<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-510/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0510</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:751">EU:C:2018:751</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180920">20.9.2018</DATE>. – Lieta C‑510/16</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Carrefour Hypermarchés</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>LESD 108. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 794/2004</KEYWORD><KEYWORD>Paziņotas atbalsta shēmas</KEYWORD><KEYWORD>4. pants</KEYWORD><KEYWORD>Pastāvoša atbalsta grozīšana</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsta shēmas finansēšanai piešķirto nodokļu ieņēmumu ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar Eiropas Komisijai paziņotajām aplēsēm</KEYWORD><KEYWORD>Sākotnējā budžeta robežvērtība 20 % apmērā</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑510/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160921">2016. gada 21. septembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160929">2016. gada 29. septembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Carrefour Hypermarchés SAS,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fnac Paris,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fnac Direct,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Relais Fnac,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Codirep,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fnac Périphérie</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministre de Finances et des Comptes publics.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], tiesneši K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>],</P><P>sekretāre: V. Džakobo‑Peironnela [<HT TYPE="ITALIC">V. Giacobbo‑Peyronnel</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Carrefour Hypermarchés SAS</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fnac Paris</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fnac Direct</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Relais Fnac</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Codirep</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fnac Périphérie</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Rameix‑Seguin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">É. Meier</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Bousin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Charitaki</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Papaioannou</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">S. Fiorentino</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Stromsky</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Blanck‑Putz</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 108. panta 3. punkta, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="140" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 140, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="025" PAGE.FIRST="74" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 25, 74. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedībām starp <HT TYPE="ITALIC">Carrefour Hypermarchés SAS</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fnac Paris</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fnac Direct</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Relais Fnac</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Codirep</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fnac Périphérie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ministre des Finances et des Comptes publics</HT> [finanšu un publisko pārskatu ministrs] (Francija) par nodokļa par video ierakstu pārdošanu un nomu, ko samaksājušas šīs sabiedrības, atmaksāšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 659/1999</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (<DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 83, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Šajā regulā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti [LESD 107. panta 1. punktā];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>pastāvošais atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>[..] jebkāds atbalsts, kas pastāvēja pirms Līguma [par ES darbību] stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, [kurš ieviests pirms Līguma stāšanās spēkā un joprojām ir piemērojams];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>atļauts atbalsts, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi Komisija vai Padome;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>jauns atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir atbalsts, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 794/2004</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 794/2004 4. apsvērumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Juridiskas noteiktības labad ir lietderīgi skaidri noteikt, ka par nelieliem atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumiem līdz 20 % apmēram, jo īpaši, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi, nav nepieciešams ziņot Komisijai, jo maz ticams, ka tie varētu ietekmēt Komisijas sākotnējo novērtējumu par shēmas atbilstību, ja citi atbalsta shēmas noteikumi netiek mainīti.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Vienkāršota procedūra paziņošanai par dažām izmaiņām esošajā atbalstā<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Regulas [Nr. 659/1999] 1. panta c) punkta nolūkiem izmaiņas esošajā atbalstā ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Tomēr esošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par esoša atbalsta izmaiņām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Par šādām turpmāk minētām izmaiņām esošā atbalstā paziņo, izmantojot vienkāršoto paziņojuma veidlapu, kas iekļauta II pielikumā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atļautas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājums par vairāk nekā 20 %;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060322">2006. gada 22. marta</DATE> Lēmumu C (2006) 832, galīgā redakcija (Atbalsts NN 84/2004 un N 95/2004 – Francija, Atbalsta pasākumi kino un audiovizuālajiem darbiem), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>2006. gada lēmums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) Komisija atzina vairākas atbalsta shēmas, ko Francijas Republika ieviesusi kinematogrāfijai