Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Polandand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Poland, 2011-2014
Ieteikums PADOMES IETEIKUMAM par Polijas 2011. gada valsts reformu
programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu
par atjaunināto Polijas konverģences programmu 2011.–2014. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par
budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas
uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 9. panta
3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā
piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās
jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī — lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[3],
kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes. (3)
Komisija 2011. gada 12. janvārī
pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu,
tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās
pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un
integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju “Eiropa 2020”. (4)
Eiropadome 2011. gada 25. martā
apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu
reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada
15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi
Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Eiropadome uzsvēra, ka
prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās
stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka
tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt
izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes
izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to
stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu
programmās. (5)
Eiropadome 2011. gada 25. martā
uzaicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā
“Euro plus”, savlaicīgi iesniegt savas piezīmes, lai tās
varētu iekļaut to stabilitātes vai konverģences
programmās un valstu reformu programmās. (6)
Polija 2011. gada 27. aprīlī
iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu,
kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, bet 2011. gada
29. aprīlī — 2011. gada valsts reformu programmu. Abas
programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to
savstarpējo saistību. (7)
Pasaules finanšu krīzes rezultātā
Polijā samazinājās ekonomiskā aktivitāte,
reālā IKP pieauguma tempiem 2009. gadā sarūkot
līdz 1,7 %, bet lejupslīde tomēr nesākās.
Reālā IKP pieaugums 2010. gadā atgriezās 3,8 % līmenī,
jo liels ārējais pieprasījums veicināja ražošanu un
mainīja krājumu uzskaites ciklu, savukārt noturīgs darba
tirgus veicināja privāto patēriņu. Lai gan
nodarbinātība palielinājās, bezdarba līmenis no
7,1 % 2008. gadā pieauga līdz 9,6 %
2010. gadā. Krīze radīja smagus zaudējumus
publiskajām finansēm. Vispārējais valsts budžeta
deficīts no 3,7 % 2008. gadā palielinājās
līdz 7,3 % 2009. gadā. Lai gan tika veikti daži
konsolidācijas pasākumi, 2010. gadā tas sasniedza
7,9 % no IKP. Parāda attiecība pret IKP ir palielinājusies
no 50,9 % 2009. gadā līdz 55,1 % 2010. gadā,
tomēr nesasniedzot Līgumā noteikto 60 % robežu un Polijas
Konstitūcijā noteiktos parāda griestus. (8)
Pamatojoties uz atjauninātās
konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskais
scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm, ir ticams,
tomēr tam pamatā ir mazliet pārlieku optimistiski
pieņēmumi par pieaugumu 2012. gadā. Programmā
paredzēts līdz 2012. gadam (termiņš, kuru noteikusi Padome)
samazināt deficītu līdz līmenim, kas nesasniedz 3 % no
IKP atsauces vērtības. Laikposmā no 2010. līdz
2012. gadam fiskālie pasākumi vidēji gadā atbilst
1,25 % no IKP, ko Padome ieteica 2009. gada 6. jūlijā
saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas
procedūru (EDP). Programmas darbības laikā nav
paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi. Pensiju
reformas grozījumi — budžeta strukturālā deficīta
samazināšana par 0,7 % no IKP 2011. gadā un vēl par
0,5% 2012. gadā — pamatā esošo budžeta situāciju
neuzlabo, jo tie tādā pašā mērā palielina
ilgtermiņa saistības. Ir palielinājies risks, ka varētu
netikt sasniegti budžeta mērķi. Proti, optimistisko
pieņēmumu dēļ attiecībā uz nodokļu
bāzes elastīgumu tiešo nodokļu ieņēmumi varētu
izrādīties mazāki, nekā prognozēts; novirzes budžeta
izpildē var radīt tas, ka programmas prognozes saistībā ar
sociālajām iemaksām ir balstītas uz labvēlīgiem
nodarbinātības un algu pieauguma scenārijiem, kā arī
iespējamā īstenošanas kavēšanās un izmaiņas
deficīta samazināšanas pasākumos, ko arī valdība nevar
tieši kontrolēt. (9)
Polijas valdība apņēmās
līdz 2012. gadam samazināt vispārējo valsts budžeta
deficītu līdz līmenim, kas nesasniedz 3 % no IKP, kā
bija ieteikusi Padome, un ilgtermiņā nodrošināt publisko finanšu
stabilitāti. Šai nolūkā 2011. gadā tā saka
īstenot plānu, lai ilgtspējīgi konsolidētu
publiskās finanses, veicot pasākumus, kuri ietekmē gan
ieņēmumus, gan izdevumus, tostarp ievērojami samazinot valsts
ieguldījumu izdevumus. Valdība 2011. gada 5. maijā
pieņēma 2012. gada budžeta projektu. Tajā paredzēts
vēl vairāk samazināt deficītu. Tomēr papildus
2012. gada budžetā paredzētajiem var nākties īstenot
vēl citus pasākumus, lai ievērotu termiņu un
2012. gadā novērstu pārmērīgo deficītu.
