(1)

Noteikumi par higiēnas prasībām un dzīvnieku veselību attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3), Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Regulā (EK) Nr. 854/2004.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/41/EK (4) atcēla dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū, kā arī precizēja, ka izpildes pasākumi, kas veikti pamatojoties uz šīm direktīvām, būs spēkā līdz netiks aizstāti. Tiesiskās noteiktības dēļ oficiāli ir jāatceļ izpildes pasākumi, kuri ir tikuši aizstāti ar šādiem tiesību aktiem:

(3)

Iepriekš minētās regulas sāka piemērot 2006. gada 11. janvārī.

(4)

Padome, pēc veterinārijas komitejas nelabvēlīga atzinuma saņemšanas, pieņēma Padomes 1994. gada 20. jūnija Lēmumu 94/371/EK, ar ko nosaka īpašus sabiedrības veselības aizsardzības nosacījumus dažu veidu olu laišanai tirgū (8). Tomēr Komisija saglabā savas izpildpilnvaras.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Komisijas 1983. gada 12. aprīļa Direktīva 83/201/EEK, ar ko nosaka izņēmumus Padomes Direktīvas 77/99/EEK noteikumos attiecībā uz dažiem produktiem, kuros ir citi pārtikas produkti un tikai neliels gaļas vai gaļas produktu daudzums (9).

2.

Komisijas 1984. gada 3. jūlija Lēmums 84/371/EEK, ar ko nosaka Direktīvas 64/433/EEK 5.a pantā minētā īpašā marķējuma svaigai gaļai raksturlielumus (10).

3.

Komisijas 1987. gada 28. aprīļa Lēmums 87/260/EEK, ar ko piešķir atbrīvojumu Nīderlandei un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas sadalīšanu (11).

4.

Komisijas 1987. gada 8. maija Lēmums 87/266/EEK, ar ko tiek atzīts, ka Nīderlandes iesniegtā personāla veselības pārbaudes kārtība piedāvā līdzvērtīgas garantijas (12).

5.

Komisijas 1987. gada 24. novembra Lēmums 87/562/EEK par izņēmuma pieļaušanu attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku un ekvivalentu veselības nosacījumu paredzēšanu, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (13).

6.

Komisijas 1988. gada 7. marta Lēmums 88/235/EEK, ar ko piešķir atkāpi Dānijai un ar ko nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas sadalīšanu (14).

7.

Komisijas 1988. gada 13. jūnija Lēmums 88/363/EEK par atkāpes piešķiršanu Apvienotajai Karalistei un līdzvērtīgu veselības prasību noteikšanu, kuras jāievēro svaigas gaļas sadalīšanā (15).

8.

Komisijas 1990. gada 10. janvāra Lēmums 90/30/EEK, ar kuru Spānijai piešķir atkāpi un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kuras jāievēro, sadalot svaigu gaļu (16).

9.

Komisijas 1990. gada 10. janvāra Lēmums 90/31/EEK, ar ko Francijai piešķir izņēmuma statusu un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kuras jāievēro, sadalot svaigu gaļu (17).

10.

Komisijas 1990. gada 5. septembra Lēmums 90/469/EEK, ar ko Itālijai piešķir atkāpes tiesības, kā arī nosaka līdzvērtīgas veselības prasības attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (18).

11.

Komisijas 1990. gada 25. septembra Lēmums 90/514/EEK, ar ko atzīst, ka Dānijas iesniegtā personāla veselības pārbaudes kārtība piedāvā līdzvērtīgas garantijas (19).

12.

Komisijas 1990. gada 9. janvāra Lēmums 92/92/EEK, kurā noteiktas prasības dzīvu gliemeņu nosūtīšanas un attīrīšanas centru aprīkojumam un uzbūvei, kuriem drīkst paredzēt atkāpes (20).

13.

Komisijas 1993. gada 19. janvāra Lēmums 93/140/EEK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vizuālo pārbaudi, kuras mērķis ir noteikt parazītus zvejniecības produktos (21).

14.