un audiovizuālajiem darbiem, par saderīgām ar iekšējo tirgu. Šīs shēmas finansē <HT TYPE="ITALIC">Centre national du cinéma et de l’image animée</HT> [Nacionālais Kino un audiovizuālo darbu centrs] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">CNC</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>); šīs iestādes budžetu veido galvenokārt ieņēmumi no trim nodokļiem, proti, no nodokļa par kino biļetēm, nodokļa par televīzijas pakalpojumiem un nodokļa par sabiedrības privātai lietošanai paredzētu video ierakstu pārdošanu un nomu (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>trīs nodokļi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070710">2007. gada 10. jūlija</DATE> Lēmumu C (2007) 3230, galīgā redakcija (Atbalsts N 192/2007 – Francija, Izmaiņas NN 84/2004 – Atbalsts kino un audiovizuālo materiālu nozarēm Francijā – Noteikuma par televīzijas nozares ieguldījumu atbalsta kontā kino un audiovizuālajiem darbiem modernizācija), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>2007. gada lēmums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) Komisija apstiprināja izmaiņas minēto atbalsta shēmu finansēšanas veidā pēc nodokļa par televīzijas pakalpojumiem grozījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā lūdza atmaksāt nodokli par sabiedrības privātai lietošanai paredzētu video ierakstu pārdošanu un nomu, ko tās ir samaksājušas 2008. un 2009. gadā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Carrefour Hypermarchés</HT> un no 2009. līdz 2011. gadam attiecībā uz pārējām sabiedrībām. Tās norāda, ka šis nodoklis ir iekasēts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, jo Francijas Republika nav paziņojusi Komisijai par palielinājumu, kāds triju nodokļu kopējiem ieņēmumiem bija no 2007. līdz 2011. gadam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>attiecīgais laikposms<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>). Kā norāda prasītājas pamatlietā, kuras pamatojas uz <HT TYPE="ITALIC">Cour des comptes</HT> [Valsts kontroles] (Francija) 2012. gada augustā sagatavoto ziņojumu par <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> vadību un finansējumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Valsts kontroles ziņojums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>), šis palielinājums izraisīja atbalsta shēmu finansēšanas veida būtisku grozījumu, kas pārsniedz robežvērtību 20 % apmērā, kura noteikta Regulas Nr. 794/2004 4. pantā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šajā saistībā iesniedzējtiesa pauž, ka, lai gan 2007. gada lēmumā bija sniegtas aplēses, saskaņā ar kurām nodokļa par televīzijas pakalpojumiem grozījumu rezultātā attiecīgajā laikposmā galvenokārt palielinājās <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> līdzekļi, rezultātā vislabvēlīgākajā gadījumā šī nodokļa ieņēmumi 16,5 miljonu EUR apmērā gadā saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu attiecīgajā laikposmā faktiski varēja palielināties vidēji līdz 67 miljoniem EUR. Tādējādi Komisija 2007. gada lēmumu esot pamatojusi ar aplēsēm, kuras vēlāk ir izrādījušās nepareizas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> [Valsts padome] (Francija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1)</NO.P><TXT>Gadījumā, kad atbalsta shēma tiek finansēta no piešķirtajiem līdzekļiem, ja dalībvalsts pirms to īstenošanas ir tiesiski paziņojusi juridiskos grozījumus, kas būtiski ietekmē šo shēmu un it īpaši grozījumus, kuri attiecas uz tās finansēšanas veidu, – vai šai shēmai piešķirto finanšu līdzekļu summas ievērojamais palielinājums salīdzinājumā ar Eiropas Komisijai iesniegtajām [aplēsēm] ir vai nav būtisks grozījums LESD 108. panta 3. punkta izpratnē, kurš var pamatot jaunu paziņošanu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Kā tādā gadījumā ir piemērojams iepriekš minētais Regulas Nr. 794/2004 4. pants, atbilstoši kuram pastāvošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājums par vairāk nekā 20 % ir šīs atbalsta shēmas grozījums, un it īpaši:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kā tas saskan ar LESD 108. panta 3. punktā noteikto atbalsta shēmas iepriekšējas paziņošanas pienākumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja, pārsniedzot pastāvoša atbalsta shēmas sākotnējā budžeta 20 % robežvērtību, kas paredzēta Regulas Nr. 794/2004 4. pantā, ir pamats jaunai paziņošanai, – vai šī pārsniegšana ir jāizvērtē salīdzinājumā ar atbalsta shēmai piešķirto ieņēmumu apmēru vai arī salīdzinājumā ar saņēmējiem faktiski piešķirtajiem izdevumiem, izņemot summas, kas ir paturētas rezervē vai kas ir iemaksātas valstij;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pieņemot, ka 20 % robežvērtības ievērošana ir jāizvērtē salīdzinājumā ar atbalsta shēmai paredzētajiem izdevumiem, – vai šāds vērtējums ir jāveic, salīdzinot izdevumu kopējo maksimālo apmēru, kurš minēts apstiprinājuma lēmumā, ar kopējo budžetu, ko visam atbalstam piešķīrusi piešķīrēja organizācija, vai arī salīdzinot maksimālos apmērus, kuri paziņoti saistībā ar katru šajā lēmumā identificēto atbalsta kategoriju, ar šīs organizācijas atbilstošo budžeta pozīciju?<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Itālijas valdība norāda, ka prejudiciālie jautājumi ir hipotētiski un tātad nepieņemami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai trīs nodokļi attiecīgajā laikposmā ir iekasēti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Minētie jautājumi ir saistīti ar tiesvedību par pieteikumiem par viena no šiem nodokļiem, proti, nodokļa par sabiedrības privātai lietošanai paredzētu video ierakstu pārdošanu un nomu, atmaksu. Šī tiesa turklāt pamatojas uz premisu, ka šis nodoklis faktiski ir valsts atbalsta pasākuma LESD 107. panta 1. punkta izpratnē neatņemama sastāvdaļa. Šajos apstākļos prejudiciālajiem jautājumiem ir tieša saikne ar pamatlietas priekšmetu, un tātad tie nav tīri hipotētiski. Tādējādi prejudiciālie jautājumi ir pieņemami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar saviem jautājumiem kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai nodokļu ieņēmumu, kuri paredzēti vairāku atļautu atbalsta shēmu finansēšanai, ievērojamais palielinājums salīdzinājumā ar Komisijai paziņotajām aplēsēm, kāds aplūkots pamatlietā, ir pastāvoša atbalsta grozīšana Regulas<?PAGE NO="5"?