Tomēr valsts ieguldījumu izdevumu turpmāka samazināšana var
radīt risku, ka tiks ierobežota spēja līdzfinansēt
projektus, ko finansē ES. (10)
Polija gadu gaitā ir nostiprinājusi savu
fiskālo sistēmu. Šķiet, ka pašreizējie fiskālie
noteikumi un vidēja termiņa programmu veidošanas procedūras
nenodrošina budžeta procesa pietiekamu pārredzamību, stimulus
koordinācijas veikšanai starp dažādiem valdības
līmeņiem un pietiekamu elastību makroekonomisko triecienu un
nelīdzsvarotības novēršanai, lai vidējā
termiņā līdz ilgtermiņā nodrošinātu publisko
finanšu ilgtspējīgumu. Fiskālie noteikumi būtu
jābalsta arī uz pietiekami vispārīgām budžeta kopsummām,
un tiem vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar Eiropas
nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (ESA95).
Pamatojoties uz pašreizējiem politikas virzieniem, publisko finanšu
ilgtspējīguma riski, kuri izriet no iedzīvotāju
novecošanās, ir vērtējami kā vidēji. (11)
Lai gan valdība atcēla īpašās
priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības lielākajai
daļai šo priekšrocību saņēmēju, ir saglabāti
īpašie priekšlaicīgas pensionēšanās noteikumi
uniformēto dienestu personālam un ogļračiem, un
sievietēm likumā noteiktais faktiskais pensionēšanās vecums
ir mazāks nekā vīriešiem. Tāpēc
faktiskais pensionēšanās vecums joprojām ir neliels. Turklāt ievērojami subsidētais
lauksaimnieku sociālā nodrošinājuma fonds (KRUS)
praktiski nestimulē lauksaimniekus pamest šo nozari, un tas kavē ekonomikas
pārstrukturēšanu un ražīguma pieaugumu. (12)
Izglītības un mācību
sistēma nav pilnībā pielāgota tirgus vajadzībām.
Lai gan augstākās izglītības apgūšana ir krasi
palielinājusies, nodarbinātību ietekmē profesionālo
iemaņu neatbilstība darbavietu piedāvājumam.
Augstākās izglītības sistēma nav atbilstoši
saistīta ar uzņēmējdarbības un
nodarbinātības vidi. Joprojām ļoti neliela ir to pieaugušo
iedzīvotāju proporcionālā daļa (īpaši vecāka
gadagājuma cilvēki un nekvalificēti darbinieki), kuri
iegūst izglītību un arodizglītību. (13)
Valsts izdevumi pētniecībai un
attīstībai Polijā ir nelieli, un tos nebūt nekompensē
ļoti mazie privātie izdevumi, kas ir vieni no zemākajiem ES. Turklāt
pēdējos gados tie ir samazinājušies, jo privātajam sektoram
nav pietiekamu stimulu ieguldījumiem. Tas var kļūt par
ievērojamu šķērsli ekonomikas vidēja termiņa un
ilgtermiņa izaugsmei. Pētniecības un attīstības
sistēma nav integrēta, jo universitātes, pētniecības
institūti un ražošana ir vāji saistīti savā starpā. (14)
Sieviešu nelielā iesaistīšanās darba
tirgū daļēji ir saistīta ar nepietiekamām bērnu
un apgādājamo aprūpes iespējām. Polija ievērojami
atpaliek no ES vidējiem rādītajiem formālās
aprūpes sistēmu ziņā bērniem līdz trīs gadu
vecumam. Vienlīdz zems ir vecāku bērnu uzņemšanas
līmenis, lai gan pēdējos gados tas ir pieaudzis. Daudzos
gadījumos jaunie vecāki var piedalīties darba tirgū
vienīgi tad, ja bērnu aprūpi nodrošina viņu radinieki.
