu, ka preces ir ražotas un pakalpojumu avots ir ieguldītāju valstīs vai ERAB darbības valstīs. Šie noteikumi nav pilnīgi atbilstoši tiem, ko piemēro TACIS programmas ietvaros tieši finansētajiem pasākumiem; attiecīgi minēto programmu nevar piemērot ieguldījumiem, kas ir šā lēmuma priekšmets.

(7) Tātad ir jānodrošina, lai, izvietojot pasūtījumus saskaņā ar ERAB Černobiļas reaktora pārseguma fonda statūtiem, nepieļautu diskrimināciju Eiropas Kopienas dalībvalstu vidū, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav noslēgušas ar ERAB atsevišķos līgumus par ieguldījumiem.

(8) Černobiļas reaktora pārseguma projekta īstenošanas plāna interesēs atsevišķos gadījumos ir lietderīgi izmantot arī pasūtījuma līgumus ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis vai nav partnervalstis TACIS programmas ietvaros.

(9) Šā lēmuma pieņemšanai nav izmantojamas citas pilnvaras, kā tikai tās, kas noteiktas EK Līguma 308. pantā un Euratom līguma 203. pantā,

IR NOLEMUSI ŠADI.

1. pants

Kopiena 2006. gadā iemaksā 14,4 miljonus euro Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) Černobiļas reaktora pārseguma fondā.

Apropriējumus finanšu plāna ietvaros apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

2. pants

1. Komisija pārvalda ieguldījumus Černobiļas reaktora pārseguma fondā saskaņā ar Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamo Finanšu regulu, īpaši ievērojot nevainojamas un efektīvas pārvaldības principus.

Komisija sniedz Revīzijas palātai visu attiecīgo informāciju un pieprasa ERAB jebkuru papildu informāciju, ko Revīzijas palāta vēlas saņemt attiecībā uz Černobiļas reaktora pārseguma fonda darbības aspektiem saistībā ar Kopienas ieguldījumu.

2. Komisija nodrošina to, ka, izvietojot pasūtījumus saistībā ar piešķīrumiem no Fonda resursiem, netiek pieļauta diskriminācija dalībvalstu vidū.

3. pants

Saskaņā ar Černobiļas reaktora pārseguma fonda Statūtu II panta 2.02. iedaļas noteikumiem Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas starpā ir jānoslēdz oficiāls līgums par Kopienas ieguldījumu.

4. pants

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu par Černobiļas reaktora pārseguma fonda darbību.

Briselē, […]

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums: Padomes Lēmums par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā

2. ABM / ABB SATVARS

Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) un saistītā(-s) darbība/darbības:

Attiecības ar Austrumeiropu, Kaukāzu un Vidusāzijas republikām (19.06. nodaļa).

Kopienas ieguldījums Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas, tostarp šādas:

Darbību finansēs no esošās budžeta pozīcijas 19.06.06 – Kopienas iemaksa ERAB Černobiļas fondā.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Līdzekļus piešķirs 2006. gadā. Termiņa pagarinājums nav paredzēts.

Par atlikušo apsolīto summu (34,7 miljoni euro), kas jāsamaksā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, būs jāpieņem jauns lēmums.

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

19.06.06 | Neobl. | Dif.[13] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr.[…] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | Kopā |

Darbības izdevumi[14] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 14,400 | 14,400 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 14,400 | 14,400 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[15] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 8.2.4 | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c | 14,400 | 14,400 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 14,400 | 14,400 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[16] |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NDA) | 8.2.5 | d | PM |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e | 0,002 | 0,002 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 14,402 | 14,402 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 14,402 | 14,402 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Nepiemēro

4.1.2. Saderība ar finanšu plānošanu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pastāvošo finanšu plānošanu.

( Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu perspektīvas pozīcijas pārplānošanu.

( Iespējams, ka priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu[17] (piemēram, elastības instrumenta izmantošanu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Fianansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, pilna laika ekvivalents, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. punktā.

Gada vajadzības: | 2006 | 2007 | 2008 |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 0,6 |

5. RAKSTUROJUMS UN MēRķI

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā:

Starptautiskā ekspertu grupa, kurā piedalījās arī ES, ASV un Ukrainas eksperti, 1996. gadā veica rūpīgu pētījumu, novērtējot dažādas iespējas, kā Černobiļas reaktora ceturto bloku un tā pašreizējo pārsegumu padarīt ekoloģiski drošus. Nobeiguma ziņojumā eksperti ieteica rīcības plānu, kurā ietverti reaktora stabilizācijas un citi īstermiņa pasākumi, kā arī sagatavošanas pasākumi ekoloģiski drošas vides radīšanai.