> Nr. 659/1999 1. panta c) punkta un Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē, lasot tos kopsakarā ar LESD 108. panta 3. punktu. Šajā ziņā tā it īpaši jautā Tiesai par veidu, kādā ir jāizvērtē 20 % robežvērtība, kura paredzēta pēdējās minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā, un par to, vai šī robežvērtība ir jāizvērtē salīdzinājumā ar pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu ieņēmumiem vai arī salīdzinājumā ar faktiski piešķirto atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesākumā Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka Līguma noteikumi par valsts atbalstu neattiecas uz nodokļiem, izņemot, ja tie ir atbalsta pasākuma finansēšanas veids un tādējādi ir šī pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Ja atbalsta finansēšana nodokļa veidā ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa, sekas, ko izraisa tas, ka valsts iestādes neievēro LESD 108. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteikto īstenošanas aizliegumu, skar arī šo atbalsta pasākuma aspektu; tādējādi valsts iestādēm principā ir jāatmaksā nodokļi, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 13. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Streekgewest</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑174/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:10">EU:C:2005:10</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Distribution Casino France</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑266/04 līdz C‑270/04, C‑276/04 un no C‑321/04 līdz C‑325/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:657">EU:C:2005:657</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Laboratoires Boiron</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑526/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:528">EU:C:2006:528</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DTS Distribuidora de Televisión Digital</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑449/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:848">EU:C:2016:848</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Tā kā iesniedzējtiesa jautājumu Tiesai formulējumā norāda uz gadījumu, kad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>atbalsta shēma tiek finansēta no piešķirtajiem līdzekļiem<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, ir jāsaprot, ka prejudiciālie jautājumi ir balstīti uz premisu, ka trīs nodokļi attiecīgajā laikposmā bija aplūkojamo atbalsta shēmu neatņemama sastāvdaļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Protams, otrajā jautājumā iesniedzējtiesa nošķir <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> pamatlietā aplūkotajām atbalsta shēmām piešķirtos ieņēmumus un šo shēmu saņēmējiem faktiski piešķirtos izdevumus, norādīdama uz summām, kas ir paturētas rezervē, un iemaksām, kas ir veiktas valsts vispārējā budžetā. Tomēr, ja šie elementi varētu arī izrādīties atbilstīgi, pārbaudot to, vai trīs nodokļi attiecīgajā laikposmā bija minēto shēmu neatņemama sastāvdaļa, iesniedzējtiesa tos piemin tikai, vaicādama Tiesai par to atbilstīgumu pārbaudē par Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētās 20 % robežvērtības ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 267. pantā noteiktajā sadarbībā starp Tiesu un valstu tiesām tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, var, ņemot vērā lietas īpatnības, noteikt gan to, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, cik atbilstīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai (spriedumi, 2018. gada 23. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">F. Hoffmann‑La Roche</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑179/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:25">EU:C:2018:25</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tomēr Tiesa var sniegt iesniedzējtiesai norādījumus Savienības tiesību interpretācijai, kas tai var būt noderīgi premisas, uz kuru balstīti tās prejudiciālie jautājumi, pamatotības pārbaudei (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bookit</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑607/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:355">EU:C:2016:355</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Tiesā Francijas valdība apgalvoja, ka attiecīgajā laikposmā trīs nodokļi nebija pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu neatņemama sastāvdaļa, it īpaši tādēļ, ka nebija finansiālas sakarības starp šo nodokļu ieņēmumiem un piešķirtā atbalsta apmēru, un tādēļ, ka atšķirībā no šiem ieņēmumiem minētais apmērs nebija palielinājies. Vienlaikus atzīstot, ka valsts tiesībās ir paredzēta saistoša tiesību norma, ar ko minētie ieņēmumi ir piešķirti <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> budžetam, kura mērķis ir finansēt šīs shēmas, šī valdība tostarp ir norādījusi, ka pārpalikums, ko veido starpība starp triju nodokļu ieņēmumiem un faktiski piešķirto atbalstu, esot ļāvis uzturēt rezerves fondu, <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> to esot izmantojis citiem mērķiem, nevis minēto shēmu finansēšanai, un saskaņā ar Francijas Parlamenta balsojumu esot tikušas veiktas iemaksas valsts vispārējā budžetā. Prasītājas pamatlietā un Komisija ir apstrīdējušas šos argumentus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai nodokli varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma būtisku daļu, atbilstoši attiecīgam valsts tiesiskajam regulējumam jāpastāv ciešai saiknei starp attiecīgo nodokli un atbalstu tādā ziņā, ka nodokļa ieņēmumi noteikti tiek izlietoti atbalsta finansēšanai un tieši ietekmē atbalsta lielumu un līdz ar to šī atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Régie Networks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:764">EU:C:2008:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DTS Distribuidora de Televisión Digital</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑449/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:848">EU:C:2016:848</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tiesa turklāt ir atzinusi, ka gadījumā, ja struktūrai, kura ir atbildīga par atbalsta, kas finansēts no nodokļa, piešķiršanu, ir diskrecionāra vara novirzīt šī nodokļa ieņēmumus citiem pasākumiem, nevis pasākumiem, kuriem ir visas atbalsta raksturiezīmes LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, šāda apstākļa dēļ var būt izslēgts tas, ka starp nodokli un atbalstu pastāvētu cieša saikne. Proti, ja pastāv šāda diskrecionāra vara, nodokļa ieņēmumi nevarot tieši ietekmēt šī atbalsta saņēmējiem piešķirtās priekšrocības apmēru. Savukārt šāda cieša saikne var pastāvēt, ja nodokļa ieņēmumi tiek pilnībā un ekskluzīvi novirzīti atbalsta piešķiršanai, pat ja tas ir dažādu veidu atbalsts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 13. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pape</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑175/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:11">EU:C:2005:11</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Distribution Casino France</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑266/04 līdz C‑270/04, C‑276/04 un no C‑321/04 līdz C‑325/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:657">EU:C:2005:657</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Régie Networks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:764">EU:C:2008:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0104">104.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka šādas ciešas saiknes var nebūt, ja piešķirta atbalsta apmērs tiek noteikts tikai pēc objektīviem kritērijiem, kuri nav saistīti ar piešķirtajiem nodokļu ieņēmumiem, un ja uz to attiecas likumā noteikts absolūts maksimālais apmērs (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051027">2005. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Distribution Casino France</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑266/04 līdz C‑270/04, C‑276/04 un no C‑321/04 līdz C‑325/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:657">EU:C:2005:657</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tā Tiesa tostarp ir uzskatījusi, ka cieša saikne starp nodokli un atbalstu nepastāv gadījumā, ja piešķirtā atbalsta apmērs ir noteikts pēc kritērijiem, kuri nav saistīti ar piešķirtajiem nodokļu ieņēmumiem, un ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka iespējamais šo ieņēmumu pārpalikums salīdzinājumā ar šo atbalstu bija no jauna jāieskaita attiecīgi rezerves fondā vai Valsts kasē, turklāt šie paši ieņēmumi tiek absolūti ierobežoti tā, ka jebkāds pārpalikums arī tiek ieskaitīts valsts vispārējā budžetā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DTS Distribuidora de Televisión Digital</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑449/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:848">EU:C:2016:848</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā gadījumā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tās premisa, saskaņā ar kuru trīs nodokļi attiecīgajā laikposmā bija pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu neatņemama sastāvdaļa, ir pamatota, ņemot vērā šī sprieduma 16.–22. punktā izklāstītos apstākļus. Šajā ziņā šai tiesai it īpaši būs jāpārbauda, vai tādēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> ieņēmumu daļa tika paturēta rezervē, attiecīgā summa tika no jauna piešķirta citam pasākumam, nevis pasākumiem, kuriem ir visas atbalsta raksturiezīmes LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un jāizvērtē tas, kā šī ieņēmumu daļas jaunā piešķiršana valsts vispārējā budžetā, kura notika attiecīgajā laikposmā, ietekmēja ciešas saiknes pastāvēšanu starp šiem nodokļiem un šīm shēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Kad tas ir precizēts, prejudiciālie jautājumi ir jāizskata, balstoties uz premisu, ka trīs nodokļi attiecīgajā laikposmā bija pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu neatņemama sastāvdaļa (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Wykonawstwo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑106/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:804">EU:C:2017:804</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180417">2018. gada 17. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>B un <HT TYPE="ITALIC">Vomero</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑316/16 un C‑424/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:256">EU:C:2018:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saistībā ar valsts atbalsta kontroles sistēmu, kas ir ieviesta ar LESD 107. un 108. pantu, procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai atbalsts ir pastāvošs vai jauns. Proti, lai gan pastāvošs atbalsts saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu var tikt tiesiski īstenots, kamēr Komisija nav konstatējusi tā nesaderību, LESD 108. panta 3. punktā ir paredzēts, ka par projektiem, ar ko ir plānots ieviest jaunu atbalstu vai grozīt pastāvošu atbalstu, savlaicīgi ir jāpaziņo Komisijai un tie nevar tikt īstenoti, pirms<?PAGE NO="7"?> procedūra nav beigusies ar galīgu lēmumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">P</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑6/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:525">EU:C:2013:525</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑74/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:496">EU:C:2017:496</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punktam jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>jauns atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmajā teikumā šajā ziņā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>[Regulas Nr. 659/1999] 1. panta c) punkta nolūkiem izmaiņas esošajā atbalstā ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar [iekšējo] tirgu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Pēdējās minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>tomēr esošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par esoša atbalsta izmaiņām<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tātad, lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, ir jānosaka, kas ir jāsaprot ar frāzi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>esošas atbalsta shēmas sākotnējais budžets<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> šīs normas izpratnē, un jāpārbauda, vai šajā gadījumā triju nodokļu kopējo ieņēmumu palielinājums ir uzskatāms par atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielināšanu, par ko ir jāpaziņo Komisijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā ziņā, tā kā atbilstošajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēta neviena definīcija, lai noteiktu jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>atbalsta shēmas sākotnējais budžets<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta izpratnē, ir jāizmanto šī jēdziena ierastā nozīme ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek izmantots, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tas veido, īstenojamos mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180612">2018. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Louboutin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Christian Louboutin</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑163/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:423">EU:C:2018:423</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Saskaņā ar ierasto nozīmi jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>budžets<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> nozīmē summas, kas ir kādas struktūras rīcībā izdevumu segšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Attiecībā uz kontekstu, kādā šis jēdziens tiek lietots, un Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punktā izvirzīto mērķi, ir jānorāda, ka ar šo normu tiek īstenota preventīva kontroles sistēma, kas ir ieviesta ar LESD 108. panta 3. punktu, attiecībā uz projektiem, ar ko ir plānots grozīt pastāvošu atbalstu, – saistībā ar kuru Komisijai ir jāpārbauda plānotā atbalsta saderība ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šī preventīvā kontroles sistēma ir paredzēta, lai tiktu īstenots tikai ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:755">EU:C:2013:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kotnik</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑526/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:570">EU:C:2016:570</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka, lai varētu pārbaudīt, vai dalībvalsts plānota atbalsta shēma var tikt uzskatīta par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisijai ir jāspēj izvērtēt šīs shēmas iedarbību uz konkurenci, tostarp atkarībā no budžeta, ko dalībvalsts ir piešķīrusi minētajai shēmai, un ka tātad pienākums paziņojumos minēt plānotā atbalsta kopējo summu aplēses ir raksturīgs valsts atbalsta pasākumu iepriekšējas kontroles sistēmai (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑200/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:165">EU:C:2012:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Komisija atbalsta shēmas gadījumā var izpētīt tikai attiecīgās shēmas vispārīgās raksturiezīmes un tai nav jāpārbauda katrs konkrētais piemērošanas gadījums (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110609">2011. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comitato</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/><HT TYPE="ITALIC">Venezia vuole vivere</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑71/09 P, C‑73/09 P un C‑76/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:368">EU:C:2011:368</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0130">130.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111115">2011. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija un Spānija/<HT TYPE="ITALIC">Government of Gibraltar</HT> un Apvienotā Karaliste</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑106/09 P un C‑107/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:732">EU:C:2011:732</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tādējādi, pat ja atbalsta shēma ir ieviesta, neievērojot LESD 108. panta 3. punktu, Komisijas kontrole var attiekties tikai uz šīs shēmas vispārīgajām raksturiezīmēm un tai nav jāattiecas uz atbalstu, kas ir pārskaitīts faktiski (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Grieķija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑278/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:239">EU:C:2004:239</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajos apstākļos jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>atbalsta shēmas sākotnējais budžets<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta izpratnē nevar tikt uztverts tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz faktiski piešķirto atbalsta summu, jo šī summa ir zināma tikai pēc attiecīgās atbalsta shēmas īstenošanas. Ņemot vērā kontroles, kas ieviesta ar LESD 108. panta 3. punktu, preventīvo raksturu, šis jēdziens, gluži pretēji, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz budžeta dotāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Todaro Nunziatina &amp; C</HT>.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:291">EU:C:2010:291</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), proti, summām, kas ir struktūras, kura ir atbildīga par attiecīgā atbalsta piešķiršanu, rīcībā saistībā ar šo piešķiršanu, ko attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un ko tā ir apstiprinājusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Attiecībā uz atbalsta shēmu, kas tiek finansēta no piešķirtajiem nodokļiem, tieši šo nodokļu ieņēmumi tiek nodoti struktūras, kura ir atbildīga par attiecīgās shēmas īstenošanu, rīcībā, un tādējādi tieši tie veido minētās shēmas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>sākotnējo budžetu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tā kā pamatlietā aplūkotās atbalsta shēmas, kas ir atļautas ar 2006. gada lēmumu un 2007. gada lēmumu, ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>pastāvošs atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta ii) apakšpunkta izpratnē, ir jāpārbauda, vai Komisija ar šiem lēmumiem ir apstiprinājusi palielinājumu, kāds triju nodokļu kopējiem ieņēmumiem bija attiecīgajā laikposmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina – kā atkāpes no LESD 107. panta 1. punktā paredzētā vispārējā principa par valsts atbalstu nesaderīgumu ar iekšējo tirgu Komisijas lēmumi, ar ko ir atļauta atbalsta shēma, ir jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Vācija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑277/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:238">EU:C:2004:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Cofra</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑67/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:607">EU:C:2010:607</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot šādus Komisijas lēmumus, ir ne vien jāaplūko pats to teksts, bet arī jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sniegtais paziņojums (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Todaro Nunziatina &amp; C</HT>.