Turklāt aprūpes pakalpojumu nepietiekamais līmenis samazina
darbaspēka potenciālu, ko var nodrošināt vecāka
gadagājuma sievietes, īpaši tāpēc, ka tās pamet darbu
vai priekšlaicīgi pensionējas, lai rūpētos par saviem
mazbērniem vai citiem apgādājamiem. (15)
Nepietiekami attīstītā tīkla
infrastruktūra ir šķērslis uzņēmējdarbībai
ārvalstu ieguldījumiem, un slikti attīstītā transporta
infrastruktūra palielina reģionu atšķirības.
Enerģētikas infrastruktūra strauji noveco un ir sasniegusi savu
iespēju robežu. Turklāt tai ir vajadzīgi ievērojami
pielāgojumi, lai izpildītu prasības, kas saistītas ar
klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. Lai gan Polijas
dzelzceļa sistēma ir trešā lielākā Eiropā, tā
nevar pienācīgi atbalstīt saimnieciskās darbības
paplašināšanos, jo infrastruktūra un ritošais sastāvs ir
novecojuši. (16)
Polijā ir zema
uzņēmējdarbības vides kvalitāte un valsts
pārvaldes efektivitāte. Salīdzinājumā ar citam
valstīm Polijā ir īpašas problēmas nodokļu
iekasēšanas jomā, saistībā ar
uzņēmējdarbības uzsākšanu un izbeigšanu, līgumu
izpildi un īpašuma reģistrāciju. Uzņēmumu darbību
kavē ilgstošas licencēšanas un atļauju izsniegšanas
procedūras. Attiecībā uz juridiskām darbībām,
piemēram, līgumu izpildi un celtniecības atļauju
saņemšanu, attiecīgo procedūru skaits ir diezgan liels, un
kopējais process ir pārāk garš. (17)
Polija ir uzņēmusies vairākas
saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”[4]. Fiskālajā jomā Polija
apņemas ievērot pašreizējos aizdevuma un izdevumu pagaidu
noteikumus, ieviest jaunus noteikumus, kuri ierobežo pašvaldību deficīta
līmeni, un ieviest pastāvīgus noteikumus attiecībā uz
izdevumiem. Lai pastiprinātu finansiālo stabilitāti, tiek veikti
pasākumi, kuru mērķis ir efektīvāks banku nozares
regulējums un uzraudzība. Pasākumi nodarbinātības
jomā ir vērsti uz sieviešu, kā arī vecāka
gadagājuma darba ņēmēju, dalību darba tirgū un
reformām, kuru mērķis ir nostiprināt saites starp
uzņēmējdarbību un izglītību. Konkurētspējas
vairošanas pasākumi ir orientēti uz izglītības un
zinātnes nozari, transporta un platjoslas infrastruktūras
attīstību un pasākumiem uzņēmējdarbības
vides uzlabošanai. Šīs saistības attiecas uz četrām pakta
jomām un lielā mērā atspoguļo jautājumus, kas
ietverti konverģences un valstu reformu programmās. Nav
pievērsta uzmanība vairākiem politikas uzdevumiem (piemēram,
vecāka gadagājuma darba ņēmēju iesaistīšana darba
tirgū), vai arī tie ir tikai pieminēti (piemēram,
uzņēmējdarbības pārvaldības uzlabošana).
Ieteikumos tika novērtētas un ņemtas vērā pakta
“Euro plus” saistības. (18)
Komisija ir izvērtējusi konverģences
programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus”
saistības[5].