Komisijas 1993. gada 21. decembra Lēmums 94/14/EK kurā uzskaitīti Kopienas uzņēmumi, kam paredzētas īslaicīgas un ierobežotas atkāpes no atsevišķām higiēnas prasībām svaigas gaļas tirdzniecībai Kopienā (22).

15.

Komisijas 1994. gada 17. februāra Lēmums 94/92/EK par Kopienas finansiālo palīdzību Kopienas Jūras biotoksīnu references laboratorijas darbībai (Laboratorio del Ministerio de Sanidad y Consumo, Vigo, Spānija) (23).

16.

Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmums 94/356/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Direktīvu 91/493/EEK attiecībā uz zvejniecības produktu patstāvīgām veselības pārbaudēm (24).

17.

Padomes 1994. gada 20. jūnija Lēmums 94/371/EK, ar ko nosaka īpašus sabiedrības veselības aizsardzības nosacījumus dažu veidu olu laišanai tirgū (25).

18.

Komisijas 1994. gada 3. jūnija Lēmums 94/383/EK par kritērijiem, kas jāpiemēro uzņēmumiem, kuri ražo gaļas produktus, bet kuriem nav rūpnieciskas struktūras vai ražošanas jaudas (26).

19.

Komisijas 1994. gada 16. decembra Lēmums 94/837/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus Padomes Direktīvā 77/99/EEK minēto pārfasēšanas centru apstiprināšanai un noteikumus tajos fasēto produktu tirdzniecībai (27).

20.

Komisijas 1995. gada 8. marta Lēmums 95/149/EK, ar ko nosaka robežlielumus kopējā gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) saturam attiecībā uz dažām zivsaimniecības produktu kategorijām un precizē izmantojamās analīzes metodes (28).

21.

Komisijas 1995. gada 4. maija Lēmums 95/165/EK, ar ko izveido vienotus kritērijus, ar kādiem piešķir atbrīvojumus dažiem uzņēmumiem, kas ražo piena produktus (29).

22.

Komisijas 1996. gada 29. jūlija Lēmums 96/536/EK, ar ko izveido piena produktu sarakstu, kuriem dalībvalstis drīkst piešķirt individuāla vai vispārēja rakstura atkāpes saskaņā ar Direktīvas 92/46/EEK 8. panta 2. punktu, un par to atkāpju raksturu, kas attiecas uz šo produktu ražošanu (30).

23.

Komisijas 1996. gada 13. novembra Lēmums 96/658/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus vairumtirgos izvietoto uzņēmumu apstiprināšanai (31).

24.

Komisijas 1998. gada 9. jūlija Lēmums 98/470/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 89/662/EEK attiecībā uz informāciju par veterinārajām pārbaudēm (32).

25.

Komisijas 2001. gada 8. jūnija Lēmums 2001/471/EK, ar ko paredz noteikumus par vispārējās higiēnas regulārajām pārbaudēm, kuras uzņēmumu vadītāji veic saskaņā ar Direktīvu 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai un Direktīvu 71/118/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (33).

26.

Komisijas 2002. gada 15. marta Lēmums 2002/225/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/492/EEK īstenošanai attiecībā uz konkrētu jūras biotoksīnu maksimālo pieļaujamo daudzumu un analīzes metodēm gliemenēs, adatādaiņos, tunikātos un jūras gliemežos (34).

27.

Komisijas 2002. gada 20. jūnija Lēmums 2002/477/EK, ar ko nosaka sabiedrības veselības aizsardzības prasības attiecībā uz svaigu gaļu un svaigu mājputnu gaļu, ko ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Lēmumu 94/984/EK (35).

28.

Komisijas 2003. gada 22. maija Lēmums 2003/380/EK, ar ko Zviedrijai piešķir atbrīvojumu no Padomes Direktīvas 64/433/EEK un nosaka līdzvērtīgas higiēnas prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (36).

29.

Komisijas 2003. gada 30. oktobra Lēmums 2003/774/EK, ar ko apstiprina noteiktus apstrādes veidus, lai aizkavētu patogēnu mikroorganismu attīstību gliemenēs un jūras gliemežos (37).