Konsolidēts TEKSTS: 32022R0110 — LV

02022R0110 — LV — 31.01.2022 — 000.002

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	PADOMES REGULA (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 021, 31.1.2022., 165. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES REGULA (ES) 2023/195 (2023. gada 30. janvāris),	L 28	220	31.1.2023

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 108, 7.4.2022, lpp 68 (2022/110)

▼B

PADOMES REGULA (ES) 2022/110

(2022. gada 27. janvāris),

ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

1. SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regula nosaka 2022. gadā pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:

zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā;

Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā;

anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā;

heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā;

sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kas definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kā definēts 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kā definēts 4. panta g) punktā;

sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kā definēts 4. panta h) punktā;

brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta i) punktā.

Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, kādu katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)

visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, kādu gada laikā drīkst nozvejot no katra krājuma;

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie apgabali;

“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

II SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vidusjūra

5. pants

Zutis

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos Vidusjūras jūras ūdeņos, arī saldūdeņos un pārejas iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās un estuāros.

Savienības zvejas kuģiem Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā periodā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņots ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2022. gada 31. janvārī.

Dalībvalstis nepārsniedz zuša nozveju vai zvejas piepūles maksimālo apjomu, ko nosaka un īsteno ar to nacionālajiem pārvaldības plāniem, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. un 4. pantu.

6. pants

Sarkanais korallis

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.

Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.

Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.

Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.

7. pants

Lielā korifēna

Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

Maksimālais kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.

II NODAĻA

Vidusjūras rietumdaļa

8. pants

Demersālie krājumi

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots no demersālajiem krājumiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle traleriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.

Savienības zvejas kuģiem Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā piemērojamo maksimālās nozvejas limitu iedalījums dalībvalstīm ir noteikts III pielikumā.

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu:

dalībvalstis, iedalot šajā regulā paredzētās zvejas iespējas, to dara saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem;

šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

—

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu,

—

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu,

—

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

—

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

—

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

9. pants

Datu nosūtīšana

Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.

Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

III NODAĻA

Adrijas jūra

10. pants

Mazo pelaģisko sugu krājumi

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.

Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.

Maksimālā, ar kilovatiem, bruto tilpību un skaitu izteiktā to Savienības zvejas kuģu flotes kapacitāte, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumus, ir noteikta IV pielikumā.

11. pants

Demersālie krājumi

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte demersālajiem krājumiem, uz kuriem attiecas šis pants, ir noteikta IV pielikumā.

Dalībvalsts sev iedalīto zvejas piepūli, kā noteikts IV pielikumā, var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala un/vai zvejas rīka zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro valsts pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums.

Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

12. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.

IV NODAĻA

Jonijas jūra, Levantes jūra un Sicīlijas šaurums

13. pants

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) un kuras norisinās Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.

Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikts V pielikumā.

V NODAĻA

Alvoranas jūra

14. pants

Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) un kura norisinās Alvoranas jūrā.

Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.

VI NODAĻA

Melnā jūra

15. pants

Brētliņas zvejas iespēju iedalījums

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.

Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

16. pants

Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.

Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

17. pants

Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kam akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 16. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 zvejas dienām gadā.

18. pants

Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods

Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, tostarp pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.

19. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā

Šīs regulas 15. un 16. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

20. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto VII pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ VIDUSJŪRAS VISPĀRĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS KOMISIJAS SARKANĀ KORAĻĻA PĀRVALDĪBAS DAUDZGADU PLĀNA KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais ieguves apjoms Vidusjūrā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Corallium rubrum	COL	Sarkanais korallis

1. tabula

Maksimālais zvejas atļauju skaits (1)

Dalībvalsts	Sarkanais korallis COL
Grieķija	12
Spānija	0 (2)
Francija	32
Horvātija	28
Itālija	40
(1) Atspoguļo kuģu un/vai nirēju vai tādu pāru skaitu, ko veido viens nirējs un viens kuģis, kam atļauts iegūt sarkano koralli. (2) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.