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai
programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Polijā, bet arī
atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā,
ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā
ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos
valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisija
uzskata, ka saistībās ir ietverts vērienīgs publisko
finanšu konsolidācijas plāns, un mudina valdību sākt
īstenošanu, kā arī vajadzības gadījumā veikt
papildu pasākumus, lai līdz 2012. gadam samazinātu
vispārējo valsts budžeta deficītu līdz līmenim, kas
nesasniedz 3 % no IKP. Balstoties uz iepriekšējos desmit gados
gūtajiem panākumiem, jāveic pasākumi, lai vēl
vairāk palielinātu
nodarbinātību — galvenokārt īstenojot pensiju un
izglītības sistēmu reformas un uzlabojot bērnu un
apgādājamo aprūpes pakalpojumus. Turklāt jāturpina
palielināt ārpuscenu konkurētspēju, uzlabojot
pētniecības un attīstības sistēmu un
uzņēmējdarbības vidi un veicinot ieguldījumus
infrastruktūrā. (19)
Ņemot vērā šo novērtējumu,
kā arī Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Polijas
konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās
atzinums[6] ir
sniegts turpmāk 1. un 2. punktā. Ņemot vērā
Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir
izskatījusi Polijas valsts reformu programmu, ar šo
iesaka Polijai laikposmā no 2011. līdz
2012. gadam rīkoties šādi. (1)
Īstenot pasākumus, kuri paziņoti
likumā par 2012. gada budžetu un papildus veikt pastāvīgus
pasākumus, lai līdz 2012. gadam samazinātu
vispārējo valsts budžeta deficītu līdz līmenim, kas
nesasniedz 3 % no IKP. Pēc iespējas minimāli samazināt
izdevumus, kuri veicina izaugsmi, īpaši ES līdzekļu
līdzfinansēšanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu progresu
vidēja termiņa mērķa sasniegšanā. (2)
Īstenot tiesību aktus ar mērķi
līdz 2013. gadam ieviest pastāvīgus noteikumus par
izdevumiem. Šie noteikumi būtu jābalsta uz pietiekami
vispārīgām budžeta kopsummām, un tiem ir jābūt
pilnīgā saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu. Turklāt
veikt pasākumus, lai vidējā termiņā nostiprinātu
mehānismus koordinācijai starp dažādiem valdības
līmeņiem, kā arī ikgadējo budžeta sagatavošanas
procesu koordinācijai. (3)
Atbilstoši plānotajam palielināt
likumā noteikto pensionēšanās vecumu uniformēto dienestu
personālam, turpināt pasākumus, lai palielinātu faktisko
pensionēšanās vecumu, un piesaistīt to dzīves ilgumam.
Sagatavot grafiku grozījumu izdarīšanai noteikumos par lauksaimnieku
iemaksām sociālā nodrošinājuma fondā (KRUS),
lai labāk atspoguļotu individuālos ienākumus. (4)
Īstenot ierosināto
mūžizglītības stratēģiju, nostiprināt
mācekļu praksi un īpašās arodizglītības un
mācību programmas vecāka gadagājuma un nekvalificētiem
darbiniekiem. Nostiprināt saites starp
zinātni un ražošanu, īstenojot programmu “Mēs balstāmies uz
zināšanām” (“Budujemy na Wiedzy”). Īstenot
un īstenot augstākās izglītības reformu programmu
“Partnerība zināšanu veicināšanai” (“Partnerstwo
dla Wiedzy”), lai labāk saskaņotu izglītības
sniegšanu ar tirgus vajadzībām. (5)
Palielināt sieviešu iesaistīšanos darba
tirgū, veicot pasākumus, lai nodrošinātu stabilu
finansējumu pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes sistēmai un palielinātu
bērnu līdz trīs gadu vecumam uzņemšanas līmeni. (6)
Veikt pasākumus, lai mainītu
līdzsvaru stimuliem veikt ieguldījumus enerģijas ražošanas jaudu
palielināšanā, lai veicinātu zemu oglekļa emisiju
tehnoloģijas un turpinātu attīstīt pārrobežu
elektrotīkla starpsavienojumus; izstrādāt
daudzgadu plānu ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā
un īstenot dzelzceļa transporta ģenerālplānu. (7)
Sagatavot grafiku, lai vienkāršotu
juridiskās procedūras, kas saistītas ar līgumu izpildi;
pārskatīt tiesību aktus par celtniecību un zonējumu,
lai racionalizētu pārsūdzības procedūras un
paātrinātu administratīvās procedūras. Briselē, Padomes vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV C , , … lpp. [3] Saglabātas 2011. gadam ar Padomes
2011. gada 19. maija Lēmumu 2011/308/ES. [4] Sīkāka informācija par
saistībām saskaņā ar paktu “Euro plus” atrodama
SEC(2011) 729. [5] SEC(2011) 729. [6] Paredzēts 9. panta 3. punktā Padomes
Regulā (EK) Nr. 1466/97.