Valstu septītnieka (G7) Kodoldrošības darba grupa 1997. gada sākumā vienojās ar Ukrainas valdības pārstāvjiem par ierosinātā plāna tālāku pilnveidošanu. Rezultātā ES, ASV un Ukrainas ekspertu ciešā sadarbībā tika pabeigta daudznozaru būves pārvaldības programma, ko nosauca par reaktora pārseguma izveides plānu ( Shelter Implementation Plan; SIP ). SIP paredzēja reaktora pārseguma uzlabošanu, lai padarītu to fiziski drošu un ekoloģiski stabilu. SIP finansēšanai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārvaldībā tika izveidots Černobiļas reaktora pārseguma fonds ( Chernobyl Shelter Fund ; CSF ).

Černobiļas reaktora pārseguma fonda projekta kopējās izmaksas sākotnēji vērtēja ekspertu grupa, kas izstrādāja projektu, un tā aplēsa, ka šo izmaksu kopsumma laika posmā no 1998. līdz 2005. gadam ir aptuveni 768 miljoni ASV dolāru, ietverot arī licencēšanas palīdzību. Pēc jaunā izmaksu novērtējuma, kurš balstīts uz faktiskajiem būvdarbiem un inženieru darbu, ERAB pārskatīto izmaksu kopsummu vērtē 1 091 miljona ASV dolāru apmērā. Ierosinātais Kopienas jaunais 14,4 miljonu euro ieguldījums ir Komisijas pirmā iemaksa no 49,1 miljona euro ieguldījuma, kas paredzēts, lai segtu projekta izpildei nepieciešamās summas deficītu aptuveni 250 miljonu euro[18] apjomā.

SIP ir finansēts no esošās budžeta pozīcijas 19.06.06 – Kopienas ieguldījums ERAB Černobiļas fondā. Pašreizējais ieguldījums ir papildu iemaksa, lai finansētu projekta izpildei nepieciešamās papildu izmaksas, ko ERAB pamatoja finanšu donoru sanāksmē.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Černobiļas reaktora pārseguma fonds ir ļoti svarīgs instruments, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt nopietno draudu Ukrainas un Eiropas drošībai. Šā darba galvenais mērķis ir pārveidot bojāto Černobiļas atomelektrostaciju ekoloģiski drošā stāvoklī. Ņemot vērā, ka Kopienas ieguldījums CSF ir vislielākais, tās turpmākai līdzdalībai ir izšķiroša nozīme projekta sekmīgā īstenošanā.

5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības satvara kontekstā

Pārseguma izveides plāns ietver šādus galvenos tehniskos pasākumus, kuri jāīsteno līdz 2010./2011. gadam:

- esošā pārseguma stabilizācija līdz tādai pakāpei, kāda nepieciešama nākamajiem pasākumiem;

- nosegšana aizsardzībai pret radiāciju;

- kodoldrošības pastiprināšana, lai kritisko stāvokli samazinātu ar ūdens pārvaldības palīdzību;

- jauna aizsargpārseguma būve;

- esošā pārseguma nestabilo augšējo daļu aizvākšana;

- pārpalikušās degvielu saturošās masas ( Fuel Containing Masses; FCM ) aizvākšanas stratēģijas izstrāde.

Kopējās projekta izmaksas, ietverot licencēšanu, ir novērtētas 1 091 miljoni USD apmērā. SIP satura sīks izklāsts sniegts the Phare/Tacis Kodoldrošības ekspertu grupas 1997. gada 27. maija un sekojošajā 2000. gada 20. decembra apspriedē. Pārskatītās izmaksas un grafiks izklāstīts Phare/Tacis Kodoldrošības ekspertu grupai ( PTEG ) 2004. gada 28. aprīlī. Pārskatīto izmaksu un grafika sīks izklāsts 2004. gada 20. septembrī sniegts arī Padomes COEST grupai.

Kaut arī Ukraina ir galvenā labuma guvēja, kodoldrošība ir globāls ieguvums un sniedz ekoloģisko drošību Eiropas Savienības dalībvalstīm.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Ar starptautiskām organizācijām kopēja pārvaldība

Piezīmes:

SIP finansē no ERAB pārvaldītā Černobiļas reaktora pārseguma fonda. Banka sniedz ziņojumu donoru sanāksmei, kurā piedalās arī Komisija. Sanāksme apstiprina piešķīrumus atsevišķo projektu finansēšanai.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Ieguldītāju sanāksme pārrauga un kontrolē SIP veiktos pasākumus. ERAB, būdama Fonda administrators, periodiski (vismaz divas reizes gadā) sniedz līdzekļu donoriem finanšu pārskatus.