2. tabula

Maksimālais ieguves apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Sarkanais korallis Corallium rubrum	Zona:	Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27
Grieķija	1,844	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	0 (1)
Francija	1,400
Horvātija	1,226
Itālija	1,378
Savienība	5,848
KPN	Nepiemēro/Nav vienošanās
(1) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.

II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Coryphaena hippurus	DOL	Lielā korifēna

Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos ( 1 )

Dalībvalsts	Lielā korifēna DOL
Itālija	797
Malta	130

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ( zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, maksimālie nozvejas limiti un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem ( 2 ) un kuģiem, kas ar grunts āķu jedām Vidusjūras rietumdaļā zvejo demersālajos krājumos.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās

traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA) ►M1 ( 3 ) ◄

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1., 5., 6. un 7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA.	< 12 m	1 921	0	0	EFF1/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	20 641	0	0	EFF1/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	38 728	4 372	0	EFF1/MED1_TR3
	≥ 24 m	13 640	5 320	0	EFF1/MED1_TR4

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Āfrikas dziļūdens garnele 1., 2., 5. un 6. un 7. ĢAA.	< 12 m	0	0	0	EFF2/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	968	0	0	EFF2/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	9 805	0	0	EFF2/MED1_TR3
	≥ 24 m	7 871	0	0	EFF2/MED1_TR4

traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA) ►M1 ( 4 ) ◄

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 8., 9., 10. un 11. ĢAA; heks 8., 9., 10. un 11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA.	< 12 m	0	177	2 534	EFF1/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	0	709	38 110	EFF1/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	0	177	25 629	EFF1/MED2_TR3
	≥ 24 m	0	177	3 421	EFF1/MED2_TR4

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Sarkanā milzu garnele 8., 9., 10. un 11. ĢAA.	< 12 m	0	0	419	EFF2/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	0	0	3 091	EFF2/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	0	0	2 489	EFF2/MED2_TR3
	≥ 24 m	0	0	333	EFF2/MED2_TR4

demersālo krājumu zvejošana ar kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA	< 12 m	9 433	6 432	0	EFF1/MED1_LL1
	≥ 12 m un < 18 m	2 148	93	0	EFF1/MED1_LL2
	≥ 18 m un < 24 m	74	0	0	EFF1/MED1_LL3
	≥ 24 m	29	0	0	EFF1/MED1_LL4

demersālo krājumu zvejošana ar kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 8., 9., 10. un 11. ĢAA; heks 8., 9., 10. un 11. ĢAA	< 12 m	0	1 650	33 187	EFF1/MED2_LL1
	≥ 12 m un < 18 m	0	51	4 748	EFF1/MED2_LL2
	≥ 18 m un < 24 m	0	0	26	EFF1/MED2_LL3
	≥ 24 m	0	0	0	EFF1/MED2_LL4

Maksimālais nozvejas limits

Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) zvejas iespējas Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA), izteiktas kā maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus)	Zona:	1., 2., 5., 6., un 7. ĢAA (ARA/GF1-7)
Spānija	872
Francija	56
Itālija	0
Savienība	928
KPN	Nepiemēro	Maksimālais nozvejas apjoms

▼C1

Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) zvejas iespējas Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA), izteiktas kā maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus)	Zona:	8., 9., 10. un 11. ĢAA (ARA/GF8-11)
Spānija	0
Francija	9
Itālija	250
Savienība	259
KPN	Nepiemēro	Maksimālais nozvejas apjoms

Suga:	Sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea)	Zona:	8., 9., 10. un 11. ĢAA (ARS/GF8-11)
Spānija	0
Francija	5
Itālija	365
Savienība	370
KPN	Nepiemēro	Maksimālais nozvejas apjoms

▼B

IV PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, tostarp maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle

1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA

Maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Mazās pelaģiskās sugas (anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718)
Itālija	35 394	(1)	Maksimālais nozvejas apjoms Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Horvātija	56 304
KPN	Nepiemēro
(1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.

Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Kuģu skaits	kW	GT
Horvātija	PS	249	77 145,52	18 537,72
Itālija	PTM-OTM-PS	685	134 556,7	25 852
Slovēnija (1)	PS	4	433,7	38,5
(1) Noteikumu, kas paredzēts GFCM/44/2020/20 28. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit kuģi zvejai ar riņķvadu un/vai pelaģiskie traleri, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos, kā 2014. gadā reģistrēts gan valsts, gan GFCM reģistrā. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.

2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no tā traļa tipa un flotes segmenta, ar kuru zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra).

					Zvejas dienas 2022. g.
Zvejas rīku tips	Ģeogrāfiskais apgabals	Attiecīgie krājumi	Kuģa lielākais garums	Zvejas piepūles grupas kods	ITĀLIJA	HORVĀTIJA	SLOVĒNIJA (1)
Traļi (OTB)	GFCM 17. un 18. ĢAA	Svītrainā jūrasbarbe; heks; sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs	< 12 m	EFF/MED3_OTB_TR1	3 521	10 388
			≥ 12 m un < 24 m	EFF/MED3_OTB_TR2	79 139	24 202
			≥ 24 m	EFF/MED3_OTB_TR3	6 934	2 173
Rāmja traļi (TBB)	GFCM 17. ĢAA	Parastā jūrasmēle	< 12 m	EFF/MED3_TBB_TR1	200	0
			≥ 12 m un < 24 m	EFF/MED3_TBB_TR2	3 747	0
			≥ 24 m	EFF/MED3_TBB_TR3	3 726	0
(1) Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3 000 zvejas dienas gadā.

Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri zvejo ar grunts trali un rāmja trali un kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Kuģu skaits	kW	GT
Horvātija	OTB	495	79 867,99	13 267,99
Itālija	OTB-TBB	1 363	260 618,37	47 148
Slovēnija (*1)	OTB	11	1 813,00	168,67
(*1) Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.

V PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ, LEVANTES JŪRĀ UN SICĪLIJAS ŠAURUMĀ

Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot demersālajos krājumos Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele

maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 19., 20. un 21. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 19., 20. un 21. ĢAA
Grieķija	263	263
Itālija	410	410
Malta	15	15

maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 24., 25., 26. un 27. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 24., 25., 26. un 27. ĢAA
Itālija	80	80
Kipra	6	6

maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA
Spānija	2	2
Itālija	320	320
Kipra	1	1
Malta	15	15

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ

Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūtās nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo	Zona:	Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA) SBR/GF1-3
Spānija	225	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	225
KPN	Nepiemēro/Nav vienošanās

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus	Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C)
Bulgārija	8 032,50	Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija	3 442,50
Savienība	11 475
KPN	Nepiemēro/Nav vienošanās

Suga:	Akmeņplekste Scophthalmus maximus		Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C)
Bulgārija	75		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija	75
Savienība	150	(*1)
KPN	857
(*1) No 2022. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, tostarp nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.

( 1 ) Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2022. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

( 2 ) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.

►M1 ( 3 ) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles, ar noteikumu, ka: ◄

minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas; vai

minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm; vai

minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu; vai

attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu visu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē minēto iedalīto piepūli (EFF1/MED1_TR1_AA, EFF1/MED1_TR2_AA, EFF1/MED1_TR3_AA, EFF1/MED1_TR4_AA un EFF2/MED1_TR1_AA, EFF2/MED1_TR2_AA, EFF2/MED1_TR3_AA, EFF2/MED1_TR4_AA).

Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) un d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.

►M1 ( 4 ) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles. ◄

Dalībvalsts to drīkst darīt ar noteikumu, ka:

minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas; vai

minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm; vai

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē šo papildus iedalīto piepūli (EFF1/MED2_TR1_AA, EFF1/MED2_TR2_AA, EFF1/MED2_TR3_AA, EFF1/MED2_TR4_AA un EFF2/MED2_TR1_AA, EFF2/MED2_TR2_AA, EFF2/MED2_TR3_AA, EFF2/MED2_TR4_AA).

Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) un d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.