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:291">EU:C:2010:291</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101216">2010. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kahla Thüringen Porzellan</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑537/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:769">EU:C:2010:769</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑200/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:165">EU:C:2012:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi Tiesa jau ir atzinusi, ka lēmuma, ar kuru ir atļauta atbalsta shēma, piemērojamību principā ierobežo budžets, kādu dalībvalsts norādījusi paziņojuma vēstulē, pat ja šis budžets nav norādīts pašā lēmuma tekstā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑200/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:165">EU:C:2012:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā gadījumā 2006. gada lēmuma un 2007. gada lēmuma tekstā ir skaidri pārņemtas normas par triju nodokļu ieņēmumiem, ko Francijas iestādes ir paziņojušas Komisijai saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu budžetu. Konkrētāk, 2007. gada lēmumā ir skaidri norādītas šo iestāžu aplēses saistībā ar nodokļa par televīzijas pakalpojumiem grozījumiem, kuru rezultātā attiecīgajā laikposmā galvenokārt palielinājās triju nodokļu kopējie ieņēmumi. Proti, šī lēmuma 9. punktā ir minēts, ka saskaņā ar šīm aplēsēm minētie grozījumi varētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>izraisīt atbalsta pieaugumu [laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam] līdz pat 2–3 % (no 11 līdz 16,5 miljonu EUR) apmērā gadā<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Tāpat minētā lēmuma 20. punktā Komisija bija no jauna pieminējusi norādītās aplēses, tai izvērtējot minēto grozījumu ietekmi uz pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu saderību ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajos apstākļos no 2006. gada lēmuma un 2007. gada lēmuma izriet, ka triju nodokļu ieņēmumi ir elements, uz kuru Komisija ir pamatojusies, apstiprinādama aplūkotās atbalsta shēmas, un ka šī iestāde nav atļāvusi šo ieņēmumu palielinājumu, kurš pārsniegtu Komisijai paziņotās aplēses. Tādējādi, ņemot<?PAGE NO="9"?> vērā šī sprieduma 31., 37. un 38. punktā norādīto judikatūru, ir uzskatāms, ka atļauju īstenot šīs shēmas, kas piešķirtas ar minētajiem lēmumiem, piemērojamība saistībā ar triju nodokļu ieņēmumiem attiecas vienīgi uz palielinājumu, kas ir paziņots Komisijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Kā norāda iesniedzējtiesa, reālais palielinājums, kāds triju nodokļu kopējiem ieņēmumiem bija attiecīgajā laikposmā, acīmredzami pārsniedza Komisijai sniegtās aplēses, proti, 16,5 miljonus EUR gadā, bet šī palielinājuma apmērs saskaņā ar šajā judikatūrā minēto Valsts kontroles ziņojumu minētajā laikposmā bija vidēji 67 miljoni EUR. Tā kā šāds budžeta palielinājums salīdzinājumā ar Komisijas atļauto budžetu var ietekmēt pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu saderības ar iekšējo tirgu novērtējumu, tas veido pārmaiņas, kas nav pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē. Ja vien šis palielinājums nesaglabājas mazāks par šīs regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto robežvērtību 20 % apmērā, tātad tas veido pastāvoša atbalsta grozījumus Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tā kā iesniedzējtiesa šajā ziņā vēlas noskaidrot, vai ir nozīme apstāklim, ka minētais palielinājums nav radies juridisku grozījumu dēļ pamatlietā aplūkotajās atbalsta shēmās, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmajā teikumā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>izmaiņas esošajā atbalstā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir definēts plaši – tas ietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar [iekšējo] tirgu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Kā izriet no vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>jebkādas pārmaiņas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, šī definīcija nevar attiekties vienīgi uz juridiskiem grozījumiem atbalsta shēmās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt šī tiesību norma ir jāinterpretē, ņemot vērā ar to īstenotās preventīvās kontroles sistēmas mērķi, kurš, kā atgādināts šī sprieduma 30. punktā, ir nodrošināt, ka tiek īstenots tikai ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts. Atbalsta shēmas budžeta palielinājums var ietekmēt tās saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu neatkarīgi no tā, vai šīs izmaiņas ir vai nav radušās juridisku grozījumu dēļ attiecīgajā atbalsta shēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Arī nepieciešamība ievērot tiesiskās noteiktības principu nav šķērslis tam, lai atbalsta shēmas budžeta palielinājums salīdzinājumā ar Komisijas atļauto budžetu tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tiktu uzskatīts par pastāvoša atbalsta grozīšanu LESD 108. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 794/2004 4. apsvēruma izriet, ka tieši tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ šīs regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikta precīza robežvērtība, kuru nepārsniedzot, atbalsta shēmas budžeta palielinājums netiek uzskatīts par pastāvoša atbalsta grozīšanu. Nosakot šo robežvērtību visai augstu, proti, 20 % apmērā, šajā tiesību normā ir paredzēta drošības rezerve, kurā ir pietiekami ņemta vērā nenoteiktība, kāda aplūkota pamatlietā – nenoteiktība, kas saistīta ar preventīvās kontroles, kura ieviesta ar LESD 108. panta 3. punktu, piemērošanu attiecībā uz atbalsta shēmām, tostarp svārstīgs budžets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa jau ir atzinusi, ka dalībvalsts nedrīkst atsaukties uz tiesiskās noteiktības principu, lai izvairītos no informācijas, kuru tā ir sniegusi Komisijai, paziņodama valsts atbalsta shēmu, un no kuras ir atkarīga Komisijas lēmuma, ar ko šī shēma ir atļauta, piemērojamība, bet dalībvalstij, gluži pretēji, ir jāņem vērā šī informācija un jāraugās, lai minētā shēma tiktu īstenota saskaņā ar šo informāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101216">2010. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kahla Thüringen Porzellan</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑537/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:769">EU:C:2010:769</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka šajā gadījumā Komisijas dokumentā, kura nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> un kas ir publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="246" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 246, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Francijas iestāžu aplēses attiecībā uz triju nodokļu ieņēmumu pieaugumu pēc nodokļa par televīzijas pakalpojumiem grozījumiem tika pasniegtas kā atļautā atbalsta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>budžets<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Preventīvās kontroles sistēmā, kas ieviesta ar LESD 108. panta 3. punktu, nedz attiecīgā dalībvalsts, nedz atļautās atbalsta<?PAGE NO="10"?> shēmas saņēmēji nevar reāli atsaukties uz tiesisko paļāvību uz to, ka lēmums par atļaujas piešķiršanu ir saistošs plašāk par pasākuma aprakstu, kas publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Agricast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Cofra</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑67/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:607">EU:C:2010:607</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī vēlas noskaidrot, kas attiecībā uz pamatlietu ir jāmācās no <DATE ISO="19940809">1994. gada 9. augusta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Namur‑Les assurances du crédit</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑44/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:311">EU:C:1994:311</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa būtībā ir atzinusi, ka tādas publisko tiesību iestādes, kas ir saņēmusi valsts piešķirtu atbalstu saskaņā ar tiesību aktiem, kuri bija spēkā, pirms stājās spēkā EEK līgums, darbības jomas paplašināšana nevar tikt uzlūkota kā pastāvoša atbalsta grozīšana, jo šī paplašināšana nav ietekmējusi ar šiem tiesību aktiem ieviesto atbalsta shēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Tomēr šo judikatūru nevar pārņemt attiecībā uz pamatlietu. Proti, atbalsta, kas aplūkots lietā, kurā taisīts <DATE ISO="19940809">1994. gada 9. augusta</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Namur‑Les assurances du crédit</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑44/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:311">EU:C:1994:311</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), saņēmēja darbības jomas paplašināšana, kas neietekmēja atbalsta shēmu, kura ieviesta ar attiecīgajiem tiesību aktiem, nav salīdzināma ar pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu budžeta palielinājumu, jo šis palielinājums vien tieši skar attiecīgās atbalsta shēmas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamatlietā aplūkoto nodokļu ieņēmumu, ar kuriem tiek finansētas vairākas atļautas atbalsta shēmas, palielinājums salīdzinājumā ar Komisijai paziņotajām aplēsēm ir pastāvoša atbalsta grozīšana Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkta un Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē, lasot tos kopsakarā ar LESD 108. panta 3. punktu, ja vien šis palielinājums nesaglabājas mazāks par pēdējās minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto robežvērtību 20 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz minētās robežvērtības aprēķināšanu tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, no paša Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta otrajā teikuma formulējuma izriet, ka pastāvošas atbalsta shēmas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>sākotnējā budžeta<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> palielinājums par summu līdz 20 % apmērā netiek uzskatīts par pastāvoša atbalsta grozīšanu. Tādējādi šajā tiesību normā paredzētā robežvērtība 20 % apmērā attiecas uz aplūkotās atbalsta shēmas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>sākotnējo budžetu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, proti, uz Komisijas atļautās shēmas budžetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turklāt no šī sprieduma 28.–35. punkta izriet, ka tādā gadījumā, kāds aplūkots šajā lietā, kad pastāvoša atbalsta shēma tiek finansēta no tam piešķirtajiem nodokļiem, šīs shēmas sākotnējais budžets tiek noteikts ar novirzīto nodokļu ieņēmumu aplēsēm, kuras Komisija ir atļāvusi. Tādējādi robežvērtības 20 % apmērā pārsniegšana ir jāizvērtē salīdzinājumā ar šiem ieņēmumiem, nevis salīdzinājumā ar faktiski piešķirto atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no 2006. gada lēmuma un 2007. gada lēmuma izriet, ka Komisija attiecībā uz triju nodokļu gada ieņēmumiem ir atļāvusi maksimālo summu aptuveni 557 miljonu EUR apmērā. Proti, no Valsts kontroles ziņojuma, uz kuru iesniedzējtiesa atsaucas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, izriet, ka attiecīgajā laikposmā šo nodokļu gada ieņēmumu apmērs ir palielinājies līdz aptuveni 806 miljoniem EUR par 2011. gadu, tostarp nodokļa par televīzijas pakalpojumiem ieņēmumu ievērojamā pieauguma dēļ, kas no 362 miljoniem EUR par 2007. gadu pieauga līdz 631 miljonam EUR par 2011. gadu. Tādējādi šķiet, ka palielinājums, kāds pamatlietā aplūkotajai atbalsta shēmai bija šajā laikposmā salīdzinājumā ar budžetu, kas ir atļauts ar 2006. gada lēmumu un 2007. gada lēmumu, acīmredzami pārsniedz robežvērtību 20 % apmērā, ar precizējumu, ka gads, kurā šīs robežvērtība tiek pārsniegta, ir jānosaka iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šajā ziņā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> ieņēmumu daļas paturēšanu rezervē, uz ko norādījusi iesniedzējtiesa, šķiet, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šīs paturēšanas rezervē attiecīgā summa tiek no jauna piešķirta citam pasākumam, nevis pasākumiem, kuriem ir visas atbalsta raksturiezīmes LESD 107. panta 1. punkta izpratnē; tomēr tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Ja nenotiek šāda piešķiršana, kas ļautu atskaitīt triju nodokļu ieņēmumus no attiecīgo atbalsta shēmu budžeta, ar paturēšanu rezervē šie ieņēmumi tiek atstāti struktūras, kura ir atbildīga par šīs atbalsta shēmas īstenošanu, rīcībā individuāla atbalsta pārskaitīšanai, jo vienīgās šīs paturēšanas rezervē sekas, kā Komisija ir uzsvērusi tiesas sēdē, ir šīs pārskaitīšanas atlikšana laikā. Tā kā šie ieņēmumi tādējādi joprojām nonāk šajā budžetā, pati šī paturēšana