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 98/381/EK 3. panta 2. punktu Komisija 1999. gada oktobrī sniedza pirmo progresa ziņojumu par Černobiļas reaktora pārseguma fonda īstenošanu[19], otrais ziņojums sniegts 2001. gada septembrī[20], un trešais ziņojums sniegts 2004. gada jūlijā[21].

Šā lēmuma 4. pantā noteikts, ka Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu par Černobiļas reaktora pārseguma fonda īstenošanu.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Par projekta gaitu un finansēm ERAB periodiski ziņo finanšu donoru sanāksmei, kuras dalībniece ir Eiropas Komisija. Vēstuļu apmaiņā ar ERAB apstiprināts, ka ir iespējama Revīzijas palātas revīzija.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Nosaukt mērķi, darbību un rezultātu | 2006 | 2007 | 2008 | KOPĀ |

2006. | 2007. | 2008. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[22] (19 01 01) | A*/AD | 0,25 |

B*, C*/AST | 0,25 0,10 |

KOPĀ | 0,60 |

Faktiskā nepieciešamo administratīvo resursu mobilizācija būs atkarīga no Komisijas kārtējā gada lēmuma par resursu piešķīrumu, ņemot vērā budžeta lēmējinstitūcijas apstiprināto personāla skaitu un papildu summas.

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

- Turpmākie administratīvie pasākumi

- Piedalīšanās sanāksmēs

- Ziņojumu sagatavošana

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

( Pašlaik programmas pārvaldībai norīkotais personāls, kas jāaizstāj vai kam jāpagarina termiņš

8.2.4. Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (19 01 04/05 - izdevumi administratīvai vadībai)

Nepiemēro

8.2.5. Finansiālās cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2006. | 2007. | 2008. |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (19 01 01) | PM |

Personāls, ko finansē atbilstoši 19 01 02. pantam (palīgpersonāls, nacionālie eksperti, līgumpersonāls u.c.) | 0 |

Finansiālās cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas NAV ietvertas pamatsummā | PM |

Nepieciešamo cilvēkresursu izmaksas sedz no piešķīrumiem, kas sniegti pārvaldošajam ĢD gada piešķīrumu procedūras ietvaros (skatīt 8.2.1. punktu).

8.2.6. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

2006. | 2007. | 2008. | KOPĀ |

19 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,002 | 0,002 |

19 01 02 11 02 – Apspriedes un konferences |

19 01 02 11 03 – Komitejas |

19 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

19 01 02 11 05 - Informācijas sistēmas |

2 Pārējie vadības izdevumi kopā (19 01 02 11) | 0,002 | 0,002 |

3 Pārējie administratīva rakstura izdevumi |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) | 0,002 | 0,002 |

[1] OV L 171, 17.6.1998., 31. lpp.

[2] COM (1999) 470, 12.10.1999.

[3] COM(2001)251, 29.5.2001.

[4] COM(2004)481, 14.7.2004.

[5] Padomes Regula 99/2000, 2. panta 5. punkta c) apakšpunkts.

[6] CSF ieguldītāju sanāksmē 2004. gada 22. jūnijā sniegtais rādītājs. ERAB norādīja, ka atbilstoši tā brīža maiņas kursam (EUR 1=1,23 USD) trūkstošā summa bija 245 miljoni euro.

[7] OV C

[8] OV C

[9] OV L 171, 17.6.1998., 31. lpp.

[10] OV L 308, 27.11.2001., 25. lpp.

[11] OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp.

[12] COM(2000) 493, galīgā redakcija.

[13] Diferencētas apropriācijas

[14] Izdevumi, kuri neattiecas uz attiecīgās 19. sadaļas 19 01. nodaļu.

[15] Izdevumi, kas ietverti 19. sadaļas 19 01 04. nodaļā.

[16] Izdevumi 19 01. nodaļā, izņemot 19 01 04. vai 19 01 05. pantu.

[17] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[18] Šis rādītājs vēlreiz jākoriģē, ja starp aplēstajām izmaksām un jaunā aizsargpārseguma piedāvājuma cenu ir būtiska atšķirība, kas nav kompensējama no rezervēm neparedzētiem izdevumiem.

[19] COM(1999)470, 12.10.1999.

[20] COM(2001)251, 29.5.2001.

[21] COM(2004) 481, galīgā redakcija 14.7.2004.

[22] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.