rezervē nevar radīt draudus, ka tiks pārsniegta Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētā 20 % robežvērtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Attiecībā uz iemaksām valsts vispārējā budžetā, ko minējusi arī iesniedzējtiesa, ir jāvērš uzmanība uz to, ka saskaņā ar norādēm, kuras ietvertas Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos, šķiet, ka attiecīgajā laikposmā Francijas Parlaments 2010. gada decembrī šajā budžetā ir ieskaitījis tikai summu 20 miljonu EUR apmērā par 2011. gadu. Ievērojot Valsts kontroles ziņojumā iekļauto informāciju, kas minēta šī sprieduma 53. punktā, šķiet, ka, pat ņemot vērā šo jauno ieskaitīšanu, palielinājums, kāds pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu budžetā bija attiecīgajā laikposmā salīdzinājumā ar budžetu, kas ir atļauts ar 2006. gada lēmumu un 2007. gada lēmumu, pārsniegtu robežvērtību 20 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tādēļ – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – šķiet, ka vienīgi <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> ieņēmumu daļas paturēšana rezervē, no jauna neieskaitot attiecīgo summu citiem mērķiem, nevis atbalsta piešķiršanai, tāpat iemaksas valsts vispārējā budžetā, kas veiktas attiecīgajā laikposmā, nevar radīt šaubas par pamatlietā aplūkoto atbalsta shēmu budžeta palielinājuma esamību šajā laikposmā salīdzinājumā ar budžetu, kāds atļauts ar 2006. gada lēmumu un 2007. gada lēmumu, kas pārsniedz Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto 20 % robežvērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Kā izriet no šī sprieduma 23. punkta, šis secinājums tomēr neskar vērtējumu, kāds iesniedzējtiesai būs jāveic par <HT TYPE="ITALIC">CNC</HT> ieņēmumu daļas paturēšanu rezervē un par iemaksām valsts vispārējā budžetā, kas veiktas attiecīgajā laikposmā, pārbaudot to, vai pastāv cieša saikne starp trijiem nodokļiem un attiecīgajām atbalsta shēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tādējādi atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem saistībā ar preventīvo kontroles sistēmu, kas ir ieviesta ar LESD 108. panta 3. punktu, par šo shēmu budžeta palielinājumu salīdzinājumā ar Komisijas atļauto budžetu, kāds aplūkots pamatlietā, tai bija jāpaziņo savlaicīgi, proti, tiklīdz Francijas iestādes varēja saprātīgi prognozēt, ka minētā 20 % robežvērtība tiks pārsniegta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka pamatlietā aplūkoto nodokļu ieņēmumu, ar kuriem tiek finansētas vairākas atļautas atbalsta shēmas, palielinājums salīdzinājumā ar Eiropas Komisijai paziņotajām aplēsēm ir pastāvoša atbalsta grozīšana Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkta un Regulas Nr. 794/2004 4. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē, lasot tos kopsakarā ar LESD 108. panta 3. punktu, ja vien šis palielinājums nesaglabājas mazāks par pēdējās minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto robežvērtību 20 % apmērā. Šī robežvērtība situācijā, kāda aplūkota pamatlietā, ir jāizvērtē salīdzinājumā ar atbalsta shēmām piešķirtajiem ieņēmumiem, nevis salīdzinājumā ar faktiski piešķirto atbalstu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par šī sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Attiecībā uz Francijas valdības lūgumu ierobežot šī sprieduma iedarbību laikā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar Tiesas sniegto Savienības tiesību normas interpretāciju, tai īstenojot LESD 267. pantā noteikto kompetenci, tiek izskaidrota un precizēta šīs tiesību normas jēga un piemērošanas joma, kā šī tiesību norma ir vai bija jāsaprot kopš tās spēkā stāšanās dienas. No tā izriet, ka šādi interpretēto tiesību normu tiesa var piemērot un tiesai tā ir jāpiemēro arī attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas radušās vai izveidotas pirms nolēmuma, ar kuru tiek lemts par lūgumu sniegt interpretāciju, pieņemšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz strīda par minētās tiesību normas piemērošanu piekritību kompetentajām tiesām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150929">2015. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gmina Wrocław</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑276/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:635">EU:C:2015:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tiesa tikai pilnīgā izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var būt spiesta ierobežot iespēju jebkurai ieinteresētajai personai atsaukties uz tiesību normu, kuru Tiesa ir interpretējusi, lai apstrīdētu labticīgi nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai varētu pieņemt nolēmumu par šādu ierobežojumu, ir jābūt izpildītiem diviem būtiskiem kritērijiem, proti, jābūt labticībai ieinteresēto personu vidū un būtisku traucējumu rašanās riskam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150929">2015. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gmina Wrocław</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑276/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:635">EU:C:2015:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Francijas valdība nepierāda, ka šī sprieduma rezultātā izdarīts iesniedzējtiesas konstatējums, ka ir pārkāpts LESD 108. panta 3. punkts, izraisītu būtisku traucējumu rašanās risku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tādējādi un bez nepieciešamības pārbaudīt, vai ir izpildīts ieinteresēto personu labticības kritērijs, šī sprieduma iedarbība laikā nav jāierobežo.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietā aplūkoto nodokļu ieņēmumu, ar kuriem tiek finansētas vairākas atļautas atbalsta shēmas, palielinājums salīdzinājumā ar Eiropas Komisijai paziņotajām aplēsēm ir pastāvoša atbalsta grozīšana Regulas Nr. 659/1999 (<DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai, 1. panta c) punkta un Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai, 4. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē, lasot tos kopsakarā ar LESD 108. panta 3. punktu, ja vien šis palielinājums nesaglabājas mazāks par pēdējās minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto robežvērtību 20 % apmērā. Šī robežvērtība situācijā, kāda aplūkota pamatlietā, ir jāizvērtē salīdzinājumā ar atbalsta shēmām piešķirtajiem ieņēmumiem, nevis salīdzinājumā ar faktiski piešķirto atbalstu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>